Anotācija (ex-ante)

2024. gada 23. maijā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) Jūras drošības komiteja (Maritime Safety Committee – MSC) pieņēma rezolūcijas MSC.561(108) un MSC.562(108), ar kurām tiek būtiski grozīts un papildināts STCW-F konvencijas saturs. STCW-F konvencijas grozījumi stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Ar grozījumiem tiek pilnībā pārstrādāts konvencijas pielikums, precizējot jūrnieku sertificēšanas prasības. Tāpat tiek ieviests jauns STCW-F kodekss, kas līdzīgi kā STCW konvencijā sastāv no divām daļām:
A daļa – obligātie standarti, kas nosaka minimālās prasības apmācībai, kompetencei un jūrnieku sertificēšanai;
B daļa – ieteikumi un vadlīnijas, kas paredzētas vienotai un efektīvai konvencijas īstenošanai.
Grozījumu mērķis ir modernizēt, kā arī saskaņot zvejas kuģu apkalpes apmācības un sertificēšanas prasības ar STCW konvencijas prasībām.

No 2031. gada 1. janvāra zvejas kuģu personālam ir jāatbilst STCW-F konvencijas grozītajām prasībām. Saskaņā ar STCW-F konvencijas II-7 noteikumu dalībvalstīm ir pienākums salīdzināt kompetenču standartus, kas tika piemēroti atbilstoši prasībām, kas bija spēkā pirms grozījumu stāšanās spēkā, ar grozījumos noteiktajām prasībām.
Pamatojoties uz šo salīdzinājumu, valstīm ir jānosaka nepieciešamība pēc kvalifikācijas celšanas kursiem vai papildu zināšanu un prasmju novērtēšanas, lai nodrošinātu, ka zvejas kuģu personāla profesionālā sagatavotība atbilst jaunajām prasībām. Latvijas Jūrnieku reģistrs ir veicis kompetenču salīdzinājumu un ar Projektu ir precizējis prasības zvejas kuģu personāla sertificēšanai. Proti, ar Projektu (Noteikumu Nr. 895 241. un 242. punkts) tiek noteikts, ka sertifikāti, kas izdoti pirms STCW-F konvencijas grozījumu stāšanās spēkā (2026. gada 1. janvāris), saskaņā ar STCW-F konvencijas II/7 noteikuma 2. punktu būs derīgi līdz pieciem gadiem, taču šo kvalifikācijas sertifikātu atkārtota izsniegšana notiks saskaņā ar jaunajām prasībām.

Latvijas Jūrnieku reģistrs arhīvā uzglabā dažādus dokumentus, taču šie dokumenti lielākoties nav Latvijas Jūrnieku reģistra izdoti dokumenti. Dokumenti, ko izdod Latvijas Jūrnieku reģistrs, ir ar maksimālo derīguma termiņu pieci gadi (izņēmumu gadījumi šķipera kvalifikācijas sertifikāti, kuru derīguma termiņš ir 10 gadi), līdz ar to nepieciešams noteikt maksimālo dokumentu uzglabāšanas termiņu.

Ar Projektu tiek noteikts, ka Latvijas Jūrnieku reģistrs uzglabā arhīvā dokumentus atbilstoši Latvijas Jūrnieku reģistra lietu nomenklatūrai, kas saskaņota atbilstoši normatīvajiem aktiem dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā, bet ne ilgāk par 50 gadiem.

Persona, kurai ir derīgs medicīniskais sertifikāts atbilstoši STCW konvencijai un kura atbilst visām starptautiskajām prasībām, šobrīd nevar tikt nodarbināta uz zvejas kuģa bez atkārtotas veselības pārbaudes un sertifikāta saņemšanas saskaņā ar STCW-F konvenciju. Šāda dublēšana rada administratīvu slogu gan jūrniekiem, gan jūrnieku ārstiem, kā arī papildu izmaksas, neskatoties uz to, ka STCW konvencijas un STCW-F konvencijas prasības attiecībā uz jūrnieka veselības stāvokļa novērtēšanu ir līdzvērtīgas.

Ar Projektu tiek noteikts, ka medicīniskais sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar STCW konvencijas I/9 noteikuma prasībām, ir derīgs zvejas kuģu personālam atbilstoši STCW-F konvencijas prasībām.

Praksē ir pieņemts, ka persona ar augstāku kvalifikāciju var pildīt zemāka amata pienākumus, taču šāda kārtība nav tieši noteikta normatīvajos aktos.

Ar Projektu tiek noteikts, ka kvalifikācijas sertifikāts piešķir tiesības tā īpašniekam ieņemt arī zemāku amatu uz kuģiem atbilstoši kvalifikācijas sertifikātā norādītajai kuģa tilpībai vai galveno dzinēju jaudai. Šāds risinājums nostiprina praksē jau pastāvošu pieeju tiesiskā regulējumā, nodrošina elastību personāla nodarbināšanā uz kuģiem, novērš nepieciešamību iegūt papildu kvalifikācijas sertifikātu zemāka amata pienākumu veikšanai, kā arī uzlabo tiesisko skaidrību un nodrošina vienotu regulējuma piemērošanu visām iesaistītajām pusēm.

Ar Projektu kvalifikācijas sertifikātu pretendentiem tiek precizētas prasības, tostarp prasības par jūras cenzu.

Precizējumi veikti saskaņā ar STCW un STCW-F konvencijas prasībām, kā arī atbilstoši apgūstamajām izglītības programmām. Vairākām kvalifikācijām, to pretendentiem tiek atvieglotas prasības, izslēdzot prasību par pozitīva kuģu kapteiņa vērtējuma esību. Ar tehniskiem labojumiem vietām labota terminoloģija, lai normas ir precīzas un vieglāk saprotamas. Šie grozījumi paaugstinās tiesiskā regulējuma kvalitāti un skaidrību, samazinās administratīvo slogu kvalifikācijas sertifikātu pretendentiem un nodrošinās atbilstību starptautiskajām jūrniecības apmācības un sertificēšanas prasībām.

Pašreizējā regulējuma ietvaros personas, kuras ir apguvušas jūrniecības profesionālās vidējās izglītības programmu, bet nav ieguvušas atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, teorētiski varētu pretendēt uz virsnieku kvalifikāciju. Šāda situācija rada risku, jo šīs personas var nebūt apguvušas nepieciešamās praktiskās iemaņas un zināšanas.

Grozīts Noteikumu Nr. 895 73. punkts. Lai nodrošinātu augstu profesionālās kompetences līmeni un kuģu drošību, nepieciešams noteikt, lai pretendenti uz jūrniecības virsnieku kvalifikācijām būtu ne tikai apguvuši attiecīgu profesionālās vidējās izglītības programmu, bet arī ieguvuši konkrētu profesionālo kvalifikāciju. Profesionālās kvalifikācijas iegūšana apliecina, ka persona ir veiksmīgi apguvusi gan teorētiskās, gan praktiskās prasmes, kas ir būtiskas atbildīgai un drošai darbībai uz kuģa, tostarp navigācijas, kuģu tehnoloģiju un drošības procedūru jomā. Turpretī līdzšinējā Noteikumu Nr. 895 73. punktā ietvertais ir zaudējis savu aktualitāti un sakarā ar grozījumiem 72. punktā vairs nav piemērojams.

Nepieciešams salāgot Noteikumu Nr. 895 prasības ar Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumu Nr. 30 “Kuģu radio un navigācijas aprīkojuma izmantošanas un apkalpošanas noteikumi” prasībām.

Ar Projektu tiek svītrots Noteikumu Nr. 895 26. punkts.

Šobrīd noteikumu Nr. 895 prasības nosaka jūras cenza prasību, nepieļaujot iespēju daļu no jūras cenzu aizstāt ar apmācību uz trenažiera. Praksē jūrnieki ne vienmēr iegūst iespēju izpildīt visas kvalifikācijai nepieciešamās darbības. Piemēram, ja jūrnieks jūras cenzu ir ieguvis uz kuģa ar augstu automatizācijas līmeni, pastāv varbūtība, ka viņam praksē nebija iespēja veikt noteiktas darbības, piemēram, ģeneratoru sinhronizēšanu, slodzes sadali un atslēgšanu/pieslēgšanu manuālajā režīmā kā arī praktizēt rīcību pilna elektroapgādes zuduma gadījumā ar pakāpenisku kuģa sistēmu darbaspējas atjaunošanu.

Ar Projektu tiek paredzētas alternatīvas prasības gadījumos, kad jūrnieks nav daļēji veicis kvalifikācijai atbilstošus pienākumus uz kuģa jūrā.
STCW konvencijas Kodeksa A daļa katrai kvalifikācijai nosaka nepieciešamās profesionālās kompetences, kā arī to pierādīšanas prasības. STCW kodeksa A-I/12 standarts nosaka, ka dalībvalstīm ir tiesības izmantot trenažierus, ja tas nodrošina reālistisku darba apstākļu atveidi un attiecīgā apmācība ir vērsta uz konkrētu STCW konvencijā noteikto kompetenču sasniegšanu. Piemēram, sardzes stūrmaņa kvalifikācijai profesionālās kompetenču prasības ir noteiktas STCW Kodeksa A-II/1 standartā – 3. kolonnā ir paredzētas kompetenču demonstrēšanas metodes, piemēram, kompetences “reaģēt trauksmes situācijās” pierādīšanai ir noteikts, ka var tikt izmantots trenažieris.
Projekta mērķis ir nodrošināt atbilstību STCW konvencijas prasībām, nosakot, ka šādos gadījumos Latvijas Jūrnieku reģistrs var paredzēt apmācību uz trenažiera (attiecīgās kompetences apguvei),  lai jūrnieks varētu pretendēt uz vadības līmeņa kvalifikāciju. Tādējādi tiek nodrošināta kvalifikācijas prasību objektīva izvērtēšana un jūrnieku kompetenču atbilstība starptautiskajiem standartiem. Katra šāda situācija tiks vērtēta individuāli, jo to ietekmē vairāki apsvērumi, tostarp kuģa tips, uz kura iegūts jūras cenzs. Proti, ar Projektu netiek samazināta prasība pēc jūras cenza apjoma, bet gan noteikta alternatīva iztrūkstošo kompetenci iegūt ar trenažiera palīdzību.

2024. gada 23. maijā IMO Kuģošanas drošības komiteja ir pieņēmusi Rezolūciju MSC.560(108), kas stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī, ar kuru tiek pieņemti grozījumi STCW konvencijas kodeksa A-VI/1-4 standarta prasībās.

Ar Projektu tiek noteikts, ka izglītības iestāde vai mācību centrs iepazīstina jūrnieku ar izmaiņām STCW konvencijā par vardarbības un uzmākšanās novēršanu uz kuģiem, kas praksē Latvijā notiek jau no 2025. gada 9. septembra.

Pie kvalifikācijām Noteikumos Nr. 895 tiek norādītas prasības, tostarp izglītības prasības, uzskaitot konkrētu izglītības veidu.

Pretendējot uz kuģa elektriķa kvalifikāciju, pretendentam ir jābūt apgūtai akreditētai elektrotehniķa profesionālās izglītības programmai. Ar Projektu tiek noteikts, ka attiecīgajā gadījumā pretendents, kurš apguvis ekvivalentu programmu elektrotehniķa profesionālās izglītības programmai, ir tiesīgs pretendēt uz kuģa elektriķa kvalifikācijas sertifikātu.

Šobrīd Noteikumi Nr. 895 neparedz iespēju Latvijas Jūrnieku reģistram pie pārkāpumu konstatēšanas noteikt liegumu jūrniekam pretendēt uz šajos noteikumos noteiktajām kvalifikācijām, ja jūrniekam nav derīga kvalifikācijas sertifikāta, piemēram, attiecīgā kvalifikācijas sertifikāta derīgums ir beidzies. Proti, esošajā situācijā, liegumu var noteikt tikai tad, ja tiek anulēts jūrnieka kvalifikācijas sertifikāts. Jūrnieks vēršas Latvijas Jūrnieku reģistrā, lai atjaunotu kvalifikācijas sertifikātu, ja sertifikāta termiņš tuvojas derīguma termiņa beigām, vai tad, ja tas jau ir beidzies, bet starp reisiem nav bijusi nepieciešamība nodrošināt derīga kvalifikācijas sertifikāta esības nepārtrauktību. Esošajā situācijā rodas nevienlīdzība, jo situācijās, kad tiek konstatēti Noteikumu Nr. 895 206.1.-206.8. apakšpunktā minētie apstākļi, Latvijas Jūrnieku reģistram ir tiesības anulēt kvalifikācijas sertifikātu un saskaņā ar Noteikumu Nr. 895 219. punktu noteikt liegumu jūrniekam pretendēt uz šajos noteikumos noteiktajām kvalifikācijām uz laiku līdz trim gadiem. Turpretī gadījumā, ja kvalifikācijas sertifikāta derīguma termiņš ir beidzies, Latvijas Jūrnieku reģistrs nav tiesīgs noteikt liegumu jūrniekam pretendēt uz šajos noteikumos noteiktajām kvalifikācijām.
Ar Projektu grozītajā Noteikumu Nr. 895 92. punktā paredzētais liegums ir patstāvīgs preventīvs instruments, kura mērķis ir nodrošināt kuģošanas drošību, jūras vides aizsardzību un kvalifikācijas sistēmas uzticamību. Lieguma piemērošana nav piesaistīta kvalifikācijas sertifikāta derīgumam, bet gan šo noteikumu 206.1.-206.8. apakšpunktā minēto apstākļu konstatēšanai, kas raksturo jūrnieka rīcību un atbilstību ne tikai šajos noteikumos minētajām, bet arī starptautiskajām prasībām. Jūrnieki, attiecībā uz kuriem konstatēti 206.1.-206.8. apakšpunktā minētie apstākļi, ir uzskatāmi par vienādos un salīdzināmos apstākļos esošām personām neatkarīgi no tā, vai kvalifikācijas sertifikāts attiecīgajā brīdī ir spēkā esošs, vai tā derīguma termiņš ir beidzies. Pretēja pieeja radītu nepamatoti atšķirīgu attieksmi un veicinātu regulējuma apiešanas risku. Apstāklis, ka kvalifikācijas sertifikāta derīguma termiņš ir beidzies, pats par sevi neizslēdz iespēju konstatēt 206.1.-206.8. apakšpunktā minētos apstākļus (piemēram, dokumentu viltojumu, nepatiesu ziņu sniegšanu, nesankcionētu ierakstu veikšana jūrniecības dokumentos, konstatēta jūrnieka nekompetence, kas apdraud dzīvību vai īpašumu uz jūras vai jūras vidi u. tml.). Ja liegums tiktu piemērots tikai jūrniekiem ar spēkā esošu sertifikātu, tad personas, kurām kvalifikācijas sertifikāts ir beidzies, atrastos labvēlīgākā situācijā, tas faktiski veicinātu kvalifikācijas sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, atliekot sertifikāta atjaunošanu uz vēlāku laiku, pēc kvalifikācijas sertifikāta derīguma termiņa beigām. Vienlaikus noteikumu projekts nodrošina samērīguma principa ievērošanu, jo Projekts paredz, ka Latvijas Jūrnieku reģistram ir tiesības, nevis pienākums noteikt liegumu. Tas nozīmē, ka katrs gadījums tiks izvērtēts individuāli, ņemot vērā pārkāpuma raksturu, smagumu un sekas. Liegums ir nosakāms uz laiku līdz trim gadiem, kas ļauj piemērot īsāku lieguma termiņu mazāk smagos gadījumos.

Ar Projektu tiek noteikts, ka Latvijas Jūrnieku reģistrs, izvērtējot attiecīgās situācijas apstākļus, ir tiesīgs noteikt liegumu jūrniekam pretendēt uz šajos noteikumos noteiktajām kvalifikācijām uz laiku līdz trim gadiem, ja tiek konstatēts kāds no šo noteikumu 206.1.-206.8. apakšpunktā minētajiem apstākļiem. Proti, gadījumā, ja jūrniekam ir derīgs kvalifikācijas sertifikāts, Latvijas Jūrnieku reģistrs to anulētu un papildus Latvijas Jūrnieku reģistram nepieciešamības gadījumā, izvērtējot attiecīgās situācijas apstākļus, būtu tiesīgs noteikt liegumu pretendēt uz Noteikumos Nr. 895 minētajām visām vai dažām kvalifikācijām, turpretī, ja jūrniekam nebūs derīga kvalifikācijas sertifikāta, Latvijas Jūrnieku reģistrs būs tiesīgs noteikt liegumu tādu saņemt.

Konstatēti Noteikumu Nr. 895 punkti, kuros nepieciešams veikt tehniskus precizējumus.

Veikti tehniski precizējumi, piemēram, svītrotas vai precizētas dublējošas definīcijas.
Ar noslēguma jautājumiem tiek noteikta pakāpeniska pārejas kārtība, ieviešot STCW-F konvencijas grozījumus. Tāpat dzēsti Noteikumu Nr. 895 punkti, kas zaudējuši aktualitāti, piemēram, Noteikumu Nr. 895 83.³ punkts šobrīd vairs nav aktuāls, jo pārejas periods jau ir beidzies un šādi gadījumi vairs praksē nevar pastāvēt. Tāpat, lai nedublētu tiesību normas, Noteikumu Nr. 895 84.² ir svītrots, bet tas ir iestrādāts 84. punktā. Vairākos Noteikumu Nr. 895 punktos tiek veikti precizējumu, nosakot, ka izglītības iestāde vai mācību centrs informē Latvijas Jūrnieku reģistru par kursa apguvi, jo jau šobrīd tiek izdotas elektroniski parakstīti, nevis papīra formāta dokumentāri apliecinājumi, par ko iestādes informē Jūrnieku reģistru. Ar Projektu tiek svītrots 109. punkts, jo tas ir pretrunā šo noteikumu 33. punktam, kas nosaka, ka kompetences sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem no kompetences novērtēšanas dienas, bet apstiprinājumu izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem, ņemot vērā kvalifikācijai nepieciešamās prasmju apliecības un tankkuģu prasmju sertifikāta derīguma termiņu. Ar Projektu tiek pielāgots noteikumu saturs esošajai praksei, piemēram, Noteikumu Nr. 895 114. punkts noteiks, ka kuģa īpašnieka pārstāvis iesniegs Latvijas Jūrnieku reģistrā nepieciešamo informāciju ārvalsts izsniegta kvalifikācijas sertifikāta atzīšanas apstiprinājuma saņemšanai, jo viens no kritērijiem ir izziņas esība no kuģa īpašnieka vai tā pārstāvja, kas apliecina plānoto darbu uz Latvijas karoga kuģa. Līdz ar to praksē kuģa īpašnieka pārstāvis vēršas Latvijas Jūrnieku reģistrā, lai saņemtu ārvalsts izsniegta kvalifikācijas sertifikāta atzīšanas apstiprinājumu. Tāpat precizēts Noteikumu Nr. 895 219.¹ punkts, papildinot, ka arī gadījumos, ja persona guvusi jūras cenzu, strādājot bez attiecīga kvalifikācijas sertifikāta, Latvijas Jūrnieku reģistrs ir tiesīgs neatzīt jūras cenzu un anulēt datu bāzes ierakstus. Proti, prettiesiski iegūts jūras cenzs nav atzīstams. Ar Projektu tiek noteikts, ka IGF pamata pakāpes prasmju sertifikāta derīguma termiņu var noteikt ne tikai pēc IGF pamatkursa pabeigšanas dienas, bet arī no Latvijas Jūrnieku reģistra izsniegta sašķidrinātās gāzes tankkuģu prasmju sertifikāta izsniegšanas dienas. Iepriekš minētais grozījums ir labvēlīgs jūrniekiem, jo īpaši situācijās, ja nav iegūts IGF prasmju sertifikāts vai tas ir iegūts pirms Latvijas Jūrnieku reģistra izsniegtā sašķidrinātās gāzes tankkuģu prasmju sertifikāta. Ar Projektu tiek atvieglotas prasības prasmju sertifikāta darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos pretendentiem, izslēdzot prasību iesniegt dokumentāru apliecinājumu par pamatkursa apguvi, jo Latvijas Jūrnieku reģistram šie dati ir pieejami.
Ar Projektu tiek noteikts, ka zvejas kuģa īpašnieks nosaka zvejas kuģa personāla angļu valodas zināšanu līmeni uz kuģiem, kuru garums nepārsniedz 45 metrus un kuri darbojas ierobežotā zvejas rajonā. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu samērīgu un darbības specifikai atbilstošu pieeju valodas prasību piemērošanai zvejas kuģu personālam. Zvejas kuģu darbība ierobežotā zvejas rajonā būtiski atšķiras no kuģošanas starptautiskajos ūdeņos, jo šādos apstākļos saziņa ar kuģiem, kas veic starptautiskos reisus, un ostām vai starptautiskajām institūcijām ir ierobežota vai nenotiek vispār. Līdz ar to nav nepieciešams un nav samērīgi noteikt vienotu, detalizētu angļu valodas zināšanu prasību piemērošanu visiem zvejas kuģiem.
Vienlaikus regulējums nodrošina, ka kuģa īpašnieks kā persona, kura ir atbildīga par kuģa drošu ekspluatāciju un kuģa apkalpes komplektēšanu, izvērtē konkrētā kuģa darbības īpatnības, apkalpes sastāvu un saziņas vajadzības, nosakot angļu valodas zināšanu līmeni, kas ir pietiekams drošai kuģa ekspluatācijai un ārkārtas situāciju risināšanai. Šāda pieeja atbilst arī STCW-F konvencijas kompetenču principam, kas paredz, ka valodas prasības ir vērtējamas saistībā ar faktiskajiem amata pienākumiem un kuģa ekspluatācijas apstākļiem, saglabājot kuģošanas drošības un cilvēku dzīvības aizsardzības pamatprasības.

Šobrīd Noteikumos Nr. 895 ir ietverts, ka pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par izziņas anulēšanu vai ārvalsts kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājuma anulēšanu, jūrniekam nav tiesību ieņemt attiecīgu amatu uz Latvijas karoga kuģa un atkārtoti pretendēt uz kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājumu.

Ar projektu tiek noteikts konkrēts lieguma termiņš – trīs gadi pēc lēmuma par izziņas vai atzīšanas apstiprinājuma anulēšanu stāšanās spēkā.
Pēc šī termiņa jūrniekam būs tiesības atkārtoti pretendēt uz kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājumu, ievērojot Noteikumu Nr. 895 prasības. Šāds risinājums nodrošina samērīgumu starp jūrniecības drošību un jūrnieka tiesībām uz profesionālo darbību, kā arī veicina pārskatāmu un taisnīgu sankciju piemērošanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/106/EK ir kodificēta, apvienojot vairāku iepriekšējo tiesību aktu noteikumus vienā tiesību aktā – Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 8. jūnija Direktīvā (ES) 2022/993 par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (kodifikācija). Rezultātā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīva 2012/35/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni, ir atceltas. Proti, saskaņā ar Direktīvas 2022/993 34. pantu Direktīvu 2008/106/EK, kā tā grozīta ar IV pielikuma A daļā uzskaitītajām direktīvām, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem IV pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu V pielikumā, līdz ar to Projekta ievaros nav nepieciešams izstrādāt atbilstības tabulu.

Ar Projektu netiek ieviestas jaunas normas, jo Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 8. jūnija Direktīva (ES) 2022/993 par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (kodifikācija) apvieno un aizstāj atceltās direktīvas, saglabājot tajās ietvertās tiesību normas nemainīgas.
Ar Projektu informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām tiek izteikta jaunā redakcijā – atceltās direktīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīva 2012/35/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni) tiek aizstātas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 8. jūnija Direktīvu (ES) 2022/993 par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (kodifikācija). Direktīvas 2022/993 prasības ietvertas šādos normatīvajos aktos:
Jūras kodekss;
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;
Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu";
Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 811 "Jūrnieku ārstu atzīšanas noteikumi";
Ministru kabineta 2014. gada 3. jūnija noteikumi Nr. 273 "Noteikumi par jūrnieku veselības atbilstību darbam uz kuģa";
Ministru kabineta 2015. gada 15. decembra noteikumi Nr. 710 "Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu sertificēšanas, īstenošanas un uzraudzības noteikumi";
Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1164 "Ostas valsts kontroles kārtība";
Ministru kabineta 2011. gada 17. maija noteikumi Nr. 364 "Kārtība, kādā licencē un uzrauga komersantus, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā".