Anotācija

Lai nodrošinātu meža nozares un kokrūpniecības uzņēmumu darbības nepārtrauktību, kā arī mežizstrādes darbu plānošanu, laikus ir jānosaka maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms, ko nākamajos piecos gados atļauts nocirst galvenajā cirtē valsts mežos. Pamatnostādņu 7.1. tabulas "MSNP 2020 mērķi, rīcības virzieni, politikas un darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji" 1.1.1.6. apakšpunkts paredz, ka kārtējais Ministru kabineta rīkojums tiek apstiprināts vismaz gadu pirms nākamā perioda.

Maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu nosaka katram valsts mežu valdītājam – Zemkopības ministrijai (atsevišķi izdalot koku ciršanas apjomu akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" (turpmāk – AS "Latvijas valsts meži") un aģentūrai "Meža pētīšanas stacija"), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Aizsardzības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai – sadalījumā par valdošajām koku sugām hektāros un informatīvi no platības atvasinātos kubikmetros.
Ciršanas apjoma aprēķiniem tiek izmantota Meža valsts reģistra aktuālā informācija, kas ietver meža īpašnieku sagatavotus un VMD apstiprinātus datus (meža platība, valdošā koku suga, mežaudzes vecums, koku krāja u. c.) par mežaudzēm un normatīvo aktu noteiktos aprobežojumus mežaudžu apsaimniekošanai.
Atbilstoši Meža likuma 45. panta pirmajai daļai, kā arī ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija sēdes protokola Nr. 26 53.§ 3. punktā noteikto, VMD ir aprēķinājis maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2026.–2030. gadam un ar 2024. gada 29. jūnija vēstuli Nr. VMD1-9/1156 (sk. sadaļu "Papildu dokumenti") to iesniedzis Zemkopības ministrijā virzīšanai apstiprināšanai. VMD aprēķinos ievēroja pamatnostādnēs ietvertos maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas pamatprincipus, izmantojot līdz šim vēsturiski izmantotos aprēķinu vienādojumus, kas pamatojas uz mežaudžu vecumu. Vēsturiski kopš 2000. gada, ievērojot Meža likuma 9. pantā noteikto galvenās cirtes vecumu pa koku sugām un meža bonitātēm, kā arī mežaudžu vecumstruktūru un pieaugušo un pāraugušo mežaudžu platības, maksimāli pieļaujamais galvenās cirtes apjoms priežu un egļu mežaudzēm tiek aprēķināts kā "pēc vecuma otrā cirsma" un pārējām mežaudzēm – "pēc vecuma pirmā cirsma". 
Aprēķini nodrošina meža resursu izmantošanas ilgtspēju un ciršanas apjomu ilgtermiņā – vairākās nākamajās desmitgadēs, piesardzīgu meža resursu izmantošanu, kā arī veicina mežaudžu vecuma struktūras izlīdzināšanu ilgākā laikā. Tā kā aprēķinu metodika ir vērsta uz vecumstruktūras izlīdzināšanu, nodrošināta arī aktīvi augošo mežaudžu īpatsvara izlīdzināšana, palielinot mežaudžu spēju aktīvi piesaistīt CO₂ no gaisa un uzlabojot meža CO₂ piesaistes potenciālu. Aprēķinātais maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms nodrošina mežaudžu rezerves fonda uzkrāšanos visu valsts mežu apsaimniekotāju mežos, tostarp AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajos mežos (sk. tabulu).
VMD maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes apjoma aprēķinā ietvēra 1 429 952 hektārus valstij piederošo mežu, tostarp
a) 1 364 541 hektāru AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekošanā esošo mežu; 
b) 24 291 hektāru Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošo mežu;
c) 25 435 hektārus aģentūras "Meža pētīšanas stacija" apsaimniekošanā esošos valsts zinātniskās izpētes mežus; 
d) 13 334 hektārus Aizsardzības ministrijas valdījumā esošos mežus;  
e) 2349 hektārus Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā esošos mežus.
Ievērojot meža apsaimniekošanas ekoloģiskos un sociālos nosacījumus, aprēķinos nav iekļauti 301 212 hektāru valstij piederošo mežu, kuros saskaņā ar normatīvajiem aktiem galvenā cirte ir aizliegta. Tā kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) nozīmes biotopos, kas atrodas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un citām saskaņā ar normatīvajiem aktiem izveidotām dabas aizsardzības teritorijām, ar normatīvajiem aktiem nav noteikts galvenās cirtes aizliegums, nav juridiska pamata tos izslēgt no maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes apjoma aprēķina. Kamēr ES nozīmes biotopam ar normatīvajiem aktiem nav noteikts aizsardzības statuss, biotopa aizsardzība ir meža īpašnieka brīva griba.
Valsts mežu apsaimniekošanā ir ņemts vērā tas, ka ES nozīmes biotopi ir jāsargā, un ES nozīmes biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa veicināšanai lielākā valsts mežu apsaimniekotāja AS "Latvijas valsts meži" meža apsaimniekošanas plāns paredz projektā "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" kartēto ES nozīmes biotopu brīvprātīgu aizsardzību ārpus esošajām un sabiedriskajā apspriešanā nodotajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem vismaz 55 000 hektāru platībā. Tādējādi meža zemē Latvijā kopumā tiek sasniegts Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīnijās Hab.97/2 (pieejamas tīmekļvietnē https://www.eionet.europa.eu/etcs/etc-be/activities/hab_97_2_criter_en.pdf) noteiktais, ka ar aizsargājamām teritorijām jāaizsargā vismaz 20 % no katra ES nozīmes biotopa kopējās platības, ja biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60 % no katra ES nozīmes biotopa aizņemtās platības, ja biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai tam ir nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi.
Arī pamatnostādnēs noteiktie pamatprincipi paredz, ka aprēķinā nav ietveramas tikai tās meža platības, kurās aprobežojumi noteikti ar normatīvajiem aktiem. Galvenajai cirtei pieejamais apjoms vairākkārt pārsniedz galvenās cirtes maksimāli pieļaujamo apjomu, piemēram, AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajos mežos galvenās cirtes vecumu ir sasniegušas un 2026.–2030. gadā vēl sasniegs mežaudzes 297 318 hektāru platībā, bet maksimāli pieļaujamais galvenās cirtes apjoms ir aprēķināts 77 211,3 hektāru platībā (sk. tabulu). Atbilstoši Meža likuma 45. pantam rīkojuma projektā noteikts koku ciršanas maksimāli pieļaujamais apjoms galvenajā cirtē valsts mežos, savukārt pasākumus labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai ES nozīmes biotopiem nosaka sugu un biotopu aizsardzības jomas normatīvo aktu sistēma.
 

Koku suga	Galvenās cirtes vecumu sasniegušu mežaudžu platība, ha	To mežaudžu platība, kuras galvenās cirtes vecumu sasniegs 2026.–2030. gadā, ha	Aprēķinātais galvenās cirtes maksimāli pieļaujamais apjoms 2026.–2030. gadā, ha	Galvenās cirtes maksimāli pieļaujamā apjoma salīdzinājums  ar pašreizējo periodu,(+/–) ha
Priede	109 771,4	32 619,9	28 794,85	– 1582
Egle	21 505,8	7584,6	12 441,80	– 491
Bērzs	68 829,5	14 996,6	24 705,70	– 5791
Melnalksnis	15 989,5	2018,4	5006,60	– 12
Apse	21 491,9	1399,4	6072,65	– 460
Ozols	646,8	59,4	115,05	+ 18
Osis	347,4	57,4	74,65	– 147
Visas sugas	238 582,2	58 735,8	77 211,30	– 8464

Kopējais aprēķinātais maksimāli pieļaujamais galvenās cirtes apjoms ir 81 998,35 hektāri. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu kopējais aprēķinātais maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms ir samazināts par 9,5 % jeb 8591,55 hektāriem. Sadalījumā pa valsts mežu apsaimniekotājiem katram konkrētajam apsaimniekotājam maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma samazinājumu vai palielinājumu izraisa katra apsaimniekotāja apsaimniekošanā esošo mežaudžu platība, vecumstruktūra, pieaugušu un pāraugušu mežaudžu īpatsvars. Vislielāko galvenās cirtes apjoma samazinājumu izraisa priežu mežaudžu platības atšķirības pa vecuma desmitgadēm. Maksimāli pieļaujamais galvenās cirtes apjoms priežu mežaudzēm tiek aprēķināts kā "pēc vecuma otrā cirsma" – tas nozīmē, ka tiek ņemts vērā arī 61–70 gadus veco mežaudžu īpatsvars, kas ir ievērojami mazāks nekā iepriekšējā perioda maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes apjoma aprēķināšanas laikā. Tāpat viens no maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma samazināšanās iemesliem ir to meža platību palielināšanās, kurās nav atļauta galvenā cirte. Salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes aprēķinu platība, kas nav iekļauta aprēķinos galvenās cirtes aizlieguma dēļ, ir palielinājusies: iepriekš to veidoja 219 000 hektāru, bet patlaban – 301 000 hektāru valstij piederošo mežu.
Tā kā aprēķinātā krāja kubikmetros ir atvasināts rādītājs, kas iegūts, reizinot platību hektāros ar vidējo attiecīgās koku sugas pieaugušu un pāraugušu mežaudžu krāju, šis rādītājs ir tikai indikatīvs. Koku ciršanas apjomu galvenajā cirtē valsts mežos uzrauga VMD, izsniedzot atsevišķu apliecinājumu (atļauju) koku ciršanai.
Maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma pamatrādītājs ir meža platība hektāros, no kuras atvasināts iespējamais ciršanas apjoms kubikmetros, platību reizinot ar vidējo attiecīgās koku sugas pieaugušu un pāraugušu mežaudžu krāju. Rīkojuma projektā noteikts, ka VMD administrē ciršanas apjoma nepārsniegšanu pēc platības.
Lai valsts mežu apsaimniekotājiem un VMD nodrošinātu maksimāli vienkāršu pāreju no viena plānošanas perioda (2021.–2025. gada) uz nākamo plānošanas periodu (2026.–2030. gadu), kā arī ievērojot to, ka apliecinājums ir derīgs trīs gadus, rīkojuma projektā paredzēts, ka koku ciršanas maksimālajā apjomā 2026.–2030. gadam valsts mežos galvenajā cirtē neieskaita to koku ciršanas apjomu, kam apliecinājums izsniegts atbilstoši maksimāli pieļaujamajam koku ciršanas apjomam 2021.–2025. gadā. Savukārt apliecinājumus 2026.–2030. gada ciršanas apjomam VMD izsniedz no 2025. gada 1. novembra saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" noteikto kārtību, un tie stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā. Šāds pārejas periods nepieciešams, lai nodrošinātu netraucētu koksnes produktu ražošanu un piegādi no valsts mežiem, kā arī izlīdzinātu VMD slodzi 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā. VMD tehniski nodrošina katras cirsmas atbilstību konkrētajam plānošanas periodam.
Meža likuma 45. panta otrā daļa paredz, ka tad, ja rekonstruktīvajā cirtē un galvenās cirtes vecumu sasniegušās mežaudzēs sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma nocirstā platība pārsniedz piecus procentus no Ministru kabineta noteiktās maksimāli pieļaujamās galvenās cirtes platības, Ministru kabinets pārskata maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu galvenajā cirtē. Laikā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 19. novembrim valsts mežos rekonstruktīvajā cirtē un sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma (sanitārā vienlaidus cirtē) galvenās cirtes vecumu sasniegušās mežaudzēs nocirstā platība kopā ar platību, kurā ir izsniegti apliecinājumi koku ciršanai un koku ciršana vēl notiek, ir sasniegusi 407 423 kubikmetrus 1864 hektāru platībā, jeb 2,06 % no Ministru kabineta 2020. gada 13. augusta rīkojumā Nr. 435 "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2021.–2025. gadam" noteiktās maksimāli pieļaujamās galvenās cirtes platības, tāpēc nav nepieciešams pārskatīt maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu galvenajā cirtē 2021.–2025. gadam.
Laikā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 19. novembrim valsts mežos atmežošanas cirtē nocirstā platība kopā ar platību, kurā ir izsniegti apliecinājumi koku ciršanai un koku ciršana vēl notiek, ir sasniegusi 196 677 kubikmetrus 1032 hektāru platībā, jeb 1 % no Ministru kabineta 2020. gada 13. augusta rīkojumā Nr. 435 "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2021.–2025. gadam" noteiktās maksimāli pieļaujamās galvenās cirtes platības, tajā skaitā valsts robežu ierīkošanai un militārās infrastruktūras un projekta "Rail Baltica" vajadzībām atmežojamās platības, kuras atmežo AS "Latvijas valsts meži" uz tai piešķirto tiesību pamata iegūt koksni no atmežošanas darbiem. Tā kā, aprēķinot maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu galvenā cirtē 2026.–2030. gadam, ir ņemts vērā sanitārajā vienlaidu, rekonstruktīvajā un atmežošanas cirtē nocirstais apjoms, ne sanitārās vienlaidu cirtes apjoms, kas palielinājās egļu astoņzobu mizgrauža izplatības dēļ, ne atmežošanas cirtes apjoms, kas palielinājās saistībā ar valsts robežas ierīkošanas, militāro infrastruktūru un projekta "Rail Baltica" vajadzībām, neietekmēs Latvijas iespējas pildīt saistības, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli ES nozīmes biotopiem.