Anotācija (ex-ante)

Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā Latvijā joprojām ir zema (2022.g.–9,6%) un atpaliek no izvirzītā mērķa: 2027.g. – 12% iedzīvotāju 25–64 g.v. iesaistīti pieaugušo izglītībā. Tehnoloģiju attīstība, digitalizācija, automatizācija rada nepieciešamību pēc jaunām prasmēm, pēc kvalificēta darbaspēka, kas iedzīvotājiem nozīmē nepārtrauktu personīgo attīstību, kā arī spēju saglabāt un pastāvīgi uzlabot savu konkurētspēju darba tirgū.

Demogrāfijas un citu faktoru dēļ turpina pieaugt vidējās kvalifikācijas darbaspēka ar profesionālo izglītību nepietiekamības risks. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes[1] liecina, ka Latvijā gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās pieaugt iztrūkums pēc vidēji kvalificētā darbaspēka. Būtiskākais samazinājums sagaidāms starp iedzīvotājiem ar arodizglītību un profesionālo vidējo izglītību gandrīz visās izglītības tematiskajās grupās (izņemot dabaszinātnes un informācijas tehnoloģijas), jo īpaši inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības izglītības tematiskajā grupā – līdz 2030. gadam darbaspēka piedāvājums samazināsies par aptuveni 21% jeb 53,6 tūkst., salīdzinot ar 2021. gadu, bet līdz 2040. gadam gandrīz par 86 tūkst. jeb 34%. Jāatzīmē, ka aptuveni 64% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ar izglītību šajā tematiskajā grupā ir vecumā virs 45 gadiem, līdz ar to līdz 2040. gadam aptuveni 80 tūkst. atbilstošās kvalifikācijas darbinieki varētu pamest darba tirgu, kas ir vidēji 4200 speciālistu gadā. Būtiska loma izglītojamo plūsmas palielināšanai profesionālajā izglītībā var būt pieaugušo izglītības pasākumiem, ievērojot to, ka pieaugušo izglītība spēj ātri un efektīvi reaģēt uz darba tirgus vajadzībām. Joprojām aptuveni 295 tūkst. (29%) no iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir nepietiekams izglītības līmenis (ar vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni), lai veiksmīgi integrētos darba tirgū, līdz ar to būtiski ir nodrošināt šiem cilvēkiem iespējas atgriezties izglītības sistēmā un paplašināt profesionālās prasmes/iegūt kvalifikāciju.  

Ievērojot to, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu darbaspēka produktivitātes pieaugumu  Tikpat būtiski ir nodrošināt nodarbinātām personām iespēju pilnveidot savas prasmes, lai spētu noturēties un efektīvi pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, ko tostarp izraisa digitālizācija un jaunas tehnoloģijas.

Ņemot vērā, ka izmaiņas sākotnējā izglītībā jūtamu ietekmi dod ilgtermiņā, pieaugušo izglītībai ir liela nozīme darba tirgus disproporciju mazināšanā. Nodrošinot Covid-19 krīzes relatīvi mazāk skartās un eksportspējīgās nozares un uzņēmumus ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem, tiktu sekmēta Latvijas tautsaimniecības atlabšana un transformācija. Ieguldījumiem cilvēkkapitālā ir ļoti liela nozīme straujākas izaugsmes nodrošināšanā. Kritiski svarīgi ir nodrošināt augošās un produktīvās nozares ar izaugsmei nepieciešamo darbaspēku, kas nozīmē, ka ir jāpārskata līdzšinējās pieaugušo izglītības programmas un jāveicina darbaspēka produktivitātes pieaugumu [2].

IAP2027 citu starpā paredz (a) turpināt atbalsta nodrošināšanu pieaugušo kvalitatīvai izglītībai, nosakot individuālās vajadzības un kombinējot mācību piedāvājumu ar palīdzību mācību šķēršļu pārvarēšanai; (b) veicināt mūžizglītības kultūru; (c) nodrošināt pieprasījuma un prasmju pilnveides vadīšanu atbilstoši nozaru vai jomu vajadzībām, ievērojot jauno tehnoloģiju apguvi un digitālo prasmju attīstību; (d) attīstīt modulāro profesionālās izglītības un augstākās izglītības programmu piedāvājumu pieaugušajiem.

Pieaugušo izglītības nodrošināšanā būtisks ir kvalitatīvs mācību piedāvājums. Patlaban nav pieejams profesionālās tālākizglītības programmu piedāvājums kvalifikācijās Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras 5-7 līmenī, kā arī nav pietiekams aktuāls un elastīgs mācību piedāvājums, kas būtu piemērots pieaugušajiem.  2022. gada 1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Profesionālās izglītības likumā (turpmāk - PIL), kas paredz izstrādāt profesionālās tālākizglītības standartu, tostarp aptverot arī augstāko izglītību. Minētās izmaiņas ļaus profesionālās izglītības iestādēm attīstīt darba tirgum atbilstošo profesionālās tālākizglītības piedāvājumu. Vienlaikus būtu nepieciešami stimuli šāda mācību piedāvājuma īstenošanai.

Tāpat PIL grozījumi paplašināja modulāro profesionālās izglītības programmu izmantošanu pieaugušo izglītībā, nosakot izglītības dokumentus, ko izsniedz par programmas moduļa apguvi. Modulārās pieejas ieviešana, t.i., profesionālās izglītības programmu saturiska pārstrukturēšana, dodot iespēju cilvēkiem efektīvi pārvaldīt savu mācību procesu un ātrāk pielāgoties jaunajām attīstības tendencēm nozarē. Ir jāveicina profesionālās izglītības programmu pārkārtošanu un pārskatīšanu, lai tās padarītu par piemērotiem mācībās pieaugušajiem. Saskaņā ar PIL grozījumiem tika izstrādāts tiesiskais regulējums, nosakot prasības un kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos. Šis tiesiskais regulējums ļaus personām atgriezties izglītības sistēmā, lai turpinātu mācības pēc iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūtās kompetences novērtēšanas un iegūt profesionālo kvalifikāciju. Atbalsts prasmju novērtēšanai ļauj būtiski samazināt izglītības vai kvalifikācijas iegūšanas ilgumu, ietaupot resursus.

Vienlaikus Izglītības likuma grozījumi noteica vienotās prasības neformālās izglītības programmu izstrādei, tostarp ieviešot standartizēto pieeju digitālo prasmju līmeņu noteikšanai neformālās izglītības piedāvājumā atbilstoši DigComp ietvaram. Būtu nepieciešami atbalsta stimuli kvalitatīvā neformālās izglītības piedāvājuma paplašināšanai un īstenošanai.

Darba tirgus pārkārtošanās un digitalizācijas ietekmē jaunu kompetenču iegūšana un kvalifikācijas celšana būs būtiska cilvēka darba pieredzes sastāvdaļa. Cilvēki, kuri nespēs regulāri papildināt un atjaunot zināšanas, riskē zaudēt konkurētspēju darba tirgū, kā arī ienākumu līmeni. Lai gan izpratne par regulāru prasmju pilnveidi un jaunu prasmju apgūšanu iedzīvotāju un darba devēju vidū pakāpeniski pieaug, tomēr Latvijā joprojām ir vērojams salīdzinoši zems līdzdalības līmenis pieaugušo izglītībā.

Zemie līdzdalības rādītāji pieaugušo izglītībā lielā mērā ir saistīti ar dažādiem kavējošiem faktoriem, kas saskaņā ar esošajiem Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem ir nespēja  apmaksāt mācību maksu un ar mācībām saistītus izdevumus, grūtības savienot mācības ar darbu un privāto dzīvi un citi dzīves apstākli. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu NAP2027 un IAP2027 noteiktos mērķus, nepieciešams nodrošināt ne tikai kvalitatīvu pieaugušo izglītības piedāvājumu, bet arī jāveic papildu atbalsta pasākumi, lai novērstu dalības šķēršļus un veicinātu pieaugušo iesaisti pieaugušo izglītībā. Īpašs atbalsts ir nepieciešams personām ar darba tirgus prasībām nepietiekamo izglītību vai prasmēm, lai varētu pārvarēt zemu ienākumu slazdu, kā arī tiem pieaugušajiem, kuriem, līdzdalība mācībās rada papildu izdevumus, jo īpaši ilga laika periodā (piem., izdevumi saistīti ar mobilitāti).

Lai efektīvi nodrošinātu secīgu un kompleksu atbalsta pasākumu piedāvājumu, ir svarīgs karjeras attīstības atbalsts, kas iekļauj informāciju par karjeras attīstības iespējām, izglītības iespējām, personu prasmju novērtējumu un papildu apgūstamo prasmju noteikšanu (kur attiecināms).

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas informatīvā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, iepriekšējos gados īstenotie nodarbinātības veicināšanas un prasmju attīstības pasākumi kopumā ir devuši labvēlīgu ietekmi gan uz iedzīvotāju nodarbinātību, gan uz darbaspēka pietiekamību un prasmju atbilstību.

Vienlaikus, analizējot iepriekšējā periodā īstenoto 8.4.1. projekta gaitu un rezultātus,  tostarp Finanšu ministrijas pasūtītā pētījuma “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums”[3] (2020) un ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” noslēguma izvērtējuma atziņas,  ir konstatēti nepieciešami pilnveidojumi 8.4.1.projekta aktivitāšu procesos, t.sk.:
- pārskatīt vienas vienības izmaksu metodikā noteikto finansējuma piešķiršanas kārtību izglītības iestādēm. Princips “Izmaksas par īstenoto izglītības programmu ir attiecināmas, ja sasniegts rezultāts”, proti, izglītojamais ir sekmīgi pabeidzis mācības, ir viens no snieguma novērtēšanas instrumentiem, taču tā īstenošana ne vienmēr nodrošina taisnīgu rezultātu. Izglītības iestādēm nepamatotus zaudējumus sagādā personas, kuras apmeklē nodarbības, bet nepilda izglītības programmas prasības, piemēram, patstāvīgo darbu iesniegšana vai arī gala pārbaudījumu nekārtošana, vai arī nepabeidz mācības citu iemeslu dēļ, kā rezultātā izglītības iestādes nesaņem finansējumu. Lai izglītības iestādēm kompensētu samaksu par paveikto darbu, kā risinājums tam būtu likmes bāzes vērtību indeksēšana, piemērojot atbiruma % atbilstoši 8.4.1. projekta statistikas datiem par dalību uzsākušo, pārtraukušo un gala pārbaudījumu nenokārtojošo dalībnieku skaitu attiecīgajā izglītības programmas veidā. Turklāt 2022. gada grozījumi Profesionālās izglītības likumā nodrošināja normatīvo ietvaru faktiski sasniegto mācību rezultātu novērtēšanai, kas varētu būt par pamatu izmaksu segšanai arī gadījumos, kad izglītojamais priekšlaicīgi pārtrauc profesionālās izglītības programmas apgūšanu. Ja persona iesaistās profesionālās tālākizglītības programmas apguvē, bet to pārtrauc un pārtraukšanas brīdī persona ir apguvusi pilnā apmērā (tai skaitā nokārtots moduļa noslēguma pārbaudījums) vienu vai vārākus moduļus, izglītības iestāde varētu izsniegt personai apliecību par apgūto moduli vai moduļiem. Tādējādi persona iegūtu apliecību par apgūto zināšanu un prasmju kopumu un izglītības iestāde iegūtu finansējumu par ieguldītajiem resursiem;
- pārskatīt mācību piedāvājuma īstenošanu 'kārtās’. Kaut arī kārtu pieeja mācību piedāvājuma plānošanā un īstenošanā palīdz strukturēti organizēt 8.4.1.projekta aktivitātes, tas nenodrošina regulāru mācību piedāvājuma pieejamību pieaugušajiem un neveicina ilgtermiņa mācību plānošanu un īstenošanu. Mācību kārtas ietvaros iedzīvotājiem pieteikšanās izglītības programmām ir atvērta vien īsu laiku, kas var veicināt sasteigto izglītības programmas izvēli vai radīt grūtības nodarbinātām personām saplānot laiku mācībām vai mācību praksei. Ievērojot minēto, ir savlaicīgāk jāplāno mācību vajadzības katram gadam, ne vēlāk kā gada sākumā izstrādāt un publicēt attiecīgā gada plānu (kad tiks izziņotas mācību vajadzības, kad varēs iesniegt izglītības programmas, kad nodarbinātās personas varēs pieteikties, kad tiks komplektētas mācību grupas, kad plānotas mācības) – tas ļaus izglītības iestādēm savlaicīgāk plānot savu darbu, tāpat nodarbinātajām personām būs savlaicīgi informācija, kad plānot personu pieteikšanās un mācības. Tāpat būtu ieteicams starp mācību vajadzību noteikšanu un termiņu, kad izglītības iestādes var iesniegt izglītības programmas, paredzēt garāku laika posmu, lai izglītības iestādes var sagatavoties;
- pilnveidot mācību piedāvājuma veidošanas pieeju. 8.4.1.projekta ietvaros tika izveidota datos balstīta darba tirgus vajadzībām atbilstoša mācību piedāvājuma noteikšanas metodika un stiprināta analītiskā kapacitāte darba tirgus datu analīzē. Vienlaikus, ņemot vērā 8.4.1. projekta gūto pieredzi un projekta 1.-6. mācību kārtas un attālinātās mācību kārtas izvērtējumu, kā arī cilvēkresursu pārvaldības pilnveidošanas procesus sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju,  būtu pilnveidojama mācību piedāvājuma noteikšanas pieeja pieaugušo izglītībā, tostarp konsolidējot esošās dažādu resoru pārziņā esošās pieaugušo izglītības pārvaldības formātus, un nodrošinot mērķtiecīgāku sadarbību ar nozarēm;
- paplašināt karjeras attīstības atbalstu. Ir svarīgi veicināt nodarbināto pieaugušo atbildīgāku izglītības programmu izvēli, kas maksimāli atbilst personas profesionālās izaugsmes mērķiem un ir saskaņā ar tautsaimniecības vajadzībām. 8.4.1. projekta dalībniekiem bija pieejamas Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk - NVA) karjeras konsultācijas. Vienlaikus, ievērojot NVA karjeras konsultantu noslogojumu, nodrošinot atbalstu bezdarbnieku mērķauditorijai, nodarbinātām personām būtu jānodrošina papildu karjeras attīstības atbalsts, tostarp, informācija un prasmju novērtēšana izglītības iestādē pie karjeras konsultantiem un profesionālo priekšmetu pedagogiem, kā arī iespēja izmantot jau izstrādātos profilēšanas rīkus;
- pārskatīt un paplašināt mācību piedāvājumu, tostarp paplašinot modulāro profesionālās un augstākās izglītības piedāvājumu, veicinot piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa mācību piedāvājuma attīstību, kā arī iekļaujot neformālās izglītības programmas, prioritāri zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (turpmāk - STEM), kā arī zaļās un digitālās pārejas prasmju – apgūšanai, kas atbilst Izglītības likuma grozījumiem par vienotām prasībām neformālās izglītības programmu īstenošanai;
- uzlabot izglītības programmu, jo īpaši profesionālās tālākizglītības programmu absolventu turpmāko gaitu monitoringu. Ekonomikas ministrija, papildu valsts budžeta finansējuma prioritāro pasākumu īstenošanai ietvaros, uzsākusi darbu pie profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu absolventu monitoringa sistēmas. Vienlaikus līdzās ar minētās sistēmas izveidi, ir jānodrošina aktīvāku projekta dalībnieku un darba devēju atgriezeniskās saites un viedokļu iegūšanu un analīzi, kas ļaus veiksmīgāk izvērtēt īstenoto mācību kvalitāti un pienesumu darba tirgū.

Šīs problēmas palīdzēs risināt ES kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4. politikas mērķa "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" 4.2. prioritātes "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 4.2.4.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas  uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.2 pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” (turpmāk – 4.2.4.2. pasākums), kura ietvaros plānots atbalsts nodarbināto individuālajās vajadzībās balstītu pieaugušo izglītību, ceļot nodarbināto personisko un profesionālo kapacitāti, kā arī digitālo prasmju attīstību. Ieguldījumi uzlabos darba spēka kvalitāti, palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā, paredzot elastīgas iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, nodrošinot darba spēju celšanu un iedzīvotāju noturību darba tirgū.

Plānotie 4.2.4.2. pasākuma ieguldījumi nodrošinās sinerģiju arī ar citiem ES fondiem, tostarp “Erasmus+”, un tie var ietvert “Erasmus+” izcilības zīmoga projektu potenciālo apguvi. Ar Eiropas Sociālā fonda plus atbalstu plānots veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, “zaļās” un “zilās” ekonomikas attīstību, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas  uz darba tirgus attīstības tendencēm un vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un veicinot profesionālo mobilitāti.

[1] https://www.em.gov.lv/lv/media/14720/download?attachment
[2] Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm
[3] https://petijumi.mk.gov.lv/node/3180

4.2.4.2.pasākuma īstenošana kopumā veicinās pieaugušo prasmju un zināšanu apgūšanu. Publiskā finansējuma atbalsts tiks koncentrēts nozarēs un  jomās, kas sniedz ieguldījumu ekonomikas transformācijā un ir vērstas uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu un pakalpojumiem. Vienlaikus tiks veicināta kvalitatīva pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstība un pieejamība Latvijas republikas iedzīvotājiem, sniegts ieguldījums darba tirgus prognozēto disproporciju mazināšanā un tautsaimniecības transformācijā, sekmējot pāreju uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu un pakalpojumiem. Tāpat iedzīvotāju prasmju pilnveide un pārkvalifikācija sekmēs arī automatizācijas un digitalizācijas procesus uzņēmumos, kā arī pāreju uz “zaļāku” ekonomiku.

4.2.4.2. pasākums ir vērsts uz 2021.–2027.gada plānošanas perioda plānošanas dokumentos noteikto politikas mērķu sasniegšanu. 4.2.4.2. pasākuma mērķis atbilst:
1) NAP2027 prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virzienam “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” un nodrošinās virzību uz mērķi “Izglītības kvalitāte uzņēmējdarbībā un dzīvē izmantojamu zināšanu un prasmju ieguvei ikvienam valsts iedzīvotājam” un sekmēs uzdevuma “Pieaugušo izglītības īstenošana tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo prasmju apguvei, t.sk. augstskolās (elastīga mācību piedāvājuma attīstība, tostarp modulārā izglītība, e-vidē un darba vidē balstītas mācības, mūžizglītības kompetenču apguve; personu profilēšana; ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču atzīšana)” izpildi;
2) IAP2027 3.mērķa "Atbalsts ikviena izaugsmei" 3.3. rīcības virziena "Pieaugušo izglītības attīstība" 3.3.1. uzdevuma "Nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu" 3.3.1.3.pasākumam "Nodrošināt individualizēta un elastīga pieaugušo izglītības piedāvājuma īstenošanu, t.sk. atbalstu dalības šķēršļu mazināšanai" un nodrošinās šādu IAP2027 prioritāšu izpildi: (a) turpināt atbalsta nodrošināšanu pieaugušo kvalitatīvai izglītībai, nosakot individuālās vajadzības un kombinējot mācību piedāvājumu ar palīdzību mācību šķēršļu pārvarēšanai; (b) veicināt mūžizglītības kultūru; (c) nodrošināt pieprasījuma un prasmju pilnveides vadīšanu atbilstoši nozaru vai jomu vajadzībām, ievērojot jauno tehnoloģiju apguvi un digitālo prasmju attīstību; (d) attīstīt modulāro profesionālās izglītības un augstākās izglītības programmu piedāvājumu pieaugušajiem.

4.2.4.2.pasākuma īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu minēto plānošanas dokumentu kvantitatīvo mērķu pieaugušo izglītības jomā sasniegšanā – palielināt pieaugušo (25–64 gadi), kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās, līdzdalību līdz 54%  (NAP2027) un palielināt pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, iesaisti līdz 12% (IAP2027), kā arī veicinās Digitālās transformācijas pamatnostādnē 2021.-2027. gadam[1] noteikto mērķi – palielināt iedzīvotāju (16-74%) īpatsvaru, kam digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī un augstāk līdz 70%.

4.2.4.2.pasākums tiks īstenots, ņemot vērā 8.4.1. projekta īstenošanas praksi un rezultātu analīzi, kā arī Finanšu ministrijas veiktos izvērtējumus, tostarp arī Saeimas Analītiskā dienesta ziņojuma “Pieaugušo digitālās, tehnoloģiju un valodu prasmes: to attīstīšanas iespējas un izaicinājumi Latvijā” (2021.gads) atziņas, kā arī sociālo un sadarbības partneru, t.sk. darba devēju pārstāvju, atgriezenisko saiti 8.4.1. projekta īstenošanas ietvaros.

4.2.4.2. pasākuma mērķis ir nodarbināto prasmju paaugstināšana un profesionālās kvalifikācijas ieguve vai pārkvalifikācija, lai uzlabotu darba spēka kvalitāti un kapacitāti, pilnveidotu nodarbināto personu profesionālo kompetenci atbilstoši darba tirgus vajadzībām, veicinātu nodarbināto spēju efektīvāk pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, tādējādi nodrošinot nodarbināto noturību darba tirgū, kā arī līdzdalības palielināšana pieaugušo izglītībā.

Pasākuma projekta īstenošanai pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 29 160 745 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums – 24 786 633 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 374 112 euro. Projekta iesniegumā iznākuma un rezultāta rādītājus plāno proporcionāli pasākumam pieejamam finansējumam.

4.2.4.2. pasākuma mērķa grupa ir:
a) nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātas, vecumā no 18 gadiem.
Lai sekmētu iesaisti pieaugušo izglītībā īpaši to iedzīvotāju vidū, kas patreiz ievērojami mazāk iesaistās mācību pasākumos, 4.2.4.2. pasākuma ietvaros plānots noteikt prioritāri iesaistāmās personu grupas, proti,:
a) nodarbinātas personas ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība);
b) nodarbinātas personas vecumā no 50 gadiem,
c) nodarbinātie, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss,
d) bēgļi un personas ar alternatīvo statusu.
Attiecīgi prioritārās mērķa grupas iesaistei paredzot papildu atbalsta pasākumus mācību šķēršļu pārvarēšanai, piem., atbilstošu mācību piedāvājumu, mācību izmaksu atvieglojumus, mobilitātes atbalstu vai mācību stipendiju.

4.2.4.2. pasākums tiks īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Ieviešana plānota granta veidā, jo ieguldījumi plānoti publisko mācību un izglītības pakalpojumu attīstībai, lai radītu vienotu un koordinētu pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu atbilstošu darbaspēka sagatavošanu tautsaimniecības pārstrukturizācijai.

Projekta iesniedzējs 4.2.4.2. pasākuma ietvaros plānota Valsts izglītības attīstības aģentūra. Izglītības iestādes, NVA un pašvaldības plānotas kā sadarbības partneri.

4.2.2.4.pasākuma ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītāju- nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas, kas saņem Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu (personu skaits) - 28 000, tai skaitā 5 600 personas – līdz 2024 gada 31. decembrim;
2) rezultāta rādītājus: 
- dalībnieki, kuri saņēmuši Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu un ir ieguvuši kvalifikāciju (personu skaits) -24 118;
- dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā (personu skaits) - 5 601.
Kvalifikācija ir formāls vērtēšanas un apstiprināšanas procesa rezultāts, kas tiek iegūts, kad kompetentā iestāde nosaka, ka indivīds ir sasniedzis mācīšanās rezultātus atbilstoši noteiktajiem standartiem, kas 4.2.4.2.pasākuma ietvaros tiek iegūts, sekmīgi apgūstot  profesionālās tālākizglītības programmu, profesionālās pilnveides izglītības programmu, modulārās programmas moduli vai moduļu kopu, studiju moduli vai studiju, kursu. vai iegūstot profesionālo kvalifikāciju ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu “Dalībnieki, kuri atrodas labākā darba tirgus situācijā” ir  nodarbinātas personas, kuras ir saņēmušas ESF+ atbalstu un kuriem uzlabojusies darba situācija, tostarp viņiem ir uzticēts veikt darbu, kur nepieciešama augstāka kompetence/prasmes/kvalifikācija, vai viņi ir pārcelti darbā, kas saistīts ar lielāku pienākumu apjomu, vai viņi ir saņēmuši paaugstinājumu amatā vai algas pieaugumu, kas pārsniedz gada algu inflācijas līmeni, vai pārgājuši no nestabilas uz stabilu nodarbinātību, piemēram, uz pilnas slodzes darbu u.c., aspektiem, kas ir minēti 4.2.4.2.pasākuma rādītāju pasē. Dati par šādām izmaiņām darba situācijā nav pieejami datu reģistros, ievērojot minēto, datu iegūšana par šī radītāja izpildi primāri balstīsies dalībnieku apsekojumos sešus mēnešus pēc jaunās kvalifikācijas iegūšanas. 
Vienlaikus paredzēts arī līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedzamais nacionālais rādītājs - nodarbinātas personas ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība), nodarbinātie, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, kuras saņēmušas Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu (personu skaits) - 14 000, kas ietilpst kopējā šo noteikumu 4.1. apakšpunktā noteiktā iznākuma rādītāja vērtībā, kas ietilpst kopējā iznākuma rādītāja vērtībā.

Projektā tiks uzkrāti dati par nodarbināto personu vecumu, dzimumu, līdz šim iegūto izglītības līmeni, deklarēto dzīvesvietu, nodarbinātības un daudzbērnu ģimenes statusu,  kā arī par 4.2.4.2.pasākumā apgūtajām mācību programmām, tostarp apgūtajām zaļās un digitālās pārejas prasmēm un papildu saņemtajiem atbalsta pasākumiem. Tāpat, lai iegūtu informāciju par rezultāta rādītāja - dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā, izpildi, tiks veikta mērķa grupas, kuri ieguvuši kvalifikāciju, aptauja sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas, lai noskaidrotu izmaiņas  nodarbinātā ieņemamā amatā, darba pienākumos un darba samaksā. Pamatojoties uz uzkrātajiem un apkopotajiem datiem, tiks veidota projekta statistika un gatavoti izvērtējumi un pārskati sabiedrības un pieaugušo izglītības organizāciju informēšanai par pieaugušo izglītību Latvijā, kā arī projekta datus (pēc nepieciešamības) apkopotā veidā izmantojot nozares politikas plānošanas vajadzībām. Datus par 4.2.4.2. pasākuma projektā atbalstu saņēmušajiem nodarbinātajiem uzkrāj un apstrādā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES)  Nr. 2021/1057, ar  ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Ievērojot to, ka nacionālajā rādītājā uzskaitāmās personas būs daļa no iznākuma rādītājā uzskaitāmajām personām, līdz ar to par tām papildus netiks uzkrāta informācija atbilstoši minētajam Regulas 2021/1057 I pielikumam. Informāciju par nacionālā rādītāja vērtībām finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu, atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs, un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām).

4.2.2.4.pasākuma ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) Mācību vajadzību un mācību piedāvājuma apkopošana, iegūto rezultātu analīze, atbilstības izvērtēšana darba tirgus prasībām un mērķorientēta mācību piedāvājuma veidošana;
2) Mērķa grupas informēšana un piesaiste dalībai projektā, tostarp pasākumi pieaugušo izpratnes  par mācīšanos un motivācijas mācīties veicināšanai. Informatīvi izglītojošu un sabiedrības izpratnes veicinošu pasākumu īstenošana. Atbalstāmās darbības ietvaros tiks īstenoti pasākumi mērķa grupas, nozaru, darba devēju, izglītības iestāžu, citu atbalstāmo darbību īstenotāju un sabiedrības izpratnes kopumā par īstenotajām atbalstāmajām darbībām veicināšanai, dalībnieku un atbalstāmo darbību īstenotāju piesaistei (publikācijas, informācija elektroniskajā vidē u.c.). Atbalstāmās darbības ietvaros tiks veicināta mērķēta sadarbība ar nozarēm, tostarp nozaru popularizēšana, un darba devējiem, tostarp reģionālajā līmenī;
3) Mērķa grupas personu esošo zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšana, iegūto rezultātu analīze un konsultēšana piemērotāko mācību izvēlei (profesionālās izglītības iestādēs pie karjeras konsultantiem vai profesionālo priekšmetu pedagogiem, kā arī, veicot prasmju novērtēšanu, izmantojot digitālus rīkus);
4) atbalsts karjeras konsultanta pakalpojumiem VIAA, tostarp piedāvājot karjeras konsultanta pakalpojumus NVA,  karjeras informācijas un konsultāciju nodrošināšanu profesionālās izglītības iestādēs;
5) Atbalsts pieaugušajiem nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvei, kas ietver:
- atbalstu profesionālās tālākizglītības programmu, tai skaitā profesionālās tālākizglītības programmu, apguvei;
- atbalstu modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguvei;
- atbalstu profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei. Līdz grozījumiem PIL, kas stājušies spēkā 2022. gada 1. aprīlī, profesionālā pilnveide tika definēta plaši: “profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām neatkarīgi no vecuma un iepriekšējās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes”, neizvirzot priekšnoteikumus par personas priekšzināšanu un prasmju līmeni. Grozījumi PIL (spēkā no 01.04.2022.) precizēja profesionālās pilnveides definīciju, nosakot, ka tā “dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā. Prasības to profesionālo kvalifikāciju pilnveidei, kuras nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās, nosaka normatīvajos aktos” (PIL 1. panta 13. punkts). Profesionālās pilnveides sasaiste ar nozares kvalifikāciju struktūru turpmāk ļaus izvirzīt prasības profesionālās pilnveides izglītības piedāvājumam, kas atbilst nozaru kvalifikācijas struktūrā definētajām prasībām, tostarp attiecībā uz priekšzināšanām un prasmju līmeni konkrētajā profesionālajā kvalifikācijā;
- atbalstu studiju moduļa vai studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā;
- atbalstu neformālās izglītības programmu apguvei, kas ietver darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu profesionālo pamatprasmju, prioritāri zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas, kā arī zaļās un digitālās pārējas prasmju, apguvi;
- atbalstu ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču novērtēšanai;
6) papildu atbalsta pasākumu īstenošana mērķa grupas personu iesaistei mācībās, nodrošinot atbalstu mācību šķēršļu pārvarēšanai: 
- asistenta, ergoterapeita vai surdotulka pakalpojuma nodrošinājums nodarbinātai personai ar invaliditāti;
- atbalsts reģionālajai mobilitātei (transporta izdevumu kompensācija, klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu) nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, nodarbinātiem vecumā no 50 gadiem ar zemu izglītības līmeni, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu;
- atbalsts ar dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, nodarbinātiem vecumā no 50 gadiem ar zemu izglītības līmeni, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, (klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu un ja uz mācību pieteikuma brīdi personas deklarētā dzīves vieta ir tālāk kā 40 kilometrus no izglītības iestādes vai prakses vietas);
- atbalsts bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai, kuri pārstāv daudzbērnu ģimeni vai mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu;
- mērķstipendijas piešķiršana nodarbinātiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, un kuri mācās profesionālās tālākizglītības programmā.
7) informācijas sistēmas pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam attīstība un uzturēšana personu reģistrēšanas un datu uzkrāšanas nodrošināšanai projekta ietvaros noteikto mērķu sasniegšanai, nodrošinot pakāpenisku savietojamību vai pāreju uz Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformas un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” (turpmāk - 2.3.1.4.i. investīcija) pasākumā izveidoto informācijas sistēmu.
8) projekta vadība un īstenošana. Atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana, tai skaitā, atbalsta sniegšana mērķa grupas personām, kā arī darba tirgus datu analīze un projektu aktivitāšu, tostarp, izglītības pasākumu rezultātu analīze, ko veiks projekta vadības personāls (indikatīvi 16 vadības personāla amata vietas ar 60% noslodzi) un īstenošanas personāls (indikatīvi 14 personāla amata vietas ar 60% noslodzi), kopā – 30 amata vietas  ar 60% noslodzi. 6.1.1.5. pasākuma "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana ar 30 amata vietām un kopējo noslodzi 40% apmērā.
9) informatīvu, mērķkomunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumu organizēšana sadarbības partneriem, tostarp sniedzot atbalstu pašvaldības  pieaugušo  koordinatoru prasmju stiprināšanai darbam ar pieaugušajiem;
10) informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana. Atbalstāmās darbības ietvaros tiks īstenoti pasākumi, kas nepieciešami, lai atbilstoši Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantam nodrošinātu regulas Nr. 2021/241 34. pantā un FM vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktās vizuālās identitātes prasības.

Vienlaikus mācību piedāvājuma saturs un papildu nepieciešamo atbalsta pasākumu klāsts varētu tikt precizēts pēc OECD Starptautiskā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas (turpmāk - PIAAC) pētījuma Latvijas rezultātu iegūšanas 2024. gada beigās. OECD PIAAC ir visplašākais pieaugušo prasmju un spēju pielietojuma pētījums pasaulē. Pētījums ļaus iegūt vērtīgu starptautiski salīdzināmo informāciju par iedzīvotāju prasmēm. Pētījuma datu analīze ļaus  precīzāk noteikt mācību vajadzības un plānot atbilstošāku piedāvājumu.  

Tāpat projekta īstenošana ir cieši saistīta ar VIAA sadarbībā ar IZM īstenoto Atveseļošanas fonda 2.3.1.4.i. investīciju “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība”, paredzot  abu projektu ciešu sinerģiju un pakāpenisku labās prakses un aprobēto individuālo mācību kontu  elementu integrēšanu  4.2.4.2. pasākumā, kā arī paredzot, ka pēc individuālo mācību kontu aprobācijas un rezultātu analīzes, mācību kontu pieejas īstenošana tiks turpināta projekta ietvaros pēc 2026. gada, veicot nepieciešamos grozījumus 4.2.4.2. pasākuma ieviešanas nosacījumos.  

Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras ietver projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas.
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 16,5 apmērā no noteikumu projekta 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.9., 23.10., 23.11., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 23.16., 23.17., 23.18., 23.19. un  23.20. apakšpunktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu.
Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam porjekta vadības un īstenošanas personālam;
2) tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi IZM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar IZM veiktajiem aprēķiniem;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.2.4.2. pasākuma MK noteikumos (noteikumu projekta 23.1.pakšpunkts), un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 4.2.4.2. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).

Ņemot vērā 4.2.4.2.pasākuma projektam kopējo pieejamo finansējumu un noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, indikatīvā tiešo attiecināmo izmaksu kopsumma, no kurām plānots piemērot un aprēķināt projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, atbilstoši indikatīvajam projekta budžetam veido 28 236 116 EUR. Attiecīgi uz visu projekta īstenošanas periodu projekta vadības un īstenošanas personāla nodrošināšanai pieejamais finansējums, piemērojot izmaksu vienoto likmi 16,5 % apmērā, būtu 4 671 422 EUR (tai skaitā atalgojums, atvaļinājuma pabalsts, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas). Kvalitatīvai 4.2.4.2.pasākuma projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai VIAA uz visu projekta īstenošanas periodu plāno piesaistīt kopumā 30 darbiniekus:
a) projekta īstenošanas personālam 14 darbiniekus ar 60% noslodzi (1 nodaļas vadītāju, 1 nodaļas vadītāja vietnieku, 8 projekta vadītājus un 4 karjeras konsultantus);
b) projekta vadības personālam 16 darbiniekus ar 60% noslodzi (1 departamenta direktoru, 3 nodaļu vadītājus, 1 nodaļas vadītāja vietnieku, 5 vecākos ekspertus, 4 projekta vadītājus un 2 informācijas tehnoloģiju projekta vadītājus).
Projekta ieviesējs tiek plānota tiešās valsts pārvaldes iestāde, kurai personāla atlīdzības ietvaru, izmaksas nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan iestādes iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus.
Projekta vadības un īstenošanas personālam, izņemot informācijas tehnoloģiju projekta vadītājus, atbilstoši to veicamiem pienākumiem 4.2.4.2.pasākuma projekta īstenošanā plānots piemērot pamatā 39.1. amatu apakšsaimes III, IV A līmeni 10. un 11. mēnešalgu grupu, nodaļu vadītājiem 39.1. amatu apakšsaimes V līmeni 12. mēnešalgu grupa un departamenta direktoram 39.1. amatu apakšsaimes VI līmeni un 13. mēnešalgu grupu, savukārt informācijas tehnoloģiju projekta vadītājiem 21.5.amatu apakšsaimes IV līmeni, 11. mēnešalgu grupu.
2) pārējās projekta īstenošanas izmaksas:  
a) jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā;
b) transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai;
c) transportlīdzekļu nomas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam;
d) iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai;
e) veselības apdrošināšanas izmaksas, obligāto veselības pārbaužu izmaksas un speciālo medicīnisko optisko redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas;
f) projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas;
g) izmaksas informatīvo kampaņu un mērķa grupas informēšanas un piesaistes pasākumiem;
h) mērķa grupas personu zināšanu un prasmju novērtēšanas un konsultēšanas izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
i) profesionālās tālākizglītības programmas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
j) profesionālās pilnveides izglītības programmas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
k) modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
l) studiju moduļa vai studiju kursa augstskolā vai koledžā apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
m)neformālās izglītības programmas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
n) ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas atbilstoši apmēram, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādi;
o) finanšu atlīdzība bērna pieskatīšanai atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
p) nodarbinātā profesijas prasībām atbilstošu papildu zināšanu un prasmju apliecinošu dokumentu (sertifikāts, apliecība) ieguves izmaksas;
r) finanšu atbalsts ceļa izdevumu segšanai (vieglā transportlīdzekļa ceļa izdevumu segšanai, reģionālās vietējās nozīmes un reģionālās starppilsētu nozīmes sabiedriskā transporta izmaksu segšanai, vietējā sabiedriskā (vienas apdzīvotas vietas ietvaros) transporta izmaksu segšanai) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai;
s) finanšu atbalsts izdevumiem par dzīvojamās telpas īri vai dienesta viesnīcu atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
t) mērķstipendiju izmaksas, kas vienam nodarbinātajam ir 5 euro dienā, nepārsniedzot 100 euro mēnesī;
u) pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas (informatīvo kampaņu un mērķa grupas informēšanas un piesaistes pasākumu organizēšanai; principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā ergoterapeitu, zīmju valodas tulka, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšana pasākumos iesaistītajām mērķa grupas personām;  informatīvo materiālu sagatavošanai un izdales materiālu karjeras konsultācijām nodrošināšanai; ar semināru, diskusiju un konferenču organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, informācijas sistēmas pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam, attīstībai un uzturēšanai, kā arī mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošanai nepieciešamo datu ieguvei un apstrādei).
3) netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām, kas veiktas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu amatā.

Vienkāršotās izmaksas ir plānots piemērot izmaksām, kas norādītas 2. punkta b), d), h), i), j), k), l), m), o), r), s) apakšpunktos, savukārt pārējās izmaksu pozīcijas plānotas kā faktiskās izmaksas.

Ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no minētajām izmaksām, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku.

4.2.4.2. pasākuma īstenošanas nosacījumi paredz, ka:
1) mācību pasākumos iesaista mērķa grupu, kura vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Taisnīgas pārkārtošanās fonda 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitrālitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.5. pasākumā "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" vai 2.3.1.4.i. investīcijas.
2) mērķa grupas personas var atkātoti iesaistīties mācībās ievērojot šādus nosacījumus:
a) ja mācības ir pabeigtas, nodarbinātais ar zemu izglītības līmeni atkārtoti mācībās var iesaistīties mācībās ne agrāk kā mēnesi pēc dalības pabeigšanas dienas, pārējās mērķa grupas personas atkārtotai dalībai var pieteikties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dalības pabeigšanas dienas;
b) ja mācības ir pārtauktas, nodarbinātais ar zemu izglītības līmeni, nodarbinātais, kurš pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī ir bēglis vai persona ar alternatīvo statusu, atkārtoti mācībām var pieteikties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas dienas, pārējās mērķa grupas personas ne agrāk kā 12 mēnešus pēc dalības pārtraukšanas dienas.
c) gadījumos, kad tiek īstenots mācību piedāvājums ar ierobežotu mācību vietu skaitu, prioritāte iesaistei mācībās ir mērķa grupas dalībniekiem, kuri iesaistās pirmo reizi.
3) nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, mācību izmaksas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas sedz pilnā apmērā, pārējai mērķa grupai tālākizglītības programmas apguves izmaksas sedz 50 līdz 95 procentu apmērā procentu apmērā, bet pārējo mācību apguves izmaksas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas sedz 50 līdz 90 procentu apmērā.
4) nodarbinātiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, nodarbinātiem vecumā no 50 gadiem ar zemu izglītības līmeni, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kas noteikumu projekta 21.5., 21.6., 21.7., 21.8. un 21.9. apakšpunktā minētās mācības apgūst klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu, var saņemt papildu atbalstu reģionālajai mobilitātei, kā arī atbalstu ar dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai, ja apgūst  tālākizglītības programmu klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu un ja izglītības iestāde vai prakses vieta atrodas vismaz 40 kilometru attālumā no nodarbinātās personas deklarētās dzīvesvietas.
5) nodarbinātiem, kuri pārstāv daudzbērnu ģimeni vai mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļu un personu ar alternatīvo statusu, apgādībā ir vismaz viens bērns vecumā līdz septiņiem gadiem, var saņemt arī atbalstu bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai:
a) par bērnu līdz trim gadiem atbalstu piešķir atbilstoši nodarbinātās personas mācību norises grafikam;
b) par bērnu no trim līdz septiņiem gadiem, piešķir ja nodarbinātai personai mācības notiek darba dienās pēc septiņiem vakarā vai brīvdienās atbilstoši nodarbinātās personas mācību norises grafikam;
6) nodarbinātiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss un kuri mācās  profesionālās tālākizglītības programmā, ik mēnesi tiek piešķirta mērķstipendija 5 euro apmērā dienā, nepārsniedzot 100 euro mēnesī.
7) lai nodrošinātu 4.2.4.2.pasākuma mērķa grupas atbilstības pārbaudi attiecībā uz personas nodarbinātības statusu finansējuma saņēmējs sadarbosies ar Valsts ieņēmumu dienestu  Situācijā, ja  par ārvalstīs nodarbināto personu  Valsts ieņēmumu dienestā nav pieejama informācija par personas nodarbinātības statusu uz personas iesaistes brīdi 4.2.4.2. pasākumā, nodarbinātais iesniedz finansējuma saņēmējam attiecīgās valsts iestādes kompetentās institūcijas atzinumu, kas apliecina, ka persona ir nodarbināta. Vienlaikus finansējuma saņēmējs sadarbosies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai pārbaudītu katras personas vecumu, dzimumu, kā ar vai ir piešķirts bēgļa vai alternatīvas personas statuss, ar Sabiedrības integrācijas fondu daudzbērnu ģimenes statusa noteikšanai, kā arī  izmanto Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusa noteikšanai uz personas iesaistes brīdi 4.2.4.2. pasākumā.
8) saskaņojumu 4.2.4.2.pasākumā īstenojamām izglītības programmām sniedz Ekonomikas ministrijas  mācību komisija. Līdz Ekonomikas ministrijas  mācību komisijas izveidei saskaņojumu sniedz IZM izveidotā Pieaugušo izglītības pārvaldības padome, kuras darbību nosaka IZM izstrādāts un apstiprināts nolikums. Vienlaikus 4.2.4.2.pasākuma īstenošanas nosacījumi paredz, ka VIAA nodrošina mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošanu un atbilstības izvērtēšanu darba tirgus prasībām, atbilstoši kam attiecīgi sagatavo Ekonomikas ministrijas komisijai priekšlikumu par mācību piedāvājumu un tā nepieciešamo apjomu gada griezumā.
9) finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pēc mācību piedāvājuma apstiprināšanas nodarbinātie var iepazīties ar konkrētajā gadā plānotajām mācību iespējām un pieteikties karjeras konsultācijām, lai izveidotu karjeras attīstības plānu un attiegīci pēc nepieciešamības mērķa grupas personas tiek novirzītas uz izglītības iestādi personu zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšanai, lai identificētu iztrūkstošās zināšanas un prasmes un saniegtu ieteikumu nepieciešamām mācībām, kas jo īpaši nozīmīgi ir nodarbinātiem vecumā no 50 gadiem ar zemu izglītības līmeni;
10) izglītības ietādes komplektējot mācību grupas nodrošina, ka primāri tiek uzņemti nodarbinātie ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība), nodarbinātie vecumā no 50 gadiem, nodarbinātie, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļi un personas ar alternatīvo statusu un nodarbinātie, kuri pasākumā iesaistās pirmo reizi, ievērojot principu, ka vienā guā uzņemamo personu skaits ir ne lielāks kā 25, kā arī nodrošina, ka pirms mācību uzsākšanas tiek veikts personu prasmju novērtējums, lai nodrošinātu, ka vienā grupā ir nodarbinātie ar līdzvērtīgu zināšanu un prasmju līmeni.

IAP Rīcības plāns 2021.-2023. gadam noteica nostiprināt pieaugušo izglītības pārvaldības padomes stratēģisko lomu ar pieaugušo izglītības sistēmas attīstības un piedāvājuma nodrošināšanu saistītajos jautājumos, t.sk. digitālo prasmju apguves nodrošināšanai (rīcības plāna 3.3.2.1.a. uzdevums). Vienlaikus, lai mazinātu fragmentāciju, ir nepieciešams  konsolidēt prasmju un pārkvalifikācijas IZM, Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) un Ekonomikas ministrijas noteikšanas formātus, izveidojot vienotu platformu lēmumu pieņemšanai par darba tirgū un mūžizglītībā nepieciešamo prasmju un pārkvalifikācijas jomām. Ievērojot valdības noteikto virzību uz pieaugušo izglītības pārvaldības formātu konsolidāciju, EM, IZM un LM vienojās par vienoto pieeju mācību piedāvājuma noteikšanai, minēto institūciju Atveseļošanas fonda un ES Fondu projektu īstenošanas noteikumos iekļaujot deleģējumu ekonomikas ministram izveidot attiecīgo komisiju. 2023. gada 9. augustā Cilvēkkapitāla attīstības padome atbalstīja ministriju piedāvājumu veidot EM komisiju, kas noteiks LM, EM, IZM pieaugušo mācību piedāvājumu, un uzraudzīs īstenoto pasākumu rezultātus. Vienlaikus EM, LM, IZM tika aicinātas savstarpēji saskaņot redakcijas pieaugušo izglītības atbalsta pasākumu ieviešanas MK noteikumos, paredzot juridisko deleģējumu EM izveidotajai komisijai.

Attiecīgi noteikumu projektā noteikts, ka ekonomikas ministrs izveido komisiju, kuras sastāvā iekļauj Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un citu kompetento institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un ekspertus, kas saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nosaka, izskata, apstiprina un aktualizē mācību piedāvājumu, tādējādi nodrošinot mācību savstarpēju papildinātību starp dažādām mērķa grupām, kā arī veic regulāru pieaugušo izglītības pasākumu īstenošanas rezultātu  novērtējumu. Komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ekonomikas ministrs. 

4.2.4.2.pasākuma projekta īstenošanas uzraudzība plānota vairākos līmeņos:
1. VIAA sadarbībā ar normatīvajos aktos par Eiropas Sociālās fonda plus īstenošanas un uzraudzības kārtību minētajām institūcijām un kārtībai, veicot vismaz šādas pārbaudes:
-interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanai attiecībā uz sadarbības partneriem;
-dubultfinansējuma riska novēršanai;
-mērķu un rādītāju sasniegšanas primāro progresa uzraudzību.
Tapāt VIAA reizi gadā sniegs IZM kā atbildīgajai iestādei progresa ziņojumu par nodarbināto mācību rezultātiem, par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem un papildu atbalsta pasākumiem, par rādītāju sasniegtajām vērtībām, kā arī identificētajiem riskiem un to vadību un priekšlikumiem nodarbināto mācību atbalsta nodrošināšanai.
2. IZM kā atbildīgā iestāde veiks 4.2.4.2.pasākuma īstenošanas uzraudzību, kas izriet no Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likumā noteiktā, tostarp, finansējuma saņēmēja iesniegto pārskatu par projekta īstenošanas gaitu izvērtēšanai, sasniegto iznākuma un rezultātu rādītāju izpildes progresa novērtējumam, kā arī projekta ieviešanas problēmu un risku identificēšanai, tostarp konstatēto risku un problēmu novēršanai, projekta īstenošanas nosacījumu pilnveidei, atbildīgā iestāde pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā, organizē atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja starpinstitūciju sanāksmes par projekta ieviešanas progresu un par citiem ar projekta īstenošanu un uzraudzību saistītiem jautājumiem. Pēc nepieciešamības sanāksmēs var pieaicināt Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības un plānošanas reģionu pārstāvjus

4.2.4.2. pasākuma projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

4.2.4.2. pasākuma ietvaros paredzēts īstenot projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.  Finansējuma saņēmējs VIAA īstenos atbalstu nodarbināto personu pieaugušo izglītības pasākumiem, kas vērsti uz atbalsta nodrošināšanu nodarbinātai personai, lai uzlabotu to spēka kvalitāti un kapacitāti, pilnveidotu profesionālo kompetenci, ar mērķi veicināt indivīda spēju efektīvāk pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, nodrošināt nodarbināto noturību darba tirgū, eošajā uzņēmumā, vai sniedzot tiem iespēju mainīt darbu, nevis uz konkrētu uzņēmumu konkuretspējas stiprināšanu.
VIAA īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, personālam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas, attiecīgi negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas. Līdz ar to 4.2.4.2. pasākuma  ietvaros īstenojamās darbības nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība un komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta.

Sinerģija, papildinātība un demarkācja ar citiem pasākumiem
ES fondu plānošanas perioda 2021.-2027. gadam atbalsta pasākumi cilvēkkapitāla attīstībai plānoti, ievērojot līdzsvaru starp atbalsta pasākumiem darba devējiem savu darbinieku prasmju pilnveidei saskaņā ar konkrētā komersanta tūlītējām vajadzībām, t.i. 4.2.4.1. pasākuma "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmēju izglītībai" 1.kārta (turpmāk - 4.2.4.1.pasākums), ko īsteno Ekonomikas ministrija – no vienas puses, un atbalsta pasākumiem indivīdiem, nodarbināto personu tiesību uz prasmju pilnveidi neatkarīgi no darba devēja gribas, bet ievērojot tautsaimniecības attīstības prioritātes, no otras puses, t.i. 4.2.4.2. pasākums. Tādējādi nodrošinot arī demarkāciju starp minēto projektu mērķauditorijām un projektu ietvaros īstenoto mācību saturu. 4.2.4.2. pasākums turpina 8.4.1. projekta uzsākto atbalstu nodarbināto profesionālo kompetenču pilnveidei, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pasākumus un to īstenošanas pieeju, kā arī mācību rezultātu uzraudzību (skat. iepriekš sniegto informāciju).

4.2.4.2. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitrālitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.5. pasākumu "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" (turpmāk - 6.1.1.5. pasākums),kur atbalsts paredzēts kūdras nozarē/ ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē un saistītājās nozarēs nodarbināto prasmju paaugstināšanai un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai nozarēs, kas veic ekonomikas transformāciju uz klimatneitralitāti. 6.1.1.5. pasākumā paredzētas specifiskas mācības un pārkvalificēšanas pasākumi operatīvai un mērķtiecīgai nodarbināto un potenciāli no darba tiesiskajām attiecībām atbrīvoto cilvēku integrēšanai darba tirgū, nepasliktinot to sociālo stāvokli, paredzot mācībās iesaistīt – 3 950 personas. Saskaņā ar Taisnīgās pārkārtošanas fonda plāna[2] nosacījumiem, atbalsta pasākumi netiks īstenoti Rīgas reģiona teritorijā. Ievērojot minēto, demarkācija tiks noteikta teritoriāli, kā arī tiks nodrošināta personu konsultēšana, lai piedāvātu piemērotākajās mācības, veikta dalībnieku pārbaude, lai izslēgtu dubultfinansējuma risku.

ES Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu” (turpmāk - 2.3.1.4.i. investīcija) ietvaros tiks uzsākta individuālo mācību kontu pieejas attīstība, prasmju pārvaldības platformas izveide un to aprobācija digitālo prasmju attīstībai, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju izveidot savu mācību kontu. Aprobācijas rezultāti, kas tiks iegūti 2026. gada vidū, tiks izmantoti turpmākai 4.2.4.2. pasākuma atbalsta darbību pārskatīšanai un pilnveidei. Demarkācija ar 2.3.1.4.i. investīciju tiks noteikta tādā veidā, ka pasākumā 4.2.4.2.  tiks iesaistīts liels dalībnieku skaits un tiks veicināta pieaugušo izglītības aktivitāte arī kvantitatīvā izteiksmē. Savukārt, IMK gadījumā darbības tiks vērstas uz kvalitatīva un ilgtspējīga pieaugušo izglītības pakalpojuma izveidi un atbilstošas prasmju pārvaldības vides (platformas) izveidi, līdz ar to aprobācijas procesā tiks iesaistīts salīdzinoši neliels dalībnieku skaits.
Sinerģija ar 2.3.1.4.i. investīciju  tiks nodrošināta, pakāpeniski pārņemot labo praksi un integrējot aprobētos individuālo mācību kontu elementus  4.2.4.2. pasākumā, paredzot, ka pēc individuālo mācību kontu aprobācijas un rezultātu analīzes, mācību kontu pieejas īstenošana tiks turpināta 4.2.4.2. pasākuma projekta ietvaros, integrējot 2.3.1.4.i. investīcijas laikā izstrādāto IMK platformu un IMK pakalpojumu pieaugušo izglītībai kopumā, sākot ar 2026.gadu, tādejādi paplašinot lietotāju skaitu, mācību iespējas un atbilstošos kvalitātes nodrošināšanas principus.

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek stiprināta sinerģijas starp IZM un LM izglītības atbalsta pasākumiem. Abi resori ikdienā regulāri līdzdarbojas, lai nodrošinātu iespēju pieaugušajiem iegūt augstvērtīgu valsts atbalstu darba tirgus prasībām atbilstošo prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai neatkarīgi no ekonomiskā statusa – nodarbinātais vai bezdarbnieks.
LM 3.1.2.5.i. investīcijas “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū” (turpmāk – 3.1.2.5.i. investīcija) projekta primārā mērķa grupa ir bezdarbnieki un darba meklētāji, kas nav 4.2.4.2. pasākuma mērķauditorija. Vienlaikus 3.1.2.5.i. investīcijas projektā ir plānots iesaistīt indikatīvi 8 870 bezdarba riskam pakļautās personas, cita starpā nodrošinot atbalstu neformālās izglītības programmu apguvei, t.sk. valodu, digitālo prasmju un transportlīdzekļu autovadītāju prasmju apguvei, studiju moduļu un studiju kursu apguvei. Saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu ir arī nodarbinātā vai pašnodarbinātā persona, kura (a) sasniegusi 50 gadu vecumu; (b) kurai darba tirgus prasībām nepietiekama izglītība vai prasmes; (c) noteikta invaliditāte vai prognozējama invaliditāte, vai persona pēc pārejošas darbnespējas, kas nepārtraukti ilgusi vismaz četrus mēnešus; (d) nodarbinātā persona, kuras dzīvesvieta atrodas teritorijā ar zemu ekonomisko aktivitāti. Demarkācija attiecas uz atbalstu profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmu apguvei, kas nodarbinātajam dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. LM investīcijas ietvaros šīs programmas bezdarba riskam pakļautajām nodarbinātām personām netiks nodrošinātas. Vienlaikus attiecībā uz neformālās izglītības programmām, studiju kursiem un studiju moduļiem ir jānodrošina plānoto mācību vajadzību papildināmību un saskaņotību, kā arī dubultfinansējuma riska nepieļaušanu.
Vienlaikus, ņemot vērā to, ka 4.2.4.2. pasākuma ietvaros mērķauditorija ir visi nodarbinātie un pašnodarbinātie, NVA, kas ir 3.1.2.5.i. investīcijas projekta īstenotāja, un VIAA ir jānodrošina atbalsta pasākumu nepārklāšanās bezdarba riskam pakļautām personām. Lai mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu minēto mērķauditoriju nošķiršanu, resori savstarpēji vienojas par mācību piedāvājuma nepārklāšanos, līdz brīdim, kad mācību piedāvājums tiks noteikts apvienotajā Ekonomikas ministrijas izveidotajā pieaugušo mācību komisijā.
Tāpat nodarbinātām personām 3.1.2.5.i. investīcijas projekta ietvaros tiks nodrošināta iespēja iesaistīties atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu izglītības programmu apguvē kādā no ES oficiālajām valodām, tostarp informējot par šo iespēju  4.2.4.2. pasākuma mērķauditoriju. 4.2.4.2.pasākuma mērķa grupai tiks nodrošināta pieeja NVA karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem, kā arī iespēja izmantot 3.1.2.5.i. investīcijas ietvaros izstrādātos prasmju novērtēšanas rīkus.

Ievērojot Latvijas nepietiekamo sniegumu ES digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītājos – digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir tikai 51% Latvijas iedzīvotāju, bet virs pamatlīmeņa – tikai 24%,  digitālo prasmju pilnveide ir noteikta kā horizontālā prioritāte prasmju pilnveides atbalsta programmās. Vienlaikus demarkācijas starp dažādiem pasākumiem tiks nodrošināta ievērojot katras programmas mērķauditorijas vajadzības un nepieciešamo digitālo prasmju līmeni, ko nosaka saskaņā ar Eiropas Digitālās kompetences ietvaru iedzīvotājiem (DigComp). 4.2.4.2. pasākumā tiks nodrošinātas nodarbināto personu digitālās prasmes darbam, kas atbilst DigComp 2-8 līmenim. Savukārt, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2.3.2.1.i. “Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem” īstenošanu” investīcijas projekta ietvaros, iedzīvotājiem tiks nodrošinātas pamata digitālās prasmes (DigComp 1.līmenis), lai nodrošinātu digitālo socializāciju un pašapkalpošanās spējas digitālajā vidē.

4.2.4.2. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”). 
Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.2.4.2. pasākumam nav ietekmes.

4.2.4.2. pasākuma ESF+ investīcijām piemērots 150. intervences kods „Atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.

[1] https://likumi.lv/ta/id/324715-par-digitalas-transformacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam
[2] https://likumi.lv/ta/id/334018-par-taisnigas-parkartosanas-teritorialo-planu