Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta noteikumu projekts “Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas, Datu noliktavas sistēmas, Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmas, Maksājumu administrēšanas informāciju sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzes noteikumi” izstrādāts, lai noteiktu atsevišķās Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus un glabāšanas termiņus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību. 

Vispārējā kārtība

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un funkciju izpildei nepieciešamās informācijas apritei izmanto dažādas VID valsts informācijas sistēmas. 
Lai nodrošinātu atbilstošu tiesisko ietvaru Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (turpmāk - VIRSIS) reģistrētajām VID pārziņā esošām valsts informācijas sistēmām, ir nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu “Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas, Datu noliktavas sistēmas, Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmas, Maksājumu administrēšanas informāciju sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzes noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) par katru no informācijas sistēmām, kas noteiktu VID valsts informācijas sistēmās iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus un piekļuves noteikumus, kā arī sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas kārtību, lai vispārīgi nostiprinātu un uzskaitītu VID valsts informācijas sistēmās noregulētos procesus un vispārīgo darbību. Pašlaik daļēji ir izpildīti nosacījumi par informācijas apjomu, funkcijām, uzdevumiem un mērķiem, kādiem konkrēti valsts informāciju sistēmas ir izveidotas. Ņemot vērā, ka VID ir valsts informācijas sistēmu pārzinis un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada valsts informācijas sistēmu darbību atbilstoši tām paredzētajam izmantošanas mērķim, VID ir jānodrošina ārējais normatīvais regulējums sistēmu darbībai un izmantošanai. Valsts informācijas sistēmas statuss ir reģistrēts vairākām VID informācijas sistēmām, kuras tiek izmantotas VID funkciju un mērķu sasniegšanai, šis noteikumu projekts paredzēs regulējumu šādām VID rīcībā esošajām informācijas sistēmām: 
1) Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma;  
2) Datu noliktavas sistēma; 
3) Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēma;  
4) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma; 
5) Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāze. 
Minēto sistēmu izmantošanas mērķis ir nodrošināt VID normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un mērķu izpildi. 
 
I. Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma. 
Pašreizējā situācija 
Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma (turpmāk – EMCS) ir vienota sistēma Eiropas Savienībā, kas ieviesta ar mērķi uzskaitīt un kontrolēt akcīzes preču pārvietošanu Eiropas Savienībā starp dalībvalstīm un Latvijas Republikā. EMCS ir izveidota informācijas apmaiņai ziņojumu veidā ar citām dalībvalstīm. Ziņojumi tiek saņemti un nosūtīti. Informāciju EMCS iesniedz personas, kurām ir attiecīgas atļaujas darbībām ar akcīzes precēm, tajā skaitā fiziskās personas, kuras var darboties kā īslaicīgi reģistrēti saņēmēji vai īslaicīgi sertificēti saņēmēji. VID izmanto informāciju kontroles vajadzībām un, ja nepieciešams, var veikt sadarbību ar citu Eiropas Savienību dalībvalstu nodokļu administrācijām par konkrētiem akcīzes preču pārvietošanas gadījumiem.  
EMCS Komersantu lietojuma modulī iesniedzamo informāciju nosaka Komisijas 2022. gada 5. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2022/1636,  ar ko papildina Padomes Direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ. EMCS nacionālā lietojuma modulī, kas ir pieejams tikai VID inspektoriem, papildus regulā noteiktajai informācijai ir dati par administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm attiecībā par konkrētu pārvadājumu vai komersantu, dati par nodrošinājumu, rezervēto nodokļa summu, sarakste ar komersantu vai VID struktūrvienībām kā pielikumi, kas pievienoti pie noteikta pārvadājuma ieraksta. EMCS nacionālā lietojuma modulī administratīvās sadarbības starp dalībvalstīm informācijas apmaiņai nodokļu administrācijas ievada informāciju saskaņā ar Komisijas 2016. gada 24. februāra Īstenošanas regulas (ES) 2016/323, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz akcīzes precēm saskaņā ar Padomes Regula (ES) Nr. 389/2012 (2012. gada 2. maija) par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2073/2004. Noteikumu projektā ir ietverts papildu regulējums, kurš nav noregulēts iepriekš minētajās regulās.
EMCS darbību reglamentē šādi normatīvie akti: likuma “Par akcīzes nodokli” 25.un 26. pants;  Padomes 2019. gada 19. decembra Direktīva 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija); Komisijas 2022. gada 5. jūlija Deleģētā regula (ES) 2022/1636,  ar ko papildina Padomes Direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ; Komisijas 2021. gada 17. decembra Īstenošanas regula (ES) 2021/2266, ar ko paredz noteikumus Padomes Direktīvas 92/83/EEK piemērošanai attiecībā uz alkoholisko dzērienu patstāvīgu sīkražotāju sertificēšanu un pašsertificēšanu akcīzes nodokļa vajadzībām; Komisijas 2022. gada 5. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2022/1637, ar ko paredz noteikumus Padomes Direktīvas (ES) 2020/262 piemērošanai attiecībā uz dokumentu izmantošanu saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā un akcīzes preču pārvietošanu pēc nodošanas patēriņam, kā arī nosaka atbrīvojuma sertifikāta veidlapu. Šobrīd izstrādes stadijā ir Ministru kabineta noteikumi “Akcīzes preču elektronisko administratīvo dokumentu aprites un kontroles kārtība” (23-TA-2304), kas noteiks likuma “Par akcīzes nodokli” 25. panta devītajā daļā un 26. panta septītajā daļā minētās datorizētās sistēmas izmantošanas nosacījumus, elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtību, tajā skaitā datorizētās sistēmas nepieejamības gadījumos, kā arī citus nosacījumus likuma “Par akcīzes nodokli” 25. un 26. pantā minētajai akcīzes preču pārvietošanai.
          EMCS iekļautā informācija ir pieejama tikai VID un tālāk tiek padota Datu noliktavas sistēmai (turpmāk – DNS) un citām VID iekšējās lietošanas sistēmām. EMCS informāciju sistēmā iesniedz komersanti, saimnieciskās darbības veicēji, kuriem ir attiecīgās atļaujas darbībām ar akcīzes precēm. EMCS iekļautā informācija nav paredzēta nodošanai citām iestādēm. Lietotāju autentifikācija notiek VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, pirms autentifikācijas personai vai tās pārstāvim jāiesniedz iesniegums Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas reģistrēšanai VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, vai nosūtot to uz VID oficiālo elektronisko adresi. EMCS lietotāji pārsvarā ir komersanti, tomēr pastāv iespēja, ja fiziskai personai kā saimnieciskās darbības veicējai tiks piešķirta atļauja darbībām ar akcīzes precēm vai fiziskā persona sniegs pārvadājuma organizētāja, transportētāja vai garantētāja pakalpojumus, tad par konkrēto fizisko personu var būt norādīts vārds, uzvārds, personas kods un reģistrētās komercdarbības vietas adrese. EMCS iekļauto informāciju glabā 120 mēnešus no brīža, kad informācija iekļauta sistēmā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Pēc glabāšanas termiņa beigām EMCS iekļauto informāciju dzēš no sistēmas.

II. Datu noliktavas sistēma.  
Pašreizējā situācija 
Datu noliktavas sistēma (turpmāk – DNS) ir centralizēta sistēma, kas izveidota ar mērķi nodrošināt VID informācijas sistēmu datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par nodokļu maksātājiem, par iesniegtajiem dokumentiem, muitas operācijām, aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem, kā arī citas ar nodokļu maksātāju saistītas informācijas, kas saņemta no citām valsts institūcijām un reģistriem, analīzi, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti. DNS integrē un aktualizē informāciju no vairākiem informācijas avotiem par nodokļu maksātājiem, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFN) subjektiem, aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem un nodevām, vienotajā nodokļu kontā ieskaitītajiem maksājumiem, iesniegtajiem dokumentiem un muitas operācijām. DNS iekļautā informācija tiek izmantota, lai nodrošinātu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pantā un likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteikto uzdevumu izpildi. Katra institūcija darbojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei, izmantojot DNS informāciju tikai atbilstoši pilnvarojuma mērķim. Iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus. Sadarbojoties pastāvīgi, iestādes var slēgt starpresoru vienošanos. Iestādes sadarbojoties nepieciešamo informāciju sniedz elektroniskā veidā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi un informācijas sniegšana nav pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajiem informācijas sniegšanas noteikumiem (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. pants). DNS ir sadalīta vairākos blokos un tajā ir ietverta dažāda satura informācija. DNS pamatuzdevums ir apkopot VID pieejamos datus no dažādiem datu avotiem integrētā informācijas glabātavā, padarot tos pieejamus un piemērotus analīzei, tādējādi atbalstot efektīvu plānošanu, risku analīzi un vadību, nodokļu maksātāju izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu VID. DNS iekļautā informācija ir nepieciešama, lai VID atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta normatīvajos aktos, kā arī noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un krāpšanu.   
DNS galvenie mērķi ir: 
- aktuālās un vēsturiskās informācijas periodiska apkopošana no dažādiem VID pieejamiem datu avotiem; 
- liela apjoma datu glabāšana centralizētā, viegli pārvaldāmā DNS datubāzē; 
- funkcionalitātes izmantošana VID darbiniekiem, kuriem ir DNS lietošanas tiesības, tiešo darba (amata) pienākumu veikšanai DNS datu apstrādei, dodot iespēju DNS lietotājiem izmantot gatavus standarta pārskatus, kā arī veidot pašiem savus pārskatus, izmantojot saprotamus biznesa jēdzienus;  
- ārējiem lietotājiem paredzētās informācijas attēlošana standarta pārskatu veidā.  
DNS uzkrāj šādus fiziskas personas datus: personas kodu vai identifikācijas numuru (kodu)(identifikācijas numurs tiek piešķirts katram nodokļu maksātājam brīdī, kad nodokļu maksātājs tiek reģistrēts VID, saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra  noteikumiem Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā"), vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, miršanas datumu, personas statusu, pilsonību, dzimumu, ģimenes stāvokli, fiziskas personas pases un citu personu apliecinošu dokumentu datus, deklarētās dzīvesvietas adresi, rezidences pazīmi un rezidences valsti, informāciju par personas īpašumiem, informāciju par personas kontu, kuru iesniedzis pats nodokļu maksātājs vai informāciju par personas kontu, kas ir iegūta citā veidā, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto, personas paziņoto tālruņa numuru (kā  visaktuālāko informācijas datu avotu saistībā ar personas tālruņa numuru izmanto gada ienākumu deklarācijā norādīto), informāciju par darbavietu, informāciju par ieņemamajiem amatiem, informāciju par saimnieciskajiem darījumiem un darījuma partneriem, informāciju par personas ienākumiem, informāciju par aprēķinātajām, nomaksātajām un atmaksātajām nodokļu summām, informāciju par amatiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, informāciju par radiniekiem, kurā iekļauj personas kodu, vārdu, uzvārdu un radniecības pakāpi, informāciju par nodokļu nomaksu un parādiem, nodokļu uzskaites statusu, pieņemtajiem lēmumiem, informāciju par maksātnespēju un veiktajiem kontroles pasākumiem, informāciju par speciālajām atļaujām (licencēm), izziņām, atļaujām un sertifikātiem darbībām ar akcīzes precēm, saimnieciskās darbības veikšanas vietu, par tiesībām pārstāvēt personas vai citus tiesību subjektus, kā arī informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumiem Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, invaliditāti, atvieglojumiem, apgādājamiem un apgādniekiem.
Par juridiskajām personām DNS apstrādā un iekļauj šādu informāciju: nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas datumu, rezidences pazīmi un rezidences valsti, darbības formu, darbības veidu, pamatkapitālu, personas paziņoto tālruņa numuru, reģistrētajām struktūrvienībām, informāciju par juridiskās personas paziņoto kontu vai iegūto informāciju no Konta reģistra, par amatpersonām vai pārstāvēt tiesīgajām personām, dalībniekiem, pilnvarotajām personām, galveno uzņēmumu, atbildīgajiem darbiniekiem, īpašumiem, saistītajiem uzņēmumiem, koncernu līgumiem, segmentiem, Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka līmeņiem, kuri ar 2024. gada 1. janvāri zaudēja spēku, reitinga kopējo novērtējumu par individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošajiem rādītājiem, kurš piemērojams ar 2024. gada 1. janvāri, darbības veidiem (Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE)), informāciju par speciālajām atļaujām (licencēm), izziņām, atļaujām un sertifikātiem darbībām ar akcīzes precēm, par akcīzes preču izmantošanas mērķiem, par veiktajiem darījumiem akcīzes preču aprites jomā, saimnieciskās darbības veikšanas vietu, informāciju par sabiedriskā labuma organizācijas statusu, informāciju par aprēķinātajām, nomaksātajām un atmaksātajām nodokļu summām, informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli un parādiem, nodokļu uzskaites statusu, pieņemtajiem lēmumiem, informāciju par maksātnespēju un veiktajiem kontroles pasākumiem.
Informācija tiek saņemta no VID iekšējās lietošanas informācijas sistēmām, kā arī no citām valsts informācijas sistēmām. DNS informācija ir paredzēta VID iekšējai lietošanai un apmaiņai ar VID iekšējās lietošanas sistēmām, kā arī dati ir pieejami ārējām institūcijām, kuras ir noslēgušas starpresoru vienošanās līgumus, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
Piemēram, publisko pakalpojumu sniegšanai, datu apmaiņu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (turpmāk – VSAA) nosaka Ministru kabineta 2010. gada 5.
oktobra noteikumi Nr. 951 "Kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu ar ziņām par šīm iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli" un starpresoru vienošanās. Saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, ja darba devējs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pārskata mēnesi nav veicis pilnā apmērā, aģentūra veic aprēķinu par katra darba ņēmēja VSAOI. Tāpat VSAA atbilstoši likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu", 20.¹ panta trešajai daļai, kurā papildus minēti gadījumi, kad VID, darba devējs un maksātnespējas procesa administrators precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem, noteiktos gadījumos pārskata jau piešķirta pakalpojuma apmēru. No likuma “Par valsts pensijām” 10. panta izriet, ka apdrošināšanas stāžu apliecina VSAA uzkrātie dati, kas pierāda apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu, tādēļ publisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamie dati no VID informācijas sistēmām ir jāglabā tik ilgi cik nepieciešams, lai nodrošinātu VID uzdevumu un funkciju izpildi. Informācijas apmaiņa starp VID, VSAA un NVA notiek no VID informācijas sistēmu aktīvajām direktorijām.
Auditācijas pierakstus par lietotāju veiktajām darbībām DNS glabā 72 mēnešus. DNS esošos datus glabā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. DNS katrai datu kopai glabāšanas termiņus nosaka atbilstoši iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem. DNS iekļauto informāciju pamatā glabā 120 mēnešus no brīža, kad informācija iekļauta DNS, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts ilgāks informācijas glabāšanas termiņš un, ja informāciju nav nepieciešams glabāt ilgāk VID noteikto uzdevumu un funkciju izpildei. Informāciju glabā tādā apjomā, lai nodrošinātu publisko pakalpojumu sniegšanu un VID noteikto uzdevumu un funkciju izpildi. Pēc glabāšanas termiņa beigām DNS iekļauto informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā arhivē vai dzēš no DNS.
DNS iekļautās informācijas glabāšanas termiņš 120 mēneši ir samērīgs un nepieciešams, lai nodrošinātu VID noteikto uzdevumu un funkciju izpildi, tāpat arī, lai nodrošinātu NILLTPFN likuma subjektu uzraudzību un citu funkciju un uzdevumu izpildi.
Datu glabāšanas termiņš DNS dažādām datu kopām var būt atšķirīgs. Piemēram, VID noslēgtajā starpresoru vienošanās ar VSAA par publisko pakalpojumu sniegšanu noteikts, ka dati par nodokļu maksātāju jāglabā visu mūžu kamēr persona ir dzīva, lai būtu iespējams izpildīt visus uzdevumus un funkcijas, pēc tam jādzēš no DNS. Konkrētu termiņu datu glabāšanai, sniedzot publisko pakalpojumu VSAA, nav iespējams noteikt, jo persona ir nodokļu maksātājs līdz savas dzīves beigām.
Tāpat fiziskas personas nerezidenta miršanas fakts ne vienmēr ir zināms. Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumu Nr. 690 “Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 690)  6.4.1. apakšpunkts paredz dokumentus (par darba attiecībām) glabāt 90 gadus kopš tajā minēto personu dzimšanas vai 75 gadus, ja personu dzimšanas datums nav zināms. Minēto noteikumu 6.5. punktā noteikts, ka dokumentus, kuru glabāšanas termiņš ir beidzies, bet kuri nepieciešami kā pierādījumi tiesvedībā, kā arī institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai, glabā 10 gadus pēc tam, kad tie kā pierādījumi vairs nav nepieciešami.
Pēc glabāšanas termiņa beigām DNS iekļauto informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā arhivē vai dzēš no DNS. Piemēram, nodokļu maksātāja reģistra dati ir aktuāli visā periodā, kamēr pastāv nodokļu maksātājs, tādēļ šo datu arhivēšana vai dzēšana varētu ietekmēt tos datus, kas saistībā ar šo procesu veidojas uz vēlākajiem periodiem. Praktiski visi pirmdokumenti un informācija par veiktajām iemaksām ir nodokļu maksātāja lietas sastāvdaļa, kura jāglabā sistēmā pastāvīgi. Savukārt, dati, kuri vairs nav nepieciešami VID uzdevumu un funkciju izpildei, kad konkrētais ieraksts zaudējis aktualitāti, tiek arhivēts vai dzēsts no DNS.
VID pamatojoties uz likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.3 otro daļu valsts informācijas sistēmās apstrādā informāciju par personām, faktiem un notikumiem normatīvajos aktos VID noteikto uzdevumu veikšanai.
Piemēram, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta pirmajā daļā ir uzskaitītas nodokļu maksātāja tiesības, kuras VID ir pienākums nodrošināt.
Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 478) 24. un 26. punktā noteikts, ka deklarāciju un to pārbaudes materiālu lietas glabājas VID 30 gadus.
DNS darbību reglamentē sekojoši normatīvie akti: likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4. panta otrās daļas 11.1 punkts un 13. panta trešā daļa. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula Nr. 952/2013), 5. panta 3. punkts, 15. pants un 46. panta 1. punkts, 48. un 51. pants. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 11. punkts, 18. panta pirmās daļas 10. punkts un 23. panta trešā, 3.1 un ceturtā daļa, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22. pants, Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumu Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” 4., 14. un 18. punkts. Informācijas apstrādes tiesiskais pamats ir noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantā un Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, informācija par akcīzes nodokļu deklarācijām likuma “Par akcīzes nodokli” 24. pantā un Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu “Akcīzes preču aprites kārtība” 182. punktā.  
   
III. Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēma.  
Pašreizējā situācija 
Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēma (turpmāk – ES DSS) ir izveidota, pamatojoties uz  Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un  Padomes 2010. gada 7. oktobra Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļu jomā. ES DSS nodrošina pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrācijas datu, preču un pakalpojumu apgrozījumu informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm un Latvijas Republiku. Minētās informācijas apmaiņa balstās uz pieprasījumu sagatavošanu un nosūtīšanu komunikāciju modulim, datu saņemšanu no komunikāciju moduļa, kā arī uz saņemtās un nosūtītās informācijas izvietošanu datubāzē un attēlošanu WWW sarakstos un formās.
ES DSS ar integrētu ES pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas (turpmāk – VIES) funkcionalitāti nodrošina: 
- informācijas apmaiņu par pievienotās vērtības nodokļu (turpmāk – PVN) reģistrācijas numuriem un par ES uzņēmumu veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu apjomiem, no ES dalībvalstīm saņemto kļūdu ziņojumu apstrādi, ieskaitot sasaisti ar Latvijas nodokļu maksātāju  iesniegtajiem dokumentiem, 
- no dalībvalstīm saņemto datu par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem uz Latviju un tiem atbilstošo kļūdu ziņojumu par nepareizajiem vai nederīgajiem Latvijas PVN reģistrācijas numuriem vizuālo kontroli, 
- datus par PVN numuru derīgumu un apgrozījuma datiem par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem iegūšanu no VID  informācijas sistēmas un nodošanu citām ES dalībvalstīm, 
- VIES servera programmatūra, kas paredzēta galvenokārt citu dalībvalstu pieprasījumu apkalpošanai. 
ES DSS izmanto VID darbinieki: 
a) kas ar minētās programmatūras atbalstu veic ārvalstu ar PVN apliekamo personu reģistrācijas datu pārbaudi, analizē saņemtās atbildes un noformē atbildes Latvijas nodokļu maksātājiem (ja pārbaude tika veikta Latvijas nodokļu maksātāja uzdevumā); 
b) kuriem nepieciešama informācija par kādu Latvijas nodokļu maksātāju veiktajām preču un pakalpojumu iegādēm un piegādēm ES iekšienē. 
ES DSS iekļauj un uzkrāj šāda veida datus: 
- ES PVN aktuālos un vēsturiskos reģistrācijas datus; 
- ES un Latvijas pārdevēju piegādāto preču un sniegto pakalpojumu kopējās un/vai individuālās vērtības, to korekcijas, un piegādes uz noliktavu datus. 
Fizisko personu datus ES DSS neuzkrāj, bet apstrādā datus atbilstoši lietotāju pieprasījumam. ES DSS uzkrāj lietotāja veiktās atlases un darbības.  
ES DSS saņem datus no ES dalībvalstīm un VID informācijas sistēmām nodod datus citām VID informācijas sistēmām un ES dalībvalstīm.  
ES DSS iekļautās informācijas glabāšanas termiņš ir 60 mēneši no brīža, kad informācija tiek iekļauta sistēmā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, bet auditācijas pieraksti tiek glabāti 36 mēnešus. Ārējā piekļuve lietotājiem ir pieejama VIES datiem oficiālajā Eiropas Komisijas tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/taxation_customs/vies/, nodokļu maksātājiem ir ierobežota piekļuve un pieprasītājs redz tikai informāciju, vai darījuma partneris ir izslēgts no PVN režīma, vai ir aktīvs PVN maksātājs.  
   
IV. Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma. Pašreizējā situācija  
Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (turpmāk – MAIS) ir izveidota ar mērķi tehniski un funkcionāli nodrošināt VID rīcībā esošo datu apstrādi atbilstoši VID, Latvijas un ES budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām, attīstīt nodokļu administrēšanas procesu automatizāciju, kā arī veikt informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām, izpildot likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. pantā, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pantā un citos saistošajos normatīvajos aktos noteiktos VID pienākumus.
MAIS nodrošina šādas VID pamatfunkcijas: 
– nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti; 
– VID administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu ES budžetam; 
– likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā nodokļu maksātāju reģistrēšanu un uzskaiti un reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim kontroli; 
– akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildi; 
– lēmuma par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un šo organizāciju uzraudzību atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai; 
– nepieciešamās informācijas sniegšanu (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēšanu tās apmaiņai, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību nodokļu prasījumu piedziņā, kā arī sakaru uzturēšanu ar ES dalībvalstu nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm). 
MAIS apstrādā dažādus datus par juridiskām un fiziskām personām, t. sk. arī valsts amatpersonām. MAIS satur datus par fiziskās personas kodu vai identifikācijas numuru (kodu), vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, miršanas datumu, deklarēto un faktisko dzīvesvietas adresi, reģistrācijas datumu, dzimumu, valstisko piederību, ģimeniskām saitēm, tai skaitā radiniekiem, VID piešķirto identifikatoru, kas tiek piešķirts katram nodokļu maksātājam brīdī, kad nodokļu maksātājs reģistrējies VID saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”, personas pases un citu personu apliecinošu dokumentu datus, personas paziņoto elektronisko pasta adresi, personas paziņoto kontakttālruņa numuru, rezidences pazīmi un rezidences valsti, saimnieciskās darbības reģistrācijas informāciju, personas paziņotos kontus, informāciju par atļaujām,  informāciju par speciālajām atļaujām (licencēm), izziņām, atļaujām un sertifikātiem darbībām ar akcīzes precēm, fiziskas personas ienākumiem, apgādībā esošajām personām, atvieglojumiem, personas amatiem un pilnvarojumiem, datus par parādsaistībām, nodokļu uzskaites statusu, mantisko stāvokli, nodokļu, nodevu un citu VID administrēto maksājumu aprēķiniem un to uzskaiti, maksājumiem budžetā un no budžeta atmaksājamām summām, par piešķirto riska personas statusu, datus par darījuma dalībniekiem un ar tiem saistītajām personām. 
MAIS darbību reglamentē likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.3 panta pirmās daļas 9. punkts un trešās daļas 9. punkts, likuma “Par akcīzes nodokli” 2. panta sestā daļa, 6.1 daļa, 16. pants, 18. pants un 24. pants, Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumi Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība”, Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību”, Ministru kabineta 2007. gada 31. jūlija noteikumi Nr. 525 “Kārtība, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa”, Ministru kabineta 2009. gada 3. marta noteikumi Nr. 211 “Spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtība”, Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 684 “Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu” un Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumi Nr. 564 “Alkoholisko dzērienu patstāvīgo sīkražotāju darbības noteikumi”, Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā”, Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” un “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”, kurā saistībā ar Finanšu ministrijas likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” veic izmaiņas, Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumi Nr. 976 “Sabiedriskā labuma komisijas nolikums”, NILLTPFN 10. panta pirmā daļa, 45. panta trešā un ceturtā daļa, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20. panta piektā daļa, 22. panta otrā daļa, 24. panta 2.1 un ceturtā daļa, Dabas resursu nodokļa likuma 30. pants,  Muitas likuma 3., 5. pants, likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" 10., 12., 13., 14. pants, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” IV, V, VI nodaļa, Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumi Nr. 117 “Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā” Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 972 “Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu”, Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumi Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr. 652 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība”, Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra  noteikumu “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” 18. punkts un 22. punkts, Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumi Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”.
MAIS lietotājiem jāievēro VID informācijas sistēmu drošības noteikumi, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), Fizisko personu datu apstrādes likums, Elektronisko sakaru likums, Informācijas atklātības likums. VID amatpersonu atbildība tiek noteikta saskaņā ar Latvijas Republikas datu aizsardzības tiesību aktiem, kā arī saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, konkrētās VID amatpersonas amata aprakstu, kā arī VID iekšējiem noteikumiem par informācijas sistēmu datu administrēšanu un citiem iekšējiem noteikumiem. 
MAIS un tajā glabātajai informācijai nav paredzēta ārējā piekļuve, paredzētas tikai datu apmaiņas ar citām valsts informācijas sistēmām. MAIS nodrošina piekļuvi tajā uzkrātajiem datiem ārējiem lietotājiem uz sadarbības līguma pamata vai starpresoru vienošanos, minētajos dokumentos noteiktajā apjomā. MAIS iekļauto informāciju glabā 120 mēnešus no brīža, kad informācija iekļauta MAIS, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts ilgāks informācijas glabāšanas termiņš vai, ja informāciju nav nepieciešams glabāt ilgāk VID noteikto uzdevumu un funkciju izpildei; apjomā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu publisko pakalpojumu sniegšanu. Pēc informācijas glabāšanas termiņa beigām MAIS iekļauto informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā arhivē vai dzēš no MAIS.
MAIS uzturētajos reģistros iekļauto informāciju glabā pastāvīgi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē informācijas sistēmās esošo dokumentēto datu arhivēšanu. Auditācijas pierakstus MAIS glabā ne ilgāk kā 72 mēnešus un izmanto sistēmas uzturēšanai un Valsts ieņēmumu dienesta funkciju izpildei. 
Informācija tiek saņemta no VID iekšējās lietošanas informācijas sistēmām, kā arī no citām valsts informācijas sistēmām. MAIS informācija ir paredzēta VID iekšējai lietošanai un apmaiņai ar VID iekšējās lietošanas sistēmām, kā arī dati ir pieejami ārējiem lietotājiem, kuri ir noslēguši starpresoru vienošanās līgumus, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
Piemēram, publisko pakalpojumu sniegšanai, datu apmaiņu ar VSAA nosaka Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumi Nr. 951 "Kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu ar ziņām par šīm iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli" un starpresoru vienošanās. Saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, ja darba devējs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pārskata mēnesi nav veicis pilnā apmērā, aģentūra veic aprēķinu par katra darba ņēmēja VSAOI. Tāpat arī VSAA pārskata piešķirto pakalpojumu nosaka likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu", 20.¹ panta 3. punkts, kurā papildus minētie gadījumi, kad Valsts ieņēmumu dienests, darba devējs un maksātnespējas procesa administrators precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem. Jau piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru pēc darba ņēmēja darba ienākumu un obligāto iemaksu precizēšanas maina, pamatojoties uz personas iesniegumu. No likuma “Par valsts pensijām” 10. panta izriet, ka apdrošināšanas stāžu apliecina VSAA uzkrātie dati, kas pierāda apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu, tā iemesla dēļ publisko pakalpojumu sniegšanas nepieciešamie dati no VID informācijas sistēmām ir jāglabā tik ilgi cik nepieciešams, lai nodrošinātu VID uzdevumu un funkciju izpildi. Informācijas apmaiņa starp VID, VSAA un NVA notiek no VID informācijas sistēmu aktīvajām direktīvām.
MAIS iekļautās informācijas glabāšanas termiņš 120 mēneši ir samērīgs un nepieciešams, lai nodrošinātu VID noteikto uzdevumu un funkciju izpildi, tāpat arī, lai nodrošinātu NILLTPFN likuma subjektu uzraudzību un citu funkciju un uzdevumu izpildi.
Datu glabāšanas termiņš MAIS katrai datu kopai ir atšķirīgs, lai izpildītu un nodrošinātu VID noteikto uzdevumu un funkciju izpildi, kā arī publisko pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, publisko pakalpojumu sniegšanai, informācijas glabāšanas termiņš, kas ir noslēgts uz starpresoru vienošanās pamata ar VSAA nosaka, ka dati par nodokļu maksātāju jāglabā visu mūžu kamēr persona ir dzīva, lai būtu iespējams izpildīt visus uzdevumus un funkcijas, pēc tam jādzēš no MAIS. Konkrētu termiņu publisko pakalpojumu sniegšanai VSAA nav iespējams noteikt, jo fiziskām personām nepieciešams nodrošināt ar sociālo apdrošināšanu saistīto pakalpojumu sniegšanu līdz tās nāvei un šo pakalpojumu sniegšana ir balstīta pareizos un aktuālos VID uzkrātajos datos.
Tāpat fiziskas personas nerezidentiem ne vienmēr ir zināms miršanas fakts.
 MK noteikumu Nr. 690  6.4.1. apakšpunkts paredz dokumentus (par darba attiecībām) glabāt 90 gadus kopš tajā minēto personu dzimšanas vai 75 gadus, ja personu dzimšanas datums nav zināms. Minēto noteikumu 6.5. punktā noteikts, ka dokumentus, kuru glabāšanas termiņš ir beidzies, bet kuri nepieciešami kā pierādījumi tiesvedībā, kā arī institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai, glabā 10 gadus pēc tam, kad tie kā pierādījumi vairs nav nepieciešami.
Pēc glabāšanas termiņa beigām MAIS iekļauto informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā arhivē vai dzēš no MAIS.
Nodokļu maksātāja reģistra dati ir aktuāli visā periodā, kamēr pastāv nodokļu maksātājs, tādēļ šo datu arhivēšana vai dzēšana varētu ietekmēt tos datus, kas saistībā ar šo procesu veidojas uz vēlākajiem periodiem. Praktiski visi pirmdokumenti un informācija par veiktajām iemaksām ir nodokļu maksātāja lietas sastāvdaļa, kura jāglabā sistēmā pastāvīgi. Savukārt, dati, kuri vairs nav nepieciešami VID uzdevumu un funkciju izpildei, kad konkrētais ieraksts zaudējis aktualitāti, tiek arhivēts vai dzēsts no MAIS.
Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu”4.3 panta otro daļu valsts informācijas sistēmās apstrādā informāciju par personām, faktiem un notikumiem normatīvajos aktos Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu veikšanai.
Likumā “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta pirmajā daļā ir uzskaitītas nodokļu maksātāja tiesības, kuras VID ir pienākums nodrošināt.
MK noteikumu Nr. 478 24. un 26. punkts nosaka, ka deklarāciju un to pārbaudes materiālu lietas glabājas Valsts ieņēmumu dienestā 30 gadus.
MAIS no 2020. gada 9. februāra ir integrēta Valsts amatpersonu datu informācijas sistēmas (VADIS) funkcionalitāte, kas nodrošina: 
-  valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu apstrādi un uzskaiti; valsts amatpersonu deklarāciju datu apstrādi un uzskaiti.  
Pakāpeniski no 2020. gada 14. septembra nodokļu administrēšanas procesiem, NILLTPFN subjektu uzraudzībai un citu funkciju un uzdevumu izpildei, nepieciešamās funkcionalitātes izpildei tiek ieviestas MAIS, ar 2021. gada 1. janvāri nodrošinot vienotā nodokļu konta un uzkrājumu principa ieviešanu.   
MAIS pakāpeniski tiek integrēta Centrālās muitas informācijas sistēmas funkcionalitāte, lai ar 2025. gada 1. janvāri tiktu nodrošināta arī muitas maksājumu uzskaite vienotajā nodokļu kontā. 
 
V. Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāze. 
Pašreizējā situācija 
VID publiskojamo datu bāze (turpmāk – PDB) ir izveidota nodokļu administrēšanas vajadzībām, lai nodrošinātu nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu. Viens no VID uzdevumiem ir publicēt normatīvajos aktos noteikto sabiedrībai nozīmīgu informāciju, tādēļ VID ir izveidojis un uztur VID PDB, kuras darbība paredzēta vairākos normatīvajos aktos. PDB ir izveidota, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, kā arī sabiedrības tiesības uz informāciju. 
PDB iekļauj un atspoguļo  informāciju no VID vestajiem un uzturētajiem reģistriem, kā arī informāciju apkopotā veidā no VID informācijas sistēmām  par nodokļu maksātāju reģistrācijas datiem, par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, par politiski nozīmīgu personu vai politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli, par citu Eiropas Savienības dalībvalstu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu, par citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu maksātāja (fiziskas personas) identifikācijas numura derīgumu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatu par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā, par fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas vai patentmaksas maksātājas, vai, kas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējas un ir paziņojušas VID par saimnieciskās darbības veikšanu, VID reģistrējamiem subjektiem, kas nav reģistrējami Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un reģistrētajām nodokļu maksātāju struktūrvienībām, par nodokļu maksātāju reģistrētajām nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, par darījumus apliecinošo kvīšu reģistrāciju, par speciālajām atļaujām (licencēm) darbībai ar akcīzes precēm (skatīt Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 17.² punktā un Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību” 41. punktā noteikto); par ES akcīzes nodokļu maksātāju un tā Akcīzes preču noliktavu, noliktavu turētāju un apstiprināto tirgotāju informācijas sistēmā (SEED) iekļauto akcīzes identifikācijas numuru derīgumu, par valsts amatpersonu deklarācijām, par valsts amatpersonu pārkāpumiem, par akcīzes nodokļu markām, par sabiedriskā labuma organizācijām (skatīt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 19. punktu), informāciju par sabiedriskā labuma komisijas sēdēm, par saimnieciskās darbības apturēšanu un izbeigšanu (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.1 panta astotā daļa), par nodokļu maksātājiem, kuriem ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds; par nodokļu maksātāju (komersantu) taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummām un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummām, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu, par mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju, par nodokļu maksātāju neiesniegtajām nodokļu deklarācijām; par personu iekļaušanu un izslēgšanu no riska personu saraksta; par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 28. punkts), par licencēto ārpakalpojumu grāmatvežu reģistrāciju, par VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) reģistrētajiem apkalpojošiem dienestiem, par VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) reģistrētajām nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, par atbilstības pārbaudes institūcijām.  
Par fiziskajām personām iekļauj šādus datus: personas kodu vai identifikācijas kodu, vārdu, uzvārdu, informāciju par saimniecisko darbību, atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā"; informāciju par politiski nozīmīgām personām, atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumiem Nr. 406 “Noteikumi par informācijas apjomu, ko sniedz Valsts ieņēmumu dienests par politiski nozīmīgām personām, un tās pieprasīšanas, izsniegšanas un glabāšanas kārtību”; informāciju par radiniekiem, to personas kodu, vārdu, uzvārdu, radniecības pakāpi, ieņemamos amatus; informāciju par speciālajām atļaujām (licencēm) darbībai ar akcīzes precēm; piešķirto riska personu statusu; informāciju par administratīvajiem pārkāpumiem un sodiem; informāciju par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēm. Pārējie dati ir atkarīgi no normatīvajā aktā noteiktā publiskojamās informācijas apjoma un normas. Par juridiskajām personām iekļauj šādus datus: nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, nosaukumu, juridisko adresi, pamatdarbības veidu (NACE 2. red.) un nosaukumu, reģistrācijas un izslēgšanas datumu, struktūrvienības reģistrāciju (reģistrācijas datumu, izslēgšanas datumu, reģistrācijas numuru, nosaukumu, adresi). Pārējie dati ir atkarīgi no normatīvajā aktā noteiktā publiskojamās informācijas apjoma un normas.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8.1 punkts noteic nodokļu administrācijas pienākumu nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, ik gadu līdz 1. aprīlim publicējot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) iepriekšējā taksācijas gadā samaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummu, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmā daļa noteic vispārēju aizliegumu nodokļu administrācijas ierēdnim (tostarp arī Valsts ieņēmumu dienestam kā nodokļu administrācijai) izpaust informāciju par nodokļu maksātāju, izņemot minētajā tiesību normā noteiktos izņēmuma gadījumus, kad to drīkst darīt.
Kā izņēmuma gadījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmās daļas 3. punktā noteikti šā likuma 18. panta pirmās daļas 8., 8.2, 12., 14., 22., 28., 29., 30., 34. un 35. punktā, 24. panta otrajā daļā un 25. panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi, kas ietver likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pantā pirmajā daļā noteiktās nodokļu administrācijas publicējamās datu kopas.  
Savukārt, saskaņā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8., 8.1, 12., 14., 22., 28., 29., 34. un 35. punktā noteikto nodokļu administrācijas pienākumi ir:
"8) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmo un 1.3 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22. panta pirmās daļas 1. punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus;
81) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, ik gadu līdz 1. aprīlim publicējot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) iepriekšējā taksācijas gadā samaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummu, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu;
12) nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru;
19) nodrošināt publiski pieejamu sabiedriskā labuma organizāciju vienoto datu bāzi (reģistru);
22) nodrošināt publiski pieejamu datubāzi (reģistru) par šā likuma 15.1 panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām;
28) lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks. Valsts ieņēmumu dienests minēto informāciju aktualizē nākamā mēneša divdesmit piektajā datumā, norādot attiecīgās juridiskās personas un individuālā komersanta nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet fiziskajai personai (darba devējam) — vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu."
Tāpat arī šī likuma 34.1 panta astotā daļas otrais teikums paredz, ka  Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas savā tīmekļvietnē publicē informāciju par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.
Informācijas atklātības likuma 5. panta sestā daļa noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas ir pieejamas sabiedrībai bez likumā paredzētajiem ierobežojumiem vai kas ir jau publicētas.
Tādējādi, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8.1, 12., 19. un 22. punktā noteikto nodokļu administrācijas pienākumu publicēt noteiktu informāciju, 22. panta pirmās daļas 3. punktā un Informācijas atklātības likuma 5. panta sestajā daļā noteikto, likuma 18. panta pirmās daļas 8.1, 12., 19. un 22. punktā noteiktajai PDB publicējamai informācijai nav noteikts publiskošanas mērķis un izmantošanas ierobežojumi. Atsevišķos gadījumos likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmajā daļā noteiktajai publicējamajai informācija ir noteikts ierobežojums tās izmantošanai, proti, tā izmantojama tikai attiecīgajās tiesību normās noteiktiem mērķiem (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 28 un  37. punkts). Vienlaikus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 12., 28., 37. punktā un šī likuma 34.1 panta astotajā daļā   noteiktā publicējamā informācija satur fizisko personu datus, kuras izmantošanas mērķi un iegūšanas kārtību regulē tiesību normas par fizisko personu datu aizsardzību.
PDB netiek uzkrāti un uzglabāti nodokļu maksātāja dati, tie sistēmā tiek attēloti. PDB attēlotā informācija tiek saņemta un atspoguļota no VID informācijas sistēmām un VID atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmajā daļā noteiktajam, informāciju par datu kopām publicē  VID tīmekļvietnē. PDB publisko VID uzturētajos reģistros iekļauto aktuālo un vēsturisko informāciju kā arī VID informācijas sistēmās uzkrātos aktuālos un vēsturiskos datus. Ja normatīvajos aktos nav noteikts cits VID informācijas sistēmās uzkrāto datu publiskošanas termiņš, PDB to publisko 60 mēnešus pēc datu aktualitātes zuduma, pareizai nodokļu sistēmas piemērošanai.
Informācija ir pieejam bez autentifikācijas. PDB nodrošina piekļuvi aktuāliem un arī vēsturiskiem datiem visā reģistra uzturēšanas periodā. Datu glabāšanas ilgums tiek noteikts atsevišķos normatīvajos aktos, savukārt citi dati ir jāglabā pastāvīgi. Piemēram, Valsts amatpersonu deklarāciju glabāšanas termiņš ir 30 gadi, kurš noteikts arējā normatīvajā aktā - MK noteikumu Nr. 478 26. punktā, kas paredz, ka visu deklarāciju un to pārbaudes materiālu lietām glabāšanas termiņš ir 30 gadi. Savukārt, Valsts amatpersonu deklarācijas publiskošanas termiņš šobrīd nav noteikts arējā normatīvajā aktā, bet notiek diskusijas ar KNAB, Datu valsts inspekciju, Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju par valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanas termiņa ilgumu un tā noteikšanu ārējā normatīvajā aktā.
Valsts amatpersonu deklarācijas tiek publiskotas PDB. Publiskošanas pienākumu noteic likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta sestā daļa, kas paredz, ka valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus VID publicē elektroniskā veidā.
Lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, valsts amatpersonu deklarācijās ir publiski pieejamā (publiskojamā) un publiski nepieejamā (nepubliskojamā) daļa. Minētā likuma 26. panta trešā daļa noteic, ka publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu saziņas līdzekļu darbinieku, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas. Ievērojot minēto, valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamā daļa ir vispārpieejama informācija, kuru VID publicē elektroniskā veidā savā tīmekļa vietnē. 
MK noteikumu Nr. 478 26. punktā ir noteikts valsts amatpersonu deklarāciju un to pārbaudes materiālu (lietu) glabāšanas termiņš - 30 gadi, bet nevienā normatīvajā aktā nav noteikts valsts amatpersonu deklarāciju publiskās pieejamības termiņš, izņemot to, ka saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta septīto daļu Valsts ieņēmumu dienests nodrošina šā likuma 25. panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā precizēto deklarāciju (deklarācijas publiski pieejamās daļas) publiskošanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to iesniegšanas.
Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas, Datu noliktavas sistēmas, Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmas, Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzes noteikumu (turpmāk – VID publiskojamo datu bāzes noteikumi) 44. punkta 43.2. apakšpunktā norādītās informācijas publiskošanas termiņš PDB noteikts 60 mēneši, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš. Tā kā nevienā normatīvajā aktā nav noteikts valsts amatpersonu deklarāciju publiskās pieejamības termiņš, tad publiskā pieejamība informācijai par valsts amatpersonu deklarācijām, to publiskojamās daļas apmērā, tiek nodrošināta nepārsniedzot MK noteikumu Nr.478 26. punktā noteikto valsts amatpersonas deklarāciju glabāšanas termiņu – 30 gadus.
Ievērojot, ka VID publiskojamo datu bāzes noteikumu 44. punktā noteiktais informācijas publiskošanas termiņš 60 mēneši ievērojami ietekmētu sabiedrības tiesības piekļūt valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamajā daļā iekļautajai informācijai, minēto noteikumu 51. punktā noteikts, ka šo noteikumu 44. punkts par informācijas publicēšanas termiņu neattiecas uz valsts amatpersonu deklarācijām.
Vienlaikus, lai samērotu sabiedrības tiesības piekļūt valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamajā daļā iekļautajai informācijai un fizisko personu tiesības uz datu apstrādes pārtraukšanu pēc apstrādes mērķa sasniegšanas, nodrošinot Valsts ieņēmuma dienestam likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktā valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamās daļas publiskošanas pienākuma korektu izpildi, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikto, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā apvienotajās lietās C-37/20, C-601/20, (pieejams: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=lv&td=ALL&num=C-37/20) paustās atziņas, ir nepieciešams noteikt valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamās daļas publicēšanas termiņu, tādējādi Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ir iekļauts uzdevums izstrādāt grozījumus interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā regulējumā, nosakot valsts amatpersonu deklarāciju publiskās daļas publiskošanas termiņu.
Tāpat arī PDB tiek publiskota informācija par valsts amatpersonu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, un informācija VID tīmekļvietnē ir pieejama ne ilgāk kā gadu no dienas, kad attiecīgais lēmums (nolēmums) izpildīts. Pienākumu publiskot informāciju par valsts amatpersonu pārkāpumiem un publiskošanas termiņu noteic likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 31. panta pirmā un piektā daļa.PDB darbību reglamentē likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.4 pants, 15.1 panta 5.1 daļa, 18. panta pirmās daļas 8. punkts, 81. punkts, 12. punkts, 14. punkts, 19. punkts, 20. punkts, 22. punkts, 23. punkts, 28. punkts, 29. punkts, 30. punkts, 34. punkts, 35. punkts un 18. panta devītā daļa. PDB publiskojamā informācija ir noteikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8., 12., 19., 22., 23., 28., 29., 30. un 34. punktā, 22. panta pirmās daļas 5. punktā un 34.1 panta astotajā daļā, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta otrā daļā un 31. panta pirmā un piektā daļa, Grāmatvedības likuma 39. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumu Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” 3. punktā, Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 129.18 punktā, Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 17.2 un 57.1 punktā, Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība” 41. punktā.  

 

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-