Anotācija (ex-ante)

-

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" (turpmāk – specifiskā atbalsta mērķis) 4.1.2.1. pasākums "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (turpmāk – pasākums).

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 13 185 480 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 715 030 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējums – 11 207 658 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 007 776 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 977 822 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 707 254 euro).

Pasākumam pieejamais kopējais finansējums projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanai ir 8 470 450 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 7 199 882 euro  un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 270 568 euro, ievērojot, ka:
1) līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanos par projektu īstenošanu Veselības ministrijai kā projekta iesniedzējam ir pieejami ne vairāk kā 7 220 450 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 6 137 382 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 083 068 euro;
2) Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam pasākuma īstenošanai ir pieejami ne vairāk kā 1 250 000 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 1 062 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 187 500 euro.

Saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 18. un 86.pantā noteikto 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa elastības finansējums tiek noteikts 4.1.2.1. un 4.1.2.6. “Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību” pasākuma ietvaros. Attiecīgi 4.1.2.1. pasākumam noteikts pieejamais un plānotais finansējums. 4.1.2.1. pasākumam atlikušais pieejamais finansējums, ko veido starpība starp pasākumam plānoto kopējo finansējumu un pasākumam pieejamo kopējo finansējumu projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un vienošanās par projektu īstenošanu slēgšanai, būs pieejams pēc vidusposma pārskata iesniegšanas Eiropas Komisijā un elastīguma summas pārskatīšanas.
 

Pasākuma Nr.	Pasākuma nosaukums	ES fondu finansējums (ieskaitot elastības finansējumu), euro	ES fondu finansējums (BEZ elastības finansējuma), euro
4.1.2.1.	Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi	11 207 658	7 199 882
4.1.2.2.	Veselības veicināšana un slimību profilakse pašvaldībās	12 575 937	12 575 937
4.1.2.3.	Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem (indikatīvi pasākuma ieviesējs – Finanšu ministrija)	961 350	961 350
4.1.2.4.	Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana (indikatīvi pasākuma ieviesējs – Iekšlietu ministrija)	443 700	443 700
4.1.2.5.	Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros	5 686 755	5 686 755
4.1.2.6.	Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību	14 790 000	10 782 224
4.1.2.7.	Pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti	2 588 250	2 588 250
4.1.2.8.	Nevalstisko organizāciju iesaiste veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanā	2 550 000	2 550 000
4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa finansējums		50 803 650	42 788 098

Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotā pasākumam plānotā kopējā finansējuma apmēram, paredzot elastības finansējuma izmantošanu Veselības ministrijai kā projekta iesniedzējam. Šādā gadījumā Veselības ministrijai kā projekta iesniedzējam palielina pieejamo kopējo finansējumu līdz 11 935 480 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 10 145 158 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 790 322 euro, atbilstoši grozot vienošanos par projekta īstenošanu.

Pasākuma ietvaros Finansējuma saņēmējs ir:
- vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē, kas izstrādā, organizē un uzrauga valsts politiku sabiedrības veselības jomā - Veselības ministrija
un
- tiešās valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē, kas  izglīto sabiedrību veselības pratības jautājumos, piedaloties un organizējot sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus dažādām mērķauditorijām - Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs.

Projekta iesniedzējs – Veselības ministrija - sadarbības partneru statusā deleģēto valsts pārvaldes funkciju ietvaros var piesaistīt veselības nozares valsts pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrības, kas izstrādā, organizē, uzrauga un ievieš valsts politiku sabiedrības veselības jomā - Slimību profilakses un kontroles centrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Veselības inspekcija,  un VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, Latvijas Antidopinga birojs atbilstoši to nolikumiem un deleģētajām valsts pārvaldes tiesībām. Projekta iesniegumā finansējuma saņēmējs pamato sadarbības iestāžu iesaisti. Finansējuma saņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā slēdz sadarbības līgumus ar sadarbības partneriem, kontrolē to izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus. Sadarbības līgumā nosaka sadarbības partnera īstenojamās atbalstāmās darbības un to apjomu, pārskatu un citas informācijas iesniegšanas kārtību un termiņus, maksājumu veikšanas kārtību atbalstāmo darbību īstenošanai un attiecināmo tiešo un netiešo izmaksu segšanai, kā arī iekļauj citu informāciju. Sadarbības partneris ir atbildīgs par projekta mērķa, rezultātu un rādītāju sasniegšanu tādā apjomā, kā noteikts sadarbības līgumā, iesaistās projekta īstenošanā ar saviem resursiem, tai skaitā ar tā īpašumā, valdījumā, turējumā vai lietojumā esošo nekustamo īpašumu, kā arī nodrošina pārskatu un citas informācijas iesniegšanu atbilstoši sadarbības līgumā noteiktajai kārtībai.

Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri, iesaistoties projekta īstenošanā, nodrošina, lai funkcijas, kuras tie pilda projekta īstenošanā, tiktu nodalītas no pamatfunkciju izpildes un saimnieciskās darbības.

Pasākuma mērķis ir uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju, nodrošinot nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus.

Pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, kā piemēram, bērni un jaunieši, personas ar vielu un procesu atkarībām un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, vecāki, darba ņēmēji (jo īpaši gados vecāki) u.c., kā arī ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, plānošanas reģioni, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi, tiesībaizsardzības un bērnu tiesību aizstāvošās institūcijas (piem., tiesas un sociālās korekcijas iestādes).

Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji:
Pasākuma iznākuma rādītājs ir nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu, līdz 2029. gada 31. decembrim nodrošinot, ka atbalstu būs saņēmušas vismaz 3 iestādes, tostarp uz 2024. gada 31. decembri atbalstu būs saņēmušas vismaz 3 iestādes. Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam (turpmāk – Programma) rādītājs EECO18, tiks uzskatīts par sasniegtu, kad tiks noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.

Specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājs ir iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF+ veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus, nodrošinot, ka uz 2029. gada 31.decembri sasniegta rādītāja vērtība ir 50 000 iedzīvotāji. Programmas rādītājs r.4.1.2.a tiks uzskatīts par sasniegtu pēc 4.1.2.1. pasākuma, 4.1.2.2. pasākuma “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai”, 4.1.2.3. pasākuma “Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem” un 4.1.2.4. pasākuma “Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana” pabeigšanas.

Specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlasi īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – sadarbības iestāde) pasākuma ietvaros organizē ierobežotu projektu iesniegumu atlasi vienu reizi pasākuma īstenošanas periodā šādā kārtībā:
- uzaicinot iesniegt projektu Veselības ministriju kā projekta iesniedzēju par 7 220 450 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 6 137 382 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 083 068 euro.
- uzaicinot iesniegt projektu Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju par 1 250 000 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 1 062 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 187 500 euro.

Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

Specifiskā atbalsta ietvaros sadarbības iestādes funkcijas pilda un slēdz vienošanos par projekta īstenošanu sadarbības iestāde.

Novēršot risku, lai neveidojas sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu pārrāvums starp 4.1.2.1.pasākuma projektu un ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros Veselības ministrijas īstenoto projektu Nr. 9.2.4.1/16/I/001 “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”, kuram beigu termiņš un izdevumu attiecināmības periods ir 2023.gada 31.decembris, tostarp novēršot dubultā finansējuma risku, projekta izmaksas 4.1.2.1.pasākuma ietvaros ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās ne agrāk kā par 2024. gada 1. janvāri.
Pasākuma ietvaros projektus īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgts starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

4.1.2.1.pasākuma projektu iesnieguma vērtēšanas kritēriji tika izskatīti 2022. gada 29. septembra Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu apakškomitejas sēdē un apstiprināti 2023.gada 26. janvāra ES fondu Uzraudzības komitejas sēdē.

Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
- finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākuma iznākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
- finansējuma saņēmējs apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
- citos gadījumos, ko paredz vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

Ievērojot ierobežoto investīciju apjomu, izstrādājot  Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. - 2027. gadam un atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. -2027. gadam, kas ir galvenais veselības nozares plānošanas dokuments Latvijā, tika nolemts veikt ieguldījumus pasākumos, kas ar lielāko atdevi var nodrošināt potenciāli zaudēto mūža gadu samazināšanu un veselīgo mūža gadu skaita palielināšanu, ar mērķi uzlabot un nodrošināt dažādu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.

Pasākuma ietvaros ir atbalstāmi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Latvijas iedzīvotājiem visos vecuma posmos un  dažādām mērķa grupām, kas novērstu priekšlaicīgu mirstību, darba nespēju, veicinātu dzīves kvalitāti un uzlabotu iedzīvotāju veselībpratību, šādās jomās:
- veselīga uztura lietošanas veicināšana t.sk. mutes dobuma un zobu veselība;
- atkarību mazināšana;
- fizisko aktivitāšu veicināšana;
- psihiskās veselības veicināšana;
- seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšana;
- veselības veicināšana un primārās slimību profilakses uzlabošana (primārā profilakse ir vērsta uz slimību attīstības un riska faktoru novēršanu, pasākumi tiek plānoti pirms slimības attīstības (piemēram, izglītojoši pasākumi, lai mazinātu sirds–asinsvadu slimības ar informācijas sniegšanu par riska faktoriem un to ietekmi uz veselību));
- traumatisma mazināšana;
- infekciju izplatības mazināšana un vakcinācijas veicināšana;
- iedzīvotāju izglītošana pirmās palīdzības sniegšanā;
- prenatālās un agrīnās bērnības vecāku prasmju programmu ieviešana.

Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas atbalstāmās darbības:
- projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
- nacionāla un vietēja mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi;
- sabiedrības veselības pētījumi;
- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana.

“Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana” – šo atbalstāmo darbību attiecināmās izmaksas saskaņā ar regulas 2021/1060, 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi, kas nosaka, ka tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20% no tiešajām izmaksām, kas neietver minētās darbības personāla izmaksas ar noteikumu, ka darbības tiešās izmaksas neietver publiskos būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā  vai Direktīvas 2014/25/ES 15. pantā  noteiktās robežvērtības.
Ņemot vērā minēto regulējumu, kā arī ar Vadošo iestādi, t.i. Finanšu ministriju, saskaņotos aprēķinus, 4.1.2.1. pasākuma atbalstāmās darbības "projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana" attiecināmajām izmaksām tiek piemērota vienotā likme 20% apmērā no šo noteikumu 28. līdz 30. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav šo noteikumu 27.punktā minētās projekta vadības un īstenošanas, personāla atlīdzības nodrošināšanas izmaksas.
Minētais likmes apmērs ir balstīts uz šādiem principiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;

2) tas ir objektīvs – lai arī 4.1.2.1.pasākums ir darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" 9.2.4.1. pasākuma "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (turpmāk – 9.2.4.1.pasākums) turpinājums ar līdzīgu mērķi, mērķa grupu un atbalstāmajām darbībām, tomēr 9.2.4.1.pasākumā esošais likmes apmērs projekta tiešajām vadības un īstenošanas personāla izmaksām tiek pārrēķināts, jo projekta īstenošanai izveidotās terminētās amata vietas, beidzoties projektam, beidz pastāvēt un tās nav pārveidojamas. 4.1.2.1.pasākuma īstenošanai ir veidojamas jaunas amata vietas, kuru klasifikācija attiecīgi ir saskaņota ar Valsts kancelejas izstrādāto atlīdzības reformu un 2023.gada 3.aprīļa Veselības ministrijas rīkojumu Nr.13-04/62 "Par Veselības ministrijas amatu un personāla sarakstu 2023.gada aprīlī", kas nosaka iestādes algu politiku par konkrētu darba veikšanu iestādē.
Līdz ar to, aprēķinot 4.1.2.1.pasākuma jaunās plānotās slodzes un to atalgojumu, pasākuma tiešajām personāla izmaksām tiek piemērota vienotā likme 20% apmērā;

3) tas ir pārbaudāms – vienotās personāla atlīdzības likmes aprēķins ir dokumentāli pierādāms un pārbaudāms, aprēķini ir pieejami Veselības ministrijas Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamentā, kā arī Vadošajai iestādei ir iesniegts vienotās likmes detalizētāks aprēķins ar slodžu atalgojuma atšifrējumiem;

4) tas ir iepriekš noteikts – vienotās personāla atlīdzības likmes piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.1.2.1.pasākuma šo noteikumu 27. punktā.

Starp 4.1.2.1.pasākumu un 9.2.4.1.pasākumu nepastāv dubultā finansējuma risks, jo izdevumu attiecināmības kontroli un pārbaudi veic sadarbības iestāde saskaņā ar noslēgto līgumu par projekta īstenošanu, piemēram, pārbaudot pasākumu īstenošanu apliecinošos dokumentos norādītos pasākumu datumus vai pieprasot finansējuma saņēmējiem papildus informāciju. Līdz ar to risks tiks vadīts visu laiku, nepieļaujot iespēju, ka viena un tā pati konkrētā darbība tiks dubultā finansēta no abiem pasākumiem.
4.1.2.1.pasākuma projekta vadības un īstenošanas, personāla atlīdzības nodrošināšanas izmaksas, kurām ir piemērota vienotā likme, ietver šādas izmaksas:
finansējuma saņēmēja atlīdzības izmaksas par aktivitāšu koordinēšanu, projekta vadīšanu un uzraudzību, t.sk. līgumu uzraudzību, atskaišu sagatavošanu, dalībnieku datu apkopošanu (E12), pasākumu laika grafiku sagatavošanu, grāmatvedības uzskaiti, juristu, komunikācijas speciālistu konsultācijām, komunikācijas ar uzraugošajām iestādēm nodrošināšanu, iepirkumu speciālistu, projekta darbību (pētījumi, kampaņas, izstādes, u.c.) iepirkumu tehnisko specifikāciju sagatavošanu, piedāvājumu izvērtēšanu, līgumu izpildes un nodevumu vērtēšanu un līdzdalības nodrošināšanu 4.1.2.2. pasākuma “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai” projektu iesniegumu atlasēs un dalību uzraudzības pasākumos.

4.1.2.1.pasākuma pārējās tiešās attiecināmās izmaksas, no kurām rēķina personāla atlīdzības izmaksu vienoto likmi, ir izmaksas, kas radušās, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus.

Atbalstāmās darbības “nacionāla un vietēja mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietver šādas attiecināmo izmaksu pozīcijas:
- izmaksas par veselības veicināšanas un slimību profilakses (primārās profilakses pasākumiem, kā arī selektīvās un indicētās profilakses pasākumiem, piemēram, atkarību jomā), t.sk. muzejpedagoģiskajiem un ekspozīcijas izveides pasākumiem, iekļaujot plānošanu, izstrādi un ieviešanu, t.sk. sabiedrības un dažādu mērķa grupu informēšanu un izglītošanu.Minētie pasākumi ir, piemēram, nodarbības, lekcijas, apmācības, programmas, kampaņas, reklāmas u.c. veida pasākumi;
- izmaksas par veselības parametru paškontroles ierīcēm un to darbības nodrošināšanu projekta īstenošanas laikā;
- izmaksas par inventāru un tā darbības nodrošināšanu projekta īstenošanas laikā;
- informatīvo materiālu izgatavošanas, drukas un izplatīšanas izmaksas;
- izmaksas par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanu, tai skaitā ekspertu konsultāciju, pandusu un pacēlāju nomas, indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulka, Braila raksta drukas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas un citas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai nepieciešamās izmaksas.

Atbalstāmā darbība “sabiedrības veselības pētījumi” attiecināma tikai uz finansējuma saņēmēju – Veselības ministriju un tā sadarbības partneriem un ietver visas ar pētījumu īstenošanu un informācijas izplatīšanu par sabiedrības veselības pētījumiem saistītās izmaksas.

Atbalstāmās darbības “komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana” ietvaros ir attiecināmas komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas atbilstoši regulas 2021/1060 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumiem Nr.1233 “Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja nolikums” (turpmāk – nolikums) finansējuma saņēmējs Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs (turpmāk Muzejs) – tā funkcija ir veikt zinātniski izglītojošo darbu, un tā uzdevums ir izglītot sabiedrību veselības pratības jautājumos, piedaloties un organizējot sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus dažādām mērķauditorijām. Kā arī nolikuma 3.2. apakšpunkts nosaka Muzeja funkciju: "3.2. nodrošināt muzeja vērtību pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās muzeja galvenajā ēkā un Farmācijas muzejā;”, attiecīgi Muzeja darbību nosaka arī Muzeju likums. Muzejs iesaistoties 4.1.2.1.pasākuma projekta īstenošanā nodrošinās 4.1.2.1. pasākuma mērķa sasniegšanu paralēli un papildinoši Veselības ministrijai un tās sadarbības partneriem un 4.1.2.2. pasākuma ietvaros īstenojamajiem pašvaldību veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem, izglītojot sabiedrību ar muzejpedagoģisko programmu un muzeja ekspozīciju palīdzību, proti konkrēti savu mērķgrupu – bērnus.

Attiecīgi Muzejam tiek plānoti pasākumi zem atbalstāmās darbības - “nacionāla un vietēja mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”.

Muzejs tostarp paredz īstenot darbību “Veselības pratības centra bērniem - Bērnu muzejs”, kura izveidei paredzētas šādas projekta darbības:
- mērķauditorijas izpētes aktivitātes, darbs ar fokusa grupām (bērni, vecāki, vai likumiskie aizbildņi, pedagogi), t.sk. pētījums par potenciālās ekspozīcijas atbilstību mērķauditorijas vajadzībām ārpakalpojumā;
- semināru cikls pedagogiem;
- muzeja ekspozīcijas satura un dizaina koncepta izstrāde;
- ekspozīcijas prototipa izstrāde un testēšana ar mērķgrupām;
- krājuma priekšmetu apstrāde un digitalizācija ekspozīcijas izveides vajadzībām (izmantojot muzejpedagoģiskos digitālos rīkus un risinājumus ārpakalpojumā (nav saistīts ar IKT sistēmu izstrādēm), ārpakalpojumu ietvaros kā kompleksi risinājumi);
- ekspozīcijas izveide (bērnu muzeja klases izveide) (iekārtojums, ekspozīcijas izstrāde atbilstoši konceptam, t.sk. ekspozīcijas izveides līguma ietvaros veicamie nelieli telpu pielāgošanas darbi, piemēram, sienu krāsošana);
- muzejpedagoģisko programmu izstrāde un testēšana projekta īstenošanas laikā;
- muzeja komunikācijas pasākumi, kas iekļauj komunikāciju par projekta ietvaros īstenotajiem veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem – mērķauditorijas uzrunāšanai un piesaistei.

Pasākumiem ir būtiska ietekme uz veselības paradumiem iedzīvotāju vidū, kas savukārt ietekmē iedzīvotāju veselības stāvokli kopumā un dzīves kvalitāti. Veselības veicināšanas pasākumiem ir ietekme uz iedzīvotāju veselību, to mērķis ir mainīt uztura un citus dzīvesveida paradumus ilgtermiņā.

Iepriekšminētais uzlabos iedzīvotāju paradumus, pakalpojumu pieejamību ne tikai individuālā, bet arī ģimenes un vietējās kopienas līmenī. Tas attiecīgi palīdzēs uzlabot iedzīvotāju veselību, sekmēs savlaicīgu slimību risku atklāšanu un mazināšanu, darbspēju saglabāšanu, tādejādi pagarinot veselīgo mūža ilgumu. Slimības, kas ir par pamatu izplatītākajiem priekšlaicīgas nāves un darbnespējas cēloņiem, nereti ir sekas neveselīgam dzīvesveidam – smēķēšanai, alkohola lietošanai, neveselīgam uzturam un fizisko aktivitāšu trūkumam (veselību ietekmējošie riska faktori). Pēdējo gadu laikā produktivitāti un spēju apgūt jaunas zināšanas ietekmē arī mūsdienu informācijas tehnoloģiju pārmērīgs patēriņš, tāpēc, lai nodrošinātu tautsaimniecības efektivitāti un ražību, ar pasākuma ietvaros paredzētajiem pasākumiem plānots mazināt veselību ietekmējošo riska faktoru izplatību sabiedrībā un veicināt veselībpratību visa mūža garumā. Tāpat iepriekšminētais veicinās Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu, jo viens no minētajiem mērķiem ir uzlabot Latvijas sabiedrības veselības rādītājus un būtiski mazināt pacientu līdzmaksājumus par veselības aprūpi.

Atbalsts tiks sniegts atbilstoši 4.politikas mērķa “Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” prioritātei 4.1. “Veselības veicināšana un aprūpe””, veicot ieguldījumus iedzīvotāju veselības uzlabošanai, priekšlaicīgas nāves, invaliditātes novēršanai. Ieguldījumi tiks pārvērsti saglabātos dzīves gados, uzlabojot dzīves kvalitāti. 
Projekts radīs ietekmi uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem un rādītājiem, piemēram, tiks uzlabots rādītājs "potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotājiem līdz 69 gadu vecumam (vīriešiem/sievietēm)" un rādītājs "veselīgi nodzīvotie mūža gadi vīriešiem un sievietēm", pagarinot veselīgi nodzīvotos dzīves gadus par diviem gadiem no 2024. gada līdz 2027. gadam un samazinot potenciāli zaudētos mūža gadus uz 100 000 iedzīvotājiem no 6 762 (2019. gadā) līdz 5 700 (2027. gadā) jeb par 15,7%.
Lai novērtētu visu Programmas ietvaros Veselības ministrijas pārziņā esošo ESF+ atbalsta pasākumu īstenošanas ekonomisko efektu uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem, tika analizēts, vai kopumā specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotie pasākumi nes sabiedrisko vērtību, t.i. vai projektos gaidāmie ieguvumi (finanšu vai sociālekonomiskie) ir lielāki par projektu izmaksām visu projektu dzīves ciklā. Ekonomiskā ieguvuma apjoma noteikšanai tika vērtēts potenciālais kopbudžeta ieņēmumu pieaugums uz papildus saglabātā darbaspēka un strādājošo produktivitātes pieauguma rēķina un potenciālais samazinājums veselības aprūpes izmaksām tiem iedzīvotājiem, kuri veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus.
Kā jau iepriekš minēts, viens no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam uzstādītajiem mērķiem ir veselīgi nodzīvoto dzīves gadu (turpmāk – VNDG) pagarināšana par diviem gadiem no 2024. gada līdz 2027. gadam. Attiecīgi, pieaugot šim rādītājam, būtu jāsamazinās ne tikai mirstības rādītājiem, kas tiešā veidā ietekmē darbaspēka piedāvājumu, bet arī jāpaaugstinās strādājošo produktivitātei, jābūt retākām un īsākām slimības lapām, kas pozitīvi ietekmē darba ražīgumu un samazina budžeta izdevumus sociāliem un slimības pabalstiem, tai skaitā veicina pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku ekonomisko aktivitāti.
Pieņemsim, ka no 2024. gada līdz 2027. gadam VNDG rādītāja uzlabojums notiks pakāpeniski, t.i. ar nemainīgu absolūto pieaugumu 6 mēneši kalendārajā gadā (kopējais 2 gadu jeb 24 mēnešu pagarinājums / 4 gadi = 6 mēneši / gadā) un 28,9%^[1] no visa specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītāja - iedzīvotāju skaita, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF+ veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus, nodrošinot, ka uz 2029. gada 31.decembri sasniegta rādītāja vērtība ir 50 000 iedzīvotāji, tostarp uztura un citus dzīvesveida paradumu maiņai, būs uzlabojuši savu veselību, novērsuši veselības problēmas, kas vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā bija traucējušas vai ierobežojušas ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā un atgriezīsies darba tirgū.
Pie šāda pieņēmuma ir sagaidāms, ka kopumā no 2024. gada līdz 2029. gadam ESF+ veselības veicināšanas pasākumu ietekmē tiks novērsti zaudējumi slimības pabalstiem vismaz 8,6 milj. euro apmērā un samazināsies veselības aprūpes izmaksas gan valsts budžetam, gan iedzīvotāju slogam kopumā vismaz par 52,6 milj. euro. Tāpat, pie proporcionāla VNDG rādītāja palielinājuma visās vecumgrupās (līdz 64 gadiem) par 6 mēnešiem kalendārajā gadā prognozēts, ka ESF+ veselības veicināšanas pasākumu ietekmē radušais papildus darbaspēks tikai 2024. gadā varēs nodrošināt papildus nodokļu iemaksu kopbudžetā 4,5 milj. euro vērtībā un kopējo nodokļu pieaugumu no 2024. gada līdz 2027. gadam 90,3 milj. euro apmērā.
Detalizēts skaidrojums sniegts sekojošajā tabulā:   

	2022	2023	2024	2025	2026	2027	2028	2029
Iedzīvotāju skaits uz perioda sākumu[2] (Iedz), cilv. sk.	1 875 757
Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa[3] (DSam) (euro)		1 545
Ar darba samaksu saistīto nodokļu apjoms uz vienu vidējo darba samaksu (euro) mēnesī (Nod)		797
Izdevumi slimības pabalstu izmaksām 2022.gadā[4] (SPab), tūkst. euro	358 575
Slimības pabalstu apjoms uz vienu iedzīvotāju gadā (SPab/Iedz), euro	191,16
Izdevumi veselības aprūpei pavisam 2020.gadā (IzdVes), milj. euro (pēdējie dati uz 2020.g.)[5]	2 193,5
Izdevumu apjoms veselības aprūpei pavisam uz vienu iedzīvotāju gadā (IzdVes/Iedz), euro	1 169,39
Iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF Plus veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus kumulatīvi (ESF+Iedz)			3270	9 914	20 632	31 510	40 465	50 000
no tiem, kas novērsa iepriekšējās veselības           problēmas un atgriezās darba tirgū (PapDarbasp = ESF+Iedz x 28,9%)			945	2 865	5 963	9 106	11 694	14 450
Novērstie zaudējumi par slimības pabalstiem (SPab/Iedz x PapDarbasp), euro			180 646	547 673	1 139 887	1 740 703	2 235 425	2 762 262
Novērsto zaudējumu apjoms kopā no 2024.gada līdz 2029.gadam, euro			8 606 596
Veselības aprūpes izmaksu samazinājums gadā (IzdVes/Iedz x PapDarbasp), euro			1 105 074	3 350 302	6 973 073	10 648 465	13 674 847	16 897 686
Veselības aprūpes izmaksu samazinājums no 2024.gada līdz 2029.gadam, euro			52 649 447
Ieguvumi no papildus darbaspēka un produktivitātes pieauguma (papildus iemaksātie nodokļi budžetā) gadā par papildus 6 veselīgi nodzīvotajiem mēnešiem gadā (Nod x PapDarbasp x 6 mēneši), euro			4 518 990	13 700 430	28 515 066	43 544 892
Ieguvumu no produktivitātes pieauguma apjoms kopā no 2024.gada līdz 2027.gadam, euro			90 279 378

Savukārt, diskontētā ekonomiskā ieguvumu vērtība pie diskonta likmes 5% gadā no “atceltajiem” slimības pabalstiem, veselības zaudējumiem un papildus iemaksātajiem nodokļiem no 2024. gada līdz 2029. gadam ir sagaidāma 76,7 milj. euro vērtībā. Detalizēts skaidrojums sniegts zemāk.

Gads	Īstenošanas periods	Projektu investīcijas	Sociālekonomiskās atdeves rādītāji				(1+r)^(-n)*, kur r=5%	Tīrie diskontētie ienākumi (NPV- Net present value)
			Novērstie zaudējumi par slimības pabalstiem	Veselības aprūpes izmaksu samazinājums	Ieguvumi no produktivitātes pieauguma	Kopā
1	2	3	4	5	6	7 = 4+5+6	8	9 = (7-3)x8
2023	0	0	0	0	0	0	1	0
2024	1	3 909 327	180 646	1 105 074	4 518 990	5 804 710	0.952381	1 805 127
2025	2	7 941 702	547 673	3 350 302	13 700 430	17 598 405	0.90702	8 758 914
2026	3	12 811 587	1 139 887	6 973 073	28 515 066	36 628 026	0.86383	20 573 535
2027	4	13 003 293	1 740 703	10 648 465	43 544 892	55 934 060	0.82270	35 319 248
2028	5	10 704 555	2 235 425	13 674 847	0	15 910 272	0.78352	4 078 815
2029	6	11 398 536	2 762 262	16 897 686	0	19 659 948	0.74621	6 164 793
Kopā:		59 769 000*	8 606 596	52 649 447	90 279 378	151 535 421		76 700 432

^*- visu Programmas ietvaros Veselības ministrijas pārziņā esošo ESF+ atbalsta pasākumu īstenošanas izmaksas

Balstoties uz šo datu analīzi ir secināms, ka specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotie pasākumi veicinās pozitīvo efektu uz sabiedrību kopumā 76,7 milj. euro vērtībā un kopējā atdeve no 2024. gada līdz 2029. gadam veiktajām investīcijām iedzīvotāju veselībā būs lielāka par novērtēto.

Lai nodrošinātu pasākuma projekta vadību un īstenošanu, kā arī realizētu atbalstāmas darbības saistībā ar sabiedrības veselības pētījumu veikšanu un veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumu uzraudzības veikšanu finansējuma saņēmējs uz projekta īstenošanas laiku var izveidot nepieciešamās terminētās tikai uz projekta īstenošanas laiku amata vietas projekta īstenošanai, prasot tās no Valsts kancelejas.

Attiecībā uz vienkāršoto izmaksu piemērošanu 4.1.2.1. pasākuma ietvaros, ir jāņem vērā tas, ka 4.1.2.1. pasākums paredz darbības kā piemēram kampaņas un profilakses pasākumi, kas nav tipveida un tie tiek organizēti atsevišķi individuāli konkrētā jomā, konkrētai mērķgrupai, konkrētā laikā ar konkrētu rīcībpolitikas uzdevumu sabiedrības veselības jomā. Parasti to īstenošanai tiek izmantoti metu konkursi, tie neatkārtojas, līdz ar to, tiem grūti paredzēt vienības izmaksas un likmes. Tāpat jāņem vērā, ka 4.1.2.1.pasākuma specifika ir plaši masveida veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, kampaņas pētījumi, kur nav iespējama dalībnieku uzskaite, intervēšana un apzināšana. Tādēļ tikai konkrētos mērķgrupu pasākumos, kur ir organizēta ierobežota vide, kur dalībnieki nāk atkārtoti, ir iespējams tos intervēt un aptaujāt, lai iegūtu datus. Par tādiem pasākumiem tiek pieņemts un definēts, ka tie ir pasākumi virs 8 stundām, kas ir vidējas intervences organizēti pasākumi. Tāda pieeja tika īstenota ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" projektu dalībnieku uzskaitei.

4.1.2.1. pasākuma investīcijām nav ietekmes uz horizontālajiem principiem:
“Klimatdrošināšana”; “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Savukārt uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ir netieša ietekme, attiecīgi projektu iesniegumu atlasē vērtējot kritēriju vai projektā paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu. Projektā ir jābūt: vismaz trīs vispārīgām darbībām, vismaz trīs specifiskām darbībām un jānosaka vismaz viens horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājs: - atbalstu saņēmušo sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto personu skaits – kas attiecīgi noteikts noteikumu projektā.

Atbilstoši ES Savienības Kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam 4.1.2.1. pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 147 “Pasākumi, kas veicina aktīvas un veselīgas vecumdienas” – ESF+ finansējums 7 845 361 euro;
Nr. 160 “Pasākumi veselības aprūpes sistēmas pieejamības, efektivitātes un noturības uzlabošanai (izņemot infrastruktūru)” – ESF+ finansējums 3 362 297 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ESF+ finansējums 11 207 658 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ESF+ finansējums 11 207 658 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ESF+ finansējums 11 207 658 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 2 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” - ESF+ finansējums 11 207 658 euro.

Komercdarbības atbalsta ietekme uz konkurenci un tirdzniecību
Kopumā 4.1.2.1. pasākuma "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tiks piešķirts finansējuma saņēmējam - Veselības ministrijai valsts deleģētas funkcijas veikšanai atbilstoši uz Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.286 “Veselības ministrijas nolikums” noteiktajām funkcijām un uzdevumiem un ņemot vērā iepriekš minētos normatīvos aktus, atbalsts tiek sniegts pasākumam bez ekonomiskās aktivitātes, kas nesniedz ekonomiskas priekšrocības citu komersantu starpā.

Ņemot vērā, ka Muzejs veic starpresorisku valsts pārvaldes iestādes funkcijas. Muzeja iesaiste 4.1.2.1. pasākuma atbalstam kvalificējas gan attiecībā uz 4.1.2.1. pasākuma atbalsta saņemšanu izstrādājot, organizējot valsts politiku sabiedrības veselības jomā, gan īstenojot muzejpedagoģisko darbu kā kultūras funkciju. Attiecībā uz sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu programmas īstenošanu komercdarbības atbalsts netiek konstatēts, pasākumi īstenojas deleģētās valsts funkcijas ietvaros.

Savukārt attiecībā uz kultūras funkciju jāskata 2016.gada 19.jūlijā pieņemtais EK paziņojums par Līguma par ES darbību 107.panta 1.punktā minēto komercdarbības atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (Pieejams https://eur-lex.europa.eu/legalcontent/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC) (turpmāk – Paziņojums par komercdarbības atbalsta jēdzienu), skaidrojot komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, tostarp kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Paziņojumā par komercdarbības atbalsta jēdzienu EK ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt komercdarbības atbalsts.

Attiecīgi ir gadījumi, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai ir pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Turklāt daudzi kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumi objektīvi ir neaizstājami un tādējādi tiem nav reāla tirgus. EK uzskata, ka arī šie pasākumi kvalificētos kā tādi, kam nav saimnieciska rakstura.

Tomēr arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām  izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Muzeja gadījumā tās ir ieejas biļetes, kas sedz tikai daļu no faktiskajām  izmaksām.

Attiecīgi Muzeja 4.1.2.1. pasākuma atbalsta ietvaros īstenotie pasākumi ir uzskatāmi par pasākumiem bez saimnieciskās darbības, kuriem ir jāpierāda atbalsta neesamība pēc saimnieciskā darbības neesamības kritērija - par ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu tiek uzskatīts projekts, ja projektam projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ieņēmumi no saimnieciskās darbības atbalstītajā objektā ir mazāki par 50 procentiem no kopējām kultūras institūcijas izmaksām.
Ja pēc izvērtēšanas secināms, ka iepriekšminētais saimnieciskās darbības neesamības kritērijs izpildās, t.i., ieņēmumi nepārsniedz 50 procentu robežvērtību pret kopējām kultūras institūcijas izmaksām, piešķirtais atbalsts pasākuma ietvaros netiek uzskatīts par atbalstu saimnieciskai darbībai, un tālāka izvērtēšana pēc vietējās ietekmes neesamības kritērija nav jāveic.
Ja saimnieciskās darbības neesamības kritērijs neizpildās, t.i., ieņēmumi pārsniedz 50 procentu robežvērtību pret kultūras objekta kopējiem izdevumiem, papildus vērtē, vai objektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, piemērojot šādu vietējās ietekmes neesamības kritēriju - ja projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem atbalstītajā objektā gadā vairāk nekā 85 procenti ir Latvijas iedzīvotāji, šāds projekts tiek uzskatīts par projektu, kuram nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Attiecīgi noteikuma projekts paredz, ka Muzejs kopā ar projekta iesniegumu un turpmāk reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūnijam (projekta dzīves cikla laikā) iesniedz aprēķinus, pierādījumus un apliecinājumu, ka projekts nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai, ja projektam ir saimniecisks raksturs, apliecina, ka projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū atbilstoši iepriekš minētajam vietējās ietekmes neesamības kritērijam. Attiecībā uz šo kritēriju – Muzeja ekspozīcija un programmas tiek īstenotas latviešu valodā un pārsvarā orientētas uz 6 -12 gadus veciem bērniem un skolēniem, ņemot vērā Skolas 2030 prasības, tas praktiski izslēdz ārzemju ietekmi.

Tāpat noteikumu projekts paredz noteikt nosacījumu, ka atbalsta saņēmējs atmaksā sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļas nosacījumiem, ja projekta ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) tiek konstatēts, ka projekts vairs neatbilst nevienam no šo noteikumu 42.1. un 42.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem. Noteikumu projektā lietotais termins “projekta pārskata periods” pielīdzināms projekta dzīves cikla periodam, kas nosakāms atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumā noteiktajam aktīvu amortizācijas perioda ilgumam. Finansējuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti ar projekta īstenošanu saistītajiem ieņēmumiem un izdevumiem un sadarbības iestāde saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 65.panta 8.punktu uzraudzīs, vai projektā nav gūti neto ieņēmumi, un, ja ieņēmumi ir gūti, tad no tās darbības attiecināmajiem izdevumiem, kas līdzfinansējama no ESF+ finansējuma un no kuras ir gūti ienākumi, noslēguma maksājumu pieprasījumā, ko iesniedz finansējuma saņēmējs, atskaita neto ienākumus, kas nav ņemti vērā darbības apstiprināšanas brīdī un kas tieši gūti tikai darbības īstenošanas laikā. Finansējuma saņēmējs gūto ieņēmumu summu  pa budžeta pozīcijām var samazināt vai no konkrētas pozīcijas, vai nu proporcionāli no visām pozīcijām. Šī prasība ir piemērojama tikai šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam - Muzejam, ja projekta īstenošanas laikā tiek noteikta ieejas maksa uz projekta ietvaros izveidoto ekspozīciju - Bērnu muzeja klasi.
 
Pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas uzlabos Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā, attiecīgi pasākuma ietvaros paredzētie pasākumi vienlaicīgi veicinās arī ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) apakšmērķa “celt labklājību” sasniegšanu.

^[1] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__IV__IVP/IVP030/table/tableViewLayout1/
^[2] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS010/table/tableViewLayout1/
^[3] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV010m/table/tableViewLayout1/
^[4] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__PP__PPI/PPI020/table/tableViewLayout1/
^[5] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__VA__VAI/VAI010/table/tableViewLayout1/