22-TA-244: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Spēkā ir stājusies Komisijas 2021. gada 16. jūnija Īstenošanas Direktīva (ES) 2021/971, ar ko attiecībā uz bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu groza I pielikumu Padomes Direktīvai 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību un I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (turpmāk – direktīva 2021/971).
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Patlaban ir spēkā Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumi Nr. 352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 352), kuros ir jāpārņem direktīvas 2021/971 prasības par iespēju izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus eļļas augu un šķiedraugu sugu šķirņu identitātes pārbaudē.
Noteikumus Nr. 352 nepieciešams papildināt ar nosacījumiem eļļas augu sugas sāreptas sinepju (Brassica juncea (L.) Czern.) sēklaudzēšanai, jo ir plānots uzsākt tās sēklaudzēšanu, kā arī noteikt, ka baltajām sinepēm Sinapis alba L. un sāreptas sinepēm var būt arī komercsēklas.
Noteikumus Nr. 352 nepieciešams papildināt ar nosacījumiem eļļas augu sugas sāreptas sinepju (Brassica juncea (L.) Czern.) sēklaudzēšanai, jo ir plānots uzsākt tās sēklaudzēšanu, kā arī noteikt, ka baltajām sinepēm Sinapis alba L. un sāreptas sinepēm var būt arī komercsēklas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumos Nr. 352 pārņemt direktīvas 2021/971 prasības. Latvijā audzēto eļļas augu sugu sarakstu papildināt ar vēl vienu sugu – sāreptas sinepēm, jo ir plānots uzsākt to sēklaudzēšanu, kā arī noteikt, ka baltajām sinepēm un sāreptas sinepēm var būt arī komercsēklas.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Noteikumu projekts stājas spēkā vispārējā kārtībā, savukārt noteikumu projekta 1.11., 1.15. un 1.23. apakšpunkts, ņemot vērā pārņemtās direktīvas 2021/971 prasības, stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik noteikumos Nr. 352 ir noteikts, ka komercsēklas ir iespējamas tikai sojai Glycine max (L.) Merr. un nav noteikts, ka baltajām sinepēm un sāreptas sinepēm var būt arī komercsēklas. Tā kā baltajām sinepēm un sāreptas sinepēm ir pieļaujama arī komercsēklu ražošana, nepieciešams papildināt noteikumus Nr. 352 attiecībā uz komercsēklām ar šīm sinepēm.
Šobrīd spēkā esošajos noteikumos Nr. 352 nav iekļauta sāreptas sinepju sēklaudzēšana. Tā kā lauksaimnieki ir plānojuši audzēt šo sugu, ir nepieciešams papildināt noteikumus ar attiecīgajiem nosacījumiem šai sugai par lauku apskatēm, sēklu kvalitāti un pēcpārbaudi.
Spēkā esošajos noteikumos Nr. 352 šobrīd eļļas augu un šķiedraugu sugu šķirņu identificēšanai nav noteiktas prasības par bioķīmisku un molekulāru paņēmienu (turpmāk –BMP) lietošanu. Tie ir paredzēti, lai identificētu augu šķirni, ja rodas šaubas par tās indentitāti. Tāpēc ir nepieciešams pārņemt direktīvu 2021/971 un noteikumos Nr. 352 iekļaut jaunākās zinātniskās pieejas lauku apskatēm un pēcpārbaudēm.
Šobrīd spēkā esošajos noteikumos Nr. 352 nav iekļauta sāreptas sinepju sēklaudzēšana. Tā kā lauksaimnieki ir plānojuši audzēt šo sugu, ir nepieciešams papildināt noteikumus ar attiecīgajiem nosacījumiem šai sugai par lauku apskatēm, sēklu kvalitāti un pēcpārbaudi.
Spēkā esošajos noteikumos Nr. 352 šobrīd eļļas augu un šķiedraugu sugu šķirņu identificēšanai nav noteiktas prasības par bioķīmisku un molekulāru paņēmienu (turpmāk –BMP) lietošanu. Tie ir paredzēti, lai identificētu augu šķirni, ja rodas šaubas par tās indentitāti. Tāpēc ir nepieciešams pārņemt direktīvu 2021/971 un noteikumos Nr. 352 iekļaut jaunākās zinātniskās pieejas lauku apskatēm un pēcpārbaudēm.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumos Nr. 352 ir noteikts, ka komercsēklas ir iespējamas sojai Glycine max (L.) Merr. Pašlaik nav noteikts, ka baltajām sinepēm un sāreptas sinepēm var būt arī komercsēklas. Tā kā baltajām sinepēm un sāreptas sinepēm ir pieļaujama arī komercsēklu ražošana, nepieciešams papildināt noteikumus Nr. 352 attiecībā uz komercsēklām ar šīm sinepēm.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 352 24.2 punkts (noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts) tiek papildināts ar baltajām sinepēm un sāreptas sinepēm. Tiesību norma stāsies spēkā vispārējā kārtībā.
Problēmas apraksts
Latvijā sēklaudzēšanā ir ienākusi jauna eļļas augu suga – sāreptas sinepes. Līdz šim šī suga netika audzēta un nav iekļauta noteikumos Nr. 352.
Noteikumos Nr. 352 ir pārņemtas Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvas 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību prasības, kas attiecināmas arī uz sāreptas sinepju sēklaudzēšanu, sēklu sertifikāciju un tirdzniecību.
Noteikumos Nr. 352 ir pārņemtas Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvas 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību prasības, kas attiecināmas arī uz sāreptas sinepju sēklaudzēšanu, sēklu sertifikāciju un tirdzniecību.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts groza noteikumus Nr. 352 27.11. apakšp. (noteik. proj.1.2. app.), grozījumi 39. punktā (noteik. proj. 1.2.-1.9. app.), 41.2. apakšp. (noteik.proj. 1.10. app.), 46.4. apakšp. (noteik.proj. 1.12. app.), 47.2. apakšp. (noteik. proj. 1.13. app.), 48.5. apakšp. (noteik. proj. 1.14. app.), grozījumi 118. punktā (noteik. proj. 1.16.-1.22. app.), kā arī 1., 4., 5., 12., 20.1, 24. un 25. pielikumā, lai iekļautu sāreptas sinepju kvalitātes, sertifikācijas un tirdzniecības prasības.
Tiesību normas par sāreptas sinepēm stāsies spēkā vispārējā kārtībā.
Tiesību normas par sāreptas sinepēm stāsies spēkā vispārējā kārtībā.
Problēmas apraksts
Spēkā ir stājusies direktīva 2021/971, kas paredz: lai identificētu augu šķirni, papildus var izmantot BMP, ja rodas šaubas par šķirnes identitāti vizuālajos augu fenotipa novērojumos lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.
Augu selekcijā un sēklu testēšanā BMP attīstās strauji, un to izmantošana sēklu nozarē kļūst arvien nozīmīgāka. Izmantojot BMP ir iespējams auga šķirni identificēt, pamatojoties uz Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijas analīzēm, nevis tikai uz vizuāliem augu fenotipa novērojumiem uz lauka. BMP varēs izmantot tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas tās pazīmes izpausmes, kas ļautu šādi identificēt šķirni pēc šķirnes aprakstā norādītās informācijas. Tāpat būs noteikts, tieši kuru atbilstošo BMP paņēmienu varēs izmantot. Pašlaik zinātniskās institūcijas strādā pie jaunām BMP un arī oficiālajiem sugu šķirņu aprakstiem.
Latvijā pagaidām nav iespējama BMP šķirnes identifikācija sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet šo paņēmienu ir jāiekļauj noteikumos Nr. 352, jo nepieciešams nodrošināt iespēju nākotnē šķirnes identificēt ar BMP, kad tos sāks izmantot sēklu sertifikācijā arī Latvijā. To varēs izdarīt Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijā tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas pazīmes izpausmes un ieteikta tā BMP metode, kas ļautu šādi identificēt šķirni pēc tās aprakstā norādītās informācijas.
Tāpēc šobrīd dienesta tīmekļa vietnē nav iespējams ievietot informāciju par konkrētiem BMP. To varēs ievietot tikai, kad būs skaidrs kāda tieši akreditētā metode attiecīgajai sugai būs ieviesta. Šobrīd dienestam nav finansiālu iespēju BMP ieviest, jo nepieciešama darbinieku apmācība ārpus Latvijas. Līdzko tiks piešķirts finansējums, tad arī būs zināmas konkrētas BMP un tiktu precizēti šie noteikumi.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Sēklu shēmās ir noteiktas procedūras, pasākumi un paņēmieni, ar kuriem, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, fenotipiskās pārbaudes vajadzībām BMP var izmantot kā papildu instrumentu lauka apskatēs un pēcpārbaudēs. Izmantot var tikai tos BMP, ko atzinusi Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV), ESAO un Starptautiskā sēklu kontroles asociācija (ISTA), jo šīs organizācijas nosaka relevantos oficiāli atzītos starptautiskos BMP standartus.
Augu selekcijā un sēklu testēšanā BMP attīstās strauji, un to izmantošana sēklu nozarē kļūst arvien nozīmīgāka. Izmantojot BMP ir iespējams auga šķirni identificēt, pamatojoties uz Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijas analīzēm, nevis tikai uz vizuāliem augu fenotipa novērojumiem uz lauka. BMP varēs izmantot tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas tās pazīmes izpausmes, kas ļautu šādi identificēt šķirni pēc šķirnes aprakstā norādītās informācijas. Tāpat būs noteikts, tieši kuru atbilstošo BMP paņēmienu varēs izmantot. Pašlaik zinātniskās institūcijas strādā pie jaunām BMP un arī oficiālajiem sugu šķirņu aprakstiem.
Latvijā pagaidām nav iespējama BMP šķirnes identifikācija sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet šo paņēmienu ir jāiekļauj noteikumos Nr. 352, jo nepieciešams nodrošināt iespēju nākotnē šķirnes identificēt ar BMP, kad tos sāks izmantot sēklu sertifikācijā arī Latvijā. To varēs izdarīt Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijā tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas pazīmes izpausmes un ieteikta tā BMP metode, kas ļautu šādi identificēt šķirni pēc tās aprakstā norādītās informācijas.
Tāpēc šobrīd dienesta tīmekļa vietnē nav iespējams ievietot informāciju par konkrētiem BMP. To varēs ievietot tikai, kad būs skaidrs kāda tieši akreditētā metode attiecīgajai sugai būs ieviesta. Šobrīd dienestam nav finansiālu iespēju BMP ieviest, jo nepieciešama darbinieku apmācība ārpus Latvijas. Līdzko tiks piešķirts finansējums, tad arī būs zināmas konkrētas BMP un tiktu precizēti šie noteikumi.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Sēklu shēmās ir noteiktas procedūras, pasākumi un paņēmieni, ar kuriem, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, fenotipiskās pārbaudes vajadzībām BMP var izmantot kā papildu instrumentu lauka apskatēs un pēcpārbaudēs. Izmantot var tikai tos BMP, ko atzinusi Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV), ESAO un Starptautiskā sēklu kontroles asociācija (ISTA), jo šīs organizācijas nosaka relevantos oficiāli atzītos starptautiskos BMP standartus.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 352 tiek papildināti ar 45.1 un 148.1 punktu (noteik. proj. 1.11. un 1.23. app.), kuros noteikts, ka Valsts augu aizsardzības dienests var izmantot BMP, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti vizuālajos augu fenotipa novērojumos lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā. Sakarā ar atsauces iekļaušanu uz jauno 45.1 punktu nepieciešams grozīt noteikumu Nr. 352 55. punktu (noteik. proj. 1.15. app.).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts attieksies uz eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzētājiem, sēklu sagatavotājiem un saiņotājiem, kas reģistrēti Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attieksies uz eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzētājiem, sēklu sagatavotājiem un saiņotājiem, kas reģistrēti Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Lauksaimniekiem ir radusies iespēja audzēt sāreptas sinepes.
Būs papildus iespēja noteikt šķirnes atbilstību šķirnes aprakstam, izmantojot BMP.
Būs papildus iespēja noteikt šķirnes atbilstību šķirnes aprakstam, izmantojot BMP.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2021/971 pārņemšana
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr. 152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2021/971 pārņemšana
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.3. Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2021/971 pārņemšana
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.4. Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2021/971 pārņemšana
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
Noteikumu projekti ir izstrādes stadijā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021L0971
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 16. jūnija Īstenošanas direktīva (ES) 2021/971, ar ko attiecībā uz bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu groza I pielikumu Padomes Direktīvai 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību un I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību
Apraksts
Direktīvas 2021/971 prasības stājās spēkā 2022. gada 1. septembrī.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 16. jūnija Īstenošanas direktīva (ES) 2021/971, ar ko attiecībā uz bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu groza I pielikumu Padomes Direktīvai 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību un I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. pants
Norma netiek pārņemta, jo ir noteikta direktīvas spēkā stāšanās un piemērošanas kārtība.
-
-
1. panta 1. punkts
Tiks pārņemts ar grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr. 152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
1. panta 2. punkts
Tiks pārņemts ar grozījumiem Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
1. panta 3. punkts
Tiks pārņemts ar grozījumiem Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
1. panta 4. punkts
Tiks pārņemts ar grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
3. pants
Norma netiek pārņemta, jo ir noteikta direktīvas spēkā stāšanās kārtība.
-
-
4. pants
Norma netiek pārņemta, jo norādīti adresāti.
-
-
1. panta 5. punkts
Noteikumu projekta 1.11., 1.15. un 1.23. apakšpunkts (noteikumu Nr. 352 45.1, 55. un 148.1 punkts).
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts nesatur nacionālās tehniskās prasības un nav paziņojams Eiropas Komisijai kā tehnisko noteikumu projekts atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra Ministru kabineta instrukcijai Nr. 1 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektu".
Cita informācija
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Sēklaudzētāju asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/77c36e15-6beb-4da7-a864-1f727f4fa002
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Par TAP portāla sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" ievietoto noteikumu projektu nav saņemti iebildumi vai priekšlikumi.
Zemnieku Saeimai, Latvijas Sēklaudzētāju asociācijai un Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomei (turpmāk – nevalstiskās organizācijas) tika nosūtīta e-pasta vēstule ar informāciju par plānotajiem noteikumu Nr. 352 grozījumiem. Nevalstiskajām organizācijām nebija priekšlikumu vai iebildumu par noteikumu projektu.
Zemnieku Saeimai, Latvijas Sēklaudzētāju asociācijai un Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomei (turpmāk – nevalstiskās organizācijas) tika nosūtīta e-pasta vēstule ar informāciju par plānotajiem noteikumu Nr. 352 grozījumiem. Nevalstiskajām organizācijām nebija priekšlikumu vai iebildumu par noteikumu projektu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi