Anotācija (ex-ante)

Pirms iesaukšanas VAD tiek veikta iesaucamo veselības pārbaude.
Saskaņā ar aizsardzības ministra 2023. gada 20. aprīļa pavēli Nr. 36-P “Par iesaukumu valsts aizsardzības militārajā dienestā” pirmā iesaukumā 2023.gada jūlijā iesaucamo personu skaits tika noteikts līdz 300 personām. Savukārt, ievērojot aizsardzības ministra 2024. gada 19. februāra pavēli Nr. 24-P “Par valsts aizsardzības dienesta iesaukumu organizāciju 2025. gadā” VAD 2025. gada iesaukumos iesaucamo skaits ir palielināts, proti, 11 mēnešu garajam dienestam NBS vienībā iesaucamo personu skaits noteikts 1040 personas. Iesaucamo skaits turpmākajos gados pakāpeniski tiks palielināts, lai izveidotu visaptverošu iesaukšanas sistēmu, kas paredz 18 gadu vecumu sasniegušo pilsoņu - vīriešu apzināšanu, viņu atbilstības VAD izvērtēšanu, tostarp, veicot VAD iesaucamo veselības pārbaudi. Šādas sistēmas ieviešana, palielinoties VAD iesaucamo skaitam, nav iespējama veselības pārbaudes veikšanu koncentrējot tikai NBS ārstniecības iestādē, ņemot vērā to, ka NBS ārstniecības iestāde veic profesionālā dienesta kandidātu veselības pārbaudes, zemessargu veselības pārbaudes, ikgadējās veselības pārbaudes, veselības aprūpi karavīriem utt. VAD likuma pārejas noteikumu 6. punktā uzsvērts, ka NBS ārstniecības iestāde veic iesaucamo veselības pārbaudi aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām līdz 2024. gada 1. jūlijam.

VAD karavīrs dienē kopumā 11 mēnešus. Pirmajā dienesta laika daļā apgūst militārās pamatzināšanas un prasmes, kā arī apgūst militāro specialitāti, bet otrajā daļā pilda amata pienākumus NBS vienībā. Noteikumu projektā ietvertā veselības pārbaudes kārtība un prasības noteiktas, pielīdzinot profesionālā dienesta kandidātiem noteikto veselības kapacitāti un veselības kategoriju. Proti, noteikumu projekts nosaka iesaucamo veselības stāvokļa prasības un pārbaudes kārtību, kas atbilst profesionālā dienesta kandidātiem noteiktajai veselības kapacitātei un veselības kategorijai, lai iesaucamo veselības pārbaudes profesionālajā dienestā iesaucamajiem un VAD iesaucamajiem tiktu veiktas pēc vienotiem principiem un veselības stāvokļa rezultāti būtu salīdzināmi un vienādi interpretējami.
Jāņem vērā arī to, ka saskaņā ar VAD likuma 14.pantu, VAD karavīram paredzēta iespēja  pēc sešiem mēnešiem noslēgt profesionālā dienesta līgumu, ievērojot Militārā dienesta likuma nosacījumus un kārtību, pieņemšanai NBS profesionālā dienestā. Lai pieejamos resursus izmantotu efektīvi un nebūtu jāveic atkārtota veselības pārbaude, VAD karavīram un profesionālā dienesta karavīram jāsaglabā līdzvērtīga veselības pārbaudes metodoloģija, prasības un kritēriji. Iespējamas situācijas, kad paralēli VAD iesaukšanas procesam, persona jau ir pieteikusies profesionālajam dienestam un tās veselība jau ir novērtēta profesionālā dienesta atlases procesā. Līdz ar to, noteikumu projektā paredzēts, ka iesaucamo nenosūta uz veselības pārbaudi, ja iesaucamā veselības pārbaude veikta profesionālā dienesta atlases procesā un atzinums par  veselības kapacitāti un veselības kategoriju ir derīgs, ja tas ir izsniegts ne vēlāk kā gadu pirms Valsts aizsardzības dienesta likuma 7. panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas (noteikumu projekta 8. punkts). Šādas kārtības noteikšana ir būtiska, lai nodrošinātu budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu. Šādā situācijā Aizsardzības ministrija atzinumu par iesaucamā veselības pārbaudi pieprasīs no NBS ārstniecības iestādes Administratīvā procesa likuma kārtībā.
Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 25.panta otro daļu veselības datus ir atļauts apstrādāt, ja ir vismaz viens no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk - datu regula), 9. panta 2. punktā noteiktajiem pamatiem vai datu apstrāde paredzēta ārējā normatīvajā aktā atbilstoši datu regulas 9. panta 4. punktam. Saskaņā ar minētā panta trešo daļu apstrādē tiek ievēroti datu regulas 5. pantā noteiktie datu apstrādes principi, arī tie, kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai. Ievērojot minēto, noteikumu projektā uzsvērts, veselības datu apstrādes mērķis un nolūks - izvērtēt iesaucamā veselības stāvokļa atbilstību VAD un noteikt veselības kapacitāti un veselības kategoriju.
Noteikumu projektā noteikts, ka veselības pārbaudi organizē un veic ārstniecības iestāde, ar kuru Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumu par iesaucamo veselības pārbaudes veikšanu. Līgums tiks slēgts par veselības pārbaužu veikšanu, nodrošinot t.s. pamatpakalpojumu, atbilstoši 1.pielikumā tieši minēto ārstniecības personu, un izmeklējumu veikšanai, kā arī  papildu izmeklējumiem un konsultācijām, ja tādas saskaņā ar indikācijām ir nepieciešamas, lai novērtētu iesaucamā veselības kategoriju un veselības kapacitāti. Tāpat saglabāta iespēja, ka veselības pārbaudi var organizēt un veikt arī NBS ārstniecības iestādē. Paredzēts, ka vispārīgi veselības pārbaudes veiks līgumiestādes, bet izņēmumu gadījumā, kad piemēram, iepirkums noslēdzas bez rezultāta un veidojas veselības pārbaužu veikšanas pārrāvums tādā mērā, ka apdraud iesaukuma nokomplektēšanu, veselības pārbaudes varētu  tikt uzdots organizēt un veikt NBS ārstniecības iestādei līdz brīdim, kad tiek nodrošināta veselības pārbaužu veikšana līgumiestādēs. Šādā gadījumā par to atsevišķi lems Aizsardzības ministrija, ņemot vērā NBS iespējas. Lai nodrošinātu VAD likumā Aizsardzības ministrijai noteikto funkciju izpildes nepārtrauktību, saskaņā ar Publisko iepirkuma likumu ir veikta tirgus izpēte, lai apzinātu iespējas ārpakalpojumā iegādāties ārstniecības iestādes pakalpojumus VAD iesaucamo veselības pārbaužu veikšanai 2024. gada otrajā pusgadā. Savukārt, lai ārpakalpojumā nodrošinātu iesaucamo veselības pārbaužu veikšanu no nākamā gada, plānots organizēt publisko iepirkumu.
Paredzams, ka ārstniecības iestādes ārpakalpojumā veiks iesaucamo veselības stāvokļa pārbaudi, ārstniecības iestādes vadītājam, izveidojot ārstu komisiju, kuras sastāvā ir noteikumu projekta 1. pielikumā minētie ārsti speciālisti - ķirurgs, neirologs, otolaringologs, oftalmologs, dermatologs, venerologs, zobārsts, ginekologs, psihiatrs, narkologs. Tāpat medicīniskās pārbaudes komisijas sastāvā iekļaujams  ģimenes (vispārīgās prakses) ārsts vai arodveselības un arodslimību ārsts vai internists vai eksperts, kurš sniegs atzinumu par iesaucamā veselības kapacitāti un veselības kategoriju (turpmāk – Atzinums), kas kalpos par pamatu Aizsardzības ministrijas lēmuma pieņemšanai par iesaukšanu/neiesaukšanu VAD. Veselības pārbaudes ietvaros tiks veikti noteikumu projekta 1. pielikumā minētie  izmeklējumi (noteikumu projekta 12. punkts). Paredzēts, ka veselības pārbaudes ietvaros, iesaucamais var tikt nozīmēts arī pie cita -  noteikumu projekta 1. pielikumā neminēta speciālista vai arī iesaucamajam var tikt nozīmēts citi noteikumu projekta 1. pielikumā neminēti medicīniskie izmeklējumu. Tādi var tikt veikti, lai precizētu diagnozi un noteiktu iesaucam  veselības kapacitāti un veselības kategoriju
Saskaņā ar 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijas par attieksmi pret karagūstekņiem 17. panta trešo daļu katrai karojošai pusei jāapgādā personas, kas atrodas to jurisdikcijā un kas var kļūt par karagūstekņiem, ar personības apliecību, tajā uzrādot īpašnieka uzvārdu, vārdus, dienesta pakāpi, armijas, pulka, personas vai sērijas numuru vai līdzvērtīgu informāciju un dzimšanas datumu. Bez tam personības apliecībā var būt īpašnieka paraksts vai pirksta nospiedums, vai arī abi divi, kā arī var būt jebkura cita informācija, kuru karojošā puse vēlas pievienot attiecībā uz personām, kas pieder to bruņotajiem spēkiem. Asinsgrupu nesavienojamības gadījumā var veidoties trombi, kā rezultātā var iestāties nāve. Līdz ar to, precīzas un pēc iespējas savlaicīgas informācijas par asins grupu un Rh faktoru esamību (it īpaši, ja pastāv ierobežojumi asins grupas un Rh faktora noteikšanai un ir nepieciešams izmantot tiešo asins pārliešanas metodi) var būt kritiska dzīvības uzturēšanai vai glābšanai.  Saskaņā ar VAD likuma 13.pantu VAD sākas ar dienu, kad pilsonis saskaņā ar lēmumu par iesaukšanu VAD ir ieradies dienesta vietā un iekļauts konkrētās NBS vienības personālsastāva sarakstā. Lai nodrošinātu, ka  VAD iesaucamajam ir izgatavotas apliecības, un  izgatavojot iesaucamajiem apliecības, NBS rīcībā ir precīza, laboratoriski apstiprināta informācija par iesaucamā asins grupu, paredzēts, ka viens no laboratoriskajiem izmeklējumiem ir asins grupas un Rh faktora noteikšana, tāpēc(noteikumu projekta 7. pielikums) ir ietverta prasība par iesaucamā asins grupu un Rh faktoru norādīšanu atzinumā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 409 “Noteikumi par kārtību, kādā pilsoņus reģistrē, uzskaita, atlasa un iesauc valsts aizsardzības dienestā, un valsts aizsardzības militārajā dienestā apgūstamajām zināšanām un prasmēm” 22. un 33. punktu Aizsardzības ministrija pārbauda, vai uz iesaucamo nav attiecināmi  VAD likuma 8. panta pirmajā daļā vai 9. panta pirmās daļas 1., 3., 4. vai 5. punktā minētie neiesaukšanas vai dienesta atlikšanas nosacījumi, un iesaucamajam uz oficiālo elektronisko adresi vai deklarētās dzīvesvietas adresi nosūta pavēsti par ierašanos uz veselības pārbaudi, tajā skaitā, norādot laiku un vietu, kurā jāierodas uz veselības pārbaudi. Attiecīgi noteikumu projekta 7.punktā noteikts, ka iesaucamais uz veselības pārbaudi tiek nosūtīts ar Aizsardzības ministrijas pavēsti. VAD likuma 26.pantā noteikti iesaucamo pienākumi, tostarp, iepazīties ar saņemtajiem Aizsardzības ministrijas paziņojumiem, kā arī ierasties uz pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā un laikā. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Oficiālās elektroniskās adreses mērķis ir nodrošināt drošu, efektīvu un kvalitatīvu elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp valsts iestādēm un privātpersonām. Paziņošanas likuma 8.pantā ietverta paziņošanas prezumpcija, izmantojot pasta pakalpojumus, bet 9.pantā – izmantojot elektroniskos sakarus. Minētās tiesību normas tās vērtējot kopsakarā pēc būtības izslēdz situācijas, kad iesaucamais var attaisnot savu neierašanos sakarā ar to, ka nav saņēmis uzaicinājumu. Papildus jāņem vērā, ka pilsoņi Valsts aizsardzības dienestam piesakās brīvprātīgi, tādējādi to iesaukšana un kopumā nepieciešamo darbību veikšana, lai sasniegtu minēto mērķi, atbilst personas vēlmei, un persona būs aktīva. Savukārt, to, kuri tiek atlasīti pēc nejaušības principa, aktīvas rīcības nepieciešamība izriet no valsts uzliktā pienākuma, kas ir obligāts, un pienākuma – ierasties uz veselības pārbaudēm neizpildes gadījumā iestājās administratīvā atbildība. Lai pēc iespējas ievērotu iesaucamo vēlmes veselības pārbaudi iziet dienā, kad tas no iesaucamo interešu viedokļa, viņam ir visērtāk, Aizsardzības ministrija, plānojot norīkošanu uz veselības pārbaudi, izveidos kalendāru, kas tiks saskaņots ar ārstniecības iestādi un sazināsies ar iesaucamo, saskaņojot veselības pārbaudes datumu un attiecīgi izdodot pavēsti. Vienlaikus tikai situācijā, kad nebūs iespējams sazināties ar iesaucamo, lai vienotos par vēlamo veselības pārbaudes laiku, iesaucamajam  veselības pārbaudes datums tiks noteikts tāds, lai tas nav ātrāk par septiņām dienām no pavēstes nosūtīšanas dienas, ja pavēsti nosūtīs uz deklarēto dzīvesvietu bet, ja pavēste tiks nosūtīta uz oficiālo elektronisko adresi vai e- pastā – tad veselības pārbaudes datums tiks noteikts tāds, lai tas nav  ātrāk kā divas dienas no pavēstes nosūtīšanas dienas. Jāņem vērā, ka šis ir minimālais laika periods veselības pārbaudes laika noteikšanai, kas neliedz noteikt garāku.
Vienlaikus noteikumu projekta 7. punktā akcentēts, ka veselības pārbaude tiek atzīta par pabeigtu ar Atzinuma sagatavošanas brīdi. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai stiprinātu iesaucamā izpratni  par viņa pienākumiem, proti, ne tikai ierasties uz veselības pārbaudi, bet apmeklēt visus noteikumu projekta 1. pielikumā minētos ārstus speciālistus un veikt minētajā pielikumā norādītos izmeklējumus, kā arī papildu izmeklējumus, ja ārstu komisijā ietilpstošie ārsti speciālisti atbilstoši noteikumu projekta 15. punktā noteiktajam – papildu speciālistu apmeklējumu un izmeklējumus būs noteikusi. Tādējādi nodrošinot vispusīgas informācijas par veselību iegūšanu, lai ārsts (ģimenes ārsts, internists, arodveselības un arodslimību ārsts vai eksperts) varētu sniegt Atzinumu.
Saskaņā ar noteikumu projekta 9. punktu, noteikts, ka iesaucamais, ierodoties uz veselības pārbaudi, ārstu komisijai uzrāda personu apliecinošu dokumentu un medicīniskos dokumentus. Noteikumu projekta 9. punktā noteiktas tiesības iesaucamajam uzrādīt papildu dokumentu, kas viņa ieskatā var būt nozīmīgs veselības stāvokļa izvērtēšanai, piemēram, par veiktajām operācijām, saslimšanām. Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 9. pantu pacientam ir tiesības vienu reizi bez maksas saņemt savu medicīnisko dokumentu izrakstu, norakstu vai kopiju. Tādējādi iesaucamais vēršoties pie ģimenes ārsta, attiecīgu informāciju var saņemt bez maksas. Iesaucamie pie ģimenes ārstiem var vērsies pēc brīvprātības principa un šobrīd netiek nozīmēts obligāti saņemt ģimenes ārsta izziņu visos gadījumos, kad saņēmis iesaukšanas pavēsti.
Vienlaikus jāatzīmē, ka ārstniecības iestāde, kura veiks veselības pārbaudes, ja tā uzskatīs par lietderīgu un nepieciešamu no resursu patēriņa viedokļa un iegūtās informācijas nozīmīguma, varēs ieviest veselības aptaujas anketu, kuru iesaucamajam būs jāaizpilda pirms veselības pārbaudes. Viens no veselības aptaujas anketas ieviešanas mērķiem ir saistīts ar informācijas sniegšanu ārstu komisijai par savu veselības stāvokli, tomēr jāņem vērā, ka iesaucamo izpratnes līmenis par veselības jautājumiem var būt ļoti dažāds. Līdz ar to, veselības aptaujas anketā norādītajai informācijai ir tikai informatīvs raksturs un tajā iesaucamā sniegtie fakti ir jāpārbauda veselības pārbaudē. Tādējādi noteikumu projektā netiek noteikts pienākums ārstniecības iestādei šādas veselības aptaujas ieviest, vienlaikus neizslēdzot iespējamību, ka tāda var tikt ieviesta, ja konkrēta ārstniecības iestāde uzskata to par lietderīgu, attiecīgi informējot par anketas aizpildīšanas prasībām iesaucamo.
Saskaņā ar noteikumu projekta 10. punktu katram iesaucamajam  ievieš veselības pārbaudes karti (noteikumu projekta 2. pielikums), kurā tiek apkopoti visi veselības pārbaudes rezultāti – tajā skaitā, atzinums, starpatzinums, ja tāds ir pieņemts, kā arī pamatojums papildu izmeklējumu un analīžu veikšanai. Ārstniecības iestādē, kura veikusi veselības pārbaudi iesaucamajam, veselības karte glabājas normatīvajos aktos par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtībā noteikto ambulatorās medicīnas kartes glabāšanas termiņu, tas ir, 40 gadus.   Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” paredz vispārīgo medicīnas dokumentu glabāšanas kārtību – tai skaitā nosakot, ka profesionālā dienesta karavīru veselības pārbaužu kartes tiek glabātas 40 gadus. Lai neradītu atšķirības attiecībā uz medicīnisko dokumentu glabāšanu, saskaņojami dokumentu glabāšanas termiņi arī attiecībā uz VAD iesaucamo veselības pārbaužu kartēm. Atbilstoši noteikumu projekta 12. punktam, katrs ārsts speciālists veselības pārbaudes kartē ieraksta diagnozi, slimību un fizisko trūkumu saraksta punktus, veselības kapacitāti un veselības kategoriju, pārbaudes datumu, paraksta to un apzīmogo ar personisko zīmogu. Tāpat veselības pārbaudes kartē tiek atzīmēti laboratorisko izmeklējumu rezultāti, kas tiek veikti atbilstoši noteikumu projekta 1. pielikumam. Ārsts speciālists novērtē iesaucamā veselības stāvokli pēc noteikumu projekta  3. pielikumā minētās metodes, izmantojot slimības un fizisko trūkumu sarakstu (4. pielikums) un 5. pielikumā iekļautos paskaidrojumus slimību un fizisko trūkumu saraksta atsevišķu punktu lietošanai.  
Attiecīgi  ārsts (ģimenes ārsts vai internists vai eksperts),pamatojoties uz ārstu-speciālistu novērtēto iesaucamā veselības stāvokli, veiktajiem izmeklējumiem un noteikto veselības kapacitāti un veselības kategoriju, novērtē iesaucamo veselības atbilstību VAD un sniedz atzinumu. Novērtējot iesaucamā veselības kapacitāti un veselības kategoriju, ārsts (ģimenes ārsts vai internists vai arodveselības un arodslimību ārsts vai eksperts),vadās pēc noteikumu projekta 6. pielikumā minētās metodikas un ne vālāk kā piecu darba dienu laikā sagatavo noteiktas formas atzinumu, atbilstoši noteikumu projekta 7. pielikumam. Atzinums saskaņā ar noteikumu projekta 13. punktu ir derīgs vienu gadu. Piemēram, gadījumā, ja iesaucamais ir izgājis veselības pārbaudi 2023. gada decembrī, bet vēlāk radies pamats VAD atlikšanai, piemēram, sakarā ar ģimenes apstākļiem, bet šis pamats zudis 2024. gada septembrī, tad iesaucamais iesaucams uz 2025. gada janvāra iesaukumu bez atkārtotas veselības pārbaudes veikšanas,  jo uz lēmuma par iesaukšanu VAD pieņemšanas brīdi – 2024. gada 11. oktobri, Atzinums ir derīgs. 
Saskaņā ar Noteikumu projekta 14. punktā noteikto, iesaucamais ir atzīstams par derīgu valsts aizsardzības dienestam, ja iesaucamā veselības stāvokļa kapacitāte un kategorija noteikta 5B vai 6A, savukārt, ja iesaucamā veselības kapacitāte un kategorija novērtēta ar 4C, 3D, 2E vai 1F, iesaucamais veselības stāvokļa dēļ nav derīgs Valsts aizsardzības dienestam.
Savukārt, ja iesaucamajam nozīmē papildu izmeklējumus vai speciālistu konsultācijas, piecu darba dienu laikā tiek sniegts Starpatzinums (noteikumu projekta 8. pielikums), nosakot iesaucamā veselības stāvokļa kapacitāti “0” un veselības kategoriju - “Z”. Šādā gadījumā ārstam (ģimenes ārstam vai internistam vai  arodveselības un arodslimību ārstam vai ekspertam), ir pienākums noteikt datumu līdz kuram iesaucamajam  veicami papildu izmeklējumi vai apmeklējamas papildu konsultācijas un informēt par veikšanas vietu un laiku (noteikumu projekta 16. punkts). Papildu izmeklējumu vai speciālista konsultāciju var nozīmēt ārsts speciālists, izvērtējot iesaucamā veselības stāvokli un konstatējot, ka nepieciešams veikt precizējošus diagnostiskos izmeklējumus vai cita ārsta speciālista konsultāciju, lai pārliecinātos par iesaucamā veselības kapacitātes un veselības kategorijas atbilstību VAD. Papildu izmeklējumi un konsultācijas tiks nozīmētas, atbilstoši ārstniecības iestādes, ar ko noslēgts līgums, iespējamajiem datumiem, ņemot vērā konkrētā izmeklējuma vai speciālista pieejamību. Atsevišķi izmeklējumi  varētu notikt arī citā ārstniecības iestādē, ja, piemēram, ārstniecības iestāde, ar kuru noslēgts līgums, šādu papildu speciālistu vai medicīnisko izmeklējumu neveic un tā iesaucamo nosūta uz citu ārstniecības iestādi. Vienlaikus jāņem vērā, ka šādā gadījumā ārstniecības iestāde, ar kuru noslēgts līgums, norēķinās  ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojumu,  kā iepirktu pakalpojuma līguma izpildes nodrošināšanā. Savukārt, Aizsardzības ministrija norēķinās ar ārpakalpojuma līguma ārstniecības iestādi par veselības pārbaudes veikšanu, kas var ietvert arī izmaksas kopējā līguma ietvaros, kas segtu izdevumus citai ārstniecības iestādei par atsevišķu pakalpojumu nodrošināšanu.
Saskaņā ar noteikumu projekta 17. punktu ārstu komisija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā nosūta Aizsardzības ministrijai Atzinuma vai starpatzinuma kopiju. Atzinuma vai starpatzinuma oriģināls glabājas veselības pārbaudes kartē.
Saskaņā ar VAD likuma 26. pantu iesaucamajam ir pienākums ierasties uz pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā un laikā. Savukārt, atbilstoši VAD likuma 33. pantam, iesaucamajam par neierašanos uz viņam noteiktajām pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā un laikā bez attaisnojoša iemesla, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām. Ievērojot minēto, noteikumu projekta 19. punktā paredzēts, ja iesaucamais neierodas vai atsakās no pārbaudes, piemēram, ierodoties ārstniecības iestādē, informē to, ka veselības pārbaudi neveiks, vai atsakās no ārstu komisijas nozīmētās izmeklēšanas vai apskates, piemēram, ierodas pie ģimenes ārsta vai internista, bet neierodas pie psihiatra vai narkologa, kā arī neievēro ārstu komisijas noteiktos termiņus izmeklējumu vai apskates veikšanai, ārstu komisija par to informē Aizsardzības ministriju nepieciešamo darbību veikšanai  - lēmuma pieņemšanai par iesaucamā pārcelšanu uz nākamo iesaukumu, atbilstoši Noteikumiem Nr.409, kā arī nododot informāciju Militārajai policijai jautājuma par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.  Saskaņā ar VAD likuma 34.pantu administratīvo pārkāpuma procesu par pārkāpumiem veic Militārā policija.
Izmaksas par papildu izmeklējumiem, tāpat kā kopumā izmaksas par veselības pārbaudēm nesedz iesaucamais. Izmaksas par veselības pārbaudēm, tajā skaitā, papildu izmeklējumiem, proti, faktiski veiktajiem pakalpojumiem tiek segtas atbilstoši līgumā par iesaucamo veselības pārbaudes veikšanu noteiktajai kārtībai no Aizsardzības ministrijas kārtējā gadā piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem (noteikumu projekta 6. punkts).
Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku pārsūdzības procesa norisi, Aizsardzības ministrija apstrīdēšanas procesa ietvaros, pamatojoties uz Valsts aizsardzības likuma 6.panta pirmo daļu un  Administratīvā procesa likuma 59.pantu vērsīsies NBS Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisijā (turpmāk – CMEK) lūdzot sniegt atzinumu par iesaucamā veselības kapacitāti un veselības kategoriju. Savukārt, gadījumā, ja atzinuma sniegšanai būs nepieciešams iesaucamo norīkot uz papildu izmeklējumiem vai konsultācijām vai atkārtotu pārbaudi, CMEK informēs Aizsardzības ministriju, un tā iesaucamo norīkos uz veselības pārbaudi (noteikumu projekta 20.3 apakšpunkts).

Ņemot vērā to, ka Veselības inspekcijas uzdevums atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumu Nr.309 "Veselības inspekcijas nolikums" 4.2. apakšpunktam ir kontrolēt ārstniecības iestāžu darbības atbilstību veselības aprūpes jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tad sūdzības par ārstniecības iestādes darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, iesaucamais var iesniegt Veselības inspekcijā vispārējā kārtībā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka Veselības inspekcijas kompetencē atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumu Nr.309 "Veselības inspekcijas nolikums"  ir uzraudzīt ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu izpildi veselības aprūpes jomā, tad sūdzības par ārstniecības iestādes darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un ārstniecības personu kompetenci, iesaucamais var iesniegt Veselības inspekcijā vispārējā kārtībā.
Iesaucamā, kuram uzsākta veselības pārbaude līdz šo noteikumu spēkā stāšanās, veselības pārbaudi pabeidz Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestāde aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām. Veselības pārbaudes tiks pabeigtas ārstniecības iestādē, kura uzsākusi šīs pārbaudes, lai  tās noritētu pēc vienotiem principiem un informācija par iesaucamo būtu apkopota vienā iestādē un veselības kapacitāte un veselības kategorija (tajā skaitā tiem, kuriem ir noteikta veselības kapacitāte un veselības kategorija 0Z), tiktu noteikta tajā ārstniecības iestādē, kura veikusi veselības pārbaudes. Ņemot vērā iepriekšminēto, līdz Ministru kabineta noteikumu projekta spēkā stāšanās laikam, uzsāktās veselības pārbaudes pēc tiesiskās noteiktības principa  notiks ņemot vērā Aizsardzības ministrijas  noteikto veselības pārbaužu metodiku. Pēc Ministru kabineta noteikumu projekta spēkā stāšanās, veselības pārbaudes notiks vadoties pēc noteikumu projektā minētās kārtības.


Risinājuma apraksts
Lai izpildītu doto deleģējumu, noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka atkārtoti veselības pārbaudei norīko personu, ja tā atzīta par dienestam nederīgu pārejošu veselības traucējumu dēļ. Jāņem vērā, ka veselības stāvoklis var mainīties arī laikā starp lēmuma pieņemšanu par iesaucamā iesaukšanu VAD līdz VAD izpildes uzsākšanai. Lai nodrošinātu iesaucamā savlaicīgu informēšanu par iesaukšanu VAD,  VAD likuma 11.panta pirmajā daļā noteikts, ka Aizsardzības ministrija nodrošina lēmumu par iesaukšanu VAD nosūtīšanu iesaucamajam ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms datuma, kad viņam jāierodas dienesta vietā. Savukārt, Administratīvā procesa likuma 79.pants paredz tiesības apstrīdēt administratīvo aktu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, proti, no tā paziņošanas brīža. Līdz ar to, ir iespējamas situācijas, kad laika periodā no lēmuma par iesaukšanu VAD spēkā stāšanās un VAD izpildes uzsākšanu, iesaucamais saskaras ar tādiem veselības traucējumiem, piemēram, ciešot avārijā, kas ir par pamatu administratīvā procesa uzsākšanai no jauna. Līdz ar to, noteikumu projekta 20.punktā nostiprināmas tiesības, ka atkārtotai veselības pārbaudei ir tiesības norīkot arī, ja Aizsardzības ministrija ir saņēmusi pamatotu iesniegumu par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna vai Aizsardzības ministrijas lēmuma apstrīdēšanas ietvaros. Ja iesaucamā veselības kapacitāte un veselības kategorija neatbilst Valsts aizsardzības dienestam pārejošu veselības traucējumu dēļ, tad atzinums ir derīgs līdz atzinumā norādītajam termiņam. Ja traucējums novērsts pēc tam, kad beidzies šo noteikumu 13.punktā minētā atzinuma derīguma termiņš, iesaucamais nosūtāms atkārtotai veselības pārbaudei.
 Atkārtota pārbaude tiek veikta kārtībā, kādā veikta t.s. sākotnējā pārbaude, tajā skaitā, ņemot vērā noteikumu projekta pielikumā noteikto metodiku veselības stāvokļa kategorijas un veselības kapacitātes noteikšanai. Proti, veselības stāvokļa kategorija un kapacitāte kā t.s. sākotnējā, tā arī atkārtotajā veselības pārbaudē tiek noteikta pēc vienotas metodikas, proti, ņemot noteikumu projekta pielikumā noteikto metodiku.

VAD likuma 6. panta ceturtās daļas 2. punktā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību un termiņus, kādos var atkārtoti izvērtēt veselības stāvokli un noteikt atbilstību VAD, ja iesaucamais ir atzīts par nederīgu dienestam pārejošu veselības traucējumu dēļ. Attiecīgi noteikumu projektā ietverams regulējums par kārtību un termiņu, kādā tiek izvērtēts veselības stāvoklis personai, ja tas sākotnēji atzīts par nederīgu VAD pārejošu veselības traucējumu dēļ.

Lai izpildītu doto deleģējumu, noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka atkārtoti veselības pārbaudei norīko personu, pamatota  iesnieguma saņemšanas gadījumā par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna sakarā ar izmaiņām iesaucamā veselības stāvoklī;ja ir beidzies šo noteikumu 13. punktā minētā atzinuma derīguma termiņš un persona nav uzsākusi Valsts aizsardzības dienestu; ja apstrīdēts Valsts aizsardzības dienesta likuma 7. panta pirmajā daļā minētais lēmums un Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija apstrīdēšanas procesa ietvaros nevar sniegt atzinumu par iesaucamā veselības kapacitāti un veselības kategoriju sakarā ar to, ka iesaucamo nepieciešams norīkot uz speciālistu konsultāciju vai papildu medicīnisko izmeklējumu.
Jāņem vērā, ka veselības stāvoklis var mainīties arī laikā starp lēmuma pieņemšanu par iesaucamā iesaukšanu VAD, līdz VAD izpildes uzsākšanai. Lai nodrošinātu iesaucamā savlaicīgu informēšanu par iesaukšanu VAD,  VAD likuma 11.panta pirmajā daļā noteikts, ka Aizsardzības ministrija nodrošina lēmumu par iesaukšanu VAD nosūtīšanu iesaucamajam ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms datuma, kad viņam jāierodas dienesta vietā. Savukārt, Administratīvā procesa likuma 79.pants paredz tiesības apstrīdēt administratīvo aktu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, proti, no tā paziņošanas brīža. Līdz ar to, ir iespējamas situācijas, kad laika periodā no lēmuma par iesaukšanu VAD spēkā stāšanās un VAD izpildes uzsākšanu, iesaucamais saskaras ar tādiem veselības traucējumiem, piemēram, ciešot avārijā, kas ir par pamatu administratīvā procesa uzsākšanai no jauna. Līdz ar to, noteikumu projekta 20.punktā nostiprināmas tiesības, ka atkārtotai veselības pārbaudei ir tiesības norīkot arī, ja Aizsardzības ministrija ir saņēmusi pamatotu iesniegumu par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna vai Aizsardzības ministrijas lēmuma apstrīdēšanas ietvaros. Tāpat atkārtotai veselības pārbaudei norīkojams, ja iesaukšana VAD tika atlikta sakarā ar pārejošu veselības stāvokļa traucējumu konstatēšanu. Ja iesaucamā veselības kapacitāte un veselības kategorija neatbilst VAD pārejošu veselības traucējumu dēl, tad atzinums ir derīgs līdz atzinumā norādītajam termiņam.Ja traucējums novērsts pēc tam, kad beidzies šo noteikumu 13.punktā minētā atzinuma derīguma termiņš, iesaucamais nosūtāms atkārtotai veselības pārbaudei.
 Atkārtota pārbaude tiek veikta kārtībā, kādā veikta t.s. sākotnējā pārbaude, tajā skaitā, ņemot vērā noteikumu projekta pielikumā noteikto metodiku veselības stāvokļa kategorijas un kapacitātes noteikšanai. Proti, veselības stāvokļa kategorija un kapacitāte kā t.s. sākotnējā, tā arī atkārtotajā veselības pārbaudē tiek noteikta pēc vienotas metodikas, proti, ņemot noteikumu projekta pielikumā noteikto metodiku.