Anotācija (ex-ante)

21-TA-1792: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojuma "Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā" 3.10. sadaļai  un  ņemot vērā Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas nosaka ārkārtējo situāciju valstī līdz 2022. gada 11. janvārim. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu tiesiski skaidru normu interpretāciju un nodrošinātu algu subsīdijas atbalsta piemērošanu atbilstoši tā mērķim - mazināt bez darba palikušos darbiniekus un daļēji kompensēt darba devējam izdevumus, kas saistīti ar darbinieka atalgojuma izmaksu, ir veikti tehniski precizējumi MK noteikumos Nr.675, skaidri nosakot normas par atbalsta apmēru darba devēja darbiniekiem.  
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Lai neveidotos situācija, ka darbiniekam vidējā bruto darba samaksa jūlijā, augustā un septembrī ir, piemēram, 1200 euro, atbalsts algu subsīdijai ir 600 euro, bet darba devēja ziņojumā par oktobri aprēķinātā bruto darba samaksa 100 euro, un neizpildās normatīvajā aktā noteiktie nosacījumi, kā arī netiek ievērots atbalsta sniegšanas mērķis –  daļēja atlīdzības kompensēšana, un darba devējam nerodas pienākums pildīt MK noteikumu Nr.675 17.punktā noteikto – izmaksāt darbiniekam starpību starp šo noteikumu 16.punktā minētā saņemtā atbalsta apmēru un no aprēķinātās bruto darba samaksas veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa, nepieciešams tehniski precizēt normatīvo regulējumu.
Vienlaikus konstatējama arī nevienāda attieksme pret darba devējiem, kuri atbalsta periodā turpina deklarēt aprēķināto bruto darba samaksu iepriekšējo periodu vidējā līmenī un tiem, kuri atbalsta periodā samazina aprēķināto bruto darba samaksu, jo pie vienāda izmaksājamā atbalsta algu subsīdijai apmēra nodokļu nomaksas apmērs būs atšķirīgs. Norādot mazāku atalgojumu, darba devēji pārkāpj Darba likuma normas (61.pants), nenodrošinot darbiniekiem darba algu vismaz minimālās algas apmērā, kā arī rada apstākļus, kuru dēļ darbiniekiem nākotnē tiks skartas to sociālās garantijas, t.sk., iemaksas pensiju kapitālā.
Esošā situācija liecina, ka, lai novērstu dažādu normu interpretāciju ir nepieciešams skaidri un nepārprotami noteikt, ka situācijā, ja darbiniekam atbalsta periodā uzrādīta mazāka deklarētā bruto darba samaksa nekā deklarētā vidējā bruto  darba samaksa noteiktajā bāzes periodā no 2021.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim, atbalstu nosaka 50% apmērā no aprēķinātās bruto darba samaksas atbalsta mēnesī, bet ne vairāk kā 700 euro, tādejādi nodrošinot, ka valsts atbilstoši algu subsīdijas mērķim daļēji kompensē darba devējam izdevumus par darbinieku atalgojumu nevis sedz atalgojuma pieprasījumu, kas ir vairāk nekā darbinieka faktiskā bruto darba alga par attiecīgo atbalsta mēnesi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Esošā situācija liecina, ka, ir nepieciešams tehniski precizēt MK noteikumu Nr.675 normu, lai novērstu normu interpretāciju un izslēgtu gadījumus, kad valsts piešķir atbalstu algu subsīdijas veidā par atbalsta mēnesi lielākā apmērā nekā darbinieks faktiski bruto nopelnījis par attiecīgo mēnesi.
Lai visiem darba devējiem piemērotu vienādus nosacījumus, ar MK Noteikumu projektu noteikto tehnisko precizējumu piemēro arī tiem iesniegumiem, kuri iesniegti līdz šo MK Noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdim par atbalsta periodu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim.
Risinājuma apraksts
Ar MK Noteikumu projektu tiek noteikts, ka darba devēju gadījumā, ja darbiniekam atbalsta periodā uzrādīta mazāka deklarētā vidējā bruto darba samaksa nekā deklarētā vidējā bruto  darba samaksa noteiktajā bāzes periodā no 2021.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim, atbalstu nosaka 50% apmērā no aprēķinātās bruto darba samaksas atbalsta mēnesī, bet ne vairāk kā 700 euro. Lai visiem darba devējiem piemērotu vienādus nosacījumus, ar MK Noteikumu projektu noteikto tehnisko precizējumu piemēro arī tiem iesniegumiem, kuri iesniegti līdz šo MK Noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdim par atbalsta periodu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim.

Kvalifikācijas kritēriji:

Kvalificēšanās atbalstam arī turpmāk pagarinātajā periodā notiek pēc iepriekš apstiprinātajiem kritērijiem:
1. Uz atbalstu ir tiesīgi pretendēt darba devēji par saviem darbiniekiem, pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji, kuri neveic saimniecisko pamatdarbību noteikumu 3.pielikumā minētajās nozarēs (atbalsta periodā no 01.10.2021. - 30.11.2021.) vai veic saimniecisko  pamatdarbību noteikumu 4.pielikumā minētajās nozarēs (atbalsta periodā no 01.12.2021. - 31.01.2022.). 
2. Uz atbalstu var pretendēt tikai tādi darba devēja darbinieki, pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji, kuriem uz iesnieguma iesniegšanas brīdi ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 infekciju vai šīs infekcijas pārslimošanas fakts vai piesakoties uz atbalstu par 2021.oktobra mēnesi ir uzsākta vakcinācija (saņemta vismaz viena vakcīna pret Covid-19 infekciju) un piesakoties uz atbalstu par 2021.gada novembra, decembra un 2022.gada janvāra mēnesi ir pabeigta vakcinācija. Izņēmums neveiktai vakcinācijai ir klīniskās universitātes slimnīcas speciālista atzinums vai klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija slēdziens par nepieciešamību atlikt vakcināciju.
3. Uz atbalstu var pieteikties tikai tie darba devēji, pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajiem kritērijiem ir samazinājušies Covid-19 saimnieciskās darbības ierobežojumu rezultātā.

Atbalsta apmērs:

Atbalsta apmērs arī turpmāk notiek pēc iepriekš apstiprinātajiem kritērijiem, vienlaikus ievērojot nosacījumu, ka darba devēja gadījumā,  ja darbiniekam atbalsta periodā uzrādīta mazāka deklarētā bruto darba samaksa nekā deklarētā vidējā bruto  darba samaksa noteiktajā bāzes periodā no 2021.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim, atbalstu nosaka 50% apmērā no aprēķinātās bruto darba samaksas atbalsta mēnesī, bet ne vairāk kā 700 euro. Vienlaikus tiek noteikts, ka šī norma ir piemērojama sākot ar 2021.gada 1.oktobri. 

Atbalsts subsīdijas veidā strādājošo, pašnodarbināto personu vai patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai tiek aprēķināts un izmaksāts par pilnu kalendāro mēnesi:

- darba devēja darbiniekam 50 % apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no 2021.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi par darbinieku. Vienlaikus ar Noteikumu projektu noteikts paredz, ja darbiniekam atbalsta periodā uzrādīta mazāka deklarētā vidējā bruto darba samaksa nekā deklarētā vidējā bruto  darba samaksa nekā noteiktajā bāzes periodā no 2021.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim, atbalstu nosaka 50% apmērā no aprēķinātās bruto darba samaksas atbalsta mēnesī, bet ne vairāk kā 700 euro. Papildus darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru, tādējādi nodrošinot, ka darbinieks saņems 100% atlīdzību. 
- pašnodarbinātai personai 50% apmērā no attiecīgās personas deklarētajiem mēneša vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības (izņemot autoru un izpildītāju saņemto autoratlīdzību un ienākumus, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām) par laikposmu no 2021. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim vai no to deklarēto mēnešu vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības pēc 2021. gada 1. jūlija, kuros pašnodarbinātais faktiski veicis saimniecisko darbību, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi. 
pašnodarbinātai personai, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs – 50 % apmērā no mēneša vidējā ceturkšņa apgrozījuma mikrouzņēmumā par 2021. gada trešo ceturksni, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi;
- patentmaksātājam 250 euro par kalendāra mēnesi, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents un patents ir bijis spēkā vismaz trīs mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Ja ar 2021. gada 1. oktobri patentmaksas maksātājs ir mainījis nodokļu maksāšanas režīmu, tam izmaksājams atbalsts kā patentmaksas maksātājam.

Lai nodrošinātu normas skaidrāku izpratni papildus jau MK noteikumu Nr.675 16.punktā noteiktajam ar 16.1 punktu tiek noteikts, ka situācijā, ja atbalsta periodā darba devēja darbiniekam ir mazāka deklarētā bruto darba samaksa nekā deklarētā vidējā bruto darba samaksa noteiktajā bāzes periodā no 2021.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim, atbalstu nosaka 50% apmērā no aprēķinātās bruto darba samaksas atbalsta mēnesī, bet ne vairāk kā 700 euro. Vienlaikus ar noteikumu projektu tiek paredzēta līdzšinējā kārtība, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp šo noteikumu 16.1 punktā minētā saņemtā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru, kā arī aprēķināt un iemaksāt budžetā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba ņēmēja daļu) un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa. Algu subsīdijas atbalsts tiek aprēķināts vadoties pēc  MK noteikumu Nr.675 16.1. punkta normas, taču tikai gadījumā, ja atbalsta periodā darba devēja darbiniekam ir mazāka deklarētā bruto darba samaksa nekā deklarētā vidējā bruto darba samaksa noteiktajā bāzes periodā no 2021.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim atbalsts tiek noteikts pēc 16.1 punkta. 

Ar Noteikumu projektu ir precizēts MK noteikumu 41.punkts, lai nodrošinātu tiesību normu saskaņotību. Noteikumu Nr.675 3.3 punkts nosaka, ka algu subsīdijai par laikposmu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. janvārim piešķir darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem uz iesnieguma iesniegšanas brīdi ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 infekciju vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu, vai kuri, piesakoties uz atbalstu par 2021. gada oktobri, ir uzsākuši vakcināciju (saņemta vismaz viena vakcīna pret Covid-19 infekciju) un, piesakoties uz atbalstu par 2021. gada novembri, decembri vai 2022. gada janvāri, ir pabeiguši vakcināciju, tad attiecīgi arī noteikumu 41.punktā jāparedz, ka VID var saņemt informāciju no Nacionālā veselības dienesta par tām personām, kuras ir pabeigušas vakcināciju, bet vēl nav iestājies termiņš sadarbspējīga sertifikāta saņemšanai. Informācijas apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un Nacionālo veselības dienestu tiek atrunāta savstarpējā vienošanās, t.sk. termiņi informācijas apmaiņai. 

MK Noteikumi Nr.675 tiek papildināti ar 46.puktu ņemot vērā, ka 2021.gadā ir noteikts pārejas periods, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kas līdz 2020. gada 31. decembrim ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vai ieguvis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar 2021. gada 1. janvāri (turpmāk — jau reģistrētais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs), līdz 2021. gada 31. decembrim piemēro Mikrouzņēmuma likuma normas, kuras bija spēkā 2020. gada 31. decembrī, tad var būt situācijas, kad mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir mainījis nodokļa maksāšanas režīmu un nav no kā rēķināt atbalstu. Lai nodrošinātu tiesisku skaidrību noteikumu projekts paredz, ka situāciju, ja nodokļu maksātājam ar 2022. gadu ir mainīts nodokļu maksāšanas režīms, atbalstu algu subsīdijai, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, nosaka atbilstoši nodokļu maksāšanas režīmam, kāds bija līdz 2021. gada 31. decembrim. 

MK Noteikumi Nr.675 tiek papildināti ar 47.punktu, kas nosaka, ka 16.1  punkts piemērojams, nosakot atbalstu algu subsīdijai, sākot ar 2021.gada 1.oktobri, lai nodrošinātu vienotu pieeju visiem atbalsta saņēmējiem. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Izstrādājot atbalsta risinājums vienlaikus ir vērtēti dažāda atbalsta risinājumi, ņemot vērā epidemioloģiskos ierobežojumus.  Kā alternatīvs risinājums uzņēmējiem tika izvērts atbalsts pa dīkstāvi. Paralēli algu subsīdijas atbalstam, lai kompensētu nodokļu maksātāju tekošo izdevumu kompensēšanu paredzēts atbalsts granta veidā apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai, papildus uzņēmējiem paredzēts atbalsts tirdzniecības un sporta centriem, kultūras, atpūtas un izklaides vietām ieņēmumu kritumu kompensēšanai.  
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Tiesību akts ietekmē fiziskas personas (darba ņēmējus), kuras darba devējs var pieteikt atbalsta saņemšanai 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Regulējums ietekmēs saimnieciskās darbības veicējus, kuriem ir noteikti epidemioloģiskās drošības ierobežojumi saimnieciskās darbības veikšanai un tos darba devējus, kuriem būs iestājies MK noteikumos Nr.675 noteiktais ieņēmumu kritums. Atbalsta mehānisma administrēšana ietekmēs VID darbību. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Atbalsta risinājums sniegs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, jo ierobežojumu rezultātā tieši ietekmētajiem darba devējiem ļaus vieglāk pārvarēt Covi-19 radīto krīzes situāciju un pakāpeniski atceļoties ierobežojumiem turpināt saimniecisko darbību ierastajā režīmā.  

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Atbalsta risinājums sniegs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, jo ierobežojumu rezultātā ļaus darba devējiem, vieglāk pārvarēt Covi-19 radīto krīzes situāciju un pakāpeniski atceļoties ierobežojumiem turpināt saimniecisko darbību ierastajā režīmā.  

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Atbalsta risinājumam ir pozitīva ietekme uz nodarbinātību, jo sniedz finansiālu atbalsta darba devējam darbinieka atlīdzības daļējai kompensēšanai. 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Grozījumi ir tehniska rakstura un tie neietekmē EK novērtējumu par atbalsta pasākuma saderību ar kopējo tirgu. 
Skaidrojums
Tiesību akts tiek virzīts steidzamības kārtā, lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas apstākļos. 
Pie risinājumu izstrādes ir vērtēti un ņemti vērā Valsts ieņēmumu dienesta kā atbalsta programmas administrējošās iestādes sniegtie priekšlikumi.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

Projekta izpilde tiks nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta esošo funkciju un cilvēkresursu ietvaros, kā arī nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija. 
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk