Anotācija (ex-ante)

Pasaules Bankas ekspertu 2016. un 2018. gada ziņojumos[1] ietvertā analīze un secinājumi rāda, ka Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmā un augstskolās doktora līmeņa studijām ir nozīmīga stratēģiska loma, tomēr doktorantūras īstenošanas process uzrāda vairākas iezīmes, kas jāstiprina un jāmodernizē.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, doktorantūra attīstījusies galvenokārt augstskolu iekšienē, pamatojoties uz pašu augstskolu iniciatīvām un aktivitātēm, tāpēc tās saturs, norise un kvalitāte dažādās augstskolās krasi atšķiras. Doktora studiju programmas piedāvā arī tādas augstskolas, kam trūkst augstākās izglītības un pētniecības vides kritiskās kapacitātes attiecīgajās zinātnes nozarēs un kas tādējādi nevar nodrošināt doktorantiem iespēju veikt zinātnisko pētniecību izvēlētajā zinātnes nozarē. Akreditējot doktora studiju programmu studiju virziena ietvaros, doktora studiju programmas zinātniskās pētniecības vide netiek atbilstoši novērtēta. Doktora studiju programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla, tostarp promocijas darba vadītāju, kompetences un prasmju līmenis dažādās augstskolās atšķiras. Doktora studiju programmu pārvaldība un uzraudzība atkarībā no augstskolas pieejas notiek vai nu augstskolas, vai tās struktūrvienības līmenī, vai arī atsevišķas doktora studiju programmas ietvaros. Decentralizētās pieejas dēļ vērojamas dažādas atšķirības doktora studiju programmu pārvaldībā, uzraudzībā un, secīgi, arī kvalitātē pat vienā augstskolā. Doktorantūrā netiek veicināta plaši izmantojamo prasmju apguve, kas ietekmē doktora grāda ieguvēja konkurētspēju darba tirgū. Valstī nav vienotas izpratnes par doktora grāda ieguvēja zināšanām un prasmēm. Pastāv būtiskas atšķirības starp doktora grāda ieguvējiem zināšanu un prasmju ziņā atkarībā no augstskolas, kurā pabeigtas doktora līmeņa studijas un iegūts doktora grāds. Attiecīgi var atšķirties arī izstrādāto promocijas darbu kvalitāte. Doktora studiju programmu kvalitāte ietekmē augstākās izglītības un zinātnes sistēmas kvalitāti kopumā. Ņemot vērā, ka daudzi doktori ieņem nozīmīgus amatus sabiedrībā vai ekonomikas nozarē, doktora līmeņa studijas var būtiski ietekmēt visas valsts attīstību.
Pašreizējais promocijas process un promocijas padomju izveides kārtība kavē starpnozaru zinātniskos pētījumus, īpatnējās recenzēšanas procedūras dēļ neveicina zinātniskās pētniecības izcilību, kā arī kavē starptautisku kopīgu doktora studiju programmu izveidi un īstenošanu, ņemot vērā, ka to ir grūti pielīdzināt doktora grāda piešķiršanas procesam citās valstīs.
Doktoranta zemais ienākumu apmērs (stipendija) negatīvi ietekmē gan laiku, ko doktorants var veltīt doktorantūras studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan arī doktoru skaitu un secīgi – augstākās izglītības un zinātnes sektora akadēmiskā personāla un zinātnisko darbinieku atjaunotni. Pašreizējais  doktorantūras finansēšanas modelis nesedz faktiskās doktorantūras īstenošanas izmaksas un tādējādi apdraud doktorantūras ilgtspēju un nestimulē kvalitātes pieaugumu.
Esošais doktorantūras īstenošanas un finansēšanas modelis nesagatavo pietiekamu skaitu jauno doktoru, tādējādi nenodrošinot nepieciešamos cilvēkresursus un prasmes Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā ietvertās koncepcijas īstenošanai. Šobrīd Latvijā pētniecībā nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems (gan kopskaitā, gan īpatsvarā valsts kopējā darbaspēka struktūrā), sasniedzot tikai ~50% no ES vidējā rādītāja. Tas, pirmkārt, ir būtisks šķērslis Latvijas konkurētspējai un dalībai ES inovāciju procesos un programmās, otrkārt, tas kavē jaunu zināšanu radīšanu, tālāknodošanu un inovāciju attīstību Latvijā. Lai uzņēmumi, ieviešot inovatīvus risinājumus, radītu jaunus augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, tiem ir nepieciešami cilvēkresursi ar atbilstošas kapacitātes pētniecības un inovāciju spējām.
Ministrija ziņojumā ir izstrādājusi risinājumu jauna doktorantūras modeļa ieviešanai, kas novērsīs iepriekšminētos doktorantūras īstenošanas procesa trūkumus. Pēc ziņojuma apstiprināšanas Ministru kabinetā ministrija, pamatojoties uz ziņojumu, ir sagatavojusi šo likumprojektu, kas attiecas uz augstskolu politiku un procedūrām doktorantūras īstenošanai atbilstoši Eiropas Augstākās izglītības telpā un Eiropas Pētniecības telpā noteiktajiem principiem, standartiem un rekomendācijām un ievieš jaunu doktorantūras valsts finansēšanas modeli.

[1] Sursock, A., Latvian doctoral studies and promotion system, 2016, un World Bank, Focus on Performance. Academic Careeers, vol. 3, 2018.
 

Likumprojekts saskaņā ar ziņojumā ietverto risinājumu nosaka:
- doktorantu nodarbinātību,
- pēcdoktorantūras posmu un pēcdoktoranta statusu,
- studiju pārtraukuma ilgumu vienas doktora studiju programmas ietvaros,
- rīcību, ja konstatē, ka augstskolas izsniegtais diploms, piešķirtais grāds vai profesionālā kvalifikācija ir iegūta negodprātīgas rīcības, tostarp plaģiātisma, rezultātā,
- vienotu izpratni par doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu,
- doktorantūras īstenošanu doktorantūras skolas ietvaros, tostarp doktorantūras skolas funkcijas un uzdevumus, doktorantūras skolas iekšējo kvalitātes nodrošināšanu un ārējo kvalitātes novērtēšanu,
- vienotu izpratni par promocijas darbu,
- doktorantūras valsts finansēšanu.

Atbilstoši ziņojumam tiks mainītas vai papildinātas likuma normas par:
- funkcijām, kuras augstskolas īsteno savās iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmās, piemēram, par to, ka augstskolas izveido iekšējo kārtību akadēmiskā godīguma ievērošanai un akadēmisko pārkāpumu, tostarp plaģiāta, izskatīšanai, kā arī lēmuma pieņemšanai,
- uzņemšanu doktora studiju programmā,
- prasībām personām, kas piedalās akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā,
- doktora studiju programmas licencēšanu un licences atņemšanu,
- doktora studiju programmas pilna laika studiju ilgumu,
- zinātnes doktora grāda un profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanu, kā arī par promocijas padomi un promocijas darba aizstāvēšanu.

Likumprojekta būtiskākie grozījumi ir šādi:
1. pants paredz visā likumā vienādot terminoloģiju, aizstājot vārdu “pētniecība” ar vārdiem “zinātniskā pētniecība”, tādējādi nodrošināt likuma terminoloģijas saskaņotību ar Zinātniskās darbības likuma terminoloģiju.

2. pants paredz  sniegt terminu “doktorantūra” un “akadēmiskā vide” (angļu val. academia) izpratnes skaidrojumu, precizēt terminu “stratēģiskā specializācija” un “attīstības stratēģija” izpratnes skaidrojumu.

3. pants paredz likuma 3. pantā aizstāt vārdus “zinātnes joma” ar “zinātnes nozaru grupa”, kā arī “zinātniskais doktora grāds” ar vārdiem “zinātnes doktora grāds”, lai nodrošināt likuma terminoloģijas saskaņotību ar Zinātniskās darbības likuma terminoloģiju.

4., 5., 6., 7., 9., 11., 12., 20., 21. un 23. pants paredz redakcionālus likuma 3.¹, 3.², 3.³, 3.⁴, 8., 26., 28., 59., 60. panta, kā arī 63.⁴ panta pirmās daļas un otrās daļas precizējumus, kas attiecas uz terminoloģiju un/vai likuma aktualizāciju, tostarp, lai to saskaņotu ar Zinātniskās darbības likumu.

8. pants paredz aktualizēt likuma 5. pantā noteiktos augstskolu uzdevumus to iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ietvaros, norādot, ka augstskolas iedibina politiku un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai atbilstoši Eiropas Augstākās izglītības telpā noteiktajām kvalitātes nodrošināšanas prasībām, standartiem un vadlīnijām, kā arī izveido iekšējo kārtību akadēmiskā godīguma ievērošanai un akadēmisko pārkāpumu, tostarp plaģiāta, izskatīšanai, kā arī lēmuma pieņemšanai.
Tas nepieciešams, lai augstskolas nodrošinātu tādu doktorantūras kvalitāti, kas atbilst labai starptautiskai praksei, tostarp arī Florences principiem (Florence Principles), īstenojot profesionālās doktora studiju programmas mākslās, kā arī lai visās augstskolās tiktu ievērots akadēmiskais godīgums un nepieciešamības gadījumā notiktu akadēmisko pārkāpumu izskatīšana, kā arī nepieciešamo lēmumu pieņemšana.

13. pants paredz papildināt likumu ar 43.¹ pantu par doktorantu nodarbinātību un 43.² pantu par pēcdoktorantūru un pēcdoktoranta statusu.

43.¹ pants par doktorantu nodarbinātību nosaka, ka augstskola vai doktora studiju programmas īstenošanā iesaistītais sadarbības partneris ar doktorantu noslēdz darba līgumu, ieceļot doktorantu pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kura galvenais uzdevums ir zinātniskā pētniecība, uz laiku, kas nav mazāks par attiecīgās doktora studiju programmas īstenošanas termiņu.
Tas ir nepieciešams, lai doktorantam būtu garantēti konkurētspējīgi ienākumi doktorantūras laikā. Doktoranta ienākumus līdz ar imatrikulāciju doktora studiju programmā uz laiku, kas nav mazāks par attiecīgās doktora studiju programmas īstenošanas termiņu, veidos, no vienas puses, katrai doktora studiju programmas valsts budžeta finansētai studiju vietai piešķirtais doktoranta atalgojums, no otras puses, darba alga par pienākumu veikšanu akadēmiskā amatā vai citā amatā, kura galvenais uzdevums ir zinātniskā pētniecība. Vienlaikus tas nodrošinās, ka doktorants līdz ar imatrikulāciju doktora studiju programmā tiek iecelts amatā, kas ir saistīts ar viņa specializāciju. Tas veicinās doktorantu nodarbinātību doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto sadarbības partneru institūcijās, tostarp zinātniskajos institūtos. Gan doktoranta atalgojums, gan darba alga doktorantam garantēs sociālo nodrošinājumu, kas atbilst labai starptautiskai praksei. Tādējādi iestāšanās doktorantūrā vairs nebūs saistīta ar sociālās maznodrošinātības risku, kā tas konstatējams pašreizējā stipendiju modelī.

43.² pants par pēcdoktorantūru un pēcdoktoranta statusu nosaka doktora grāda ieguvēja tiesības, veidojot akadēmisko karjeru, tajā ietvert pēcdoktorantūras posmu līdz 10 gadiem no doktora grāda piešķiršanas dienas, kā arī šajā laikā iegūt pēcdoktoranta statusu neatkarīgi no nodarbinātības statusa. Pants arī nosaka pēcdoktoranta uzdevumus, tostarp mobilitātes iespēju, un to, ka pēcdoktorantūru īsteno augstskolas un zinātniskās institūcijas.
Tas nepieciešams, lai normatīvais regulējums sniegtu skaidru priekšstatu par pēcdoktorantūras posmu un pēcdoktoranta statusu, pēcdoktoranta uzdevumiem, tostarp sniegtu pēcdoktorantūras mobilitātes iespēju.

14. pants un 25. pants paredz mainīt likuma normas, kas attiecas uz uzņemšanu doktora studiju programmā. Šobrīd uzņemšana doktorantūrā var notikt tikai reizi gadā, jo tā ir sinhronizēta ar akadēmiskā gada sākumu. Turklāt uzņemšanas procedūras augstskolas doktora studiju programmās atšķiras, tās nav centralizētas, caurskatāmas un neatbilst labai starptautiskai praksei.

Likumprojekta 25. pants paredz papildināt likumu ar XII nodaļu. Minētās nodaļas 91. pants paredz, ka uzņemšana doktora studiju programmās nav piesaistīta akadēmiskā gada sākumam un ka to organizē doktorantūras skola atklāta konkursa ietvaros. Savukārt likumprojekta 14. pants paredz precizēt likuma 46. pantu, nosakot, ka uzņemšanas prasības doktora studiju programmās augstskola paziņo Valsts izglītības satura centram un publisko (arī mājaslapā internetā) ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms uzņemšanas sākuma.
Šāds risinājums nodrošinās, ka uzņemšana doktorantūrā nav sinhronizēta ar akadēmiskā gada sākumu. Augstskolas vai augstskolu konsorcijs uzņemšanu doktora studiju programmās organizēs centralizēti – doktorantūras skolās. Ja doktorants ir pieņemts darbā konkursa kārtībā iegūtā pētniecības projektā, piemēram, viņa promocijas darba vadītājs ir uzvarējis zinātnisko vai mākslinieciskās jaunrades projektu konkursā ar garantētu doktorantam piemērotu amata vietu, persona varēs tikt imatrikulēta doktora studiju programmā neatkarīgi no akadēmiskā studiju kalendāra.

16. pants paredz precizēt likuma 55. pantu attiecībā uz akadēmiskajām doktora studiju programmām, pirmkārt, nosakot jaunus kritērijus personām, kas piedalās akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā, un, otrkārt, nosakot, ka nepieciešams izstrādāt akadēmiskās augstākās izglītības valsts standartu zinātnes doktora grādam, kas ietvers doktora studiju programmas galvenos mērķus, uzdevumus un studiju programmas obligāto saturu, minimālās prasības doktora studiju programmas akadēmiskā personāla zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, kā arī izglītības vērtēšanas pamatprincipus un zinātniskās darbības rezultātus, kas doktorantam jāsasniedz doktora studiju programmas apguves laikā.
Šāds risinājums nodrošinās vienotas prasības doktorantūras saturam, norises procesam un kvalitātei, tostarp, ka personas, kas piedalās akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā, atbilst noteiktajiem kritērijiem. Vienoti izglītības vērtēšanas pamatprincipi,  kā arī vienota izpratne par zinātniskās darbības rezultātiem, kas doktorantam jāsasniedz akadēmiskās doktora studiju programmas apguves laikā, nodrošinās iegūtās izglītības vienotu kvalitāti visā valstī.

17. pants paredz papildināt 55.² pantu, nosakot, ka studiju programmas licencēšanas procesā attiecībā uz doktora studiju programmu tiek novērtēta arī akadēmiskās vides nodrošināšana ar atbilstošu zinātniskās pētniecības veikšanai nepieciešamo infrastruktūru. Savukārt attiecībā uz Studiju kvalitātes komisijas lēmumu par studiju programmas licences atņemšanu 55.² panta 8. daļas papildinājums ar 11. apakšpunktu paredz iespēju doktora studiju programmas licenci atņemt, ja attiecīgās augstskolas ar akadēmisko doktora studiju programmu saistītā vērtējamā vienība zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ir saņēmusi vērtējumu viena vai divas balles. Šajā gadījumā tiek paredzēta vēl papildu procedūra lēmuma pieņemšanai, nosakot, ka pirms lēmuma pieņemšanas Studiju kvalitātes komisijai izvērtē attiecīgās doktora studiju programmas unikalitāti vai nozīmīgumu Latvijas zinātnei, kultūrai, tautsaimniecībai un sabiedrībai.
Šāds risinājums nepieciešams, lai doktora studiju programmas īstenotu tikai tādas augstskolas vai augstskolu konsorciji, kas var nodrošināt zinātniskās pētniecības veikšanai nepieciešamo infrastruktūru. Vienlaikus tiek iestrādāts mehānisms, lai lēmuma pieņemšana par licences atņemšanu nebalstītos uz rekomendāciju, kas izteikta vienā novērtējumā.

18. pants paredz precizēt likuma 57. pantu, kas attiecas uz studiju ilgumu, veicot redakcionālus precizējumus, kā arī papildinot to ar normām par to, ka, akadēmiskās doktora studiju programmas veido saskaņā ar akadēmiskās augstākās izglītības valsts standartu zinātnes doktora grādam, savukārt profesionālās doktora studiju programmas veido saskaņā ar profesionālās augstākās izglītības valsts standartu profesionālajam doktora grādam mākslās, kā arī par doktora studiju programmas pilna laika studiju ilgumu un studiju pārtraukumu.
Šāds risinājums nepieciešams, lai nodrošinātu vienotus principus, pēc kuriem tiek veidotas abu veidu doktora studiju programmas, kā arī, lai doktora studiju programmas pilna laika studiju ilgums, kas ietver studiju programmas sekmīgu pabeigšanu, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādāšanu, aizstāvēšanu un doktora grāda iegūšanu, atbilstu labai starptautiskai praksei un nepārsniegtu četrus gadus, neskaitot studiju pārtraukumus. Risinājums paredz noteikt, ka studiju pārtraukums vienas doktora studiju programmas ietvaros kopumā var būt ne ilgāk kā divi gadi.

19. pants paredz papildināt 58. pantu  ar prasību par augstākās izglītības diploma, piešķirtā grāda vai profesionālās kvalifikācijas atcelšanu no piešķiršanas brīža, ja ir konstatēts, ka augstskolas izsniegtais diploms, piešķirtais grāds vai profesionālā kvalifikācija ir iegūta, pārkāpjot akadēmiskā godīgumu, kā arī negodprātīgas rīcības, tostarp plaģiātisma, rezultātā. Turklāt lēmumam par piešķirto grādu vai profesionālo kvalifikāciju piešķiršanu atcelšanai nav noilguma.
Šāds risinājums nepieciešams, lai augstskolas izstrādātu nepieciešamās procedūras attiecīgo pārkāpumu izskatīšanai, kā arī atbilstoši rīkotos, ja konstatēts pārkāpums.

22. pants paredz izslēgt likuma 63. pantu. Likumprojekta 25. pants paredz papildināt likumu ar XII nodaļu, kurā ietvertas normas, kas attiecas uz zinātnes doktora grāda piešķiršanu. Likuma XII nodaļas 89. panta pirmās daļas 5. apakšpunkts paredz, ka doktorantūras skola organizē doktora grāda, tostarp zinātnes doktora grāda, piešķiršanas procesu. 93. pants paredz, ka lēmumu par zinātnes doktora grāda piešķiršanu pieņem individuāli katram promocijas darbam izveidota promocijas padome; prasības un kārtību, kādā piešķir zinātnes doktora grādu, noteiks Ministru kabinets. Likumprojekta 23. pants paredz papildināt likuma 63.⁴ pantu ar trešo daļu, kas nosaka, ka Ministru kabinets noteiks arī prasības un kārtību, kādā piešķir profesionālā doktora grāda mākslās.
Šāds risinājums nepieciešams, lai likums nosaka doktora grāda piešķiršanas procesu, kā arī, lai augstskolas vai augstskolu konsorciji to organizē centralizēti doktorantūras skolā un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktām prasībām un kārtību gan zinātnes doktora grāda, gan profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas gadījumā.
 
24. pants paredz papildināt likumu ar 63.⁵ pantu, kas paredz doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izpratnes skaidrojumu, kā arī to, ka prasības doktora teorētiskajam pētījumam un mākslinieciskās jaunrades darbam, kā arī zinātniskās darbības rezultātus, kas doktorantam jāsasniedz profesionālās doktora studiju programmas mākslās apguves laikā, nosaka Ministru kabinets. Mākslinieciskās jaunrades darba izpratnes skaidrojums likumprojektā tiks iestrādāts tā virzības procesā.
Šāds risinājums nepieciešams, lai izstrādāto doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu kvalitāte valstī būtu līdzvērtīga, kā arī valstī būs vienota izpratnes par profesionālā doktora mākslās zināšanām, prasmēm un kompetenci.

25. pants paredz papildināt likumu ar XII nodaļu “Doktorantūra”. Nodaļa paredz jaunu normu iedibināšanu, kas attiecas uz doktorantūras īstenošanu doktorantūras skolas ietvaros (likuma 88. pants), tostarp doktorantūras skolas funkcijām un uzdevumiem (likuma 89. pants), iekšējo kvalitātes nodrošināšanu un ārējo kvalitātes novērtēšanu (likuma 90. pants), kā arī precizē un papildina esošās likuma normas par uzņemšanu doktora studiju programmā (likuma 91. pants), promocijas darba izpratni, promocijas darba aizstāvēšanu (likuma 92. pants), promocijas padomes izveidošanu, funkcijām un uzdevumiem (likuma 93. pants), kā arī doktorantūras valsts finansēšanu (likuma 94. pants).
Šāds risinājums nodrošinās, ka doktora studiju programmu pārvaldība, uzraudzība un iekšējā kvalitātes nodrošināšana tiks organizēta centralizēti – doktorantūras skolas vai skolu ietvaros. Doktorantūras skolu veidošanu un īstenošanu sasaistot ar prasību par noteiktu doktora studiju programmas īstenotāja novērtējumu zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā, kā arī nosakot, ka doktora studiju programmas īstenošanā un pārvaldībā uz sadarbības līguma pamata iesaista sadarbības partnerus, kas ir zinātniskās institūcijas, kā arī citas organizācijas un institūcijas, doktora studiju programmas īstenos augstskolas, kas spēs nodrošināt atbilstošu zinātniskās pētniecības kapacitāti attiecīgajās zinātnes nozarēs un doktorantiem iespēju veikt zinātnisko pētniecību izvēlētajā zinātnes nozarē. Nosakot, ka doktorantūras skolas nodrošina doktorantiem studiju kursus plaši izmantojamo prasmju apguvei neatkarīgi no doktora studiju programmas studiju virziena, tiks uzlabota doktora grāda ieguvēja konkurētspēja darba tirgū. Nosakot, ka doktorantūras skolas ārējā novērtēšana notiek cikliskas augstskolas akreditācijas ietvaros, ievērojot pēdējā zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultātus, tiks atbilstoši novērtēta doktora studiju programmas kapacitāte nodrošināt zinātniskās pētniecības veikšanai atbilstošu vidi. Tādējādi tiks novērstas būtiskas atšķirības starp doktora grāda ieguvējiem zināšanu un prasmju ziņā atkarībā no augstskolas, kurā pabeigtas doktorantūras studijas un iegūts doktora grāds.

Likumprojekta normas par promocijas darba izpratni, promocijas darba aizstāvēšanu, promocijas padomes izveidošanu, funkcijām un uzdevumiem nodrošinās jauna, vienota zinātnes doktora grāda piešķiršanas procesa ieviešanu. Jaunajā promocijas procesā pašreizējās promocijas padomes un Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija tiks aizvietotas ar katram promocijas darbam individuāli izveidotu promocijas padomi. Promocijas padome tiks izveidota pēc promocijas darba iesniegšanas doktorantūras skolā. Promocijas padomi apstiprinās atbilstoši augstskolas noteiktajai kārtībai. Promocijas padome tiks sasaukta uz promocijas darba aizstāvēšanas procedūru, un to organizēs attiecīgās augstskolas doktorantūras skola. Lēmumu par grāda piešķiršanu vai atteikumu piešķirt grādu promocijas padome pieņems atklātā balsojumā, tādējādi nodrošinot gan promocijas procesa caurspīdīgumu, gan arī iespēju balsot attālināti. Doktorants būs jāinformē par potenciālajiem recenzentiem pirms viņu nozīmēšanu, lai viņš/-a varētu izmantot savas tiesības izteikt pamatotu viedokli par promocijas padomes kandidātu atbilstību.

Likumprojekta normas par doktorantūras valsts finansēšanu paredz, ka doktora studiju programmas valsts budžeta finansējumu veidos trīs avoti:
(1) doktora studiju programmas studiju vietas bāzes finansējums, 
(2) doktoranta atalgojums katrai doktora studiju programmai valsts budžeta finansētai studiju vietai,
(3) cits mērķfinansējums, kas nodrošina doktorantūras īstenošanu.

Doktora studiju programmas studiju vietas vienotais bāzes finansējums paredzēts 8500 euro apmērā gadā. Augstskolām būs tiesības iekšēji studiju vietas bāzes izmaksas diferencēt piešķirtā finansējuma ietvaros.
Doktoranta atalgojums katrai doktora studiju programmai valsts budžeta finansētai studiju vietai paredzēts 12 000 euro apmērā gadā trīs līdz četru gadu studijām. Doktoranta atalgojums būs daļa no konkursa kārtībā iegūtās doktora studiju programmas valsts budžeta studiju vietas finansējuma. Saņemot doktoranta atalgojumu, tiek pieņemts, ka doktorants vismaz 20 stundas nedēļā veltīs studijām un pētnieciskajam darbam doktorantūrā. Šādi tiks samazināts doktorantu atbirums un nodrošināts, ka doktoranti absolvē doktora studiju programmas optimālajā laikā (3–4 studiju gados). Pārējo  doktoranta darba slodzes daļu jāfinansē augstskolai vai doktora studiju programmas īstenošanā iesaistītajam sadarbības partnerim, nodarbinot doktorantu akadēmiskā amatā vai citā amatā, kura galvenais uzdevums ir zinātniskā pētniecība (sk. šī Risinājuma apraksta 6. punktu par likumprojekta 13. pantu, kas paredz papildināt likumu ar 43.¹ pantu par doktorantu nodarbinātību).
Citu mērķfinansējumu veidos valsts, līgumpētījumu, Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu pētniecības un attīstības finansējums, kas nodrošina doktorantūras īstenošanu ,tostarp tiks izlietots doktorantu iesaistei ar zinātnisko pētniecību saistītā darbā.
Šāds doktorantūras finansēšanas modelis nodrošinās doktorantūras ciešāku sasaisti ar pētniecību, ieviesīs doktoranta atalgojuma komponenti, padarīs doktorantūras finansēšanas sistēmu taisnīgāku, vienkāršāku, pielāgojamāku un vērstu uz ilgtspēju, uzlabojot savlaicīgas doktora grāda iegūšanas rādītājus un samazinot doktorantu atbiruma rādītājus.

Likumprojekts neietver ziņas par likuma 55.¹ pantu, kas attiecas uz kopīgām studiju programmām. Attiecīgais pants šobrīd tiek izskatīts un precizēts Saeimā. Ja tas būs nepieciešams, tad jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai nepieciešamos grozījumus šajā pantā veiks likumprojekta virzības procesā.

-

Izglītības attīstības pamatnostādņu rādītājs, kas tiks monitorēts izglītības attīstības pamatnostādņu īstenošanas laikā, doktorantu skaits, doktora grādu ieguvušo skaits, akadēmiskā personāla atjaunotne – cik doktora grāda ieguvēju turpina darbu augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās.