Anotācija (ex-ante)

22-TA-1882: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Paredzēt, ka konkursa atlases kritērijos centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem, kurus kārto kādā no 3 mācību satura apguves līmeņiem (vispārīgais, optimālais vai augstākais), nosaka savstarpēju salīdzināšanu, kur katram CE rezultātam (kopprocentam) piešķir koeficientu, lai dažādo līmeņu CE rezultātus pielīdzinātu augstākā mācību satura apguves līmeņa CE. Augstskola un koledža varēs noteikt papildu  kritēriju, kas ir konkrēta mācību satura, kas nodrošina tematisko atbilstību studiju tematiskajai jomai, un augstākā mācību satura apguves līmeņa nokārtota CE rezultāts.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1.Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās" (turpmāk – MK noteikumi) 10. punkts paredz, ka konkursā par uzņemšanu pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, augstskola vai koledža pamatojas uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot likumā noteiktos gadījumus. 
2. Savukārt:
2.1) Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk - MK noteikumi Nr.416):
a) 8.punkts nosaka, ka plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomās veidoti trijos mācību satura apguves līmeņos:
8.1. vispārīgajā apguves līmenī skolēns risina problēmas pazīstamās situācijās, papildina, vispārina un sistematizē pamatizglītībā iegūtās zināšanas, izpratni un prasmes, iegūst problēmrisināšanas, kritiskās domāšanas, lēmumu pieņemšanas pieredzi. Vispārīgajā apguves līmenī ir obligāti apgūstama katras mācību jomas satura daļa atbilstoši vispārējās vidējās izglītības pakāpei;
8.2. optimālajā apguves līmenī skolēns nostiprina prasmes plānot un īstenot patstāvīgu izziņas un problēmu risināšanas darbību, identificē un risina problēmas vienkāršās, nepazīstamās situācijās, veido padziļinātu konceptuālo izpratni mācību jomā ar starpdisciplināriem elementiem, demonstrē kompleksas prasmes, iegūst produkta radīšanas pieredzi. Mācību satura apguve optimālajā apguves līmenī ir obligāts priekšnosacījums mācību satura apguvei augstākajā apguves līmenī un ir būtiski svarīga vispusīgai vidējai vispārējai izglītībai;
8.3. augstākajā apguves līmenī skolēns apzināti, atbildīgi, radoši un patstāvīgi plāno un pārrauga savu izziņas darbību, patstāvīgi risina problēmas nepazīstamās, sarežģītās situācijās, veido dziļu konceptuālu izpratni mācību jomā, saskata starpdisciplināras likumsakarības, mācās patstāvīgi plānot, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt produkta radīšanas procesu. Mācību saturs šajā apguves līmenī ir padziļināts, paplašināts un būtiski svarīgs skolēna iecerēto studiju virzienā. 8.punkts nosaka, ka plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomās veidoti trijos mācību satura apguves līmeņos: vispārīgajā, optimālajā vai augstākajā apguves līmenī un 21.punktā noteikts, ka valsts noteiktos pārbaudes darbus (centralizētos eksāmenus) par vispārējās vidējās izglītības ieguvi var kārtot divos mācību satura apguves līmeņos - optimālajā vai augstākajā mācību satura apguves līmenī;
b)  21.punktā noteikts, ka valsts noteiktos pārbaudes darbus (centralizētos eksāmenus) par vispārējās vidējās izglītības ieguvi var kārtot divos mācību satura apguves līmeņos - optimālajā vai augstākajā mācību satura apguves līmenī.
2.2) Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” (turpmāk - MK noteikumi Nr.332) 21.4. apakšpunkts nosaka, ka profesionālās vidējās izglītības programmas pilnu apguvi noslēdz valsts pārbaudījumi un tā ietvaros ir jākārto valsts pārbaudes darbs matemātikā vismaz vispārīgajā mācību satura apguves līmenī, bet ne zemākā, kā noteikts atbilstošajā izglītības programmas saturā, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.Ievērojot augstāk minēto pašreizējo normatīvo situāciju, ka CE var kārtot trīs mācību satura apguves līmeņos, nepieciešams nodrošināt MK noteikumu savstarpēju atbilstību ar MK noteikumu Nr.416 8. un 21.punktu un  MK noteikumu Nr.332 21.4. apakšpunktu.
2. Nepieciešams precizēt MK noteikumu 3.punkta noteikto termiņu no 30.novembra uz 1.novembri, lai nodrošinātu savlaicīgāku studiju uzsākšanu studiju programmas apguvei. 
3.MK noteikumu 8.punkts nosaka, ka uzņemšanai studiju programmā augstskola vai koledža rīko atklātu un vienlīdzīgu konkursu saskaņā ar augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumiem. Konkursa mērķis ir atlasīt atbilstošākos pretendentus izvēlētajā studiju programmā.
Ievērojot, ka laika periodā līdz 2008. gadam (ieskaitot), CE matemātikā nebija obligāts, šāds formulējums liedz šī perioda absolventiem piedalīties konkursā uz studiju vietām, bez papildus matemātikas centralizēto eksāmenu kārtošanas. Tas savukārt noved pie absurdas situācijas, kad studiju programmā, kurā matemātika nav atbilstoša studiju jomai, personai ir jānokārto CE matemātikā, lai varētu pretendēt uz studijām šādā studiju programmā. Ievērojot minēto, MK noteikumi ir attiecīgi precizējami.
4. Ir jānosaka pārejas regulējums tām personām, kuras kārtojušas CE atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz MK noteikumu Nr. 416 un MK noteikumu Nr. 332 spēkā stāšanās dienai (t.i. spēku zaudējuši Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumu Nr.281 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem”) un šie nokārtotie CE būtu pielīdzināmi optimālā mācību satura apguves līmeņa CE un tiem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa CE. Koeficienta 0,75 izmantošana optimālā līmeņa valsts pārbaudes darba un iepriekšējo centralizēto eksāmenu pielīdzināšanai pret augstākā līmeņa valsts pārbaudes darbu atbilst valsts pārbaudes darbu satura tvērumam. Jebkura cita koeficienta piemērošana iepriekšējo gadu centralizētajiem eksāmeniem radītu nelīdztiesīgu situāciju pret tiem izglītojamajiem, kas šobrīd kārto optimālā un augstākā līmeņa eksāmenus.
Vienlaikus līdzīgi kā šobrīd iepriekš vidējo izglītību ieguvušajām personām būs iespēja kārtot šos augstākā līmeņa pārbaudes darbus, ja persona to vēlas. Augstskolas ir informējušas par gatavību nodrošināt arī padziļinātā satura apguves kursus. Tādējādi tiek saglabāts līdztiesības princips un netiek ierobežotas personu iespējas.
Risinājuma apraksts
 Projekts paredz precizēt MK noteikumu 3.punktu, nosakot, ka augstskola un koledža līdz kārtējā gada 1.novembrim izstrādā, apstiprina un publisko (arī mājaslapā internetā) uzņemšanas noteikumus studiju programmās (turpmāk - uzņemšanas noteikumi) nākamajam akadēmiskajam gadam.
Projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu 10.punktu, nosakot, ka uzņemšanas noteikumu konkursa atlases kritērijs ir nokārtoto matemātikas, latviešu valodas un svešvalodas CE rezultāti vienā no mācību satura apguves līmeņiem (vispārīgais, optimālais vai augstākais) pēc personas izvēles un visu pārējo personas nokārtoto CE pēc personas izvēles (ja tādi ir izvēlēti) rezultāti par vispārējās vidējās izglītības ieguvi. Dažādu mācību satura apguves līmeņu CE rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu. CE rezultātu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus: 1) optimālā mācību satura apguves līmeņa CE piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa CE; 2) vispārīgā mācību satura apguves līmeņa CE piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa CE. Turpat 10.punkts, pamatojoties uz MK noteikumu 8.punktu ir papildināts ar norādi, ka, lai noteiktu atbilstošākos pretendentus izvēlētajā studiju programmā, augstskola un koledža varēs noteikt, ka papildu konkursa atlases kritērijs ir konkrēta mācību satura, kas nodrošina tematisko atbilstību studiju tematiskajai jomai, un augstākā mācību satura apguves līmeņa nokārtota CE rezultāts.
Projekts paredz papildināt MK noteikumu 12.punktu ar teikumu, paredzot, ka CE matemātikā var nekārtot personas, kuras vidējo izglītību ieguvušas līdz 2008.gadam (ieskaitot).
Projekts paredz papildināt MK noteikumus ar jaunu noslēguma 20.punktu, kas paredz, ka tie CE, kuri kārtoti atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz MK noteikumu Nr. 416 un MK noteikumu Nr. 332 spēkā stāšanās dienai (t.i. spēku zaudējuši Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumu Nr.281 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem”), tie pielīdzināmi optimālā mācību satura apguves līmeņa CE un tiem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa CE.
MK noteikumu 12.punktu ar teikumu, paredzot, ka CE matemātikā var nekārtot personas, kuras vidējo izglītību ieguvušas līdz 2008.gadam (ieskaitot).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • skolēni
Ietekmes apraksts
Skolēniem laicīgi ir jāapsver iespējas, kādos līmeņos tiek kārtoti CE, lai turpmāk sekmīgi varētu iestāties augstskolā vai koledžā un izpildītu uzņemšanas prasības. 
Juridiskās personas
  • Augstskolas un koledžas
Ietekmes apraksts
Augstskolām un koledžām ir jānodrošina uzņemšanas noteikumu atbilstība Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumiem Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās".

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/4fca1589-8a59-44c8-9ca6-a4eb5dbaa237
 

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

2022. gada 14. jūnijā publiskai apspriešanai tika izsludināti grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās". Publiskās apriešanas laikā tika saņemti 4 pārstāvju viedokļi.  Informācija par saņemtajiem viedokļiem ir pievienota pie papildus dokumentiem - Viedokļu pārskats 22-TA-1882. Ir sniegts pamatojums kāpēc miniet viedokļi netiek ņemti vērā. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Valsts izglītības satura centrs
  • Augstskolas
  • Koledžas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk