Anotācija

Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000158737. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu reģistrētas fiziskai personai.
Atbilstoši ierakstiem zemesgrāmatas nodalījumā Nekustamais īpašums sastāv no: 1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 082 0223) 0,1812 ha platībā; 2) trīs būvēm – dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0223 001) un divām palīgceltnēm (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0223 002 un būves kadastra apzīmējums 0100 082 0223 003).
Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas ķīlas tiesības vai hipotēkas, piedziņas atzīmes, nomas vai apbūves tiesības. Zemesgrāmatā Nekustamam īpašumam ir reģistrēti sekojoši apgrūtinājumi: 1) nostiprināts ceļa servitūts. Kalpojošs nekustams īpašums Čuguna iela 11A, Rīga, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000460018; 2) noteikts aizliegums bez fiziskas personas rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām (pamats – 2009. gada 28. maija dāvinājuma līgums); 3) nostiprināta lietošanas tiesība uz nekustamo īpašumu līdz mūža galam. Tiesības ieguvējs: fiziska persona. Pamats: 2009.gada 28. maija dāvinājuma līgums; 3) atzīme – aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju – 7 m² platībā; 4) atzīme – aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju – 151 m² platībā; 5) atzīme – aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos līdz 20 kilovoltiem – 156 m² platībā.
Lai noslēgtu līgumu par labprātīgu Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, no personas, kuras labā ierakstīta aizlieguma atzīme, saņemama notariāli apliecināta rakstiska piekrišana atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai. Nostiprinot īpašuma tiesības uz atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, aizlieguma atzīme tiks dzēsta attiecībā uz atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu.
Piekļuves iespēja Nekustamajam īpašumam tiks nodrošināta no plānotā pašvaldības nozīmes ceļa un sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs to ir ņēmis vērā, nosakot Nekustamā īpašuma tirgus vērtību.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) Zemes vienībai ir reģistrēti sekojoši apgrūtinājumi: 1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju – 0,0007 ha platībā; 2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju – 0,0151 ha platībā; 3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,0156 ha platībā. Zemes vienības lietošanas mērķis "Individuālo dzīvojamo māju apbūve" (kods 0601), platība 0,1812 ha. Zemes vienības platības sadalījuma pa lietošanas veidiem – zemes zem ēkām platība – 0,1812 ha.
Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem uz Zemes vienības reģistrēta apbūve – 1) dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0223 001), galvenais lietošanas veids – viena dzīvokļa mājas, 71,2 kv.m.; 2) pagrabs (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0223 002), galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, 9,4 kv.m.; 3) šķūnis (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0223 003), galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, 22,5 kv.m. Atbilstoši ortofotokartei (izdevējs – Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2013-2022) uz Zemes vienības ir konstatēta vēl viena būve, par kuras būvniecības likumību apliecinošas informācijas nav. Īpašnieks ir sniedzis informāciju, ka būve, kas atrodas atsavināmajā Zemes vienības daļā un nav reģistrēta zemesgrāmatā un Kadastra informācijas sistēmā, tiks demontēta. Ievērojot, ka Īpašnieks nav uzrādījis būves, kas nav reģistrēta zemesgrāmatā un Kadastra informācijas sistēmā, piederības un likumīgas izbūves apliecinošus dokumentus, sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs būvi nav iekļāvis Nekustamā īpašuma tirgus vērtējumā.
Nekustamā īpašuma īpašnieks pieteicis prasījumus (zaudējumus):
-par žoga izbūvi aptuveni 40 m, iebraucamo vārtu kopā ar mazajiem vārtiem izbūvi (aptuveni 7500,00 euro), vecā žoga un vārtu demontāžu;
-par pieteiktiem koku/krūmu izzāģēšanas darbiem (izmaksas 300,00 euro), jaunu stādu iegādi (166,00 euro), augsnes sagatavošanu 49 stādiem (aptuvenās izmaksas vienam stādam 10,00 euro) un 49 stādu iestādīšanas izmaksas (aptuveni vienam stādam 5,00 euro), kas ir attiecināma uz paliekošajā Zemes vienības daļā esošo teritoriju 300 m² platībā, kurai būs nepieciešami pārplānošanas darbi, lai pielāgotu tās izmantošanu (to starp auto novietnes teritorija, palīgceltņu būvniecībai nepieciešamā teritorija u.c) pēc Zemes vienības sadales un par pagalma labiekārtošanu, pārplānošanu citiem mērķiem aptuveni 300 kvadrātmetri (viena kvadrātmetram izmaksas aptuveni 15,00 euro);
-par pieteikumiem saistībā ar augiem/krāšņumkrūmiem/kokiem (to iegādes izmaksas, pārstādīšanas izmaksas, augsnes sagatavošana), kas atrodas Zemes vienības atsavināmajā daļā;
-par atsavināmajam zemes gabalam aptuveni 0,0476 ha platībā veikto labiekārtošanu (veikti grunts nostiprināšanas darbi, auglīgās virskārtas atjaunošana) (aptuvenās izmaksas bija 8,00 lati kvadrātmetrā);
-par ražas zaudējumu (15 plūmes aptuveni 6 gadu raža, 5 upeņu krūmi aptuveni 4 gadu raža, 1 cidoniju krūms 3 gadu raža, 1 valrieksts 7 gadu raža);
-par celtniecības materiālu pārvietošanu – bruģis aptuveni 40 kvadrātmetri un citi dzelži (aptuvenās izmaksas 200,00 euro);
-par konteinera iegādes un tā piegādes izmaksām aptuveni 3 327,00 euro apmērā inventāru un materiālu, kas atrodas Zemes vienības atsavināmajā daļā, uzglabāšanai;
-par apsardzes infrastruktūras izmaiņu nepieciešamību, regulāciju saskaņā ar jauno teritorijas plānojumu (aptuvenās izmaksas 3 004,56 euro);
-par pamatu legalizāciju un ar to saistītiem izdevumiem aptuveni 28 m metru garumā (aptuveni 1500,00 euro);
-ar īpašumu saistīto dokumentu pārformēšanas izdevumi;
-par eglēm, tūjām un vītoliem, kas atrodas gar Zemes vienības nožogojumu tā iekšpusē;
-dzelzceļa līnijas izbūves rezultātā paaugstināsies trokšņa un piesārņojuma līmenis;
-aizsargjosla ar "sarkanām līnijām" apgrūtinās Īpašnieka tiesības nekustamajā īpašumā;
-tiks apgrūtināta piekļūšana ierastajiem infrastruktūras objektiem, kas atrodas otrpus dzelzceļam Rīga-Jūrmala-veloceliņš, ielas, utt., kā arī radīsies papildus neērtības saistībā ar piekļūšanu īpašumam, tādējādi to ņemot vērā atlikušās Zemes vienības daļas vērtības kritumu;
-tiks izzāģēti vectēva stādītie koki, kas šobrīd kalpo kā dabas veidots ekrāns pret augstsprieguma līniju radīto elektrisko lauku, skaņas aizturošs ekrāns, ainavisks tēls, drošības barjera nevēlamām personām, kas vēlētos piekļūt īpašumam, tādējādi to ņemot vērā atlikušās Zemes vienības daļas vērtības kritumu;
-Nekustamais īpašums vairs neatbildīs tā izmantošanas mērķim;
-atbrīvot no pieguļošās teritorijas kopšanas pienākumiem;
-pieslēgums pie pilsētas komunikācijām līdz ar atsavināmās Zemes vienības daļas atsavināšanu.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" (turpmāk - MK noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 12. septembra lēmumu Nr. 03.1-14/3173 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma Čuguna ielā 12, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 082 0223), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 082 0223) daļu 0,0476 ha platībā, kas nepieciešama projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai, atsavināšanu atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Eiroeksperts" vērtējumam – 20 214,47 euro (divdesmit tūkstoši divi simti četrpadsmit euro un četrdesmit septiņi centi), ko veido:
-Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās nekustamā īpašuma Čuguna ielā 12, Rīgā, kadastra Nr. 0100 082 0223, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 082 0223 daļas ar aptuveno platību 0,0476 ha tirgus vērtība – 15 703,24 euro (piecpadsmit tūkstoši septiņi simti trīs euro un divdesmit četri centi) jeb 32,99 euro par vienu zemes kvadrātmetru (kas būs jāpiemēro, veicot atlīdzības apmēra pārrēķinu, ja atsavināmās zemes vienības daļas platība tiks precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas);
-kompensējamo zaudējumu apmērs par zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 082 0223 atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības daļas 0,1336 ha platībā un uz tās esošās dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0223 001) 71,2 m² platībā vērtības samazinājumu – 4 511,23 euro (četri tūkstoši pieci simti vienpadsmit euro un divdesmit trīs centi) jeb 63,36 euro par vienu dzīvojamās ēkas kvadrātmetru (kas būs jāpiemēro, veicot atlīdzības apmēra pārrēķinu, ja atsavināmās zemes vienības daļas platība tiks precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas). Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas pabeigšanas, jaunie zemes vienību plāni tiks nosūtīti sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam un lūgts aktualizēt vērtību. 
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs konstatējis (norādīts Nekustamā īpašuma tirgus novērtējumā), ka uz atsavināmās Zemes vienības daļas esošo būvju ar kadastra apzīmējumiem 0100 082 0223 002 (pagrabs) un 0100 082 0223 003 (šķūnis) tirgus vērtības nav nosakāmas, jo dabā šīs būves praktiski neeksistē. Būvei ar kadastra apzīmējumu 0100 082 0223 003 (šķūnis) ir saglabājusies tikai pamatu daļa, savukārt būve ar kadastra apzīmējumu 0100 082 0223 002 (pagrabs) apvidū nav konstatēta. Atsavināmajā Zemes vienības daļā esošo likumīgi izbūvēto būvju vai to atlikušo elementu esamība tiek ņemta vērā, nosakot atsavināmā nekustamā īpašuma (vai tā daļas) tirgus vērtību.
Par Nekustamā īpašuma īpašnieka pieteiktajiem prasījumiem:
-par žoga izbūvi aptuveni 40 m, iebraucamo vārtu kopā ar mazajiem vārtiem izbūvi (aptuveni 7 500,00 euro), vecā žoga un vārtu demontāžu – ar Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" (turpmāk – Sabiedrība) 2023. gada 23. augusta vēstuli Nr. 2.3.N/2023-2579 "Par informācijas precizēšanu" Īpašnieks tika informēts, ka saskaņā ar Rail Baltica projekta posma, kurā atrodas arī Nekustamais īpašums, saskaņotā būvprojekta tehniskajiem risinājumiem daļā par jaunu transporta infrastruktūras objektu – pašvaldības ielu, ar kuru turpmāk robežosies Īpašnieka īpašumā paliekošā Zemes vienības daļa – būvprojekta ietvaros ir saskaņots iebraukšanas novietojums paliekošajā Zemes vienības daļā, kas izvietojuma ziņā attiecībā uz paliekošo Zemes vienības daļu saglabā esošās iebraukšanas novietojumu. No satiksmes drošības viedokļa iebraukšanas novietojums nerada šķēršļus iebraukšanas nodrošināšanai pa atveramiem vārtiem (tostarp, ja tie tiek vērti uz ielas pusi). Īpašnieks tika informēts, ka projekta īstenošanas ietvaros ir paredzēta žoga uzstādīšana. Papildus tika skaidrots, ka būvprojekta ietvaros ir paredzēta pagaidu žoga uzstādīšana uz būvdarbu laiku un pamatžoga uzstādīšana pēc būvdarbu pabeigšanas, norādot pamatžoga veidu grafiskajā materiālā. Īpašniekam tika lūgts sniegt viedokli – vai Īpašnieks piekrīt, ka žoga un ar to saistīto vārtu/vārtiņu uzstādīšanu veiks Rail Baltica projekta īstenotājs, atbilstoši iepriekš minētajai kārtībai, vai Īpašnieks vēlas žoga uzstādīšanu veikt pats līdz ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesa pabeigšanu. Ja Īpašnieks izvēlētos žoga uzstādīšanu veikt pats līdz ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesa pabeigšanu, Īpašniekam tika lūgts iesniegt aktualizētu tāmi žoga un to saistīto elementu izmaksām un uzstādīšanas izmaksām, vienlaikus norādot, ka atbilstoši Likuma 21. pantam, kas nosaka, ka nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam nosakāma atlīdzība, kas nodrošina tādu mantisko stāvokli, kas ir līdzvērtīgs viņa iepriekšējam mantiskajam stāvoklim, zaudējuma apmērs par jauna žoga posma uzstādīšanu var tikt noteikts, diferencējot atbilstoši Rail Baltica projekta ietvaros apstiprinātajam žoga tehniskajam risinājumam, jo tas ir atzīstams par līdzvērtīgu šobrīd Nekustamā īpašumā esošā žoga veidam. Ar 2024. gada 17. maija vēstuli Īpašnieks informēja, ka žoga izbūvi veiks pats līdz Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesa pabeigšanai, norādot, ka uztur prasījumu par koka vairoga žoga izbūvi uz Zemes vienības jaunās robežas, pamatojot ar to, ka pēc Rail Baltica projekta izbūves, projektētā E kategorijas iela ar divām brauktuves joslām, robežosies ar Īpašnieka Zemes vienības atlikušo daļu, ielu sarkanās līnijas būs līdz ar Zemes vienības atlikušo daļu, attālums līdz dzīvojamai mājai būs aptuveni 20 m. Vienlaikus Īpašnieks norādīja, ka uztur prasību par bīdāmo iebraucamo vārtu uzstādīšanu, tādējādi nodrošinot līdzšinējo situāciju iebraukšanai pagalmā, t.i. iebraucot no pašvaldības ielas, netraucējot satiksmes un gājēju plūsmu un neradot papildu slogu paliekošajai Zemes vienības daļai. Ievērojot Īpašnieka sniegto informāciju, ir norādāms, ka Īpašnieks nav iesniedzis tehniski pamatotu viedokli, ko būtu apliecinājis attiecīgās jomas būvinženieris vai kas izrietētu no normatīvo aktu prasībām, par sava prasījuma izvirzīšanu, ka projektētā E kategorijas iela ar divām brauktuves joslām rada paaugstinātu bīstamību un tādēļ uz Zemes vienības atlikušās (neatsavināmās) daļas būtu uzstādāms koka vairoga žogs. Izdevumi par žoga izbūvi aptuveni 40 m, iebraucamo vārtu kopā ar mazajiem vārtiem izbūvi, vecā žoga un vārtu demontāžu var tikt kompensēti to faktiskajā apmērā, nepārsniedzot apvidus vidējās būvniecības izmaksas un ievērojot Likuma 21. pantā noteikto, ka atlīdzība nosakāma tāda, kas nodrošina tādu mantisko stāvokli, kas ir līdzvērtīgs īpašnieka iepriekšējam mantiskajam stāvoklim (tiek nodrošināts, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām rezultātā nekustamā īpašuma īpašnieka stāvoklis netiks nedz pasliktināts, nedz uzlabots, tādējādi panākot taisnīgu līdzsvaru). T.i. kompensējamo zaudējuma apmērs par jauna žoga posma uzstādīšanu var tikt noteikts, diferencējot atbilstoši Rail Baltica projekta ietvaros apstiprinātajam žoga tehniskajam risinājumam, ar nosacījumu, ja Īpašnieks žoga izbūves darbus īstenos pirms Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros paredzētajiem žoga izbūves darbiem;
-saskaņā ar MK noteikuma 2. punktu zaudējumus, kas atsavinātā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam radušies nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā un nav iekļauti atlīdzībā vai radušies pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība, kuras kompetencē ir attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšana, atlīdzina, nepiemērojot šajos noteikumos paredzēto kārtību. Minētos zaudējumus atlīdzina, pamatojoties uz atsavinātā nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumu apmēru. Ja institūcija neatlīdzina šajā punktā minētos zaudējumus vai atlīdzina tos daļēji, atsavinātā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam ir tiesības vērsties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā;
-par pieteiktiem koku/krūmu izzāģēšanas darbiem (izmaksas 300,00 euro), jaunu stādu iegādi (166,00 euro), augsnes sagatavošanu 49 stādiem (aptuvenās izmaksas vienam stādam 10,00 euro) un 49 stādu iestādīšanas izmaksas (aptuveni vienam stādam 5,00 euro), kas ir attiecināma uz paliekošajā Zemes vienības daļā esošo teritoriju 300 m² platībā, kurai būs nepieciešami pārplānošanas darbi, lai pielāgotu tās izmantošanu (to starp auto novietnes teritorija, palīgceltņu būvniecībai nepieciešamā teritorija u.c) pēc Zemes vienības sadales un par pagalma labiekārtošanu, pārplānošanu citiem mērķiem aptuveni 300 m² (viena m² izmaksas aptuveni 15,00 euro) – Sabiedrība ar 2023. gada 23. augusta vēstuli Nr. 2.3.N/2023-2579 "Par informācijas precizēšanu" informēja Īpašnieku, ka, ievērojot apstākli, ka šo darbu apjoms un attiecīgi, arī  to izmaksu apmērs, šobrīd precīzi nevar tikt noteikts, par šiem zaudējumiem jautājums būs skatāms pēc to iestāšanās atbilstoši MK noteikumu 2. punktam, Īpašniekam iesniedzot dokumentus par zaudējumu rašanās apstākļiem un to ciešo cēloņsakarību ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, kā arī faktiskām izmaksām;
-par pieteikumiem saistībā ar augiem/krāšņumkrūmiem/kokiem (to iegādes izmaksas, pārstādīšanas izmaksas, augsnes sagatavošana), kas atrodas Zemes vienības atsavināmajā daļā – atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotajam Nekustamā īpašuma daļas vērtējumam, jebkurš uz atsavināmās Zemes vienības daļas esošs elements, kas ir nesaraujami saistīts ar zemi, tiek vērtēts kā attiecīgās zemes labiekārtojuma elements, kas arī ietekmē attiecīgā zemesgabala tirgus vērtības pieaugumu. Līdz ar to sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs uz atsavināmās Zemes vienības daļas esošo un ar to nesaraujami saistīto apaugumu, tai skaitā augus/kokus/krūmus, kas ir uzskatāmi par zemes piederumu un secīgi, tā labiekārtojumu, ir ievērtējis, nosakot Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību. Līdz ar to papildus tirgus vērtībai Zemes vienībā veikto labiekārtošanas darbu izdevumi nav kompensējami;
-atsavināmajam zemes gabalam aptuveni 0,0476 ha platībā tika veikta labiekārtošana (veikti grunts nostiprināšanas darbi, auglīgās virskārtas atjaunošana) (aptuvenās izmaksas bija 8,00 lati par m²) – saskaņā ar Likuma 20. pantu atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu institūcija nosaka, ņemot vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu. Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot Nekustamā īpašuma atsavināmās Zemes vienības daļas tirgus vērtību, to ir salīdzinājis ar līdzīgiem zemesgabaliem un veicis korekcijas par Zemes vienības uzlabojumiem (tai skaitā Zemes vienības atsavināmajā daļā esošo labiekārtojumu un grunts stiprinājumu). Salīdzinājumam veikta to darījumu (salīdzināmo darījumu) apskate, kas sniedz informāciju par darījumiem ar līdzvērtīgie zemesgabaliem. Līdz ar to papildus tirgus vērtībai Zemes vienībā veikto labiekārtošanas darbu izdevumi nav kompensējami;
-par ražas zaudējumu (15 plūmes aptuveni 6 gadu raža, 5 upeņu krūmi aptuveni 4 gadu raža, 1 cidoniju krūms 3 gadu raža, 1 valrieksts 7 gadu raža) – atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotajam Nekustamā īpašuma daļas vērtējumam jebkurš uz atsavināmās Zemes vienības daļas esošs elements, kas ir nesaraujami saistīts ar zemi, tiek vērtēts kā attiecīgās zemes labiekārtojuma elements, kas arī ietekmē attiecīgā zemesgabala tirgus vērtības pieaugumu. Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs uz atsavināmās Zemes vienības daļas esošo un ar to nesaraujami saistīto apaugumu, tai skaitā kokus/krūmus, kas ir uzskatāmi par zemes piederumu un, secīgi, tā labiekārtojumu, ir ievērtējis, nosakot Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību. Līdz ar to papildus tirgus vērtībai pieteiktie zaudējumi nav kompensējami. Īpašniekam ir iespēja iegādāties jaunus kokus/krūmus un iestādīt tos Zemes vienības atlikušajā (neatsavināmajā) daļā un gūt no tiem ražu. Turklāt sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja rīcībā nav informācijas par Zemes vienības atsavināmajā daļā esošo plūmju, upeņu, cidonijas un valrieksta ražību, lai identificētu iespējamo zaudējumu esamību un apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, tas ir, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Īpašuma tiesība ietver tiesības valdīt (likumīgā faktiskā vara pār lietu), tiesības lietot (izmantot lietas derīgās īpašības, iegūt no tās peļņu, ienākumu un augļus) un tiesības rīkoties (iespēju noteikt mantas tiesisko stāvokli, to atsavinot, nododot lietošanā). Civillikuma 1036. pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Arī pēc atsavināmā Nekustamais īpašuma atsavināšanas īpašniekam būs iespēja rīkoties ar atlikušo (neatsavināmo) zemes vienību un gūt no tās iespējamo labumu;
- celtniecības materiālu pārvietošana – bruģis aptuveni 40 m² un citi dzelži (aptuvenās izmaksas 200,00 euro) – atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja norādītajai informācijai Nekustamā īpašuma apskates laikā nebija iespējams identificēt konkrētu celtniecības materiālu un citu dzelžu apmēru, kā arī konkrētu vietu, uz kuru šie celtniecības materiāli varētu tikt pārvietoti, līdz ar to kompensējamo zaudējumu apmēru nav iespējams identificēt. Sabiedrība norāda, ka tie ir nākotnes varbūtējie zaudējumi, kas šobrīd nav konstatējami un atbilstoši Likumā un MK noteikumu 2. punktā noteiktajam tie var tikt izvērtēti pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Īpašniekam iesniedzot iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumu esamību un apmēru;
-konteinera iegādes un tā piegādes izmaksas aptuveni 3 327,00 euro apmērā inventāru un materiālu, kas atrodas Zemes vienības atsavināmajā daļā, uzglabāšanai – Likuma 22. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, — ar atsavinātā nekustamā īpašuma izmantošanu. Likuma 23. pants noteic, ka, novērtējot nekustamo īpašumu, tā vērtējumā norādāma un analizējama visa informācija, kas raksturo nekustamo īpašumu, tai skaitā nekustamā īpašuma īpašnieka sniegtā informācija. Savukārt Likuma 25. panta otrās daļas 1. un 2. punkts nosaka, ka par zaudējumiem jebkurā gadījumā tiek uzskatīti izdevumi, kas nekustamā īpašuma īpašniekam radušies šā īpašuma atsavināšanas rezultātā (pārcelšanās izdevumi, ar cita nekustamā īpašuma iegādi, nostiprināšanu zemesgrāmatā un atsavinātā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu un nastu pārreģistrēšanu saistītie notariālie izdevumi, valsts nodevas, kancelejas nodevas un citi izdevumi), to faktiskajā apmērā, bet nepārsniedzot apvidus vidējās cenas un atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājums un atlīdzība par izmaiņām tās lietošanā (piekļuves zaudēšana vai izdevumi, kas saistīti ar jaunas piekļuves izveidošanu, izmaiņas attiecībā uz apgrūtinājumiem un nastām, ierobežojumi attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto izmantošanu un citas izmaiņas), ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa. Likuma 7. pants nosaka, ka institūcija atlīdzina zaudējumus, kas nekustamā īpašuma īpašniekam radušies šā īpašuma atsavināšanas procesā, to skaitā zaudējumus, kas rodas, ja nekustamais īpašums netiek atsavināts. Sabiedrība norāda, ka konteinera, kurā izvietot uz atsavināmās Zemes vienības daļas izvietoto inventāru un materiālus, iegādes un piegādes izmaksas nav uzskatāmas par Likuma 25. pantā minētajiem zaudējumiem. Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs ir veicis Nekustamā īpašuma atsavināmās Zemes vienības daļas tirgus vērtības novērtējumu. Par saņemto atlīdzības apmēru Īpašniekam ir rīcības brīvība iegādāties konteineru, kurā izvietot uz atsavināmās Zemes vienības daļas izvietoto inventāru un materiālus. Atbilstoši Likuma 25. pantam, Civillikuma (Civillikuma 8. nodaļa – Zaudējumi un to atlīdzība) un Civilprocesa likumā noteiktajam, jebkuriem īpašnieka pieteiktiem zaudējumiem jābūt balstītiem uz nepārprotamiem, objektīviem un pārliecinošiem apsvērumiem, iesniedzot dokumentus par zaudējumu rašanās apstākļiem un to ciešo cēloņsakarību ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, kā arī faktiskām izmaksām. Līdz ar to ir noraidāms Īpašnieka prasījums par konteinera iegādes un tā piegādes izmaksu inventāru un materiālu, kas atrodas Zemes vienības atsavināmajā daļā, uzglabāšanai segšanu;
-par apsardzes infrastruktūras izmaiņu nepieciešamību, regulāciju saskaņā ar jauno teritorijas plānojumu (aptuvenās izmaksas 3 004,56 euro) – tie ir nākotnes varbūtējie zaudējumi, kas šobrīd nav konstatējami un atbilstoši Likumā un MK noteikumu 2. punktā noteiktajam tie var tikt izvērtēti pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Īpašniekam iesniedzot iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumu esamību un apmēru. Īpašniekam tika lūgts iesniegt atsavināmajā Zemes vienības daļā esošās video novērošanas sistēmas elementu izvietojuma shēmu, kas nepieciešama pievienošanai vērtējumam daļā par pieteikto zaudējumu saistībā ar video novērošanas sistēmas pārplānošanu/regulāciju atbilstoši izmaiņām Zemes vienības robežās, tādējādi pierādot Zemes vienības sadales un Zemes vienības daļas atsavināšanas ietekmi uz esošās videosistēmas darbības pārtrauktību. Ar 2024. gada 17. maiju vēstuli Īpašnieks norāda, ka Nekustamajā īpašumā uzstādītās apsardzes infrastruktūras detalizēts plānojumus, tajā skaitā video novēršanas sistēmas komponenšu izvietojuma plānojums nav un netiks iesniegts, jo tā ir sensitīva informācija, kas tieši var ietekmēt īpašuma drošību un potenciāli iespējamo apdraudējumu. Īpašnieks norāda, ka Nekustamā īpašuma apsardze tiek realizēta ar AI (mākslīgā intelekta) videonovērošanas un teritorijas uzraudzības sistēmu, kas balstīta uz attēla atpazīšanu un trauksmes pārraides sistēmu, uzskatot uzstādītās kameras nav spējīgas veikt datu analīzi līdzšinējā līmenī kamerā redzamo diennakts tumšajā laikā, ja transporta ceļu attālums līdz video kamerām tiek samazināts līdz aptuveni 20 m (šobrīd aptuveni 100 m), radot attēlā papildu trokšņus un traucējumus – ēnas un atspīdumus no netāli garām braucošiem transporta līdzekļiem. Īpašniekam tika lūgts iesniegt sertificēta speciālista atzinumu, ka uzstādītās AI video novērošanas sistēmas nav spējīgas veikt datu analīzi līdzšinējā līmenī, tomēr Īpašnieks šādu atzinumu nav iesniedzis. Līdz ar to nevar tikt izvērtēts Īpašnieka prasījums par iespējamo zaudējumu apmēru. Vienlaikus ir norādāms, ka saskaņā ar Rail Baltica projekta posma, kurā atrodas arī Nekustamais īpašums, saskaņotā būvprojekta tehniskajiem risinājumiem daļā par jaunu transporta infrastruktūras objektu – pašvaldības ielu, ar kuru turpmāk robežosies Īpašnieka īpašumā paliekošā Zemes vienības daļa – būvprojekta ietvaros ir saskaņots iebraukšanas novietojums paliekošajā Zemes vienības daļā, kas izvietojuma ziņā attiecībā uz paliekošo Zemes vienības daļu saglabā iepriekš esošās iebraukšanas novietojumu, kā arī to, ka pēc Sabiedrības rīcībā esošās informācijas, kas tika iegūta, faktiski apsekojot Nekustamo īpašumu, Zemes vienības atsavināmajā daļā neatrodas video novēršanas kameras, līdz ar to Nekustamajā īpašumā uzstādītās video novērošanas kameras, kas atrodas Zemes vienības atlikušajā daļā, nav jāpārvieto. Tādējādi izdevumi var tikt kompensēti MK noteikumu 2.punktā noteiktā kārtībā, ja Īpašnieks iesniegs pierādījumus par apsardzes infrastruktūras elementu esamību atsavināmajā Zemes vienības daļā un sertificēta speciālista atzinumu, ka uzstādītās AI video novērošanas sistēmas nav spējīgas veikt datu analīzi līdzšinējā līmenī, vienlaikus iesniedzot aktualizēto izmaksu tāmi un faktiskos izdevumus apliecinošus dokumentus;
-par pamatu legalizāciju un ar to saistītiem izdevumiem aptuveni 28 m metru garumā (aptuveni 1 500,00 euro) – atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotajam Nekustamā īpašuma daļas vērtējumam uz atsavināmās Zemes vienības daļas esošo būvju ar kadastra apzīmējumiem 0100 082 0223 002 (pagrabs) un 0100 082 0223 003 (šķūnis) tirgus vērtības nav nosakāmas, jo dabā šīs būves praktiski neeksistē. Būvei ar kadastra apzīmējumu 0100 082 0223 003 (šķūnis) ir saglabājusies tikai pamatu daļa, savukārt būve ar kadastra apzīmējumu 0100 082 0223 002 (pagrabs) apvidū nav konstatēta. Atsavināmajā Zemes vienības daļā esošo likumīgi izbūvēto būvju vai to atlikušo elementu esamība tiek ņemta vērā, nosakot atsavināmā nekustamā īpašuma (vai tā daļas) tirgus vērtību. Līdz ar to nav pamata atlīdzināt izdevumus par pamatu legalizāciju. Saskaņā ar Likuma 24. panta pirmo daļu nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības prasīt institūcijai par saviem līdzekļiem būvēt inženierbūves un inženierkomunikācijas vai arī izmaksāt kompensāciju, kas nepieciešama to zaudējumu un neērtību novēršanai. Ievērojot, ka būves ar kadastra apzīmējumiem 0100 082 0223 002 (pagrabs) un 0100 082 0223 003 (šķūnis) nav uzskatāmas par inženierbūvēm vai inženierkomunikācijām, zaudējumu prasījums par jaunu būvju vai to elementu izbūvi ir ārpus Likuma tvēruma un ir noraidāms;
-ar īpašumu saistīto dokumentu pārformēšanas izdevumi – Sabiedrība ar 2019. gada 4. februāra vēstuli Nr. EDZL-NOS-2019/65 "Paziņojums par nekustamā īpašuma Čuguna ielā 12, Rīgā, kadastra Nr.01000820223, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām" un atkārtoti ar Sabiedrības 2019. gada 16. augusta vēstuli Nr. EDZL-NOS-2019/513 informēja Īpašnieku, ka izdevumus, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu Rail Baltica projekta vajadzībām, tostarp izdevumus, kas saistīti ar zemes ierīcības darbu veikšanu, segs Sabiedrība;
-par eglēm, tūjām un vītoliem, kas atrodas gar Zemes vienības nožogojumu tā iekšpusē – košumkrūmi (tūjas un egles) faktiski atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 082 2726 (reģistrēta nekustamā īpašuma Čuguna ielā 14, Rīgā, kadastra Nr.0100 082 0197, sastāvā) un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 082 1296 (iepriekš – zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 082 0224 daļa, reģistrēta nekustamā īpašuma Čuguna iela b/nr, Rīgā, kadastra Nr.0100 082 0224, sastāvā) daļām (Z pusē - zemesgabalā ar kadastra apzīmējumu 0100 082 2726, A pusē – zemesgabalā ar kadastra apzīmējumu 0100 082 1296). Civillikuma 927. pants nosaka, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, tas ir, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Īpašuma tiesība ietver tiesības valdīt (likumīgā faktiskā vara pār lietu), tiesības lietot (izmantot lietas derīgās īpašības, iegūt no tās peļņu, ienākumu un augļus) un tiesības rīkoties (iespēju noteikt mantas tiesisko stāvokli, to atsavinot, nododot lietošanā). Civillikuma 973. pants nosaka, ka koki un citi augi, kas pārstādīti svešā zemē, pieder tās īpašniekam no tā laika, kad tie laiduši šajā zemē saknes. Ja tādus augus atkal atdala no zemes, tad tie nepiekrīt agrākajam īpašniekam, bet paliek tam, kam pieder zeme; bet ja tos par jaunu iestāda, tad tie kļūst par jaunā zemes īpašnieka īpašumu no tā laika, kad laiduši saknes. Savukārt Civillikuma 675. pants nosaka, ka koks, kas stāv pie pašas robežas, pieder tam, kura daļā stumbrs iznācis no zemes, kaut arī tā saknes stieptos kaimiņa īpašumā. Šim kaimiņam nav tiesības nocirst minētās saknes, bet, ja tās dara viņa zemei zaudējumus, viņš var prasīt no koka īpašnieka atlīdzību. Ievērojot minēto, nav pamatoti apmierināt Īpašnieka pieteiktos zaudējumus par košumkrūmiem/kokiem, kas atrodas Nekustamā īpašuma norobežotajā teritorijā, bet faktiski atrodas uz citām personām piederošajām zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 0100 082 2726 un 0100 082 1296 (iepriekš daļa no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 082 0224);
-dzelzceļa līnijas izbūves rezultātā paaugstināsies trokšņa un piesārņojuma līmenis – Rail Baltica projekta izstrādes ietvaros tiek paredzēti visi nepieciešami risinājumi, kas tādējādi novērš vai mazina trokšņu vai piesārņojuma līmeni līdz normatīvajos aktos noteiktajam līmenim, kas var tikt radīts no dzelzceļa nevēlamās ārējās iedarbības. Ir norādāms, ka zaudējumi un kaitējums, ko rada tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumi (troksnis, piesārņojums), ir atlīdzināmi, ciktāl ierobežojums ir atzīstams par prettiesisku, un šāda kaitējuma esamība ir jāpierāda īpašniekam. Uz šo brīdi nav konstatējama kaitējuma esamība. Rail Baltica projekta projektēšanas ietvaros tiek ievērotas normatīvo aktu prasības iespējamās negatīvās ietekmes novēršanai/ mazināšanai;
-aizsargjosla ar "sarkanām līnijām" apgrūtinās Īpašnieka tiesības nekustamajā īpašumā – Likuma 25. panta otrās daļas 2. punktā noteikts, ka par zaudējumiem jebkurā gadījumā tiek uzskatīti atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājums un atlīdzība par izmaiņām tās lietošanā (piekļuves zaudēšana vai izdevumi, kas saistīti ar jaunas piekļuves izveidošanu, izmaiņas attiecībā uz apgrūtinājumiem un nastām, ierobežojumi attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto izmantošanu un citas izmaiņas), ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa. Vērtējot situāciju ar Nekustamā īpašuma atlikušās (neatsavināmās) daļas vērtības samazinājumu un tā turpmāku izmantošanu, šobrīd nav konstatējami un nosakāmi tie apgrūtinājumi un nastas, kas varētu rasties saistībā ar ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūvi. Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras aizsargjoslas konkrēto platumu katram trases posmam atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiek plānots noteikt līdz attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā, tostarp vēršoties pie pašvaldībām, lai veiktu nepieciešamās darbības un aizsargjoslas attēlotu teritorijas plānojumos vai to grozījumos. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 18.¹ pantu skartais zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs tiks informēts par plānoto aizsargjoslu ne vēlāk kā līdz Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā. Šīs normas otrā daļas regulējums noteic, ka par jaunu īpašuma lietošanas aprobežojumu noteikšanu nekustamā īpašuma īpašniekam pienākas vienreizēja atlīdzība. Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Tādējādi jaunu apgrūtinājumu noteikšanas gadījumā, par to aprēķināmās atlīdzības apmērs būs nosakāms speciālā regulējuma kārtībā;
-tiks apgrūtināta piekļūšana ierastajiem infrastruktūras objektiem, kas atrodas otrpus dzelzceļam Rīga-Jūrmala-veloceliņš, ielas, utt., kā arī radīsies papildus neērtības saistībā ar piekļūšanu īpašumam, tādejādi to ņemot vērā atlikušās Zemes vienības daļas vērtības kritumu – saskaņā ar Rail Baltica projekta posma, kurā atrodas arī Nekustamais īpašums, saskaņotā būvprojekta tehniskajiem risinājumiem gar Nekustamo īpašumu ir paredzēta jauna transporta infrastruktūras objektu izbūve – pašvaldības iela, ar kuru turpmāk robežosies Īpašnieka īpašumā paliekošā Zemes vienības daļa. Būvprojekta ietvaros ir saskaņots iebraukšanas novietojums paliekošajā Zemes vienības daļā, kas izvietojuma ziņā attiecībā uz paliekošo Zemes vienības daļu saglabā iepriekš esošās iebraukšanas novietojumu. Jebkurai personai ir jārēķinās, ka arī publisko ceļu tīkls laika gaitā var attīstīties un mainīties. Savukārt īpašnieka tiesības uz piekļuves saglabāšanu/ nodrošināšanu atlikušajām (neatsavināmajām) Nekustamā īpašuma daļām tiek nodrošinātas. Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs vērtējumā ir norādījis, ka saskaņa ar publiski pieejamo informāciju Rail Baltica trase ies līdzās esošajām Latvijas dzelzceļa sliežu ceļiem. Vienlīmeņa šķērsojumu pār sliedēm Rīgas pilsētā vairs nebūs. Rīgā plānoti četrdesmit dzelzceļa šķērsojumi. Zolitūdes ielas pārbrauktuve tiks slēgta, tās vietā plānots izbūvēt Anniņmuižas bulvāra šķērsojumu pār dzelzceļu. Rīgas pilsētas teritoriju ap dzelzceļa līniju Rail Baltica plānošana var notikt tikai pēc tam, kad saņemta informācija no Rail Baltica trases projektētāja. Vērtējuma sagatavošanas laikā pieejamā informācija nav pietiekoša, lai viennozīmīgi konstatētu norādītā apgrūtinājuma esamību vai neesamību. Tādējādi nav konstatējami zaudējumi, kas izpaužas kā nekustamā īpašuma vērtības samazinājums sakarā ar izmaiņām apkārtējā vidē;
-tiks izzāģēti vectēva stādītie koki, kas šobrīd kalpo kā dabas veidots ekrāns pret augstsprieguma līniju radīto elektrisko lauku, skaņas aizturošs ekrāns, ainavisks tēls, drošības barjera nevēlamām personām, kas vēlētos piekļūt īpašumam, tādējādi to ņemot vērā atlikušās Zemes vienības daļas vērtības kritumu – 2015. gada 2. novembra zvērināta advokāta biroja "BORENIUS" galaziņojumā "Taisnīgas atlīdzības noteikšana par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā"^[1] ir norādīts, ka Latvijas normatīvie akti tieši neaizsargā personu tiesības uz apkārtējās ainavas saglabāšanu jeb tā saucamās skata tiesības. Transporta infrastruktūras būvniecības projektu īstenošanas rezultātā neapšaubāmi tiek mainīta apkārtējā ainava, kas, iespējams, var samazināt esošo nekustamo īpašumu vērtību. Normatīvie akti neparedz personai tiesības prasīt atlīdzinājumu par nekustamā īpašuma vērtības krišanos, ko rada izmaiņas apkārtējā ainavā. Tieši pretēji – Latvijas administratīvo tiesu praksē ir atzīts, ka tas, ka dzīvojamā māja atradās klusā, nepiesārņotā vietā ar nelielu transporta plūsmu, kā arī apkārt līdz šim bija ne pārāk urbāniska vide, nenozīmē, ka blakus esošie zemesgabali nevarētu tikt apbūvēti. Neviena persona, kuras īpašumam blakus atrodas brīvi, neapbūvēti zemesgabali, nevar paļauties, ka blakus esošie brīvie zemesgabali paliks neapbūvēti. Personai ir jārēķinās, ka arī blakus esošā īpašuma īpašniekam ir tādas pašas tiesības izmantot savu īpašumu, arī apbūvēt. Šāda pieeja atbilst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, kurā atzīts, ka tiesības uz esošās ainavas saglabāšanu pašas par sevi netiek aizsargātas ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu. Tādējādi spēkā esošais regulējums neparedz pienākumu atlīdzināt personai zaudējumus, kas izpaužas kā nekustamā īpašuma vērtības samazinājums sakarā ar izmaiņām apkārtējā ainavā. Arī sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs ir sniedzis skaidrojumu, ka saskaņā ar teritorijas plānojumu Nekustamais īpašums, kā arī blakus zemes gabali (augstsprieguma elektrolīniju virzienā), atrodas savrupmāju apbūves teritorijā. Vērtētājs ir norādījis, ka īpašnieks nav iesniedzis sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam dokumentu kopijas, kas norādītu uz to, ka vectēva stādītos kokus citos zemes gabalos nedrīkst nocirst un reģistrēts šāds aizliegums attiecīgo nekustamo īpašumu zemesgrāmatu nodalījumos. Vērtētāja rīcībā nav informācijas par nekustamam īpašumam, kura sastāvā ir atsavināmā zemes gabala daļa, kalpojošiem nekustamiem īpašumiem. Līdz ar to zaudējumi netiek identificēti;
-nekustamais īpašums vairs neatbildīs tā izmantošanas mērķim – sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs Nekustamā īpašuma tirgus vērtības aprēķinu veicis atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ņemot vērā izmantošanas veidu un nekustamā īpašuma reģistrēto sastāvu zemesgrāmatu nodalījumā līdz 2018. gada 9. novembrim un informāciju, kas raksturoja īpašumu Sabiedrības 2018. gada 9. novembra paziņojuma Nr. EDZL–NOS-2018/1492 "Paziņojums par projektēšanas darbiem" un 2019. gada 4. februāra paziņojuma Nr. EDZL-NOS-2019/65 "Paziņojums par nekustamā īpašuma Čuguna ielā 12, Rīgā, kadastra Nr.01000820223, daļas nepieciešamību sabiedrības vajadzībām", nosūtīšanas dienās. Saskaņā ar vērtētājam sniegto informāciju, Nekustamais īpašums ticis lietots dzīvojamai apbūvei, konkrēti dzīvojamā māja ar tai piesaistīto zemes gabalu (un palīgēkām). Pēc Nekustamā īpašuma daļas – Zemes vienības daļas 0,0476 ha platībā atsavināšanas, Nekustamā īpašuma lietošanas veids nemainīsies un paliks iepriekšējais. Analizējot visa Nekustamā īpašuma atlikušo sastāvu, sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs secinājis, ka atlikušais Nekustamais īpašums sastāvēs no Zemes vienības 0,1336 ha platībā un uz tās esošās dzīvojamās mājas, kas apskates laikā tika remontēta un, saskaņā ar Īpašnieka mutiski sniegto informāciju, pārplānota (ar pārplānošanu saistīto dokumentāciju gatavojot arhitekts). Analizējot un salīdzinot Nekustamā īpašuma sākotnējo apjomu un atlikušo apjomu, secināms, ka būtiskākās izmaiņas Nekustamā īpašuma sastāvā ir Zemes vienības samazināšanās. Nekustamais īpašums neatradīsies iekškvartālā, piekļuve tiks mainīta no servitūta ceļa uz piekļuvi no izbūvētas un apgaismotas pašvaldības ielas. Lai gan īpašnieks ir norādījis, ka Nekustamais īpašums robežosies tieši ar ielu un tādēļ palielināsies trokšņu un piesārņojuma līmenis, tomēr vērtētājs ir secinājis, ka Rīgas pilsētā savrupmājām paredzētie zemes gabali parasti izvietoti gan gar ielām, gan iekškvartālos. Analizējot informāciju par tirgu, secināms, ka savrupmāju apbūvei paredzēto zemes gabalu tirgus kopumā ir vienots, un vērtētāja rīcībā esošā informācija nenorāda uz aprēķinu zemes gabalu cenu atšķirību atkarībā no to novietojuma kvartālā. Analizējot pircēju izvēli, ir vienlīdz ticami, ka pie līdzīgiem zemes gabalu izmantošanas parametriem, vienlīdzīgi tiktu izvērtēti gan zemes gabali ielu fasādes pusēs, gan iekškvartālos. Konkrētu tirgus dalībnieku rīcība pamatojas uz subjektīvu faktoru kopumu un atkarībā no tā, tie var izšķirties gan par fasādes zemes gabala iegādi, gan iekškvartāla zemes gabala iegādi. Līdz ar to nav konstatējami zaudējumi saistībā ar šo īpašnieka prasījumu;
-atbrīvot no pieguļošās teritorijas kopšanas pienākumiem – ir norādāms, ka institūcija var veikt nepieciešamās darbības, kas saistās ar Zemes vienības atsavināmās daļas novērtēšanu un zaudējumu, kas nekustamā īpašuma īpašniekam radušies šā īpašuma atsavināšanas procesā, to skaitā zaudējumus, kas rodas, ja nekustamais īpašums netiek atsavināts, izvērtēšanu, tomēr tai nav tiesības pieņemt lēmumus, kas ir noregulēti normatīvajos aktos un paredz noteiktu kārtību un pienākumus nekustamā īpašuma īpašniekiem saistībā ar nekustamā īpašuma uzturēšanu pienācīgā kārtībā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā veidā. Līdz ar to ir noraidāms Īpašnieka prasījums atbrīvot Īpašnieku no piegulošās teritorijas kopšanas pienākumiem;
-pieslēgums pie pilsētas komunikācijām līdz ar atsavināmās Zemes vienības daļas atsavināšanu – saskaņā ar Likuma 24. panta pirmo daļu nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības prasīt institūcijai par saviem līdzekļiem būvēt inženierbūves un inženierkomunikācijas vai arī izmaksāt kompensāciju, kas nepieciešama to zaudējumu un neērtību novēršanai. Ir norādams, ka līdz šim Nekustamajā īpašumā nebija izbūvēta centralizētā ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas sistēma, līdz ar to valstij nav pienākuma veikt tās izbūvi vai kompensēt zaudējumus saistībā ar tās izbūvi. Saistībā ar to, ka Rail Baltica projekta ietvaros tika saņemts atteikums pilsētas komunikāciju pieslēgumam, ir norādams, ka Īpašnieks jau vairākkārt ir informēts, ka  atbilstoši SIA "Rīgas ūdens" sniegtajai informācijai Īpašniekam ir iespēja pievienoties centralizētajai ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas sistēmai, pieprasot SIA "Rīgas ūdens" tehniskos noteikumus, kas ir bez maksas, un izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju un nodot ekspluatācijā izbūvētos tīklus. Līdz ar to ir noraidāms prasījums nodrošināt pieslēgumu pie pilsētas komunikācijām līdz ar atsavināmās Zemes vienības daļas atsavināšanu.
Nekustamā īpašuma īpašnieks nav sniedzis piekrišanu Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu – zemes vienību un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu – nodot pašvaldības īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas noteikumiem.


[1] Galaziņojums ir pieejams šeit - https://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/SAM_Petij_Taisnigu_atlidzibu_izpete_gala_zinojums_2015.pdf

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma Čuguna ielā 12, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 082 0223) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 082 0223) daļu 0,0476 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).