21-TA-634: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, lai precizētu administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, precizētu 52 aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu (turpmāk - dabas pieminekļi) robežas un noteiktu vienu jaunu dabas pieminekli “Ostupes atsegumi” (Ventspils novada Ances pagastā).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt dabas pieminekļu administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, precizēt 52 dabas pieminekļa robežas un noteiktu vienu jaunu dabas pieminekli.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2001.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr. 175 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” (turpmāk - MK noteikumi Nr.175) ir noteikti 179 dabas pieminekļi. Dabas pieminekļu robežu precizēšana tiek veikta trijās kārtās. Pirmajās divās kārtās 2017.gadā un 2019.gadā, veicot grozījumus MK noteikumos Nr.175, tika precizētas 127 dabas pieminekļu robežas. Noteikumu projekts paredz noslēdzošajā kārtā precizēt atlikušo (52) dabas pieminekļu robežas, kas ir neprecīzas, noteiktas uz novecojuša kartogrāfiskā materiāla, neatbilst reālajai situācijai dabā un mūsdienu ģeotelpisko datu prasībām. Tāpat arī šo dabas pieminekļu robežu apraksti neatbilst šā brīža situācijai un ir grūti piemērojami. Ņemot vērā minēto, ir sagatavots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu projekts paredz noslēdzošajā kārtā precizēt 52 dabas pieminekļu robežas, precizēt administratīvo iedalījumu un noteikt vienu jaunu dabas pieminekli, lai nodrošinātu aizsardzību Ostupes posmam (starp Ostiem un Ostciemu), kur lielā koncentrācijā sastopams ievērojams skaits atsegumu un Eiropas nozīmes biotopu.
Risinājuma apraksts
Zinātnisko pamatojumu dabas pieminekļu robežu precizējumiem ir sagatavojuši Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti sadarbībā ar Latvijas Universitātes ģeologiem.
Noteikumu projekts paredz precizēt 52 dabas pieminekļu robežas un 28 dabas pieminekļu nosaukumus. Tāpat arī vairāki blakusesoši dabas pieminekļi tiek apvienoti vienā dabas piemineklī (skat. zemāk).
Dabas pieminekļu robežu precizējumu rezultātā kopējā dabas pieminekļu platība samazināsies par 250 ha. 23 dabas pieminekļiem platība pieaugs (13 dabas pieminekļiem palielinās līdz 10ha, 5 dabas pieminekļiem no 10-20 ha), 22 dabas pieminekļiem platība tiek samazināta (lielākais platības samazinājums ir dabas piemineklim “Bārbeles sērūdeņraža avots” – 178 ha, “Embūtes gravas un Joda dambis”- 107 ha un "Kaktiņu gravas" -24 ha).
1. Noteikumu projekts paredz precizēt šādu dabas pieminekļu robežas:
- "Jumpravas dolomīta atsegums",
- "Bārbeles sērūdeņraža avots",
- "Braslas ieži"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Braslas lejteces ieži”,
- "Ānfabrikas klintis",
- "Dambja iezis un Bruņa ala",
- "Dzilnas iezis",
- "Elpju iezis un Vecandrijāņu klintis"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Elpu iezis un Vecandrijāņu klintis",
- "Ērgļu (Ērģeļu) klintis" un "Ramātu klintis un alas"; dabas pieminekļi tiek apvienoti vienā dabas piemineklī ar nosaukumu “Ērģeļu (Ērgļu) un Ramātu klintis”,
- "Gūdu klintis",
- "Kaļļu avoti",
- "Kājiņu ala",
- "Kvēpenes ala",
- "Ķūķu klintis", "Ēdernieku klintis" un "Leimaņu iezis"; dabas pieminekļi tiek apvienoti vienā dabas piemineklī ar nosaukumu “Ķūķu, Edernieku un Leimaņu ieži”,
- "Launagiezis"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Launaga iezis",
- "Lielā Ellīte",
- "Līču-Laņģu klintis,
- "Raiskuma Sarkanās klintis",
- "Rauņa lejteces ieži",
- "Dzērves Bērziņu avoti",
- "Embūtes gravas"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Embūtes gravas un Joda dambis",
- "Krāču kalni"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Krāckalni (Krāču kalni)",
- "Adamovas krauja",
- "Dagdas ala",
- "Ātrais kalns", dabas pieminekļa nosaukumus tiek precizēts uz “Ātraiskalns”,
- "Gobdziņu klintis",
- "Īvandes ūdenskritumi",
- "Lēģernieku atsegums",
- "Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Brāžu krāces un Akmeņupītes (Veģerupītes) Velna Dzirnavas”,
- "Krākas (Svētes Dreimaņu) avoti";dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Krākas avoti",
- "Kalnrēžu dolomīt-smilšakmens atsegums"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Kalnrēžu un Tarbiņu dolomītsmilšakmens atsegumi",
- "Loša atsegums"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Loša atsegumi",
- "Cīruļu iezis un Blusu ala",
- "Daudas un Jodupītes ieleja"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Daudas un Jodupītes ielejas”,
- "Ezernieku karsta kritenes",
- "Kaktiņu gravas". Dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Kaktiņu grava”,
- "Kraukļu aiza",
- "Pētera ala",
- "Sautas kalns", dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Sautas kalns un Nurmižupītes lejtece”,
- "Velnalas klintis" un "Piķenes krauja un alas"; Dabas pieminekļi tiek apvienoti vienā teritorijā ar nosaukumu “Piķenes krauja un Velnalas klintis”;
- "Apes dolomīta atsegums", dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Apes dolomīta atsegumi";
- "Jaunžagatu krauja";
- "Lejasbindu krauja";
- "Jeru alas". Dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Jeru atsegumi”;
- "Randātu klintis un Tilderu krauja";
- "Peldangas labirints". Dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Liepniekvalka alas (Peldangas labirints)”;
- "Līču slāņi";
- "Dampeļu atsegums".
- "Kalamecu un Markuzu gravas".
Dabas pieminekļu nosaukumi precizēti pēc ekspertu-ģeologu ieteikuma, konsultējoties ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Toponīmikas laboratorijas ekspertiem. Papildus augstāk minētajiem dabas pieminekļu nosaukumu precizējumiem tiek ierosināts papildus precizēt šādu dabas pieminekļu nosaukumus:
- "Bolēnu Veselības avots" uz "Bolēnu Acu (Veselības) avots",
- "Cepļa (Jaunzemju) dolomīta atsegums" uz "Cepļa (Jaunzemu) dolomīta atsegums",
- "Klūnu atsegums" uz "Klūnu atsegumi",
- "Rāmnieku smilšakmens atsegums" uz "Rāmnieku smilšakmens atsegumi",
- "Kuiķuļu Upurala (Lībiešu Upuralas) uz "Kuiķulu upuralas (Lībiešu upuralas)"
- "Veczemu klintis" uz "Veczemu (Mantiņu) klintis".
2. Dabas pieminekļi “Grīžu Velna beņķis” un “Velna Skroderis” tiek svītrots no dabas pieminekļu saraksta, jo to aizsardzību regulē noteikumu 1.punkts par dižakmeņiem.
Dabas piemineklis “Sēravoti Zaļajā purvā” pēc ekspertu ierosinājuma tiek svītrots no dabas pieminekļu saraksta, jo tā izplūdes vieta dabā ir applūdusi un nav konstatējama, vienlaikus šīs vietas aizsardzību nodrošina Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonas nosacījumi.
3. Noteikumu projekts paredz izveidot jaunu dabas pieminekli – “Ostupes atsegumi” 45 ha platībā. Ostupes posms starp Ostiem un Ostciemu, Ventspils novada Ances pagastā, kur konstatēts ievērojams skaits smilšakmens atsegumu un avotu. Ierosinātā teritorija skar četras AS “Latvijas valsts meži” īpašumā esošas zemes vienības, kā arī vienu fiziskai personai piederošo zemes vienību. Attiecīgi 36,49ha zemes ir valsts īpašums un 8,79 ha privātajā īpašumā. Ostupes krastos kopumā reģistrēti 39 īpaši aizsargājami iežu atsegumi, kuri atbilst Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam 8220 Smilšakmens atsegumi. Atsegumi pārsvarā ir nelieli, tomēr ainaviski, ar bagātīgu sūnu un ķērpju apaugumu un labas kvalitātes.
4. Noteikumu projekts paredz precizēt dabas pieminekļu administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam. Administratīvais iedalījums tiek precizēts gan noteikumu pamattekstā (tabulā), gan pielikumos (robežu shēmās).
Zinātniskais pamatojums dabas pieminekļu robežu precizējumiem un jauna dabas pieminekļa izveidošanai pievienots sadaļā "Papildu dokumenti".
Noteikumu projekts paredz precizēt 52 dabas pieminekļu robežas un 28 dabas pieminekļu nosaukumus. Tāpat arī vairāki blakusesoši dabas pieminekļi tiek apvienoti vienā dabas piemineklī (skat. zemāk).
Dabas pieminekļu robežu precizējumu rezultātā kopējā dabas pieminekļu platība samazināsies par 250 ha. 23 dabas pieminekļiem platība pieaugs (13 dabas pieminekļiem palielinās līdz 10ha, 5 dabas pieminekļiem no 10-20 ha), 22 dabas pieminekļiem platība tiek samazināta (lielākais platības samazinājums ir dabas piemineklim “Bārbeles sērūdeņraža avots” – 178 ha, “Embūtes gravas un Joda dambis”- 107 ha un "Kaktiņu gravas" -24 ha).
1. Noteikumu projekts paredz precizēt šādu dabas pieminekļu robežas:
- "Jumpravas dolomīta atsegums",
- "Bārbeles sērūdeņraža avots",
- "Braslas ieži"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Braslas lejteces ieži”,
- "Ānfabrikas klintis",
- "Dambja iezis un Bruņa ala",
- "Dzilnas iezis",
- "Elpju iezis un Vecandrijāņu klintis"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Elpu iezis un Vecandrijāņu klintis",
- "Ērgļu (Ērģeļu) klintis" un "Ramātu klintis un alas"; dabas pieminekļi tiek apvienoti vienā dabas piemineklī ar nosaukumu “Ērģeļu (Ērgļu) un Ramātu klintis”,
- "Gūdu klintis",
- "Kaļļu avoti",
- "Kājiņu ala",
- "Kvēpenes ala",
- "Ķūķu klintis", "Ēdernieku klintis" un "Leimaņu iezis"; dabas pieminekļi tiek apvienoti vienā dabas piemineklī ar nosaukumu “Ķūķu, Edernieku un Leimaņu ieži”,
- "Launagiezis"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Launaga iezis",
- "Lielā Ellīte",
- "Līču-Laņģu klintis,
- "Raiskuma Sarkanās klintis",
- "Rauņa lejteces ieži",
- "Dzērves Bērziņu avoti",
- "Embūtes gravas"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Embūtes gravas un Joda dambis",
- "Krāču kalni"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Krāckalni (Krāču kalni)",
- "Adamovas krauja",
- "Dagdas ala",
- "Ātrais kalns", dabas pieminekļa nosaukumus tiek precizēts uz “Ātraiskalns”,
- "Gobdziņu klintis",
- "Īvandes ūdenskritumi",
- "Lēģernieku atsegums",
- "Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Brāžu krāces un Akmeņupītes (Veģerupītes) Velna Dzirnavas”,
- "Krākas (Svētes Dreimaņu) avoti";dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Krākas avoti",
- "Kalnrēžu dolomīt-smilšakmens atsegums"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Kalnrēžu un Tarbiņu dolomītsmilšakmens atsegumi",
- "Loša atsegums"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Loša atsegumi",
- "Cīruļu iezis un Blusu ala",
- "Daudas un Jodupītes ieleja"; dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Daudas un Jodupītes ielejas”,
- "Ezernieku karsta kritenes",
- "Kaktiņu gravas". Dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Kaktiņu grava”,
- "Kraukļu aiza",
- "Pētera ala",
- "Sautas kalns", dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Sautas kalns un Nurmižupītes lejtece”,
- "Velnalas klintis" un "Piķenes krauja un alas"; Dabas pieminekļi tiek apvienoti vienā teritorijā ar nosaukumu “Piķenes krauja un Velnalas klintis”;
- "Apes dolomīta atsegums", dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz "Apes dolomīta atsegumi";
- "Jaunžagatu krauja";
- "Lejasbindu krauja";
- "Jeru alas". Dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Jeru atsegumi”;
- "Randātu klintis un Tilderu krauja";
- "Peldangas labirints". Dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Liepniekvalka alas (Peldangas labirints)”;
- "Līču slāņi";
- "Dampeļu atsegums".
- "Kalamecu un Markuzu gravas".
Dabas pieminekļu nosaukumi precizēti pēc ekspertu-ģeologu ieteikuma, konsultējoties ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Toponīmikas laboratorijas ekspertiem. Papildus augstāk minētajiem dabas pieminekļu nosaukumu precizējumiem tiek ierosināts papildus precizēt šādu dabas pieminekļu nosaukumus:
- "Bolēnu Veselības avots" uz "Bolēnu Acu (Veselības) avots",
- "Cepļa (Jaunzemju) dolomīta atsegums" uz "Cepļa (Jaunzemu) dolomīta atsegums",
- "Klūnu atsegums" uz "Klūnu atsegumi",
- "Rāmnieku smilšakmens atsegums" uz "Rāmnieku smilšakmens atsegumi",
- "Kuiķuļu Upurala (Lībiešu Upuralas) uz "Kuiķulu upuralas (Lībiešu upuralas)"
- "Veczemu klintis" uz "Veczemu (Mantiņu) klintis".
2. Dabas pieminekļi “Grīžu Velna beņķis” un “Velna Skroderis” tiek svītrots no dabas pieminekļu saraksta, jo to aizsardzību regulē noteikumu 1.punkts par dižakmeņiem.
Dabas piemineklis “Sēravoti Zaļajā purvā” pēc ekspertu ierosinājuma tiek svītrots no dabas pieminekļu saraksta, jo tā izplūdes vieta dabā ir applūdusi un nav konstatējama, vienlaikus šīs vietas aizsardzību nodrošina Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonas nosacījumi.
3. Noteikumu projekts paredz izveidot jaunu dabas pieminekli – “Ostupes atsegumi” 45 ha platībā. Ostupes posms starp Ostiem un Ostciemu, Ventspils novada Ances pagastā, kur konstatēts ievērojams skaits smilšakmens atsegumu un avotu. Ierosinātā teritorija skar četras AS “Latvijas valsts meži” īpašumā esošas zemes vienības, kā arī vienu fiziskai personai piederošo zemes vienību. Attiecīgi 36,49ha zemes ir valsts īpašums un 8,79 ha privātajā īpašumā. Ostupes krastos kopumā reģistrēti 39 īpaši aizsargājami iežu atsegumi, kuri atbilst Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam 8220 Smilšakmens atsegumi. Atsegumi pārsvarā ir nelieli, tomēr ainaviski, ar bagātīgu sūnu un ķērpju apaugumu un labas kvalitātes.
4. Noteikumu projekts paredz precizēt dabas pieminekļu administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam. Administratīvais iedalījums tiek precizēts gan noteikumu pamattekstā (tabulā), gan pielikumos (robežu shēmās).
Zinātniskais pamatojums dabas pieminekļu robežu precizējumiem un jauna dabas pieminekļa izveidošanai pievienots sadaļā "Papildu dokumenti".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Pēc noteikumu projekta pieņemšanas kopējā dabas pieminekļu klātā teritorija valstī samazināsies (par 250 ha). Līdz ar to samazināsies arī platība, kur tiek noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, vienlaikus mērķtiecīgāk un precīzāk tiek noteiktas teritorijas, kur aizsardzības režīms ir nepieciešams, lai nodrošinātu aizsardzību valsts mērogā nozīmīgiem ģeoloģiskiem un ģeomorfologiskiem dabas objektiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zemes īpašnieki, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas pieminekļu teritorijā, tūristi, sabiedrība kopumā.
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā to, ka kopējā dabas pieminekļu teritorija samazināsies, attiecīgi samazināsies arī platības, kur noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Vienlaikus, mērķtiecīgāk tiks aizsargātas vietas (dabas pieminekļi), kas ir nozīmīgas valsts mērogā gan dabas izglītībai, gan kā tūrisma objekti.
Jaunveidojamais dabas piemineklis "Ostupes atsegumi" skar vienu fiziskai personai piederošu zemes vienību 8,79 ha platībā. Minētās zemes vienības ir meža zemes, kur saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 42.2. apakšpunktu būs aizliegta kailcirte. Ņemot vērā to, ka kailcirtes aizliegumu minētajā teritorijā jau patlaban nosaka Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 3.punkts, jauni mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi zemes īpašniekam netiek noteikti.
Jaunveidojamais dabas piemineklis "Ostupes atsegumi" skar vienu fiziskai personai piederošu zemes vienību 8,79 ha platībā. Minētās zemes vienības ir meža zemes, kur saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 42.2. apakšpunktu būs aizliegta kailcirte. Ņemot vērā to, ka kailcirtes aizliegumu minētajā teritorijā jau patlaban nosaka Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 3.punkts, jauni mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi zemes īpašniekam netiek noteikti.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija noteikumi Nr.448 "Dabas parka "Embūte" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt dabas parkā "Embūte" ietilpstošā dabas pieminekļa "Embūtes gravas" nosaukumu uz "Embūtes gravas un Joda dambis", atbilstoši precizējumu Ministru kabineta 2009.gada 19.maija noteikumos Nr.448 "Dabas parka "Embūte" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" tiks veikti līdz ar nākamajiem grozījumiem.
Atbildīgā institūcija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2001.gada 17.aprīļa noteikumi Nr. 175 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem"
Pamatojums un apraksts
Noteikumi zaudē spēku līdz ar noteikumu projekta spēkā stāšanos.
Atbildīgā institūcija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2016. gada 6. septembra noteikumi Nr. 601 "Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt Ķemeru nacionālajā parkā ietilpstošā dabas pieminekļa "Krāču kalni" nosaukumu uz "Krāčkalni (Krāču kalni)", kā arī likvidēt dabas piemienkli "Sēravoti Zaļajā purvā", atbilstoši precizēijumi Ministru kabineta 2016. gada 6. septembra noteikumos Nr. 601 "Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" tiks veikti līdz ar nākamajiem grozījumiem.
Atbildīgā institūcija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvaldeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12. panta ceturtai daļai un 13. panta ceturtai daļai.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Saskaņā ar MK 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji tika aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā.
Sabiedrības pārstāvji ir informēti par iespēju līdzdarboties, publicējot paziņojumu par līdzdalības procesu Valsts kancelejas tīmekļvietnē https://tapportals.mk.gov.lv/ (15.11.2021.-30.11.2021.).
Atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12. panta ceturtai daļai VARAM ir nosūtījusi vēstules atzinuma sniegšanai tām pašvaldībām, kuras skar plānotās dabas pieminekļu robežu izmaiņas (Augšdaugavas novada pašvaldībai, Bauskas novada pašvaldībai, Cēsu novada pašvaldībai, Dienvidkurzemes novada pašvaldībai, Jelgavas novada pašvaldībai, Mārupes novada pašvaldībai, Krāslavas novada pašvaldībai, Kuldīgas novada pašvaldībai, Madonas novada pašvaldībai, Ogres novada pašvaldībai, Saldus novada pašvaldībai, Siguldas novada pašvaldībai, Smiltenes novada pašvaldībai, Talsu novada pašvaldībai, Valmieras novada pašvaldībai, Ventspils novada pašvaldībai, Ventspils pilsētas pašvaldībai).
Atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta ceturtās daļas prasībām ir veikta zemes īpašnieku informēšana, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” https://www.vestnesis.lv/op/2021/235.DA5.
Sabiedrības pārstāvji ir informēti par iespēju līdzdarboties, publicējot paziņojumu par līdzdalības procesu Valsts kancelejas tīmekļvietnē https://tapportals.mk.gov.lv/ (15.11.2021.-30.11.2021.).
Atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12. panta ceturtai daļai VARAM ir nosūtījusi vēstules atzinuma sniegšanai tām pašvaldībām, kuras skar plānotās dabas pieminekļu robežu izmaiņas (Augšdaugavas novada pašvaldībai, Bauskas novada pašvaldībai, Cēsu novada pašvaldībai, Dienvidkurzemes novada pašvaldībai, Jelgavas novada pašvaldībai, Mārupes novada pašvaldībai, Krāslavas novada pašvaldībai, Kuldīgas novada pašvaldībai, Madonas novada pašvaldībai, Ogres novada pašvaldībai, Saldus novada pašvaldībai, Siguldas novada pašvaldībai, Smiltenes novada pašvaldībai, Talsu novada pašvaldībai, Valmieras novada pašvaldībai, Ventspils novada pašvaldībai, Ventspils pilsētas pašvaldībai).
Atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta ceturtās daļas prasībām ir veikta zemes īpašnieku informēšana, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” https://www.vestnesis.lv/op/2021/235.DA5.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Par noteikumu projektu saņemti pozitīvi atzinumi no Bauskas novada pašvaldības, Cēsu novada pašvaldības, Dienvidkurzemes novada pašvaldības, Jelgavas novada pašvaldības, Mārupes novada pašvaldības, Krāslavas novada pašvaldības, Kuldīgas novada pašvaldības, Madonas novada pašvaldības , Ogres novada pašvaldības, Saldus novada pašvaldības, Siguldas novada pašvaldības, Talsu novada pašvaldības, Valmieras novada pašvaldības, Ventspils novada pašvaldības.
Par dabas pieminekļa "Apes dolomīta atsegums" robežām VARAM rīkoja tikšanos (31.03.2022.) ar Smiltenes novada pašvaldību (piedaloties zemes īpašniekam) kā rezultātā panākta vienošanās. Tāpat arī ar Smiltenes novada domi saskaņoti un precizēti dabas pieminekļu "Grūbes dolomīta atsegums" un "Raganu klintis" kartogrāfiskie materiāli.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība neatbalsta plānotās dabas pieminekļa “Dampeļu atsegums” robežas, norādot, ka dabas pieminekļa paplašinājumam nav pietiekams zinātniskais pamatojums. Dabas pieminekļa robežas paplašinājums skar Ventas upes ūdens daļu iepretim atsegumiem un tiek noteikts, lai nodrošinātu atseguma aizsardzību pret ūdens eroziju (līdzīga pieeja tiek izmantota arī citos gadījumos buferjoslu no atseguma nosakot pa upes vidu vai ne mazāku kā 50m). VARAM pašvaldībai ir sniegusi zinātnisko pamatojumu un, konsultējoties ar ģeologiem ekspertiem atkārtoti izvērtējusi plānotās dabas pieminekļa robežas, piedāvājusi kompromisa robežu, kas paredz iepretī atsegumam Ventas upē noteikt 30m platu joslu.
Par noteikumu projektu kopumā interesējušies (telefoniski un rakstiski) 18 zemes īpašnieki, no kuriem:
- 10 zemes īpašnieki interesējušiem par to, kā plānotās izmaiņas skar viņu īpašumu;
- 7 zemes īpašnieki lūguši pārskatīt robežas. VARAM kopīgi ar DAP atkārtoti pārvērtējusi un 5 gadījumos (Apes dolomīta atsegumi, Dzērves- Bērziņu avoti, Ezernieku karsta kritenes, Īvandes ūdenskritumi, Sandarišku karengravas) ņēmusi vērā zemes īpašnieku ierosinājumiem, vienā gadījumā daļēji atbalstījusi (Braslas lejteces ieži).
Vienā gadījumā (Sandarišku karengravas) panākta vienošanās ar zemes īpašnieku par atbilstošu nosacījumu iekļaušanu aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava" dabas aizsardzības plānā un individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Izstrādājot aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava"dabas aizsardzības plānu un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, tajos tiks iekļauts regulējums attiecībā uz atļauto saimniecisko darbību, t,sk., būvniecību, dabas pieminekļa "Sandarišķu karengravas" teritorijā vietās, par ko panākta vienošanās ar Augšdaugavas novada pašvaldību.
- viens zemes īpašnieks (VSIA “Latvijas valsts ceļi”) (turpmāk - LVC) iebilst plānotajiem precizējumiem. VARAM sniegusi skaidrojumu, ka vairumā gadījumu LVC valdījumā esošās zemes vienības no dabas pieminekļu teritorijas tiek izslēgtas un tikai vienā gadījumā, kur ceļš šķērso dabas pieminekli, robežas tiek precizētas kadastra ietvaros. Atkārtoti iebildumi no LVC nav saņemti.
Par dabas pieminekļa "Apes dolomīta atsegums" robežām VARAM rīkoja tikšanos (31.03.2022.) ar Smiltenes novada pašvaldību (piedaloties zemes īpašniekam) kā rezultātā panākta vienošanās. Tāpat arī ar Smiltenes novada domi saskaņoti un precizēti dabas pieminekļu "Grūbes dolomīta atsegums" un "Raganu klintis" kartogrāfiskie materiāli.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība neatbalsta plānotās dabas pieminekļa “Dampeļu atsegums” robežas, norādot, ka dabas pieminekļa paplašinājumam nav pietiekams zinātniskais pamatojums. Dabas pieminekļa robežas paplašinājums skar Ventas upes ūdens daļu iepretim atsegumiem un tiek noteikts, lai nodrošinātu atseguma aizsardzību pret ūdens eroziju (līdzīga pieeja tiek izmantota arī citos gadījumos buferjoslu no atseguma nosakot pa upes vidu vai ne mazāku kā 50m). VARAM pašvaldībai ir sniegusi zinātnisko pamatojumu un, konsultējoties ar ģeologiem ekspertiem atkārtoti izvērtējusi plānotās dabas pieminekļa robežas, piedāvājusi kompromisa robežu, kas paredz iepretī atsegumam Ventas upē noteikt 30m platu joslu.
Par noteikumu projektu kopumā interesējušies (telefoniski un rakstiski) 18 zemes īpašnieki, no kuriem:
- 10 zemes īpašnieki interesējušiem par to, kā plānotās izmaiņas skar viņu īpašumu;
- 7 zemes īpašnieki lūguši pārskatīt robežas. VARAM kopīgi ar DAP atkārtoti pārvērtējusi un 5 gadījumos (Apes dolomīta atsegumi, Dzērves- Bērziņu avoti, Ezernieku karsta kritenes, Īvandes ūdenskritumi, Sandarišku karengravas) ņēmusi vērā zemes īpašnieku ierosinājumiem, vienā gadījumā daļēji atbalstījusi (Braslas lejteces ieži).
Vienā gadījumā (Sandarišku karengravas) panākta vienošanās ar zemes īpašnieku par atbilstošu nosacījumu iekļaušanu aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava" dabas aizsardzības plānā un individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Izstrādājot aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava"dabas aizsardzības plānu un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, tajos tiks iekļauts regulējums attiecībā uz atļauto saimniecisko darbību, t,sk., būvniecību, dabas pieminekļa "Sandarišķu karengravas" teritorijā vietās, par ko panākta vienošanās ar Augšdaugavas novada pašvaldību.
- viens zemes īpašnieks (VSIA “Latvijas valsts ceļi”) (turpmāk - LVC) iebilst plānotajiem precizējumiem. VARAM sniegusi skaidrojumu, ka vairumā gadījumu LVC valdījumā esošās zemes vienības no dabas pieminekļu teritorijas tiek izslēgtas un tikai vienā gadījumā, kur ceļš šķērso dabas pieminekli, robežas tiek precizētas kadastra ietvaros. Atkārtoti iebildumi no LVC nav saņemti.
6.4. Cita informācija
Par noteikumu projektu notikušas konsultācijas ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Toponīmikas laboratoriju attiecībā uz noteikumu projektā lietotajiem dabas pieminekļu nosaukumiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabas aizsardzības pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Pāc noteikumu projekta pieņemšanas Ministru kabinetā Dabas aizsardzības pārvalde atbilstoši normativo aktu prasībām aktualizēs dabas piemienkļu robežas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols".
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicinās Latvijas mērogā nozīmīgu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas piemienkļu aizsardzību.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi