23-TA-474: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2022. gada 17. septembra ārkārtas sēdē lemto par pedagogu beztermiņa streika vienošanās izpildi.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 17. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 47 1. §) "Informatīvais ziņojums "Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu likmes paaugstināšanu" (turpmāk – informatīvais ziņojums) 4. punktā noteikto uzdevumu Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – ministrija) atbilstoši savas kompetences jomai sadarboties ar pašvaldībām, Iekšlietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju un veikt nepieciešamās darbības grafika īstenošanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 17. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 47 1. §) "Informatīvais ziņojums "Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu likmes paaugstināšanu" (turpmāk – informatīvais ziņojums) 4. punktā noteikto uzdevumu Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – ministrija) atbilstoši savas kompetences jomai sadarboties ar pašvaldībām, Iekšlietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju un veikt nepieciešamās darbības grafika īstenošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Palielināt pedagogu un akadēmiskā personāla zemāko mēneša darba algas likmi saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim (23-TA-212), kā arī noteikt slodzes sastāvu pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2023.
Pamatojums
Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim (23-TA-212).
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr.445) spēkā esošā redakcija nosaka, ka vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ir 900 euro, pirmsskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme ir 1 070 euro, kā arī nosaka administrācijas un akadēmiskā personāla zemāko mēneša darba algas likmi.
Pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai un zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai sākot ar 2023.gadu tika piešķirts finansējums 61 671021 euro visām izglītības jomām, izņemot augstāko izglītību.
Profesionālajā, profesionālās ievirzes un interešu izglītībā pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai finansējums tika palielināts 11,1 %. Savukārt, pirmsskolas izglītības pedagogiem tika noteikts darba slodzes sastāvs 34 stunda nodarbību vadīšanai un 6 stundas citu pienākumu veikšanai no 2023.gada 1.septembra. Vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pakāpē paredzēt ar 2023.gada 1 .janvāri noteikti darba stundu attiecību starp kontaktstundām un stundām citu pienākumu veikšanai rekomendējoši - 65 % kontaktstundām un ne mazāk kā 35 % citiem pienākumiem.
Ministru kabineta rīkojums par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" (turpmāk - grafiks), indikatīvi paredz zemākās pedagogu darba algas kāpumu sākot ar 2023. gada 1. septembri par 13,3%, salīdzinot ar 01.09.2022., bet pirmsskolas pedagogiem par 15,8 %, tādējādi tiek nodrošināta pakāpeniska zemākās darba algas likmes izlīdzināšana ar pārējiem pedagogiem. Grafiks arī paredz zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu akadēmiskajam personālam ar 01.09.2023.
Vienlaikus grafika rīkojums (23-TA-212) nosaka, ka finanšu resursus pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma nodrošināšanai jāiegūst, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu. Finansējums, kas veidosies pēc izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas, prioritāri novirzāms pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai.
Pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai un zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai sākot ar 2023.gadu tika piešķirts finansējums 61 671021 euro visām izglītības jomām, izņemot augstāko izglītību.
Profesionālajā, profesionālās ievirzes un interešu izglītībā pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai finansējums tika palielināts 11,1 %. Savukārt, pirmsskolas izglītības pedagogiem tika noteikts darba slodzes sastāvs 34 stunda nodarbību vadīšanai un 6 stundas citu pienākumu veikšanai no 2023.gada 1.septembra. Vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pakāpē paredzēt ar 2023.gada 1 .janvāri noteikti darba stundu attiecību starp kontaktstundām un stundām citu pienākumu veikšanai rekomendējoši - 65 % kontaktstundām un ne mazāk kā 35 % citiem pienākumiem.
Ministru kabineta rīkojums par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" (turpmāk - grafiks), indikatīvi paredz zemākās pedagogu darba algas kāpumu sākot ar 2023. gada 1. septembri par 13,3%, salīdzinot ar 01.09.2022., bet pirmsskolas pedagogiem par 15,8 %, tādējādi tiek nodrošināta pakāpeniska zemākās darba algas likmes izlīdzināšana ar pārējiem pedagogiem. Grafiks arī paredz zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu akadēmiskajam personālam ar 01.09.2023.
Vienlaikus grafika rīkojums (23-TA-212) nosaka, ka finanšu resursus pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma nodrošināšanai jāiegūst, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu. Finansējums, kas veidosies pēc izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas, prioritāri novirzāms pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pedagogu darba samaksu aprēķina, pamatojoties uz zemākās darba algas likmi un pedagogam tarificētajām stundām, ņemot vērā minēto, tas nenozīmē, ka visiem pedagogiem zemākās darba algas likmes celšana nodrošinās visiem pedagogiem jūtamu darba samaksas pieaugumu, jo liela daļa pedagogu strādā ar mazu darba slodzi.
Analizējot Valsts izglītības informācijas sistēmas datus par pedagogu darba samaksu 2022./2023. mācību gadā, secināms, ka:
1) 22,5% skolotāju kopējā slodze, ņemot vērā arī darbu vairākās izglītības iestādēs, ir mazāka par 15 darba stundām nedēļā. Vidējā skolotāju slodze pašvaldību vispārizglītojošās skolās ir 25,6 darba stundas nedēļā, kas ir 0,853 no normatīvajā aktā par pedagogu darba samaksu noteiktās pedagogu darba slodzes (30 h/nedēļā), kas atbilst mēneša darba algas likmei;
2) 29,9% pašvaldību vispārizglītojošo skolu skolotāju darba algas likme "apsteidz" pedagogu darba samaksas pieauguma indikatīvo grafiku (23-TA-212) laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim, jo tarifikācijā norādītā algas likme ir lielāka par 1 490 euro;
3) pašvaldību vispārizglītojošās skolās skolotāju slodze ir atkarīga no izglītojamo skaita skolā un skolas vadības vēlmes un prasmes risināt personālpolitikas jautājumus.
Zemākās darba algas likmes paaugstināšana saskaņā ar pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim (pieņemti Ministru kabineta 2023.gada 18.aprīļa sēdē), var veidoties situācija, ka atsevišķās pašvaldībās, kurās ir izglītības iestādes ar mazu skolēnu skaitu un lielu skolotāju skaitu, nebūs iespēja pedagogiem pilnībā nodrošināt zemākās darba samaksas likmi. Tādējādi pašvaldībai, izglītības iestādes dibinātājam, būs jāmeklē risinājumi papildu finansējuma nodrošināšanai, vai jāpieņem lēmumi par izglītības iestāžu optimizāciju.
Lai veicinātu izpratni par faktisko atalgojumu atšķirību dažādām pedagogu amatu saimēm, aprēķinos tika izmantota vienas darba stundas likme.
IZM pedagogu slodzes novērtēšanai sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību piedāvāja izskatīt iespēju pāriet no nedēļas darba slodzes aprēķiniem uz aprēķiniem gada griezumā, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un datu salīdzināmību starp dažādām pedagogu amatu saimēm, kā arī nodrošinot datu salīdzināmību ar starptautiskiem datiem.
Analizējot Valsts izglītības informācijas sistēmas datus par pedagogu darba samaksu 2022./2023. mācību gadā, secināms, ka:
1) 22,5% skolotāju kopējā slodze, ņemot vērā arī darbu vairākās izglītības iestādēs, ir mazāka par 15 darba stundām nedēļā. Vidējā skolotāju slodze pašvaldību vispārizglītojošās skolās ir 25,6 darba stundas nedēļā, kas ir 0,853 no normatīvajā aktā par pedagogu darba samaksu noteiktās pedagogu darba slodzes (30 h/nedēļā), kas atbilst mēneša darba algas likmei;
2) 29,9% pašvaldību vispārizglītojošo skolu skolotāju darba algas likme "apsteidz" pedagogu darba samaksas pieauguma indikatīvo grafiku (23-TA-212) laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim, jo tarifikācijā norādītā algas likme ir lielāka par 1 490 euro;
3) pašvaldību vispārizglītojošās skolās skolotāju slodze ir atkarīga no izglītojamo skaita skolā un skolas vadības vēlmes un prasmes risināt personālpolitikas jautājumus.
Zemākās darba algas likmes paaugstināšana saskaņā ar pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim (pieņemti Ministru kabineta 2023.gada 18.aprīļa sēdē), var veidoties situācija, ka atsevišķās pašvaldībās, kurās ir izglītības iestādes ar mazu skolēnu skaitu un lielu skolotāju skaitu, nebūs iespēja pedagogiem pilnībā nodrošināt zemākās darba samaksas likmi. Tādējādi pašvaldībai, izglītības iestādes dibinātājam, būs jāmeklē risinājumi papildu finansējuma nodrošināšanai, vai jāpieņem lēmumi par izglītības iestāžu optimizāciju.
Lai veicinātu izpratni par faktisko atalgojumu atšķirību dažādām pedagogu amatu saimēm, aprēķinos tika izmantota vienas darba stundas likme.
IZM pedagogu slodzes novērtēšanai sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību piedāvāja izskatīt iespēju pāriet no nedēļas darba slodzes aprēķiniem uz aprēķiniem gada griezumā, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un datu salīdzināmību starp dažādām pedagogu amatu saimēm, kā arī nodrošinot datu salīdzināmību ar starptautiskiem datiem.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar MK rīkojumā "Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" (23-TA-212) plānoto, noteikumu projekts paredz zemākās mēneša darba algas likmes par 30 stundu darba nedēļu paaugstināšanu no 900 euro par likmi 2022./2023.m.g., kas noteikta noteikumos Nr. 445, uz 1 020 euro par likmi no 2023. gada 1. septembra (pieaugums 13,3% apmērā). Vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem no 2023. gada 1. septembra darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, būs 36 stundas nedēļā, attiecīgi mēneša darba algas likme būs 1 224 euro.
Atbilstoši tiek palielinātas arī zemākās mēneša darba algas likmes vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītājiem, kā arī izglītības metodiķiem. Savukārt, profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogiem saglabājas noteiktā darba slodze 1320 darba stundas gadā (30 stundas nedēļā) un attiecīgi zemākā mēneša darba algas likme 1020 euro no 2023.gada 1.septembra.
Noteikumu projekts paredz arī pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstinājumu no 1 070 euro par likmi 2022./2023.m.g. uz 1 240 euro par likmi no 2023. gada 1. septembra (pieaugums 15,8% apmērā). Tādējādi pakāpeniski tiek turpināts mazināt nevienlīdzību darba samaksā starp pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksu un pārējo izglītības pakāpju un izglītības veidu pedagogiem. Nevienlīdzība veidojas tādēļ, ka pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, bet pārējiem pedagogiem normatīvos noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā (sākot ar 2023. gada 1. septembri). Līdz ar to, vienas darba stundas izmaksa attiecībā pret normatīvos noteikto zemāko darba algas likmi pirmsskolas izglītības pedagogiem 2023./2024.m.g. ir 7,75 euro, bet pārējiem pedagogiem (t.sk. izglītības metodiķiem) – 8,50 euro.
2022. gada 10. oktobrī veiktie Izglītības likuma grozījumi, kas citstarp izteica jaunā redakcijā 18. panta trešo daļu, nosakot tiesības arī pašvaldību izglītības pārvalžu līmenī tarificēt atbalsta personālu, kas ļauj optimālāk izmantot pieejamo speciālistu cilvēkresursu. Noteikumu projekts atbilstoši papildināts ar 11.2 punktu, kas paredz šīs tiesības pašvaldību izglītības pārvaldēm. Pārejas noteikumi nosaka šo darbību uzsākšanu ar 2023. gada 1. septembri, jo papildu laiks nepieciešams Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidei.
Noteikumu projekts paredz izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju zemākās mēneša darba algas likmju izmaiņas, lai ievērotu grafikā par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu noteikto principu, ka administratīvajam personālam tiek nodrošināta zemākā vienas darba stundas samaksas likme ne zemāka kā vispārējās izglītības pedagogam.
Pašvaldībās, kurās ir izglītības iestādes ar mazu skolēnu skaitu un lielu skolotāju skaitu, kursa nevar nodrošināt zemākās darba algas likmi, jāmeklē risinājumi, piemēram, papildu finansējuma nodrošināšanai, vai jāpieņem lēmumi par izglītības iestāžu optimizāciju.
Savukārt, Izglītības un zinātnes ministrija uzraudzīs Valsts izglītības informācijas sistēmā pedagoga atalgojuma atbilstību normatīvajam regulējumam.
Lai profesionālās vidējās izglītības pedagogu darba slodze tiktu plānota sabalansēti, ievērojot kontaktstundu un papildu pienākumu proporciju, kā arī mazinātu skolotāju pārslodzi un ar to saistītos riskus, noteikumu projekts paredz minimālas prasības turpmākai slodzes sabalansēšanai. Noteikumu projektā iekļautā normā par darba slodzes sadalījumu profesionālās vidējās izglītības un vispārējās izglītības pedagogiem noteikts, ka izglītības iestādes vadītājs un pedagogs var vienoties par citu darba slodzes sadalījumu (arī lielāku kontaktstundu skaitu par noteikumu 32.3.punktā un projekta 2.pielikumā noteikto darba slodzes sadalījumu). Šāda vienošanās var tikt iekļauta tarifikācijā un, nododot pedagogam ar to iepazīties, ir uzskatāma par vienošanos, tādējādi nav nepieciešams slēgt papildu vienošanos pie darba līguma.
Lai vienotos par minimālajām prasībām turpmākai slodzes sabalansēšanai, sadarbībā ar sociālajiem partneriem līdz 2023. gada 31.maijam plānots izstrādāt vadlīnijas darba slodzes līdzsvarošanai visām pedagogu grupām, tai skaitā atbalsta personālam, vienojoties par laika periodu (nedēļa vai gads), kurā tiek izvērtēts slodzes sastāvs, un iniciēti grozījumi saistošajos normatīvajos aktos.
Papildus līdz 2023.gada 31.oktobrim ministrija plāno veikt visu pedagoģisko amatu (izņemot akadēmisko personālu) izvērtēšanu, t.sk. arī administrācijas amatu, algas likmes gradācijas noteikšanai.
Atbilstoši tiek palielinātas arī zemākās mēneša darba algas likmes vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītājiem, kā arī izglītības metodiķiem. Savukārt, profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogiem saglabājas noteiktā darba slodze 1320 darba stundas gadā (30 stundas nedēļā) un attiecīgi zemākā mēneša darba algas likme 1020 euro no 2023.gada 1.septembra.
Noteikumu projekts paredz arī pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstinājumu no 1 070 euro par likmi 2022./2023.m.g. uz 1 240 euro par likmi no 2023. gada 1. septembra (pieaugums 15,8% apmērā). Tādējādi pakāpeniski tiek turpināts mazināt nevienlīdzību darba samaksā starp pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksu un pārējo izglītības pakāpju un izglītības veidu pedagogiem. Nevienlīdzība veidojas tādēļ, ka pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, bet pārējiem pedagogiem normatīvos noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā (sākot ar 2023. gada 1. septembri). Līdz ar to, vienas darba stundas izmaksa attiecībā pret normatīvos noteikto zemāko darba algas likmi pirmsskolas izglītības pedagogiem 2023./2024.m.g. ir 7,75 euro, bet pārējiem pedagogiem (t.sk. izglītības metodiķiem) – 8,50 euro.
2022. gada 10. oktobrī veiktie Izglītības likuma grozījumi, kas citstarp izteica jaunā redakcijā 18. panta trešo daļu, nosakot tiesības arī pašvaldību izglītības pārvalžu līmenī tarificēt atbalsta personālu, kas ļauj optimālāk izmantot pieejamo speciālistu cilvēkresursu. Noteikumu projekts atbilstoši papildināts ar 11.2 punktu, kas paredz šīs tiesības pašvaldību izglītības pārvaldēm. Pārejas noteikumi nosaka šo darbību uzsākšanu ar 2023. gada 1. septembri, jo papildu laiks nepieciešams Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidei.
Noteikumu projekts paredz izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju zemākās mēneša darba algas likmju izmaiņas, lai ievērotu grafikā par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu noteikto principu, ka administratīvajam personālam tiek nodrošināta zemākā vienas darba stundas samaksas likme ne zemāka kā vispārējās izglītības pedagogam.
Pašvaldībās, kurās ir izglītības iestādes ar mazu skolēnu skaitu un lielu skolotāju skaitu, kursa nevar nodrošināt zemākās darba algas likmi, jāmeklē risinājumi, piemēram, papildu finansējuma nodrošināšanai, vai jāpieņem lēmumi par izglītības iestāžu optimizāciju.
Savukārt, Izglītības un zinātnes ministrija uzraudzīs Valsts izglītības informācijas sistēmā pedagoga atalgojuma atbilstību normatīvajam regulējumam.
Lai profesionālās vidējās izglītības pedagogu darba slodze tiktu plānota sabalansēti, ievērojot kontaktstundu un papildu pienākumu proporciju, kā arī mazinātu skolotāju pārslodzi un ar to saistītos riskus, noteikumu projekts paredz minimālas prasības turpmākai slodzes sabalansēšanai. Noteikumu projektā iekļautā normā par darba slodzes sadalījumu profesionālās vidējās izglītības un vispārējās izglītības pedagogiem noteikts, ka izglītības iestādes vadītājs un pedagogs var vienoties par citu darba slodzes sadalījumu (arī lielāku kontaktstundu skaitu par noteikumu 32.3.punktā un projekta 2.pielikumā noteikto darba slodzes sadalījumu). Šāda vienošanās var tikt iekļauta tarifikācijā un, nododot pedagogam ar to iepazīties, ir uzskatāma par vienošanos, tādējādi nav nepieciešams slēgt papildu vienošanos pie darba līguma.
Lai vienotos par minimālajām prasībām turpmākai slodzes sabalansēšanai, sadarbībā ar sociālajiem partneriem līdz 2023. gada 31.maijam plānots izstrādāt vadlīnijas darba slodzes līdzsvarošanai visām pedagogu grupām, tai skaitā atbalsta personālam, vienojoties par laika periodu (nedēļa vai gads), kurā tiek izvērtēts slodzes sastāvs, un iniciēti grozījumi saistošajos normatīvajos aktos.
Papildus līdz 2023.gada 31.oktobrim ministrija plāno veikt visu pedagoģisko amatu (izņemot akadēmisko personālu) izvērtēšanu, t.sk. arī administrācijas amatu, algas likmes gradācijas noteikšanai.
Problēmas apraksts
Attiecībā uz augstāko izglītību, virzāmi grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" un tam paredzētais finansējums nodrošinās konkurētspējīgāku atlīdzību visās valsts augstskolās. Augstākās mēneša darba algas likmes un papildus finansējums ir priekšnosacījums valdības izvirzītiem mērķiem- pilnveidot augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeļus, nodrošinot reālām izmaksām atbilstošu finansējumu, nesamazinot valsts finansēto budžeta vietu skaitu, atbalstīt virzību uz plašāku augstākās izglītības pieejamību Latvijas studējošajiem un pārskatīt vienas studiju vietas bāzes finansējumu, kā arī panākt zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu Top 500.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz paaugstināt augstskolu akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes no 2023.gada septembra par 13%. Zemākās mēneša darba algas likmes tiek paaugstinātas visiem augstskolu akadēmiskā personāla amatiem, saglabājot līdzšinējās atlīdzības atšķirības proporcijas starp amatiem.
Attiecībā uz koledžām, palielinājums nav mehāniski vienāds- jau lielākas, konkurētspējīgākas darba algu likmes lielāko koledžu direktoriem un direktora vietniekiem tiek paaugstinātas par 5%, savukārt koledžu akadēmiskajam personālam ar viszemākajām mēneša darba algas likmēm pieaugums ir lielāks, lai tas būtu salīdzināms ar citu pedagogu likmēm.
Ministrijas un LIZDA sākotnēji panāktā vienošanās paredzēja arī to, ka zemāko mēneša darba algas likmi asistentiem, kā arī rektoriem, prorektoriem, dekāniem, katedras vadītājiem un prodekāniem no 2023.gada 1.septembra nenosaka. Taču ministrija secināja, ka saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu šiem amatiem joprojām ir jānosaka zemākas mēneša darba algas likmes, jo tie ir pedagoģiskā personāla amati. Proti, Izglītības likuma 14.panta 16.punkts paredz Ministru kabinetam noteikt pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu, tai skaitā zemāko pedagoga mēneša darba algas likmi. Savukārt Ministru kabineta 2011.gada 10.maija noteikumi Nr. 354 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu" nosaka pedagogu profesiju un amatu sarakstu.
Šobrīd nenosakot akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes, tai skaitā administratīviem amatiem, tās būtu jānosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kas būtu visai būtiskas izmaiņas. Ministrija kontekstā ar akadēmiskā personāla karjeras modeļa maiņu pārskatīs šo regulējumu sistēmiski un izvērtēs iespēju ieviest speciālo normu Augstskolu likumā, tajā nosakot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt akadēmiskā personāla atlīdzības likmes.
Attiecībā uz koledžām, palielinājums nav mehāniski vienāds- jau lielākas, konkurētspējīgākas darba algu likmes lielāko koledžu direktoriem un direktora vietniekiem tiek paaugstinātas par 5%, savukārt koledžu akadēmiskajam personālam ar viszemākajām mēneša darba algas likmēm pieaugums ir lielāks, lai tas būtu salīdzināms ar citu pedagogu likmēm.
Ministrijas un LIZDA sākotnēji panāktā vienošanās paredzēja arī to, ka zemāko mēneša darba algas likmi asistentiem, kā arī rektoriem, prorektoriem, dekāniem, katedras vadītājiem un prodekāniem no 2023.gada 1.septembra nenosaka. Taču ministrija secināja, ka saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu šiem amatiem joprojām ir jānosaka zemākas mēneša darba algas likmes, jo tie ir pedagoģiskā personāla amati. Proti, Izglītības likuma 14.panta 16.punkts paredz Ministru kabinetam noteikt pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu, tai skaitā zemāko pedagoga mēneša darba algas likmi. Savukārt Ministru kabineta 2011.gada 10.maija noteikumi Nr. 354 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu" nosaka pedagogu profesiju un amatu sarakstu.
Šobrīd nenosakot akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes, tai skaitā administratīviem amatiem, tās būtu jānosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kas būtu visai būtiskas izmaiņas. Ministrija kontekstā ar akadēmiskā personāla karjeras modeļa maiņu pārskatīs šo regulējumu sistēmiski un izvērtēs iespēju ieviest speciālo normu Augstskolu likumā, tajā nosakot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt akadēmiskā personāla atlīdzības likmes.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ar mērķi nodrošināt nepārtrauktību pedagogu darba samaksas aprēķinos un finansējuma piešķiršanā noteikumu projekts izskatāms kopā ar grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" (23-TA-473).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pedagogi
Ietekmes apraksts
Zemākās mēneša darba algas likmes pieaugums.
Juridiskās personas
- Izglītības iestāžu dibinātāji: valsts, pašvaldības un privātās izglītības iestādes
Ietekmes apraksts
Zemākās mēneša darba algas likmes pieaugums.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 114 600 419
0
1 120 003 009
0
1 136 313 425
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 114 600 419
0
1 120 003 009
0
1 136 313 425
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 114 600 419
11 861 055
1 120 003 009
35 678 985
1 136 313 425
35 678 985
35 678 985
2.1. valsts pamatbudžets
1 114 600 419
11 861 055
1 120 003 009
35 678 985
1 136 313 425
35 678 985
35 678 985
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-11 861 055
0
-35 678 985
0
-35 678 985
-35 678 985
3.1. valsts pamatbudžets
0
-11 861 055
0
-35 678 985
0
-35 678 985
-35 678 985
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
11 861 055
0
35 678 985
0
35 678 985
35 678 985
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma anotācijas 3. sadaļas aprēķins skatāms arī pie Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (23-TA-212).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ailēs "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" norādīts finansējuma apmērs, kas ir paredzēts likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” .
Budžeta ieņēmumi un izdevumi norādīti tām budžeta programmām un apakšprogrammām, kuras projekts ietekmē.
Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu 2023.gadā:
1) papildus nepieciešamais finansējums akadēmiskā personāla atlīdzībai 2 821 222 euro apmērā tiek nodrošināts Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprinātā prioritārā pasākuma “Augstākā izglītība” ietvaros;
2) pārējais nepieciešamais finansējums 9 039 833 euro apmērā tiek nodrošināts no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Ministru prezidenta rezolūcijai (23-MPI-16) nozaru ministrijām ir uzdots līdz 2023. gada 26. maijam sagatavot informāciju par 2023. gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos un līdz gada beigām prognozēto izdevumu ekonomiju, lai nodrošinātu veselības un izglītības nozarēm nepieciešamo finansējumu atbilstoši Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un tiesību aktos noteiktajam. Iepriekšminētā izdevumu ekonomija primāri tiks novirzīta uz valsts budžeta programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai nodrošinātu finansējuma atjaunošanu budžeta programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Lai nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu 2024. gadam no 2023. gada 1.septembra palielinātās pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” tiks samazināts budžeta resorā “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānotais finansējums 2024. gadam un turpmāk ir gadu par 35 678 985 euro.
(1) Papildu nepieciešamais finansējums paredzēts zemākās pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.
(2) Papildu nepieciešamā finansējuma apmērs var tikt precizēts, ņemot vērā faktisko izglītojamo skaitu attiecīgajā gadā.
(3) Papildu nepieciešamais finansējums slodzes līdzsvarošanai 2023.gadam ir jau piešķirts.
Lai nodrošinātu zemākās darba samaksas likmes paaugstināšanu (izņemot akadēmiskajam personālam), papildu nepieciešami:
2023. gada 4 mēnešiem – 9 039 833 EUR,
tai skaitā, šādiem valsts budžeta resoriem:
62. resors "Mērķdotācijas pašvaldībām" – 5 326 441 EUR;
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 2 174 479 EUR;
10. resors "Aizsardzības ministrija" – 3 644 EUR;
16. resors "Zemkopības ministrija" – 12 586 EUR;
18. resors "Labklājības ministrija" – 6 799 EUR;
19. resors "Tieslietu ministrija" – 1 968 EUR;
22. resors "Kultūras ministrija" – 1 506 332 EUR;
29. resors "Veselības ministrija" – 7 584 EUR.
2024. gadam un turpmāk ik gadu – 27 119 499 EUR,
tai skaitā, šādiem valsts budžeta resoriem:
62. resors "Mērķdotācijas pašvaldībām" – 15 979 323 EUR;
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 6 523 437 EUR;
10. resors "Aizsardzības ministrija" – 10 932 EUR;
16. resors "Zemkopības ministrija" – 37 758 EUR;
18. resors "Labklājības ministrija" – 20 397 EUR;
19. resors "Tieslietu ministrija" – 5 904 EUR;
22. resors "Kultūras ministrija" – 4 518 996 EUR;
29. resors "Veselības ministrija" – 22 752 EUR.
Bērnu no 1,5 līdz 4 gadu vecumam izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiek finansēta no pašvaldību budžetiem. Pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai finanšu līdzekļi rodami no pašvaldību budžetiem.
Lai nodrošinātu finansējumu akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai, ir nepieciešams papildu finansējums:
2023. gada 4 mēnešiem – 2 821 222 EUR 15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" ;
Nepieciešamais finansējums 2023.gadam tiks nodrošināts no IZM atbalstītā prioritārā pasākuma “Augstākā izglītība”.
2024. gadam un turpmāk ik gadu - 8 559 486 EUR.
Nepieciešamais finansējums aprēķināts, izmantojot studiju vietas bāzes izmaksu pieaugumu atbilstoši zemāko mēneša darba algas likmju izmaiņām (izņemot LM un IeM padotības koledžām, kurām aprēķinā neizmanto studiju vietas bāzes izmaksas, bet papildus nepieciešamo finansējumu aprēķina, ņemot vērā faktiskās akadēmiskā personāla darba algas likmes attiecīgajās koledžās).
2023.gada rudenī nepieciešamais finansējums tiks piešķirts centralizēti, izmantojot IZM līgumus ar augstskolām un koledžām, tai skaitā trīspusējos līgumus ar ZM, KM, VM, LM un attiecīgajām augstākās izglītības iestādēm.
Atšifrējot nepieciešamo finansējumu pēc augstskolu resora, finansējums ir šāds:
2023. gadā atlīdzības palielinājums konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" (Valsts policijas koledža, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte), arī Valsts policijas koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas akadēmiskajam personālam tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijas 2022.-2024. gada prioritārā pasākuma “Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide)” piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, veicot nepieciešamo apropriācijas pārdali starp budžeta programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Zināšanai, Iekšlietu ministrijai atlīdzības palielinājumam akadēmiskajam personālam nepieciešamais finansējums 2023.gadam ir 31 940 euro apmērā, tai skaitā Iekšlietu ministrijas koledžām 4184 euro un konsorcijam 27 756 euro.
Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma anotācijas 3. sadaļas aprēķins skatāms arī pie Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (23-TA-212).
Lēmumu par finansējuma nodrošināšanu skatīt Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa sēdes protokolā.
Ja projekta īstenošanas rezultātā, aprēķinot dotāciju pedagogu darba samaksai, radīsies nepieciešamība pēc papildu finanšu līdzekļiem, finansējums nodrošināms attiecīgo ministriju apstiprinātā finansējuma ietvaros.
Attiecībā uz augstākajai izglītībai nepieciešamo finansējumu 2023.gada septembrim- decembrim, ministrija virzīs apropriācijas pārdales rīkojumu par pārdali ministrijas budžeta programmas 03.00.00 "Augstākā izglītība" ietvaros, daļēji mainot atbalstītā prioritārā pasākuma "Augstākā izglītība" finansējuma mērķi.
Budžeta ieņēmumi un izdevumi norādīti tām budžeta programmām un apakšprogrammām, kuras projekts ietekmē.
Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu 2023.gadā:
1) papildus nepieciešamais finansējums akadēmiskā personāla atlīdzībai 2 821 222 euro apmērā tiek nodrošināts Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprinātā prioritārā pasākuma “Augstākā izglītība” ietvaros;
2) pārējais nepieciešamais finansējums 9 039 833 euro apmērā tiek nodrošināts no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Ministru prezidenta rezolūcijai (23-MPI-16) nozaru ministrijām ir uzdots līdz 2023. gada 26. maijam sagatavot informāciju par 2023. gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos un līdz gada beigām prognozēto izdevumu ekonomiju, lai nodrošinātu veselības un izglītības nozarēm nepieciešamo finansējumu atbilstoši Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un tiesību aktos noteiktajam. Iepriekšminētā izdevumu ekonomija primāri tiks novirzīta uz valsts budžeta programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai nodrošinātu finansējuma atjaunošanu budžeta programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Lai nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu 2024. gadam no 2023. gada 1.septembra palielinātās pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” tiks samazināts budžeta resorā “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānotais finansējums 2024. gadam un turpmāk ir gadu par 35 678 985 euro.
(1) Papildu nepieciešamais finansējums paredzēts zemākās pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.
(2) Papildu nepieciešamā finansējuma apmērs var tikt precizēts, ņemot vērā faktisko izglītojamo skaitu attiecīgajā gadā.
(3) Papildu nepieciešamais finansējums slodzes līdzsvarošanai 2023.gadam ir jau piešķirts.
Lai nodrošinātu zemākās darba samaksas likmes paaugstināšanu (izņemot akadēmiskajam personālam), papildu nepieciešami:
2023. gada 4 mēnešiem – 9 039 833 EUR,
tai skaitā, šādiem valsts budžeta resoriem:
62. resors "Mērķdotācijas pašvaldībām" – 5 326 441 EUR;
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 2 174 479 EUR;
10. resors "Aizsardzības ministrija" – 3 644 EUR;
16. resors "Zemkopības ministrija" – 12 586 EUR;
18. resors "Labklājības ministrija" – 6 799 EUR;
19. resors "Tieslietu ministrija" – 1 968 EUR;
22. resors "Kultūras ministrija" – 1 506 332 EUR;
29. resors "Veselības ministrija" – 7 584 EUR.
2024. gadam un turpmāk ik gadu – 27 119 499 EUR,
tai skaitā, šādiem valsts budžeta resoriem:
62. resors "Mērķdotācijas pašvaldībām" – 15 979 323 EUR;
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 6 523 437 EUR;
10. resors "Aizsardzības ministrija" – 10 932 EUR;
16. resors "Zemkopības ministrija" – 37 758 EUR;
18. resors "Labklājības ministrija" – 20 397 EUR;
19. resors "Tieslietu ministrija" – 5 904 EUR;
22. resors "Kultūras ministrija" – 4 518 996 EUR;
29. resors "Veselības ministrija" – 22 752 EUR.
Bērnu no 1,5 līdz 4 gadu vecumam izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiek finansēta no pašvaldību budžetiem. Pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai finanšu līdzekļi rodami no pašvaldību budžetiem.
Lai nodrošinātu finansējumu akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai, ir nepieciešams papildu finansējums:
2023. gada 4 mēnešiem – 2 821 222 EUR 15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" ;
Nepieciešamais finansējums 2023.gadam tiks nodrošināts no IZM atbalstītā prioritārā pasākuma “Augstākā izglītība”.
2024. gadam un turpmāk ik gadu - 8 559 486 EUR.
Nepieciešamais finansējums aprēķināts, izmantojot studiju vietas bāzes izmaksu pieaugumu atbilstoši zemāko mēneša darba algas likmju izmaiņām (izņemot LM un IeM padotības koledžām, kurām aprēķinā neizmanto studiju vietas bāzes izmaksas, bet papildus nepieciešamo finansējumu aprēķina, ņemot vērā faktiskās akadēmiskā personāla darba algas likmes attiecīgajās koledžās).
2023.gada rudenī nepieciešamais finansējums tiks piešķirts centralizēti, izmantojot IZM līgumus ar augstskolām un koledžām, tai skaitā trīspusējos līgumus ar ZM, KM, VM, LM un attiecīgajām augstākās izglītības iestādēm.
Atšifrējot nepieciešamo finansējumu pēc augstskolu resora, finansējums ir šāds:
| Ministija | 2023. gads |
| IZM augstskolas (ieskaitot VM prioritāro pasākumu par medmāsām) | 1 561 839 EUR |
| IZM koledžas | 172 769 EUR |
| VM kopā esošās budžeta vietas un prioritārais pasākums (medmāsas, ārsta palīgi) | 503 752 EUR |
| KM (JVLMA, LMA, LKA, LKK) | 325 876 EUR |
| ZM (LBTU un MK) | 244 617 EUR |
| LM | 12 369 EUR |
| IeM 44.00.00 "Iekšējās drošības akadēmija" | 0 EUR |
| IeM koledžas | 0 EUR |
| Kopā | 2 821 222 EUR |
2023. gadā atlīdzības palielinājums konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" (Valsts policijas koledža, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte), arī Valsts policijas koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas akadēmiskajam personālam tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijas 2022.-2024. gada prioritārā pasākuma “Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide)” piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, veicot nepieciešamo apropriācijas pārdali starp budžeta programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Zināšanai, Iekšlietu ministrijai atlīdzības palielinājumam akadēmiskajam personālam nepieciešamais finansējums 2023.gadam ir 31 940 euro apmērā, tai skaitā Iekšlietu ministrijas koledžām 4184 euro un konsorcijam 27 756 euro.
Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma anotācijas 3. sadaļas aprēķins skatāms arī pie Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (23-TA-212).
Lēmumu par finansējuma nodrošināšanu skatīt Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa sēdes protokolā.
Ja projekta īstenošanas rezultātā, aprēķinot dotāciju pedagogu darba samaksai, radīsies nepieciešamība pēc papildu finanšu līdzekļiem, finansējums nodrošināms attiecīgo ministriju apstiprinātā finansējuma ietvaros.
Attiecībā uz augstākajai izglītībai nepieciešamo finansējumu 2023.gada septembrim- decembrim, ministrija virzīs apropriācijas pārdales rīkojumu par pārdali ministrijas budžeta programmas 03.00.00 "Augstākā izglītība" ietvaros, daļēji mainot atbalstītā prioritārā pasākuma "Augstākā izglītība" finansējuma mērķi.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs"" (23-TA-373)
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt mērķdotācijas apmēru viena izglītojamā izmaksu pirmsskolas, vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības programmās. Aprēķini veikti, balstoties uz noteikumos Nr. 445 noteikto.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
2023. gada janvārī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji tikās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem vairākās darba sanāksmēs, uzklausot un diskutējot pedagogu darba samaksas jautājumus.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ministrijas, pašvaldības, privātās izglītības iestādes.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi