Anotācija (ex-ante)

Personām ar invaliditāti un personām ar prognozējamu invaliditāti netiek uzdoti jauni pienākumi vai veicamās darbības, lai tām būtu iespējams saņemt valsts finansētus pakalpojumus.
Jau esošajām mērķa grupām saskaņā ar uzdevumu SPSPL tiek pievienota jauna mērķa grupa - personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas vecumā.

Personas ar funkcionāliem traucējumiem, kuru funkcionālo traucējumu veids atbilst projekta pielikumam, ir tiesīgas saņemt profesionālās piemērotības pakalpojumu un tam sekojošo profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu tādā pašā kārtībā, kā pārējās mērķa grupas.
Funkcionālo traucējumu saraksts projekta pielikumā ir noteikts atbilstoši Pasaules veselības organizācijas Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijas sistēmai (turpmāk- SFK), kas tiek lietota personas funkcionēšanas aprakstīšanai. Funkcionālie traucējumi atbilstoši SFK klasifikācijas sistēmai tiek izteikti 3 līmeņos:1) ķermeņa funkcijas un struktūras, 2) aktivitātes un 3) dalība. Projektā kā kritēriji profesionālās piemērotības pakalpojuma un tam sekojoša profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem ir nosaukti funkcionālo traucējumu domēni aktivitāšu un dalības līmenī, sarakstā ir visi klasifikācijā iekļautie aktivitāšu un dalības domēni, līdz ar to netiek izslēgti kādi konkrēti funkcionālie traucējumi. Sarakstā nav iekļauti funkcionālie traucējumi -  ķermeņa struktūru un funkciju traucējumi, jo tie paši par sevi nenorāda, ka personai var būt arī ierobežotas darba spējas. Analoģiski pēc šāda paša principa ir noteikti kritēriji sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai (2019.gada 3.decembra noteikumi Nr.578 “Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā”) – noteikts, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek sniegts, ja personai ir funkcionālie traucējumi aktivitāšu un dalības līmenī, attiecīgi noteikumu pielikumā ir funkcionālo traucējumu saraksts atbilstoši SFK aktivitāšu un dalības domēniem.
Rehabilitācija ir būtiska personu atgriešanai darbā, turklāt labāku rezultātu sasniegšanai viens no priekšnoteikumiem ir ātrāka rehabilitācijas uzsākšana. Tāpat būtiska ir arī pāreja no viena rehabilitācijas posma uz otru, nodrošinot veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu savstarpēju integrāciju un pēctecību. Pasaules Bankas Ziņojumā par invaliditātes noteikšanas sistēmu Latvijā ir norādīts, ka invaliditātes oficiālai noteikšanai nevajadzētu būt priekšnosacījumam, lai persona varētu saņemt valsts finansētus pakalpojumus, piemēram, profesionālo rehabilitāciju, aicinot pārorientēt sistēmu uz atbalsta spektru, sākot no brīža, kad rodas veselības problēmas. Tāpat, ziņojumā ir norādīts, ka rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā būtu jānodrošina nosūtīšanas nevis pakalpojuma pieprasīšanas princips. Līdz šim profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi bija pieejami personām ar jau iegūtu invaliditātes statusu vai prognozējamu invaliditāti. Empīriskie pierādījumi liecina, ka vairumam personu ar invaliditāti ex post intervence tiek sniegta novēloti, ka personām ar invaliditāti ir grūti atgriezties darba tirgū, un daudziem tas neizdodas. Tāpēc mērķa grupas paplašināšana, nodrošinot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem, sniedz iespēju uzsākt profesionālās rehabilitācijas pasākumus agrīni, tādējādi nodrošinot lielāku iespēju personām saglabāt dalību darba tirgū. Lai sasniegtu iespējami labākos rezultātus atbilstoši katras personas funkcionālo traucējumu apmēram, tieši viņam nepieciešamie pakalpojumi būtu sniedzami iespējami sasaistīti, papildinoši un pēctecīgi.
pakalpojumu sniegšanas kārtība šobrīd nosaka medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pēctecību, paredzot, ka personu atlasi sociālajai rehabilitācijai veic medicīniskās rehabilitācijas iestāde. Domājot par tālāku rehabilitācijas pakalpojumu pēctecību, projektā ir paredzēts, ka sociālās rehabilitācijas laikā tiks vērtēta profesionālās rehabilitācijas nepieciešamība un vajadzības gadījumā personas ar funkcionāliem traucējumiem tiks nosūtītas uz profesionālo rehabilitāciju. Lai arī SIVA veic sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju uzskati un plāno informāciju par nosūtījumu pakalpojumu saņemšanai nākotnē iegūt pati, tomēr šobrīd, ja persona pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas SIVA vēlēsies saņemt pakalpojumus, tai būs jāiesniedz arī SIVA nosūtījums pakalpojuma saņemšanai. Vienlaikus ievērojot, ka SIVA norīkojums ir pieejams elektroniski, SIVA pārliecināsies datu bāzē, vai personai ir norīkojums, arī tad, ja persona iesniegumam pakalpojumu saņemšanai neiesniegs projektā minēto norīkojumu.

Saskaņā ar SPSPL profesionālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas pēc individualizētas funkcionālo traucējumu izvērtēšanas un profesionālās piemērotības noteikšanas personām ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā nodrošina jaunas profesijas, profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai atjaunošanu, tai skaitā profesionālās izglītības programmu apgūšanu pamata, vidējās vai 1.līmeņa profesionālās augstākās (koledža) izglītības pakāpē un multidisciplinārus pakalpojumus integrācijai darba tirgū. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanai tiek vērtētas personas individuālās vajadzības, lai palielinātu personas iespējas saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus un veicinātu dzīvi sabiedrībā, noteiktu nepieciešamos pasākumus katras personas turpmākam atbalsta plānam (piemēram nodarbinātības jomā - nepieciešamības pēc zināšanām radīšanai, apmācības nepieciešamībai, garīgā jomā - attīstībai, pašrealizācijai, sociālā jomā -  sociālai saziņai (motivēt apmeklēt kori, jauniešu centru u.c.).
Profesionālās piemērotības noteikšana ir daļa no profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma, profesionālās piemērotības noteikšana ir obligāti veicama darbība attiecībā uz visām mērķa grupām, lai noskaidrotu katras personas motivāciju, spējas un iemaņas apgūt kādu no SIVA piedāvātajām profesionālās rehabilitācijas programmām vienlaikus persona apliecina gatavību aktīvi līdzdarboties un ievērot pakalpojuma sniedzēja sagatavotos ieteikumus pēc profesionālās piemērotības pakalpojuma saņemšanas. Savukārt, ja personai nav rekomendēta SIVA rehabilitācijas programma, bet ir sniegti individuāli sagatavoti ieteikumi –uzlabot prasmes (piemēram, valsts valodas prasmes), būt aktīvam darba meklējumos (iegūt bezdarbnieka statusu), stabilizēt veselības stāvokli (veselības traucējumu saasinājums) u.c. un persona atkārtoti lūdz piešķirt pakalpojumu, tad pakalpojuma sniedzējam ir svarīgi pārliecināties, ka ieteikumā sniegtās rekomendācijas ir pildītas un persona ir motivēta un spēs saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu.

Profesionālās piemērotības noteikšanas kārtība aprakstīta projekta II. nodaļā, profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas kārtība aprakstīta projekta III. nodaļā. Profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojums ietver līdz 10 kalendārajām dienām personas profesionālās piemērotības noteikšanu, kuras laikā pakalpojuma sniedzēja speciālisti, ņemot vērā projekta 12.punktā minētos nosacījumus, novērtē personas individuālās vajadzības. Lai sekmētu izglītojamā karjeras attīstību, vispusīgu profesionālo zināšanu, prasmju un kompetenču attīstību, kā arī mērķtiecīgi virzītu to uz nodarbinātību, izglītības ieguvi pakalpojuma sniedzējs nodrošina atbilstoši Valsts izglītības satura centra sagatavotajai Nozares kvalifikāciju struktūrai (turpmāk - NKS). NKS ir nozares profesiju vispārīgs raksturojums, kā arī nozares profesijās ietilpstošo specializāciju un saistīto profesiju pārskats, kurā norādīti profesionālās kvalifikācijas līmeņi profesijām un specializācijām.
ja pakalpojumu pieprasījums pārsniedz pakalpojumu sniegšanas iespējas un veidojas pakalpojumu saņēmēju rinda, projektā noteikts, ka ir personu grupas, kas vērtējamas kā mazāk aizsargātas un kam pakalpojumi nepieciešami visvairāk un šīs personas pakalpojumu varēs saņemt prioritāri. Tās ir personas ar prognozējamu, smagu vai ļoti smagu invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, t.sk., prioritāri pakalpojumu saņems personas, kuras profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros apguvušas kādu no izglītības programmām un divu gadu laikā pēc programmas pabeigšanas uzsāk radniecīgas kvalifikācijas augstākas pakāpes profesionālās izglītības programmas apgūšanu.
projektā paredzēta iespēja pakalpojumus saņemt arī atkārtoti. Profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu atkārtoti būs iespējam saņemt ne biežāk kā reizi trijos gados pēc profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma saņemšanas pabeigšanas. Profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu reizi gadā pēc pakalpojuma sniedzēja lēmumā par profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa  beigām būs iespējams saņemt, ja mainījies personas funkcionālo traucējumu veids vai to smaguma pakāpe. Atkārtoti būs iespējams saņemt arī profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, iepriekš atkārtoti novērtējot profesionālo piemērotību. Ja persona profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros apguvusi kādu no izglītības programmām un divu gadu laikā pēc programmas pabeigšanas uzsāk radniecīgas kvalifikācijas augstākas pakāpes profesionālās izglītības programmas apgūšanu, tad šāda profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšana nav uzskatāma par atkārtotu profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu. Profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma atkārtotai saņemšanai persona iesniedz pakalpojuma sniedzējam informāciju, kas apliecina iepriekš profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma ietvaros saņemto ieteikumu izpildi. Vienlaikus saņemt gan profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu, gan profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu nebūs iespējams.
piemērotības noteikšanas procesā pakalpojuma sniedzēja speciālisti veic personas veselības stāvokļa un funkcionālo traucējumu novērtējumu, izvērtē personas mērķtiecību, motivāciju, intereses un spējas apgūt jaunu informāciju, veic personas iepriekš iegūto zināšanu, prasmju un iemaņu novērtējumu. Pakalpojuma sniedzēja speciālisti nosaka ieteicamās profesionālās darbības jomas, tās pamatojot ar teorētiska un praktiska darba izmēģinājumu rezultātiem, sniedz ieteikumus individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam par pasākumiem, kas nepieciešami personas darbspēju atjaunošanai, saglabāšanai un uzlabošanai, rekomendācijas darba režīmam, darba videi, nepieciešamajiem darba vietas pielāgojumiem un tehniskajiem palīglīdzekļiem, personas sociālo prasmju, pašaprūpes un higiēnas iemaņu novērtējumu, kā arī nepieciešamos pasākumus minēto prasmju un iemaņu pilnveidošanai.
profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma sniegšanas pabeigšanas, pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz veikto novērtējumu rezultātiem, piecu darbdienu laikā rakstiski sagatavo personai ieteikumus turpmākai rīcībai, kas ietver rekomendācijas izglītības programmas apguvei. Ja nav iespējams personai sniegt ieteikumu apgūt kādu no pakalpojuma sniedzēja piedāvātājām izglītības programmām, jo, piemēram, personas prasmes vai funkcionālās spējas, vai motivācija ir nepietiekamas pieejamo programmu apguvei, pakalpojuma sniedzējs personai sniedz ieteikumu par personas darbspēju atjaunošanai un uzlabošanai nepieciešamajiem pasākumiem vai pasākumiem prasmju un funkcionēšanas spēju uzlabošanai, tajā iekļaujot papildus rekomendācijas, piemēram, mācību iespējas citās izglītības iestādēs, sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas tuvāk personas dzīvesvietai, veselības uzlabošanas pasākumus u.c., vienlaikus nosakot arī atbalsta intensitāti, nosakot ilgtermiņa un īstermiņa mērķus.
Pakalpojumu nodrošināšanai tiek veikta personu uzskaite. SIVA veido un uztur profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmu un veic to personu uzskaiti, kurām ir nepieciešami profesionālās rehabilitācijas, sociālās rehabilitācijas, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, kā arī uztur attiecīgās datubāzes. Uzskaite SIVA notiek ar mērķi nodrošināt personu, kuras saņem valsts finansētu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu, uzskaiti, kas nepieciešama, lai veicinātu savlaicīgu un kvalitatīvu šo pakalpojumu piešķiršanu, kā arī veidotu statistiku, lai plānotu un novērtētu pakalpojumu īstenošanas apjomu, kā arī nodrošinātu citu SIVA funkciju izpildi. Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmas pārzinis ir SIVA. Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmā iekļauj datus par personām, kuras saņēmušas profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumus, tostarp personas datus, kā arī datus par saņemtajiem atbalsta pakalpojumiem. Informācija paredzēta SIVA iekšējai lietošanai un statistikas datu iegūšanai.
SIVA iegūst informāciju arī no citām informācijas sistēmām, piemēram, lai pārbaudītu personas atbilstību mērķgrupas kritērijiem iegūst pārbauda datus Fizisko personu reģistrā (darbspējas vecums), Invaliditātes informatīvajā sistēmā. Vienlaikus SIVA pieprasa informāciju, kuru apmaiņu nenodrošina informācijas sistēmas - saņem ārsta izziņu U27, kurā iekļauta informācija, ko nesniedz e-veselība, informāciju par iepriekš saņemto izglītību, jo ne visi dati ir pieejami Valsts izglītības informācijas sistēmā.

Ja profesionālās piemērotības noteikšanas laikā speciālisti secina, ka personas funkcionālo traucējumu līmenis neierobežo personas spējas integrēties darba tirgū un sabiedrībā ar personas esošajiem resursiem, kā arī, ja personas funkcionālo traucējumu līmenis ir tik liels, ka traucē personu apgūt profesionālās rehabilitācijas programmas, speciālisti abos gadījumos neiesaka personai profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu. Personas, kuras neatbilst profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai (to funkcionālo traucējumu līmenis ir pārāk viegls un netraucē tām integrēties sabiedrībā vai arī pārāk smags un tas ierobežo profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas iespēju), līdz šim nav saņēmušas no pakalpojuma sniedzēja speciālistiem nekādu tālāku atbalstu un informāciju par iespējām saņemt sev nepieciešamo atbalstu citur - pašvaldībā.

Lai nodrošinātu, ka personas, kurām netiek rekomendēta profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšana, īpaši personas, kuru funkcionālo traucējumu smagums ir pārāk ierobežojošs, tomēr saņemtu sev nepieciešamo atbalstu un informāciju par tālākām iespējām atbalsta saņemšanā, projekts  nosaka pakalpojuma sniedzēja tiesības saņemt informāciju no pašvaldībām par pašvaldību piedāvāto atbalstu (piemēram, dienas centriem) un par šo atbalstu informēt personas, kā arī ar personas piekrišanu informēt pašvaldības sociālo dienestu par personai veikto profesionālās piemērotības noteikšanu un tās rezultātiem.
12.panta 3.daļa noteic, ka pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm un citām valsts pārvaldes iestādēm, privātpersonām, tai skaitā ārstniecības iestādēm, ziņas, kas nepieciešamas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanai un citu sociālā dienesta kompetencē esošo jautājumu risināšanai, tai skaitā informāciju par personas funkcionālo traucējumu raksturu un pakāpi, ienākumiem un personai piederošajiem īpašumiem, aizbildnības un aizgādības jautājumiem, bērna aizgādības tiesību realizāciju, tiesisko un mantisko stāvokli. Ja persona ir sociālā dienesta pakalpojumu saņēmējs un sociālais dienests vēlas noskaidrot personas līdzdarbību savas sociālās situācijas un nodarbinātības veicināšanai mērķētāka pakalpojuma sniegšanai, sociālajam dienestam saskaņā ar projektu ir tiesības pieprasīt SIVA informāciju par personai pēc profesionālās rehabilitācijas novērtēšanas sniegto ieteikumu, ja persona tam piekrīt.
Vienlaikus pakalpojumu sniedzējs var sniegt arī ieteikumu personai atbalsta saņemšanai vērsties savas dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā un informāciju par personas dzīvesvietas pašvaldībā pieejamajiem personai piemērotiem pakalpojumiem.

Valsts budžeta finansētais profesionālās rehabilitācijas pakalpojums mērķtiecīgi tiek sniegts personām, kuru funkcionālo traucējumu līmenis traucē iegūt izglītību vai integrēties darba tirgū bez īpašiem atbalsta pasākumiem (kurus profesionālās rehabilitācijas laikā nodrošina pakalpojuma sniedzējs), bet kuras pēc profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas būs motivētas un spējīgas integrēties darba tirgū,  visiem potenciālajiem profesionālās rehabilitācijas klientiem veic profesionālās piemērotības noteikšanu.

Prehabilitācijas pakalpojums ir komplicēts pakalpojums, kas sastāv no izglītības ieguves un atbalsta pasākumiem, kas veicina personas izglītības ieguvi, funkcionēšanas spēju uzlabošanos, sociālās prasmes un nodarbinātību. Pakalpojumu ietvaros, izvērtējot nepieciešamību, personai tiek nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā, izmitināšana dienesta viesnīcā, transports no dienesta viesnīcas uz pakalpojuma sniegšanas vietu, aprūpētāja atbalsts. Sniedzot atbalstu, aprūpētājs un sociālais aprūpētājs vienlaikus veicina personas pašaprūpes iemaņu pilnveidošanos, veicinot personas patstāvību. Profesionālās rehabilitācijas laikā pakalpojuma sniedzējs nodrošina aktivitātes personas izpratnes veicināšanai par aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, un pilnvērtīgi pavadītu brīvo laiku, lai veicinātu personas sociālo integrēšanos.

SPSPL 17.¹ pants noteic administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Minētā panta pirmā daļa noteic, ka tiešās pārvaldes iestāžu, valsts kapitālsabiedrību vai šā likuma 13. panta 2.¹ un 2.² daļā noteikto personu kā sociālo pakalpojumu sniedzēju izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Labklājības ministrijā, bet tās lēmumus pārsūdzēt tiesā, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.

Projektā paredzēts, ka pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pieņemt administratīvs aktus lēmumus par pakalpojumu sniegšanu, atteikums sniegt pakalpojumus. Vienlaikus projektā paredzēts, ka pakalpojumu sniedzējs var pieņemt lēmumu par pakalpojumu  sniegšanas apturēšanu uz noteiktu laiku, ja ir saņemts personas rakstveida iesniegums ar lūgumu apturēt pakalpojumu saņemšanu pamatotu iemeslu dēļ (piemēram, pārejoša darbnespēja, bērna piedzimšana, ārstēšanās stacionārā ārstniecības iestādē pakalpojumu saņemšanai noteiktajā laikā, pirmās pakāpes radinieka vai laulātā nāve), kā par pakalpojumu sniegšanas izbeigšanu, ja personas veselības stāvoklis neļauj personai turpināt pakalpojumu saņemšanu. Līdztekus saslimšanām, kas izraisījušas invaliditāti, personām bieži ir saslimšanas, kas var saasināties pakalpojumu saņemšanas laikā un atsevišķos gadījumos persona pati nespēj novērtēt savas spējas turpmāk saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu. Ja persona ir uzsākusi profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un apgūst kādu no pakalpojuma sniedzēja piedāvātajām izglītības programmām, bet pakalpojuma laikā ārstniecības speciālisti (piemēram psihiatrs) personai konstatē diagnozes saasinājumu, kas liedz personai turpināt pakalpojuma saņemšanu, tad pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pakalpojumu apturēt uz laiku līdz personas veselības stāvoklis stabilizējas vai izbeigt pakalpojumu, ja tā turpināšana nav iespējama. Projektā paredzēta arī iespēja lemt par pakalpojumu sniegšanas izbeigšanu, ja persona bez pamatota iemesla neierodas saņemt piešķirtos pakalpojumus, nepilda līdzdarbības pienākumus vai līgumā par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu noteiktos pienākumus (piemēram, pienākumu apgūt mācību vielu. traucē citām personām saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu), tas var kļūt par iemeslu izbeigt pakalpojumu.
SPSPL dod tiesības MK noteikumos noteikt administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību. Projektā noteikta kārtība, ka pakalpojumu sniedzēju amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt, mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas iesniedzot iesniegumu pakalpojumu sniedzēja vadītājam. Pakalpojumu sniedzēja vadītāja  lēmumu par apstrīdēto pakalpojumu sniedzēja izdoto administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanas dienas.
Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 76.panta otrajā daļā noteikts, ka likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Minētajā gadījumā uz apstrīdēšanas procesu attiecas noteikumi, kas APL paredzēti attiecībā uz augstāku iestādi. Lai kvalitatīvi nodrošinātu pakalpojumus, pakalpojuma sniedzējam jābūt pietiekami administratīvajai kapacitātei. Piemēram SIVA ir ļoti plašs pieņemamo administratīvo aktu klāsts – SIVA pieņem administratīvos aktus gan izglītības jomā (profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu ietvaros), gan medicīnas jomā (sociālās rehabilitācijas pakalpojum ietvaros), gan koordinē pakalpojuma saņēmēju rindu SPPSL noteiktajām pakalpojumu saņēmēju mērķa grupām pakalpojumiem, kas nav saistīti ar SIVA tiešo darbu. Ņemot vērā to, ka SIVA šobrīd ir vienīgais pakalpojumu sniedzējs, projektā dota iespēja iestādei pašai vērtēt tās darbinieku izdotos administratīvos aktus un labot iespējamās administratīvā akta pieņemšanas laikā pieļautās kļūdas. Vienlaikus Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.914 “Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums” 33.punktā jau paredzēts, ka SIVA amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu SIVA direktoram. SIVA direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.