23-TA-2131: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Pilskalni" Baldones pagastā, Ķekavas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai no privātpersonas atsavināt tai piederoša nekustamā īpašuma “Pilskalni” (kadastra Nr. 8025 007 0021) Baldones pagastā, Ķekavas novadā, daļu (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa)– zemes vienību ar kadastra apzīmējumu:
8025 007 0239 2,81 ha platībā;
8025 007 0240 0,37 ha platībā;
8025 007 0241 0,97 ha platībā;
8025 007 0236 0,30 ha platībā;
8025 007 0237 0,09 ha platībā.
8025 007 0239 2,81 ha platībā;
8025 007 0240 0,37 ha platībā;
8025 007 0241 0,97 ha platībā;
8025 007 0236 0,30 ha platībā;
8025 007 0237 0,09 ha platībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā trases Rail Baltica robeža skar Nekustamā īpašuma daļu, paredzot:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0239) 2,81 ha platībā izmantošanu dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0240) 0,37 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0241) 0,97 ha platībā izmantošanu valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (pašvaldības nozīmes ceļa nodalījuma josla).
Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0236) 0,30 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0237) 0,09 ha platībā ir atsavināmas atbilstoši Likuma 6. panta pirmās daļas tiesiskajam regulējumam, jo nav izmantojamas atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un īpašnieks nevēlas tās paturēt savā īpašumā.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15.panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4.panta pirmās daļas regulējumu.
Savukārt pēc pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem un attiecīga ceļa izbūves, šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būs nododams attiecīgās pašvaldības īpašumā, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4.panta trešās daļas tiesisko regulējumu.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā trases Rail Baltica robeža skar Nekustamā īpašuma daļu, paredzot:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0239) 2,81 ha platībā izmantošanu dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0240) 0,37 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0241) 0,97 ha platībā izmantošanu valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (pašvaldības nozīmes ceļa nodalījuma josla).
Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0236) 0,30 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0237) 0,09 ha platībā ir atsavināmas atbilstoši Likuma 6. panta pirmās daļas tiesiskajam regulējumam, jo nav izmantojamas atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un īpašnieks nevēlas tās paturēt savā īpašumā.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15.panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4.panta pirmās daļas regulējumu.
Savukārt pēc pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem un attiecīga ceļa izbūves, šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būs nododams attiecīgās pašvaldības īpašumā, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4.panta trešās daļas tiesisko regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums “Pilskalni” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8025 007 0021) Baldones pagastā, Ķekavas novadā, (turpmāk – Nekustamais īpašums), ierakstīts Zemgales rajona tiesas Baldones pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 109. Nekustamā īpašuma īpašnieks ir Jelgavas rajona Cenu pagasta zemnieku saimniecība “Dambrati”, reģistrācijas Nr. 43601028126, (turpmāk – Īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, apbūves tiesības, ķīlas vai hipotēkas tiesības, kā arī piedziņas atzīmes.
Pie Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesa uzsākšanas Nekustamais īpašums sastāvēja no vienas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0021) 13,3 ha platībā un Īpašnieks ar 2022.gada 13.jūlija paziņojumu Nr. 2.4.N/2022-781 tika informēts par Nekustamā īpašuma daļas aptuveni 3,9732 ha platībā, kas var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā, atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzībām.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu 3,9732 ha platībā, atlikumā veidojas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0021) daļas 1,8074 ha platībā, 0,2804 platībā, 0,0893 ha platībā un 7,1497 ha platībā. Saskaņā ar Ķekavas novada pašvaldības 2022.gada 4.marta atzinumu Nr.1-7.1/22/533 paliekošās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0021) daļas 0,2804 ha platībā un 0,0893 ha platībā nav izmantojamas atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un par tām Īpašnieks 2022.gada 15.augusta iesniegumā ir norādījis, ka nepiekrīt to saglabāšanai īpašumā. Līdz ar to, pamatojoties uz Likuma 6.panta pirmo daļu, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0021) daļas 0,2804 ha platībā un 0,0893 ha platībā ir atsavināmas.
Sadarbībā ar Īpašnieku Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesuālo darbību laikā ir izstrādāts zemes ierīcības projekts Nekustamo īpašumu veidojošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0021) sadalei un veikta kadastrālā uzmērīšana, saskaņā ar ko no jauna ir izveidotas Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināmās zemes vienības un tām ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0239) 2,81 ha platībā:
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli (7314020101) – 0,97 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,13 ha;
- applūstošā (10% applūduma varbūtība) teritorija – 0,07 ha.
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0240) 0,37 ha platībā:
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,20 ha;
- applūstošā (10% applūduma varbūtība) teritorija – 0,02 ha.
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0241) 0,97 ha platībā:
-vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli (7314020101) – 0,68 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,01 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,03 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,03 ha;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0236) 0,30 ha platībā:
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli (7314020101) – 0,01 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,03 ha;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0237) 0,09 ha platībā:
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli (7314020101) – 0,09 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,06 ha.
Nekustamā īpašuma sadale ir saskaņota ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, kas 2022. gada 29. jūnija vēstulē Nr.05-05/2851 bija norādījusi, ka Rail Baltica projekta attiecīgā būvprojekta tehniskie risinājumi plānoti Caunu pilskalna aizsardzības zonā, tiešā tuvumā un, vērtējot situāciju pēc attiecīgo zemes vienību novietojuma, sadalījums neietekmēs Cenu pilskalnu.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļa ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildus nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Nekustamo īpašumu veidojošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0021) lietošanas mērķis sākotnēji bija “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101). Saskaņā ar Ķekavas novada domes 2023.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.33 “Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu nekustamajā īpašumā “Pilskalni”, Baldones pagastā” no jauna izveidotajām Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināmajām zemes vienībām ir noteikts lietošanas mērķis:
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0239 “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (NĪLM kods - 1101);
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0240 “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (NĪLM kods - 1101);
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0241 “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (NĪLM kods - 1101);
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0236 “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (NĪLM kods - 0101);
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējums 8025 007 0237 “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (NĪLM kods - 0101).
Saskaņā ar Likuma 20.panta pirmo daļu laikā pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanas atlīdzības noteikšanai sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs firma SIA “Eiroeksperts” sagatavoja un 2023.gada 11.janvārī iesniedza Nekustamā īpašuma daļas vērtējumu (turpmāk – Vērtējums) ar secinājumu, ka 2022.gada 20.oktobrī (Nekustamā īpašuma apsekošanas datums):
Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas 4,3429 ha platībā tirgus vērtība ir 19 977,34 EUR jeb 0,46 EUR par kvadrātmetru.
Paliekošās (neatsavināmās) zemes vienības daļas 1,8074 ha platībā vērtības samazinājums ir 361,48 EUR jeb 0,02 EUR par kvadrātmetru.
Paliekošās (neatsavināmās) zemes vienības daļas 7,1497 ha vērtības samazinājums nav konstatēts.
Ņemot vērā zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā iegūtos datus, veikts atlīdzības aprēķins atbilstoši aktuālajai situācijai. Konstatēts, ka atlīdzības apmērs par Nekustamā īpašuma daļu pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas ir EUR 21 266,00, ko veido:
- zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070239 2,81 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070240 0,37 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070241 0,97 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070236 0,30 ha platībā un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070237 0,09 ha platībā kopējā tirgus vērtība EUR 20 884,00;
- kompensējamie zaudējumi, kas aprēķināti par atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070235 1,91 ha platībā vērtības samazinājumu – EUR 382,00.
Īpašnieks ar 2022.gada 15.augusta iesniegumu/vēstuli ir iesniedzis informāciju par apstākļiem un lietām, kas var ietekmēt Nekustamā īpašuma daļas vērtību:
1)lauksaimniecības zeme tiek izmantota zemnieku saimniecības vajadzībām (šajā sezonā tiek audzēti rutki) un ienesīgums ir saistīts ar to, kāda kultūra uz atsavināšanas brīdi tiek audzēta zemes vienībā;
2)par zemi tiek saņemti Lauku atbalsta dienesta piešķirtie platību maksājumi;
3)iespējamie zaudējumi būs saistīti ar īpašuma samazināšanos un attiecīgi neiegūto ražu un atlikušās - Nekustamā īpašuma daļas vērtības samazināšanos, kā arī par juridiskā atbalsta saņemšanu;
4)caur Nekustamo īpašumu ved servitūta ceļš 0,3 km garumā;
5)pēc Nekustamā īpašuma daļu atsavināšanas tiks apgrūtināta piekļuve paliekošajai daļai 2D (7,1497 ha);
6)Nekustamā īpašuma īpašnieks nevēlas saglabāt savā īpašumā robežu un platību plānā norādītās daļas 2B un 2C un, ņemot vērā, ka tiks apgrūtināta piekļuve daļai 2D, kā arī apstākli, ka gar Nekustamo īpašumu paredzēta dzelzceļa satiksme, apgrūtinot īpašuma izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, īpašnieks aicina apsvērt iespēju atsavināt visu Nekustamo īpašumu vai apmainīt to pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, piemēram, Jelgavas novadā.
Īpašnieka sniegtās informācijas izvērtēšanas kārtība:
- Informācija par faktisko Nekustamā īpašuma izmantošanu (rutku audzēšana (1.punkts)), iespējamo ienesīgumu (iespējamā ražas realizācija, atbalsta maksājumi (1. un 2.punkts)), Nekustamā īpašuma atlikušās (neatsavināmās) daļas vērtības samazinājumu (Nekustamā īpašuma samazināšanās un attiecīgi neiegūtā raža (3.punkts)) un apgrūtinājumiem (ceļa servitūts (4.punkts)) ir ņemta vērā, aprēķinot un nosakot Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtību un Nekustamā īpašuma paliekošās (neatsavināmās) daļas vērtības samazinājumu.
- Attiecībā uz Īpašnieka prasījumu par visa Nekustamā īpašuma pirkšanu un piekļuves risinājumiem (5.punkts) Nekustamā īpašuma paliekošajai (neatsavināmajai) daļai ņemama vērā AS RB Rail sniegtā informācija par projektētajiem piekļuves risinājumiem un Īpašnieks ir informēts, ka saskaņā ar Ķekavas novada pašvaldības 2022.gada 4.marta atzinumu Nr.1-7.1/22/533 robežu un platību plānā norādītā zemes vienības daļa 2D ar platību 7,1497 ha (šobrīd zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0238) ir izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un Rail Baltica projekta tehniskie risinājumi paredz piekļuves nodrošināšanu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 80250070238 no jaunizbūvēta publiskā (pašvaldības nozīmes) ceļa. Likuma 6.pants nepieļauj visa Nekustamā īpašuma atsavināšanu konkrētos faktiskos apstākļos.
Par SIA ,,Eiroeksperts” nekustamā īpašuma vērtējumā sniegto skaidrojumu, ka šobrīd faktiskās piekļuves pie paliekošās zemes gabala daļas 2D (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0238) no valsts ceļa ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0173 001 (Caunu pilskalna ceļš) saglabāšanai aptuveni 200 m garumā būs nepieciešams juridisks noformējums, norādāms, ka minētais Caunu pilskalna ceļš ir izbūvēts valstij piederošajā meža īpašumā Cauņu masīvs. Attiecīgi konstatējams, ka apvidū ir esoša dabiskā brauktuve (aptuveni 200 m garumā), kas atzīstama kā faktiskā piekļuve.
Zemes pārvaldības likums (turpmāk – Pārvaldības likums) noteic (likuma 7.panta pirmā daļa), ka jaunveidojamām zemes vienībām nepieciešams nodrošināt piekļuvi no pašvaldības ceļa vai ielas vai valsts autoceļa un ja tas nav iespējams, piekļuvi nodrošina pa servitūta ceļu vai pa projektētu servitūta ceļu pēc servitūta nodibināšanas. Līdzīgu regulējumu paredz arī Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.240) 13. punkts – veidojot jaunas zemes vienības, nodrošina iespējas piekļūt tām no ceļa vai ielas.
No Pārvaldības likuma un Noteikumiem Nr. 240 izriet, ka jaunu zemes vienību izveide nav iespējama, ja tām nav nodrošināta atbilstoša piekļuve. Attiecīgi, apvidū esoša dabiskā brauktuve vai nodibinātais ceļa servitūts nozīmē, ka piekļūšana zemes vienībai jau ir nodrošināta. Piekļuves nodrošināšana nenozīmē, ka ir izbūvēts ceļš kā inženierbūve atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajai “ceļa” definīcijai. Tādējādi nepastāv nepieciešamība veikt papildus darbības minētās situācijas juridiskai noformēšanai, lai saglabātu un tiesiski izmantotu dabisko piekļuvi.
Savukārt atbilstoši būvnoteikumu regulējumam būvdarbu uzsākšanai būvuzņēmējs būs atbildīgs par satiksmes organizāciju būvlaukumā un pievedceļos, cik tālu tas attiecas uz būvdarbiem un būvdarbu vietas aprīkošanu. Visas būvdarbu veikšanas vietas ārpus būvlaukuma robežām tiek aprīkotas atsevišķi, saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem. Turklāt būvniecības laikā nav pieļaujama to pievedceļu aizņemšana.
Noraidīti Īpašnieka prasījumi par:
- zaudēto iespēju nākotnē iegūt ražu, vērtējot pēc situācijas, kāda kultūra tiks audzēta uz Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas brīdi (1.punkts).
Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 22. panta otrās daļas normu, Nekustamā īpašuma tirgus vērtība ir nosakāma atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai tā apsekošanas dienā, ievērojot apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējas, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai.
Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtības un īpašnieka pieteikto zaudējumu novērtēšanai Nekustamo īpašumu raksturojošo datu un Īpašnieka sniegtās informācijas un ziņu kopums ir vērtēts uz Nekustamā īpašuma apskates brīdi - 2022.gada 20.oktobri.
Likuma 12.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Līgumā par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu institūcija un nekustamā īpašuma īpašnieks vienojas par atlīdzības kompensācijas veidu un kārtību, nekustamā īpašuma atbrīvošanas kārtību un termiņiem, citiem jautājumiem, lai nodrošinātu efektīvu nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā.
Tādējādi, lai nepakļautu Īpašnieku riskam par iespējas zaudēšanu novākt nākotnē paredzamo ražu, norādāms, ka šāda veida jautājumi būtu risināmi, panākot vienošanos par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgas atsavināšanas noteikumiem (Pirkuma līguma noteikumiem).
Ņemot vērā situāciju, ka Īpašnieks līdz Pirkuma līguma noslēgšanas un Nekustamā īpašuma daļas atbrīvošanas brīdim ir tiesīgs brīvi izmantot savas īpašuma tiesības un turpināt Nekustamā īpašuma izmantošanu tā uzsāktajā izmantošanas veidā, kas saistībā ar lauksaimniecisko izmantošanas veidu paredz apsaimniekošanas darbus zemes auglības uzturēšanai un kultūraugu novākšanai tam paredzētā laikā, īpašuma tiesību pārejas un atbrīvošanas termiņš būtu saskaņojams ar kultūraugu novākšanas laika sasniegšanas iespēju.
- juridiskā atbalsta saņemšanu (3.punkts).
Jebkura speciālista, tostarp jurista, iesaiste nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā ir katra līdzēja rīcības brīvība un tāpēc notiek uz tās puses rēķina, kas vēlas piesaistīt konkrētu speciālistu, lai pamatotu savu viedokli vai pieteiktos prasījumus. Nebūtu pamatoti un samērīgi, ka jebkurus izdevumus, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma īpašnieka iebildēm, uzņemtos otra pirkuma līguma puse.
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas process ir organizējams caurskatāmā, efektīvā un taisnīgā kārtībā. Tas nozīmē, ka institūcija, organizējot saraksti un pārrunas ar Īpašnieku, izskaidro tam atsavināšanas procesa kārtību, to regulējušās normas, kā arī ar konkrētas situācijas apstākļiem saistītus citus jautājumus.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma raksturojošiem datiem un citiem Īpašnieka iesniegtiem pierādījumiem par zaudējumu rašanās apstākļiem, nav secināms, ka pastāvētu objektīva nepieciešamība juridiskās palīdzības saņemšanai.
- par kompensācijas veida piemērošanu - par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu piešķirt citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu (6.punkts).
Atbilstoši Īpašniekam sniegtajai informācijai (2022.gada 30.novembra vēstule Nr. 2.4.N/2022-1895) par sarakstes rezultātā ar Jelgavas novada un Ķekavas novada pašvaldībām iegūtajām ziņām par brīvajiem nekustamajiem īpašumiem, Īpašnieks nav uzturējis spēkā prasību un informējis par vēlmi iegūt kādu no sarakstē minētajiem nekustamajiem īpašumiem savā īpašumā.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023.gada 25.augusta lēmumu lēmumu Nr. 03.1-14/2429 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, to nosakot EUR 21 266,00 (divdesmit viens tūkstotis divi simti sešdesmit seši eiro, 00 centi), kas sastāv no:
- zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070239 2,81 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070240 0,37 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070241 0,97 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070236 0,30 ha platībā un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070237 0,09 ha platībā kopējās tirgus vērtības EUR 20 884,00 (divdesmit tūkstoši astoņi simti astoņdesmit četri eiro, 00 centi);
- kompensējamiem zaudējumiem, kas aprēķināti par atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0235 1,91 ha platībā vērtības samazinājumu – EUR 382,00 (trīs simti astoņdesmit divi eiro, 00 centi).
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz atsavināto Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, apbūves tiesības, ķīlas vai hipotēkas tiesības, kā arī piedziņas atzīmes.
Pie Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesa uzsākšanas Nekustamais īpašums sastāvēja no vienas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0021) 13,3 ha platībā un Īpašnieks ar 2022.gada 13.jūlija paziņojumu Nr. 2.4.N/2022-781 tika informēts par Nekustamā īpašuma daļas aptuveni 3,9732 ha platībā, kas var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā, atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzībām.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu 3,9732 ha platībā, atlikumā veidojas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0021) daļas 1,8074 ha platībā, 0,2804 platībā, 0,0893 ha platībā un 7,1497 ha platībā. Saskaņā ar Ķekavas novada pašvaldības 2022.gada 4.marta atzinumu Nr.1-7.1/22/533 paliekošās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0021) daļas 0,2804 ha platībā un 0,0893 ha platībā nav izmantojamas atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un par tām Īpašnieks 2022.gada 15.augusta iesniegumā ir norādījis, ka nepiekrīt to saglabāšanai īpašumā. Līdz ar to, pamatojoties uz Likuma 6.panta pirmo daļu, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0021) daļas 0,2804 ha platībā un 0,0893 ha platībā ir atsavināmas.
Sadarbībā ar Īpašnieku Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesuālo darbību laikā ir izstrādāts zemes ierīcības projekts Nekustamo īpašumu veidojošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0021) sadalei un veikta kadastrālā uzmērīšana, saskaņā ar ko no jauna ir izveidotas Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināmās zemes vienības un tām ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0239) 2,81 ha platībā:
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli (7314020101) – 0,97 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,13 ha;
- applūstošā (10% applūduma varbūtība) teritorija – 0,07 ha.
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0240) 0,37 ha platībā:
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,20 ha;
- applūstošā (10% applūduma varbūtība) teritorija – 0,02 ha.
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0241) 0,97 ha platībā:
-vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli (7314020101) – 0,68 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,01 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,03 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,03 ha;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0236) 0,30 ha platībā:
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli (7314020101) – 0,01 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,03 ha;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0237) 0,09 ha platībā:
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli (7314020101) – 0,09 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,06 ha.
Nekustamā īpašuma sadale ir saskaņota ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, kas 2022. gada 29. jūnija vēstulē Nr.05-05/2851 bija norādījusi, ka Rail Baltica projekta attiecīgā būvprojekta tehniskie risinājumi plānoti Caunu pilskalna aizsardzības zonā, tiešā tuvumā un, vērtējot situāciju pēc attiecīgo zemes vienību novietojuma, sadalījums neietekmēs Cenu pilskalnu.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļa ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildus nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Nekustamo īpašumu veidojošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0021) lietošanas mērķis sākotnēji bija “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101). Saskaņā ar Ķekavas novada domes 2023.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.33 “Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu nekustamajā īpašumā “Pilskalni”, Baldones pagastā” no jauna izveidotajām Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināmajām zemes vienībām ir noteikts lietošanas mērķis:
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0239 “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (NĪLM kods - 1101);
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0240 “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (NĪLM kods - 1101);
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0241 “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (NĪLM kods - 1101);
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0236 “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (NĪLM kods - 0101);
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējums 8025 007 0237 “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (NĪLM kods - 0101).
Saskaņā ar Likuma 20.panta pirmo daļu laikā pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanas atlīdzības noteikšanai sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs firma SIA “Eiroeksperts” sagatavoja un 2023.gada 11.janvārī iesniedza Nekustamā īpašuma daļas vērtējumu (turpmāk – Vērtējums) ar secinājumu, ka 2022.gada 20.oktobrī (Nekustamā īpašuma apsekošanas datums):
Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas 4,3429 ha platībā tirgus vērtība ir 19 977,34 EUR jeb 0,46 EUR par kvadrātmetru.
Paliekošās (neatsavināmās) zemes vienības daļas 1,8074 ha platībā vērtības samazinājums ir 361,48 EUR jeb 0,02 EUR par kvadrātmetru.
Paliekošās (neatsavināmās) zemes vienības daļas 7,1497 ha vērtības samazinājums nav konstatēts.
Ņemot vērā zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā iegūtos datus, veikts atlīdzības aprēķins atbilstoši aktuālajai situācijai. Konstatēts, ka atlīdzības apmērs par Nekustamā īpašuma daļu pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas ir EUR 21 266,00, ko veido:
- zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070239 2,81 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070240 0,37 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070241 0,97 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070236 0,30 ha platībā un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070237 0,09 ha platībā kopējā tirgus vērtība EUR 20 884,00;
- kompensējamie zaudējumi, kas aprēķināti par atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070235 1,91 ha platībā vērtības samazinājumu – EUR 382,00.
Īpašnieks ar 2022.gada 15.augusta iesniegumu/vēstuli ir iesniedzis informāciju par apstākļiem un lietām, kas var ietekmēt Nekustamā īpašuma daļas vērtību:
1)lauksaimniecības zeme tiek izmantota zemnieku saimniecības vajadzībām (šajā sezonā tiek audzēti rutki) un ienesīgums ir saistīts ar to, kāda kultūra uz atsavināšanas brīdi tiek audzēta zemes vienībā;
2)par zemi tiek saņemti Lauku atbalsta dienesta piešķirtie platību maksājumi;
3)iespējamie zaudējumi būs saistīti ar īpašuma samazināšanos un attiecīgi neiegūto ražu un atlikušās - Nekustamā īpašuma daļas vērtības samazināšanos, kā arī par juridiskā atbalsta saņemšanu;
4)caur Nekustamo īpašumu ved servitūta ceļš 0,3 km garumā;
5)pēc Nekustamā īpašuma daļu atsavināšanas tiks apgrūtināta piekļuve paliekošajai daļai 2D (7,1497 ha);
6)Nekustamā īpašuma īpašnieks nevēlas saglabāt savā īpašumā robežu un platību plānā norādītās daļas 2B un 2C un, ņemot vērā, ka tiks apgrūtināta piekļuve daļai 2D, kā arī apstākli, ka gar Nekustamo īpašumu paredzēta dzelzceļa satiksme, apgrūtinot īpašuma izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, īpašnieks aicina apsvērt iespēju atsavināt visu Nekustamo īpašumu vai apmainīt to pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, piemēram, Jelgavas novadā.
Īpašnieka sniegtās informācijas izvērtēšanas kārtība:
- Informācija par faktisko Nekustamā īpašuma izmantošanu (rutku audzēšana (1.punkts)), iespējamo ienesīgumu (iespējamā ražas realizācija, atbalsta maksājumi (1. un 2.punkts)), Nekustamā īpašuma atlikušās (neatsavināmās) daļas vērtības samazinājumu (Nekustamā īpašuma samazināšanās un attiecīgi neiegūtā raža (3.punkts)) un apgrūtinājumiem (ceļa servitūts (4.punkts)) ir ņemta vērā, aprēķinot un nosakot Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtību un Nekustamā īpašuma paliekošās (neatsavināmās) daļas vērtības samazinājumu.
- Attiecībā uz Īpašnieka prasījumu par visa Nekustamā īpašuma pirkšanu un piekļuves risinājumiem (5.punkts) Nekustamā īpašuma paliekošajai (neatsavināmajai) daļai ņemama vērā AS RB Rail sniegtā informācija par projektētajiem piekļuves risinājumiem un Īpašnieks ir informēts, ka saskaņā ar Ķekavas novada pašvaldības 2022.gada 4.marta atzinumu Nr.1-7.1/22/533 robežu un platību plānā norādītā zemes vienības daļa 2D ar platību 7,1497 ha (šobrīd zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0238) ir izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un Rail Baltica projekta tehniskie risinājumi paredz piekļuves nodrošināšanu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 80250070238 no jaunizbūvēta publiskā (pašvaldības nozīmes) ceļa. Likuma 6.pants nepieļauj visa Nekustamā īpašuma atsavināšanu konkrētos faktiskos apstākļos.
Par SIA ,,Eiroeksperts” nekustamā īpašuma vērtējumā sniegto skaidrojumu, ka šobrīd faktiskās piekļuves pie paliekošās zemes gabala daļas 2D (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0238) no valsts ceļa ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0173 001 (Caunu pilskalna ceļš) saglabāšanai aptuveni 200 m garumā būs nepieciešams juridisks noformējums, norādāms, ka minētais Caunu pilskalna ceļš ir izbūvēts valstij piederošajā meža īpašumā Cauņu masīvs. Attiecīgi konstatējams, ka apvidū ir esoša dabiskā brauktuve (aptuveni 200 m garumā), kas atzīstama kā faktiskā piekļuve.
Zemes pārvaldības likums (turpmāk – Pārvaldības likums) noteic (likuma 7.panta pirmā daļa), ka jaunveidojamām zemes vienībām nepieciešams nodrošināt piekļuvi no pašvaldības ceļa vai ielas vai valsts autoceļa un ja tas nav iespējams, piekļuvi nodrošina pa servitūta ceļu vai pa projektētu servitūta ceļu pēc servitūta nodibināšanas. Līdzīgu regulējumu paredz arī Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.240) 13. punkts – veidojot jaunas zemes vienības, nodrošina iespējas piekļūt tām no ceļa vai ielas.
No Pārvaldības likuma un Noteikumiem Nr. 240 izriet, ka jaunu zemes vienību izveide nav iespējama, ja tām nav nodrošināta atbilstoša piekļuve. Attiecīgi, apvidū esoša dabiskā brauktuve vai nodibinātais ceļa servitūts nozīmē, ka piekļūšana zemes vienībai jau ir nodrošināta. Piekļuves nodrošināšana nenozīmē, ka ir izbūvēts ceļš kā inženierbūve atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajai “ceļa” definīcijai. Tādējādi nepastāv nepieciešamība veikt papildus darbības minētās situācijas juridiskai noformēšanai, lai saglabātu un tiesiski izmantotu dabisko piekļuvi.
Savukārt atbilstoši būvnoteikumu regulējumam būvdarbu uzsākšanai būvuzņēmējs būs atbildīgs par satiksmes organizāciju būvlaukumā un pievedceļos, cik tālu tas attiecas uz būvdarbiem un būvdarbu vietas aprīkošanu. Visas būvdarbu veikšanas vietas ārpus būvlaukuma robežām tiek aprīkotas atsevišķi, saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem. Turklāt būvniecības laikā nav pieļaujama to pievedceļu aizņemšana.
Noraidīti Īpašnieka prasījumi par:
- zaudēto iespēju nākotnē iegūt ražu, vērtējot pēc situācijas, kāda kultūra tiks audzēta uz Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas brīdi (1.punkts).
Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 22. panta otrās daļas normu, Nekustamā īpašuma tirgus vērtība ir nosakāma atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai tā apsekošanas dienā, ievērojot apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējas, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai.
Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtības un īpašnieka pieteikto zaudējumu novērtēšanai Nekustamo īpašumu raksturojošo datu un Īpašnieka sniegtās informācijas un ziņu kopums ir vērtēts uz Nekustamā īpašuma apskates brīdi - 2022.gada 20.oktobri.
Likuma 12.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Līgumā par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu institūcija un nekustamā īpašuma īpašnieks vienojas par atlīdzības kompensācijas veidu un kārtību, nekustamā īpašuma atbrīvošanas kārtību un termiņiem, citiem jautājumiem, lai nodrošinātu efektīvu nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā.
Tādējādi, lai nepakļautu Īpašnieku riskam par iespējas zaudēšanu novākt nākotnē paredzamo ražu, norādāms, ka šāda veida jautājumi būtu risināmi, panākot vienošanos par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgas atsavināšanas noteikumiem (Pirkuma līguma noteikumiem).
Ņemot vērā situāciju, ka Īpašnieks līdz Pirkuma līguma noslēgšanas un Nekustamā īpašuma daļas atbrīvošanas brīdim ir tiesīgs brīvi izmantot savas īpašuma tiesības un turpināt Nekustamā īpašuma izmantošanu tā uzsāktajā izmantošanas veidā, kas saistībā ar lauksaimniecisko izmantošanas veidu paredz apsaimniekošanas darbus zemes auglības uzturēšanai un kultūraugu novākšanai tam paredzētā laikā, īpašuma tiesību pārejas un atbrīvošanas termiņš būtu saskaņojams ar kultūraugu novākšanas laika sasniegšanas iespēju.
- juridiskā atbalsta saņemšanu (3.punkts).
Jebkura speciālista, tostarp jurista, iesaiste nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā ir katra līdzēja rīcības brīvība un tāpēc notiek uz tās puses rēķina, kas vēlas piesaistīt konkrētu speciālistu, lai pamatotu savu viedokli vai pieteiktos prasījumus. Nebūtu pamatoti un samērīgi, ka jebkurus izdevumus, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma īpašnieka iebildēm, uzņemtos otra pirkuma līguma puse.
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas process ir organizējams caurskatāmā, efektīvā un taisnīgā kārtībā. Tas nozīmē, ka institūcija, organizējot saraksti un pārrunas ar Īpašnieku, izskaidro tam atsavināšanas procesa kārtību, to regulējušās normas, kā arī ar konkrētas situācijas apstākļiem saistītus citus jautājumus.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma raksturojošiem datiem un citiem Īpašnieka iesniegtiem pierādījumiem par zaudējumu rašanās apstākļiem, nav secināms, ka pastāvētu objektīva nepieciešamība juridiskās palīdzības saņemšanai.
- par kompensācijas veida piemērošanu - par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu piešķirt citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu (6.punkts).
Atbilstoši Īpašniekam sniegtajai informācijai (2022.gada 30.novembra vēstule Nr. 2.4.N/2022-1895) par sarakstes rezultātā ar Jelgavas novada un Ķekavas novada pašvaldībām iegūtajām ziņām par brīvajiem nekustamajiem īpašumiem, Īpašnieks nav uzturējis spēkā prasību un informējis par vēlmi iegūt kādu no sarakstē minētajiem nekustamajiem īpašumiem savā īpašumā.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023.gada 25.augusta lēmumu lēmumu Nr. 03.1-14/2429 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, to nosakot EUR 21 266,00 (divdesmit viens tūkstotis divi simti sešdesmit seši eiro, 00 centi), kas sastāv no:
- zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070239 2,81 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070240 0,37 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070241 0,97 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070236 0,30 ha platībā un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80250070237 0,09 ha platībā kopējās tirgus vērtības EUR 20 884,00 (divdesmit tūkstoši astoņi simti astoņdesmit četri eiro, 00 centi);
- kompensējamiem zaudējumiem, kas aprēķināti par atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0235 1,91 ha platībā vērtības samazinājumu – EUR 382,00 (trīs simti astoņdesmit divi eiro, 00 centi).
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz atsavināto Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt no privātpersonas nekustamā īpašuma “Pilskalni” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8025 007 0021) Baldones pagastā, Ķekavas novadā, daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0239) 2,81 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0240) 0,37 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0241) 0,97 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0236) 0,30 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0237) 0,09 ha platībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums.
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums.
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu ir aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma Īpašnieku, no kura tiek atsavināta Nekustamā īpašuma daļa.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Rail Baltica projekta īstenošana labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas 2020.gada 16.novembrī noslēgts starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai, paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas 2020.gada 16.novembrī noslēgts starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai, paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi