23-TA-185: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2023.gada 10.janvāra Ministru kabineta sēdē dotais uzdevums (sēdes protokols Nr.1, 27.§):
2. Iekšlietu ministrijai sagatavot un līdz 2023. gada 31. martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Repatriācijas likumā un Imigrācijas likumā, kas paredz:
2.1. repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķirot, ja šo piecu gadu laikā persona nepārtraukti uzturējusies Latvijas Republikā un apguvusi valsts valodu vismaz A2 līmenī;
2.2. pārejas periodu, pēc kura beigām tiek pārtraukta materiālā pabalsta piešķiršana repatriantiem;
2.3. pārejas periodu, pēc kura beigām Repatriācijas likuma darbība tiek pārtraukta.
2. Iekšlietu ministrijai sagatavot un līdz 2023. gada 31. martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Repatriācijas likumā un Imigrācijas likumā, kas paredz:
2.1. repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķirot, ja šo piecu gadu laikā persona nepārtraukti uzturējusies Latvijas Republikā un apguvusi valsts valodu vismaz A2 līmenī;
2.2. pārejas periodu, pēc kura beigām tiek pārtraukta materiālā pabalsta piešķiršana repatriantiem;
2.3. pārejas periodu, pēc kura beigām Repatriācijas likuma darbība tiek pārtraukta.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Samazināt apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latvijas Republiku, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2028.
Pamatojums
Likumprojektu paredzēts lūgt atzīt par steidzamu, jo tas tiks izskatīts likumprojektu paketē, vienlaikus ar likumprojektiem "Grozījumi Repatriācijas likumā" (23-TA-151) un "Grozījumi Imigrācijas likumā" (23-TA-152), kuru steidzama spēkā stāšanās ir būtiska, lai novērstu apdraudējumu valsts iekšējai drošībai.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Gan pirms, gan, it īpaši, pēc Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā, atbildīgās institūcijas konstatējušas Krievijas Federācijas pilsoņu intereses pieaugumu par izceļošanu no Krievijas, lai pārceltos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
Lai gan ieviesti dažādi mehānismi, kas uz laiku liedz Krievijas pilsoņiem ieceļot un uzturēties Latvijā, piemēram, Ministru kabineta 2022. gada 9. septembra rīkojumā Nr.599 “Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā” noteiktais vai 13.Saeimas 2022.gada 22.septembrī pieņemtais likums "Grozījumi Imigrācijas likumā", pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arvien pieaug Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk – Latvijas pārstāvniecības) pieņemto un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk – PMLP) pārsūtīto uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem – repatriantiem.
Krievijas pilsoņi un kopā ar viņiem ieceļojošie ģimenes locekļi pieprasa repatrianta statusu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Repatriācijas likumu, kas Latvijā stājies spēkā 1995. gada 24. oktobrī.
Pašreizējā situācija repatriācijas jomā detalizēti izklāstīta informatīvajā ziņojumā "Par Repatriācijas likumu" (22-TA-3042), kas 2023.gada 10.janvārī izskatīts Ministru kabineta sēdē.
Lai gan ieviesti dažādi mehānismi, kas uz laiku liedz Krievijas pilsoņiem ieceļot un uzturēties Latvijā, piemēram, Ministru kabineta 2022. gada 9. septembra rīkojumā Nr.599 “Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā” noteiktais vai 13.Saeimas 2022.gada 22.septembrī pieņemtais likums "Grozījumi Imigrācijas likumā", pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arvien pieaug Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk – Latvijas pārstāvniecības) pieņemto un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk – PMLP) pārsūtīto uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem – repatriantiem.
Krievijas pilsoņi un kopā ar viņiem ieceļojošie ģimenes locekļi pieprasa repatrianta statusu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Repatriācijas likumu, kas Latvijā stājies spēkā 1995. gada 24. oktobrī.
Pašreizējā situācija repatriācijas jomā detalizēti izklāstīta informatīvajā ziņojumā "Par Repatriācijas likumu" (22-TA-3042), kas 2023.gada 10.janvārī izskatīts Ministru kabineta sēdē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra sēdes protokollēmumā Nr.1 noteiktajam Iekšlietu ministrijai jāsagatavo likumprojekts, kas paredz Repatriācijas likuma spēka zaudēšanu.
Risinājuma apraksts
Repatriācijas likumu paredzēts atzīt par spēku zaudējušu no 2028.gada 1.jūlija, vienlaikus likumprojektā "Grozījumi Repatriācijas likumā" paredzot jau no 2024.gada 1.janvāra izslēgt normas, saskaņā ar kurām personas var pieprasīt repatrianta statusu. Ievērojot to, ka atsevišķos gadījumos vēl norisinās tiesvedība saistībā ar repatrianta statusa atņemšanu, kā arī turpmāko piecu gadu laikā ir iespējamas situācijas, kad repatriantam jāatmaksā piešķirtā materiālā palīdzība, ir lietderīgi atlikt normu par Repatriācijas likuma spēka zaudēšanu, lai varētu tikt pabeigti tiesvedības procesi un nodrošināta līdzekļu atmaksa.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- diaspora
Ietekmes apraksts
Projektam ir minimāla ietekme uz personām, kas vēlas saņemt repatrianta statusu Latvijas Republikā, jo repatrianta statusa pieteikumu pieņemšanu atbilstoši likumprojektam "Grozījumi Repatriācijas likumā" (23-TA-151) paredzēts pārtraukt no 2023.gada 31.decembra.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Ievērojot to, ka repatriācijas pieteikumus atbilstoši likumprojektam "Grozījumi Repatriācijas likumā" (23-TA-151) paredzēts pārtraukt pieņemt no 2023.gada 31.decembra, likumprojektam nav būtiskas ietekmes uz institūcijas funkciju apjomu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ietekme ir nebūtiska, jo repatriācijas pieteikumus atbilstoši likumprojektam "Grozījumi Repatriācijas likumā" (23-TA-151) paredzēts pārtraukt pieņemt no 2023.gada 31.decembra.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi