24-TA-187: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Filmu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, lai būtu iespējams īstenot likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188), kas Latvijā pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 14.novembra Direktīvas (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) 1.panta 18.punktu, ar kuru Audiovizuālās mediju pakalpojumu direktīvas 13.pants tiek izteikts jaunā redakcijā. Likumprojekts nodrošina, lai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzētais regulējums varētu tikt atbilstoši piemērots.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt regulējumu, lai īstenotu ar Likumprojektu saistīto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188), kas pārņem Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu, nosakot elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas Latvijas teritorijā sniedz audiovizuālos pakalpojumu pēc pieprasījuma, pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā. Likumprojekts nosaka pienākumu kontrolēt saistītajā likumprojektā minēto iemaksu Nacionālā kino centra budžetā izpildi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pēdējo desmit gadu laikā digitālo tehnoloģiju attīstības ietekmē elektronisko plašsaziņas līdzekļu (elektronisko mediju) vide un audiovizuālā satura izplatīšanas un patēriņa modeļi ir būtiski mainījušies. Parādās jaunas elektronisko mediju formas, pieaug ārvalstu veidotā satura apjoms medijos, un līdzās tradicionālajiem audiovizuālā satura izplatīšanas kanāliem – kinoteātriem un TV – ir parādījušies jauni, spēcīgi pārrobežu elektronisko mediju pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā audiovizuālos pakalpojumus tiešsaistē. Tā rezultātā aizvien pieaug konkurence par skatītāju uzmanību un auditorijas fragmentējas.
Kinoteātru apmeklēšanu un sēdēšanu pie ģimenes televizora miljoniem eiropiešu ir nomainījuši ar audiovizuālā satura skatīšanos tiešsaistē. 2020.gadā kino skatītāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gadu kritās par 70%, savukārt 2021.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu – par 60%. Tajā pat laikā audiovizuālo pakalpojumu platformās un televīziju kanālos demonstrēto Eiropas filmu skaits ļoti strauji palielinās – ja 2019.gada martā bija pieejamas 165 filmas, tad 2021.gada decembrī – jau 820 filmas (avots: Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Eiropas filmu aprite kinoteātros un video straumēšanas platformās”, 2021., pieejama: https://rm.coe.int/circulation-of-european-films-on-vod-and-in-cinemas-in-europe-%202021-edi/1680a5779d).
Audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma tirgus pēdējo desmit gadu laikā ir piedzīvojis milzīgu lēcienu, ieņēmumiem Eiropas Savienībā pieaugot no 388,9 miljoniem euro 2010.gadā līdz 11,6 miljardiem euro 2020.gadā, ko galvenokārt veicinājuši abonējamie audiovizuālo mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma (SVOD – Subscription Video on Demand), kas 2020.gadā veidoja 84% no audiovizuālo mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma tirgus ieņēmumiem. Ievērojamas izmaiņas skatītāju paradumos ieviesa Covid-19 pandēmija, kuras rezultātā strauji palielinājās audiovizuālo pakalpojumu abonentu skaits. 2020.gadā Eiropas Savienībā tika sasniegts 140,7 miljonu abonentu skaits (pieaugums par 36% salīdzinājumā ar 103,2 miljoniem abonentu 2019.gadā) (avots: Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Video straumēšanas tirgus tendences EU28”, 2021., pieejama: https://rm.coe.int/trends-in-the-vod-market-in-eu28-final-version/1680a1511a).
Arī Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ir mainījušies elektronisko mediju lietotāju paradumi, pieaudzis pārrobežu televīziju un ārvalstu audiovizuālo pakalpojumu piedāvājums, palielinājies ārvalstu satura patēriņa apjoms pašmāju audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju piedāvājumā. Arī Latvijā ievērojamas izmaiņas skatītāju paradumos izraisīja Covid-19 pandēmija, kuras laikā Latvijā būtiski pieauga digitālās kultūras patēriņš. Saskaņā ar 2020.gada Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma datiem (pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/kulturas-paterins-un-lidzdaliba-2020.pdf) Latvijā digitālās kultūras patēriņš ir izteikti pieaudzis: par 32% pieaugusi Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē un par 23% palielinājusies ārvalstu filmu skatīšanās tiešsaistē. 2022.gadā vietējos un starptautiskos audiovizuālos pakalpojumus lietoja 37% sabiedrības, to vidū 32% vecuma grupā no 16 līdz 30 gadiem, kas veido lielāku sabiedrības daļu nekā televīzijas programmu skatīšanās gadījumā (25%). Kantar “Dibināšanas” pētījuma 2021./2022.gada dati liecina, ka Latvijā ārvalstu audiovizuālos pakalpojumus 2021.gada pēdējā mēneša laikā bija lietojuši 301 000 respondentu, 2022.gadā – 338 000 respondentu, kas liecina par starptautisko elektronisko mediju, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus, popularitātes pieaugumu Latvijā.
Latvijā kopumā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, no kuriem nozīmīgākie ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tet” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Mobilais Telefons”. Vienlaikus Eiropas audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju datu bāzē MAVISE Latvija kā viena no mērķauditorijām norādīta 80 citiem Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem elektroniskajiem medijiem kā Netflix, Go3, Apple TV+, Google Play LV, YouTube Movies&Shows, Amazon Prime, Discovery+, Disney+, HBO MAX Latvia, Rakuten TV Free, Viaplay Latvia. Šī informācija liecina, ka Latvijā ir pieejami daudzi globālie mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma. Šie pakalpojumi pamatā vērsti uz izklaides satura – filmu, seriālu, multfilmu, šovu – nodrošināšanu abonentiem par samaksu. Globālo elektronisko mediju, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus, patērētāju skaitam, tostarp Latvijā, arī nākotnē tiek prognozēta tendence pieaugt, par ko liecina kompānijas AmperAnalysis dati.
Globālie audiovizuālo pakalpojumu sniedzēji, izmantojot algoritmisku auditorijas programmēšanu, šobrīd lielā mērā veido audiovizuālā satura patēriņa tendences Latvijā, taču to darbības mērķis ir peļņas gūšana un tiem nav saistoši Latvijas kultūrpolitikas un mediju politikas mērķi. Līdz ar to globālo audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju piedāvājumā nav Latvijā veidota audiovizuālā satura un šie pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas un gūst ienākumus arī Latvijā, neiegulda Latvijā veidotajā saturā. Situāciju pilnībā nerisina arī Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas prasības, ar kuru tiek noteikts minimālais Eiropas audiovizuālo darbu īpatsvars elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, pārņemšana, jo šīs prasības izpildei globālie audiovizuālo pakalpojumu sniedzēji visbiežāk izvēlas iekļaut katalogos lielajās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidoto saturu, kas tiek dublēts angļu valodā, līdz ar to neuzlabo Latvijā radīto darbu latviešu valodā pieejamību.
Latvijas kultūrpolitika un mediju politika pēdējo desmit gadu laikā ir veidota, lai mērķtiecīgi palielinātu oriģinālsaturu latviešu valodā filmu, raidījumu un raidierakstu formātā. Taču ārvalstu satura plašā pieejamība ir veicinājusi Latvijas auditorijas fragmentēšanos un ārvalstu satura patēriņa pieaugumu, veicinot atsvešināšanos no nacionālās kultūras dažādu paaudžu vidū, it īpaši jaunāko paaudžu auditorijas segmentā, kas rada riskus nacionālās kultūras pastāvēšanai ilgtermiņā. Līdz ar to aizvien problemātiskāka kļūst spēja nodrošināt pietiekami apjomīgu, kvalitatīvu un daudzveidīgu audiovizuālo saturu latviešu valodā.
Tā rezultātā pastāv nepieciešamība īstenot kultūrpolitiku, kas veicinātu mūsdienīga un kvalitatīva Latvijas audiovizuālā satura latviešu valodā veidošanu un pieejamību, nodrošinot plašai sabiedrībai pieejamu saturu, kas stiprina nacionālo identitāti un izglīto jaunākās paaudzes nacionālā satura patēriņā. Līdz ar to ir pamats Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā pārņemt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu, kas piešķir Eiropas Savienības dalībvalstīm tiesības prasīt to jurisdikcijā esošajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, tostarp ar tiešu ieguldījumu saturā un iemaksām valsts fondos, kā arī prasīt šādas finansiālas iemaksas, kas ir samērīgas un nediskriminējošas, veikt mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir to teritorijās, bet kuri uzņēmējdarbību veic citās dalībvalstīs, lai nodrošinātu Latvijā veidota Eiropas audiovizuālā satura latviešu valodā veidošanu un pieejamību Latvijas sabiedrībai.
Kopš Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumu pieņemšanas 2018.gada 14.novembrī jau 18 Eiropas Savienības valstu normatīvajos aktos ir ieviestas normas, kas paredz audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem pienākumu investēt nacionālā audiovizuālā satura veidošanā. Šāds regulējums jau darbojas Beļģijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Nīderlandē u.c. Eiropas Savienības valstīs (avots: Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Investēšana Eiropas darbos: video straumēšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumi”, 2022, pieejama: https://rm.coe.int/iris-plus-2022en2-financial-obligations-for-vod-services/1680a6889c). Pēdējo gadu pieredze, piemēram, Latvijas simtgades filmu programma, ir pierādījusi, ka investīcijas Latvijas audiovizuālajā saturā ļauj sasniegt plašu un dažādu auditoriju, tādēļ nepieciešams rast jaunus atbalsta instrumentus, kas ļautu šo kultūrpolitikas virzienu turpināt un paplašināt.
Kinoteātru apmeklēšanu un sēdēšanu pie ģimenes televizora miljoniem eiropiešu ir nomainījuši ar audiovizuālā satura skatīšanos tiešsaistē. 2020.gadā kino skatītāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gadu kritās par 70%, savukārt 2021.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu – par 60%. Tajā pat laikā audiovizuālo pakalpojumu platformās un televīziju kanālos demonstrēto Eiropas filmu skaits ļoti strauji palielinās – ja 2019.gada martā bija pieejamas 165 filmas, tad 2021.gada decembrī – jau 820 filmas (avots: Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Eiropas filmu aprite kinoteātros un video straumēšanas platformās”, 2021., pieejama: https://rm.coe.int/circulation-of-european-films-on-vod-and-in-cinemas-in-europe-%202021-edi/1680a5779d).
Audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma tirgus pēdējo desmit gadu laikā ir piedzīvojis milzīgu lēcienu, ieņēmumiem Eiropas Savienībā pieaugot no 388,9 miljoniem euro 2010.gadā līdz 11,6 miljardiem euro 2020.gadā, ko galvenokārt veicinājuši abonējamie audiovizuālo mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma (SVOD – Subscription Video on Demand), kas 2020.gadā veidoja 84% no audiovizuālo mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma tirgus ieņēmumiem. Ievērojamas izmaiņas skatītāju paradumos ieviesa Covid-19 pandēmija, kuras rezultātā strauji palielinājās audiovizuālo pakalpojumu abonentu skaits. 2020.gadā Eiropas Savienībā tika sasniegts 140,7 miljonu abonentu skaits (pieaugums par 36% salīdzinājumā ar 103,2 miljoniem abonentu 2019.gadā) (avots: Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Video straumēšanas tirgus tendences EU28”, 2021., pieejama: https://rm.coe.int/trends-in-the-vod-market-in-eu28-final-version/1680a1511a).
Arī Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ir mainījušies elektronisko mediju lietotāju paradumi, pieaudzis pārrobežu televīziju un ārvalstu audiovizuālo pakalpojumu piedāvājums, palielinājies ārvalstu satura patēriņa apjoms pašmāju audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju piedāvājumā. Arī Latvijā ievērojamas izmaiņas skatītāju paradumos izraisīja Covid-19 pandēmija, kuras laikā Latvijā būtiski pieauga digitālās kultūras patēriņš. Saskaņā ar 2020.gada Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma datiem (pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/kulturas-paterins-un-lidzdaliba-2020.pdf) Latvijā digitālās kultūras patēriņš ir izteikti pieaudzis: par 32% pieaugusi Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē un par 23% palielinājusies ārvalstu filmu skatīšanās tiešsaistē. 2022.gadā vietējos un starptautiskos audiovizuālos pakalpojumus lietoja 37% sabiedrības, to vidū 32% vecuma grupā no 16 līdz 30 gadiem, kas veido lielāku sabiedrības daļu nekā televīzijas programmu skatīšanās gadījumā (25%). Kantar “Dibināšanas” pētījuma 2021./2022.gada dati liecina, ka Latvijā ārvalstu audiovizuālos pakalpojumus 2021.gada pēdējā mēneša laikā bija lietojuši 301 000 respondentu, 2022.gadā – 338 000 respondentu, kas liecina par starptautisko elektronisko mediju, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus, popularitātes pieaugumu Latvijā.
Latvijā kopumā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, no kuriem nozīmīgākie ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tet” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Mobilais Telefons”. Vienlaikus Eiropas audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju datu bāzē MAVISE Latvija kā viena no mērķauditorijām norādīta 80 citiem Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem elektroniskajiem medijiem kā Netflix, Go3, Apple TV+, Google Play LV, YouTube Movies&Shows, Amazon Prime, Discovery+, Disney+, HBO MAX Latvia, Rakuten TV Free, Viaplay Latvia. Šī informācija liecina, ka Latvijā ir pieejami daudzi globālie mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma. Šie pakalpojumi pamatā vērsti uz izklaides satura – filmu, seriālu, multfilmu, šovu – nodrošināšanu abonentiem par samaksu. Globālo elektronisko mediju, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus, patērētāju skaitam, tostarp Latvijā, arī nākotnē tiek prognozēta tendence pieaugt, par ko liecina kompānijas AmperAnalysis dati.
Globālie audiovizuālo pakalpojumu sniedzēji, izmantojot algoritmisku auditorijas programmēšanu, šobrīd lielā mērā veido audiovizuālā satura patēriņa tendences Latvijā, taču to darbības mērķis ir peļņas gūšana un tiem nav saistoši Latvijas kultūrpolitikas un mediju politikas mērķi. Līdz ar to globālo audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju piedāvājumā nav Latvijā veidota audiovizuālā satura un šie pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas un gūst ienākumus arī Latvijā, neiegulda Latvijā veidotajā saturā. Situāciju pilnībā nerisina arī Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas prasības, ar kuru tiek noteikts minimālais Eiropas audiovizuālo darbu īpatsvars elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, pārņemšana, jo šīs prasības izpildei globālie audiovizuālo pakalpojumu sniedzēji visbiežāk izvēlas iekļaut katalogos lielajās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidoto saturu, kas tiek dublēts angļu valodā, līdz ar to neuzlabo Latvijā radīto darbu latviešu valodā pieejamību.
Latvijas kultūrpolitika un mediju politika pēdējo desmit gadu laikā ir veidota, lai mērķtiecīgi palielinātu oriģinālsaturu latviešu valodā filmu, raidījumu un raidierakstu formātā. Taču ārvalstu satura plašā pieejamība ir veicinājusi Latvijas auditorijas fragmentēšanos un ārvalstu satura patēriņa pieaugumu, veicinot atsvešināšanos no nacionālās kultūras dažādu paaudžu vidū, it īpaši jaunāko paaudžu auditorijas segmentā, kas rada riskus nacionālās kultūras pastāvēšanai ilgtermiņā. Līdz ar to aizvien problemātiskāka kļūst spēja nodrošināt pietiekami apjomīgu, kvalitatīvu un daudzveidīgu audiovizuālo saturu latviešu valodā.
Tā rezultātā pastāv nepieciešamība īstenot kultūrpolitiku, kas veicinātu mūsdienīga un kvalitatīva Latvijas audiovizuālā satura latviešu valodā veidošanu un pieejamību, nodrošinot plašai sabiedrībai pieejamu saturu, kas stiprina nacionālo identitāti un izglīto jaunākās paaudzes nacionālā satura patēriņā. Līdz ar to ir pamats Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā pārņemt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu, kas piešķir Eiropas Savienības dalībvalstīm tiesības prasīt to jurisdikcijā esošajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, tostarp ar tiešu ieguldījumu saturā un iemaksām valsts fondos, kā arī prasīt šādas finansiālas iemaksas, kas ir samērīgas un nediskriminējošas, veikt mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir to teritorijās, bet kuri uzņēmējdarbību veic citās dalībvalstīs, lai nodrošinātu Latvijā veidota Eiropas audiovizuālā satura latviešu valodā veidošanu un pieejamību Latvijas sabiedrībai.
Kopš Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumu pieņemšanas 2018.gada 14.novembrī jau 18 Eiropas Savienības valstu normatīvajos aktos ir ieviestas normas, kas paredz audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem pienākumu investēt nacionālā audiovizuālā satura veidošanā. Šāds regulējums jau darbojas Beļģijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Nīderlandē u.c. Eiropas Savienības valstīs (avots: Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Investēšana Eiropas darbos: video straumēšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumi”, 2022, pieejama: https://rm.coe.int/iris-plus-2022en2-financial-obligations-for-vod-services/1680a6889c). Pēdējo gadu pieredze, piemēram, Latvijas simtgades filmu programma, ir pierādījusi, ka investīcijas Latvijas audiovizuālajā saturā ļauj sasniegt plašu un dažādu auditoriju, tādēļ nepieciešams rast jaunus atbalsta instrumentus, kas ļautu šo kultūrpolitikas virzienu turpināt un paplašināt.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopumā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva ir jau pārņemta Latvijas normatīvajā regulējumā ar 2020.gada 5.novembra grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tostarp pārņemts Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 1.punkts, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta piektajā daļā nosakot prasību elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, to katalogā vismaz 30% apjomā iekļaut Eiropas audiovizuālos darbus un veicināt šo darbu pieejamību un pamanāmību.
Savukārt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkts, kas piešķir Eiropas Savienības dalībvalstīm tiesības prasīt to jurisdikcijā esošajiem audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, tostarp ar tiešu ieguldījumu saturā un iemaksām valsts fondos, kā arī prasīt šādas finansiālas iemaksas, kas ir samērīgas un nediskriminējošas, veikt mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir to teritorijās, bet kuri uzņēmējdarbību veic citās dalībvalstīs, Latvijas normatīvajā regulējumā nav pārņemts. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktā un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumā minēti šādi iespējamie finanšu ieguldījuma veidi: 1) tiešs ieguldījums satura radīšanā (direct investment in content; direct contribution to the production of work) vai 2) iemaksa valsts fondos (contribution to national funds; levies payable to a fund). Ieguldījuma veidam saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumu ir jābūt tieši saistītam ar Eiropas Savienības dalībvalsts kultūras politiku, un ieguldījumam jābūt samērīgam un nediskriminējošam. Nosakot sliekšņus un piemērojamos finansiālos pienākumus, Eiropas Savienības dalībvalstīm jāņem vērā pakalpojumu sniedzēju finansiālā spēja, jāievēro diskriminācijas aizliegums un samērīguma princips, un noteiktie pienākumi nedrīkst kavēt tirgus attīstību un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktā minētā prasība, pirmkārt, attiecināma uz Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā esošiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā tādus audiovizuālos mediju pakalpojumus kā televīzijas apraide, audiovizuāli komercpaziņojumi vai audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalsts šādu pienākumu var noteikt arī tiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir dalībvalsts teritorijā, bet kuri uzņēmējdarbību veic citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 6.punkts noteic arī ierobežojumus Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām augstākminēto finansiālo pienākumu ieviešanā. Proti, tas nav attiecināms uz tādiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir zems apgrozījums vai šaura auditorija. Minētie kritēriji detalizētāk skaidroti Eiropas Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 7.punktu par to, kā aprēķināt Eiropas audiovizuālo darbu daļu pēc pieprasījuma sniegto pakalpojumu katalogos un noteikt šauru auditoriju un zemu apgrozījumu (2020/C 223/03)” (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020XC0707(03)&from=FR). Tāpat Eiropas Savienības dalībvalstis var nepiemērot šādus pienākumus vai prasības gadījumos, kad tie būtu nerealizējami vai nepamatoti audiovizuālo mediju pakalpojumu būtības vai temata dēļ. Lai nodrošinātu, ka pienākumi attiecībā uz Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanu negrauj tirgus attīstību, pienākumi nav piemērojami tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kam nav ievērojamas klātbūtnes tirgū, ko raksturo zems apgrozījums vai šaura auditorija. Minētie ierobežojumi jau ir pārņemti Latvijā ar 2020.gada 5.novembra grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Savukārt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkts, kas piešķir Eiropas Savienības dalībvalstīm tiesības prasīt to jurisdikcijā esošajiem audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, tostarp ar tiešu ieguldījumu saturā un iemaksām valsts fondos, kā arī prasīt šādas finansiālas iemaksas, kas ir samērīgas un nediskriminējošas, veikt mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir to teritorijās, bet kuri uzņēmējdarbību veic citās dalībvalstīs, Latvijas normatīvajā regulējumā nav pārņemts. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktā un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumā minēti šādi iespējamie finanšu ieguldījuma veidi: 1) tiešs ieguldījums satura radīšanā (direct investment in content; direct contribution to the production of work) vai 2) iemaksa valsts fondos (contribution to national funds; levies payable to a fund). Ieguldījuma veidam saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumu ir jābūt tieši saistītam ar Eiropas Savienības dalībvalsts kultūras politiku, un ieguldījumam jābūt samērīgam un nediskriminējošam. Nosakot sliekšņus un piemērojamos finansiālos pienākumus, Eiropas Savienības dalībvalstīm jāņem vērā pakalpojumu sniedzēju finansiālā spēja, jāievēro diskriminācijas aizliegums un samērīguma princips, un noteiktie pienākumi nedrīkst kavēt tirgus attīstību un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktā minētā prasība, pirmkārt, attiecināma uz Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā esošiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā tādus audiovizuālos mediju pakalpojumus kā televīzijas apraide, audiovizuāli komercpaziņojumi vai audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalsts šādu pienākumu var noteikt arī tiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir dalībvalsts teritorijā, bet kuri uzņēmējdarbību veic citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 6.punkts noteic arī ierobežojumus Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām augstākminēto finansiālo pienākumu ieviešanā. Proti, tas nav attiecināms uz tādiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir zems apgrozījums vai šaura auditorija. Minētie kritēriji detalizētāk skaidroti Eiropas Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 7.punktu par to, kā aprēķināt Eiropas audiovizuālo darbu daļu pēc pieprasījuma sniegto pakalpojumu katalogos un noteikt šauru auditoriju un zemu apgrozījumu (2020/C 223/03)” (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020XC0707(03)&from=FR). Tāpat Eiropas Savienības dalībvalstis var nepiemērot šādus pienākumus vai prasības gadījumos, kad tie būtu nerealizējami vai nepamatoti audiovizuālo mediju pakalpojumu būtības vai temata dēļ. Lai nodrošinātu, ka pienākumi attiecībā uz Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanu negrauj tirgus attīstību, pienākumi nav piemērojami tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kam nav ievērojamas klātbūtnes tirgū, ko raksturo zems apgrozījums vai šaura auditorija. Minētie ierobežojumi jau ir pārņemti Latvijā ar 2020.gada 5.novembra grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz veikt grozījumus Filmu likumā un vienlaikus ar Likumprojektu saistītajā likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188). Ar šiem grozījumiem tiks nodrošināta kultūrpolitikas un mediju politikas mērķu īstenošana, nodrošinot tāda Latvijas audiovizuālā satura latviešu valodā radīšanu un pieejamību kopējā mediju satura piedāvājumā, kas ļauj sasniegt dažādas auditorijas un piedāvā kvalitatīvu un pieprasītu saturu dažādām Latvijas auditorijām, veicinot nacionālā satura pieaugumu un satura daudzveidību.
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) paredz veikt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tādējādi Latvijā pārņemot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu, kas nosaka: “Ja dalībvalstis prasa to jurisdikcijā esošajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas darbu veidošanā, tostarp ar tiešu ieguldījumu saturā un iemaksām valsts fondos, tās var arī prasīt šādas finansiālas iemaksas, kas ir samērīgas un nediskriminējošas, veikt mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir to teritorijās, bet kuri uzņēmējdarbību veic citās dalībvalstīs.” Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pārņems Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu prasību un uzliks par pienākumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas Latvijā sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā ar tiešu ieguldījumu Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā un/vai iegādājoties izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu Latvijā radītiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem latviešu valodā, un/vai veicot iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā. Ņemot vērā saistīto likumprojektu, ir nepieciešams veikt arī grozījumus Filmu likumā.
Lai precīzi noteiktu to Eiropas audiovizuālo darbu grupu, uz kuriem būtu attiecināma likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) paredzētā 23.panta 5.4 daļa, nepieciešams precizēt Filmu likumā lietoto filmas jēdzienu, lai attiecinātu to arī uz daudzsēriju filmām jeb t.s. seriāliem. Līdz ar to Likumprojekta 1.pants paredz izteikt jaunā redakcijā Filmu likuma 1.panta otrās daļas 1.punktu, nosakot, ka filma ir pabeigts audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs, kuru veido savstarpēji saistītu un kustību iespaidu radošu attēlu sērija ar skaņas pavadījumu, tai skaitā, atsevišķas daļas – sērijas, kas veido izvērstu vēstījumu, un kurš paredzēts publiskošanai.
Ņemot vērā, ka likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) ietvertais 23.panta 5.4 daļas 3.punkts nosaka finansiālu pienākumu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai, Likumprojekta 1.pants paredz precizēt Filmu likuma 1.panta otrās daļas 8.punktu, kurā definēts publiskā finansējuma jēdziens, nosakot, ka publiskais finansējums ir valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi, valsts vai pašvaldību administrētie Eiropas Savienības un ārvalstu finansiālā atbalsta līdzekļi, ko konkursa kārtībā piešķir filmu nozares projektu īstenošanai, kā arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā.
Atbilstoši likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) noteiktajam, viens no veidiem, kādā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, var finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, ir veicot iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā. Lai aprēķinātu veicamās iemaksas apmēru, minētajā likumprojektā pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei deklarēt iepriekšējā pārskata gadā Latvijā gūtos ieņēmumus no pakalpojumiem pēc pieprasījuma un sniegt atskaiti par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem. Saskaņā ar Kultūras ministrijas rīcībā esošo informāciju Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nosaka, vai veiktie ieguldījumi satura veidošanā vai licenču iegādē pārsniedz 3,5% no pakalpojumu ieņēmumiem, un gadījumā, ja tie ir mazāki, nosaka summu, kuru pakalpojumu sniedzējam ir pienākums iemaksāt Nacionālā kino centra budžetā. Līdz ar to, lai noteiktu, ka Nacionālajam kino centram ir tiesības savas kompetences ietvaros kontrolēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, veikto iemaksu Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā izpildi, Likumprojekta 2.pants paredz papildināt Filmu likuma 10.panta otro daļu ar 10.1 punktu, nosakot, ka Nacionālajam kino centram ir uzdevums savas kompetences ietvaros kontrolēt likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) ietvertā 23.panta 5.4 daļas 3.punktā minēto iemaksu Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā izpildi. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, finanšu informāciju sniegs Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, bet Nacionālais kino cents veiks kontroli tikai pār tā budžetā veiktajām iemaksām, atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sniegtajai informācijai.
Ņemot vērā, ka Nacionālais kino centrs administrē valsts budžeta piešķirtos līdzekļus, kuros tiks veiktas arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju iemaksas, Likumprojekta 2.pants paredz precizēt Filmu likuma 10.panta trešo daļu, nosakot, ka Nacionālais kino centrs tiek finansēts no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finansiālā atbalsta līdzekļiem, kā arī ziedojumiem un dāvinājumiem.
Likumprojekts paredz papildināt Filmu likuma 8.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka Nacionālais kino centrs, piešķirot publisko finansējumu, tajā skaitā ad-hoc atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem, ievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu. Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.975 “Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem”, kas izdoti saskaņā ar Filmu likuma 9.panta trešo daļu, jau ir iekļauti komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma elementi. Tādēļ attiecīgi tiesību normu skaidrībai un saskaņotībai nepieciešams iekļaut šādu nosacījumu arī Filmu likumā, nosakot, ka Nacionālais kino centrs, piešķirot publisko finansējumu, ievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu.
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) paredz veikt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tādējādi Latvijā pārņemot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu, kas nosaka: “Ja dalībvalstis prasa to jurisdikcijā esošajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas darbu veidošanā, tostarp ar tiešu ieguldījumu saturā un iemaksām valsts fondos, tās var arī prasīt šādas finansiālas iemaksas, kas ir samērīgas un nediskriminējošas, veikt mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir to teritorijās, bet kuri uzņēmējdarbību veic citās dalībvalstīs.” Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pārņems Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu prasību un uzliks par pienākumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas Latvijā sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā ar tiešu ieguldījumu Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā un/vai iegādājoties izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu Latvijā radītiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem latviešu valodā, un/vai veicot iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā. Ņemot vērā saistīto likumprojektu, ir nepieciešams veikt arī grozījumus Filmu likumā.
Lai precīzi noteiktu to Eiropas audiovizuālo darbu grupu, uz kuriem būtu attiecināma likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) paredzētā 23.panta 5.4 daļa, nepieciešams precizēt Filmu likumā lietoto filmas jēdzienu, lai attiecinātu to arī uz daudzsēriju filmām jeb t.s. seriāliem. Līdz ar to Likumprojekta 1.pants paredz izteikt jaunā redakcijā Filmu likuma 1.panta otrās daļas 1.punktu, nosakot, ka filma ir pabeigts audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs, kuru veido savstarpēji saistītu un kustību iespaidu radošu attēlu sērija ar skaņas pavadījumu, tai skaitā, atsevišķas daļas – sērijas, kas veido izvērstu vēstījumu, un kurš paredzēts publiskošanai.
Ņemot vērā, ka likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) ietvertais 23.panta 5.4 daļas 3.punkts nosaka finansiālu pienākumu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai, Likumprojekta 1.pants paredz precizēt Filmu likuma 1.panta otrās daļas 8.punktu, kurā definēts publiskā finansējuma jēdziens, nosakot, ka publiskais finansējums ir valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi, valsts vai pašvaldību administrētie Eiropas Savienības un ārvalstu finansiālā atbalsta līdzekļi, ko konkursa kārtībā piešķir filmu nozares projektu īstenošanai, kā arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā.
Atbilstoši likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) noteiktajam, viens no veidiem, kādā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, var finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, ir veicot iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā. Lai aprēķinātu veicamās iemaksas apmēru, minētajā likumprojektā pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei deklarēt iepriekšējā pārskata gadā Latvijā gūtos ieņēmumus no pakalpojumiem pēc pieprasījuma un sniegt atskaiti par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem. Saskaņā ar Kultūras ministrijas rīcībā esošo informāciju Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nosaka, vai veiktie ieguldījumi satura veidošanā vai licenču iegādē pārsniedz 3,5% no pakalpojumu ieņēmumiem, un gadījumā, ja tie ir mazāki, nosaka summu, kuru pakalpojumu sniedzējam ir pienākums iemaksāt Nacionālā kino centra budžetā. Līdz ar to, lai noteiktu, ka Nacionālajam kino centram ir tiesības savas kompetences ietvaros kontrolēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, veikto iemaksu Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā izpildi, Likumprojekta 2.pants paredz papildināt Filmu likuma 10.panta otro daļu ar 10.1 punktu, nosakot, ka Nacionālajam kino centram ir uzdevums savas kompetences ietvaros kontrolēt likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) ietvertā 23.panta 5.4 daļas 3.punktā minēto iemaksu Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā izpildi. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, finanšu informāciju sniegs Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, bet Nacionālais kino cents veiks kontroli tikai pār tā budžetā veiktajām iemaksām, atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sniegtajai informācijai.
Ņemot vērā, ka Nacionālais kino centrs administrē valsts budžeta piešķirtos līdzekļus, kuros tiks veiktas arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju iemaksas, Likumprojekta 2.pants paredz precizēt Filmu likuma 10.panta trešo daļu, nosakot, ka Nacionālais kino centrs tiek finansēts no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finansiālā atbalsta līdzekļiem, kā arī ziedojumiem un dāvinājumiem.
Likumprojekts paredz papildināt Filmu likuma 8.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka Nacionālais kino centrs, piešķirot publisko finansējumu, tajā skaitā ad-hoc atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem, ievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu. Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.975 “Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem”, kas izdoti saskaņā ar Filmu likuma 9.panta trešo daļu, jau ir iekļauti komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma elementi. Tādēļ attiecīgi tiesību normu skaidrībai un saskaņotībai nepieciešams iekļaut šādu nosacījumu arī Filmu likumā, nosakot, ka Nacionālais kino centrs, piešķirot publisko finansējumu, ievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvi Latvijas filmu plašāku pieejamību būtu iespējams veicināt, paredzot tam papildu līdzekļus valsts budžetā. Izvērtējot vidējā termiņa budžeta fiskālās prognozes, šāds risinājums, tostarp ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un valdības noteiktās prioritātes, nav reālistisks. Ir izvērtēti arī alternatīvi risinājumi (kā, piemēram, “satura kvotas”, atbalsts nozarei nodokļu atlaižu formā u.c.), tomēr ir secināts, ka šie alternatīvie risinājumi nesasniegtu kultūrpolitikas un mediju politikas mērķu īstenošanu, nodrošinot Latvijas audiovizuālā satura latviešu valodā jaunradi un pieejamību kopējā mediju satura piedāvājumā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Latvijā reģistrētie audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēji ir aplēsuši, ka tie jau šobrīd veic ieguldījumus Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā un licencēšanā vismaz 3,5% apmērā no ieņēmumiem, kas gūti no šo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanas. Globālie pakalpojumu sniedzēji šādus ieguldījumus līdz šim nav veikuši, līdz ar to uz tiem attiektos pienākums veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā. Kaut arī globālie audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji nepublisko informāciju par abonentu skaitu katrā konkrētajā valstī, ir veikti Kantar un AmperAnalysis auditorijas pētījumos balstīti aprēķini, kas ļauj prognozēt, ka pēc Likumprojekta pieņemšanas ārvalstīs reģistrētie pakalpojumu sniedzēji varētu ik gadu veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā apmēram 600 000 euro apmērā, kas papildinātu konkursa kārtībā sadalāmā finansējuma apmēru Latvijas filmu veidošanai.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Eiropas filmu aprite kinoteātros un video straumēšanas platformās”, 2021., pieejama: https://rm.coe.int/circulation-of-european-films-on-vod-and-in-cinemas-in-europe-%202021-edi/1680a5779d
Apraksts
-
Nosaukums
Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Video straumēšanas tirgus tendences EU28”, 2021., pieejama: https://rm.coe.int/trends-in-the-vod-market-in-eu28-final-version/1680a1511a
Apraksts
-
Nosaukums
Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Investēšana Eiropas darbos: video straumēšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumi”, 2022, pieejama: https://rm.coe.int/iris-plus-2022en2-financial-obligations-for-vod-services/1680a6889c
Apraksts
-
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Visi Latvijas iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Paplašināsies kvalitatīva Latvijā ražota audiovizuālā satura piedāvājums (apmēram viena filma gadā).
Juridiskās personas
- Elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēji
Ietekmes apraksts
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem būs pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā, tieši piedaloties šādu darbu veidošanā, un/vai iegādājoties tiesības šādu darbu iekļaušanai katalogā, un/vai veicot iemaksas Nacionāla kino centra budžetā – pienākums veikt ieguldījumu 3,5% apmērā no ieņēmumiem, kas gūti no pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts nodrošinās stabilu papildu finansējumu Latvijas filmu nozarei, veicinot tās attīstību satura veidošanai latviešu valodā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekta regulējums uzliks papildu finansiālo slogu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas Latvijas tirgū sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma un gūst ieņēmumus no šo pakalpojumu sniegšanas. Likumprojekts nodrošinās stabilu papildu finansējumu Latvijas filmu nozarei, veicinot tās attīstību satura veidošanai latviešu valodā.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
24 711
0
24 711
24 711
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
24 711
0
24 711
24 711
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-24 711
0
-24 711
-24 711
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-24 711
0
-24 711
-24 711
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-24 711
-24 711
-24 711
5.1. valsts pamatbudžets
0
-24 711
-24 711
-24 711
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Kantar un AmperAnalysis auditorijas pētījumos balstīti aprēķini, kas ļauj prognozēt, ka pēc Likumprojekta pieņemšanas ārvalstīs reģistrētie pakalpojumu sniedzēji varētu ik gadu veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā apmēram 600 000 euro apmērā, kas papildinātu konkursa kārtībā sadalāmā finansējuma apmēru kvalitatīva audiovizuālā satura veidošanai.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
24 711 euro gadā vecākā speciālista amata vietas izveidei Nacionālajā kino centrā. Amata nosaukums – vecākais speciālists, profesijas kods 2422 03, amata statuss D, 36.saime, II līmenis, 8.mēnešalgu grupa, mēnešalga 1 509 euro, izmaksas uz gadu 24 711 euro (atalgojums, sociālās garantijas un VSAOI darba devēja daļa).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nacionālajā kino centra amata vietu skaitu paredzēts palielināt par vienu vietu, ņemot vērā Likumprojekta 3.pantā Nacionālajam kino centram noteikto jauno pienākumu kontrolēt likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) izteiktā 23.panta 5.4 daļas 3.punktā minēto iemaksu Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā izpildi.
Nacionālā kino centra esošo personāla resursu ietvaros nav iespējams veikt minētos pienākumus. Papildus paredzams, ka saistībā ar likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) paredzēto, palielinoties finansējumam, kas pieejams audiovizuālo darbu radīšanai, var palielināties filmu projektu skaits, un attiecīgi Nacionālajā kino centrā nepieciešami personāla resursi, lai nodrošinātu projektu izvērtēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Nacionālā kino centra esošo personāla resursu ietvaros nav iespējams veikt minētos pienākumus. Papildus paredzams, ka saistībā ar likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) paredzēto, palielinoties finansējumam, kas pieejams audiovizuālo darbu radīšanai, var palielināties filmu projektu skaits, un attiecīgi Nacionālajā kino centrā nepieciešami personāla resursi, lai nodrošinātu projektu izvērtēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188)
Pamatojums un apraksts
Ar Likumprojektu saistītais likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) nepieciešams, lai noteiktu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas Latvijā sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu no ieņēmumiem, kas gūti no šo pakalpojumu sniegšanas, Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanai. Likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) Latvijā tiek pārņemts Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 1.panta 18.punkts, ar kuru Audiovizuālās mediju pakalpojumu direktīvas 13.pants tiek izteikts jaunā redakcijā. Likumprojekts nodrošina, lai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzētais regulējums varētu tikt atbilstoši piemērots.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Nacionālais kino centrs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeNevalstiskās organizācijas
Biedrība “Latvijas Kinoproducentu asociācija”, Biedrība “Latvijas Raidorganizāciju asociācija”Cits
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tet”, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Mobilais Telefons”, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “All Media Latvia”6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/331eb056-1eca-49c8-aed2-e799e64c13c8
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar nozares pārstāvjiem Kultūras ministrijas darba grupā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta piemērošanai Latvijā (izveidota ar Kultūras ministrijas 2023.gada 19.jūnija rīkojumu Nr.2.5-1-107), kuras sastāvā ietilpa Kultūras ministrijas, Nacionālā kino centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes eksperti, kā arī nozaru nevalstisko organizāciju – Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un Latvijas Kinoproducentu asociācijas – pārstāvji. Darba grupas sēdēs tikai pieaicināti arī nozares komersantu – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tet”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Mobilais Telefons” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību All Media Latvia – pārstāvji.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Darba grupa izstrādāja Likumprojektu un likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188), kas tika iesniegti kultūras ministrei ar 2023.gada 27.decembra dienesta ziņojumu.
Publiskās apspriešanas ietvaros Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā saņemti priekšlikumi un iebildumi no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Motion Picture Association EMEA, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas. Kultūras ministrija saņēmusi priekšlikumus un iebildumus arī no Latvijā reģistrētajiem pakalpojumu sniedzējiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tet”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Mobilais teklefons” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “TV Play Baltics Latvijas filiāle, kā arī uzņēmuma “Netflix” un Amerikas filmu producentu asociācijas, kas ņemti vērā, precizējot Likumprojektu.
Publiskās apspriešanas ietvaros Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā saņemti priekšlikumi un iebildumi no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Motion Picture Association EMEA, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas. Kultūras ministrija saņēmusi priekšlikumus un iebildumus arī no Latvijā reģistrētajiem pakalpojumu sniedzējiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tet”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Mobilais teklefons” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “TV Play Baltics Latvijas filiāle, kā arī uzņēmuma “Netflix” un Amerikas filmu producentu asociācijas, kas ņemti vērā, precizējot Likumprojektu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Nacionālais kino centrs
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Nacionālajam kino centram noteikts uzdevums savas kompetences ietvaros kontrolēt likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) izteiktā 23.panta 5.4 daļas 3.punktā minēto iemaksu Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā izpildi.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi