25-TA-305: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.prioritātes “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumu projekts) izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam noteiktajiem mērķiem un Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk - Vadības likums) 19. panta 6. un 13. punktam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt Nodrošinājuma valsts aģentūras (turpmāk - NVA) projekta "Katastrofu pārvaldības centru būvniecība" īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Komisija (turpmāk – EK) 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto ES kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam (turpmāk – Programma). Programma noteic, ka, īstenojot 2.1.3 specifisko atbalsta mērķi “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām”, tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz klimata pārmaiņu izraisīto seku novēršanu, pielāgošanos un reaģēšanas spēju uzlabošanu un pilnveidošanu.
Plānojot ES atbalsta virzienus klimata pārmaiņu pielāgošanas jomā, priekšdarbi efektīvas katastrofu risku pārvaldības politikas īstenošanai tika uzsākti jau 2018. gadā, ar ideju reformēt katastrofu pārvaldības sistēmu. Šim mērķim tika īstenots Strukturālo reformu atbalsta programmas (turpmāk - SRAP) projekts “Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana”, kura ietvaros izvērtēšana norisinājās 3 posmos no 2018. gada līdz 2021. gadam. Tika analizēta Iekšlietu ministrijas (turpmāk - IeM) padotības iestāžu darba un sniegto pakalpojumu kvalitāte un tika sniegtas rekomendācijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu valsts pārvaldes modeļa ieviešanu iekšlietu nozarē un uzlabotu vispārējo drošības līmeni valstī un iedzīvotāju drošības sajūtu. Uz gūto rekomendāciju pamata tika uzsākts darbs pie vispārēju sniegto pakalpojumu un iekšējo procesu digitalizācijas, iestāžu struktūrvienību organizācijas izvērtēšanas, efektīvas cilvēkresursu vadības nodrošināšanas, stratēģiskās plānošanas un darba izpildes vadības procesu pārskatīšanas un skaidras, darbos un risku analīzē balstītas iestādes attīstības vīzijas noteikšanas.
Kā būtiskākie risināmie jautājumi tika virzīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - VUGD) spēju stiprināšana un infrastruktūras attīstība un modernizācija. Ņemot vērā, ka civilā aizsardzība un katastrofu pārvaldīšana ir viens no visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas pamatdarbības virzieniem, kas veido visaptverošās valsts aizsardzības ietvaru, VUGD infrastruktūras uzlabošana veicinās visas valsts noturīgumu krīzes situācijās un stiprinās spēju pārvaldīt un pārvarēt katastrofas un citus apdraudējumus. Līdz ar to, MK 2020. gada 26. augustā apstiprinātajā Valsts civilās aizsardzības plānā (MK 2020. gada 26. augusta rīkojums Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu") ir paredzēts būvēt, atjaunot un rekonstruēt esošo VUGD struktūrvienību tīklu, tostarp ņemot vērā ilgtspējīgas un zaļas attīstības principus. Rezultātā tika identificēti vairāki nozīmīgi infrastruktūras objekti, kuru finansēšanai būtu piesaistāmi ES līdzekļi.
Lai ieviestu Eiropas Zaļajā kursā paredzētās prioritātes, SRAP rekomendācijas un MK 2020. gada 26. augusta rīkojumā Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" iekļautos pasākumus, vienlaikus nodrošinot efektīvu un lietderīgu pieeju nekustamo īpašumu pārvadīšanai, ar iekšlietu ministra 2018.gada 19.jūnija rīkojumu Nr.1-12/981 tika izveidota darba grupa (turpmāk – darba grupa), kuras galvenie uzdevumi paredzēja:
- izvērtēt nekustamo īpašumu izmantošanas efektivitāti un lietderību, tajā skaitā izvērtēt objekta atsavināšanas alternatīvas vai citas iespējas, kā turpmāk efektīvi izmantot nekustamo īpašumu, novērtējot katras alternatīvas ieguvumus;
- izvērtējuma rezultātā sagatavot un sniegt NVA ieteikumus par katra nekustamā īpašuma objekta izmantošanas nepieciešamību, lietderību un turpmākās attīstības perspektīvām.
Darba grupa secināja, ka esošais modelis, kad iekšlietu resora iestādes vienas administratīvās teritorijas ietvaros izvietotas vairākās atsevišķās ēkās, nav pietiekami efektīvs, jo kavē iestāžu savstarpējo sadarbību un koordināciju viena resora ietvaros, lielākā daļa šo ēku ir sliktā tehniskā stāvoklī, ar neefektīvu plānojumu un neatbilstošu infrastruktūru, un tajās ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai nodrošinātu šo ēku turpmāku saglabāšanu.
Arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar SIA “PricewaterhouseCoopers” veica pētījumu (turpmāk – pētījums) par iespējām optimizēt Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru izvietojumu. Rezultātā tika panākta vienošanās par IeM valdījumā un nomā esošo nekustamo īpašumu skaita samazināšanu, iekšlietu sistēmas dienestus izveidojot vienuviet, veidojot administratīvos centrus jeb katastrofu pārvaldības centrus. Ņemot vērā Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā un Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam iekļautos mērķus, administratīvos centrus plānots būvēt kā nulles enerģijas patēriņa ēkas.
Tāpat arī Nacionālās drošības koncepcijā (turpmāk – Koncepcija), kas 2023. gada 28. septembrī tika apstiprināta Saeimā, norādīts, ka Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas, un iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana. Koncepcijā noteiktas prioritātes iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanai, un viena no tām ir civilā aizsardzība un katastrofu pārvaldīšana, attiecībā uz kuru norādīts, ka nepieciešams īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu, lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju, izveidojot katastrofu pārvaldības centrus, tādējādi arī uzlabojot atbildīgajās institūcijās nodarbināto darba apstākļus un darba drošību.
Katastrofu pārvaldības sistēmas funkcionēšanas būtisks priekšnosacījums esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir katastrofu pārvaldības centru būvniecība un to funkcionēšana atbilstoši noteiktajām prioritātēm.
Plānojot ES atbalsta virzienus klimata pārmaiņu pielāgošanas jomā, priekšdarbi efektīvas katastrofu risku pārvaldības politikas īstenošanai tika uzsākti jau 2018. gadā, ar ideju reformēt katastrofu pārvaldības sistēmu. Šim mērķim tika īstenots Strukturālo reformu atbalsta programmas (turpmāk - SRAP) projekts “Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana”, kura ietvaros izvērtēšana norisinājās 3 posmos no 2018. gada līdz 2021. gadam. Tika analizēta Iekšlietu ministrijas (turpmāk - IeM) padotības iestāžu darba un sniegto pakalpojumu kvalitāte un tika sniegtas rekomendācijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu valsts pārvaldes modeļa ieviešanu iekšlietu nozarē un uzlabotu vispārējo drošības līmeni valstī un iedzīvotāju drošības sajūtu. Uz gūto rekomendāciju pamata tika uzsākts darbs pie vispārēju sniegto pakalpojumu un iekšējo procesu digitalizācijas, iestāžu struktūrvienību organizācijas izvērtēšanas, efektīvas cilvēkresursu vadības nodrošināšanas, stratēģiskās plānošanas un darba izpildes vadības procesu pārskatīšanas un skaidras, darbos un risku analīzē balstītas iestādes attīstības vīzijas noteikšanas.
Kā būtiskākie risināmie jautājumi tika virzīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - VUGD) spēju stiprināšana un infrastruktūras attīstība un modernizācija. Ņemot vērā, ka civilā aizsardzība un katastrofu pārvaldīšana ir viens no visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas pamatdarbības virzieniem, kas veido visaptverošās valsts aizsardzības ietvaru, VUGD infrastruktūras uzlabošana veicinās visas valsts noturīgumu krīzes situācijās un stiprinās spēju pārvaldīt un pārvarēt katastrofas un citus apdraudējumus. Līdz ar to, MK 2020. gada 26. augustā apstiprinātajā Valsts civilās aizsardzības plānā (MK 2020. gada 26. augusta rīkojums Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu") ir paredzēts būvēt, atjaunot un rekonstruēt esošo VUGD struktūrvienību tīklu, tostarp ņemot vērā ilgtspējīgas un zaļas attīstības principus. Rezultātā tika identificēti vairāki nozīmīgi infrastruktūras objekti, kuru finansēšanai būtu piesaistāmi ES līdzekļi.
Lai ieviestu Eiropas Zaļajā kursā paredzētās prioritātes, SRAP rekomendācijas un MK 2020. gada 26. augusta rīkojumā Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" iekļautos pasākumus, vienlaikus nodrošinot efektīvu un lietderīgu pieeju nekustamo īpašumu pārvadīšanai, ar iekšlietu ministra 2018.gada 19.jūnija rīkojumu Nr.1-12/981 tika izveidota darba grupa (turpmāk – darba grupa), kuras galvenie uzdevumi paredzēja:
- izvērtēt nekustamo īpašumu izmantošanas efektivitāti un lietderību, tajā skaitā izvērtēt objekta atsavināšanas alternatīvas vai citas iespējas, kā turpmāk efektīvi izmantot nekustamo īpašumu, novērtējot katras alternatīvas ieguvumus;
- izvērtējuma rezultātā sagatavot un sniegt NVA ieteikumus par katra nekustamā īpašuma objekta izmantošanas nepieciešamību, lietderību un turpmākās attīstības perspektīvām.
Darba grupa secināja, ka esošais modelis, kad iekšlietu resora iestādes vienas administratīvās teritorijas ietvaros izvietotas vairākās atsevišķās ēkās, nav pietiekami efektīvs, jo kavē iestāžu savstarpējo sadarbību un koordināciju viena resora ietvaros, lielākā daļa šo ēku ir sliktā tehniskā stāvoklī, ar neefektīvu plānojumu un neatbilstošu infrastruktūru, un tajās ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai nodrošinātu šo ēku turpmāku saglabāšanu.
Arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar SIA “PricewaterhouseCoopers” veica pētījumu (turpmāk – pētījums) par iespējām optimizēt Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru izvietojumu. Rezultātā tika panākta vienošanās par IeM valdījumā un nomā esošo nekustamo īpašumu skaita samazināšanu, iekšlietu sistēmas dienestus izveidojot vienuviet, veidojot administratīvos centrus jeb katastrofu pārvaldības centrus. Ņemot vērā Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā un Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam iekļautos mērķus, administratīvos centrus plānots būvēt kā nulles enerģijas patēriņa ēkas.
Tāpat arī Nacionālās drošības koncepcijā (turpmāk – Koncepcija), kas 2023. gada 28. septembrī tika apstiprināta Saeimā, norādīts, ka Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas, un iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana. Koncepcijā noteiktas prioritātes iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanai, un viena no tām ir civilā aizsardzība un katastrofu pārvaldīšana, attiecībā uz kuru norādīts, ka nepieciešams īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu, lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju, izveidojot katastrofu pārvaldības centrus, tādējādi arī uzlabojot atbildīgajās institūcijās nodarbināto darba apstākļus un darba drošību.
Katastrofu pārvaldības sistēmas funkcionēšanas būtisks priekšnosacījums esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir katastrofu pārvaldības centru būvniecība un to funkcionēšana atbilstoši noteiktajām prioritātēm.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Situācija ar iekšlietu nozares nekustamo īpašumu portfeli ir kritiska, IeM valdījumā esošo nekustamo īpašumu tehniskais stāvoklis gadu no gada turpina pasliktināties un ēku sakārtošanā ir jāiegulda arvien vairāk finanšu līdzekļu. Daļa no ēkām ir avārijas vai pirms avārijas stāvoklī. Tikai 1,9 procentu no visām būvēm ir nodotas ekspluatācijā pēc 2000. gada, t.i. 12 būves no 647 būvēm kopumā. IeM valdījumā ir arī ēkas, kurām ir piešķirts valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss, kas apgrūtina un sadārdzina ēku pārbūvi, savukārt daļā ēku tā vispār nav iespējama, jo pārbūves darbi skar ēkas nesošās konstrukcijas. Tā rezultātā šajās ēkās nav iespējams izvietot, piemēram, jauno ugunsdzēsības tehniku, veikt telpu pārplānošanu un pielāgošanu dienestu funkciju optimālai īstenošanai. Lielākā daļa VUGD un Valsts policijas (turpmāk - VP) struktūrvienību atrodas vienās un tajās pašās telpās vairāk nekā trīsdesmit gadus, kuras ir sliktā tehniskā stāvoklī un funkcionāli nepiemērotas VUGD un VP uzdevumu izpildei. Turklāt lielākajai daļai ēku ir arī augsts energoresursu patēriņš, kas attiecīgi rada negatīvu ietekmi uz kopējo valsts klimata pēdu.
Finansējums sistēmiskām, un ilgtermiņā plānotām investīcijām nekustamajos īpašumos IeM ilgstoši nav bijis pieejams. Vienlaikus tieši VUGD ir tā iestāde, kas, saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 10. pantu ir atbildīga par visas civilās aizsardzības sistēmas vadīšanu, koordinēšanu un kontroli.
Likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr.2, 1.§) kā ārpus fiskālās telpas plānotajiem ar valsts drošību saistītiem pasākumiem kā valsts nozīmes prioritātēm (pielikuma 18. un 40. pozīcijas) ir atbalstīta finansējuma piešķiršana IeM katastrofu pārvaldības centru būvniecībai 2023. – 2025. gadam 103 151 786 euro apmērā. Minētā pasākuma īstenošanas gaitā ir konstatēts, ka tā ietvaros piešķirtā finansējuma apmērs nav pietiekams paredzēto katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai atbilstoši noteiktajām prioritātēm, kā arī tā īstenošanu nav iespējams nodrošināt līdz 2025. gada beigām (detalizētāk skatīt informatīvajā ziņojumā “Par valsts drošības stiprināšanas pasākuma “Katastrofu pārvaldības centru būvniecība” īstenošanas turpināšanu” (24-TA-3009), izskatīts MK 2025. gada 18. februāra sēdē (protokols Nr. 7 37. §). Minētajā Ministru kabineta sēdē tajā skaitā ir pieņemti šādi lēmumi:
- pieņemt zināšanai, ka pasākuma īstenošanas turpināšanai trūkstošais finansējums ne vairāk kā 29 022 839 euro apmērā (tai skaitā 24 669 413 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 4 353 426 euro valsts budžeta līdzfinansējums) piesaistāms no ES fondu līdzekļiem, ievērojot Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025. gada 22. janvāra sēdē panākto konceptuālo vienošanos par papildus finansējuma pārdali Iekšlietu ministrijas identificētajām vajadzībām katastrofu pārvaldības/civilās aizsardzības infrastruktūrai (protokollēmuma 5. punkts);
- dota atļauja IeM (NVA) uzņemties saistības un noslēgt līgumus katastrofu pārvaldības centru būvniecībai par protokollēmuma 5.punktā minēto finansējumu pirms Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam grozījumu apstiprināšanas un investīciju regulējuma izstrādes (protokollēmuma 6. punkts);
- ņemot vērā protokollēmuma 6.punktā paredzēto, IeM uzdots nekavējoties informēt MK par risinājumiem, gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam, kas paredz attiecīgo finansējuma pārdali, protokollēmuma 5.punktā minēto finansējumu rodot IeM pārziņā esošā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. –2027. gadam 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" īstenošanai paredzētā finansējuma ietvaros (protokollēmuma 7. punkts);
- IeM līdz 2025. gada 31. martam uzdots izstrādāt un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai MK sēdē MK noteikumus par investīcijām katastrofu pārvaldības centru projektēšanā un būvniecībā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. –2027. gadam ietvaros (protokollēmuma 8. punkts).
Ievērojot minēto, MK noteikumu projekts izstrādāts, lai izpildītu protokollēmuma 8. punktā doto uzdevumu.
Finansējums sistēmiskām, un ilgtermiņā plānotām investīcijām nekustamajos īpašumos IeM ilgstoši nav bijis pieejams. Vienlaikus tieši VUGD ir tā iestāde, kas, saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 10. pantu ir atbildīga par visas civilās aizsardzības sistēmas vadīšanu, koordinēšanu un kontroli.
Likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr.2, 1.§) kā ārpus fiskālās telpas plānotajiem ar valsts drošību saistītiem pasākumiem kā valsts nozīmes prioritātēm (pielikuma 18. un 40. pozīcijas) ir atbalstīta finansējuma piešķiršana IeM katastrofu pārvaldības centru būvniecībai 2023. – 2025. gadam 103 151 786 euro apmērā. Minētā pasākuma īstenošanas gaitā ir konstatēts, ka tā ietvaros piešķirtā finansējuma apmērs nav pietiekams paredzēto katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai atbilstoši noteiktajām prioritātēm, kā arī tā īstenošanu nav iespējams nodrošināt līdz 2025. gada beigām (detalizētāk skatīt informatīvajā ziņojumā “Par valsts drošības stiprināšanas pasākuma “Katastrofu pārvaldības centru būvniecība” īstenošanas turpināšanu” (24-TA-3009), izskatīts MK 2025. gada 18. februāra sēdē (protokols Nr. 7 37. §). Minētajā Ministru kabineta sēdē tajā skaitā ir pieņemti šādi lēmumi:
- pieņemt zināšanai, ka pasākuma īstenošanas turpināšanai trūkstošais finansējums ne vairāk kā 29 022 839 euro apmērā (tai skaitā 24 669 413 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 4 353 426 euro valsts budžeta līdzfinansējums) piesaistāms no ES fondu līdzekļiem, ievērojot Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025. gada 22. janvāra sēdē panākto konceptuālo vienošanos par papildus finansējuma pārdali Iekšlietu ministrijas identificētajām vajadzībām katastrofu pārvaldības/civilās aizsardzības infrastruktūrai (protokollēmuma 5. punkts);
- dota atļauja IeM (NVA) uzņemties saistības un noslēgt līgumus katastrofu pārvaldības centru būvniecībai par protokollēmuma 5.punktā minēto finansējumu pirms Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam grozījumu apstiprināšanas un investīciju regulējuma izstrādes (protokollēmuma 6. punkts);
- ņemot vērā protokollēmuma 6.punktā paredzēto, IeM uzdots nekavējoties informēt MK par risinājumiem, gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam, kas paredz attiecīgo finansējuma pārdali, protokollēmuma 5.punktā minēto finansējumu rodot IeM pārziņā esošā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. –2027. gadam 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" īstenošanai paredzētā finansējuma ietvaros (protokollēmuma 7. punkts);
- IeM līdz 2025. gada 31. martam uzdots izstrādāt un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai MK sēdē MK noteikumus par investīcijām katastrofu pārvaldības centru projektēšanā un būvniecībā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. –2027. gadam ietvaros (protokollēmuma 8. punkts).
Ievērojot minēto, MK noteikumu projekts izstrādāts, lai izpildītu protokollēmuma 8. punktā doto uzdevumu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu "Eiropas Savienības kohēzijas programmas 2021. - 2027. gada, 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" ceturtās kārtas (turpmāk - ceturtā kārta) projekta īstenošanu, MK noteikumu projekts atbilstoši Vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktā noteiktajam, paredz noteikt specifiskā atbalsta mērķi, pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kārtību, kādā īsteno programmā norādīto ES fonda specifiskā atbalsta mērķi, kā arī vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību. MK noteikumu projekts paredz:
I nodaļa: Vispārīgie jautājumi
Ceturtās kārtas mērķis ir nodrošināt katastrofu pārvaldības centru projektēšanu, būvniecību un to atbilstošu aprīkošanu ar iebūvējamām iekārtām, lai izveidotu fizisku infrastruktūru, kas nodrošinās efektīvu un ātru reaģēšanu uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, katastrofas draudiem un dažāda mēroga apdraudējumu.
IeM izstrādāja vadlīnijas ugunsdzēsības depo projektēšanai un aprīkošanai, kurās ietvertas standartizētas prasības ugunsdzēsības depo ēkām. Šādas standartizētas prasības ir izstrādātas arī īslaicīgās aizturēšanas vietām un VP iecirkņiem un atbalsta punktiem. Tāpat IeM sadarbībā ar A/s UPB publiskas iepirkuma procedūras rezultātā ir izstrādājusi skiču projektu tipveida ugunsdzēsības depo būvniecībai, nodrošinot to īstenošanai augstu gatavības pakāpi. Skiču projekta risinājums paredz moduļu tipa ēku būvniecību ar iespēju papildināt jebkuru tipveida projektu ar papildus nepieciešamajām telpām citu dienestu vajadzībām, tādējādi vienuviet izvietojot iekšlietu resora iestādes, un vajadzības gadījumā arī citu resoru iestādes. To paredz arī Administratīvi teritoriālā reforma, kā ietvaros plānots veidot reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centrus, kas saistīti vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā. Šādas ēkas būs gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas, kur energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, nepārsniedzot 45 kWh/m² gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām, kur kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam veidos ne vairāk kā 95 kwh/m² gadā, ēkā tiks izmantotas augstas efektivitātes sistēmas, kuras nodrošina ne mazāk kā 75% ventilācijas zudumu atgūšanu apkures periodā. Līdz ar to varētu tikt mazināta pieaugošā CO2 emisija Latvijā.
Šie skiču projekti tiek izmantoti par pamatu jauno katastrofu pārvaldības centru būvniecībā.
Likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr.2, 1.§) kā ārpus fiskālās telpas plānotajiem ar valsts drošību saistītiem pasākumiem kā valsts nozīmes prioritātēm (pielikuma 18. un 40. pozīcijas) ir atbalstīta finansējuma piešķiršana IeM katastrofu pārvaldības centru būvniecībai 2023. – 2025. gadam 103 151 786 euro apmērā.
Ar 2023. un 2024. gada laikā pieņemtajiem lēmumiem no minētā resursu avota ir atbalstīta finansējuma piešķiršana (pārdale) katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai, šādās pilsētās, kā arī saistītajiem mērķiem:
Turklāt, lai nodrošinātu Koncepcijā noteikto mērķu sasniegšanu, ir izsludinātas iepirkuma procedūras katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai vēl 9 Latvijas pilsētās - Ludzā, Aizkrauklē, Rēzeknē, Krāslavā, Kauguros, Dobelē, Balvos, Limbažos un Saldū, kā arī noteikts to projektēšanai, būvniecībai un saistītajiem pakalpojumiem indikatīvi nepieciešamā finansējuma apmērs:
Finansējuma piesaiste iepriekš minēto katastrofu pārvaldības centru būvniecības nodrošināšanai ir plānota no diviem avotiem:
- ne vairāk kā 73 363 734 euro no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”;
- ne vairāk kā 29 022 839 euro apmērā (tai skaitā 24 669 413 euro ERAF finansējums un 4 353 426 euro valsts budžeta līdzfinansējums) no ES fondu līdzekļiem, ievērojot Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025. gada 22. janvāra sēdē panākto konceptuālo vienošanos par papildus finansējuma pārdali Iekšlietu ministrijas identificētajām vajadzībām katastrofu pārvaldības/civilās aizsardzības infrastruktūrai.
Lai nodrošinātu finansējuma piesaisti no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”, ir nepieciešams sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē attiecīgos Ministru kabineta rīkojuma projektus atbilstoši faktiski nepieciešamā finansējuma apmēram, ievērojot iepirkuma procedūru rezultātus. Savukārt, finansējuma piesaistei no ES fondu līdzekļiem, ir nepieciešams izdarīt attiecīgos grozījumus Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam (detalizētāk skatīt 24-TA-3009).
Katastrofu pārvaldības centrus paredzēts būvēt Aizkrauklē (Jaunceltnes iela 28 un 28C, kadastra numurs 32010010360/32010510303), Balvos (Brīvības iela 21, kadastra numurs 38010030556), Dobelē (Jāņa Čakstes iela 4, kadastra numurs 46010080023), Jūrmalā (Kauguri, b/n, kadastra numurs 13000200505), Krāslavā (Rēzeknes iela 43, kadastra numurs 60010021329), Kuldīgā (Lauku iela 40, kadastra numurs 62010140113), Limbažos (Kr.Barona iela 2 ( kadastra numurs 66010010013) un daļa no b/n ( kadastra numurs 66010010014)), Ludzā (Krāslavas iela 1, kadastra numurs 68010030004), Preiļos (Lāčplēša iela b/n, kadastra numurs 76010010804), Rēzeknē (Zilupes iela 62, kadastra numurs 21000100187), Rīgā (Parādes iela 38, kadastra numurs 01001090007), Saldū (Brīvības iela 16, kadastra numurs 84010060123) un 16A, kadastra numurs 84010060228), Siguldā (“Dārziņi”, b/n, kadastra numurs 80940040453) un Tukumā (Kurzemes iela 76, kadastra numurs 90010010697).
Lēmums par konkrētu objektu attiecināšanu uz pasākuma ceturto kārtu tiks pieņemts, kad tiks izvērtēta katra objekta piemērotība Eiropas Reģionālās attīstības fonda prasībām.
Pasākuma ceturtās kārtas mērķa grupa ir Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, Iekšlietu ministrija, Nodrošinājuma valsts aģentūra un iestādes un dienesti, kas tiks izvietoti katastrofu pārvaldības centros.
Mērķa grupa noteikta atbilstoši Kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam (turpmāk - Programma) grozījumu piedāvājumam, kas tika iesniegti Finanšu ministrijai 2025. gada 31. janvārī (turpmāk - grozījumi) un atspoguļo tās iestādes un sabiedrības daļu, ko ietekmēs projekta īstenošana.
Pasākuma ceturtās kārtas iesniegumu atlases veids un kārtība
Pasākuma ceturto kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un vadību, kā arī projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu. Sadarbības iestāde, kura saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 12. pantu ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu.
Ceturtās kārtas ietvaros tiek iesniegts viens projekta iesniegums.
Atbildības sadalījums
Atbildīgās iestādes funkcijas pilda IeM.
Pasākuma ceturtās kārtas ietvaros sasniedzamās iznākuma rādītāju vērtības
Pasākuma ceturtās kārtas ietvaros paredzēti divi iznākuma rādītāji, kas sasniedzami līdz 2029. gada 31. decembrim:
1. investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām sasniedz 102 386 573 euro. Sasniedzamā vērtība noteikta atbilstoši Programmas grozījumos iekļautajai vērtībai, tās aprēķins balstīts uz aktuālām būvniecības un pārbūves izmaksām, kā arī tika ņemta vērā attiecīgos skiču projektā iekļautā informācija, kas satur tehniskās prasības ēku projektēšanai un būvniecībai, kā arī aprīkojuma specifikācijas.
2. vismaz 10 katastrofu pārvaldības centri izbūvēti, aprīkoti ar iebūvējamām iekārtām un nodoti ekspluatācijā, kā arī nodrošināta katastrofu pārvaldības centros paredzēto iestāžu izvietošana tajos.
Katastrofu pārvaldības centru aprīkošana ar neiebūvējamo aprīkojumu, iekārtām un mēbelēm netiks nodrošināta pasākuma ceturtās kārtas ietvaros.
Informāciju par rādītāju sasniegšanu ir plānots uzkrāt Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
Projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums
Pasākuma ceturtās kārtas plānotais finansējums ir 102 386 573 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 24 669 413 euro (no tā elastības finansējums 24 669 413 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 77 717 160 euro, tai skaitā nacionālais līdzfinansējums 4 343 426 euro un nacionālais līdzfinansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 73 363 734 euro.
II nodaļa: Prasības projekta iesniedzējam
Ceturtās kārtas ietvaros projekta "Katastrofu pārvaldības centru būvniecība" (turpmāk - projekts) iesniedzēja funkcijas pilda NVA, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.
Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības ir aprakstīti Vadības likuma 18. pantā.
III nodaļa: Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
MK noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros atbalstāmās darbības tika identificētas skiču projektā par attiecīgo infrastruktūras objektu būvniecību un telpu ierīkošanu un aprīkošanu, kā arī attiecīgajos projektēšanas un būvdarbu līgumos.
Tāpat projekta ietvaros tiek plānota arī saistītās infrastruktūras izveide, piemēram, tehniskā un sociālā infrastruktūra, kas saistīta ar konkrēto ēku un tās mērķu un darbības nodrošināšanai papildus nepieciešamo, tas ir, transportlīdzekļu stāvvietas, labiekārtojuma elementi, āra trenažieri, apstādījumi, gājēju celiņi, iebrauktuves, izbrauktuves, vārtiņi, paceļamās barjeras, braucamās daļas seguma izveide un marķēšana, apgaismojums, teritorijas norādes, ceļazīmes, karogu masti, atkritumu urnas, teritorijas norobežojums, ārējo inženiertīklu apkalpes vietas.
Projekta ieviešanai tiks piesaistīti arī inženierkonsultanti, kas sniegs atbalstu NVA darbiniekiem projektu tehniskās specifikācijas izstrādē, projektu līgumu sagatavošanā, uzturēs vienoto datu vidi, pārbaudīs būvnieka izpildes un nodrošinās būvuzraudzību.
Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, lai nodrošinātu projekta īstenošanu un pilnvērtīgu ieviešanu.
MK noteikumu projekts paredz atbildību finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka plānotās izmaksas netiek segtas no citiem līdzekļiem, kā to paredz Programma. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektam neveidojas dubultā finansējuma risks kontekstā ar pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanu.
Projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības, būvprojekta tehniskā projekta izmaksas, energosertifikācijas un energoaudita izmaksas kopā ir attiecināmas līdz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu likme 1 % apmērā no MK noteikumu projekta 14. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 55. panta 1. punktu.
Personāla likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1. tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;
2. tas ir objektīvs – personāla likmes apmērs ir aprēķināts, pamatojoties uz atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajām amatpersonām, IeM aktuālo atalgojuma politiku un atbilstoši IeM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3. tas ir pārbaudāms – personāla likmes aprēķins ir pamatots ar IeM veiktajiem aprēķiniem;
4. tas ir iepriekš noteikts – personāla likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojama atbilstoši tajos noteiktajām prasībām pēc to spēkā stāšanās brīža.
Ņemot vērā MK noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām (darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) pieejamais finansējums sasniedz indikatīvi 921 177 euro.
Kvalitatīvai projekta ieviešanai būtu nepieciešami 2 grāmatveži (17., IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa), 1 jurists (24., III amatu saime, 11. mēnešalgas grupa), 1 finansists (15.1., II amatu saime 9. mēnešalgas grupa), 5 reģionālie projektu vadītāji (39.1., IIA amatu saime, 9. mēnešalgas grupa), 2 projektu vadības nodaļas projekta vadītāji (39.1., IVA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa), 2 projekta speciālisti būvniecības jomā (39.1., IVB amatu saime, 11. mēnešalgas grupa), 1 projekta iepirkumu speciālists (2., V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa) un 2 projekta koordinatori (36., II amatu saime, 8. mēnešalgas grupa).
Mēnešalgu likmes projekta vadības un īstenošanas personālam noteiktas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un 2025. gada bāzes mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu aprēķins 2025. gada 25. februārī tika saskaņots ar Finanšu ministriju.
Projekta vadības personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no būvniecības un ar to saistītām citām projektu izmaksām un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās. Papildus tam, katram darbiniekam ir amata apraksts, kas nodrošina detalizētu aprakstu par funkciju un izmaksu nošķiršanu no likmē ietvertā personāla un tam paredzētajām izmaksām un pārējām darbībām un izmaksām. Ārpakalpojuma inženierkonsultanti sniegs atbalstu NVA personālam, piemēram, tehniskās specifikācijas izstrādē, projektu līgumu sagatavošanā, vienotās datu vides uzturēšanā, piedalīsies būvuzraudzības nodrošināšanā.
Personāla izmaksas ir paredzētas NVA nodarbinātajiem.
MK noteikumu projekta izstrādes laikā tika izvērtēta iespēja piemērot vienkāršoto izmaksu pieeju arī citām aktivitātēm, taču, ņemot vērā izmaksu dažādo struktūru un vēsturisko datu trūkumu, atbalstāmo darbību komplekso struktūru, tika pieņemts lēmums MK noteikumu projektā neiekļaut vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām. Vienlaikus uzkrājot projektu datus, tiks atkārtoti vērtēta iespēja piemērot vienkāršoto izmaksu pieeju.
IV nodaļa: Projektu īstenošanas nosacījumi
Izmaksu attiecināmības termiņš ir no 2024. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.
IeM ir sagatavojusi grozījumus Programmā 2021.–2027.gadam, precizējot iznākuma rādītājus un pieejamā finansējuma apmēru, ņemot vērā, ka sākotnēji tika plānots katastrofu pārvaldības centru būvniecību finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Ja Programmas grozījumu oficiālās saskaņošanas laikā tiks saņemti Eiropas Komisijas apsvērumi par konkrēto grozījumu priekšlikumu, katastrofu pārvaldības centru būvniecība tiks nodrošināta no citiem resursu avotiem, atbilstoši informatīvā ziņojumā “Par valsts drošības stiprināšanas pasākuma “Katastrofu pārvaldības centru būvniecība” īstenošanas turpināšanu” (24-TA-3009) paredzētajam.
MK noteikumu projektā noteikti pasākuma ceturtās kārtas īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.
Īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem (katastrofu pārvaldības centriem), kas tiks radīti pasākuma ceturtās kārtas ietvaros, tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda IeM personā.
MK noteikumu projektā paredzēts, ka projekta īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums. Finansējuma saņēmējs izvērtēs sociāli atbildīga publiskā iepirkuma un inovatīva publiskā iepirkuma piemērošanu iespēju robežās projektu īstenošanas laikā, nodrošināt, ka pasākuma ietvaros plānotās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos.
Projekta iesniedzēja pienākums ir aizpildīt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļa vietnē pieejamo publisko iepirkumu dokumentācijas atbilstības pārbaudes lapu, kā arī iepirkuma norises atbilstības pārbaudes lapu (ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir pieņemts lēmums par iepirkuma rezultātiem), un kā informatīvus dokumentus iesniegt tās sadarbības iestādē kopā ar projekta iesniegumu.
Saskaņā ar vadlīniju horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)" 1.pielikumu, projektiem ir netieša ietekme uz minēto horizontālo principu. Tas nozīmē, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums uzkrāt datus par vienu horizontālā principa rādītāju “Objektu skaits, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība”. Ņemto vērā, ka pasākuma trešās kārtas ietvaros ir paredzēta jaunu ēku būvniecība, tiem ir tieša ietekme uz horizontāliem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Klimatdrošināšanas ietvaros finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par darbībām, kas paredz klimata pārmaiņu mazināšanu, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai oglekļa dioksīda piesaisti. Saskaņā ar Programmā norādīto, jaunu civilās aizsardzības ēku būvniecības gadījumā tiks nodrošināta gandrīz nulles enerģijas patēriņa principa ievērošana, kas saskan ar principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” prasību uzkrāt datus par aktivitātēm, kuru mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu. Pasākuma "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums liecina, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums projektu ietvaros nodrošināt tādu darbību īstenošanu, kas veicinās pielāgošanos klimata pārmaiņām. Vienlaikus īstenojamie pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu ietvaros ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus.
Pasākuma ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtā finansējuma saņēmējs īstenos projektu, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu. Projekta ietvaros tiks nodrošināta valsts funkciju īstenošana, tāpat aktivitātes ir paredzētas investīcijām tikai pašu dienestu resursos un darbībā. Līdz ar to, īstenojamie projekti nekvalificējas komercdarbības atbalstam.
Projektu nozīme un pienesums Latvijas kopējai izaugsmei un tautsaimniecības attīstībai
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ir noteikta prioritāte “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība”. Stiprinot VUGD spējas, kas, atbilstoši MK 2010. gada 27. aprīļa noteikumiem Nr. 398 “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums” īsteno valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības jomā, tiek stiprināta visa civilā drošības joma kopumā, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, kas ir būtiski Latvijas noturīgai un ilgtspējīgai attīstībai un vides konkurētspējai.
Atbilstoši MK 2020. gada 4. marta rīkojumam Nr. 95 “Par nozaru politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gada plānošanas periodam” šim plānošanas periodam vides politikas pamatnostādnes mērķis ir samazināt riskus (klimata pārmaiņu, piesārņojuma, katastrofu) cilvēku dzīves videi, veselībai un labklājībai, samazināt piesārņojumu vidē (ūdenī, gaisā, augsnē, dabā), nodrošinot labu vides stāvokli un dabas kapitāla saglabāšanu, nodrošināt ilgtspējīgu resursu patēriņu, nodrošināt ar citiem sektoriem saskaņotu vides rīcībpolitiku un vides pamatprincipu iekļaušanu sektoru politikās. VUGD ne vien tiešā veidā ar savām darbībām veic klimata pārmaiņu, piesārņojuma un katastrofu risku mazināšanu, bet arī savā attīstībā paredz virkni aktivitāšu, kas ilgtermiņā veicinās šo minēto risku un ietekmes mazināšanos dienesta ietvaros, tostarp arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda ceturtās kārtas projektu ietvaros.
Katastrofu pārvaldības centru būvniecība veicinās resursu optimizācijas un efektīvākas pārvaldības principu ieviešanu iekšlietu nozarē. Lai īstenotu pasākumus, kas ir saistīti ar struktūru un funkciju efektivizēšanu, kā arī dienestu struktūrvienību izvietojuma pārskatīšanu, ir svarīgi paralēli uzlabot IeM un tās padotības iestāžu lietojumā esošo ēku tehnisko stāvokli, kā arī pilnveidot infrastruktūras kvalitāti. Īstenojot ilgtspējīgu, energoefektīvu, ekonomisku un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu nekustamo īpašumu un infrastruktūras pārvaldības politiku. Tālredzīgas investīcijas infrastruktūrā ir viens no stūrakmeņiem vispārējai nozares attīstībai, kas ļautu ilgtermiņā ekonomēt finanšu līdzekļus, kas pašlaik tiek tērēti ēku uzturēšanā un remontdarbos. Papildus tam sakārtotas infrastruktūrai būs pozitīva ietekme uz VUGD kapacitāti un reaģētspēju. Projekts palīdzēs padarīt VUGD par konkurētspējīgāku un pievilcīgāku darba vietu, uzlabos reaģētspējas, nodrošinās tehniskās kapacitātes saglabāšanu.
I nodaļa: Vispārīgie jautājumi
Ceturtās kārtas mērķis ir nodrošināt katastrofu pārvaldības centru projektēšanu, būvniecību un to atbilstošu aprīkošanu ar iebūvējamām iekārtām, lai izveidotu fizisku infrastruktūru, kas nodrošinās efektīvu un ātru reaģēšanu uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, katastrofas draudiem un dažāda mēroga apdraudējumu.
IeM izstrādāja vadlīnijas ugunsdzēsības depo projektēšanai un aprīkošanai, kurās ietvertas standartizētas prasības ugunsdzēsības depo ēkām. Šādas standartizētas prasības ir izstrādātas arī īslaicīgās aizturēšanas vietām un VP iecirkņiem un atbalsta punktiem. Tāpat IeM sadarbībā ar A/s UPB publiskas iepirkuma procedūras rezultātā ir izstrādājusi skiču projektu tipveida ugunsdzēsības depo būvniecībai, nodrošinot to īstenošanai augstu gatavības pakāpi. Skiču projekta risinājums paredz moduļu tipa ēku būvniecību ar iespēju papildināt jebkuru tipveida projektu ar papildus nepieciešamajām telpām citu dienestu vajadzībām, tādējādi vienuviet izvietojot iekšlietu resora iestādes, un vajadzības gadījumā arī citu resoru iestādes. To paredz arī Administratīvi teritoriālā reforma, kā ietvaros plānots veidot reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centrus, kas saistīti vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā. Šādas ēkas būs gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas, kur energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, nepārsniedzot 45 kWh/m² gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām, kur kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam veidos ne vairāk kā 95 kwh/m² gadā, ēkā tiks izmantotas augstas efektivitātes sistēmas, kuras nodrošina ne mazāk kā 75% ventilācijas zudumu atgūšanu apkures periodā. Līdz ar to varētu tikt mazināta pieaugošā CO2 emisija Latvijā.
Šie skiču projekti tiek izmantoti par pamatu jauno katastrofu pārvaldības centru būvniecībā.
Likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr.2, 1.§) kā ārpus fiskālās telpas plānotajiem ar valsts drošību saistītiem pasākumiem kā valsts nozīmes prioritātēm (pielikuma 18. un 40. pozīcijas) ir atbalstīta finansējuma piešķiršana IeM katastrofu pārvaldības centru būvniecībai 2023. – 2025. gadam 103 151 786 euro apmērā.
Ar 2023. un 2024. gada laikā pieņemtajiem lēmumiem no minētā resursu avota ir atbalstīta finansējuma piešķiršana (pārdale) katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai, šādās pilsētās, kā arī saistītajiem mērķiem:
| Pasākums | 2023 | 2024 | 2025 | 2026* |
| Rezervēts finansējums | 3 645 459 | 35 958 953 | 63 547 374 | 1 971 928* |
|
piešķirts finansējums (katastrofu pārvaldības centra būvniecībai Tukumā), tajā skaitā: MK 27.10.2023. rīkojums Nr. 708 (Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra sēdes protokollēmums (prot.Nr.53 59.§))* *papildus minētajam, atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana 2026. gadam 1 971 928 euro |
264 918 |
2 941 073 | 6 987 363 | 1 971 928* |
| Katastrofu pārvaldības centra būvniecībai Tukumā (ar saistītajiem pakalpojumiem) | 2 256 161 | 6 302 451 | 1 800 700* | |
| Inženierkonsultantu izdevumu segšana katastrofu pārvaldības centru būvniecībai ANM ietvaros | 264 918 | 684 912 | 684 912 | 171 228* |
|
piešķirts finansējums (katastrofu pārvaldības centra būvniecības pabeigšanai Aizputē, Rūjienā, Kandavā un Saulkrastos) MK 13.08.2024. rīkojums Nr. 661 (Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta sēdes protokollēmums (prot.Nr.31 57.§)) |
3 500 692 | 781 860 | ||
|
piešķirts finansējums (katastrofu pārvaldības centra būvniecībai Rīgā (Bolderājā), Jūrmalā (Dzintaros), Kuldīgā), tajā skaitā: MK 13.08.2024. rīkojums Nr. 662 (Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta sēdes protokollēmums (prot.Nr.31 58.§)) |
392 696 | 14 840 421 | ||
| Katastrofu pārvaldības centra būvniecībai Rīgā (Bolderajā) (ar saistītajiem pakalpojumiem) | 98 174 | 3 895 616 | ||
| Katastrofu pārvaldības centra būvniecībai Kuldīgā (ar saistītajiem pakalpojumiem) | 149 660 | 6 076 319 | ||
| Katastrofu pārvaldības centra būvniecībai Jūrmalā (Dzintaros) (ar saistītajiem pakalpojumiem) | 144 862 |
4 868 486 |
||
|
piešķirts finansējums (katastrofu pārvaldības centra būvniecībai Siguldā un Preiļos), tajā skaitā: MK 26.09.2024. rīkojums Nr. 778 (Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra sēdes protokollēmums (prot.Nr.39 24.§)) |
40 838 |
19 276 860 | ||
| Katastrofu pārvaldības centra būvniecībai Preiļos (ar saistītajiem pakalpojumiem) |
20 419 |
10 053 332 | ||
| Katastrofu pārvaldības centra būvniecībai Siguldā (ar saistītajiem pakalpojumiem) | 20 419 | 9 223 528 | ||
|
piešķirts finansējums (katastrofu pārvaldības centru Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Līvānos, Salacgrīvā, Viļānos, Alsungā, Alūksnē, Talsos un Tukumā darbības nodrošināšanai) (Ministru kabineta 2024. gada 29. oktobra sēdes protokollēmums (prot.Nr.46 78.§)) |
1 666 439 | |||
| Pieprasīts kopā |
264 918 |
6 875 299 |
43 552 943 |
N/A |
Turklāt, lai nodrošinātu Koncepcijā noteikto mērķu sasniegšanu, ir izsludinātas iepirkuma procedūras katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai vēl 9 Latvijas pilsētās - Ludzā, Aizkrauklē, Rēzeknē, Krāslavā, Kauguros, Dobelē, Balvos, Limbažos un Saldū, kā arī noteikts to projektēšanai, būvniecībai un saistītajiem pakalpojumiem indikatīvi nepieciešamā finansējuma apmērs:
| Katastrofu pārvaldības centrs | Projektēšana, būvdarbi, kā arī saistītie pakalpojumi KOPĀ (ar PVN) | 2025 | 2026 | 2027 |
| Ludza | 11 974 642 | 397 806 | 8 562 389 | 3 014 447 |
| Aizkraukle | 11 523 634 | 238 611 | 7 586 557 | 3 698 466 |
| Rēzekne | 9 919 536 | 344 607 | 7 058 290 | 2 516 639 |
| Krāslava | 9 402 658 | 344 171 | 6 297 134 | 2 761 353 |
| Jūrmala (Kauguri) | 13 854 342 | 338 886 | 9 402 237 | 4 113 219 |
| Dobele | 13 182 276 | 261 626 | 7 754 572 | 5 166 078 |
| Balvi | 10 669 714 | 277 652 | 7 648 185 | 2 743 877 |
| Limbaži | 10 859 079 | 265 548 | 6 523 898 | 4 069 633 |
| Saldus | 11 000 692 | 264 315 | 6 223 053 | 4 513 324 |
| Kopā | 102 386 573 | 2 733 222 | 67 056 315 | 32 597 036 |
Finansējuma piesaiste iepriekš minēto katastrofu pārvaldības centru būvniecības nodrošināšanai ir plānota no diviem avotiem:
- ne vairāk kā 73 363 734 euro no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”;
- ne vairāk kā 29 022 839 euro apmērā (tai skaitā 24 669 413 euro ERAF finansējums un 4 353 426 euro valsts budžeta līdzfinansējums) no ES fondu līdzekļiem, ievērojot Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025. gada 22. janvāra sēdē panākto konceptuālo vienošanos par papildus finansējuma pārdali Iekšlietu ministrijas identificētajām vajadzībām katastrofu pārvaldības/civilās aizsardzības infrastruktūrai.
Lai nodrošinātu finansējuma piesaisti no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”, ir nepieciešams sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē attiecīgos Ministru kabineta rīkojuma projektus atbilstoši faktiski nepieciešamā finansējuma apmēram, ievērojot iepirkuma procedūru rezultātus. Savukārt, finansējuma piesaistei no ES fondu līdzekļiem, ir nepieciešams izdarīt attiecīgos grozījumus Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam (detalizētāk skatīt 24-TA-3009).
Katastrofu pārvaldības centrus paredzēts būvēt Aizkrauklē (Jaunceltnes iela 28 un 28C, kadastra numurs 32010010360/32010510303), Balvos (Brīvības iela 21, kadastra numurs 38010030556), Dobelē (Jāņa Čakstes iela 4, kadastra numurs 46010080023), Jūrmalā (Kauguri, b/n, kadastra numurs 13000200505), Krāslavā (Rēzeknes iela 43, kadastra numurs 60010021329), Kuldīgā (Lauku iela 40, kadastra numurs 62010140113), Limbažos (Kr.Barona iela 2 ( kadastra numurs 66010010013) un daļa no b/n ( kadastra numurs 66010010014)), Ludzā (Krāslavas iela 1, kadastra numurs 68010030004), Preiļos (Lāčplēša iela b/n, kadastra numurs 76010010804), Rēzeknē (Zilupes iela 62, kadastra numurs 21000100187), Rīgā (Parādes iela 38, kadastra numurs 01001090007), Saldū (Brīvības iela 16, kadastra numurs 84010060123) un 16A, kadastra numurs 84010060228), Siguldā (“Dārziņi”, b/n, kadastra numurs 80940040453) un Tukumā (Kurzemes iela 76, kadastra numurs 90010010697).
Lēmums par konkrētu objektu attiecināšanu uz pasākuma ceturto kārtu tiks pieņemts, kad tiks izvērtēta katra objekta piemērotība Eiropas Reģionālās attīstības fonda prasībām.
Pasākuma ceturtās kārtas mērķa grupa ir Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, Iekšlietu ministrija, Nodrošinājuma valsts aģentūra un iestādes un dienesti, kas tiks izvietoti katastrofu pārvaldības centros.
Mērķa grupa noteikta atbilstoši Kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam (turpmāk - Programma) grozījumu piedāvājumam, kas tika iesniegti Finanšu ministrijai 2025. gada 31. janvārī (turpmāk - grozījumi) un atspoguļo tās iestādes un sabiedrības daļu, ko ietekmēs projekta īstenošana.
Pasākuma ceturtās kārtas iesniegumu atlases veids un kārtība
Pasākuma ceturto kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un vadību, kā arī projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu. Sadarbības iestāde, kura saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 12. pantu ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu.
Ceturtās kārtas ietvaros tiek iesniegts viens projekta iesniegums.
Atbildības sadalījums
Atbildīgās iestādes funkcijas pilda IeM.
Pasākuma ceturtās kārtas ietvaros sasniedzamās iznākuma rādītāju vērtības
Pasākuma ceturtās kārtas ietvaros paredzēti divi iznākuma rādītāji, kas sasniedzami līdz 2029. gada 31. decembrim:
1. investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām sasniedz 102 386 573 euro. Sasniedzamā vērtība noteikta atbilstoši Programmas grozījumos iekļautajai vērtībai, tās aprēķins balstīts uz aktuālām būvniecības un pārbūves izmaksām, kā arī tika ņemta vērā attiecīgos skiču projektā iekļautā informācija, kas satur tehniskās prasības ēku projektēšanai un būvniecībai, kā arī aprīkojuma specifikācijas.
2. vismaz 10 katastrofu pārvaldības centri izbūvēti, aprīkoti ar iebūvējamām iekārtām un nodoti ekspluatācijā, kā arī nodrošināta katastrofu pārvaldības centros paredzēto iestāžu izvietošana tajos.
Katastrofu pārvaldības centru aprīkošana ar neiebūvējamo aprīkojumu, iekārtām un mēbelēm netiks nodrošināta pasākuma ceturtās kārtas ietvaros.
Informāciju par rādītāju sasniegšanu ir plānots uzkrāt Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
Projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums
Pasākuma ceturtās kārtas plānotais finansējums ir 102 386 573 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 24 669 413 euro (no tā elastības finansējums 24 669 413 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 77 717 160 euro, tai skaitā nacionālais līdzfinansējums 4 343 426 euro un nacionālais līdzfinansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 73 363 734 euro.
II nodaļa: Prasības projekta iesniedzējam
Ceturtās kārtas ietvaros projekta "Katastrofu pārvaldības centru būvniecība" (turpmāk - projekts) iesniedzēja funkcijas pilda NVA, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.
Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības ir aprakstīti Vadības likuma 18. pantā.
III nodaļa: Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
MK noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros atbalstāmās darbības tika identificētas skiču projektā par attiecīgo infrastruktūras objektu būvniecību un telpu ierīkošanu un aprīkošanu, kā arī attiecīgajos projektēšanas un būvdarbu līgumos.
Tāpat projekta ietvaros tiek plānota arī saistītās infrastruktūras izveide, piemēram, tehniskā un sociālā infrastruktūra, kas saistīta ar konkrēto ēku un tās mērķu un darbības nodrošināšanai papildus nepieciešamo, tas ir, transportlīdzekļu stāvvietas, labiekārtojuma elementi, āra trenažieri, apstādījumi, gājēju celiņi, iebrauktuves, izbrauktuves, vārtiņi, paceļamās barjeras, braucamās daļas seguma izveide un marķēšana, apgaismojums, teritorijas norādes, ceļazīmes, karogu masti, atkritumu urnas, teritorijas norobežojums, ārējo inženiertīklu apkalpes vietas.
Projekta ieviešanai tiks piesaistīti arī inženierkonsultanti, kas sniegs atbalstu NVA darbiniekiem projektu tehniskās specifikācijas izstrādē, projektu līgumu sagatavošanā, uzturēs vienoto datu vidi, pārbaudīs būvnieka izpildes un nodrošinās būvuzraudzību.
Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, lai nodrošinātu projekta īstenošanu un pilnvērtīgu ieviešanu.
MK noteikumu projekts paredz atbildību finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka plānotās izmaksas netiek segtas no citiem līdzekļiem, kā to paredz Programma. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektam neveidojas dubultā finansējuma risks kontekstā ar pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanu.
Projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības, būvprojekta tehniskā projekta izmaksas, energosertifikācijas un energoaudita izmaksas kopā ir attiecināmas līdz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu likme 1 % apmērā no MK noteikumu projekta 14. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 55. panta 1. punktu.
Personāla likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1. tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;
2. tas ir objektīvs – personāla likmes apmērs ir aprēķināts, pamatojoties uz atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajām amatpersonām, IeM aktuālo atalgojuma politiku un atbilstoši IeM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3. tas ir pārbaudāms – personāla likmes aprēķins ir pamatots ar IeM veiktajiem aprēķiniem;
4. tas ir iepriekš noteikts – personāla likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojama atbilstoši tajos noteiktajām prasībām pēc to spēkā stāšanās brīža.
Ņemot vērā MK noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām (darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) pieejamais finansējums sasniedz indikatīvi 921 177 euro.
Kvalitatīvai projekta ieviešanai būtu nepieciešami 2 grāmatveži (17., IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa), 1 jurists (24., III amatu saime, 11. mēnešalgas grupa), 1 finansists (15.1., II amatu saime 9. mēnešalgas grupa), 5 reģionālie projektu vadītāji (39.1., IIA amatu saime, 9. mēnešalgas grupa), 2 projektu vadības nodaļas projekta vadītāji (39.1., IVA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa), 2 projekta speciālisti būvniecības jomā (39.1., IVB amatu saime, 11. mēnešalgas grupa), 1 projekta iepirkumu speciālists (2., V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa) un 2 projekta koordinatori (36., II amatu saime, 8. mēnešalgas grupa).
Mēnešalgu likmes projekta vadības un īstenošanas personālam noteiktas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un 2025. gada bāzes mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu aprēķins 2025. gada 25. februārī tika saskaņots ar Finanšu ministriju.
Projekta vadības personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no būvniecības un ar to saistītām citām projektu izmaksām un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās. Papildus tam, katram darbiniekam ir amata apraksts, kas nodrošina detalizētu aprakstu par funkciju un izmaksu nošķiršanu no likmē ietvertā personāla un tam paredzētajām izmaksām un pārējām darbībām un izmaksām. Ārpakalpojuma inženierkonsultanti sniegs atbalstu NVA personālam, piemēram, tehniskās specifikācijas izstrādē, projektu līgumu sagatavošanā, vienotās datu vides uzturēšanā, piedalīsies būvuzraudzības nodrošināšanā.
Personāla izmaksas ir paredzētas NVA nodarbinātajiem.
MK noteikumu projekta izstrādes laikā tika izvērtēta iespēja piemērot vienkāršoto izmaksu pieeju arī citām aktivitātēm, taču, ņemot vērā izmaksu dažādo struktūru un vēsturisko datu trūkumu, atbalstāmo darbību komplekso struktūru, tika pieņemts lēmums MK noteikumu projektā neiekļaut vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām. Vienlaikus uzkrājot projektu datus, tiks atkārtoti vērtēta iespēja piemērot vienkāršoto izmaksu pieeju.
IV nodaļa: Projektu īstenošanas nosacījumi
Izmaksu attiecināmības termiņš ir no 2024. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.
IeM ir sagatavojusi grozījumus Programmā 2021.–2027.gadam, precizējot iznākuma rādītājus un pieejamā finansējuma apmēru, ņemot vērā, ka sākotnēji tika plānots katastrofu pārvaldības centru būvniecību finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Ja Programmas grozījumu oficiālās saskaņošanas laikā tiks saņemti Eiropas Komisijas apsvērumi par konkrēto grozījumu priekšlikumu, katastrofu pārvaldības centru būvniecība tiks nodrošināta no citiem resursu avotiem, atbilstoši informatīvā ziņojumā “Par valsts drošības stiprināšanas pasākuma “Katastrofu pārvaldības centru būvniecība” īstenošanas turpināšanu” (24-TA-3009) paredzētajam.
MK noteikumu projektā noteikti pasākuma ceturtās kārtas īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.
Īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem (katastrofu pārvaldības centriem), kas tiks radīti pasākuma ceturtās kārtas ietvaros, tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda IeM personā.
MK noteikumu projektā paredzēts, ka projekta īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums. Finansējuma saņēmējs izvērtēs sociāli atbildīga publiskā iepirkuma un inovatīva publiskā iepirkuma piemērošanu iespēju robežās projektu īstenošanas laikā, nodrošināt, ka pasākuma ietvaros plānotās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos.
Projekta iesniedzēja pienākums ir aizpildīt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļa vietnē pieejamo publisko iepirkumu dokumentācijas atbilstības pārbaudes lapu, kā arī iepirkuma norises atbilstības pārbaudes lapu (ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir pieņemts lēmums par iepirkuma rezultātiem), un kā informatīvus dokumentus iesniegt tās sadarbības iestādē kopā ar projekta iesniegumu.
Saskaņā ar vadlīniju horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)" 1.pielikumu, projektiem ir netieša ietekme uz minēto horizontālo principu. Tas nozīmē, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums uzkrāt datus par vienu horizontālā principa rādītāju “Objektu skaits, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība”. Ņemto vērā, ka pasākuma trešās kārtas ietvaros ir paredzēta jaunu ēku būvniecība, tiem ir tieša ietekme uz horizontāliem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Klimatdrošināšanas ietvaros finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par darbībām, kas paredz klimata pārmaiņu mazināšanu, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai oglekļa dioksīda piesaisti. Saskaņā ar Programmā norādīto, jaunu civilās aizsardzības ēku būvniecības gadījumā tiks nodrošināta gandrīz nulles enerģijas patēriņa principa ievērošana, kas saskan ar principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” prasību uzkrāt datus par aktivitātēm, kuru mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu. Pasākuma "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums liecina, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums projektu ietvaros nodrošināt tādu darbību īstenošanu, kas veicinās pielāgošanos klimata pārmaiņām. Vienlaikus īstenojamie pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu ietvaros ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus.
Pasākuma ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtā finansējuma saņēmējs īstenos projektu, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu. Projekta ietvaros tiks nodrošināta valsts funkciju īstenošana, tāpat aktivitātes ir paredzētas investīcijām tikai pašu dienestu resursos un darbībā. Līdz ar to, īstenojamie projekti nekvalificējas komercdarbības atbalstam.
Projektu nozīme un pienesums Latvijas kopējai izaugsmei un tautsaimniecības attīstībai
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ir noteikta prioritāte “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība”. Stiprinot VUGD spējas, kas, atbilstoši MK 2010. gada 27. aprīļa noteikumiem Nr. 398 “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums” īsteno valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības jomā, tiek stiprināta visa civilā drošības joma kopumā, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, kas ir būtiski Latvijas noturīgai un ilgtspējīgai attīstībai un vides konkurētspējai.
Atbilstoši MK 2020. gada 4. marta rīkojumam Nr. 95 “Par nozaru politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gada plānošanas periodam” šim plānošanas periodam vides politikas pamatnostādnes mērķis ir samazināt riskus (klimata pārmaiņu, piesārņojuma, katastrofu) cilvēku dzīves videi, veselībai un labklājībai, samazināt piesārņojumu vidē (ūdenī, gaisā, augsnē, dabā), nodrošinot labu vides stāvokli un dabas kapitāla saglabāšanu, nodrošināt ilgtspējīgu resursu patēriņu, nodrošināt ar citiem sektoriem saskaņotu vides rīcībpolitiku un vides pamatprincipu iekļaušanu sektoru politikās. VUGD ne vien tiešā veidā ar savām darbībām veic klimata pārmaiņu, piesārņojuma un katastrofu risku mazināšanu, bet arī savā attīstībā paredz virkni aktivitāšu, kas ilgtermiņā veicinās šo minēto risku un ietekmes mazināšanos dienesta ietvaros, tostarp arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda ceturtās kārtas projektu ietvaros.
Katastrofu pārvaldības centru būvniecība veicinās resursu optimizācijas un efektīvākas pārvaldības principu ieviešanu iekšlietu nozarē. Lai īstenotu pasākumus, kas ir saistīti ar struktūru un funkciju efektivizēšanu, kā arī dienestu struktūrvienību izvietojuma pārskatīšanu, ir svarīgi paralēli uzlabot IeM un tās padotības iestāžu lietojumā esošo ēku tehnisko stāvokli, kā arī pilnveidot infrastruktūras kvalitāti. Īstenojot ilgtspējīgu, energoefektīvu, ekonomisku un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu nekustamo īpašumu un infrastruktūras pārvaldības politiku. Tālredzīgas investīcijas infrastruktūrā ir viens no stūrakmeņiem vispārējai nozares attīstībai, kas ļautu ilgtermiņā ekonomēt finanšu līdzekļus, kas pašlaik tiek tērēti ēku uzturēšanā un remontdarbos. Papildus tam sakārtotas infrastruktūrai būs pozitīva ietekme uz VUGD kapacitāti un reaģētspēju. Projekts palīdzēs padarīt VUGD par konkurētspējīgāku un pievilcīgāku darba vietu, uzlabos reaģētspējas, nodrošinās tehniskās kapacitātes saglabāšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Strukturālo reformu atbalsta programmas projekts “Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana” pirmais, otrais un trešais posms (turpmāk - SRAP).
Apraksts
SRAP projekta laikā tika sniegtas rekomendācijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu valsts pārvaldes modeļa ieviešanu iekšlietu nozarē un uzlabotu vispārējo drošības līmeni valstī un iedzīvotāju drošības sajūtu. Viens no galvenajiem SRAP atzinumiem ir, ka infrastruktūras attīstība ir ilgtspējīgas un labi pārvaldītas iekšlietu nozares pamatā. Rezultātā tika uzsākts darbs pie katastrofu un krīžu pārvaldības un reaģētspējas saglabāšanas un stiprināšanas Latvijā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Katastrofu pārvaldības centru būvniecība veicinās visu Latvijas iedzīvotāju drošību.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Pasākuma ceturtās kārtas projektā kā finansējuma saņēmējs iesaistīsies NVA. Iekšlietu ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
5 493 098
0
13 954 996
0
4 678 593
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
5 493 098
0
13 954 996
0
4 678 593
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
22 798 252
0
57 918 045
0
19 417 773
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
22 798 252
0
57 918 045
0
19 417 773
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-17 305 154
0
-43 963 049
0
-14 739 180
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-17 305 154
0
-43 963 049
0
-14 739 180
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-17 305 154
-43 963 049
-14 739 180
0
5.1. valsts pamatbudžets
-17 305 154
-43 963 049
-14 739 180
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākuma ceturtās kārtas plānotais finansējums ir 102 386 573 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 24 669 413 euro (no tā elastības finansējums 24 669 413 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 77 717 160 euro, tai skaitā nacionālais līdzfinansējums 4 343 426 euro un nacionālais līdzfinansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 73 363 734 euro.
Ievērojot projektu ieviešanas termiņus, indikatīvi ceturtās kārtas projektam finanšu plūsma plānojama šādā apmērā:
2024. gadā 2 252 503 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 542 727 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 709 776 euro);
2025. gadā 22 798 252 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 5 493 098 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 17 305 154 euro);
2026. gadā 57 918 045 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 13 954 996 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 43 963 049 euro);
2027. gadā 19 417 773 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 4 678 593 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 14 739 180 euro).
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts projekta īstenošanas gaitā. Izmaksas par 2024. gadu iekļautas, jo saskaņā ar MK noteikumu projektu, izmaksu attiecināmības termiņš ir 2024. gada 1. janvāris.
Finanšu plūsma izstrādāta, ņemot vērā katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai noslēgto līgumu un to projektēšanas un būvniecības iepirkumos saņemtajos piedāvājumos norādītajam, kā arī saistīto pakalpojumu faktiskās un prognozētas izmaksas.
Ņemot vērā, ka ceturtās kārtas ietvaros īstenotie projekti veicinās valsts funkciju īstenošanu, īstenojamie pasākumi nekvalificējas komercdarbības atbalstam.
Saskaņā ar teorētiskiem aprēķiniem ceturtās kārtas ietvaros uzbūvēto ēku uzturēšanai indikatīvi būs nepieciešami 213, 73 euro uz m2 gadā. Uzturēšanas izmaksu aprēķins veidots, par piemēru ņemot jau ekspluatācijā nodotā katastrofu pārvaldības centra Priekulē uzturēšanas izmaksas pirmajā gadā.
Ņemot vērā, ka pirmajā gadā nav iekļautas visas izmaksas, piemēram, par kārtējiem remonta darbiem, uzturēšanas izmaksas laika gaitā varētu paaugstināties.
Kopumā ēku un aprīkojuma uzturēšanas izmaksas uz noteikumu projekta izstrādes laiku nav iespējams precīzi norādīt. Šādu aprēķinu būs iespējams veikt tikai tad, kad ēkas tiks uzbūvētas un telpas aprīkotas, tas ir, pēc 2029. gada 31. decembra. Finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projektu īstenošanas pabeigšanas.
Uz Pasākumu attiecas intervences kods Nr.59 "Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: ugunsgrēki (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)" 24 669 413 euro apmērā.
Lai nodrošinātu projekta uzturēšanas izmaksu segšanu, IeM sagatavos un iesniegs pieprasījumu atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.4. apakšpunktam vai saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, ņemot vērā izmaiņas izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai, ja projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un tas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.
Ievērojot projektu ieviešanas termiņus, indikatīvi ceturtās kārtas projektam finanšu plūsma plānojama šādā apmērā:
2024. gadā 2 252 503 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 542 727 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 709 776 euro);
2025. gadā 22 798 252 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 5 493 098 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 17 305 154 euro);
2026. gadā 57 918 045 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 13 954 996 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 43 963 049 euro);
2027. gadā 19 417 773 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 4 678 593 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 14 739 180 euro).
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts projekta īstenošanas gaitā. Izmaksas par 2024. gadu iekļautas, jo saskaņā ar MK noteikumu projektu, izmaksu attiecināmības termiņš ir 2024. gada 1. janvāris.
Finanšu plūsma izstrādāta, ņemot vērā katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai noslēgto līgumu un to projektēšanas un būvniecības iepirkumos saņemtajos piedāvājumos norādītajam, kā arī saistīto pakalpojumu faktiskās un prognozētas izmaksas.
Ņemot vērā, ka ceturtās kārtas ietvaros īstenotie projekti veicinās valsts funkciju īstenošanu, īstenojamie pasākumi nekvalificējas komercdarbības atbalstam.
Saskaņā ar teorētiskiem aprēķiniem ceturtās kārtas ietvaros uzbūvēto ēku uzturēšanai indikatīvi būs nepieciešami 213, 73 euro uz m2 gadā. Uzturēšanas izmaksu aprēķins veidots, par piemēru ņemot jau ekspluatācijā nodotā katastrofu pārvaldības centra Priekulē uzturēšanas izmaksas pirmajā gadā.
Ņemot vērā, ka pirmajā gadā nav iekļautas visas izmaksas, piemēram, par kārtējiem remonta darbiem, uzturēšanas izmaksas laika gaitā varētu paaugstināties.
Kopumā ēku un aprīkojuma uzturēšanas izmaksas uz noteikumu projekta izstrādes laiku nav iespējams precīzi norādīt. Šādu aprēķinu būs iespējams veikt tikai tad, kad ēkas tiks uzbūvētas un telpas aprīkotas, tas ir, pēc 2029. gada 31. decembra. Finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projektu īstenošanas pabeigšanas.
Uz Pasākumu attiecas intervences kods Nr.59 "Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: ugunsgrēki (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)" 24 669 413 euro apmērā.
Lai nodrošinātu projekta uzturēšanas izmaksu segšanu, IeM sagatavos un iesniegs pieprasījumu atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.4. apakšpunktam vai saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, ņemot vērā izmaiņas izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai, ja projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un tas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas netiek plānotas.
Cita informācija
Projektam nepieciešamo finansējumu ir paredzēts pieprasīt no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļiem, paredzot finansējumu Iekšlietu ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) atbilstoši 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu īstenošanai nepieciešamajam finansējuma apjomam attiecīgajā gadā, vienlaikus ievērojot veiktās pārdales no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” ar valsts drošību saistītu pasākumu īstenošanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
JāNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana
6.4. Cita informācija
Lai nodrošinātu sabiedrības pārstāvju iesaisti šī tiesību akta izstrādē, noteikumu projekts tiks ievietots TAP portālā sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nodrošinājuma valsts aģentūra
- Iekšlietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Apvienojot katastrofu pārvaldībā iesaistītās institūcijas zem viena jumta, tiks veicināta dienestu sadarbība, reaģētspēja un uzlabota kopējā darba vide un esošā infrastruktūra.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Tiks atvieglota informācijas apmaiņa starp katastrofu pārvaldībā esaistītiem dienestiem.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta ietvaros tiks stiprināta katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu infrastruktūra, tādējādi stirpinot spēju reaģēt uz klimata pārmaiņām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Jaunu civilās aizsardzības ēku būvniecības gadījumā tiks nodrošināta gandrīz nulles enerģijas patēriņa principa ievērošana.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ceturtās kārtas projekta ietvaros tiks īstenotas sekojošas specifikas un vispārīgas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, piemēram:
- informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, būs piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem;
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- sabiedrības informēšanas kampaņu un pasākumu saturs tiks rūpīgi izvērtēts, lai novērstu jebkādas aizskarošas vai aizspriedumus uzturošas informācijas izplatīšanu sabiedrībai;
- cieņas aizskaršanas un naida runas, naida kurināšanas digitālajā vidē mazināšanai, veicot ierakstus sociālajos tīklos, gatavojot preses relīzes, izstrādājot infografikas un citus vizuālos materiālus, īstenojot informatīvas kampaņas vai jebkādas citas komunikācijas aktivitātes, pēc iespējas tiks veicināta sabiedrības izglītošana, iecietība un stereotipu mazināšana par dažādām cilvēku grupām;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju.
- informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, būs piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem;
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- sabiedrības informēšanas kampaņu un pasākumu saturs tiks rūpīgi izvērtēts, lai novērstu jebkādas aizskarošas vai aizspriedumus uzturošas informācijas izplatīšanu sabiedrībai;
- cieņas aizskaršanas un naida runas, naida kurināšanas digitālajā vidē mazināšanai, veicot ierakstus sociālajos tīklos, gatavojot preses relīzes, izstrādājot infografikas un citus vizuālos materiālus, īstenojot informatīvas kampaņas vai jebkādas citas komunikācijas aktivitātes, pēc iespējas tiks veicināta sabiedrības izglītošana, iecietība un stereotipu mazināšana par dažādām cilvēku grupām;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ceturtās kārtas projekta iesniegumā paredzētas specifiskās darbības, kas īpaši veicina vienlīdzīgas iespējas, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, piemēram:
- projekta izstrādes laikā tiks ievēroti dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principi, īpašu uzmanību veltot sabiedrībā valdošo stereotipu par dzimumu lomu sadalījumu, vecumu, invaliditāti, etnisko piederību u.c. pazīmēm izskaušanai un nepieļaujot stereotipisku informāciju;
- konkurētspējas paaugstināšanas, profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas, neformālās izglītības, projekta īstenošanas personāla apmācību darbam ar mērķa grupu pasākumos tiks integrēts dzimumu līdztiesības aspekts (piemēram, izstrādājot mācību metodes, veidojot mācību vidi tiek ņemts vērā sieviešu un vīriešu interese un vajadzības);
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos, (t.sk. piemērota vienlīdzīgas bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.);
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju;
- sabiedrības informēšanas kampaņu un pasākumu saturs tiks rūpīgi izvērtēts, lai novērstu jebkādas aizskarošas vai aizspriedumus uzturošas informācijas izplatīšanu sabiedrībai.
- projekta izstrādes laikā tiks ievēroti dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principi, īpašu uzmanību veltot sabiedrībā valdošo stereotipu par dzimumu lomu sadalījumu, vecumu, invaliditāti, etnisko piederību u.c. pazīmēm izskaušanai un nepieļaujot stereotipisku informāciju;
- konkurētspējas paaugstināšanas, profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas, neformālās izglītības, projekta īstenošanas personāla apmācību darbam ar mērķa grupu pasākumos tiks integrēts dzimumu līdztiesības aspekts (piemēram, izstrādājot mācību metodes, veidojot mācību vidi tiek ņemts vērā sieviešu un vīriešu interese un vajadzības);
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos, (t.sk. piemērota vienlīdzīgas bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.);
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju;
- sabiedrības informēšanas kampaņu un pasākumu saturs tiks rūpīgi izvērtēts, lai novērstu jebkādas aizskarošas vai aizspriedumus uzturošas informācijas izplatīšanu sabiedrībai.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Ceturtās kārtas ietvaros publiskie iepirkumi, kur tas ir attiecināms un atbilst ieguldījumu saturam, tiks veikti sociāli atbildīgā veidā - pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.
Atbilstoši "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumam, ceturtās kārtas projekts neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo projekta ietvaros izveidotā infrastruktūra neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu, kas rodas meža vai savvaļas ugunsgrēku laikā, nokļūšanu atmosfērā. Nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo, stiprinot VUGD reaģēšanas spējas, tiks samazinātas klimata pārmaiņu radītās sekas, kas rada tiešu kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai.
MK noteikumu projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam uzkrāt datus par horizontālo principu rādītājiem.
Atbilstoši "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumam, ceturtās kārtas projekts neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo projekta ietvaros izveidotā infrastruktūra neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu, kas rodas meža vai savvaļas ugunsgrēku laikā, nokļūšanu atmosfērā. Nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo, stiprinot VUGD reaģēšanas spējas, tiks samazinātas klimata pārmaiņu radītās sekas, kas rada tiešu kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai.
MK noteikumu projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam uzkrāt datus par horizontālo principu rādītājiem.
Pielikumi