Anotācija (ex-ante)

Šobrīd nav noteikts vienots ārējs regulējums valsts, pašvaldību un privātpersonu dibinātajām izglītības iestādēm personas uzņemšanai profesionālās izglītības programmās, iestājpārbaudījumu organizēšanai, kā arī pārcelšanai nākamajā kursā, klasē vai grupā vai atskaitīšanai. Tādējādi nav vienotas pieejas minēto jautājumu īstenošanai visu dibinātāju izglītības iestādēs, kas īsteno profesionālās izglītības programmas.
 

Tiesību akta projekts nosaka vienotas prasības un kārtību profesionālās izglītības programmas apguves uzsākšanai, proti, no tās sākuma atbilstoši licencētas profesionālās izglītības programmas mācību grafikam un izsludinātai izglītojamo uzņemšanai. Savukārt, ja iepriekš uzsāktā profesionālās izglītības ieguve kādā brīdī tika pārtraukta, persona var pretendēt uz uzņemšanu izglītības turpināšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, tai skaitā, ja persona vēlas turpināt mācības citā izglītības iestādē vai mainīt profesionālās izglītības programmu. Šādā gadījumā persona tiks uzņemta saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, tādējādi nav nepieciešams atkārtoti apgūt jau sasniegtus mācīšanās rezultātus.
Tiesību akta projekts nosaka arī vienotu iestājpārbaudījumu kārtību personas uzņemšanai un to organizēšanas kārtību, kā arī vienotu izglītojamo pārcelšanu nākamajā kursā, klasē vai grupā, ja profesionālās izglītības programmu ilgums pārsniedz vienu gadu, un nosaka izglītojamā atskaitīšanas gadījumus no profesionālās izglītības programmas apguves.
Tiesību akta projektā minētais termins “kurss” attiecināms uz profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmām, kurās ir vairāk par vienu līdz četriem kursiem, savukārt termins “klase vai grupa” attiecināms uz profesionālās ievirzes izglītības programmām mākslā un sportā. Piemēram, profesionālās ievirzes izglītības programmā sportā noteiktas mācību treniņu grupas dažādos kvalifikācijas līmeņos: sākuma sagatavošanas grupa, konkrēta apmācības gada mācību treniņu grupa, sporta meistarības pilnveides grupa, augstākās sporta meistarības grupa, kas ir mācību treniņu grupu kvalifikācijas līmeņu raksturotāji. Termins “kurss, klase vai grupa” iekļauti licencētu profesionālās izglītības programmu mācību plānos. 
Ievērojot to, ka persona kļūst par izglītojamo pēc tās uzņemšanas izglītības iestādē, tiesību aktā lietots termins “persona” līdz brīdim, kad tā iegūst izglītojamā statusu .
Tiesību akta projekta nodaļās ietverts turpmāk minētais regulējums.

1. Tiesību akta projekta II nodaļa nosaka prasības personas reģistrēšanai, lai to uzņemtu profesionālās izglītības programmas apguves uzsākšanai, kā arī iesniegumā norādāmo informāciju, tai skaitā nosacījumus, kas attiecas uz Diasporas likumā noteikto. Proti, pamatojoties uz Diasporas likuma 15. panta otrās daļas 1. punktu un pārejas noteikumu 12. punkta 5. apakšpunktu, kas nosaka diasporas locekļiem iespēju pirms remigrācijas savlaicīgi reģistrēt savus bērnus Latvijas profesionālās izglītības iestādēs, Tiesību akta projekts paredz, ka, piesakot personu profesionālās izglītības programmā, papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs jānorāda papildu adrese Latvijā. Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk - VIIS) dati liecina, ka 2021. /2022. mācību gadā profesionālās izglītības programmas apguvuši četri remigrējušie diasporas locekļi.
Pamatojoties uz likuma 27. pantā noteiktajiem nosacījumiem izglītības ieguves pēctecībai un prasībām iepriekš iegūtai izglītībai, Tiesību akta projekts nosaka, kādi dokumenti pievienojami iesniegumam par personas uzņemšanu profesionālās izglītības programmā. Viens no šādiem dokumentiem ir iepriekš iegūtās izglītības dokumenta vai profesionālās kvalifikācijas apliecinoša dokumenta kopija, ja profesionālās izglītības programma paredz prasības iepriekš iegūtai izglītībai. Savukārt, ja profesionālās izglītības programma neparedz prasības attiecībā uz iepriekš iegūtu izglītību, minētais dokuments nav jāiesniedz, piemēram, profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, īstenojama bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma. Iesniegumam pievienojams arī izziņas par izglītības dokumenta atzīšanu kopija, ja izglītību apliecinošais dokuments izsniegts ārvalstīs. Saskaņā ar Izglītības likuma 11.1 panta piektajā un sestajā daļā noteikto lēmumu par ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanu izglītības turpināšanai vidējās izglītības pakāpē, pamatojoties uz Akadēmiskās informācijas centra izziņu, pieņem izglītības iestāde, kurā izglītības dokumenta īpašnieks vēlas uzsākt vai turpināt mācības Latvijā.

Tiesību akta projekts nosaka, ka rakstveida iesniegumam jāpievieno izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u, Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” 12. pielikums), kurā norādīta vispārīga informācija par personas hroniskām saslimšanām vai funkcionālajiem traucējumiem (redzes, dzirdes garīga rakstura traucējumiem) alerģijām, vai ierobežojumiem fiziskajai slodzei, sporta aktivitātēm, proti, veselības traucējumiem, kas varētu ietekmēt profesionālās izglītības programmas apguvi un profesionālās kvalifikācijas ieguvi, kā arī kvalitatīvu un pilnvērtīgu profesionālās ievirzes izglītības programmas mākslās nodrošināšanu. Tādējādi izglītības iestādei būs iespēja nodrošināt papildus pasākumus personas drošībai situācijās, kad izglītojamais apdraud sevi un apkārtējos. Turklāt profesijas apguvē izglītojamiem dažkārt ir jāstrādā augstumā, pie rezervuāriem, jāizmanto rotējošas iekārtas, jāstrādā ar ķīmiskām vielām, jāstrādā pie sakarsušām iekārtām (plītīm), jāapgūst traktortehnikas vai lokomotīves vai cita transporta vadīšana, jāorganizē dzelzceļa transporta pārvadājumu organizācijas un kustības drošība, proti, katrā profesijā, ko izglītojamais apgūst, ir jāievēro darba drošība, arī sporta nodarbībās informācija par personas fiziskās slodzes, sporta aktivitāšu ierobežojumiem būs palīglīdzeklis izglītības iestādes mācību darba organizēšanai. Tāpat vidējā izglītības pakāpē izglītojamiem ir iespēja apgūt profesijas, kurās nepieciešama fiziskā sagatavotība un tiek noteikti fiziskās sagatavotības iestājpārbaudījumi. Tādējādi minēto personas datu apstrādes mērķis ir nodrošināt izglītības iestāžu funkciju īstenošanu izglītības jomā, tai skaitā nodrošinot izglītojamo drošību izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 6.septembra noteikumu Nr.594 “Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība” 3.1.apakšpunktu ģimenes ārsts veic profilaktiskās apskates sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi pirms iestāšanās sporta izglītības iestādē, sporta klubā vai sporta federācijā. Profilaktiskās apskates rezultātus dokumentē izziņā, kas iesniedzama, iestājoties sporta izglītības iestādē, sporta klubā vai sporta federācijā.
Izglītības likuma 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību. VIIS dati liecina, ka 2021. /2022. mācību gadā profesionālās izglītības programmas iekļaujošas izglītības ietvaros apguva 1867 izglītojamie ar speciālām vajadzībām un 50 izglītojamie ar invaliditāti. Vidējā izglītības pakāpē īstenojamās profesionālās izglītības programmas paredz iespēju novērtēt izglītojamā mācību rezultātus un izsniegt atbilstošu izglītības dokumentu ne tikai par visas profesionālās izglītības programmas apguvi, bet arī par atsevišķas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi, kā arī zemāka līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi, nepieciešamības gadījumā izstrādāt individuālo profesionālās izglītības programmas apguves plānu. Tādējādi tiek novērtēti sasniegtie mācību rezultāti un veidota elastīga, uz indivīda vajadzībām un spējām orientēta profesionālās izglītības sistēma, kas vienlaikus atbilst nozaru vajadzībām.
Papildus personām ar invaliditāti, kurām ir grūtības iekļauties profesionālās izglītības programmas apguvē kopā ar citiem izglītojamajiem un kurām nepieciešama individualizēta izglītības ieguves pieeja un rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem, tiek piedāvāta profesijas apguve profesionālās izglītības programmas mācību grupā, kurā profesiju apgūst 8-12 izglītojamie, un ir iespēja sniegt papildus atbalsta pasākumus profesijas un profesionālās izglītības programmas satura apguvē (mācību materiāli un mācību saturs atbilstoši izglītojamā spējām, vienkāršoti uzdevuma nosacījumi, vizualizācija - atslēgas vārdu izcelšana tekstā, papildu laiks uzdevumu vai pārbaudes darba veikšanai u.c.), kā arī sniegt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamajam apgūt profesionālās izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli un spējas apgūt jaunas prasmes un zināšanas. Šādu profesionālās izglītības programmas apguvi jau šobrīd nodrošina profesionālās izglītības iestādes. Tiesību akta projekta 4.5. apakšpunktā ietvertā norma par iesniegumam pievienoto kopiju lēmumam par personas invaliditātes statusu izriet no Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” (turpmāk – noteikumi Nr. 655) 2.2. apakšpunktā noteiktā, proti, profesionālās izglītības programmas izmaksās izglītojamajiem ar invaliditāti iekļauti rehabilitācijas pasākumi un ēdināšanas pakalpojumi. Minētie pakalpojumi saskaņā ar noteikumu Nr. 655 5.2.2 apakšpunktu tiek noteikti dienesta viesnīcā dzīvojošiem izglītojamiem ar invaliditāti Smiltenes tehnikuma mācību īstenošanas vietā Alsviķos, ko nosaka noteikumu Nr. 655 5.¹ punkts.
Izglītības iestādei, reģistrējot personu uzņemšanai valsts budžeta finansētā profesionālās izglītības programmā,  nav pieejama informācija par personas invaliditātes statusu, to ir iespējams uzzināt tikai pēc informācijas ievadīšanas par pretendentu VIIS, proti, pēc izglītības iestādes vadītāja rīkojuma izdošanas par personas uzņemšanu profesionālās izglītības programmas apguvei. Tādējādi pašas personas pienākums uzrādīt lēmuma kopiju par invaliditātes statusu, kas sniegtu iespēju izglītības iestādei savlaicīgi pārliecināties par personas ar invaliditāti statusa esamību un ņemt vērā to turpmāko lēmumu pieņemšanā par personas uzņemšanu, t.sk. nodrošinot konsultācijas par attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguves nosacījumiem, kā to paredz Tiesību akta projekta 6. punkts, lai savlaicīgi mazinātu risku, ka persona izvēlas tā spējām neatbilstošu profesionālās izglītības programmu. Turklāt karjeras attīstības jautājumos iespējas konsultēt un izglītot personas (arī nepilngadīgās personas likumiskos pārstāvjus vai atbildīgās amatpersonas, pieaugušos) ir pašvaldībās un vispārējās izglītības iestādēs esošajiem karjeras konsultantiem.
Ņemot vērā minēto, plānoti noteikumu Nr. 655 grozījumi, kur tiek precizēts regulējums atbilstoši mērķgrupai, proti, “izglītības programmas mācību grupās ar speciālām vajadzībām” uz “izglītības programmas mācību grupās ar invaliditāti”, kā arī šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija izvērtē iespēju visu attiecīgo izglītības iestāžu dienesta viesnīcās dzīvojošiem izglītojamajiem ar invaliditāti iekļaut noteikumu Nr. 655 2.2. apakšpunktā noteiktās profesionālās izglītības programmas izmaksas, proti, rehabilitācijas pasākumus un ēdināšanas pakalpojumus izglītojamajiem ar invaliditāti. Saskaņā ar VIIS datiem 2021./2022. mācību gadā Smiltenes tehnikuma mācību īstenošanas vietā Alsviķos, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma mācību īstenošanas vietā Cīravā un profesionālās kompetences centra “Rīgas Valsts tehnikums” mācību īstenošanas vietā Krāslavā dienesta viesnīcās dzīvojošo izglītojamo skaits ar invaliditāti uz 2021.gada 1.oktobri bija 78. Jau šobrīd minētajās profesionālās izglītības iestāžu mācību īstenošanas vietās tiek īstenotas profesionālās izglītības programmas iekļaujošas izglītības ietvaros, kurās izglītojamiem ar speciālām vajadzībām ir iespēja iegūt profesiju, savukārt izglītojamiem ar invaliditāti, kam nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem, kā arī individualizēta izglītības ieguves pieeja, tiks piedāvāta profesijas apguve profesionālās izglītības programmas mācību grupā ar invaliditāti, kurā profesiju apgūst 8-12 izglītojamie.

Vispārējās izglītības likuma 51. panta piektajā daļā noteikts, ka speciālās izglītības iestāde īsteno speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Speciālās izglītības iestāde papildus ir tiesīga īstenot speciālās pirmsskolas izglītības, speciālās pamatizglītības un vidējās speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, bet speciālās pirmsskolas izglītības programmas – izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī Vispārējās izglītības likuma 50. panta ceturtajā daļā noteiktās profesionālās pamatizglītības programmas. Pēctecīgi speciālās izglītības iestādes valsts budžeta finansētā profesionālās pamatizglītības programmā tiek uzņemtas personas, kuras iepriekš ieguvušas izglītības dokumentu par apgūto speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Minētajiem izglītojamajiem noteikto traucējumu dēļ ir objektīvi apgrūtināta vai pat neiespējama  trešā vai ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguve, ko piedāvā profesionālā vidusskola, tehnikums, mākslu izglītības kompetences centrs,  profesionālās tālākizglītības centrs vai koledža.
Apgūstot speciālās izglītības iestādes piedāvāto profesionālās pamatizglītības programmu pamatizglītības pakāpē, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, atbilstoši nozaru kvalifikāciju struktūrās noteiktajām profesionālajām kvalifikācijām un izmantojot izstrādātos modulārās profesionālās izglītības programmas paraugus, izglītojamajam ar minētajiem traucējumiem atbilstoši izglītojamā sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem, zināšanām un prasmēm ir iespēja apgūt moduļus, iegūt dzīvei nepieciešamas prasmes. Īstenojot modulāro profesionālās izglītības programmu, speciālās izglītības iestāde var īstenot atsevišķi vienu vai vairākus moduļus un izsniegt apliecību par attiecīgā moduļa apguvi. Tādējādi profesionālās pamatizglītības programmas ietvaros izglītojamajiem ar minētajiem traucējumiem tiks nodrošināta otrā līmeņa profesionālās kvalifikācijas, moduļa vai prasmju apguve.
Savukārt Tiesību akta projekta 11. punkts attiecināms uz Labklājības ministrijas pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi “Sociālās integrācijas valsts aģentūra” un “Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas Profesionālā vidusskola”, kas īsteno profesionālās izglītības programmas un kuru mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo integrāciju, nodrošināt iespēju saņemt profesionālo rehabilitāciju un apgūt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītība), profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas, sagatavojot speciālistus profesijās, kuras nepieciešamas personām ar invaliditāti sociālās aizsardzības pasākumu veikšanai. Minētās personas uzņem profesionālās izglītības programmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā persona saņem valsts finansētus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumus.

Vispārējās izglītības likuma 31.panta trešajā daļā noteikti pamatnosacījumi izglītojamo uzņemšanai valsts izglītības iestādē, kurā vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes izglītības programmu. Proti, noteikts, ka, ar dibinātāja atļauju šāda izglītības iestāde ir tiesīga noteikt uzņemšanas prasības, atbilstība kurām ir nepieciešama, lai izglītojamais spētu uzsākt profesionālās ievirzes izglītības programmas apgūšanu.
Tādējādi Tiesību akta projekts paredz, ka valsts izglītības iestāde, kas vienlaikus nodrošina vispārējās pamatizglītības programmas un profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanu, personu ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu uzņem valsts izglītības iestādes profesionālās ievirzes izglītības programmā, ja persona vienlaikus tiek uzņemta arī šīs izglītības iestādes īstenotajā vispārējās pamatizglītības programmā vai vispārējās vidējās izglītības programmā.
Šādas valsts izglītības iestādes ir Murjāņu Sporta ģimnāzija  un profesionālās izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola”.  Murjāņu Sporta ģimnāzija, kas ir valsts dibināta vispārējās izglītības un sporta izglītības iestāde, kas līdztekus vispārējās izglītības programmām īsteno profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas airēšanā, handbolā, kamaniņu sportā, kanoe airēšanā un smaiļošanā, riteņbraukšanā, vieglatlētikā un volejbolā, attiecīgi persona ir uzņemama ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu Murjāņu Sporta ģimnāzijas profesionālās ievirzes izglītības programmā, ja persona vienlaikus tiek uzņemta arī šīs izglītības iestādes īstenotajā vispārējās pamatizglītības programmā vai vispārējās vidējās izglītības programmā. Profesionālās izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola” ir valsts dibināta profesionālās vidējās izglītības iestāde, kas līdztekus vispārējās pamatizglītības programmām īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmas mākslu jomā – instrumentu spēle, vokālā mūzika,  kora klase, kora diriģēšana, klasiskā deja u.c.

Pamatojoties uz Izglītības likuma 56. panta pirmajā daļā noteikto, bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, izrietoši bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai uzņem prioritārā kārtā, ja iestājpārbaudījumā persona uzrāda vienādu rezultātu ar citu personu. 24 gadu vecums Tiesību akta projektā ir iekļauts atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā 43.panta otrajā daļā noteiktajam, kas nosaka, ka sociālās garantijas bārenim saglabājas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Profesionālā pilnveide ir profesionālās izglītības īpašs veids, kas dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā. Prasības to profesionālo kvalifikāciju pilnveidei, kuras nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās, nosaka normatīvajos aktos. Profesionālās pilnveides izglītība dod iespēju apgūt vai pilnveidot profesionālās kvalifikācijas daļu profesijai, proti, apgūt modulārās profesionālās izglītības programmas moduli vai vairākus moduļus, kas var tikt īstenoti kā atsevišķa profesionālās pilnveides izglītības programma. Profesionālās pilnveides izglītības programmas īstenojamas bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma, tās īstenošanas laiks ir īss. Izrietoši uz minēto programmu nav attiecināmi iestājpārbaudījumi, pārcelšana nākamajā kursā, kā arī izraksta no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) iesniegšana. Tāpat arī minētās prasības nav attiecināmas uz profesionālās tālākizglītības programmām, ko pārsvarā apgūst pieaugušie. Minētās programmas īsteno arī profesionālās tālākizglītības centri, kuru darbības mērķis ir atbilstoši darba tirgus pieprasījumam nodrošināt profesionālās kvalifikācijas ieguvi, pārkvalifikāciju un profesionālās kompetences pilnveidi personām ar iepriekšēju izglītību un darba pieredzi.
Tiesību akta projekta II nodaļa nosaka arī nosacījumu un kārtību, kādā izglītības iestāde organizē iestājpārbaudījumus, kas var būt gan personas iepriekš iegūtā izglītības dokumentā ietverto vērtējumu konkurss, gan personas iepriekšējo profesionālo zināšanu, prasmju pārbaude. Izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” uzņemšanai profesionālās izglītības programmā šāda pieeja jau šobrīd tiek īstenota Kultūras ministrijas padotībā esošajās izglītības iestādēs, kas īsteno profesionālās izglītības programmas. Iestājpārbaudījumi tiek īstenoti ar iepriekš pārbaudītiem nosacījumiem (piemēram, dzirde, vokālie dotumi, auguma lokanība), kas ir par pamatu pretendentu izvēlētās profesionālās izglītības programmas sekmīgai apguvei, atsevišķu mūzikas un dejas profesiju apguvei. Šādu iestājpārbaudījumu rezultātā ir iespējams noteikt, vai pretendents spēs izpildīt attiecīgās profesionālās izglītības programmas prasības, atsevišķos gadījumos arī ieteikt pretendentam jau laicīgi izvērtēt iespēju izvēlēties citu profesionālās izglītības programmu vai citu izglītības iestādi. Personas, kuru zināšanas un prasmes ir pārbaudītas iestājpārbaudījumos, daudz retāk priekšlaicīgi pārtrauc mācības izvēlētajā izglītības iestādē, tie ir motivēti apgūt savu izvēlēto profesiju un tādējādi sasniedz labus rezultātus mācībās un profesionālajos konkursos.
Iestājpārbaudījumu saturu personas iepriekšējo profesionālo zināšanu un prasmju pārbaudei izglītības iestāde nosaka iestādes iekšējos normatīvajos aktos.

2. Tiesību akta projekts ietver nosacījumus izglītojamā pārcelšanai nākamajā kursā, klasē vai grupā. Minētā norma ir piemērojama likuma 26.panta pirmajā daļā noteiktajiem profesionālās izglītības programmu veidiem, ja profesionālās izglītības programmā ir vairāk par vienu mācību kursu, klasi, grupu.
Tiesību akta projektā paredzēts, ka izglītojamo pārceļ profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas nākamajā kursā, ja tiek izpildīti attiecīgā valsts izglītības standartā un profesionālās izglītības programmā noteiktās prasības, proti, izglītojamais ir apguvis profesionālās izglītības programmā noteikto mācību satura apjomu un katra kursa noslēgumā saņēmis vērtējumu vai galīgo vērtējumu (ja attiecināms), kas nav zemāks par 4 ballēm (gandrīz viduvēji) vispārizglītojošā saturā un nav zemāks par 5 ballēm (viduvēji) profesionālā saturā, kā arī nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu zemāka līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei, ja to paredz profesionālās izglītības programma, tas ir obligāts un tajā ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par 5 ballēm (viduvēji). Savukārt Tiesību akta projekta pārejas noteikumi paredz, ka nosacījumus par vērtējumu vai galīgo vērtējumu (ja attiecināms), kas nav zemāks par 4 ballēm (gandrīz viduvēji) vispārizglītojošā saturā un nav zemāks par 5 ballēm (viduvēji) profesionālā saturā, piemēro izglītojamiem, kuri uzņemti profesionālās izglītības programmas apguvei no 2020. gada 1. septembra. Izglītojamo, kuri uzņemti profesionālās izglītības programmas apguvei līdz 2020. gada 31. augustam, pārceļ profesionālās izglītības programmas nākamajā kursā, ja izglītojamā galīgais vērtējums visos mācību priekšmetos, moduļos, praktiskajās mācībās, vai kvalifikācijas praksē ir vismaz 4 balles (gandrīz viduvēji). Minētais saistīts ar to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 2.jūnija noteikumu Nr.332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” (turpmāk – noteikumi Nr. 332) pārejas noteikumos noteiktajam  jaunas profesionālās izglītības satura prasības tiek ieviestas pakāpeniski, proti, ar 2020./2021. mācību gadu – I kursā, 2021./2022. mācību gadu – II kursā un 2022./2023. mācību gadā jauno saturu ieviesīs arī III kursā, pabeidzot jaunā satura ieviešanu visos vispārējās izglītības posmos un paredzot, ka pēctecīgi profesionālajā izglītībā jaunais saturs tiks īstenots arī IV kursā. Līdz ar to izglītojamie, kuri mācības uzsākuši no 2020.gada 1.septembra, proti, I kursā, profesionālās izglītības programmu saturu apgūst atbilstoši noteikumu Nr.332 prasībām, savukārt izglītojamie, kuri mācības uzsākuši līdz 2020.gada 31.augustam, proti, mācās II – IV kursā, turpina profesionālās izglītības programmu satura apguvi atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumu Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” prasībām.
Likums paredz, ka modulārās profesionālās izglītības programmas profesionālo saturu atkarībā no izglītības programmai izvirzītā mērķa veido moduļu kopums, tās apguves rezultātā ir iespēja iegūt profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu, proti, iegūt atbilstošu izglītības dokumentu par atsevišķu profesionālās izglītības programmas daļu apguvi, t.sk. iegūt zemāka līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai apgūt profesionālās kvalifikācijas daļu. Tādējādi tiek veidota elastīga, uz indivīda vajadzībām un spējām orientēta profesionālās izglītības sistēma un mazināts to priekšlaicīgi mācības pārtraukušo izglītojamo skaits, kam zināšanu, t.sk. iepriekš iegūtu, trūkuma vai cita iemesla dēļ nebija iespējas apgūt visu profesionālās izglītības programmas apguvi. Ja profesionālās izglītības programma neparedz zemāka līmeņa profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas daļas ieguvi, izglītojamajam tiek piedāvāts individuālais profesionālās izglītības programmas apguves plāns vispārējās izglītības, zemāka līmeņa profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas daļas ieguvei, kā arī ir iespēja saņemt apliecību par attiecīgā moduļa apguvi.

3. Tiesību akta projekts paredz arī kārtību, ja izglītojamā likumiskais pārstāvis, pilngadīgais izglītojamais vai atbildīgā amatpersona apstrīd galīgo vērtējumu kādā mācību priekšmetā, modulī vai praksē. Noteikumi Nr. 332 nosaka prasības profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu apguvē, t.sk. attiecībā uz galīgo vērtējumu, kas ir ļoti būtisks profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Lai iegūtu izglītības dokumentu, profesionālās kvalifikācijas eksāmenā jāsaņem vērtējums vismaz vidējā līmenī (piecas balles).
Izrietoši iegūtajam vērtējumam ir būtiska nozīme profesionālās izglītības programmas apgūšanai un pārcelšanai nākamajā kursā (ja attiecināms). Ja tomēr izglītojamais ir jāatskaita no profesionālās izglītības programmas apguves un iepriekš uzsāktā profesionālās izglītības ieguve kādā brīdī tiek pārtraukta, persona var pretendēt uz uzņemšanu izglītības turpināšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, t.sk., ja persona vēlas turpināt mācības citā izglītības iestādē vai mainīt profesionālās izglītības programmu, ja ir tāda nepieciešamība, proti, personu uzņem saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos. Tādējādi izglītojamiem būs iespēja uzkrāt, pārnest un atzīt sasniegtos mācību rezultātus, īsākā laikā nodrošinot profesionālās kvalifikācijas ieguvi.
Ir vērojami gadījumi, kad izglītojamais pēc uzņemšanas profesionālās izglītības programmā nav uzsācis tās apguvi, neapmeklē nodarbības, kā arī izglītības iestādei nav ziņojis par tā iemesliem, šādas situācijas var būt profesionālās izglītības programmas apguves sākumā, piemēram, attiecīgā gada septembrī, kad izglītojamais ir izvēlējies citu izglītības iestādi un par to nav paziņojis, tādējādi aizņemot valsts budžeta finansēto vietu, turklāt 10 mācību dienu (puse no mācību mēneša) prombūtne bez attaisnojoša iemesla ir pietiekami ilgs laiks.
Izglītības likuma 54. pants nosaka izglītojamo pienākumus, t.sk. ievērot izglītības iestādes nolikumu un tās iekšējos normatīvajos aktos noteikto. Par atkārtotu to neievērošanu izglītojamo var atskaitīt no profesionālās izglītības programmas apguves, izdodot izglītojamam nelabvēlīgu administratīvo aktu, kura izdošanā un noformēšanā jāievēro Administratīvā procesa likumā noteiktās prasības.

Tiesību akta projekta nosacījumi par pārcelšanu profesionālās ievirzes izglītības programmā mākslās paredz izglītojamo pārcelt attiecīgās profesionālās ievirzes izglītības programmas nākamajā klasē ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu, ja izglītojamais ir izpildījis valsts profesionālās ievirzes izglītības standartā un attiecīgajā izglītības programmā noteiktās prasības, t.i., apguvis izglītības saturu un profesionālās ievirzes izglītības programmā  mācību gada noslēgumā ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par 4 ballēm (gandrīz viduvēji) vai “ieskaitīts” visos mācību priekšmetos. Ja izglītojamais mācību gada noslēgumā kādā mācību priekšmetā ir saņēmis vērtējumu, kas ir zemāks par 4 ballēm (gandrīz viduvēji) vai  “neieskaitīts”, izglītības iestāde šajā mācību priekšmetā izglītojamajam nosaka papildu mācību pasākumus atbilstoši mācību stundu skaitam nedēļā šajā mācību priekšmetā un pēcpārbaudījumu grafikam. Minēto papildu mācību pasākumu un pēcpārbaudījuma īstenošanas periods nepārsniedz trīs nedēļas un termiņu - ne vēlāku kā attiecīgā gada 25. augusts. Pēcpārbaudījumā iegūto vērtējumu pielīdzina mācību gada vērtējumam attiecīgajā mācību priekšmetā. Ja pēcpārbaudījumā ir saņemts vērtējums, kas nav zemāks par 4 ballēm (gandrīz viduvēji) vai “ieskaitīts”, izglītības iestādes vadītājs izdod rīkojumu par izglītojamā pārcelšanu nākamajā klasē, savukārt, ja ir saņemts vērtējums, kas zemāks par četrām ballēm vai vērtējums nav saņemts,  izglītības iestādes vadītājs izdod rīkojumu par izglītojamā atskaitīšanu no profesionālās ievirzes izglītības programmas mākslās apguves. Tiesību akta projekts paredz noteikt profesionālās ievirzes izglītības programmā mākslās papildu mācību pasākumus, piemēram, konsultācijas, papildu nodarbības, un pēcpārbaudījumu, lai mazinātu priekšlaicīgi pametušo izglītojamo skaitu. Šāds tiesiskais ietvars sniedz izglītojamiem iespēju iegūt vērtējumu, lai dotu iespēju turpināt mācības profesionālās ievirzes izglītības programmā mākslās, ja kādu pamatotu iemeslu dēļ savlaicīgi izglītojamam nav bijis iespējams iegūt pietiekamu vērtējumu pārcelšanai nākamajā klasē.
Ievērojot to, ka profesionālās izglītības standarti vēl nav apstiprināti, pārejas noteikumos noteikts, ka līdz profesionālās ievirzes izglītības standartu apstiprināšanai, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim, izglītojamā pārcelšanai nākamajā klasē vai grupā nepiemēro Tiesību akta projekta 15. punktā minēto nosacījumu par profesionālās ievirzes izglītības standartā minēto prasību izpildi. Minētais termiņš noteikts, ņemot vērā likuma pārejas noteikumu 42. punkta 18. apakšpunktā noteikto, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu.
Profesionālās ievirzes sporta izglītības programmā Tiesību akta projekta 15.1. apakšpunktā minētās prasības attiecināmas uz akreditētu izglītības iestāžu, kas īsteno akreditētas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, nodrošinot nosacījumu izpildi par izglītojamo skaitu, vecumu un rezultativitātes kritērijiem atbilstoši kārtībai, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, proti, Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumos Nr. 885 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas” (turpmāk – noteikumi Nr.885) noteiktajai kārtībai.
Izglītojamais nav pārceļams profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas nākamajā grupā, ja mācību treniņu grupas kvalifikācijas līmeņa noslēgumā nav izpildījis noteikumu Nr.885  1.pielikumā “Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu mācību treniņu grupu rezultativitātes kritēriji sportā un nosacījumi attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu” noteiktos rezultativitātes kritērijus konkrētā sporta veidā.
Ievērojot to, ka valsts profesionālās ievirzes izglītības standarti vēl nav apstiprināti, pārejas noteikumos  noteikts, ka  15.1. apakšpunktā noteiktais tiek piemērotas līdz valsts profesionālās ievirzes izglītības standarta apstiprināšanai, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim. Savukārt pēc valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu apstiprināšanas izglītojamā pārcelšanai nākamajā grupā būs piemērojami minētajos standartos noteiktie nosacījumi.
Ja Murjāņu Sporta ģimnāzijas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas izglītojamais, kurš vienlaikus ar profesionālās ievirzes izglītības programmu Murjāņu Sporta ģimnāzijā apgūst arī vispārējās pamatizglītības programmu vai vispārējās vidējās izglītības programmu, nav pārceļams profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas nākamajā grupā, viņš tiek atskaitīts arī no vispārējās pamatizglītības programmas vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves.
Valsts dibinātas izglītības iestādes izglītojamais, kurš vienlaikus ar profesionālās ievirzes izglītības programmu  šajā izglītības iestādē apgūst arī vispārējās pamatizglītības programmu, vienlaicīgi tiek atskaitīts no abu minēto  izglītības programmu apguves. Piemēram, profesionālās izglītības kompetences centrā “Nacionālā mākslu vidusskola” izglītojamiem iespējams vienota mācību norises plānojuma ietvaros apgūt gan mūzikas vai dejas profesionālās ievirzes programmu, gan vispārējās pamatizglītības programmu. Minētās izglītības iestādes specifiskā mācību plānojuma dēļ, kur mijas vispārizglītojošie un profesionālās ievirzes mācību priekšmeti, nav iespējams nodrošināt tikai kvalitatīvu vispārējās pamatizglītības vai tikai profesionālās ievirzes izglītības programmas apguvi . Turklāt , dodot iespēju izglītojamajam apgūt kādu no minētajām izglītības programmām, plānojot mācību darbu, veidojas mācību stundu pārtraukumi, kas būtiski ietekmē izglītojamo mācību noslodzi, mākslīgi pagarinot mācību dienas garumu un samazinot izglītojamo mācību sasniegumu līmeni.
Analoģiska rīcība būtu piemērojama arī Murjāņu Sporta ģimnāzijas gadījumā, proti, ja izglītojamais, kurš vienlaikus ar profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu Murjāņu Sporta ģimnāzijā apgūst arī vispārējās pamatizglītības programmu vai vispārējās vidējās izglītības programmu, nav pārceļams profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas nākamajā grupā vai vispārējās vidējās izglītības programmas nākamajā klasē, viņš tiek atskaitīts gan no vispārējās pamatizglītības programmas vai vispārējās vidējās izglītības programmas, gan no profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas apguves.

Tā kā izglītības iestādes vadītāja pieņemtais lēmums par personas uzņemšanu, izglītojamā pārcelšanu nākamajā kursā, klasē vai grupā un atskaitīšanu ir administratīvie akti, to izdošanā piemērojams arī Administratīvā procesa likumā ietvertais regulējums, tostarp nosacījums par administratīvā akta rakstveida formu, faktu izvērtēšanu, administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanu (it īpaši nelabvēlīga administratīvā akta gadījumā), paziņošanu, administratīvā akta apstrīdēšanu.