Anotācija (ex-ante)

22-TA-967: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts „Kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss” (turpmāk – projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Izglītības likuma 14. panta  24.1 punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir piešķirt valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu interešu izglītības iestādēm (turpmāk – iestāde), kas īsteno interešu izglītības programmas zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomās un papildus veic interešu izglītības metodiskā atbalsta un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides nodrošinājuma funkcijas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar  2018. gada 20. septembra grozījumiem Izglītības likumā ir ietvertas normas, kas paredz valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu pastāvēšanu. Attiecīgo normu iekļaušanas Izglītības likumā mērķis bija noteikt tādu iestāžu pastāvēšanu, kuru mērķis ir sekmēt izglītojamo zināšanas, prasmes un iesaisti atbilstoši viņu vecumam, interesēm, individuālajām vajadzībām un vēlmēm, izkopjot radošumu, interesi par apkārtējo vidi, dabu un cilvēkiem, lai dzīvotu daudzveidīgā pasaulē kā aktīvi un atbildīgi cilvēki, radītu kvalitatīvas izmaiņas cilvēku domāšanā, rīcībā un attieksmē pret vidi mūsdienās un nākamībā, izglītojoties par vidi, vidē un videi.
Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 3.mērķa “Atbalsts ikviena izaugsmei” Rīcības virziena 3.1. “Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei” 3.1.3.uzdevums paredz “Nodrošināt individuālo kompetenču attīstību”. Nozīmīgs atbalsts skolēnu individuālo kompetenču attīstībā un personības izaugsmē ir kvalitatīvs un izglītojamo vajadzībām atbilstošs interešu izglītības piedāvājums. Tādējādi ir plānots sekmēt daudzveidīga un mūsdienīga interešu izglītības piedāvājuma nodrošināšanu, veicinot ikviena izglītojamā iesaisti ārpus formālās izglītības nodarbēs atbilstoši viņa interesēm un valsts izvirzītajām prioritātēm.
Viena no valsts prioritātēm ir izglītojamo zināšanu un prasmju pilnveide STEM (zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas) jomās. Pēc Valsts izglītības informācijas sistēma datiem (turpmāk – VIIS) skolēnu dalība STEM interešu izglītības programmās ir salīdzinoši neliela (kopā aptuveni 8% no visām interešu izglītības programmām).
Saskaņā ar VIIS datiem uz 2021.gada 15.oktobri Latvijā darbojas 36 pašvaldību dibinātas interešu izglītības iestādes  un 11 privātās izglītības iestādes, kuras īsteno daudzveidīgas interešu izglītības programmas, t.sk. STEM jomās.
Vienlaikus darbu uzsākušas tādas iestādes kā Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes Zinātnes un izglītības inovāciju centrs (ZIIC), Zinātnes un inovāciju centrs “VIZIUM” Ventspilī,  Daugavpils Inovāciju centrs kā struktūrvienība pie Daugavpils Bērnu un jauniešu centra “Jaunība”, kuras specializējušās STEM jomās, lai dažādām mērķauditorijām, bet jo īpaši bērniem un jauniešiem veicinātu interesi un izpratni par zinātnes nozarēm un motivētu pievērsties to apgūšanai.
Valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu izveidošanas mērķis ir radīt šīs iestādes kā atbalsta centrus izglītības sistēmā esošajām izglītības iestādēm un platformu pedagogiem STEM mācīšanās procesam, nodrošinot iespējas gan izglītojamo, gan pedagogu atbalstam. Ir būtiski stiprināt to sadarbību ar pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm, radīt pilnvērtīgu un jaunu mācīšanās pieredzi, īstenojot daudzveidīgas radošas aktivitātes un nodarbības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepietiekams STEM jomas interešu izglītības piedāvājums un pieejamība visiem bērniem un jauniešiem.  Pašreiz nav noteikti kritēriji valsts nozīmes interešu izglītības centra statusa piešķiršanai.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz kritērijus un kārtību, kādā interešu izglītības iestādei piešķir un anulē valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu.
Projektā noteikts, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestādes dibinātājs var būt pašvaldība vai cita juridiska vai privāta persona, kura nodrošina izglītības procesu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, un  Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona teritorijā darbojas ne vairāk kā divas, bet Rīgas plānošanas reģionā - ne vairāk kā trīs valsts nozīmes interešu izglītības iestādes.
Plānots, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestāde īstenos STEM jomas interešu izglītības piedāvājumu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības vai vidējās izglītības programmu izglītojamajiem, veiks interešu izglītības metodiskā atbalsta un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides nodrošinājuma funkcijas.
Projekts paredz, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu piešķir iestādei, kas vienlaikus atbilst noteiktajiem kritērijiem:
1) savā reģionā nodrošina pirmsskolas izglītības, pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem interešu izglītības programmu piedāvājumu zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas (turpmāk–STEM) jomās, kas atbilst valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās un valsts izglītības standartā ietvertajam mācību un audzināšanas saturam, izglītojamo sasniedzamajiem rezultātiem un vienlaikus sniedz izglītojamajiem plašāku izglītības pieredzi. Vēršam uzmanību, ka, neskaitot projektā norādīto mērķauditoriju, iestāde ir tiesīga īstenot interešu izglītības programmas arī citām personām, kuras neizglītojas izglītības programmās pirmsskolas izglītības, pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē, kā arī cita reģiona izglītojamajiem;
2) īsteno daudzveidīgas, dažādu grūtības pakāpju un īstenošanas ilguma interešu izglītības programmas un ne mazāk kā trīs interešu izglītības programmas STEM jomā mācību gada garumā. Norādām, ka interešu izglītības programmas zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomās atbilst Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumu Nr. 486 “Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem izglītības jomā” 3. pielikumā norādītajai vides interešu izglītības sadaļai un tehniskās jaunrades sadaļai, kā arī citām interešu izglītības programmām atbilstoši minēto Ministru kabineta noteikumu 3. pielikumā ietvertajam klasifikatoram. Izglītības likuma 37. panta pirmā daļa nosaka, ka izglītības programmām ir noteikts īstenošanas ilgums, savukārt panta otrajā daļā ietverts izglītības darba laika vienību uzskaitījums (mācību vai studiju gads, semestris, mācību nedēļa, mācību diena un mācību nodarbība (akadēmiskā stunda)). Ņemot vērā to, ka pastāv iespēja, ka lielā skaitā gadījumu interešu izglītības programmas atbilstoši to saturam tiks īstenotas tikai, piemēram, atsevišķas mācību dienas garumā, attiecīgs nosakāms arī interešu izglītības programmas ilgums. Tomēr projekts neizslēdz iespēju valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm īstenot interešu izglītības programmas, piemēram, trīs gadu ilgumā, nodrošinot regulāras mācību nodarbības. Īstenojot arī īslaicīgas interešu izglītības programmas, tiks veicināta un radīta izglītojamo interese par konkrētām jomām, tiks sniegts ieskats šajās jomās.  Norādām, ka iestāde ir tiesīga īstenot interešu izglītības programmas izglītojamajiem arī ārpus iestādei paredzētajām telpām;
3) organizē interešu izglītības pasākumus (piemēram, sacensības, konkursus, izstādes, darbnīcas u.c.), radošas un interaktīvas aktivitātes izglītojamo motivācijas un intereses veicināšanai par STEM jomām sava reģiona un/vai valsts līmenī. Norādām, ka iestāde ir tiesīga īstenot interešu pasākumus arī  ārpus iestādei paredzētajām telpām;
4)  izglīto ne mazāk kā 2000 izglītojamos interešu izglītības programmās, pasākumos  un aktivitātēs STEM jomās no iepriekšējā gada 1. jūnija līdz kārtējā gada 31. maijam, ievadot informāciju par interešu izglītības programmām saskaņā ar  Ministru kabineta 2019.gada 25.jūnija noteikumu Nr.276 ”Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” 9. punktu un 11.punktu  un izglītojamiem, kas iesaistīti pasākumos un aktivitātēs, norādot konkrētu aktivitāti un datumu, kurā izglītojamie ir piedalījušies, informāciju par izglītības iestādi, klasi, kursu vai grupu. Projekts paredz, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestādei ir jāspēj pēc iespējas plašā mērogā sniegt interešu izglītības programmu piedāvājumu STEM jomās, veicinot interesi un zināšanu nostiprināšanu izglītojamiem par minētajām jomām. Vienlaikus norādāms, ka minētais izglītojamo skaits neietver tikai unikālos interešu izglītības programmu izglītojamos;
5) veic interešu izglītības metodiskā atbalsta funkcijas STEM jomā, sniedzot izglītības iestādēm, interešu izglītības pakalpojuma sniedzējiem un pedagogiem metodisko atbalstu interešu izglītības programmu īstenošanā, izstrādā ne mazāk kā trīs metodiskos materiālus un nodrošina to pieejamību izglītojamajiem un pedagogiem, kā arī organizē sava reģiona interešu izglītības pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un pieredzes apmaiņu un nodrošina tīklošanās iespējas par aktualitātēm un labās prakses piemēru popularizēšanu. Tādējādi projekts paredze, ka valsts nozīmes interešu centri veido interešu izglītības programmu, pasākumu un aktivitāšu nodrošinājumu pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem, kā arī sniedz metodisku atbalstu citām izglītības iestādēm un pedagogiem. Pie tam programmu piedāvājums ir ne tikai klātienes apmeklējumiem, bet arī veidojot iespēju reģiona izglītojamajiem sadarbībā ar šiem centriem apgūt prasmes mobilās pedagogu vizītēs skolās un attālināti, paplašina interešu izglītības pieejamību ģeogrāfiskajās vietās, kur šobrīd tā nav pieejama pedagogu vai maza izglītojamo skaita dēļ, kā arī atbilstošas materiāli tehniskās bāzes neesamības dēļ.
Šādās iestādēs programmas var būt dažāda ilguma - no noteiktu stundu skaita dienas ietvarā līdz nodarbībām gada vai vairāku gadu garumā- un sarežģītības pakāpes (iesācējiem izmēģinājumam un interesentiem vairāku gadu mērķtiecīgai prasmju apguvei). Kā atsevišķus piemērus metodiskā atbalsta sniegšanā varētu minēt pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu; palīdzību pedagogiem interešu izglītības programmu izstrādē, darba metožu pilnveidošanā; konsultācijas; seminārus, vebinārus, individuālos metodiskos trenerus, mentorus, supervīzijas u.c.;
6) pēc izvēles sadarbojas programmu un aktivitāšu īstenošanā ar jaunatnes un/vai citām nevalstiskajām organizācijām, vides organizācijām, uzņēmumiem, kuru darbības specifika saistīta ar STEM jomām,  valsts un pašvaldību institūcijām,  augstākās izglītības iestādēm un masu medijiem. STEM paplašinātas un padziļinātas izglītības attīstībai būtiski svarīga ir dažādu ieinteresēto pušu sadarbība, kā arī pašu izglītības iestāžu savstarpējā sadarbība, dodot iespēju pārnest dažādus izglītības resursus uz vietām, kur pēc tiem ir pieprasījums. Ir nepieciešams uzlabot sadarbību starp izglītības iestādēm un citām organizācijām, jo pedagogi bieži nav informēti par šādām iespējām vai nesadarbojas ar citām organizācijām. Latvijas izglītības iestāžu sadarbība ar citiem uzņēmējiem, citām izglītības iestādēm vai citiem sadarbības partneriem STEM apguves nodrošināšanā, atbalstīšanā vai popularizēšanā notiek kampaņveidīgi vai arī projektu ietvaros. (No Pētījuma par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā (ESF projekta Nr.10.1.3.0/19/TP/002 “Atbalsts pētījumiem ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildes nodrošināšanai izglītībā”: https://www.izm.gov.lv/lv/media/12857/download).
7) nodrošina interešu izglītības programmu un aktivitāšu īstenošanas prasībām atbilstošu materiāltehnisko resursu bāzi un infrastruktūru, nepieciešamos pedagoģiskos resursus.
8)  ir nodarbināti pedagogi, kuriem ir ne mazāk kā divu gadu pieredze interešu izglītības programmu īstenošanā STEM jomā.
Projekts paredz, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestādes ne retāk kā reizi ceturksnī publisko tās tīmekļvietnē vai citos publiski pieejamos informācijas nesējos informāciju par iestādes īstenotājām interešu izglītības programmām, organizētajiem interešu izglītības pasākumiem un  interaktīvām aktivitātēm izglītojamo motivācijas un intereses veicināšanai par STEM jomām sava reģiona un/vai valsts līmenī, kā arī metodiskā atbalsta funkcijas nodrošināšanu (metodisko materiālu izstrāde, konsultācijas laiki un un labās prakses piemēru popularizēšanu u.c.).  
Projektā noteikts, ka iestādes dibinātājs, ja iestāde pretendē uz valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz ministrijā iesniegumu un dokumentus, kas apliecina iestādes atbilstību Projektā minētajiem kritērijiem par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūnija līdz kārtējā gada 31. maijam. Savukārt jau statusu ieguvusī valsts nozīmes interešu izglītības iestāde katru gadu līdz 1. jūnijam sniedz ministrijai valsts nozīmes interešu izglītības iestādes izstrādātu un ar tās dibinātāju saskaņotu informatīvu pārskatu un dokumentus, kas apliecina valsts nozīmes interešu izglītības iestādes atbilstību Projektā minētajiem kritērijiem par periodu no iepriekšējā gada 1. jūnija līdz kārtējā gada 31. maijam. Projektā noteikts, ka abu veidu dokumenti tiek izvērtēti pēc 1. jūnija līdz 20. jūnijam, atbilstošu lēmumu pieņemot līdz 1. jūlijam (pēc kura pieņemšanas nekavējoties rakstveidā informē izglītības iestādes dibinātāju).  Attiecībā par atbilstību kritērijiem apliecinošiem dokumentiem kā atsevišķus piemērus varētu minēt pašvaldības apliecinājumu par iestādes/ valsts nozīmes interešu izglītības iestādes izstrādāto pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu un to īstenošanas saskaņojumu, kā arī semināru dalībnieku reģistrācijas lapas; līgumus par sadarbību ar Projektā minētajām institūcijām, vienlaikus iesniedzot arī atbilstošus apliecinājumus par līgumos norādīto pasākumu izpildi vai sasniegtajiem rezultātiem u.tml.
Pamats iepriekš minētā laika perioda (1. jūnijs – 31. maijs) noteikšanai pamatojams ar to, ka vairuma klašu (izņemot 9. un 12. klašu) izglītojamajiem mācību gads ilgst līdz 31. maijam, taču arī vasarā iestāde/ valsts nozīmes interešu izglītības iestāde ir tiesīga īstenot, piemēram, pedagogu profesionālās pilnveides pasākumus. Turklāt nepieciešams noteikt laika periodu, kurā ministrijai izvērtēt iestāžu, tai skaitā ar valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu statusu, atbilstību Projektā minētajiem kritērijiem, lai lemtu par statusa piešķiršanu vai anulēšanu ar kārtējā gada 1. septembri.
Projekts paredz, ka iestāde uz valsts uz valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu var  pretendēt no 2023./2024. mācību gada. Iestādes dibinātājs līdz 2023. gada 15. jūnijam iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu un dokumentus, kas apliecina iestādes atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Attiecībā uz minēto mācību gadu ir noteikts izņēmums uz  interešu izglītības programmās STEM jomās izglītojamiem, paredzot ne mazāk kā 1000 izglītojamo, kā arī nosakot laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023.gada 31.maijam. Minētais regulējums ļaus izglītības iestādēm sagatavoties valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusa iegūšanai.  
Projekts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2023.gada 1.jūlijam pieņem lēmumu par valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusa piešķiršanu iestādei no 2023.gada 1.septembra.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Ar mērķi nodrošināt valsts nozīmes interešu centru statusa un finansēšanas tiesību aktu vienotību noteikumu projekts izskatāms kopā ar tiesību aktu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumos Nr. 382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība"" (22-TA-2273)
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • skolēni
  • pirmsskolas vecuma bērni
  • Izglītojamie, vecāki
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināts STEM jomas interešu izglītības piedāvājums un pieejamība bērniem un jauniešiem.
Juridiskās personas
  • Interešu izglītības iestāžu dibinātāji, interešu izglītības iestādes.
Ietekmes apraksts
Ja interešu izglītības iestāde vēlēsies pretendēt uz valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, būs jāizpilda noteikti kritēriji.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
Tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 382 “Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība”, paredzot finansējumu valsts nozīmes interešu izglītības centriem.
Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumos Nr. 788 “Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība”, paredzot funkcionalitāti ievadīt informāciju par  izglītojamiem, kas iesaistīti pasākumos un aktivitātēs, norādot konkrētu aktivitāti un datumu, kurā izglītojamie ir piedalījušies, informāciju par izglītības iestādi, klasi, kursu vai grupu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks aizpildīts pēc publiskās apspriešanas noslēguma.
 

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tiks aizpildīts pēc publiskās apspriešanas noslēguma.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Arī diasporas bērni un jaunieši var piedalīties valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu programmās, pasākumos, aktivitātēs
 

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiks nodrošināts STEM jomas interešu izglītības piedāvājums un pieejamība bērniem un jauniešiem. Bērni un jaunieši var piedalīties valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu programmās, pasākumos, aktivitātēs.
 

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi