Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā Eiropas Komisijas un Ministru prezidentes pausto nostāju par nepieciešamību veicināt aizsardzības industrijas ražošanas kapacitātes, secināms, ka pašreizējā situācijā nav pietiekams ieguldījums drošības un aizsardzības jomas stiprināšanā.

No Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2021. gada 16.februāra rīkojumu Nr.93 "Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021-2027. gadam") ir secināms, ka ekonomikas modeļa balstīšana uz zemas zināšanu ietilpības aktivitātēm, ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro un mazo uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijā balstītu produktu un pakalpojumu radīšanu. Latvijas ražotājiem nepieciešams attīstīt ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības, reizē konkurējot gan ar attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm. Nesabalansētība pastāvošajā tautsaimniecības struktūrā un nepietiekamais tehnoloģiskās attīstības līmenis ir viens no Latvijas zemās produktivitātes cēloņiem.[1]
Vienlaikus Informatīvā ziņojumā par Latvijas ekonomikas attīstību ir uzstādīts mērķis līdz 2035. gadam panākt, lai Latvijas IKP apjomi sasniedz 83 000 000 000 euro, kas nozīmē ekonomikas apjomam ir jādubultojas, salīdzinājumā ar šodienas situāciju. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4-5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams panāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no IKP, jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP. Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā var nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu līdz vismaz 3 200 euro.[2]

Atbilstoši Informatīvajam ziņojumam “Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025-2036” Aizsardzības ministrija (turpmāk – AM) šobrīd jau veicina vietējās industrijas iesaisti starptautiskās piegādes ķēdēs, iekļaujot piegādes drošības prasības NBS lielo spēju līgumos. 2024. gadā spēkā stājās Aizsardzības industrijas likums, kura mērķis ir nodrošināt NBS valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī veicināt aizsardzības industrijas attīstību.
Latvijas aizsardzības industriju šobrīd raksturo strauji augošs dalībnieku skaits, atvērtība pārrobežu sadarbībai un gatavība pašu investīcijām. Novērojama augsta uzņēmumu, pētniecības iestāžu, nevalstisko u.c. veida organizāciju gatavība un spēja līdzdarboties gan nacionālo, gan Ukrainas aizsardzības spēju atbalstam. Vienlaikus aizsardzības industrijas segmentā pastāv būtiski izaicinājumi ar finanšu pakalpojumu un resursu pieejamību, piekļuvi specializētai infrastruktūrai, ierobežotu pašmāju tirgu, zināšanām par produkcijas galalietotāju un risinājumu pārnesi no izstrādes uz ražošanu. Lai apzinātu esošo aizsardzības industrijas spēju priekšrocības, kā arī pastāvošos izaicinājumus, AM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (turpmāk – EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (turpmāk – LIAA) un nozares asociācijām veic visaptverošu aizsardzības industrijas spēju izpēti un kartēšanu, t.sk., par aizsardzības industrijas pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.
Saskaņā ar 2023. gadā apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju un 2024. gadā apstiprināto NBS attīstības plānu 2025.-2036. gadam tiek turpināta kritisko kaujas spēju ieviešana, no kā izriet šādas industrijas kritisko spēju prioritātes:
Bruņojums – materiāltehniskie līdzekļi, kas stiprina NBS kaujasspējas un ugunsjaudu, ietver ieroču sistēmas, dronus, ugunsvadības sistēmas, sauszemes, gaisa un jūras transportlīdzekļus un to aprīkojumu, optikas ierīces un citus materiāltehniskos līdzekļus;
Munīcija – dažāda pielietojuma un kalibra munīcija, tostarp mīnas un lādiņi, to komplektējošās sastāvdaļas, kā arī sprāgstvielas, kas ir nepieciešamas NBS pamatfunkciju izpildei;
Karavīru individuālais ekipējums – tostarp, apģērbs un apavi, uzkabes, bruņuvestes un bruņucepures, kā arī karavīra individuālā ekipējuma sistēmu kombinējošie elementi;
Digitālās komandvadības un kontroles spējas – dažādi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), komandvadības, ugunsvadības un sakaru risinājumi, kuru funkcionalitāte saistāma ar digitālām tehnoloģijām;
Kaujas atbalsts un nodrošinājums – sauszemes, gaisa, jūras, kā arī apvienotā līmeņa un atbalstošo spēju attīstība, it īpaši apgādes sistēmas pilnveidošana, sniedzot atbalstu NBS kaujas pārapgādei krīzes un kara situācijā;
Uzturēšana – visa veida NBS kaujas spēju stiprināšanai paredzēto materiāltehnisko līdzekļu, tehnoloģiju un sistēmu remonts, modificēšana, integrācija un modernizācija.
Atsevišķi ir izdalāmas inovāciju un tehnoloģiju prioritātes, lai veicinātu NBS spēju pielāgoties mūsdienu karadarbības attīstības tendencēm. Vienlaikus īpaši izceļamas ir jauno un transformējošo tehnoloģiju attīstības prioritātes, kuras tiek definētas saskaņā ar NATO un ES spēju un inovāciju attīstības procesiem:
Robotika, attālināti vadāmās un autonomās sistēmas. Bezpilota lidaparāti, attālināti vadāmie sauszemes transportlīdzekļi, virsūdens un zemūdens droni, kuri būtu izmantojami novērošanas, izlūkošanas, mērķu noteikšanas, sakaru signālu retranslēšanas, kinētisko efektu nodrošināšanas, kā arī loģistikas funkciju īstenošanai;
Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās. Liela apjoma informācijas apstrāde un spējas operēt informācijas vidē, sekmējot prognozējošo analīzi un autonomu lēmumu pieņemšanu;
Kosmosā bāzēti komunikāciju un novērošanas risinājumi. Novērošanas, agrās brīdināšanas un izlūkošanas spējas, tādējādi veicinot precīzas un drošas navigācijas attīstību, kā arī atbalstot komandvadības spēju attīstību;
Kvantu tehnoloģijas. Informācijas integritātes un drošības risinājumi, skaitļošanas jaudas izmantošana šifrēšanas un saziņas jomā, kā arī kvantu šifrēšana. Ieviešot nākamās paaudzes sakaru tehnoloģijas, būs nepieciešama 5G tehnoloģiju un satelītsakaru attīstība, šifrēšanas metožu uzlabošana drošas saziņas nodrošināšanai kaujas laukā;
Inovatīvie materiāli. Aktīvā un termālā kamuflāža, kā arī vieglāki un funkcionāli izturīgāki materiāli karavīra individuālajam un kolektīvajam ekipējumam;
Biotehnoloģijas. Tehnoloģijas, kuras spētu nodrošināt ekipējuma operatoram lielāku spēku, ātrumu, izturību, apkārtējās situācijas apzināšanu. Vienlaicīgi biotehnoloģijas var būt vērstas uz dažādu modificētu organismu izmantošanu vides attīrīšanai no piesārņojuma, pārtikas īpašību un noturības optimizēšanai;
Mērķtiecīgas industrijas un inovāciju attīstības politikas ieviešana saskaņā ar definētajām prioritātēm ir priekšnosacījums vietējās aizsardzības industrijas konkurētspējas celšanai un inovāciju vides virzīšanai uz NBS attīstības prioritātēm atbilstošu risinājumu izveidi. Vienlaikus kritisko spēju prioritātes un inovāciju un tehnoloģiju prioritātes nav viena otru izslēdzošas. Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta ekosistēmas pilnveidē un konkrētu atbalsta mehānismu izveidē un ieviešanā īpaši būtiski būs atbalstīt tādus projektus, kur tiek apvienotas kritisko spēju prioritātes un inovāciju un tehnoloģiju prioritātes.
Kopš 2021. gada LIAA sadarbībā ar akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūciju Altum” (turpmāk – sabiedrība “Altum”) kopīgi īsteno valsts budžeta programmu Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi[3]. Šīs atbalsta programmas mērķis ir sniegt komersantiem atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu un nodrošinot finansējumu tādu projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu. Projekta ietvaros komersants veic ieguldījumus ražošanas uzsākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, pēc projekta īstenošanas un rezultātu sasniegšanas tiek dzēsta sabiedības “Altum” aizdevuma pamatsumma. Aizdevums ar kapitāla atlaidi var būt līdz 50 % no sabiedrības “Altum” aizdevuma apmēra, bet ne vairāk kā  20 000 000 euro.[4] Vienlaikus, ņemot vērā ierobežoto valsts budžeta finansējuma apmēru, kas saistīts ar noteiktajām valsts budžeta prioritātēm, šīs programmas attīstībai ir nepieciešams rast papildus finansējuma avotu, jo  pašlaik nepastāv neviens līdzīgs atbalsta mehānisms, kas paredz atbalstu lielu mērogojamu projektu atbalstam, tai skaitā gan militārā, gan duāla lietojuma jomā, jo īpaši koncentrējoties uz NBS, NATO un ES aizsardzības spēju attīstības procesiem. Turklāt šāda atbalsta izveide veicinātu ne tikai stratēģiski nozīmīgu projektu īstenošanu, bet arī veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību, nodrošinot jaunas darba vietas, paaugstinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju u.c.
Attiecībā uz finanšu instrumentiem EM līdz atklātas projektu pieteikumu atlasei atjaunos Tirgus nepilnību novērtējumu (ex-ante), ievērojot Komisijas regulas Nr. 2021/1060 58. panta 3. punktā noteikto. Vienlaikus jāņem vērā, ka pēc būtības atbalsta pasākumā ietvertais finanšu instrumenta veids neatšķiras no 1.2.1.2. pasākuma finanšu instrumenta  (aizdevums ar kapitāla atlaidi) modeļa un paredz jaunu produktu izstrādi un komercializāciju.


[1] Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes - https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam

[2] Informatīvais ziņojums Par Latvijas ekonomikas attīstību - https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/unstructured_documents?id=5e1baf8f-f512-4579-a853-e6766904a947

[3] Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.503. “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam”

[4] Informatīvais ziņojums “Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025-2036”. Pieņemts Ministru kabineta 2025. gada 18. marta sēdē (protokols Nr. 11, 45. §)

Lai nodrošinātu atbalstu lielu mērogojamu militārās jomas vai divējāda lietojuma produktu projektiem, EM ir ierosinājusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – Darbības programma) 3. grozījumu ietvaros jaunu atbalsta pasākumu 1.5.1. SAM “Rūpniecisko spēju uzlabošana aizsardzības stiprināšanai, prioritāti piešķirot divējāda lietojuma spējām” (turpmāk – 1.5.1. pasākums), pārvirzot finansējumu 40 000 000 euro apmērā no Darbības programmas 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.2. pasākuma "Produktivitātes aizdevumi uzņēmumu inovācijām" (turpmāk – 1.2.1.2. pasākums), lai nodrošinātu finansējuma pieejamību drošības prioritātēm. Vienlaikus saskaņā ar 2025. gada 29. maija Eiropas savienības Fondu komitejā pausto, EM ir pieteikusi vajadzību šāda fonda izveidei vismaz 150 000 000 euro apmērā, lai nodrošinātu būtisku un ilgtermiņā pietiekamu finansējumu aizsardzības industrijas attīstībai. Papildus pasākuma otrās un turpmāko atlases kārtu īstenošanai 2026. gada otrajā ceturksnī ir plānots pārvirzīt finansējumu vairāk nekā 25 000 000 euro apmērā no 1.2.1.2. pasākuma, tādējādi būtiski palielinot atklātajām atlasēm pieejamo finansējuma apjomu.

Attiecīgi ar šo noteikumu projektu tiek izveidota atbalsta programma granta un finanšu instrumentu veidā – 1.5.1. pasākums.

Kopsavilkums

1.5.1. pasākumā paredzēts atbalsts militārās jomas vai divējāda lietojuma produktu projektiem, atbilstoši Priekšlikumam par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko attiecībā uz īpašiem pasākumiem stratēģisku problēmu risināšanai vidusposma pārskatīšanas kontekstā groza Regulas (ES) 2021/1058 3. panta 1. punkta “a” apakšpunkta “vii” punktam. Tādējādi minētais atbalsts paredzēts tieši tādu produktu ražošanai, kas ir prioritāri nepieciešami NBS, NATO un ES būtiskām drošības interesēm. Ja produkta realizāciju plānots realizēt ārpus ES vai NATO dalībvalstu bruņotiem spēkiem, šo darbību saskaņo ar AM par plānotās sadarbības atbilstību būtiskām valsts drošības interesēm.

Atbalsts paredzēts trīs veidos:
- grants 35 000 000 euro apmērā, ko piešķir Centrālā finanšu līgumu aģentūra (turpmāk – Aģentūra) no publiskā finansējuma pirmās ierobežotas projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros;
- aizdevums ar kapitāla atlaidi līdz 50 % no projekta aizdevuma apmēra, ko piešķir sabiedrība “Altum” otrajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās;
- garantija līdz 25 000 000 euro, kur maksimālā kapitāla atlaide ir līdz 35 % no garantētā aizdevuma apmēra, ko piešķir sabiedrība “Altum” otrajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās. 
Pasākumu īsteno organizējot projektu iesniegumu atlases.

Aģentūra organizē projektu iesniegumu atlases pirmo kārtu (ierobežota projektu iesniegumu atlase). Projektu iesniegumu otrā un turpmākās kārtas organizē kā atklātas, kur projektu iesniegumus vērtē sabiedrība “Altum”, ņemot vērā EM organizētās komisijas sagatavoto projektu prioritāro sarakstu.

Atbilstoši Noteikumu projekta 14. punktam, Aģentūra ierobežotas projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sniedz atbalstu grantu veidā militāriem produktiem, kas atbilst būtiskām valsts drošības interesēm. Aģentūra atlasi veic atbilstoši “Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027.gadam” procedūrai. Aģentūra savā tīmekļvietnē www.cfla.gov.lv publicēs visus izvērtēšanas kritērijus ar pārbaudāmiem avotiem, tādējādi nodrošinot caurspīdīgu vērtēšanas procesu.
Ierobežota projektu iesniegumu atlase tiek veikta, lai nodrošinātu atbalstu tādam projektam, kas primāri un prioritāri nodrošina NBS vajadzības, vienlaikus saglabājot atbilstību programmas vispārējam mērķim attiecībā uz aizsardzības industrijas attīstību Latvijā. Projekta iesniedzējs pasākuma ierobežotas projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valsts aizsardzības korporācija” (turpmāk – Korporācija) vai kapitālsabiedrība ar Korporācijas kapitāla daļām. Korporācijas projekts ir sabiedrībai un tautsaimniecībai nozīmīgs, un tas paredz paredzēts NBS vajadzību nodrošināšanai(konceptuāls lēmums skatīts MK 2025.gada 23. septembra sēdē (prot. Nr.39, 53. §)). . Attiecīgi  konkrētajā pasākumā Aģentūra un EM izvērtēs tikai vienotos un vienotos izvēles kritērijus Plānots ka Korporācija projektu īstenos līdz 2028. gada 1. novembrim. Korporācija projekta īstenošanas laikā vismaz reizi gadā iesniegs Aģentūrai projekta progresa pārskatu, kurā tiks sniegta informāciju par projekta īstenošanas gaitu, tādējādi nodrošinot Aģentūrai iespēju sekot līdzi projekta īstenošanas progresam un savlaicīgi identificēt iespējamos riskus. 

Atbilstoši Noteikumu projekta 34. un 61. punktam sabiedrība “Altum” finansē tikai tādas darbības, kuras ir atzinusi par ekonomiski dzīvotspējīgām. Attiecīgi, lai projekta iesniedzējs zinātu pēc kādiem kritērijiem sabiedrība “Altum” vērtēs projekta dzīvotspēju, sabiedrība “Altum” savā tīmekļvietnē www.altum.lv publicēs visus dzīvotspējas izvērtēšanas kritērijus un apakškritērijus ar pārbaudāmiem avotiem, tādējādi nodrošinot caurspīdīgu vērtēšanas procesu. Dzīvotspējas vērtēšanai sabiedrība “Altum” vērtē šādus apakškritērijus:
- gala saņēmēja investīciju projekta ilgtspēja,
- projekta īstenošanai nepieciešamais līdzfinansējums,
- nodrošinājuma pietiekamība,
- gala saņēmēja esošo un nākotnes finanšu situācija,
- zināšanu un pieredzes atbilstība projektā paredzēto darbību veiksmīgai īstenošanai.
Lai noteiktu gala saņēmēja aizdevuma kvalitāti, sabiedrība “Altum” analizē arī identificētos uzņēmējdarbības riskus un citus faktorus.

Lai pieteiktos atbalstam, vispirms jāsaņem AM atzinums.
Aizsardzības ministrijas izsniedz atzinumu:
- par militāru produktu, kas atbilst būtiskām valsts drošības interesēm (nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi) vai par militāru produktu, kas neatbilst būtiskām valsts drošības interesēm (ir piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi);
- par divējāda lietojuma produkta atbilstību militārai jomai (ir piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi).
Tikai AM noteiks, vai produkts ir militārās jomas produkts, kas saistīts ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu un atbilst Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstam, vai divējāda pielietojuma produkts, kā arī, ka tikai AM noteiks, vai militārās jomas vai divējāda pielietojuma produkts atbilst būtiskām valsts drošības interesēm.

Ņemot vērā, ka atbalsts piešķirams tikai aizsardzības projektu īstenošanai aizsardzības rūpniecisko spēju uzlabošanai un ražošanai divējāda vai militāra lietojuma jomā, kā to paredz mērķis, nepieciešams Aizsardzības ministrijas atzinums, ka divējāda lietojuma produkts ir lietojams aizsardzības vajadzībām jeb atbilst militārai jomai. Atzinums nepieciešams, lai konstatētu, ka produkts atbilst 2.7. vai 2.8. apakšpunktam. Lai saņemtu atzinumu, AM nepieciešams iesniegt iesniegumu, kurā tiek norādīta informācija par projektu, tai skaitā norādot, vai tiks īstenots militāra vai divējāda lietojuma produkts.
Ja ir saņemts atzinums par militāra produkta atbilstību būtiskām valsts drošības interesēm, tad nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi.

Ja militāra produkta vai divējāda lietojuma produkta projekts neatbilst būtiskām valsts drošības interesēm, AM atzinumā informē, ka tas neatbilst  būtiskām valsts drošības interesēm.
Ja ir saņemts AM atzinums, ka militārs produkts neatbilst būtiskām valsts drošības interesēm vai divējāda lietojuma produkts atbilst militārai jomai, tad ir piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi, šo noteikumu ietvaros tas ir atbalsts ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014)  14. pantu.

Militārās jomas produkts ir produkts vai prece, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu un atbilst Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstam kas pieņemts Padomē 2025. gada 24. februāris (C/2025/1499) vai izrietoši Padomes 1958.gada lēmumu, kas ietver produktu sarakstu.
Savukārt divējāda lietojuma produkts ir produkts vai preces, programmatūra un tehnoloģijas var izmantot gan civiliem, gan militāriem (aizsardzības) mērķiem. Ja paredzēts īstenot divējāda lietojuma produkta projektu, AM sniedz atzinumu, vērtējot militāro komponenti, ka produkts atbilst militārai jomai un gala saņēmējs biznesa plānā skaidro, kā produktu var izmantot civilām vajadzībām.

Pēc atlases termiņa beigām visi saņemtie projektu iesniegumi atzinumu saņemšanai tiek kārtoti projektu prioritārā secībā ņemot vērā Noteikumu projekta 37.punktā minētos kritērijus. Komisija par projektu secību informē sabiedrību “Altum” un projektu iesniedzējus, norādot informāciju par tiesībām iesniegt projektu iesniegumu sabiedrībā “Altum”. Divu mēnešu laikā pēc komisijas lēmuma paziņošanas projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu sabiedrībā “Altum”, gadījumā, ja termiņš netiek ievērots, šis projekts tiek ierindots projektu prioritārā saraksta beigās un sabiedrība “Altum” no projektu prioritārā saraksta uzaicina nākamo projekta iesniedzēju ar augstāko punktu skaitu iesniegt projekta iesniegumu par pieejamo finansējumu.

Ja komersants par militāru produktu ir saņēmis atzinumu par atbilstību būtiskām valsts drošības interesēm un plāno ražot militāras jomas produktu (2.8. apakšpunkts), bet realizē produktu arī civilām vajadzībām, tad tās tiktu uzskatītas par darbībām, kas kvalificējamas, kā komercdarbības atbalsts.

Ņemot vērā, ka pasākumiem, kas saistīti tikai ar aizsardzības mērķi, komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus nav jāpiemēro, jo gadījumā, ja publiskā finansējuma piešķiršana (jebkādā formā) saimnieciskās darbības veicējiem ir paredzēta to īstenotajām darbībām (atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.panta 1. punkta (b) apakšpunktā noteiktajam), attiecīgi “īstenojot valsts varu” un nodrošinot valsts drošības intereses, šāda publiskā finansējuma piešķiršana (jebkādā formā) nekvalificējas kā atbalsts tā saimnieciskajai darbībai un tādējādi nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi (skat. Komisijas paziņojuma par Līguma ar Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17.punktu). Līdz ar to Noteikumu projekta 34.2. vai 61.2 apakšpunkts paredz, ka finansējumu izsniedz kā atbalstu, kurš ir brīvs no komercdarbības atbalsta, ja veic militāra projekta produkta ražošanu, kas atbilst būtiskām valsts drošības interesēm. Ja AM nosaka, ka produkts ir militāras jomas produkts, bet neatbilst būtiskām valsts drošības interesēm, vai divējāda lietojuma produkts, tad tiek piemērots reģionālais atbalsts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651 /2014 14. pantu.
Ja finansējumu piešķir kā grantu, kas Noteikumu projekta ietvaros tiek piešķirts vienīgi militārā jomā un tas atbilst būtiskām valsts drošības interesēm, tas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Pēc projekta izvērtēšanas un apstiprināšanas, sabiedrība “Altum” noslēdz civiltiesisku līgumu ar gala saņēmumu par aizdevumu ar kapitāla atlaidi vai civiltiesisku līgumu ar gala saņēmēju un citu finansētāju, ja paredzēta garantija ar kapitāla atlaidi. Granta piešķiršanas un izsniegšanas kārtību nosaka saskaņā ar civiltiesisko līgumu, kas noslēgti starp Aģentūru un gala saņēmēju.
Lai piemērotu kapitāla atlaidi vai piešķirtu grantu visiem projektiem ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim ir jāsasniedz vienādi pēcuzraudzības rādītāji. Pēcuzraudzības periods sākas, kad komersants iesniedz iesniegumu par pēcuzraudzības uzsākšanu ne vēlāk kā divus gadus pēc projekta pabeigšanas saskaņā ar Noteikumu projekta 56. punktu.  Pēcuzraudzības periods ilgst 3 gadus, izņēmums ir militārās jomas produktu projekti, kas atbilst būtiskām valsts drošības interesēm, pēcuzraudzības rādītājus drīkst sasniegt tikai vienā no trīs gadiem. Savukārt divējāda lietojuma projektiem vai militāriem projektiem, kas neatbilst būtiskām valsts drošības interesēm, katru gadu pēc pēcuzraudzības rādītāju sasniegšanas kapitāla atlaidi piemēro kā vienu trešo daļu no kopējā kapitāla atlaides apmēra. Grantu savukārt piešķir pilnā apmērā uzreiz pēc tā pēcuzraudzības gada, kad sasniegti pēcuzraudzības rādītāji, kas minēti Noteikumu projekta 24. punktā.
Lēmumu par pēcuzraudzības rādītāju sasniegšanu pieņem EM un grantu izmaksā Aģentūra, kapitāla atlaidi piemēro sabiedrība “Altum”.

Kopējais SAM 1.5.1. sasniedzamo rādītāju apmērs ir noteikts Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumos Nr. 510 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 510) un tie ir:
Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi): 2;
Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi: 2;
Atbalstītie uzņēmumi, kas galvenokārt saistīti ar divējāda lietojuma un aizsardzības spēju veicināšanu (RearmEU): 2;
Publisko atbalstu (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) papildinošās privātās investīcijas: 29 042 559 euro.

No kopējā sasniedzamo rādītāju apmēra ierobežota projektu iesniegumu atlasē plānots sniegt atbalstu 1 komersantam, attiecīgi slēgtās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rādītāji ir:
Publisko atbalstu (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) papildinošās privātās investīcijas - 20 000 000 euro;
Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) - 1;
Atbalstītie uzņēmumi, kas galvenokārt saistīti ar divējāda lietojuma un aizsardzības spēju veicināšanu (RearmEU) - 1.

SAM 1.5.1. intervences laukumi: 194. (17 000 000 euro) un 195. (17 000 000 euro). Ar Darbības programmas 5. grozījumiem intervences laukumi tiks precizēti: 194. (44 625 000 euro) un 195. (14 875 000 euro).

Ņemot vērā abu kārtu ieguldījumu apmēru, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi FM priekšlikumus Darbības programmas 5. grozījumiem, kas atrunā precizētus rādītājus abiem atbalsta veidiem, t.i:
granta sadaļā norādot, ka turpmāk rādītājs būs:
Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi): 1;
Atbalstītie uzņēmumi, kas galvenokārt saistīti ar divējāda lietojuma un aizsardzības spēju veicināšanu (RearmEU): 1;
Publisko atbalstu (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) papildinošās privātās investīcijas - 40 000 000 euro.
papildinot Ar dotācijām atbalstītie uzņēmumi: 1.
Savukārt finanšu instrumentu sadaļā sasniedzamie rādītāji būs:
Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi): 2;
Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi: 2;
Atbalstītie uzņēmumi, kas galvenokārt saistīti ar divējāda lietojuma un aizsardzības spēju veicināšanu (RearmEU): 2;
Publisko atbalstu (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) papildinošās privātās investīcijas: 10 819 571 euro.

Darbības programmas 5.grozījumu ietvaros tiks precizēts 1.5.1.SAM mērķis no
“Rūpniecisko spēju uzlabošana, lai veicinātu aizsardzības spējas, prioritāti piešķirot divējāda lietojuma spējām” uz “Rūpniecisko spēju uzlabošana aizsardzības stiprināšanai”.

Attiecīgi EM šobrīd izstrādā MK noteikumu Nr. 510 grozījumus par sasniedzamajiem rādītājiem finanšu instrumentu sadaļā. Savukārt papildināto rādītāju grantu sadaļā, Ekonomikas ministrija iestrādās šo Noteikumu ietvaros pēc EK Darbības programmas 5.grozījumu apstiprinājuma.

Atbalsta mērķauditorija

Atbalsts paredzēts Latvijā reģistrētiem sīkiem (mikro), maziem, vidējiem saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 2. panta 1., 2. vai 3. punktā, vai 2. panta 24. punktā noteiktajai definīcijai, vai lielais komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajai definīcijai,  mazais vidējas kapitalizācijas komersants vai vidējas kapitalizācijas komersants, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulas (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, 2. panta 6. un 7. punktam.

Gala saņēmēja kvalifikāciju atbalstam nosaka Noteikumu projekta 2.9. apakšpunkts, proti, tam jābūt labai nodokļu saistību izpildei, kas aprakstīta Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027.gadam 3.1. metodikā vai nedrīkst būt nodokļu parādu virs 1000 euro, ņemot vērā, ka projektu apmērs salīdzinājumā ar nodokļu parāda slieksni ir nebūtisks (1 īstenojamā projektu apmērs plānots virs 30 000 000 euro), tas nav uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu, tas ievēro ierobežojumu par neatbalstāmajām darbībām un nozarēm, uz to neattiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums u.c. Gala saņēmējs nedrīkst būt uzskatāms par grūtībās nonākušu komersantu neatkarīgi, vai finansējums tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 14.pantu vai kā atbalsts militārās jomas projektam, kas atbilst būtiskām valsts drošības interesēm. Lai vērtētu grūtības nonākuša uzņēmuma statusu, gala saņēmējam ir jāiesniedz apliecinājums nav grūtībās nonācis uzņēmums.
Attiecībā uz nosacījuma pārbaudi par gala saņēmēja nesadarbošanos ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku un projekta īstenošanas rezultātā netiks veikta sadarbība ar minētajām valstīm, tiks vērtēta, piemēram, AML procedūru ietvaros, kā arī komersantam būs jāsniedz apliecinājums, ka tas no 2021.gada (pret Ukrainu vērstās militārās agresijas perioda sākums) nesadarbojas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku un projekta īstenošanas rezultātā netiks veikta sadarbība ar minētajām valstīm. Tāpat gala saņēmējam tiks vērtēts, vai tam nav piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas.

Ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros tiek īstenots gan grants, gan finanšu instrumenti, tiek lietots vienots termins – gala saņēmējs. Granta gadījumā gala saņēmējs, kas ir projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri, kas ir saistītais uzņēmums. Finansējums ir pieejams uzņēmumiem, kuriem ir saistīto uzņēmumu grupa, proti, projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir mātes uzņēmums, bet projekta īstenošanu nodrošinās, sadarbības partneris – tā meitas sabiedrība, kura veic attiecīgos ieguldījumus un nodrošina projekta īstenošanu (finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā norāda, kādas darbības veiks sadarbības partneris). Tādā gadījumā mātes uzņēmums, kas ir finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu kopumā un Noteikumos un līgumā par projekta īstenošanu ietverto nosacījumu ievērošanu. Grantu gadījumā gala saņēmējs Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma izpratnē ir projekta iesnieguma iesniedzējs. Aizdevuma, paralēlā aizdevuma un garantijas kapitāla atlaides gala saņēmējs ir gan finansējuma saņēmējs, gan projekta īstenotājs. Gala saņēmējs un sadarbības partneris slēdzot līgumu iekļaus Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 5. un 6. punktā iekļautos nosacījumus.

Atbalsta veids

1. Grants
Grantu piešķir saskaņā ar Noteikumu projekta II nodaļu, un tas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Projektā, kurš pretendē uz grantu, jābūt paredzētām attiecināmajām izmaksām, kas gala saņēmējam ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos aktīvos, kā zeme, ēkas, ražotnes, tehnika un iekārtas. Jaunu iekārtu iegāde ir obligāts nosacījums atbalsta saņemšanai, nodrošinot finansējumu tādu projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu. Projekta īstenošanai var tikt attiecinātas izmaksas arī par zemi vai ēkām, tai skaitā ražotnēm, kas ir ēka ar iekārtām, būvēm, kas atbilstoši būvniecības likumam ir ēka un inženierbūve, kā arī tehnika. Noteikumu projekta ietvaros ar ražošanai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšanu ir plānots attiecināt inženierbūves Būvniecības likuma izpratnē, proti, būves, kas nav ēkas un nodrošina ražošanas procesa funkcionēšanai nepieciešamo tehnisko infrastruktūru. Atbilstoši Būvniecības likuma 1. panta 3. punktam būve ir ēka vai inženierbūve, savukārt inženierbūves veidi tiek noteikti Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta Nr.326 noteikumi). Noteikumu projekta ietvaros kā attiecināmas inženierbūves paredzēts uzskatīt ar ražotnes darbību tieši saistītu jaunu infrastruktūru un ražošanas procesa nodrošināšanai nepieciešamas inženierbūves, kas klasificējamas kā inženierbūves atbilstoši Ministru kabineta Nr.326 noteikumiem.
Gala saņēmējs var attiecināt izmaksas nemateriālos aktīvus, kas nav konkretizēti fiziskā vai finanšu formā, piemēram, patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums, un jāievēro, ka ēkas, būves un pārējie aktīvi, ir jauni, projektā paredzēto attiecināmo izmaksu apmērs ir vismaz 30 000 000 euro un ieguldījumi būvniecībā vai nekustamā īpašuma iegādē ir attiecināmi tikai kompleksam projektam, kurā paredzēta arī iekārtu iegāde. Pārējie aktīvi, kas nav minēti Noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā ir aktīvi, kas minēti Noteikumu projekta 20. punktā (zeme, ražotne, tehnika, iekārtas).

Autoruzraudzība, projektēšana, būvuzraudzība un citas izmaksas, kas saistītas ar būvniecības īstenošanu atbilstoši būvnormatīviem ir attiecināmās izmaksas. Attiecināmas ir arī citas, ar projektu saistītas izmaksas, piemēram, projekta vadības izmaksas, neparedzētos izdevumus, komunikācijas pasākumu izmaksas.

2. Finanšu instruments - aizdevums, paralēlais aizdevums un garantija ar kapitāla atlaidi
Aizdevumu ar kapitāla atlaidi, paralēlo aizdevumu ar kapitāla atlaidi, kā arī garantiju ar kapitāla atlaidi var piešķirt divejāda lietojuma projektiem vai militārās jomas projektiem, kā reģionālo atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu, kur paredzēts veikt sākotnējos ieguldījumus materiālajos vai nemateriālajos aktīvos atbilstoši Komisijas regulas 651/2014 2. panta 29. un 30. punktam.
Attiecināmās izmaksas ir tikai sākotnējie ieguldījumi atbilstoši Noteikumu projekta 42. punktam. Ja ir paredzēta materiālo aktīvu noma, tad apbūves tiesības mazajiem vidējas kapitalizācijas gala saņēmējiem vai vidējas kapitalizācijas gala saņēmējiem ilgst vismaz piecus gadus, vidējiem komersantiem trīs gadus, pēc projekta pabeigšanas dienas un ir spēkā visā aizdevuma līguma darbības laikā. Ieguldījumi būvniecībā vai nekustamā īpašuma iegādē ir attiecināmi tikai kompleksam projektam, kurā paredzēta arī iekārtu iegāde. Nemateriālos aktīvus lielajiem komersantiem var finansēt līdz 50 % no sākotnējā ieguldījuma apmēra, sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem nemateriālos aktīvus var finansēt līdz 100 procentiem no sākotnējo ieguldījumu kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām.
Sākotnējie ieguldījumi neietver transportlīdzekļus, kas paredzēti reģistrācijai Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas reģistrā. Tāpat atbalstu nepiešķir apgrozāmajiem līdzekļiem un pievienotās vērtības nodokļa segšanai.
Sākotnējie ieguldījumi pēc projekta pabeigšanas paliek Latvijā attiecīgajā reģionā, kurā īstenots atbalstāmais projekts, vai paliek Latvijā jebkurā reģionā vismaz trīs gadus (vidējiem komersantiem) vai vismaz piecus gadus (lielajiem komersantiem) atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 5. punkta nosacījumiem, ja projekts īstenots divos dažādos reģionos.
Atbalstam gan aizdevuma, gan garantijas veidā, ievērojot noteikumu projekta 43. punkta nosacījumus, var pieteikties gala saņēmēji ar projektiem no 30 000 000 euro. Aizdevums ar kapitāla atlaidi un garantija ar kapitāla atlaidi paredzēta jaunu ēku būvniecībai, iekārtu iegādei, infrastruktūras pieslēgumu izveidei un nemateriālo aktīvu iegādei. Gala saņēmējam jānodrošina vismaz 25 % līdzfinansējums no projekta izmaksām.
Garantiju ar kapitāla atlaidi piešķir ar tādiem pašiem nosacījumiem kā aizdevumu ar kapitāla atlaidi, proti, gala saņēmējam jāveic sākotnējo ieguldījumu materiālajos un nemateriālajos aktīvos.
Gala saņēmējs var vienlaicīgi pieteikties gan aizdevumam ar kapitāla atlaidi, gan garantijai ar kapitāla atlaidi, ja netiek pārkāptas Noteikumu projekta 46., 47. un 48. punktā noteiktās atbalsta intensitātes.
Atbalsta intensitāte ir atkarīga no projekta reģiona un komersanta statusa, izņemot, ja īsteno projektu militārā jomā. Vienlaikus cita finansētāja līdzfinansējums ir uzskatāms par privāto finansējumu projekta īstenošanā. Ja cits finansētājs piešķir finansējumu, sabiedrības "Altum" izsniegtais aizdevums ir kā paralēlais aizdevumus ar kapitāla atlaidi.
MK noteikumu Nr. 510 26.1 punkts nosaka, ka gala saņēmēji, kas saņem atbalstu finanšu instrumentos, tai skaitā kombinētajos finanšu instrumentos (aizdevums ar kapitāla atlaidi, garantija ar kapitāla atlaidi), nepiemēro normatīvos aktus piegādātāju atlases jomā, izņemot gala saņēmējus, kas ir pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē. 
 
Atbalstam pieejamais finansējums

Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025.gada 28. marta sēdē tika atbalstīts priekšlikums par 1.2.1.2. pasākuma finansējuma novirzīšanu 1.5.1. SAM "Ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu" izveidei, finansējums 40 000 000 euro apmērā tika nodrošināts drošības prioritātēm. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam grozījumos 1.5.1. SAM specifiskā atbalsta mērķis ir mainīts uz “Rūpniecisko spēju uzlabošana aizsardzības stiprināšanai, prioritāti piešķirot divējāda lietojuma spējām", kam tiks novirzīts finansējums.
Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais pieejamais finansējums pēc finansējuma pārdales un, kas pieejams līdz 2029. gada 31.decembrim saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 510 ir 40 000 000 euro apmērā (tai skaitā ERAF finansējums 34 000 000 euro un valsts budžeta finansējums 6 000 000 euro).
Papildus līdz ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada grozījumiem Nr. 4, Ekonomikas ministrija virzīs finansējuma pārdali (aptuveni 30 milj. euro apmērā no 1.2.1.2.pasākuma, ņemot vērā projektu atlases noslēguma rezultātus 2026.gadā), kurus paredzēts novirzīt šī atbalsta pasākuma 2. un secīgo kārtu uzsaukumiem sabiedrībā “Altum”.

Pieteikšanās atbalstam

Atbalsta programma tiek īstenota organizējot projektu iesniegumu atlases kārtas.
Atlases pirmo kārtu ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā organizē Aģentūra. Gala saņēmēju un projektu iesniegumus vērtē komisija, kuras sastāvā ir AM, EM un Aģentūras pārstāvji. AM vērtē projekta produktu un tā nozīmi būtiskām valsts drošības interesēm, savukārt, EM un Aģentūra nosaka projekta atbilstību vienotajiem kritērijiem un vietotajiem izvēles kritērijiem.
Otrā un turpmākās projektu iesniegumu atlases kārtas ir atklātas, tās ietvaros projektu iesniegumi tiek kārtoti prioritārā secībā.
Informācija par Noteikumu projektā paredzētās atlases izsludināšanu EM, AM, sabiedrības “Altum” mājaslapā tiks publicēta 10 dienas pirms faktiskās projektu iesniegumu atlases uzsākšanas.
Ierobežota projektu iesniegumu atlase atlases kārta plānota 2026. gada I ceturksnī. Otrā un nākamās projektu iesniegumu atlases kārtas tiek plānotas 3 mēnešu laikā pēc pirmās atlases kārtas projektu izvērtēšanas un EK apstiprinājuma saņemšanas par papildus finansējuma novirzīšanu (skat. sadaļu par Atbalstam pieejamais finansējums).
Lai sabiedrība “Altum” jau iesnieguma iesniegšanas brīdī zinātu pēc kurām Noteikumu projekta normām izvērtēt projektu un komersants iesnieguma iesniegšanas brīdī varētu apliecināt, ka tas īstenos projektu kā militāru vai divējāda lietojuma produktu projektu, paredzēts, ka komersantam būs jāvēršas AM ar iesniegumu atzinuma saņemšanai. Iesniegumam tiek pievienots apraksts par militārā produkta atbilstību valsts drošības interesēm, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu (turpmāk – apraksts) vai divējāda lietojuma produktu.

Lai saņemtu AM atzinumu, aprakstā tiek norādīta sekojoša informācija:
1)Informācija par militārā vai divējāda lietojuma produkta projekta būtību (kādi produkti tiks ražoti, kāds ir plānotais ražošanas apjoms, jaudas un jebkura cita informācija, kas palīdz izvērtēt produkta pielietojumu un citus aspektus);
2) Komersanta līdzšinējā pieredze tāda paša vai līdzīga militārā vai divējāda lietojuma produkta projekta īstenošanā, tai skaitā: 2.1) Saikne ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstību (ja attiecināms, norādot informāciju, balstoties uz, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības 2025 –2036 kopsavilkumu, Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025 – 2036, Vadlīnijām aizsardzības un drošības industrijas iesaistei aizsardzības spēju stiprināšanā);
2.2) Sadarbība ar Latvijas un NATO/ES valstu bruņotajiem spēkiem (norādot visas līdzšinējās sadarbības, noslēgtos līgumus, dalību iepirkumos, tirgus izpētēs, testos, mācībās u.c. sadarbības formātos);
3) Plānotais noieta tirgus (potenciālie klienti, tirgus segmenti, ģeogrāfiskās teritorijas);
4) Projekta partneri (norādīt visus projekta īstenošanā iesaistītos partnerus – gan tos, ar kuriem jau ir līgumiskas vienošanās, gan tos, ar kuriem vēl notiek sarunas, gan tos, kurus vēl plānots uzrunāt);
5) Projekta finansētāji, investori (norādīt gan tos, ar kuriem jau ir uzņemtas saistības (hard commitment), gan tos, kuri ir pauduši atbalstu iesaistīties pie noteiktiem apstākļiem (soft commitment) u.c. informācija.

AM izvērtēs aprakstā iekļauto informāciju un, ja nepieciešams, lūgs papildu informāciju, lai sniegtu atzinumu, vai komersanta pieteiktais militāra projekta produkts  ir vai nav uzskatāms par atbilstošu būtiskām valsts drošības interesēm vai divējāda lietojuma produkta atbilstību vai neatbilstību militārai jomai.  Vienlaikus Aģentūra un sabiedrība “Altum” var lūgt AM sniegt papildu informāciju par projekta specifiku, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kas ir ierobežota, gala saņēmēju un tā projektu iesniegumu vērtē komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no AM, kas vērtē projekta aizsardzības spēju nozīmi atbilstoši valsts būtiskām interesēm, EM un Aģentūras, kas nosaka projekta atbilstību vienotajiem kritērijiem.
Projektu prioritārā kārtība tiek noteikta otrajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās, kas ir atklātas. EM izveido komisiju, kā sastāvā ir AM un EM pārstāvji. Komisija nosaka prioritāro projektu sarakstu ņemot vērā projekta nozīmi aizsardzības spējam (vērtējumu sniedz AM) un projektos plānoto apgrozījuma apjomu (vērtējumu sniedz EM). Ja tiek iegūts vienāds punktu skaits, noteicošais ir AM vērtējums par projekta  aizsardzības spēju nozīmi būtiskām drošības interesēm.
AM ir pienākums, sniedzot atzinumu, nodrošināt interešu konfliktu neesamību.
Saņemot AM pozitīvu atzinumu, ierobežotās projektu iesniegumu atlases ietvaros gala saņēmējs, pēc Aģentūras uzaicinājuma, var iesniegt Aģentūrā projekta iesniegumu, pievienojot atbilstošo atzinumu un nepieciešamos dokumentus.
Savukārt, saņemot AM pozitīvu atzinumu otrās un turpmāko atklātu projektu iesniegumu atlašu ietvaros, projekta iesniedzējs ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc komisijas lēmuma iesniedz projekta iesniegumu sabiedrībā “Altum”, pretējā gadījumā tas tiek ierindots projektu prioritārā saraksta beigās un sabiedrība “Altum” nosūta uzaicinājumu nākamajam projektu iesniedzējam iesniegt projekta iesniegumu par pieejamo finansējumu.
Piesakoties garantijai ar kapitāla atlaidi, piemēro tādus pašus kvalifikācijas nosacījumus kā aizdevumam ar kapitāla atlaidi.

Gala saņēmējam finanšu instrumentu gadījumā, saņemot atzinumu, būs jānodrošina, ka tas saņem speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm līdz līguma slēgšanai ar sabiedrību “Altum”, vai arī līgums netiks slēgts.

Granta, aizdevumu un garantiju ar kapitāla atlaidi piešķiršanas nosacījumi

Maksimāli piešķiramais aizdevums ar kapitāla atlaidi projektiem, kam atbalstu piešķir kā reģionālo atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu, ir līdz 30 % no projekta attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 30 000 000 euro, nepārsniedzot Noteikumu projektā paredzētās atbalsta intensitātes. Kapitāla atlaidi piemēro trīs vienādās daļās, atkarībā no pēcuzraudzības kritēriju izpildes pēc projekta pabeigšanas. Militārās jomas projektiem, kam piešķir finansējumu saskaņā ar Noteikumu projekta 14. vai 34.2. apakšpunktu, grants vai kapitāla atlaide tiek piešķirts vienā daļā atbilstoši Noteikumu projekta 24., 52., 56. un 87. punktam, kad tiek sasniegti pēcuzraudzības rādītāji. Aģentūra piešķir grantu ne vairāk kā 35 000 000 euro, ko sedz no pasākumā piešķirtā publiskā finansējuma. Grants tiek piešķirts pēc pēcuzraudzības rādītāju izpildes. Savukārt finanšu instrumentā maksimālā piešķiramā kapitāla atlaide ir līdz 50 % no aizdevuma apmēra, bet ne vairāk kā 20 000 000 euro.
Pasākuma īstenošanā atbalstu nepiešķir darbībām, kuras uzskatāmas par faktiski pabeigtām vai pilnībā īstenotām pirms sabiedrības “Altum” vai Aģentūras lēmuma pieņemšanas dienas. Aģentūra grantu vai sabiedrība "Altum" kapitāla atlaidi nepiešķir līdz gala saņēmējs nav saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm saskaņā ar Noteikumu projekta 21.5., 43.5. un 65.3. apakšpunktu. Ja finansējums piešķirts militārās jomas produkta projektam saskaņā ar Noteikumu projekta 14., 34.2. un 61.2. apakšpunktu, projekta īstenošanu var uzsākt kopš Noteikumu projekta spēkā stāšanās. Ja finansējums piešķirts projektam, saskaņā ar Noteikumu projekta 34.1. un 61.1. apakšpunktu, projekta īstenošanu var uzsākt pēc iesnieguma iesniegšanas sabiedrībā “Altum” saskaņā ar 2025. gada 15. decembra Komisijas īstenošanas lēmumu, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu C(2022) 8712, ar ko programmu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.– 2027. gadam” apstiprina Eiropas
Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus un Taisnīgas
pārkārtošanās fonda atbalsta piešķiršanai saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai
un izaugsmei” Latvijā, izdevumi, kas kļūst attiecināmi lēmuma aptvertās programmas “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.– 2027. gadam” grozījuma rezultātā, ir attiecināmi no 2025. gada 29. maija vai attiecīgi 27.oktobra.
Garantijas ar kapitāla atlaidi tiek piešķirtas gala saņēmējiem, kas piesaista finansējumu no kredītiestādēm vai alternatīviem investoriem. Garantijas sedz līdz 80 % no cita finansētāja izsniegtās aizdevuma summas, garantija ir ne lielāka kā 25 000 000 euro. Garantija ir pret aktuālajām saistībām un atmaksājot aizdevumu, dzēšot pamatsummu, samazinās aktuālās saistības, kas tiek garantētas. Izsniegtajai garantijai var piemērot kapitāla atlaidi līdz 35 % no garantētā aizdevuma apmēra, bet ne vairāk kā 25 000 000 euro. Tāpat kā aizdevuma ar kapitāla atlaidi gadījumā, militārās jomas projektiem nepiemēro reģionālā atbalsta kartē noteiktās intensitātes.

Kapitāla atlaides, granta piemērošanas nosacījumi

Lai saņemtu kapitāla atlaidi, gala saņēmējam pēc projekta pilnīgas pabeigšanas trīs secīgus gadus vai vienu gadu, ja piešķirts finansējums saskaņā ar Noteikumu projekta 14., 34.2. vai 61.2. apakšpunktu, jānodrošina šādi Noteikumu projekta 24. vai 52. punktā minētie rādītāji:
- mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kas pieņemti darbā projekta īstenošanas rezultātā, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru iepriekšējā gadā tajā statistiskajā reģionā, kurā īstenots projekts, kam piemērots koeficients 1,6. Ja netiek izveidotas jaunas darba vietas un projekta īstenošanas rezultātā tiek saglabātas esošās darba vietas, mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kam saglabātas darba vietas, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru iepriekšējā gadā tajā statiskajā reģionā, kurā īstenots projekts, kam piemērots koeficients 1,6, papildus nodrošinot vidējās bruto darba samaksas pieaugumu vismaz 30 % apmērā;
- projekta īstenošanas rezultātā uzņēmuma apgrozījuma apmērs pret projekta pabeigšanas gadu ir pieaudzis tādā apmērā, kā projekta attiecināmo izmaksu vai granta apmērs, kam piemērots koeficients 2;
-projekta īstenošanas rezultātā uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides vai granta 250 000 euro ir radīta viena jauna darba vieta ar pilnu darba slodzi vai saglabāta esoša darba vieta ar pilnu darba slodzi ar darba samaksas pieaugumu, un kopā ir radītas jaunas vai saglabātas esošas ar darba samaksas pieaugumu vismaz 12 darba vietas ar pilnu darba slodzi, un tās ir saglabātas visā attiecīgajā pēcuzraudzības periodā. Personas, kuras plānots nodarbināt jaunradītajās darba vietās, divu gadu laikā pirms finansējuma iesnieguma iesniegšanas dienas nevar tikt nodarbinātas projekta iesniedzēja vai tā saistīto personu grupā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai.
Lai uzsāktu pēcuzraudzības periodu, gala saņēmējam divu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas ir jāiesniedz EM iesniegums par pēcuzraudzības perioda uzsākšanu. EM veic pēcuzraudzības kritēriju izvērtēšanu, pamatojoties uz gala saņēmēja, revidenta un Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju (par darbiniekiem un darba samaksas apmēru projekta īstenošanas rezultātā). Ekonomikas ministrija veiks pēcuzraudzības rādītāju izpildi esošā finansējuma ietvaros. Valsts ieņēmumu dienests un EM savstarpēji vienojoties operatīvai informācijas apmaiņai izmanto vēstules vai jebkuru citu informācijas apmaiņu, tai skaitā tiešsaistes informācijas apmaiņu. Ja informāciju Katra pēcuzraudzības gada beigās gala saņēmējam ir trīs mēnešu laikā jāiesniedz EM revidenta pārskats par pēcuzraudzības perioda rādītāju izpildes progresu. Revidenta pārskatā iekļautajiem datiem ir jānodrošina atbilstība Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajiem datiem.
Pēc EM lēmuma pieņemšanas par pēcuzraudzības kritēriju izpildi vai neizpildi, un lēmuma nosūtīšanas Aģentūrai, Aģentūra izmaksā grantu saskaņā ar Noteikumu projekta 14. un 24. punktu, ja ir izpildīti pēcuzraudzības kritēriji. Ja Pēcuzraudzības kritēriji nav sasniegti pirmajā gadā, tad militāram projektam, kas pretendē uz grantu, ir iespēja izpildīt pēcuzraudzības kritērijus otrajā vai trešajā gadā. Ja trīs pēcuzraudzības gadu periodā netiek izpildīti pēcuzraudzības kritēriji, grants netiek izmaksāts.
Pēc EM lēmuma pieņemšanas par pēcuzraudzības kritēriju izpildi vai neizpildi, un lēmuma nosūtīšanas sabiedrībai “Altum”, sabiedrība “Altum” samazina kapitāla atlaidi par vienu trešdaļu no aizdevuma izsniegtās summas par vienu trešdaļu. Projektiem, kam piešķirts aizdevums saskaņā ar Noteikumu projekta 34.2. vai 61.2. apakšpunktu, piemēro kapitāla atlaidi vienā daļā, kas nozīmē, ka militārās jomas projekti, kas saņēmuši AM atzinumu, var pretendēt uz kapitāla atlaides piešķiršanu jau pēc pirmā pēcuzraudzības gada, ja sasniegti pēcuzraudzības rādītāji. Tad tiek piešķirta kapitāla atlaide pilnā apmērā un pēcuzraudzības periods beidzas. Ja pēcuzraudzības rādītāji netiek sasniegti pirmajā pēcuzraudzības gadā, militārās jomas projektiem, kas saņēmuši AM atzinumu, ir iespēja saņemt kapitāla atlaidi pēc otrā vai trešā pēcuzraudzības gada pilnā kapitāla atlaides apmērā, pēc kā pēcuzraudzības periods beidzas.
EM sadarbībā ar sabiedrību "Altum" un Aģentūru izstrādā pēcuzraudzības rādītāju pārbaudes metodiku un tā tiek publicēta EM, Aģentūras, sabiedrības “Altum” tīmekļvietnēs pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās. Kapitāla atlaides piemērošanas metodikā tiks iekļauta detalizēta informācija par pēcuzraudzības kritēriju pārbaudes kārtību, tostarp par izmantotajiem informācijas iegūšanas veidiem rādītāju izpildes izvērtēšanai, piemēram, datu saņemšanu no gada pārskatiem vai operatīvajiem gada pārskatiem un citiem atbilstošiem informācijas avotiem.

Garantijai piemērojamā kapitāla atlaide nav visā garantijas apmērā. Kapitāla atlaides piemērošanas kārtībā pēcuzraudzības rādītāji un nosacījumi ir tāda paši kā aizdevumiem ar kapitāla atlaidi. Attiecīgi, ja paredzēta garantijai maksimāli piemērojamā kapitāla atlaide 25 000 000 euro apmērā, tad katru pēcuzraudzības gadu izpildot pēcuzraudzības kritērijus, var samazināt tās apmēru par vienu trešdaļu, t.i. apmēram 11 600 000 euro. Projektiem, kam piešķirts finansējums saskaņā ar Noteikumu projekta 61.2 punktu, piemēro kapitāla atlaidi vienā daļā, kas nozīmē, ja paredzētā garantijai maksimāli piemērojamā kapitāla atlaide ir līdz 25 000 000 euro apmēram, tad izpildot pēcuzraudzības kritērijus pirmajā gadā, var saņemt kapitāla atlaidi līdz 25 000 000 euro apmēram. Ja pēcuzraudzības kritēriji netiek sasniegti pirmajā gadā, tad militārās jomas projektiem, kas saņēmuši AM atzinumu, ir iespēja saņemt kapitāla atlaidi pēc otrā vai trešā pēcuzraudzības gada pilnā kapitāla atlaides apmērā, pēc kā pēcuzraudzības periods beidzas. Gala saņēmējam visas pēcuzraudzības ietvaros ir pienākums nodrošināt EM un sabiedrības "Altum" pārstāvjiem pieeju Noteikumu projekta 51. punktā minētajiem dokumentiem vai to kopijām un projekta sākotnējā ieguldījuma materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem.

Kopīgie nosacījumi, lai pieteiktos atbalstam

Ierobežotas projektu iesniegumu atlases kārtā komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no AM, EM un Aģentūras, izvērtē iesniegtā projekta un gala saņēmēja atbilstību atbalsta programmas nosacījumiem saskaņā ar Noteikumu projekta 73. punktu, vērtē projekta aizsardzības spēju nozīmi atbilstoši valsts būtiskām interesēm, kā arī nosaka projekta atbilstību vienotajiem kritērijiem.
Projekta iesniedzējs pasākuma ierobežotas projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valsts aizsardzības korporācija” (turpmāk – Korporācija) vai kapitālsabiedrība ar Korporācijas kapitāla daļām.
Ierobežotas projektu iesniegumu atlases kārtā grantu nepiešķir darbībām, kuras uzskatāmas par faktiski pabeigtām vai pilnībā īstenotām, pirms ir iesniegts projekta iesniegums par atbalsta programmas finansējuma saņemšanu, ievērojot regulas 2021/1060 63. panta 6. punktu.
Izvērtējot projektu, Aģentūra var pieprasīt papildu informāciju gala saņēmējam, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par atbalsta piešķiršanu.  Aģentūra nosaka termiņu kādā gala saņēmējam ir jāiesniedz dokumentācija, lai nepārkāptu Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 28. pantā un 29.pantā noteikto regulējumu.

Atklātās projektu iesniegumu atlases kārtās Sabiedrība “Altum” izvērtē iesniegtā projekta un gala saņēmēja atbilstību atbalsta programmas nosacījumiem saskaņā ar Noteikumu projekta 75. punktu. Ja atbalstu piešķir divējāda lietojuma produktu projektam kā reģionālo atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas 651/2014 14. pantu, tad projekta darbus nedrīkst uzsākt pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sabiedrībā “Altum” pretējā gadījumā viss projekts ir noraidāms. Ja atbalstu piešķir militārās jomas projektiem, tad atbalstu nepiešķir darbībām, kuras uzskatāmas par faktiski pabeigtām vai pilnībā īstenotām, pirms ir iesniegts projekta iesniegums par atbalsta programmas finansējuma saņemšanu, ievērojot regulas 2021/1060 63. panta 6. punktu.
Izvērtējot projektu, sabiedrība “Altum” var pieprasīt papildu informāciju gala saņēmējam, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Ja gala saņēmējs nesniedz sabiedrībai “Altum” pieprasīto informāciju sešu mēnešu laikā, tad sabiedrībā “Altum” noraida projekta iesniegumu. Izņēmuma gadījumā projekta iesnieguma izskatīšanas termiņu var pagarināt.
Atbalstu piešķir brīdī, kad sabiedrība “Altum” ir apstiprinājusi projekta iesniegumu un pieņēmusi lēmumu par aizdevuma vai garantijas ar kapitāla atlaidi piešķiršanu.

Ierobežotas projektu iesniegumu atlases kārtā un atklātās projektu iesniegumu atlases kārtās gala saņēmējam saskaņā ar Noteikumu projekta 75. punktu ir pienākums glabāt Aģentūrā vai sabiedrībā “Altum” iesniegtos dokumentus un to apliecinātas kopijas līdz projekta iesnieguma izvērtēšanas beigām. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas Aģentūrā vai sabiedrībā “Altum”, gala saņēmējam ir pienākums glabāt visus ar projektu saistītos dokumentus desmit gadus pēc projekta pilnīgas pabeigšanas.
Atbalstu nepiešķir gala saņēmējiem, nozarēm, projektā paredzētām darbībām, iekārtām, kas noteiktas Noteikumu projekta 97. punktā, kā arī, ja gala saņēmējs nevar nodalīt atbalstāmās un neatbalstāmās nozares vai darbības, lai atbalstu nesaņem atbalsta programmā noteiktā neatbalstāmā nozare vai darbība.

Atbilstoši Komisijas regulas 2021/1060 50. panta 1. punkta e) apakšpunktam, par stratēģiskas nozīmes darbībām un darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 10 miljonus euro, attiecīgā gadījumā organizē informatīvu pasākumu vai aktivitāti un savlaicīgi iesaista Komisiju un atbildīgo vadošo iestādi. Tas nozīmē, ka minētās iestādes ir jāinformē par gaidāmajām redzamības darbībām jau agrīnā plānošanas posmā, līdz ar to gala saņēmēja pienākums būs nodrošināt šo prasību izpildi

Pēc Aģentūras vai sabiedrības “Altum” projekta iesnieguma un lēmuma pieņemšanas, gala saņēmējam ir pienākums:
nodrošināt komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus atbilstoši Noteikumu projekta 94.1. apakšpunktam kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;
nodrošināt darbību un finanšu plūsmu nodalīšanu atbalstāmajās nozarēs, ja gala saņēmējs vienlaikus darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem atbalstāmajās nozarēs un neatbalstāmajās nozarēs atbilstoši Noteikumu projekta 97. punktam. Gala saņēmējam, kam piešķirts finansējums militārās jomas projekta īstenošanai, jānodala darbību un finanšu plūsmas, lai no saņemtā atbalsta labumu gūst tikai militārās jomas projekts;
nodrošināt interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesību.

Aģentūrai un Sabiedrībai “Altum” ir pienākums nodrošināt informācijas uzskaiti par saņemto finansējumu un piešķirto atbalstu un glabāt to 10 fiskālos gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem.  Sabiedrībai “Altum” ir pienākums nodrošināt Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktā noteiktā publicēšanas pienākuma izpildi.
Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumi, gala saņēmējiem ir pienākums atmaksāt sabiedrībai "Altum" projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
MK noteikumu Nr. 510 34. punkts paredz, ka līdzdalības fondu ietvaros esošo finanšu instrumentu publiskā finansējuma pirmā cikla veidotās atmaksas (tai skaitā pamatsummas un ieņēmumu veidotās atmaksas) sabiedrība "Altum" izmanto atbilstoši regulas Nr. 2021/1060  62. panta nosacījumiem, ka resursus, kas pirms attiecināmības perioda beigām iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām galasaņēmējos vai no to resursu atbrīvošanas, kas rezervēti garantijas līgumiem, tostarp atmaksāto kapitālu un jebkāda veida ienākumus, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, izmanto atkārtoti tajā pašā finanšu instrumentā vai citos finanšu instrumentos turpmākām investīcijām galasaņēmējos, nolūkā segt tādus zaudējumus fondu iemaksu finanšu instrumentā nominālajā summā, ko izraisījuši negatīvi procenti – ja šādi zaudējumi rodas, neraugoties uz aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību, – vai jebkādām pārvaldības izmaksām un maksām, kas saistītas ar šādām turpmākām investīcijām, ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu.

Procentus un citus ieņēmumus, kas saistāmi ar atbalstu, kurš no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, tostarp pārvaldības maksu maksājumiem un atlīdzībai par pārvaldības izmaksām, kas radušās struktūrām, kuras īsteno finanšu instrumentu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 14. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) 68.panta 1. punkta “d” apakšpunktu, izmanto tādam pašam mērķim vai mērķiem kā sākotnējo atbalstu no fondiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai – pēc finanšu instrumenta slēgšanas – citos finanšu instrumentos vai citos atbalsta veidos turpmākām investīcijām galasaņēmējos līdz attiecināmības perioda beigām. Tos procentus un citus ieņēmumus, kurus neizmanto saskaņā ar minēto noteikumu, atskaita no kontiem, kas iesniegti par pēdējo grāmatvedības gadu.
Finansējumu, kas iemaksāts finanšu instrumentiem, Aģentūra un sabiedrība "Altum" pārvalda saskaņā ar aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību un pareizas finanšu pārvaldības principu.

Lai nodrošinātu, ka militārās jomas projektiem piešķirtais finansējums nekļūst par tādu atbalstu, kas būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, Noteikumu projekta 96. un 98. punktā ir paredzēta militārās jomas projektiem darbības vai izmaksu nošķiršana, kas tiek veikta visā ieguldījumu amortizācijas periodā atbilstoši normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā, lai izskaustu situācijas, kurās projekts īstenots ar nodomu nepamatoti gūt labumu no komercdarbības atbalsta vai tieši pretēji, izvairīties no  komercdarbības atbalsta regulējuma t.i., tiek novērsts īstermiņa peļņas gūšanas stimuls, kā arī netiek radīta pārmērīga uzņēmējdarbības priekšrocība, ņemot vērā ātro tehnoloģisko risinājumu izmaiņu ātrumu, lai nodrošinātu, ka ražojumi atbilst aktuālajām nozares pieprasījumu raksturojošām specifikācijām. Gala saņēmējs pieteikumā norāda ieguldījumu amortizācijas perioda ilgumu. Ja finansējums tiek piešķirts ar Noteikumu projekta 14., 34.2. vai 61.2. apakšpunktu, projekta atbilstību Aģentūra un sabiedrība “Altum" militāra produkta projektam uzrauga ieguldījumu amortizācijas periodā. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitiskos apstākļus, militāru produkta pastiprināta ražošana nepieciešama visā ES. Eiropas Komisija ir vairākkārt izteikusi aicinājumu dalībvalstīm stiprināt aizsardzības industriju, jo īpaši ar Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni un identificētu piecu pīlāru plānu (ReARN Europe), lai veicinātu militāro līdzekļu ātru izvietošanu visā Eiropas Savienībā. ES dalībvalstīm pastāv vienota izpratne par to militāro produktu nepieciešamību, kas nepieciešamas būtiskām drošības interesēm, proti, Eiropas Padomes pieņemtais ES kopējais militāro preču saraksts. Ne mazāk būtisks aspekts ir Latvijas dalība NATO. NATO ietvaros Latvija ir daļa no militārās alianses, kas stiprina gan Latvijas, gan visas Eiropas aizsardzības politiku. Tādēļ NATO kā kolektīvās aizsardzības organizācijai ir liela nozīme gan Latvijas drošības, gan miera nodrošināšanā Eiropā. Ņemot vērā minēto Latvijas būtiskās drošības intereses ir vienotas ar Dalībvalstu jeb ES un NATO būtiskajām interesēm. Tāpēc Noteikumu projekts paredz, ka projektu, kam finansējumu piešķir saskaņā ar Noteikumu projekta 14., 34.2. un 61.2. apakšpunktu un ir saņemts atzinums par atbilstību būtiskām valsts drošības interesēm, rezultātā izstrādātos produktus ir iespējams realizēt tikai Latvijas, ES un NATO dalībvalstu armijām. Ja produkta realizāciju plānots realizēt ārpus ES vai NATO dalībvalstu bruņotiem spēkiem, šo darbību saskaņo ar AM par plānotās sadarbības atbilstību būtiskām valsts drošības interesēm.

Atbalsta intensitātes

Atbalsta programmas ietvaros divējāda lietojuma projektu īstenošanā gan aizdevumu, gan garantiju ar kapitāla atlaidi saņemšanas gadījumā jāievēro Noteikumu projekta 46., 47. un 48. punktā noteiktās atbalsta intensitātes.

Ja projektā plānotie sākotnējie ieguldījumi tiek veikti Latvijā divos vai vairākos dažādas atbalsta intensitātes NUTS 3. līmeņa reģionos, piemēro Noteikumu projekta 47. punktu. Ja paredzēts liels ieguldījumu projekts vai vienots ieguldījumu projekts, tad projekta sākotnējiem ieguldījumiem piemēro Noteikumu projekta 46. punktā paredzētās atbalsta intensitātes, kas ir atkarīgas no attiecināmo izmaksu apmēra.
Saskaņā ar Noteikumu projekta 49.1. apakšpunktu, piesakoties gan aizdevumam, gan garantijai ar kapitāla atlaidi, gala saņēmējs izmanto pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu vismaz 25 % apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, par ko nav saņemts publisks atbalsts.
Ņemot vērā, ka iepriekš minētās atbalsta intensitātes izriet no komercdarbības atbalsta tiesiskā regulējuma, tās nav attiecināmas uz militārās jomas projektiem, kas nav kvalificējami kā projekti, kam piešķir komercdarbības atbalstu, kas nozīmē, ka militāriem projektiem, kas atbilst būtiskām valsts drošības interesēm, nepiemēro reģionālās atbalsta intensitātes.

Atbalsta apvienošana ar citu atbalstu

Ja gala saņēmēja projektam piesaista citu publisko finansējumu, projektu var uzsākt tad, kad visās iestādēs, kur tas pretendē uz atbalstu, ir iesniegts projekta iesniegums un ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai noslēgts līgums (ja atbalstu nepiešķir ar lēmumu). Ja finansējums piešķirts militārās jomas produkta projektam, izmaksas attiecina pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Ja izmaksas jau ir izmaksātas uz iesnieguma iesniegšanas brīdi, sabiedrība “Altum” tās neatmaksā.
Noteikumu projektā noteikts, ka atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar Noteikumu projekta 34.1. vai 61.1.apakšpunktu, var tikt kumulēts ar citiem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta instrumentiem, taču tikai tādā apmērā, lai netiktu pārsniegta maksimālā atbalsta intensitāte attiecīgajam projektam. Vienlaikus nav pieļaujams apvienot reģionālo atbalstu ar atbalstu algu izmaksu segšanai vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.

Subsīdijas ekvivalenta aprēķināšana un atbalsta kumulācija

Sabiedrības “Altum” aizdevumam ar kapitāla atlaidi subsīdijas ekvivalents atbilst piešķirtās kapitāla atlaides apmēram un papildus ietver subsīdijas ekvivalentu aizdevuma daļai, kas pārsniedz kapitāla atlaidi, kuru aprēķina kā procentu likmju starpību par visu atbalsta periodu.
Garantijas prēmiju sīkiem (mikro), maziem un vidējiem komersantiem sabiedrība "Altum" aprēķina, piemērojot gada prēmijas likmes atbilstoši saimnieciskās darbības veicēja kredīta kvalitātei un nodrošinājuma līmenim, kas noteikts saskaņā ar sabiedrības "Altum" kredīta kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Piemērojamās garantijas gada prēmijas likmes ir publicētas sabiedrības "Altum" tīmekļvietnē. Subsīdijas ekvivalenta aprēķins tiek veikts, ja finansējumu piešķir atbilstoši Noteikumu projekta 34.1. un 61.1. apakšpunktam. Aizdevumam ar kapitāla atlaidi subsīdijas ekvivalenta aprēķins ir noteikts Noteikumu projekta 90. punktā, savukārt, garantijai ar kapitāla atlaidi subsīdijas ekvivalentu nosaka atbilstoši Noteikumu projekta 91. punktam. Aprēķins tiek veikts ņemot vērā Eiropas Komisijas sniegto 2025. gadā aktualizēto skaidrojumu State Aid eWiki vietnē. Ja finansējumu piešķir atbilstoši Noteikumu projekta 34.1. apakšpunktam, sabiedrība "Altum" aizdevumam ar kapitāla atlaidi un paralēlajam aizdevumam ar kapitāla atlaidi kopējo subsīdijas ekvivalentu aprēķina un nosaka, summējot subsīdijas ekvivalenta daļas sabiedrības "Altum" aizdevuma vai paralēlā aizdevuma daļai, kas ir vienāda ar piešķirto kapitāla atlaidi, un sabiedrības "Altum" aizdevuma vai paralēlā aizdevuma daļai, kas pārsniedz piešķirtās kapitāla atlaides apjomu. Subsīdijas ekvivalenta aprēķins ir atkarīgs no aizdevuma struktūras: ja aizdevums ar kapitāla atlaidi ir piešķirts tikai kapitāla atlaides apmērā, subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar šo kapitāla atlaidi, savukārt, ja sabiedrības “Altum” aizdevums vai paralēlais aizdevums pārsniedz kapitāla atlaides summu, subsīdijas ekvivalents sastāv no divām daļām – kapitāla atlaides summas un procentu likmju subsīdijas ekvivalenta, ko aprēķina par aizdevuma daļu, kas pārsniedz kapitāla atlaidi, salīdzinot faktiski piemērotās procentu izmaksas ar Eiropas Komisijas noteikto bāzes likmi un atbilstošo riska likmi (paralēlajam aizdevumam – ne mazāk kā 650 bāzes punkti). Garantijai un kapitāla atlaidei subsīdijas ekvivalentu aprēķina, summējot kapitāla atlaides un garantijas subsīdijas ekvivalenta daļas, ņemot vērā kapitāla atlaides apmēru, ar garantiju segtā finanšu pakalpojuma summu, komersanta lielumu un garantijas ilgumu.

Sabiedrība “Altum” ievēro MK noteikumu Nr. 510 un citus normatīvos aktus valsts atbalsta un Eiropas Savienības fondu jomā. Sabiedrība “Altum” nodrošina:
1) pasākumus, kas attiecas uz interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, kā arī dubultfinansējuma riska novēršanu, ievērojot Regulas Nr. 2021/1060 nosacījumus;
2) finanšu instrumentu īstenošanu, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un subsidiaritātes principus kā noteikts Regulā Nr. 2018/1046.
Lai nodrošinātu gala saņēmēju atbilstību Regulas Nr. 2018/1046 209.pantā norādītajiem principiem un nosacījumiem, sabiedrība “Altum” veic pārbaudes, vadoties pēc konservatīvas pieejas, neuzņemoties saistības ar klientiem, par kuriem ir šaubas, ka tie var radīt ES līdzekļu neattiecināmības riskus. Sabiedrība “Altum” atsaka atbalstu gala saņēmējiem, ja ir konstatēts kaut viens no šiem gadījumiem:
1)ierosināts vai pasludināts maksātnespējas process;
2)ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process;
3)uzsākta bankrota procedūra;
4)piemērota sanācija vai mierizlīgums;
5)apturēta vai izbeigta saimnieciskā darbība;
6)konstatētas Maksātnespējas likumā noteiktās juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes.
Papildus tam, sabiedrība “Altum” ievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktās prasības, Finanšu nozares asociācijas vadlīnijas un lēmumu pieņemšanā par atbalsta sniegšanu izmanto gan informāciju, kas pieejama datubāzēs un citos oficiālos informācijas avotos, tajā skaitā Sodu reģistrā, gan publiskos resursos pieejamo informāciju par gala saņēmēju un ar to saistītajām personām. Minētās pārbaudes ietvaros attiecīgi tiek kontrolēti un izvērtēti arī tādi riski, kas saistīti ar nodokļu nemaksāšanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas, tai skaitā kompetento institūciju konstatējumiem attiecībā uz nelegālo nodarbinātību (ja attiecināms).
Sīkāks kritēriju uzskaitījums un risku vadības procesa apraksts, lai nodrošinātu atbilstību Regulas Nr. 2018/1046 209.pantā norādītajiem principiem un nodrošinātu harmonizētu pieeju atbilstības kritēriju piemērošanā nacionālā līmenī gan pret saņēmēju, gan gala saņēmēju, tiks iekļauts finansēšanas nolīgumā.


EM 20 darba dienu laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās, nosūtīs kopsavilkuma informāciju Eiropas Komisijai, izmantojot SANI 2 sistēmu, ņemot vērā, ka šis noteikumu projekts kvalificējas kā jauna komercdarbības atbalsta programma, ko ievieš ar Komisijas regulu Nr.651/2014 14.panta mērķi.