22-TA-3480: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 43. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts, lai nodrošinātu valsts atbalstu valsts dibinātajām augstskolām studiju procesa kvalitatīvai nodrošināšanai un zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai strauji pieaugušo energoresursu cenu sadārdzinājuma dēļ.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Būtisks energoresursu sadārdzinājums rada ievērojamas papildus izmaksas valsts augstskolām. Apkures un elektrības izmaksu pieaugums apdraud klātienes studiju norisi un rada infrastruktūras bojājuma riskus.
Augstskolas ir publiski paziņojušas un jau īsteno virkni būtisku energoresursu taupīšanas pasākumu (apkures temperatūras pazemināšana, apgaismojuma samazināšana, energoresursu ietilpīgu zinātnisko iekārtu darbību regulēšana, pāreja uz reglamentēto darba laiku, objektu daļēja slēgšana), taču to rezultātā ietaupītais energoresursu patēriņš nekompensē ievērojamu energoresursu cenu pieaugumu.
Apkures izmaksu sadārdzinājums var negatīvi ietekmēt studiju kvalitāti, ierobežojot iespējas apkures sezonā nodrošināt kvalitatīvu klātienes studiju procesu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumu Nr. 111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība" 4.4. punktu: „augstākās izglītības pakāpē pilna un nepilna laika studijās attālinātās mācības var īstenot līdz 50 procentiem no attiecīgās studiju programmas īstenošanai noteiktā kontaktstundu skaita, kas norādīts izglītības iestādes apstiprinātajā attiecīgās studiju programmas studiju plānā.” Energoresursu cenu kāpuma dēļ augstskolu ieviesti taupības pasākumi var atstāt iespaidu uz studiju programmu īstenošanas plāniem, kārtējo studiju semestri, piemēram, pārceļot laboratoriskos darbus vai praktiskos seminārus, tādējādi apgrūtinot studiju īstenošanas procesu. Valsts interesēs ir COVID-19 pēc-pandēmijas apstākļos nodrošināt pēc iespējas vairāk klātienes, socializēšanās iespēju studējošajiem, īpaši pirmo un otro kursu studējošajiem, kuriem joprojām ir vērojamas sekas no kopš 2020.gada periodiski attālinātā studiju režīmā aizvadītām mācībām vidusskolās. Īpaši svarīgi ir neierobežot studiju norisi inženierzinātņu un veselības aprūpes jomās, kur studiju kvalitāte ir atkarīga no studējošo iespējam strādāt laboratorijās un apgūt zināšanas klātienē.
Studiju bāzes finansējums saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumiem “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” paredz komunālo pakalpojumu izmaksas, kas netika aktualizētas kopš 2006.gada un neatbilst pašreizējām izmaksām. Jau uz 2019., 2020., 2021.gadu studiju izmaksu datu pamata IZM pasūtījuma veiktais A/S KPMG Baltics pētījums konstatēja, ka studiju bāzes izmaksām vajadzētu būt par orientējoši 42% augstākām, nekā pašlaik normatīvajā regulējumā noteiktās, un kopš tā laika 2022.gadā ir vērojams straujš izmaksu sadārdzinājums (Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2022. gadam – 16.9%).
Valsts augstskolām ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt zinātņietilpīgo iekārtu darbības nepārtrauktību un stabilitāti, pretējā gadījumā ir apdraudēta nacionālo un starptautisko pētniecības projektu izpilde, vienlaikus radot neattiecināmo izmaksu riskus, kā arī rodas infrastruktūras bojājumu riski. Virknei laboratorijas telpu ir nepieciešams nodrošināt ventilāciju un noteiktu mikroklimatu, lai nezaudētu 30 gadu darba rezultātus un pildītu starptautiski uzņemtās saistības. Savukārt, sākt atlaist personālu, lai nodrošinātu komunālo rēķinu nomaksu, neatbilst labas pārvaldes principiem un Latvijas augstākās izglītības un zinātnes politikas pamatnostādnēm. Tik strauji pieaugot kopējiem saimnieciskajiem izdevumiem, apkures un elektroenerģijas sadārdzinājumu nav iespējams kompensēt ar institūciju rīcībā esošo budžetu.
Augstskolas ir publiski paziņojušas un jau īsteno virkni būtisku energoresursu taupīšanas pasākumu (apkures temperatūras pazemināšana, apgaismojuma samazināšana, energoresursu ietilpīgu zinātnisko iekārtu darbību regulēšana, pāreja uz reglamentēto darba laiku, objektu daļēja slēgšana), taču to rezultātā ietaupītais energoresursu patēriņš nekompensē ievērojamu energoresursu cenu pieaugumu.
Apkures izmaksu sadārdzinājums var negatīvi ietekmēt studiju kvalitāti, ierobežojot iespējas apkures sezonā nodrošināt kvalitatīvu klātienes studiju procesu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumu Nr. 111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība" 4.4. punktu: „augstākās izglītības pakāpē pilna un nepilna laika studijās attālinātās mācības var īstenot līdz 50 procentiem no attiecīgās studiju programmas īstenošanai noteiktā kontaktstundu skaita, kas norādīts izglītības iestādes apstiprinātajā attiecīgās studiju programmas studiju plānā.” Energoresursu cenu kāpuma dēļ augstskolu ieviesti taupības pasākumi var atstāt iespaidu uz studiju programmu īstenošanas plāniem, kārtējo studiju semestri, piemēram, pārceļot laboratoriskos darbus vai praktiskos seminārus, tādējādi apgrūtinot studiju īstenošanas procesu. Valsts interesēs ir COVID-19 pēc-pandēmijas apstākļos nodrošināt pēc iespējas vairāk klātienes, socializēšanās iespēju studējošajiem, īpaši pirmo un otro kursu studējošajiem, kuriem joprojām ir vērojamas sekas no kopš 2020.gada periodiski attālinātā studiju režīmā aizvadītām mācībām vidusskolās. Īpaši svarīgi ir neierobežot studiju norisi inženierzinātņu un veselības aprūpes jomās, kur studiju kvalitāte ir atkarīga no studējošo iespējam strādāt laboratorijās un apgūt zināšanas klātienē.
Studiju bāzes finansējums saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumiem “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” paredz komunālo pakalpojumu izmaksas, kas netika aktualizētas kopš 2006.gada un neatbilst pašreizējām izmaksām. Jau uz 2019., 2020., 2021.gadu studiju izmaksu datu pamata IZM pasūtījuma veiktais A/S KPMG Baltics pētījums konstatēja, ka studiju bāzes izmaksām vajadzētu būt par orientējoši 42% augstākām, nekā pašlaik normatīvajā regulējumā noteiktās, un kopš tā laika 2022.gadā ir vērojams straujš izmaksu sadārdzinājums (Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2022. gadam – 16.9%).
Valsts augstskolām ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt zinātņietilpīgo iekārtu darbības nepārtrauktību un stabilitāti, pretējā gadījumā ir apdraudēta nacionālo un starptautisko pētniecības projektu izpilde, vienlaikus radot neattiecināmo izmaksu riskus, kā arī rodas infrastruktūras bojājumu riski. Virknei laboratorijas telpu ir nepieciešams nodrošināt ventilāciju un noteiktu mikroklimatu, lai nezaudētu 30 gadu darba rezultātus un pildītu starptautiski uzņemtās saistības. Savukārt, sākt atlaist personālu, lai nodrošinātu komunālo rēķinu nomaksu, neatbilst labas pārvaldes principiem un Latvijas augstākās izglītības un zinātnes politikas pamatnostādnēm. Tik strauji pieaugot kopējiem saimnieciskajiem izdevumiem, apkures un elektroenerģijas sadārdzinājumu nav iespējams kompensēt ar institūciju rīcībā esošo budžetu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Apkures izmaksu pieaugums 2022.gadā Latvijas valsts augstskolām, salīdzinot ar 2021.gadu, sastāda 5 510 852 euro. Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā kompensēt 50% no kopējā apkures izmaksu pieauguma, tādējādi pieprasot no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" finansējumu 2 755 427 euro, sadalot finansējumu pa resoriem:
1 700 520 euro Izglītības un zinātnes ministrijai (15. resors “Izglītības un zinātnes ministrija”);
683 881 euro Zemkopības ministrijai (16. resors “Zemkopības ministrija”);
97 031 euro Kultūras ministrijai (22. resors “Kultūras ministrija”);
273 995 euro Veselības ministrijai (29. resors “Veselības ministrija”).
Problēmas risinājumā augstākās izglītības iestādēm ir ņemta vērā citu valstu pieredze, kā tiek sniegts valsts atbalsts augstākās izglītības un zinātnes sektoram strauji pieaugušo energoresursu cenu dēļ.
Igaunija: Kopumā universitātēm (no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) valsts piešķīrusi 10 milj. euro izmaksu sadārdzinājuma segšanai. Piemēram, TalTech – izdevumu par apkuri pieaugums 3.5 milj. euro, no kuriem valsts sedz 2.5 milj. euro. Papildus būtiski atzīmēt, ka valsts paredzējusi turpmākos 5 gadus finansējuma pieaugumu universitātēm 15% apmērā.[1]
Lietuva: Kopumā universitātēm (no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) valsts plāno piešķirt papildus finansējumu. Precīza summa vēl nav zināma. Piemēram, Viļņas Gedimina tehnoloģiju universitātei – izdevumu par apkuri segšanai konceptuālā vienošanās ir sniegt 0,6 milj. euro valsts atbalsta.
Polija:[2] Polijas Republikas valdība ir sagatavojusi vairākus aizsardzības risinājumus, tostarp izglītības iestādēm. Paredzētas kompensācijas, piemaksas, gāzes cenu iesaldēšanai. Grozījumi likumā par pašvaldību ienākumiem, kas ietver aizsardzības pasākumus enerģētikas krīzes mazināšanai paredz, ka izglītības iestādes saņems vienreizēju pabalstu, lai segtu 40 % apkures izmaksu pieaugumu sezonai iegādātajām izejvielām: akmeņoglēm, briketēm, koksnes granulām, cita veida biomasai, sašķidrinātajai gāzei, apkures eļļai, ko izmanto apkurei. Apkures izmaksu pieaugums sezonai, tiek aprēķināts, pamatojoties uz vidējo cenu un patērēto izejvielu daudzumu 2020. un 2021. gadā.
[1] https://haridus.postimees.ee/7610202/ulikoolid-otsivad-energiakulude-vahendamise-voimalusi
[2] https://www.gov.pl/web/edukacja-i-nauka/dodatkowe-srodki-na-poprawe-efektywnosci-energetycznej-szkol-i-przedszkoli
1 700 520 euro Izglītības un zinātnes ministrijai (15. resors “Izglītības un zinātnes ministrija”);
683 881 euro Zemkopības ministrijai (16. resors “Zemkopības ministrija”);
97 031 euro Kultūras ministrijai (22. resors “Kultūras ministrija”);
273 995 euro Veselības ministrijai (29. resors “Veselības ministrija”).
Problēmas risinājumā augstākās izglītības iestādēm ir ņemta vērā citu valstu pieredze, kā tiek sniegts valsts atbalsts augstākās izglītības un zinātnes sektoram strauji pieaugušo energoresursu cenu dēļ.
Igaunija: Kopumā universitātēm (no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) valsts piešķīrusi 10 milj. euro izmaksu sadārdzinājuma segšanai. Piemēram, TalTech – izdevumu par apkuri pieaugums 3.5 milj. euro, no kuriem valsts sedz 2.5 milj. euro. Papildus būtiski atzīmēt, ka valsts paredzējusi turpmākos 5 gadus finansējuma pieaugumu universitātēm 15% apmērā.[1]
Lietuva: Kopumā universitātēm (no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) valsts plāno piešķirt papildus finansējumu. Precīza summa vēl nav zināma. Piemēram, Viļņas Gedimina tehnoloģiju universitātei – izdevumu par apkuri segšanai konceptuālā vienošanās ir sniegt 0,6 milj. euro valsts atbalsta.
Polija:[2] Polijas Republikas valdība ir sagatavojusi vairākus aizsardzības risinājumus, tostarp izglītības iestādēm. Paredzētas kompensācijas, piemaksas, gāzes cenu iesaldēšanai. Grozījumi likumā par pašvaldību ienākumiem, kas ietver aizsardzības pasākumus enerģētikas krīzes mazināšanai paredz, ka izglītības iestādes saņems vienreizēju pabalstu, lai segtu 40 % apkures izmaksu pieaugumu sezonai iegādātajām izejvielām: akmeņoglēm, briketēm, koksnes granulām, cita veida biomasai, sašķidrinātajai gāzei, apkures eļļai, ko izmanto apkurei. Apkures izmaksu pieaugums sezonai, tiek aprēķināts, pamatojoties uz vidējo cenu un patērēto izejvielu daudzumu 2020. un 2021. gadā.
[1] https://haridus.postimees.ee/7610202/ulikoolid-otsivad-energiakulude-vahendamise-voimalusi
[2] https://www.gov.pl/web/edukacja-i-nauka/dodatkowe-srodki-na-poprawe-efektywnosci-energetycznej-szkol-i-przedszkoli
Risinājuma apraksts
Tik strauji pieaugot kopējiem saimnieciskajiem izdevumiem, apkures un elektroenerģijas sadārdzinājumu nav iespējams kompensēt ar institūciju rīcībā esošo budžetu. Elektroenerģijas sadārdzinājumam Ekonomikas ministrija paredz centralizēto risinājumu, kas paredz visām juridiskām personām, ieskaitot augstskolas un zinātniskos institūtus, kompensēt 50% no elektrības rēķina par cenu, kas pārsniedz 160Eur/MWh periodā no 2022.gada oktobra līdz 2023.g. aprīlim. Zināšanai, augstskolu, koledžu un zinātnisko institūtu elektroenerģijas izmaksu pieaugums 2022.gadā sastāda 7 870 392 euro. Tas tiks daļēji kompensēts ar EM virzīto centralizēto risinājumu. Taču jāņem vērā, ka papildu finansējums apkures izmaksām ir sevišķi būtisks situācijā, kad ievērojamu daļu (vairāk nekā pusi) no elektroenerģijas sadārdzinājuma joprojām jāsedz iestādēm pašām. Valsts dibinātās augstskolās īsteno būtiskus energoresursu taupības pasākumus.
Tā kā apkures sadārdzinājumam centralizētais risinājums pašlaik netiek piedāvāts, Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka ir nepieciešams virzīt pieprasījumu līdzekļiem no valsts budžeta programmas 02.00.00. “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”, kompensējot apkures izmaksu sadārdzinājumu 50% apmērā, lai neapdraudētu infrastruktūras uzturēšanu un klātienes studiju norisi.
Tā kā apkures sadārdzinājumam centralizētais risinājums pašlaik netiek piedāvāts, Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka ir nepieciešams virzīt pieprasījumu līdzekļiem no valsts budžeta programmas 02.00.00. “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”, kompensējot apkures izmaksu sadārdzinājumu 50% apmērā, lai neapdraudētu infrastruktūras uzturēšanu un klātienes studiju norisi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ievērojot to, ka publiskie līdzekļi var tikt piešķirti arī tādām augstākās izglītības iestādēm, uz kurām var attiecināt Eiropas Komisijas dokumenta “Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu” 30.punkta nosacījumus, komercdarbības atbalsta kontekstā Izglītības un zinātnes ministrija veica izvērtējumu par komercdarbības atbalsta (ne)esamību un par to, vai uz to būtu attiecināmi komercdarbības atbalsta kontroles principi.
Veicot šo izvērtējumu, tika ņēma vērā šādi aspekti, kas ir atspoguļoti 2.pielikumā “Izvērtējums par augstāko izglītības iestāžu darbību”:
1) ieņēmumu no mācību maksas un citiem sniegtajiem pakalpojumiem proporcija no kopējiem augstskolu ieņēmumiem.
Atsaucoties uz datiem no Augstākās izglītības finansējuma pārskata par 2021.gadu [1], valsts augstskolām un koledžām ieņēmumu proporcija no augstāko izglītības iestāžu studiju maksas pārsvarā sastāda ≤ 50% no kopējiem augstāko izglītības iestāžu. Izņēmums ir tāda valsts augstākās izglītības iestāde kā Banku augstskola, kam studiju maksa u.c. ieņēmumi, kas nav valsts budžets un starptautiskais finansējums studijām un pētniecībai, veido vairāk kā 50% īpatsvaru no kopējiem ieņēmumiem. Tai pat laikā, tiek vērtēts, vai vienlaikus izpildās visas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētās komercdarbības atbalsta pazīmes. Proti, par ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Ministrijas skatījumā šīs pazīmes izvērtēšanai tiek vērtēts ārvalstu izglītojamo īpatsvars un to, vai studijas pārsvarā notiek latviešu valodā vai arī kādā no ES valodām. Papildus, tiek vērtētas augstskolu un koledžu vietas starptautiskajos reitingos.
2) ārvalstu izglītojamo īpatsvars. Saskaņā ar datiem Izglītības un zinātnes ministrijas pārskatā „Pārskats par augstāko izglītību 2020. gadā” [2], Latvijas augstākās izglītības sektorā dominē vietējie izglītojamie, ārvalstu studentiem sastādot vien 12% no kopējo studējošo īpatsvara. Dati par katru iestādi ir atrodami 2.pielikumā.
3) valoda, kurā izglītojamie iegūst akadēmisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju. Attiecībā uz studējošo īpatsvaru, kuri iegūst augstāko izglītību ES oficiālajā valodā, izņemot latviešu valodu, vai kādā citā valodā, tas arī ir neliels un sastāda tikai 8,4% valsts augstākās izglītības iestādēs. Banku augstskolai studijas pārsvarā notiek latviešu valodā, kam attiecīgi nav ietekmes uz konkurenci Eiropas Savienības tirgū, kā arī studē pārsvarā vietējie studējošie. Tādējādi Latvijā sniegtajam augstākās izglītības pakalpojumam ir lokāls raksturs, un tas neietekmē tirdzniecību un nekropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
4) augstāko izglītības iestāžu vieta pasaules augstāko izglītības iestāžu reitingos. Latvijas augstākas izglītības iestādes neieņem vērā ņemamu pozīciju (TOP 300) šobrīd ietekmīgākajos pasaules augstskolu reitingos. Šo apliecina, piemēram, QS World University Rankings", kas tiek veidots kopš 2004.gada, vadoties pēc vairākiem indikatoriem: pasaules mēroga reputācijas, augstskolu mācībspēku un darba devēju aptauju rezultātiem, pētniecības publikāciju citējamības, pasniedzēju un studentu skaita attiecības, kā arī ārvalstu studentu un mācībspēku īpatsvara. QS World University Rankings 2022.gada sarakstā ir iekļuvušas tikai trīs valsts dibinātas zinātņu universitātes - Rīgas Tehniskā universitāte, kas ierindojas 701.-800. vietā, Latvijas Universitāte, kas ierindojas 1001. – 1200. vietā un Rīgas Stradiņa universitāte, kas ierindojas 801.-1000. vietā. Times Higher Education 2022.gada reitingā pozīcijas ieņem četras valsts dibinātās augstskolas. Times Higher Education reitingā Rīgas Stradiņa universitāte ierindota 601.-800. vietā, Latvijas Universitāte ierindota 801..-1000. vietā, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte ierindotas augstskolu grupā, kas dala 1001.+ vietu. Savukārt Šanhajas ARWU reitingā nav atrodama neviena no Latvijas augstskolām.
Ņemot vērā veiktā izvērtējuma rezultātus, tiek secināts, ka attiecībā uz augstāko izglītības iestāžu veikto darbību neizpildās vismaz viena no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām komercdarbības atbalsta pazīmēm.
[1] Pārskats „Augstākās izglītības finansējums 2021. gadā”. Izglītības un zinātnes ministrija, pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/statistika-par-augstako-izglitibu
[2] Pārskats „Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2020. gadā”. Izglītības un zinātnes ministrija, pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/statistika-par-augstako-izglitibu
Veicot šo izvērtējumu, tika ņēma vērā šādi aspekti, kas ir atspoguļoti 2.pielikumā “Izvērtējums par augstāko izglītības iestāžu darbību”:
1) ieņēmumu no mācību maksas un citiem sniegtajiem pakalpojumiem proporcija no kopējiem augstskolu ieņēmumiem.
Atsaucoties uz datiem no Augstākās izglītības finansējuma pārskata par 2021.gadu [1], valsts augstskolām un koledžām ieņēmumu proporcija no augstāko izglītības iestāžu studiju maksas pārsvarā sastāda ≤ 50% no kopējiem augstāko izglītības iestāžu. Izņēmums ir tāda valsts augstākās izglītības iestāde kā Banku augstskola, kam studiju maksa u.c. ieņēmumi, kas nav valsts budžets un starptautiskais finansējums studijām un pētniecībai, veido vairāk kā 50% īpatsvaru no kopējiem ieņēmumiem. Tai pat laikā, tiek vērtēts, vai vienlaikus izpildās visas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētās komercdarbības atbalsta pazīmes. Proti, par ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Ministrijas skatījumā šīs pazīmes izvērtēšanai tiek vērtēts ārvalstu izglītojamo īpatsvars un to, vai studijas pārsvarā notiek latviešu valodā vai arī kādā no ES valodām. Papildus, tiek vērtētas augstskolu un koledžu vietas starptautiskajos reitingos.
2) ārvalstu izglītojamo īpatsvars. Saskaņā ar datiem Izglītības un zinātnes ministrijas pārskatā „Pārskats par augstāko izglītību 2020. gadā” [2], Latvijas augstākās izglītības sektorā dominē vietējie izglītojamie, ārvalstu studentiem sastādot vien 12% no kopējo studējošo īpatsvara. Dati par katru iestādi ir atrodami 2.pielikumā.
3) valoda, kurā izglītojamie iegūst akadēmisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju. Attiecībā uz studējošo īpatsvaru, kuri iegūst augstāko izglītību ES oficiālajā valodā, izņemot latviešu valodu, vai kādā citā valodā, tas arī ir neliels un sastāda tikai 8,4% valsts augstākās izglītības iestādēs. Banku augstskolai studijas pārsvarā notiek latviešu valodā, kam attiecīgi nav ietekmes uz konkurenci Eiropas Savienības tirgū, kā arī studē pārsvarā vietējie studējošie. Tādējādi Latvijā sniegtajam augstākās izglītības pakalpojumam ir lokāls raksturs, un tas neietekmē tirdzniecību un nekropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
4) augstāko izglītības iestāžu vieta pasaules augstāko izglītības iestāžu reitingos. Latvijas augstākas izglītības iestādes neieņem vērā ņemamu pozīciju (TOP 300) šobrīd ietekmīgākajos pasaules augstskolu reitingos. Šo apliecina, piemēram, QS World University Rankings", kas tiek veidots kopš 2004.gada, vadoties pēc vairākiem indikatoriem: pasaules mēroga reputācijas, augstskolu mācībspēku un darba devēju aptauju rezultātiem, pētniecības publikāciju citējamības, pasniedzēju un studentu skaita attiecības, kā arī ārvalstu studentu un mācībspēku īpatsvara. QS World University Rankings 2022.gada sarakstā ir iekļuvušas tikai trīs valsts dibinātas zinātņu universitātes - Rīgas Tehniskā universitāte, kas ierindojas 701.-800. vietā, Latvijas Universitāte, kas ierindojas 1001. – 1200. vietā un Rīgas Stradiņa universitāte, kas ierindojas 801.-1000. vietā. Times Higher Education 2022.gada reitingā pozīcijas ieņem četras valsts dibinātās augstskolas. Times Higher Education reitingā Rīgas Stradiņa universitāte ierindota 601.-800. vietā, Latvijas Universitāte ierindota 801..-1000. vietā, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte ierindotas augstskolu grupā, kas dala 1001.+ vietu. Savukārt Šanhajas ARWU reitingā nav atrodama neviena no Latvijas augstskolām.
Ņemot vērā veiktā izvērtējuma rezultātus, tiek secināts, ka attiecībā uz augstāko izglītības iestāžu veikto darbību neizpildās vismaz viena no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām komercdarbības atbalsta pazīmēm.
[1] Pārskats „Augstākās izglītības finansējums 2021. gadā”. Izglītības un zinātnes ministrija, pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/statistika-par-augstako-izglitibu
[2] Pārskats „Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2020. gadā”. Izglītības un zinātnes ministrija, pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/statistika-par-augstako-izglitibu
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
2 755 427
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
2 755 427
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
2 755 427
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
2 755 427
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
2 755 427
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Tiek piedāvāts sniegt 50% kompensāciju apkures izmaksu pieaugumam 2022. gadā, salīdzinot ar iestādes izdevumiem apkurei 2021.gadā.
Kopā nepieciešamais finansējums valsts dibinātajām augstskolām ir 2 755 427 tai skaitā:
15. Izglītības un zinātnes ministrijai – 1 700 520 euro;
16. Zemkopības ministrijai – 683 881 euro;
22. Kultūras ministrijai – 97 031 euro;
29. Veselības ministrijai – 273 995 euro.
Dati pa augstskolām 1.pielikumā.
Kopā nepieciešamais finansējums valsts dibinātajām augstskolām ir 2 755 427 tai skaitā:
15. Izglītības un zinātnes ministrijai – 1 700 520 euro;
16. Zemkopības ministrijai – 683 881 euro;
22. Kultūras ministrijai – 97 031 euro;
29. Veselības ministrijai – 273 995 euro.
Dati pa augstskolām 1.pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
IZM, atsaucoties uz augstākās izglītības iestāžu un nozaru organizāciju kolektīvajām un individuālajām vēstulēm, ir pieprasījusi valsts dibināto augstskolu datus par energoresursu cenu sadārdzinājumu. Balstoties uz sniegto informāciju, ir izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi