Anotācija (ex-ante)

1. Pašlaik 4.1.2.5. pasākuma projekta ietvaros kompensāciju piešķiršanai pieejamais finansējums ir faktiski izsmelts. Tas rada būtisku problēmu pasākuma efektivitātei un ilgtermiņa mērķu sasniegšanai - ārstniecības personu piesaiste darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, īpaši stacionārajā sektorā un reģionos, jo nav iespēja turpināt izskatīt un piešķirt kompensācijas jau saņemtajiem pretendentu pieteikumiem. Taču saņemto pretendentu pieteikumu apjoms liecina par to, ka ārstniecības personas ir ieinteresētas veikt savu darbu sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un tādā veidā nodrošinot cilvēkresursu trūkumu samazinājumu, kas ir viena no ilgstošām problēmām veselības aprūpes sistēmas ietvarā. Lai 4.1.2.5. pasākums būtu efektīvs un uzticams, ir kritiski svarīgi rast papildu finansējumu, kas ļautu segt jau iesniegto pieteikumu kompensācijas izmaksas un turpināt atbalsta sniegšanu visa ES 2021. – 2027. plānošanas perioda ietvaros.

2. Papildus 4.1.2.5. pasākuma ietvarā, kura galvenais mērķis ir ārstniecības personu ilgtermiņa piesaiste un noturēšana valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, iezīmējas problēma – atbalstāmās iestādes maiņa, kas sākotnēji netika pietiekami detalizēti regulēta. Situācijās, kurās kompensācijas saņēmējam var rasties pamatota nepieciešamība mainīt atbalstāmo iestādi, rada problēmas gan piesaistes mērķa stabilitātei, gan konkrēto atbalstāmo iestāžu cilvēkresursu plāna izpildei. Tādējādi, mērķtiecīgi jānovērš šī regulējuma nepilnību, sistēmiski iekļaujot atbalstāmās iestādes maiņas procesu stingrā uzraudzībā.

3. Šobrīd spēkā esošajā regulējumā ir iekļauts pretendentu atbilstības pārbaudes kritērijs, kas nosaka, ka kompensācijas pretendents šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, tas ir 2023. gada 23. augustā, nav strādājis atbalstāmajā specialitātē atbalstāmajā iestādē.  Taču laika periods starp 2023. gadu un kompensāciju reālo piešķiršanas laiku, it īpaši, ņemot vērā plānoto papildus finansējuma piesaisti un pieteikumu izskatīšanas gaitu, kļūst arvien ilgāks, līdz ar to šis sākotnējais atskaites punkts vairs pilnībā neatbilst 4.1.2.5. pasākuma mērķim efektīvi piesaistīt jaunus speciālistus darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā.
 

1. Risku saistībā ar 4.1.2.5. pasākuma finansējuma apguvi pirms projekta beigu termiņa, tas ir pirms 2029. gada 31. decembra, var risināt, izmantojot finanšu līdzekļu pārdali starp viena SAM (4.1.2.) pasākumiem. Šī pieeja ir administratīvi vienkārša un sniedz ātrāku risinājumu, vienlaikus  ievērojot un nodrošinot ES fondu programmā noteiktās prioritātes.
MK noteikumu projekts izstrādāts pamatojoties uz 2025. gada 3. jūnija MK sēdē izskatītajā un apstiprinātajā "Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 27. maija rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam"" (25-TA-321) protokollēmuma 12. punktā noteiktajam  -  Pieņemt zināšanai, ka elastības finansējums kļūst pieejams pēc Eiropas Komisijas 2025. gada 15. decembra lēmuma par programmas grozījumiem. Izņēmuma gadījumā, to objektīvi pamatojot, ministrija, virzot attiecīgos Ministra kabineta noteikumus par specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma īstenošanu vai to grozījumos, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā var rosināt ātrāku elastības finansējuma izmantošanu, izvērstu pamatojumu sniedzot sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā.
Ņemot vērā, ka šobrīd 4.1.2.5. pasākuma piešķirtais finansējums kompensācijām jau ir izsmelts, taču joprojām tiek saņemti iesniegumi, kā arī ņemot vērā to, ka joprojām veselības aprūpes nodrošināšanai trūkst cilvēkresursi, kas nodrošina valsts apmaksāto veselības aprūpes sniegšanu Latvijas iedzīvotājiem, ir nepieciešams papildus finansējums ārstniecības personu piesaistei.
Veselības ministrija pielemj novirzīt iezīmēto specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.6. pasākuma "Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t. sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību" (turpmāk - 4.1.2.6. pasākums) un 4.1.2.1. pasākuma "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (turpmāk – 4.1.2.1. pasākums) elastības finansējumu 8 635 999 euro apmērā 4.1.2.5. pasākuma turpmākajai īstenošanai. Ņemot vērā 4.1.2.1 pasākuma un 4.1.2.6. pasākuma mērķa sasniegšanu, ir pirmsšķietami jaušams, ka papildus iezīmētais elastības finansējums nav nepieciešams šo pasākumu mērķu īstenošanai, jo tos var īstenot ar šobrīd pieejamo finansējuma apjomu.
Šis elastības finansējums ir tiešs ieguldījums veselības aprūpes sistēmas izturētspējā, lai tā spētu labāk pārvarēt nākotnes krīzes un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu. Elastības finansējums nodrošinās iespēju ātri mobilizēt līdzekļus jaunajām ārstniecības personām un speciālistiem, tādējādi paātrinot personāla piesaisti prioritārajās jomās un reģionālajos stacionāros, kur cilvēkresursu trūkums ir vislielākais. Elastības finansējums ļauj pārvērst ilgtermiņa mērķus (uzlabot veselības aprūpes pieejamību un efektivitāti) par steidzami īstenojamiem pasākumiem, nodrošinot nepieciešamos finanšu resursus, lai piesaistītu kvalificētus speciālistus tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi.
Par atlikušo 4.1.2.1. pasākuma kopējo finansējumu tiek aizvien plānots nodrošināt novērst iedzīvotāju priekšlaicīgu mirstību un darbnespēju, kā arī uzlabotu viņu dzīves kvalitāti un veselībpratību, pasākuma ietvaros noteiktajām mērķu grupām noteiktajās jomās - veselīga uztura lietošanas veicināšana, tostarp mutes dobuma
un zobu veselība; atkarību mazināšana; fizisko aktivitāšu veicināšana; psihiskās veselības veicināšana; seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšana; veselības veicināšana un primārās slimību profilakses uzlabošana; traumatisma mazināšana; infekciju izplatības mazināšana un vakcinācijas veicināšana; iedzīvotāju izglītošana pirmās palīdzības sniegšanā; prenatālās un agrīnās bērnības vecāku prasmju programmu ieviešana. Par atlikušo 4.1.2.6. pasākuma kopējo finansējumu tiek aizvien plānots uzlabot prasmes un iemaņas visām iepriekš plānotājām mērķa grupām, izņemot rezidentus: ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām, sociālā jomā strādājošajiem speciālistiem darbam integrētajā veselības aprūpē multidisciplināro komandu ietvaros, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, klīniskajiem psihologiem. Uzsveram, ka pēc elastības finansējuma pārdales tiks sasniegti 4.1.2.1 pasākumā "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" un 4.1.2.6. pasākumā "Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t. sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību" noteiktie mērķi un rādītāji.

2. Papildus 4.1.2.5. pasākuma ietvarā, kura galvenais mērķis ir ārstniecības personu ilgtermiņa piesaiste un noturēšana valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, iezīmējas problēma – atbalstāmās iestādes maiņa, kas sākotnēji netika pietiekami detalizēti regulēta.
Pašreizējā situācijā, kurā kompensācijas saņēmējam var rasties vēlme mainīt atbalstāmo iestādi, rada ietekmi uz 4.1.2.5. pasākuma nosacījumiem:
 - uz valsts atbalstu - kompensācija, ko ārstniecības persona saņem, faktiski ir valsts atbalsts (komercdarbības atbalsts), kas tiek piešķirts caur finansējuma saņēmēju konkrētajai atbalstāmajai iestādei ar mērķi stiprināt tās cilvēkresursus. Līdz ar to, tiek anulēts valsts atbalsta sākotnējais mērķis attiecībā uz atbalstāmo iestādi, kas saņēma atbalstu (personāla piesaistes veidā), zaudē darbinieku un neatgūst ieguldīto kompensāciju;
- tiek pārkāpts nosacījums par trīs gadu atstrādes laiku konkrētajā atbalstāmajā iestādē, ja kompensācijas saņēmējs maina atbalstāmo iestādi, tā zaudē gan piesaistīto speciālistu, gan arī sākotnēji plānoto kapacitāti;
- rādītāju nesasniegšanu un ietekmi uz Cilvēkresursu plānu - pasākuma mērķis ir pildīt Cilvēkresursu plānā noteiktos mērķus, piesaistot konkrētu skaitu speciālistu noteiktās prioritārajās jomās (onkoloģija, kardioloģija, psihiskā veselība utt.) un Latvijas teritorijās, kur ir konstatēts personāla trūkums. Katrs kompensācijas saņēmējs, kurš lauž līgumu ar atbalstāmo iestādi, veido jaunu vakanci Cilvēkresursu plānā atbalstītajā iestādē un arī reģionā kopumā. Tas negatīvi ietekmē pasākuma iznākuma rādītāju par piesaistīto ārstniecības personu skaitu, kas saņēmušas atbalstu un kurām jānostrādā noteiktais termiņš;
- valsts apmaksāto veselības pakalpojumu pieejamību – ārstniecības personas līguma laušana ar atbalstāmo iestādi kavē valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu (īpaši stacionāros) pieejamības uzlabošanu konkrētajā reģionā vai specialitātē, kas ir pasākuma galvenais ilgtermiņa mērķis.

Finansējums 4.1.2.5. pasākumam tika piešķirts ar nosacījumu, ka tas radīs ilgtspējīgu efektu. Ja personāls pamet darba vietu pirms pilna atstrādes termiņa, 4.1.2.5. pasākuma efektivitāte un ilgtermiņa ieguldījumu jēga samazinās, radot sistēmas nestabilitāti.
Šo noteikumu grozījumi paredz noteikt stingrākus nosacījumus, pie kādiem ir pieļaujama atbalstāmās iestādes maiņa, tādējādi novēršot līdzšinējās nepilnības un nodrošinot pasākuma mērķa, īpaši personāla noturēšanas, efektīvu īstenošanu.  Praksē ir konstatēti gadījumi, kad atbalstāmās iestādes maiņa tiek pieprasīta nepamatoti vai bez atbilstoša izvērtējuma, kas apgrūtina projekta mērķa sasniegšanu un rada risku atbalsta līdzekļu neefektīvai izmantošanai.
Ar grozījumiem precizēta kārtība, kādā kompensācijas saņēmējs var turpināt darbu citā atbalstāmā iestādē gadījumos, kad sākotnējā atbalstāmā iestāde pēc savas iniciatīvas izbeidz līguma darbību, samazina darba apjomu vai pārtrauc deleģēto funkciju nodrošināšanu. Noteikts, ka šādos gadījumos kompensācijas saņēmējam ir tiesības iesniegt lūgumu turpināt darbu citā atbalstāmā iestādē, ja tiek ievēroti noteikumos minētie nosacījumi un saņemts konsultatīvās darba grupas lēmums par iestādes maiņas pamatotību, kā arī Sadarbības iestādes lēmums par komercdarbības atbalsta piešķiršanu jaunajai iestādei.
Vienlaikus paredzēts, ka gadījumā, ja kompensācijas saņēmējs pēc savas iniciatīvas izbeidz līgumu ar atbalstāmo iestādi, viņam ir pienākums atmaksāt saņemto kompensāciju proporcionāli nenostrādātajam laikam. Izņēmuma gadījumos, kad iestādes maiņa ir pamatota ar valsts interesēm vai valsts drošības nodrošināšanas apsvērumiem, kompensācijas saņēmējam saglabājas tiesības iesniegt lūgumu par iestādes maiņu bez atmaksas pienākuma.
Patvaļīga kompensācijas saņēmēju atbalstāmās iestādes maiņa rada finansiālu risku un 4.1.2.5. pasākuma īstenošanas mērķu kropļošanu, kas traucē sasniegt plānotos valsts un Eiropas līmeņa mērķus veselības aprūpes sistēmas stiprināšanā. Tādēļ tiek noteikts nosacījums, ka visos atbalstāmās iestādes maiņas gadījumos (30.4 apakšpunkts), lēmumu par atbalstāmās iestādes maiņas pamatotību pieņem Konsultatīvā darba grupa 20 (divdesmit) darba dienu laikā. Tāpat noteikumu nosacījumi skaidri nosaka prasību, līdz konsultatīvās darba grupas lēmuma pieņemšanai, saņemt Sadarbības iestādes lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu jaunajai atbalstāmajai iestādei. Šāda centralizēta pieeja garantē lēmumu caurskatāmību un nodrošina, ka atbalstāmās iestādes maiņa ir pamatota, atbilst reālajām cilvēkresursu plānošanas vajadzībām, kā arī nodrošina atbilstību ES atbalsta sniegšanas regulējumam.
Šie grozījumi samazinās administratīvo risku, stiprinās līgumsaistību izpildi un nodrošinās elastīgu, bet regulētu ārstniecības personu plūsmu 4.1.2.5. pasākuma ietvaros.

3. Lai uzlabotu 4.1.2.5. pasākuma efektivitāti speciālistu piesaistē, kā jauns atskaites datums pretendenta atbilstības pārbaudei tiek noteikts 2026. gada 1. janvāris. Ja kompensācijas iesniegums iesniegts pēc šī datuma, tad tieši uz 2026. gada 1. janvāri tiks pārbaudīts, vai ārstniecības persona nav iepriekš strādājusi atbalstāmajā specialitātē atbalstāmajā iestādē, tādējādi nodrošinot, ka atbalstu saņem tikai jauni darbinieki.

2025. gada 2. decembrī Veselības ministrija saņēma Finanšu ministrijas e-pasta vēstuli ar Eiropas Komisijas sniegtu skaidrojumu par atmaksātā finansējuma attiecināmību. Komisija norāda, ka daļa individuālo darba līgumu turpinās arī pēc 2014. - 2020. gada plānošanas perioda beigām (atsevišķi līdz pat 2028. gada beigām), tādēļ papildu finansējuma atgūšana no ārstniecības personām var notikt arī pēc programmas slēgšanas. Šāda pēc-slēgšanas atgūšana padara attiecīgos izdevumus par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem, radot risku, ka tie kļūst neattiecināmi Eiropas Savienības fondu ietvaros.
Lai šādu situāciju novērstu turpmāk 2021.–2027. gada plānošanas periodā, 2027. gada 1. jūnijā Veselības ministrijai ir nepieciešams izvērtēt attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projektu un, ja nepieciešams, precizēt šos noteikumus, nosakot galīgo termiņu ārstniecības personu piesaistei (tostarp jaunu līgumu slēgšanai) un finansējuma reciklēšanai. Šāda termiņa noteikšana nodrošinātu, ka līdz projekta īstenošanas noslēgumam un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda izdevumu attiecināmības termiņa beigām ir pilnībā pabeigta līgumu par ārstniecības personu piesaisti uzraudzība, līdz ar to novēršot situācijas, kurās pēc attiecināmības perioda beigām būtu jāveic atgūšanas pasākumi.
Par atbilstošu galīgo termiņu iespējams tiktu noteikts 2027. gada 31. decembris, ņemot vērā, ka pēc Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumu apstiprināšanas izdevumu attiecināmības beigu termiņš tiek plānots 2030. gada 31. decembris. Attiecīgi Protokollēmumā tiek noteikts, ka Veselības ministrija līdz 2027. gada 1. jūnijam, atbilstoši veselības aprūpes nozares cilvēkresursu situācijai, atkārtoti izvērtē grozījumu nepieciešamību šajos MK noteikumos un iesniedz priekšlikumus Ministru kabinetā.

Šajos MK noteikumos palielināts Pasākuma iznākuma rādītājs "Piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam veselības aprūpē" paredz, ka atbalstu uz 2029. gada 31. decembri būs saņēmušas 1049 ārstniecības persona, tostarp:
- pasākuma iznākuma rādītājs "Personas ar vidējo izglītību" paredz, ka atbalstu uz 2029. gada 31. decembri būs saņēmušas 105 ārstniecības personas un pasākuma iznākuma rādītājs "Personas ar augstāko izglītību" paredz, ka atbalstu uz 2029. gada 31. decembri būs saņēmušas 944 ārstniecības personas. Iznākuma rādītāji palielināti atbilstoši finansējuma palielinājumam.


Atbilstoši ES Savienības Kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam 4.1.2.5. pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
1) Intervences kategorijā 160. intervences kods “Pasākumi veselības aprūpes sistēmas pieejamības, efektivitātes un noturības uzlabošanai (izņemot infrastruktūru)” ESF+ finansējums 13 027 354 euro apmērā;
2) intervences kategorijā “Finansējuma veids” Nr. 1 “Dotācija” - ESF+ finansējums 13 027 354euro;
3) intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi” Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ESF+ finansējums 13 027 354 euro;
4) intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas” Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ESF+ finansējums 13 027 354 euro;
5) intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība” Nr. 2 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” - ESF+ finansējums 13 027 354 euro.


Šie noteikumu grozījumi prasīs izmaiņas īstenošanā esošajos projektos, uz kuriem attiecināmas izmaiņas, proti, Veselības ministrijai sadarbībā ar Sadarbības iestādi nodrošināt grozījumu veikšanu projektos par projektu īstenošanu.