23-TA-3135: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz:
1) Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums;
2) Koncepciju “Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.57) (turpmāk – Koncepcija), kas nosaka daļēji centralizēta valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) pārvaldības modeļa ieviešanu;
3) Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.490) 4.4.10. rīcības virziena “Racionāls valsts pārvaldes tehnoloģiju atbalsts” 4.4.10.1. rīcības apakšvirziena “Cilvēkresursi – IKT prasmju un kompetenču konsolidācija” noteikto nepieciešamo rīcību – transformēt IKT nodrošināšanas pieeju valsts pārvaldē, centralizējot vienveidīgu vairāku iestāžu atbalstam nepieciešamo IKT koplietošanas pakalpojumu sniegšanu.
1) Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums;
2) Koncepciju “Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.57) (turpmāk – Koncepcija), kas nosaka daļēji centralizēta valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) pārvaldības modeļa ieviešanu;
3) Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.490) 4.4.10. rīcības virziena “Racionāls valsts pārvaldes tehnoloģiju atbalsts” 4.4.10.1. rīcības apakšvirziena “Cilvēkresursi – IKT prasmju un kompetenču konsolidācija” noteikto nepieciešamo rīcību – transformēt IKT nodrošināšanas pieeju valsts pārvaldē, centralizējot vienveidīgu vairāku iestāžu atbalstam nepieciešamo IKT koplietošanas pakalpojumu sniegšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt daļēji centralizēta IKT pārvaldības modeļa ieviešanu Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu resorā (turpmāk – kultūras resors) atbilstoši Koncepcijā noteiktajam, nosakot, ka, Kultūras informācijas sistēmu centram (turpmāk – Centrs) uzņemoties kultūras resora IKT organizācijas funkcijas, Kultūras ministrijas kompetencē ir kultūras resora IKT politikas veidošana un politikas ieviešanas pārraudzība, kā arī veikt citus tehniskus precizējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Kultūras resora daļēji centralizēts IKT pārvaldības modelis tiks ieviests ar 2024.gada 1.janvāri.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2020.gada 17.jūlijā kultūras ministrs izdeva rīkojumu Nr.2.5-1-106 “Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”, kura mērķis ir nodrošināt efektīvu IKT pārvaldību kultūras resorā. Ar rīkojumu Centrs tiek noteikts par kultūras resora IKT pārvaldības organizāciju Koncepcijas izpratnē, izņemot attiecībā uz datu centra resursiem un pakalpojumiem, kurus, saskaņā ar šo rīkojumu, kultūras resoram uzdots sniegt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums””, kura mērķis ir nodrošināt daļēji centralizēta IKT pārvaldības modeļa ieviešanu kultūras resorā atbilstoši Koncepcijā noteiktajam, nosakot Centru par kultūras resora IKT organizācijas funkciju īstenotāju.
Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums””, kura mērķis ir nodrošināt daļēji centralizēta IKT pārvaldības modeļa ieviešanu kultūras resorā atbilstoši Koncepcijā noteiktajam, nosakot Centru par kultūras resora IKT organizācijas funkciju īstenotāju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2013.gadā Ministru kabinets atbalstīja Koncepciju, kas paredz ieviest daļēji centralizētu valsts IKT resursu pārvaldības modeli. Tajā noteikts, ka katrā resorā jāveido IKT pārvaldības organizācija, kas nodrošina resora iestāžu pamatdarbības procesu automatizāciju ar resora rīcībā esošajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursiem.
2019.gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērsās pie ministrijām, aicinot tās saskaņā ar valsts IKT pārvaldības organizatorisko modeli, kā arī ievērojot Valsts kontroles 2019.gada 21.maijā publicētajā revīzijas ziņojumā Nr.2.4.1-12/2017 “Vai valsts pārvaldē tiek noteikta vienota IKT infrastruktūras pārvaldība, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu?” konstatēto, nostiprināt IKT pārvaldību nozaru ministriju līmenī, tajā skaitā izveidot IKT padomes un atspoguļot nozaru darbības un pārvaldības digitalizācijas un IKT atbalsta aspektus izstrādājamos nozaru politikas plānošanas dokumentos.
Kultūras ministrijas IKT padome tika izveidota 2019.gada 24.oktobrī, uzdodot tai koordinēti risināt jautājumus, kas saistīti ar Kultūras ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un valsts kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – kapitālsabiedrības), IKT infrastruktūras un digitālo pakalpojumu uzturēšanu un attīstību, tajā skaitā noteikt un īstenot vienotu attīstības stratēģiju IKT jomā kultūras resorā, noteikt kultūras resora darbībai nepieciešamo IKT resursu attīstības prioritātes un atbalstīt kapitālsabiedrības to IKT resursu attīstīšanā. IKT padome veic kultūras resora IKT stratēģiskās attīstības principu formulēšanu, izvērtē kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT stratēģijas un prioritātes, pārrauga kultūras resora IKT resursus un budžetu, apzina un izvērtē investīciju vajadzības IKT resursu un digitālo pakalpojumu uzturēšanai un attīstībai, sniedz priekšlikumus un atzinumus par nepieciešamajiem pasākumiem kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT resursu un digitālo pakalpojumu pārvaldībai, attīstībai un uzturēšanai, sniedz konsultatīvu atbalstu kapitālsabiedrībām IKT jomā, izvērtē iespējas īstenot centralizētus iepirkumus kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT resursu uzturēšanai un attīstībai un sniedz priekšlikumus atzinumiem par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar IKT jomu.
2020.gada 17.jūlijā kultūras ministrs izdeva rīkojumu Nr.2.5-1-106 “Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”, kura mērķis bija nodrošināt efektīvu IKT pārvaldību kultūras resorā. Ar rīkojumu noteikts, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina skaitļošanas infrastruktūras (datu centra) koplietošanas pakalpojumus kultūras resoram, savukārt Centrs noteikts par kultūras resora IKT pārvaldības organizāciju Koncepcijas izpratnē, izņemot attiecībā uz datu centra resursiem un pakalpojumiem. Ar minēto rīkojumu Centram tika uzdots izstrādāt priekšlikumus par Centra īstenotajām funkcijām, uzdevumiem un aktivitātēm, kas nav tieši saistītas ar IKT resursu pārvaldību un IKT pakalpojumu sniegšanu un atbilst citu kultūras resora iestāžu kompetencei, kā arī izstrādāt detalizētu kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānu. Minētais plāns tika saskaņots Kultūras ministrijas IKT padomē 2020.gada 11.novembrī.
Ar kultūras ministra 2023.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.2.5-1-126 “Par grozījumiem Kultūras ministrijas 2020.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.2.5-1-106 “Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”” uzdots veikt Centra reorganizāciju, nodrošinot nepieciešamo resursu pārdali starp Kultūras ministriju, Centru, Latvijas Nacionālo Bibliotēku un citām kultūras resora iestādēm atbilstoši kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānam.
Savukārt 2023.gada 28.novembrī kultūras ministre izdeva rīkojumu Nr.2.5-1-199 “Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu funkcijas centralizāciju Kultūras ministrijas resorā”, ar kuru uzdots veikt nepieciešamos pasākumus, lai Centrs ar 2024.gada 1.janvāri nodrošinātu centralizētu IKT pakalpojumu sniegšanu visam kultūras resoram, tostarp nodrošinot, ka tiek pieņemti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums”, Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.436 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums” un Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums”, un ar 2024.gada 1.janvāri pārceltas no Kultūras ministrijas un tās padotības iestādēm uz Centru minētā rīkojuma pielikumā norādītās amata vietas un noteiktajā kārtībā veikta finansējuma pārdale no Kultūras ministrijas un tās padotības iestādēm uz Centru, lai ar 2024.gada 1.janvāri nodrošinātu centralizētās IKT pakalpojumu funkcijas finansēšanu un rīkojuma pielikumā norādītajās pārceltajās amata vietās nodarbināto darbinieku atlīdzību no Centra budžeta.
Atbilstoši kultūras ministra 2020.gada 17.jūlijā rīkojumam Nr.2.5-1-106 “Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”, kā arī kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānam, Centram uzdots īstenot tikai daļu Koncepcijā aprakstīto resora IKT organizācijas funkciju, kā arī daļu funkciju, kas saskaņā ar Koncepciju ir piekritīgas koplietošanas IKT organizācijai. Kultūras ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums”” paredz, ka Centram uzdots īstenot funkcijas un uzdevumus, kas tieši saistīti ar IKT centralizētu pārvaldību kultūras nozarē.
Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” (turpmāk – Nolikums) 5.2.apakšpunkts nosaka, ka Kultūras ministrija veido, uztur un attīsta Kultūras ministrijas funkciju izpildei un kultūras pārvaldībai nepieciešamās informācijas un sakaru sistēmas. Kultūras ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums”” paredz, ka šo uzdevumu izpildi pārņem Centrs. Tādēļ ir nepieciešams veikt grozījumu Nolikuma 5.2.apakšpunktā, precizējot Kultūras ministrijas uzdevumus IKT jomā atbilstoši Koncepcijā noteiktajam, proti, nosakot, ka Kultūras ministrija veido Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu, kā arī kultūras nozares IKT attīstības politiku un pārrauga tās īstenošanu. Atbilstoši Kultūras ministrijas IKT padomes nolikumam šo uzdevumu paredzēts īstenot galvenokārt ar Kultūras ministrijas IKT padomes starpniecību.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojuma Nr.950 “Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu statusa noteikšanu un to nosaukumiem” 2.punktam, kas nosaka, ka saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta otro daļu un Izglītības likuma 26.pantu ar 2023.gada 1.janvāri profesionālās izglītības iestādēm ir šādi nosaukumi – Mākslu izglītības kompetences centrs “Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola”, Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola”, Mākslu izglītības kompetences centrs “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” un Mākslu izglītības kompetences centrs “Ventspils Mūzikas vidusskola”, nepieciešams precizēt Nolikuma 24.27., 24.29., 24.33. un 24.34.apakšpunktā noteikto profesionālo izglītības iestāžu nosaukumus.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2023.gada 11.aprīļa rīkojuma Nr.205 “Par Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas reorganizāciju un Mākslu izglītības kompetences centra “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” izveidi” 1.punktu, kas nosaka, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta trešās daļas 2.punktu, Izglītības likuma 23.panta pirmo daļu un Profesionālās izglītības likuma 14.panta pirmo daļu ar 2023.gada 1.augustu ir reorganizētas Kultūras ministrijas padotībā esošās valsts profesionālās izglītības iestādes – Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola, apvienojot tās, un izveidota Kultūras ministrijas padotībā esošu profesionālās izglītības iestāde – Mākslu izglītības kompetences centrs “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola”. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt Nolikuma 24.26.apakšpunktu, nosakot Kultūras ministrijas padotībā esošu profesionālās izglītības iestādi – Mākslu izglītības kompetences centru “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola”, kā arī svītrot Nolikuma 24.31.apakšpunktu.
Nolikuma 25.1.apakšpunkts nosaka, ka Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja akciju sabiedrībā “Rīgas kinostudija”. Saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” 2020.gada 20.oktobra vēstulē Nr.7702 “Par AS “Rīgas Kinostudija” valsts kapitāla daļas pārdošanu" Kultūras ministrijai sniegto informāciju 2020.gada 19.oktobrī tika noslēgts akciju sabiedrības “Rīgas Kinostudija” valsts kapitāla daļas (84 950 akciju) pirkuma līgums, tādējādi izpildot Ministru kabineta 2014.gada 17.janvāra rīkojumu Nr.24 “Par akciju sabiedrības “Rīgas Kinostudija” valsts kapitāla daļu pārdošanu”. Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrija vairs nav valsts kapitāla daļu turētāja akciju sabiedrībā “Rīgas kinostudija”, līdz ar to ir nepieciešams svītrot Nolikuma 25.1.apakšpunktu.
2019.gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērsās pie ministrijām, aicinot tās saskaņā ar valsts IKT pārvaldības organizatorisko modeli, kā arī ievērojot Valsts kontroles 2019.gada 21.maijā publicētajā revīzijas ziņojumā Nr.2.4.1-12/2017 “Vai valsts pārvaldē tiek noteikta vienota IKT infrastruktūras pārvaldība, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu?” konstatēto, nostiprināt IKT pārvaldību nozaru ministriju līmenī, tajā skaitā izveidot IKT padomes un atspoguļot nozaru darbības un pārvaldības digitalizācijas un IKT atbalsta aspektus izstrādājamos nozaru politikas plānošanas dokumentos.
Kultūras ministrijas IKT padome tika izveidota 2019.gada 24.oktobrī, uzdodot tai koordinēti risināt jautājumus, kas saistīti ar Kultūras ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un valsts kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – kapitālsabiedrības), IKT infrastruktūras un digitālo pakalpojumu uzturēšanu un attīstību, tajā skaitā noteikt un īstenot vienotu attīstības stratēģiju IKT jomā kultūras resorā, noteikt kultūras resora darbībai nepieciešamo IKT resursu attīstības prioritātes un atbalstīt kapitālsabiedrības to IKT resursu attīstīšanā. IKT padome veic kultūras resora IKT stratēģiskās attīstības principu formulēšanu, izvērtē kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT stratēģijas un prioritātes, pārrauga kultūras resora IKT resursus un budžetu, apzina un izvērtē investīciju vajadzības IKT resursu un digitālo pakalpojumu uzturēšanai un attīstībai, sniedz priekšlikumus un atzinumus par nepieciešamajiem pasākumiem kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT resursu un digitālo pakalpojumu pārvaldībai, attīstībai un uzturēšanai, sniedz konsultatīvu atbalstu kapitālsabiedrībām IKT jomā, izvērtē iespējas īstenot centralizētus iepirkumus kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT resursu uzturēšanai un attīstībai un sniedz priekšlikumus atzinumiem par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar IKT jomu.
2020.gada 17.jūlijā kultūras ministrs izdeva rīkojumu Nr.2.5-1-106 “Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”, kura mērķis bija nodrošināt efektīvu IKT pārvaldību kultūras resorā. Ar rīkojumu noteikts, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina skaitļošanas infrastruktūras (datu centra) koplietošanas pakalpojumus kultūras resoram, savukārt Centrs noteikts par kultūras resora IKT pārvaldības organizāciju Koncepcijas izpratnē, izņemot attiecībā uz datu centra resursiem un pakalpojumiem. Ar minēto rīkojumu Centram tika uzdots izstrādāt priekšlikumus par Centra īstenotajām funkcijām, uzdevumiem un aktivitātēm, kas nav tieši saistītas ar IKT resursu pārvaldību un IKT pakalpojumu sniegšanu un atbilst citu kultūras resora iestāžu kompetencei, kā arī izstrādāt detalizētu kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānu. Minētais plāns tika saskaņots Kultūras ministrijas IKT padomē 2020.gada 11.novembrī.
Ar kultūras ministra 2023.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.2.5-1-126 “Par grozījumiem Kultūras ministrijas 2020.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.2.5-1-106 “Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”” uzdots veikt Centra reorganizāciju, nodrošinot nepieciešamo resursu pārdali starp Kultūras ministriju, Centru, Latvijas Nacionālo Bibliotēku un citām kultūras resora iestādēm atbilstoši kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānam.
Savukārt 2023.gada 28.novembrī kultūras ministre izdeva rīkojumu Nr.2.5-1-199 “Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu funkcijas centralizāciju Kultūras ministrijas resorā”, ar kuru uzdots veikt nepieciešamos pasākumus, lai Centrs ar 2024.gada 1.janvāri nodrošinātu centralizētu IKT pakalpojumu sniegšanu visam kultūras resoram, tostarp nodrošinot, ka tiek pieņemti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums”, Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.436 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums” un Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums”, un ar 2024.gada 1.janvāri pārceltas no Kultūras ministrijas un tās padotības iestādēm uz Centru minētā rīkojuma pielikumā norādītās amata vietas un noteiktajā kārtībā veikta finansējuma pārdale no Kultūras ministrijas un tās padotības iestādēm uz Centru, lai ar 2024.gada 1.janvāri nodrošinātu centralizētās IKT pakalpojumu funkcijas finansēšanu un rīkojuma pielikumā norādītajās pārceltajās amata vietās nodarbināto darbinieku atlīdzību no Centra budžeta.
Atbilstoši kultūras ministra 2020.gada 17.jūlijā rīkojumam Nr.2.5-1-106 “Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”, kā arī kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānam, Centram uzdots īstenot tikai daļu Koncepcijā aprakstīto resora IKT organizācijas funkciju, kā arī daļu funkciju, kas saskaņā ar Koncepciju ir piekritīgas koplietošanas IKT organizācijai. Kultūras ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums”” paredz, ka Centram uzdots īstenot funkcijas un uzdevumus, kas tieši saistīti ar IKT centralizētu pārvaldību kultūras nozarē.
Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” (turpmāk – Nolikums) 5.2.apakšpunkts nosaka, ka Kultūras ministrija veido, uztur un attīsta Kultūras ministrijas funkciju izpildei un kultūras pārvaldībai nepieciešamās informācijas un sakaru sistēmas. Kultūras ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums”” paredz, ka šo uzdevumu izpildi pārņem Centrs. Tādēļ ir nepieciešams veikt grozījumu Nolikuma 5.2.apakšpunktā, precizējot Kultūras ministrijas uzdevumus IKT jomā atbilstoši Koncepcijā noteiktajam, proti, nosakot, ka Kultūras ministrija veido Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu, kā arī kultūras nozares IKT attīstības politiku un pārrauga tās īstenošanu. Atbilstoši Kultūras ministrijas IKT padomes nolikumam šo uzdevumu paredzēts īstenot galvenokārt ar Kultūras ministrijas IKT padomes starpniecību.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojuma Nr.950 “Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu statusa noteikšanu un to nosaukumiem” 2.punktam, kas nosaka, ka saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta otro daļu un Izglītības likuma 26.pantu ar 2023.gada 1.janvāri profesionālās izglītības iestādēm ir šādi nosaukumi – Mākslu izglītības kompetences centrs “Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola”, Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola”, Mākslu izglītības kompetences centrs “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” un Mākslu izglītības kompetences centrs “Ventspils Mūzikas vidusskola”, nepieciešams precizēt Nolikuma 24.27., 24.29., 24.33. un 24.34.apakšpunktā noteikto profesionālo izglītības iestāžu nosaukumus.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2023.gada 11.aprīļa rīkojuma Nr.205 “Par Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas reorganizāciju un Mākslu izglītības kompetences centra “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” izveidi” 1.punktu, kas nosaka, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta trešās daļas 2.punktu, Izglītības likuma 23.panta pirmo daļu un Profesionālās izglītības likuma 14.panta pirmo daļu ar 2023.gada 1.augustu ir reorganizētas Kultūras ministrijas padotībā esošās valsts profesionālās izglītības iestādes – Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola, apvienojot tās, un izveidota Kultūras ministrijas padotībā esošu profesionālās izglītības iestāde – Mākslu izglītības kompetences centrs “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola”. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt Nolikuma 24.26.apakšpunktu, nosakot Kultūras ministrijas padotībā esošu profesionālās izglītības iestādi – Mākslu izglītības kompetences centru “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola”, kā arī svītrot Nolikuma 24.31.apakšpunktu.
Nolikuma 25.1.apakšpunkts nosaka, ka Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja akciju sabiedrībā “Rīgas kinostudija”. Saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” 2020.gada 20.oktobra vēstulē Nr.7702 “Par AS “Rīgas Kinostudija” valsts kapitāla daļas pārdošanu" Kultūras ministrijai sniegto informāciju 2020.gada 19.oktobrī tika noslēgts akciju sabiedrības “Rīgas Kinostudija” valsts kapitāla daļas (84 950 akciju) pirkuma līgums, tādējādi izpildot Ministru kabineta 2014.gada 17.janvāra rīkojumu Nr.24 “Par akciju sabiedrības “Rīgas Kinostudija” valsts kapitāla daļu pārdošanu”. Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrija vairs nav valsts kapitāla daļu turētāja akciju sabiedrībā “Rīgas kinostudija”, līdz ar to ir nepieciešams svītrot Nolikuma 25.1.apakšpunktu.
Risinājuma apraksts
Projekta 1.1.apakšpunkts paredz veikt grozījumu Nolikuma 5.2.apakšpunktā, nosakot, ka Kultūras ministrija veido Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu, kā arī kultūras nozares IKT attīstības politiku un pārrauga tās īstenošanu.
Projekta 1.3., 1.4., 1.6. un 1.7.apakšpunkts paredz precizēt Nolikuma 24.27., 24.29., 24.33. un 24.34.apakšpunktā noteikto profesionālo izglītības iestāžu nosaukumus atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojuma Nr.950 “Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu statusa noteikšanu un to nosaukumiem” 2.punktam, kas nosaka, ka saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta otro daļu un Izglītības likuma 26.pantu ar 2023.gada 1.janvāri profesionālās izglītības iestādēm ir šādi nosaukumi – Mākslu izglītības kompetences centrs “Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola”, Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola”, Mākslu izglītības kompetences centrs “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” un Mākslu izglītības kompetences centrs “Ventspils Mūzikas vidusskola”.
Projekta 1.2.apakšpunkts paredz precizēt Nolikuma 24.26.apakšpunktu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023.gada 11.aprīļa rīkojuma Nr.205 “Par Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas reorganizāciju un Mākslu izglītības kompetences centra “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” izveidi” 1.punktu, kas nosaka, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta trešās daļas 2.punktu, Izglītības likuma 23.panta pirmo daļu un Profesionālās izglītības likuma 14.panta pirmo daļu ar 2023.gada 1.augustu ir reorganizētas Kultūras ministrijas padotībā esošās valsts profesionālās izglītības iestādes – Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola, apvienojot tās, un izveidota Kultūras ministrijas padotībā esošu profesionālās izglītības iestāde – Mākslu izglītības kompetences centrs “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola”. Ņemot vērā minēto, Projekta 1.2.apakšpunkts paredz Nolikuma 24.26.apakšpunktā noteikt Kultūras ministrijas padotībā esošu profesionālās izglītības iestādi – Mākslu izglītības kompetences centru “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola”. Attiecīgi Projekta 1.5.apakšpunkts paredz svītrot Nolikuma 24.31.apakšpunktu.
Projekta 1.8.apakšpunkts paredz svītrot Nolikuma 25.1.apakšpunktu, kas nosaka, ka Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja akciju sabiedrībā “Rīgas kinostudija”. Saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” 2020.gada 20.oktobra vēstulē Nr.7702 “Par AS “Rīgas Kinostudija” valsts kapitāla daļas pārdošanu" Kultūras ministrijai sniegto informāciju 2020.gada 19.oktobrī ir noslēgts akciju sabiedrības “Rīgas Kinostudija” valsts kapitāla daļas (84 950 akciju) pirkuma līgums, tādējādi izpildot Ministru kabineta 2014.gada 17.janvāra rīkojumu Nr.24 “Par akciju sabiedrības “Rīgas Kinostudija” valsts kapitāla daļu pārdošanu”. Līdz ar to Kultūras ministrija vairs nav valsts kapitāla daļu turētāja akciju sabiedrībā “Rīgas kinostudija”.
Projekta 1.3., 1.4., 1.6. un 1.7.apakšpunkts paredz precizēt Nolikuma 24.27., 24.29., 24.33. un 24.34.apakšpunktā noteikto profesionālo izglītības iestāžu nosaukumus atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojuma Nr.950 “Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu statusa noteikšanu un to nosaukumiem” 2.punktam, kas nosaka, ka saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta otro daļu un Izglītības likuma 26.pantu ar 2023.gada 1.janvāri profesionālās izglītības iestādēm ir šādi nosaukumi – Mākslu izglītības kompetences centrs “Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola”, Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola”, Mākslu izglītības kompetences centrs “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” un Mākslu izglītības kompetences centrs “Ventspils Mūzikas vidusskola”.
Projekta 1.2.apakšpunkts paredz precizēt Nolikuma 24.26.apakšpunktu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023.gada 11.aprīļa rīkojuma Nr.205 “Par Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas reorganizāciju un Mākslu izglītības kompetences centra “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” izveidi” 1.punktu, kas nosaka, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta trešās daļas 2.punktu, Izglītības likuma 23.panta pirmo daļu un Profesionālās izglītības likuma 14.panta pirmo daļu ar 2023.gada 1.augustu ir reorganizētas Kultūras ministrijas padotībā esošās valsts profesionālās izglītības iestādes – Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola, apvienojot tās, un izveidota Kultūras ministrijas padotībā esošu profesionālās izglītības iestāde – Mākslu izglītības kompetences centrs “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola”. Ņemot vērā minēto, Projekta 1.2.apakšpunkts paredz Nolikuma 24.26.apakšpunktā noteikt Kultūras ministrijas padotībā esošu profesionālās izglītības iestādi – Mākslu izglītības kompetences centru “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola”. Attiecīgi Projekta 1.5.apakšpunkts paredz svītrot Nolikuma 24.31.apakšpunktu.
Projekta 1.8.apakšpunkts paredz svītrot Nolikuma 25.1.apakšpunktu, kas nosaka, ka Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja akciju sabiedrībā “Rīgas kinostudija”. Saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” 2020.gada 20.oktobra vēstulē Nr.7702 “Par AS “Rīgas Kinostudija” valsts kapitāla daļas pārdošanu" Kultūras ministrijai sniegto informāciju 2020.gada 19.oktobrī ir noslēgts akciju sabiedrības “Rīgas Kinostudija” valsts kapitāla daļas (84 950 akciju) pirkuma līgums, tādējādi izpildot Ministru kabineta 2014.gada 17.janvāra rīkojumu Nr.24 “Par akciju sabiedrības “Rīgas Kinostudija” valsts kapitāla daļu pārdošanu”. Līdz ar to Kultūras ministrija vairs nav valsts kapitāla daļu turētāja akciju sabiedrībā “Rīgas kinostudija”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
2018.gadā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “PriceWaterhouseCooper” Kultūras ministrijas uzdevumā veica Centra funkciju auditu, kurā tika secināts, ka Centrs īsteno funkcijas un uzdevumus, kas nav tiešā veidā atbilstošas tā nolikumam, tā veiktās funkcijas un uzdevumi tiek dublēti citās Kultūras ministrijas padotības iestādēs, Centra pakalpojumu klāsts un kvalitāte nav atbilstoša to klientu vajadzībām, Centra īstenoto funkciju kvalitāte ir uzlabojama un tā darbinieku kompetence un kapacitāte nav optimāla tā funkciju un uzdevumu īstenošanai. Ziņojumā identificēto problēmu risināšanai ieteikti divi alternatīvi risinājumi – Centru likvidēt un tā funkcijas nodot Kultūras ministrijai un tās padotības iestādēm, vai stiprināt Centra kapacitāti, tajā skaitā nosakot to par kultūras nozares informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) pakalpojumu centru. Risinājums, kas paredz Centra likvidāciju un tā funkciju nodošanu Kultūras ministrijai un tās padotības iestādēm, izvērtējot atzīts par mazāk lietderīgu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Koncepcija „Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.57)
Apraksts
Par optimālo modeli valsts IKT pārvaldībai Koncepcijā izvirzīts daļēji centralizēts modelis, kas paredz nacionālas un resoru līmeņa kompetences un atbildības noteikšanu tajā.
Nosaukums
Valsts kontroles 2019.gada 21.maija revīzijas ziņojums Nr.2.4.1-12/2017 „Vai valsts pārvaldē tiek noteikta vienota IKT infrastruktūras pārvaldība, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu?”
Apraksts
Atzīts, ka valstiskā līmenī jau vairākus gadus ir atzīts, ka IKT pakalpojumu pārvaldības centralizācija ir viens no labas IKT pārvaldības un vadības elementiem, kas ilgtermiņā sniegtu finansiālus ieguvumus. Tomēr jau kopš 2010.gada aizsāktā politika IKT optimizācijai nav rezultējusies ar vērā ņemamiem panākumiem, un revīzijas izlasē iekļautajos resoros pirms 8 gadiem uzsāktā IKT optimizācija ir apstājusies.
Nosaukums
Kultūras ministrijas pakļautībā esošās tiešās pārvaldes iestādes „Kultūras informācijas sistēmu centrs” funkciju audits (2018, SIA PricewaterhouseCoopers)
Apraksts
Audita otrais scenārijs piedāvā veikt Centra funkciju paplašināšanu, Centram kļūstot par kultūras nozares IT pakalpojumu centru un kultūras mantojuma digitālā satura izplatīšanas kompetences centru, pārņemot nozares datortehnikas apkalpošanas vadību un sniedzot IT drošības un personas datu aizsardzības pakalpojumus nozarē.
Nosaukums
Izvērtējums par IKT pakalpojumu sniegšanu kultūras resorā, balstoties uz Information Technology Infrastructure Library (ITIL) metodoloģiju (2022, SIA RXE).
Apraksts
Secinājums, ka nav nepieciešams veidot atsevišķas amata vietas, taču nepieciešams pārstrukturēt jau esošās, nodrošinot tiesību un atbildību paplašināšanu resora līmenī.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu e-pakalpojumu lietotāji
Ietekmes apraksts
Pārejot uz centralizētu IKT pakalpojumu pārvaldību, uzlabosies saņemamo e-pakalpojumu kvalitāte.
Juridiskās personas
- Kultūras ministrija, Kultūras ministrijas padotības iestādes
Ietekmes apraksts
Pārejot uz centralizētu IKT pakalpojumu pārvaldību, uzlabosies saņemamo IKT pakalpojumu kvalitāte.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai Centrs ar 2024.gada 1.janvāri nodrošinātu centralizētu IKT pakalpojumu sniegšanu kultūras resoram, tostarp pārņemot šobrīd Nolikumā noteikto uzdevumu IKT jomā izpildi, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks veikta finansējuma pārdale no Kultūras ministrijas uz Centru. IKT pakalpojumu centralizācija tiks veikta Kultūras ministrijas esošā budžeta ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Lai Centrs ar 2024.gada 1.janvāri nodrošinātu centralizētu IKT pakalpojumu sniegšanu kultūras resoram, ar 2024.gada 1.janvāri šādas amata vietas tiks pārceltas no Kultūras ministrijas un tās padotības iestādēm uz Centru:
1. Kultūras ministrijas:
1.1. Informācijas un tehnoloģiju atbalsta nodaļas vadītāja (21.3.saime, IVA.līmenis, 14.mēnešalgu grupa) amata vieta;
1.2. Informācijas un tehnoloģiju atbalsta nodaļas informācijas sistēmu administratora (21.5.saime, V.līmenis, 12.mēnešalgu grupa) 3 (trīs) amata vietas;
1.3. Informācijas un tehnoloģiju atbalsta nodaļas informācijas sistēmu administratora (0,5 slodze, 21.5.saime, V.līmenis, 12.mēnešalgu grupa) vakantā amata vieta;
1.4. Kultūrpolitikas departamenta referenta (kultūras datu jautājumos) (37.saime, I.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta.
2. Latvijas Nacionālā arhīva:
2.1. Informācijas tehnoloģiju nodaļas informācijas sistēmu atbalsta speciālista (21.2.saime, II.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta;
2.2. Informācijas tehnoloģiju nodaļas vecākā datorsistēmu un datortīkla administratora (21.5.saime, III.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) 2 (divas) amata vietas;
2.3. Informācijas tehnoloģiju nodaļas datubāzu administratora (21.2.saime, II.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta.
3. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Administratīvās daļas datorsistēmu administratora (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
4. Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Skaņu ierakstu un IT nodaļas datorsistēmu tehniķa (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
5. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Biroja nodaļas datortīkla administratora (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
6. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departamenta datorsistēmu administratora (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
7. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Saimnieciski tehniskā departamenta informācijas sistēminženiera (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
8. Memoriālo muzeju apvienības Administrācijas vadošā IKT speciālista (21.3.saime, I.līmenis, 10.mēnešalgu grupa) amata vieta.
9. Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas informācijas sistēmu administratora (0,5 slodze, 21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
10. Jelgavas Mūzikas vidusskolas datorsistēmu un datortīkla administratora (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
11. Mākslu izglītības kompetences centra „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” Administratīvās nodaļas informācijas sistēmu administratora (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) 2 (divas) amata vietas.
12. Mākslu izglītības kompetences centra „Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” datorsistēmas tehniķa (21.5.saime, III.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta.
13. Mākslu izglītības kompetences centra „Nacionālā Mākslu vidusskola”:
13.1. Informācijas tehnoloģiju nodaļas datorsistēmu un datortīklu administratora (0,95 slodze, 21.5.saime, III.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta;
13.2. Informācijas tehnoloģiju nodaļas datorsistēmu un datortīklu administratora (0,90 slodze, 21.5.saime, III.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta;
13.3. Informācijas tehnoloģiju nodaļas datorsistēmu un datortīklu administratora (0,7 slodze, 21.5.saime, III.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta;
13.4. Informācijas tehnoloģiju nodaļas datorsistēmu un datortīklu administratora (0,5 slodze, 21.5.saime, III.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta.
14. Mākslu izglītības kompetences centra „Rīgas dizaina un mākslas vidusskola” datortīkla uzturēšanas administratora (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
15. Mākslu izglītības kompetences centra „Ventspils mūzikas vidusskola” datoru tīkla uzturēšanas administratora (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
16. Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas datorsistēmu un datortīkla administratora (0,5 slodze, 21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
Lai nodrošinātu minēto amata vietu pārcelšanu uz Centru, Kultūras ministrija 2024.gada ietvaros normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā esošā finansējuma ietvaros veiks finansējuma pārdali no valsts budžeta programmām 20.00.00 “Kultūrizglītība” un 97.00.00 “Nozares vadība un plānošana” uz valsts budžeta programmu 21.00.00 “Kultūras mantojums”.
1. Kultūras ministrijas:
1.1. Informācijas un tehnoloģiju atbalsta nodaļas vadītāja (21.3.saime, IVA.līmenis, 14.mēnešalgu grupa) amata vieta;
1.2. Informācijas un tehnoloģiju atbalsta nodaļas informācijas sistēmu administratora (21.5.saime, V.līmenis, 12.mēnešalgu grupa) 3 (trīs) amata vietas;
1.3. Informācijas un tehnoloģiju atbalsta nodaļas informācijas sistēmu administratora (0,5 slodze, 21.5.saime, V.līmenis, 12.mēnešalgu grupa) vakantā amata vieta;
1.4. Kultūrpolitikas departamenta referenta (kultūras datu jautājumos) (37.saime, I.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta.
2. Latvijas Nacionālā arhīva:
2.1. Informācijas tehnoloģiju nodaļas informācijas sistēmu atbalsta speciālista (21.2.saime, II.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta;
2.2. Informācijas tehnoloģiju nodaļas vecākā datorsistēmu un datortīkla administratora (21.5.saime, III.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) 2 (divas) amata vietas;
2.3. Informācijas tehnoloģiju nodaļas datubāzu administratora (21.2.saime, II.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta.
3. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Administratīvās daļas datorsistēmu administratora (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
4. Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Skaņu ierakstu un IT nodaļas datorsistēmu tehniķa (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
5. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Biroja nodaļas datortīkla administratora (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
6. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departamenta datorsistēmu administratora (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
7. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Saimnieciski tehniskā departamenta informācijas sistēminženiera (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
8. Memoriālo muzeju apvienības Administrācijas vadošā IKT speciālista (21.3.saime, I.līmenis, 10.mēnešalgu grupa) amata vieta.
9. Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas informācijas sistēmu administratora (0,5 slodze, 21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
10. Jelgavas Mūzikas vidusskolas datorsistēmu un datortīkla administratora (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
11. Mākslu izglītības kompetences centra „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” Administratīvās nodaļas informācijas sistēmu administratora (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) 2 (divas) amata vietas.
12. Mākslu izglītības kompetences centra „Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” datorsistēmas tehniķa (21.5.saime, III.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta.
13. Mākslu izglītības kompetences centra „Nacionālā Mākslu vidusskola”:
13.1. Informācijas tehnoloģiju nodaļas datorsistēmu un datortīklu administratora (0,95 slodze, 21.5.saime, III.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta;
13.2. Informācijas tehnoloģiju nodaļas datorsistēmu un datortīklu administratora (0,90 slodze, 21.5.saime, III.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta;
13.3. Informācijas tehnoloģiju nodaļas datorsistēmu un datortīklu administratora (0,7 slodze, 21.5.saime, III.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta;
13.4. Informācijas tehnoloģiju nodaļas datorsistēmu un datortīklu administratora (0,5 slodze, 21.5.saime, III.līmenis, 9.mēnešalgu grupa) amata vieta.
14. Mākslu izglītības kompetences centra „Rīgas dizaina un mākslas vidusskola” datortīkla uzturēšanas administratora (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
15. Mākslu izglītības kompetences centra „Ventspils mūzikas vidusskola” datoru tīkla uzturēšanas administratora (21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
16. Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas datorsistēmu un datortīkla administratora (0,5 slodze, 21.5.saime, II.līmenis, 8.mēnešalgu grupa) amata vieta.
Lai nodrošinātu minēto amata vietu pārcelšanu uz Centru, Kultūras ministrija 2024.gada ietvaros normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā esošā finansējuma ietvaros veiks finansējuma pārdali no valsts budžeta programmām 20.00.00 “Kultūrizglītība” un 97.00.00 “Nozares vadība un plānošana” uz valsts budžeta programmu 21.00.00 “Kultūras mantojums”.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums””
Pamatojums un apraksts
Centra nolikuma grozījumi paredz atbilstoši Koncepcijai ieviest daļēji centralizētu IKT pārvaldības modeli Kultūras ministrijā un tās padotības iestādēs, nosakot Centru par kultūras resora IKT organizāciju, kas kultūras resorā nodrošina IKT resursu un informācijas sistēmu pārvaldību, uzturēšanu un attīstību.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.436 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums””
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Centrs nodrošinās kultūras resora IKT centralizētu pārvaldību kultūras nozarē, Centrs pārtrauks sniegt pakalpojumus, kas nav saistīti ar IKT resursu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ datubāžu abonēšanas pakalpojumus no Centra pārņems Latvijas Nacionālā bibliotēka. Līdz ar to vienlaikus nepieciešamas precizēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikumu.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras informācijas sistēmu centrs, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Nacionālais kino centrs, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rundāles pils muzejs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Memoriālo muzeju apvienība, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Jelgavas mūzikas vidusskola, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs, Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts, Latvijas Neredzīgo bibliotēka, Mākslu izglītības kompetences centrs “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola”, Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā mākslu vidusskola”, Mākslu izglītības kompetences centrs “Ventspils Mūzikas vidusskola”, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Mākslu izglītības kompetences centrs “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola”,, Mākslu izglītības kompetences centrs “Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola”Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Konsultatīvā padome
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Kultūras ministrijas IKT padomes 2020.gada 11.novembra sēde.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plāns un Projektā paredzētais risinājums konceptuāli saskaņots Kultūras ministrijas IKT padomes, kuras uzdevums ir koordinēti risināt jautājumus, kas saistīti ar Kultūras ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un valsts kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, IKT resursu un digitālo pakalpojumu uzturēšanu un attīstību, un kuru veido pārstāvji no Kultūras ministrijas, Centra, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā arhīva, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Mākslu izglītības kompetences centra „Nacionālā mākslu vidusskola” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets”, 2020.gada 11.novembra sēdē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Kultūras informācijas sistēmu centrs
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
- Latvijas Nacionālais arhīvs
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
- Nacionālais kino centrs
- Latvijas Nacionālais kultūras centrs
- Jelgavas mūzikas vidusskola
- Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
- Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
- Rundāles pils muzejs
- Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
- Memoriālo muzeju apvienība
- Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
- Rakstniecības un mūzikas muzejs
- Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts
- Latvijas Neredzīgo bibliotēka
- Mākslu izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola"
- Mākslu izglītības kompetences centrs "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola"
- Mākslu izglītības kompetences centrs "Nacionālā mākslu vidusskola"
- Mākslu izglītības kompetences centrs "Ventspils Mūzikas vidusskola"
- Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola"
- Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola
- Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola
- Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Kultūras ministrijas uzdevumi tiks mainīti, nododot ar IKT politikas īstenošanu saistīto uzdevumu izpildi Centram, savukārt Kultūras ministrijai nosakot uzdevumu veidot Kultūras ministrijas, tās padotības iestāžu un kultūras nozares IKT attīstības politiku un pārraudzīt tās īstenošanu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Ieviešot IKT pakalpojumu centralizētu pārvaldību, Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu iekšējie procesi tiks efektivizēti.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Ieviešot IKT pakalpojumu centralizētu pārvaldību, tiks veicināta kultūras resora iekšējo procesu digitalizācija.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Ieviešot IKT pakalpojumu centralizētu pārvaldību, kultūras resora iekšējie procesi tiks optimizēti.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot IKT pakalpojumu centralizētu pārvaldību, tiks veicināta esošo kultūras resora sniegto e-pakalpojumu kvalitāte un pieejamība un veicināta publisko pakalpojumu digitalizācija.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot IKT pakalpojumu centralizētu pārvaldību, tiks uzlabota un efektivizēta kultūras resora IKT pārvaldība un veicināta IKT attīstība.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts atbilst Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.490) 4.4.10. rīcības virziena „Racionāls valsts pārvaldes tehnoloģiju atbalsts” 4.4.10.1. rīcības apakšvirziena „Cilvēkresursi – IKT prasmju un kompetenču konsolidācija” noteiktajai nepieciešamajai rīcībai – transformēt IKT nodrošināšanas pieeju valsts pārvaldē, centralizējot vienveidīgu vairāku iestāžu atbalstam nepieciešamo IKT koplietošanas pakalpojumu sniegšanu.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts paredz, ka viens no Centra uzdevumiem ir plānot un īstenot IKT drošības pasākumus, tajā skaitā personas datu aizsardzību, līdz ar to rezultātā tiks pilnveidota personas datu aizsardzība kultūras resorā.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi