Anotācija

24-TA-2506: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts (turpmāk - MK noteikumu projekts) paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr.150).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir papildināt MK noteikumus Nr.150 ar nosacījumiem, lai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) finansēto projektu atklāto konkursu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” (turpmāk – konkurss) papildinātu ar jaunu atbalstāmo aktivitāti, pagarinātu konkursa īstenošanas termiņu un palielinātu kopējo finansējuma apjomu, vienlaikus nodrošinot atbalsta īstenošanas aktivitāšu nepārtrauktību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Uz 13.11.2024. konkursa ietvaros ir iesniegti 13 090 projektu iesniegumi par kopējo pieprasīto EKII finansējumu 46 039 103 euro apmērā. Tai skaitā vairāk kā 1000 projekti ir īstenoti Rīgā un Mārupes novadā, savukārt no 500 līdz 1000 projektiem katrā, Ķekavas, Ādažu un Ropažu novados.
Spēkā esošo MK noteikumu Nr.150 4.punktā noteiktais paredz konkursa ietvaros pieejamo kopējo atbalstu - 45 milj. euro, savukārt 5.punkts nosaka, ka konkursa ietvaros aktivitātes, kas iekļautas apstiprinātajos projektu iesniegumos īsteno līdz 2024.gada 31.decembrim.

Ņemot vērā iedzīvotāju līdzšinējo interesi (mēneša laikā atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas iedzīvotāji iegādājas par kopējo summu ap 0,7-1,4 milj. euro apmērā), kā arī to, ka iniciatīvas attiecībā uz pasākumu ieviešanu klimata politikas mērķu sasniegšanai paplašināsies (aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam; likumprojekts "Klimata likums") ir prognozējams, ka arī turpmāk būs aktīva interese no iedzīvotāju puses iegādāties videi draudzīgas tehnoloģijas.

                                                         Projektos izvēlētie risinājumi
Aktivitāte Īstenoto projektu
skaits1)		 Kopējā jauda
koksnes biomasas katls, kas piemērots granulu kurināmajam 146 3 155 kW
saules kolektoru sistēma ar akumulācijas tvertni 14 3 449 litri
siltumsūknis (zeme-ūdens tipa) 73 941 kW
siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa) 809 9 115 kW
siltumsūknis (gaiss-gaiss tipa) 35 215 kW
saules elektrostacija 12425 100 733 kW
vēja elektrostacija 5 19 kW
mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšana un siltummezgla izveide 19 708 kW
elektroenerģijas uzglabāšanas iekārta 236 2 214 kWh
1) vienā projektā var būt vienlaicīgi īstenotas vairākas aktivitātes


                                          Ar EKII līdzfinansējumu īstenoto aktivitāšu rādītāji līdz 2024.gada 13.novembrim
Aktivitāte Apakšaktivitāte Projekta attiecināmās izmaksas, EUR Pieprasītais EKII finansējums, EUR EKII atbalsts, % Indikatīvais CO2 emisijas samazinājums, kg Pasākuma izmaksu efektivitāte,
kgCO2/EUR (EUR/tCO2)



Esoša fosilos energoresursus izmantojoša apkures katla nomaiņa 		 koksnes biomasas katls, kas piemērots granulu kurināmajam 745 180 393 596 53 32 305 708 8,27
(121)
saules kolektoru sistēma ar akumulācijas tvertni 49 820 23 367 47
siltumsūknis (zeme-ūdens tipa) 1 008 853 512 625 51
siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa) 7 403 602 3 398 446 46
siltumsūknis (gaiss-gaiss tipa) 73 440 43 997 60
Jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegāde saules elektrostacija 85 890 757 40 547 640 47 49 802 460 1,33 
(750)
vēja elektrostacija 24 150 15 764 65

Pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai		 mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšana un siltummezgla izveide 99 369 68 252 69 436 871 0,16
(156)
Elektroenerģijas uzglabāšanas iekārta elektroenerģijas uzglabāšanas iekārta 986 735 573 315 58 Aktivitāte tiek īstenota vienlaikus ar jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādi Aktivitāte tiek īstenota vienlaikus ar jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādi
Kopā    95 536 726 45 183 406      
Projektos aizstātais apkures kurināmā veids (apstiprinātie projekti):
1. dabas gāze - 757;
2. ogles - 65;
3. dīzeļdegviela - 44;
4. sašķidrinātā gāze - 35
5. kūdras briketes - 1.
Savukārt izvēli pieslēgties centralizētajai siltumapgādei ir izvēlējušies Liepājas un Ventspils pilsētu, kā arī Talsu, Madonas, Kuldīgas un Salaspils novadu iedzīvotāji.
 
                       
Apstiprinātajos projektos indikatīvi plānotais oglekļa dioksīda (turpmāk - CO2) emisiju samazinājums
Aktivitāte EKII atbalsts, EUR CO2, kg
esoša fosilos energoresursus izmantojoša apkures katla nomaiņa1) 3 908 431 32 305 708
jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegāde1) 37 354 633 49 802 460
pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai2) 68 252 436 871
Kopā 41 331 316 82 545 039

1) - indikatīvo CO2 emisijas samazinājumu apstiprinātajos projektos aprēķina pēc šādas formulas:
CO2=CO2 kurināmais (izņemot, ja projektā apstiprināts siltumsūknis)

CO2=CO2 kurināmais - CO2 siltumsūknis (ja projektā apstiprināts siltumsūknis), kur
CO2 – CO2 emisijas samazinājums projektā, kg
CO2 siltumsūknis =Vkurināmā apjoms × Qfaktors / 3,6 / COP × 0,109 × 5
0,109 – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai, kgCO2/kWh
Qfaktors – zemākais sadegšanas siltums, MJ/m3 vai MJ/kg
Vkurināmā apjoms – kurināmā patēriņš gada laikā pirms projekta realizācijas, m3 vai kg
3,600 – koeficients pārejai no MJ uz kWh
COP – siltumsūkņa lietderības koeficients – 2,5
5 – monitoringa periods, gadi

2) - indikatīvo CO2 emisijas samazinājumu aprēķina pēc šādas formulas:
CO2=Njauda × 1000 × 0,109 × 5, kur
CO2 – CO2 emisijas samazinājums projektā, kg
Njauda – uzstādītās atjaunīgo energoresursu iekārtas nominālā jauda
1000 – iekārtas darbības laiks gadā, h (stundas)
0,109 – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai, kgCO2/kWh
5 – pieci monitoringa gadi

Projektos indikatīvi plānotais CO2 emisiju samazinājums ir indikatīva un vienkāršoti aprēķināta informācija, ko balstoties uz datiem par īstenotajiem projektiem, aprēķina SIA "Vides investīciju fonds". Aprēķinos tiek ņemti vērā fosilo energoresursu dažādie CO2 emisijas faktori un vidējais elektroenerģijas CO2 emisijas faktors projektos, kuros ir iegādāti un uzstādīti siltumsūkņi. Atbilstoši MK noteikumu Nr.150 nosacījumiem atbalsts atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādei tiek sniegts, ja pilnībā tiek nomainīta esoša fosilos energoresursus (piemēram, dabasgāze, akmeņogles) izmantojoša iekārta (apkures katls).

Detalizēta statistiskā informācija par sniegto atbalstu konkursa ietvaros ir pieejama tīmekļa vietnē - https://ekii.lv/index.php?page=atbalsts-majsaimniecibam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams turpināt sniegt atbalstu iedzīvotājiem atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādei. Tādējādi ir nepieciešams pagarināt konkursa ietvaros apstiprināto aktivitāšu īstenošanas termiņu un palielināt pieejamo finansējuma apjomu.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pieejamo EKII finansējuma apjomu konkursa ietvaros, kā arī iedzīvotāju pastiprināto interesi iegādāties un uzstādīt atjaunīgo energoresursu izmantojošas iekārtas enerģijas ražošanai mājsaimniecībās pašpatēriņa nodrošināšanai ir nepieciešams paplašināt atbalstāmo darbību loku, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju varētu turpināt saņemt atbalstu konkursa ietvaros. Vienlaikus nepieciešams palielināt kopējo pieejamo finansējumu, nodrošinot atbalsta īstenošanas aktivitāšu nepārtrauktību laika posmā līdz 2029. gada 31. decembrim
Risinājuma apraksts
Viens no būtiskākajiem nepieciešamajiem risinājumiem ir EKII finansējuma palielināšana projektu īstenošanai konkursa ietvaros, kā arī konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanas termiņa pagarināšana no 2024. gada 31. decembra līdz  2029. gada 31. decembrim. 

MK noteikumu projekts precizē MK noteikumu Nr.150 4.punktu, palielinot konkursa ietvaros pieejamo finansējuma apmēru no 45 000 000 euro uz 85 000 000 euro. Palielinātā atbalsta apjoma ietvaros dzīvojamās mājās un daudzdzīvokļu mājās indikatīvi būs iespējams īstenot 13 tūkst. projektu, tādējādi samazinot SEG emisijas 82 tūkst. t CO2 apmērā. Indikatīvais atjaunīgo energoresursu iekārtu sadalījums pēc energoresursa veida, izmaksām un CO2 emisiju samazinājuma varētu būt līdzvērtīga tabulā "Ar EKII līdzfinansējumu īstenoto aktivitāšu rādītāji līdz 2024.gada 13.novembrim" sniegtajai informācijai.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150  5. un 23.punkts, pagarinot konkursa ietvaros apstiprināto aktivitāšu īstenošanas termiņu un projekta iesniegumu iesniegšanas termiņu no 2024.gada 31.decembra uz 2029.gada 31.decembri. Projekta iesniedzējam aktivitātes ir jāīsteno un projekta iesniegums jāiesniedz SIA "Vides investīciju fonds" līdz 2029.gada 31.decembrim. Projektu vērtēšana, līgumu slēgšana, finansējuma izmaksa var notikt pēc 2029.gada 31.decembra (piemēram, projekta aktivitātes tiek pabeigtas 2029.gada 29.decembrī, projekta iesniegums tiek iesniegts 2029.gada 30.decembrī un attiecīgi projekta iesnieguma vērtēšana, līguma slēgšana un finansējuma izmaksa notiks 2030.gadā). Būtiski ņemt vērā, ka šajā projektu konkursā EKII finansējums un līgums par projektu īstenošanu tiek slēgts tikai pēc tam, kad projekts ir pabeigts un atjaunīgo energoresursu iekārtas ir nodotas ekspluatācijā. 
MK noteikumi Nr.150 tiek papildināti ar 16.1.1 apakšpunktu, paredzot iespēju dzīvojamajā mājā vai daudzdzīvokļu mājā uzstādīt saules kolektoru sistēmu ar akumulācijas tvertnes tilpumu līdz 300 l ar nosacījumu, ka šo iekārtu saražotais siltumenerģijas apjoms jāizmanto tikai karstā ūdens sagatavošanai un izmantošanai pašpatēriņam. Šādā gadījumā nav nepieciešama esošā fosilos energoresursus izmantojoša apkures katla nomaiņa. Saules kolektoru primārais mērķis ir karstā ūdens ražošana mājsaimniecības pašpatēriņa vajadzībām, t.i., tas galvenokārt ir iespējams un nepieciešams vasaras mēnešos. Prakse rāda, karstā ūdens sagatavošanai vasaras mēnešos primāri tiek izmantota elektroenerģija (boileris), jo apkures iekārtu izmantošana tiek ierobežota. Tādējādi šāds risinājums ļauj samazināt gan maksājumus par patērēto elektroenerģiju, gan palielināt atjaunīgo energoresursu lomu enerģijas patēriņā. 
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 5.3.1, 5.3.2, 16.3., 19.1. un 24.2.apakšpunkts un 53.punkts, ņemot vērā jauno aktivitāti (16.1.1 apakšpunkts).
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 16.6.apakšpunkts, lai rastu iespēju sniegt atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei tām mājsaimniecībām, kuras pēc 2022.gada 9.marta ir iegādājušās un uzstādījušas saules elektrostacijas vai vēja elektrostacijas.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 16.8 punkts un 24.14.1 apakšpunkts, jo 01.07.2024. stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr.715 "De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība", ar kuriem tiek mainīts MK noteikumu Nr.715 nosaukums, proti, "De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība", līdz ar to noteikumu 16.8 punktā un 24.14.1 punktā tiek svītroti vārdi "un uzskaites veidlapu paraugiem".
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150  16.10, 16.11, 16.12 un 16.13 punkts, saskaņojot terminu lietošanu ar MK noteikumu Nr.150  40.punktu un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā lietoto terminoloģiju.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150  50.punkts, paredzot garāku termiņu kādā Klimata un enerģētikas ministrija pārskaita atbalsta summu atbalsta saņēmējam, nomainot pašreizējo septiņu darba dienu termiņu uz 20 darba dienām. Grozījums nepieciešams, ņemot vērā, ka pieprasījumu emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai ministrija sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā pēc projekta apstiprināšanas (https://likumi.lv/ta/id/300437-kartiba-kada-veic-gadskarteja-valsts-budzeta-likuma-noteiktas-apropriacijas-izmainas).
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 52.5.apakšpunkts, kā arī 55., 55.1 un 55.2 punkts, precizējot nosacījumus attiecībā uz projektu rezultātu sasniegšanu, t.i. gadījumā, ja atbalsta saņēmējs nenodrošina projekta līgumā noteikto saistību izpildi, tad atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms tiek aprēķināts proporcionāli izmantošanas laikam (šāds precizējums ir atbalsta saņēmējam labvēlīgs, jo spēkā esošā kārtība paredz finansējuma atgūšanu 100% apmērā, neatkarīgi no iekārtas izmantošanas ilguma). Uz 2024.gada 13.novembri neviens atbalsta saņēmējs nav lauzis līgumu par projekta īstenošanu un veicis atbalsta summas atmaksu 100% apmērā.
Lai aprēķinātu neattiecināmo līdzekļu apjomu MK noteikumos Nr.150 tiks iekļauta aprēķinu formula, kas ietvers datus par kopējo projekta monitoringa perioda mēnešu skaitu, mēnešu skaitu, kuros tika nodrošinātas MK noteikumos Nr.150 noteiktās prasības, saņemto atbalsta apjomu, kā arī Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi (uz 13.11.2024. - 3,4%). 
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150  2.pielikums, precizējot tā 4.sadaļu saistībā ar MK noteikumu Nr.150 papildinājumu ar 16.1.1 apakšpunktu, savukārt precizējumi MK noteikumu 1.pielikuma 5.sadaļā nepieciešami, lai savstarpēji salāgotu nosacījumu izpildi. 

Vienlaikus, īstenojot projektus tiks nodrošināta atbalstāmo darbību sinerģija un demarkācija ar Eiropas Savienības un citiem atbalsta instrumentiem. Kā vienu no demarkācijas instrumentiem iespējams izmantot FM izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu (pieejama: https://matrica.fm.gov.lv/). Piemēram, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.6. specifiskā atbalsta mērķa pasākums “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” (turpmāk - 2.2.3.6. pasākums) paredz atbalstu pieslēgumiem centralizētajām siltumapgādes sistēmām, siltumsūkņu iegādei mājsaimniecībām un granulu apkures katlu iegādei mājsaimniecībām. Izmaksu pozīcijas ietver koksnes biomasas apkures katla iegādes izmaksas, siltumsūkņa iegādes izmaksas. Savukārt MK noteikumi Nr.150 paredz plašāku atbalstu atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādei, piemēram, vēja ģeneratoriem, saules kolektoru sistēmām un elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtām. Viena no būtiskākajām atšķirībām ir tāda, ka atbalsts iedzīvotājiem MK noteikumu Nr.150 ietvaros tiek sniegts pēc atjaunīgo energoresursu iekārtas iegādes, uzstādīšanas un nodošanas ekspluatācijas, t.i. iedzīvotājam nav jāgatavo projekta iesniegums, lai atklātā projektu konkursa ietvaros konkurētu ar citiem projektu iesniedzējiem, t.i. projekts tiek īstenots, kad iedzīvotājs pats to vēlas darīt.
Demarkācija starp MK noteikumiem Nr.150 un 2.2.3.6.pasākumu jau tiek nodrošināta kopš atbalsta programmu apstiprināšanas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta ietvaros palielināsies projekta iesniegumu iesniedzēju loks, kas varēs īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes attiecībā uz atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādi un pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
Juridiskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā palielināsies klientu loks uzņēmumiem, kas nodrošina atjaunojamo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu un apkopi, kā arī sabiedriskajiem siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu, tādējādi palielinot centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspēju.
Vienlaikus SIA "Vides investīciju fonds" palielināsies konkursa ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas apjoms un pieņemto lēmuma skaits.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Nē

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā palielināsies klientu loks uzņēmumiem, kas nodrošina atjaunojamo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu un apkopi, kā arī sabiedriskajiem siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu, tādējādi palielinot centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspēju.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, proti, tirgū palielināsies pieprasījums pēc atjaunojamo energoresursu iekārtām, kā arī pēc centralizētās siltumapgādes sistēmas modernizācijas - siltummezgla projektēšanas un ierīkošanas.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, kas nodarbojas ar atjaunojamo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, apkopi un uzturēšanu un, kas nodarbojas ar centralizētās siltumapgādes sistēmas siltummezgla projektēšanu un pieslēguma ierīkošanu.

2.2.5. uz konkurenci:

Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas veicinās konkurenci uzņēmumu starpā, kas nodarbojas ar atjaunojamo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, apkopi un uzturēšanu.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Jā
Ietekmes apraksts
Tiks veicināta jaunu darba vietu veidošanās, kas saistītas ar atjaunojamo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu un apkopi, kā arī centralizētās siltumapgādes sistēmas siltummezgla projektēšanu un ierīkošanu.

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
13 958 095
0
0
8 000 000
0
8 000 000
8 000 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
13 958 095
0
0
8 000 000
0
8 000 000
8 000 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
13 958 095
0
0
8 000 000
0
8 000 000
8 000 000
2.1. valsts pamatbudžets
13 958 095
0
0
8 000 000
0
8 000 000
8 000 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
MK noteikumu projekta ietvaros konkursā pieejamais finansējums tiek palielināts par 40 000 000 euro, līdz ar to konkursā pieejamais finansējums ir 85 000 000 euro.
Laika periodā no 2022. gada līdz  2024. gada novembrim EKII konkursa ietvaros apgūts finansējums 41,35 milj. euro apmērā. Indikatīvi 2024. gadā vēl tiks apgūts finansējums 3,65 milj. euro (neskaitot plānoto papildinājumu 40 milj. euro) apmērā. Ņemot vērā, ka  konkursa ietvaros apstiprināto aktivitāšu īstenošanas termiņš tiks pagarināts līdz 2029. gada 31. decembrim, plānots, ka laika periodā no 2025. gada līdz 2029. gadam ikgadēji tiks izmaksāts finansējums 8 milj. euro apmērā.
Finansējums plānots KEM programmas „Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti” (33.00.00) apakšprogrammā „Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” (33.02.00). EKII finansējumu konkursa projektu īstenošanai pēc to apstiprināšanas plānots pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējumu projektu īstenošanai KEM pieprasīs no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
SIA "Vides investīciju fonds"
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/e9068bbb-8e9c-4722-8788-dcb293bd85fd

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskā apspriešana notika no 21.10.2024. līdz 01.11.2024.
Publiskās apspriešanas laikā tika saņemts viedoklis no:
1) Rudzātu pagasta zemnieku saimniecības Byumani ar priekšlikumu palielināt atbalsta apjomu vēja ģeneratoriem. Priekšlikums nav ņemts vērā, jo projekta mērķis nav mainīt projektu konkursa ietvaros pieļaujamo atbalsta intensitāti nevienā no atbalstāmajām aktivitātēm. Atbalsta apjoms visām atjaunīgo energoresursu iekārtām tika noteikts balstoties uz veikto tirgus izpēti un komersantu aptauju. Saskaņā ar veikto tirgus tendenču izvērtējumu tika noteikts atbalsta apjoms atkarībā no konkrētās atjaunīgo energoresursu iekārtas un tās jaudas parametriem. Ministrija izvērtēs iespēju tuvākajos gados pārskatīt maksimālo atbalsta apmēru siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādei, kā arī mājsaimniecības pieslēguma izveidei pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. 
2) fiziskas personas ar 6 priekšlikumiem. Izteiktie priekšlikumi attiecībā uz:
1) kopējā projektu konkursa atbalsta apjoma palielināšanu 1,5-2 reizes - minētais priekšlikums tiks vērtēts tuvākajos gados kontekstā ar atbalsta programmas darbības sasniegtajiem rādītājiem. 
2) izslēgt atbalstu biomasas katlu iegādei - biomasas katlu izmantošana ir viens no risinājumiem fosilo energoresursu aizstāšanai, tādējādi samazinot SEG emisijas.
3) sniegt atbalstu  ūdeņraža mikroģeneratoriem, metāna izmantošanas iekārtām un tml - šobrīd šāda veida tehnoloģijām nav būtiska pieprasījuma/piedāvājuma, līdz ar to nav tehniska un ekonomiska pamatojuma šāda veida iekārtu atbalstam.
4) saules kolektora akumulačijas tvertnes tilpuma palielināšana - minētais priekšlikums tiks vērtēts tuvākajos gados kontekstā ar atbalsta programmas darbības sasniegtajiem rādītājiem.
5) saules kolektoru izmantošana apkures vajadzībām - šāda veida darbība ir jau šobrīd atbalstāma, t.i. nomainot fosilo energoresursu apkures katlu var iegādāties saules kolektoru apkures vajadzību nodrošināšanai.
6) atbalsta apjoma palielināšanu atjaunīgo energoresursu iekārtām - minētais priekšlikums tiks vērtēts tuvākajos gados kontekstā ar atbalsta programmas darbības sasniegtajiem rādītājiem.   

6.4. Cita informācija

Ņemot vērā, ka projekta aktivitāšu īstenošanas termiņš ir š.g. 31.decembris, kā arī no iedzīvotājiem ir augsta interese par atjaunīgo energoresu tehnoloģiju iegādi, ir steidzami nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.150. Tādējādi tiks nodrošināta atbalsta programmas ilgtspēja, t.i. sniegta iespēja iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgas tehnoloģijas arī turpmākos gadus.
Sabiedrības līdzdalība nodrošināta, publicējot MK noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, nodrošinot iespēju sabiedrībai sniegt par to viedokli. 

7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

    7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

    Ietekme
    Jā/Nē
    Skaidrojums
    1. Tiks veidota jauna institūcija
    Nē
    -
    2. Tiks likvidēta institūcija
    Nē
    -
    3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
    Nē
    -
    4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
    Nē
    -
    5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
    Nē
    -
    6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
    Nē
    -
    7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
    Nē
    -
    8. Cita informācija
    Jā
    Uzdevumus, kas saistīti ar projektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, kā arī par līgumu par projekta īstenošanu  sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli, turpinās veikt SIA “Vides investīciju fonds”.

    7.5. Cita informācija

    SIA "Vides investīciju fonds" izmaksas par uzdevumiem, kas saistīti ar projektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, kā arī par līgumu par projekta īstenošanu  sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli tiks segtas valsts budžeta programmas 33.01.00. "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" ietvaros.
    8. Horizontālās ietekmes

    8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

    8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

    Vai projekts skar šo jomu?
    Jā
    Apraksts
    Īstenojot MK noteikumu projektā plānotās aktivitātes tiks veicināta Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam šādu progresa indikatoru sasniegšana: [271] Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju intensitāte, [273] Gaisa piesārņojuma % samazinājums (izņemot, sniedzot atbalstu biomasas dedzināšanai) un [309] No atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā.

    8.1.5. uz teritoriju attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.6. uz vidi

    Vai projekts skar šo jomu?
    Jā
    Apraksts
    MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks nodrošināta tādu projektu īstenošana, kas veicina atjaunīgo energoresursu iekārtu izmantošanu un pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tādejādi nepasliktinot gaisa kvalitāti, it īpaši pilsētās, un negatīvi neietekmējot sabiedrības veselību.
    Netiek atbalstīta neefektīvu biomasas apkures katlu iegāde un uzstādīšana, kā arī konkursa ietvaros ir atbalstāma biomasas iekārtu iegāde vienlaikus ar citu atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādi.

    8.1.7. uz klimatneitralitāti

    Vai projekts skar šo jomu?
    Jā
    Apraksts
    MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas nodrošinās daudz plašāku atjaunīgo energoresursu iekārtu izmantošanu mājsaimniecībās vai mājsaimniecību pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tādējādi samazinot radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

    8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.11. uz veselību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.13. uz datu aizsardzību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.14. uz diasporu

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.2. Cita informācija

    -
    Pielikumi
    Piekrītu
    Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
    Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk