Anotācija (ex-ante)

Rīgas pašvaldībā ir vislielākā cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem koncentrācija Latvijā un ir nepietiekams grupu dzīvokļu un DAC pakalpojumu nodrošinājums. Ar katru gadu pieprasījums pēc grupu dzīvokļiem personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem palielinās un personu rindā gaidīšanas laiks grupu dzīvokļa pakalpojuma saņemšanai var aizņemt ilgāku laiku - no 3 līdz 5 gadiem, kas skaidri pierāda nepieciešamību attīstīt grupu dzīvokļa pakalpojumu tieši šai mērķa grupai.
Ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc grupu dzīvokļa pakalpojuma Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē, Rīgas pašvaldība ir ieinteresēta jauna grupu dzīvokļa izveidē Rīgā. Īpaši Rīgas pašvaldība ir ieinteresēta grupu dzīvokļa pakalpojuma attīstīšanā personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (smagiem garīgās attīstības traucējumiem, autiska spektra traucējumiem un multifunkcionāliem traucējumiem, u.c.), kura darbības pamatā ir personu, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, neatkarības maksimāla saglabāšana un dzīves kvalitātes uzlabošana.

Lai risinātu iepriekšminēto situāciju, ir plānots īstenot jaunu - 9.3.1.3. pasākumu “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Rīgas valstspilsētas pašvaldībā” (turpmāk – pasākums).
Jauna pasākuma īstenošanu ir atbalstījis arī MK, kurš 2021. gada 28. septembra sēdē pieņēma lēmumu (prot. 64., 37.§ 10. punkts), kas atļauj LM izņēmuma kārtā novirzīt daļu 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” (turpmāk – 9.3.1.1. pasākums) finansējuma (508 182 EUR apmērā) jauna pasākuma īstenošanai Rīgas pašvaldībā specifiskā atbalsta mērķa 9.3.1. “Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā” ietvaros.

Attiecīgi Rīgas pašvaldība ar specifiskiem un inovatīviem risinājumiem plāno izveidot jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru – grupu dzīvokļus un DAC personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Grupu dzīvokļi tiks veidoti, vadoties pēc universālā dizaina pamatprincipiem – tiecoties radīt vidi, ko pēc iespējas patstāvīgi var izmantot visi grupu dzīvokļa pakalpojuma saņēmēji. Atšķirībā no Rīgas pašvaldībā esošajiem grupu dzīvokļiem, jauno grupu dzīvokli plānots izveidot ģimeniskai videi pietuvinātu, kurā arī maksimāli tiks ievēroti klientu pašnoteikšanās principi jeb griba, t.sk., dienas režīms pielāgots katra klienta individuālajam dienas režīmam.
Grupu dzīvokļu pakalpojums tiks paredzēts 16 personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (ar smagiem attīstības traucējumiem, autiska spektra traucējumiem, iespējams kombinācijā ar kustību traucējumiem un/vai sensoriem (redze/dzirde) traucējumiem), nodrošinot personāla diennakts atbalstu un mājokli pakalpojuma saņemšanas laikā. Lielākā daļa potenciālo grupu dzīvokļa pakalpojuma saņēmēju pārvietojas ar tehnisko palīglīdzekļu palīdzību vai ratiņkrēslā, nespēj pagatavot paši sev ēdienu, veikt pašaprūpi, kā arī viņiem nepieciešama diennakts uzraudzība. Šo personu patstāvīgās dzīves prasmes, fiziskās un garīgās spējas ir atbilstošas 3. vai 4. aprūpes līmenim (atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 138 „Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem). Ja minētām personām dzīvesvietā netiks nodrošināti viņu vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi,  personas potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā.

Grupu dzīvokļa ēkas un telpu dizainam tiks izvirzīti šādi būtiski principi:
-           nodrošinot iespēju visiem grupu dzīvokļa pakalpojuma saņēmējiem un darbiniekiem sasniegt visas telpas ēkā;
-           īpaša uzmanība tiks pievērsta māju sajūtu radīšanai, nodrošinot katram grupu dzīvokļa pakalpojuma saņēmējam privātas telpas, kopēju pagalmu un iespēju robežās kopēju terasi;
-           telpas tiks plānotas bez asiem stūriem un pagriezieniem, viegli uztveramas, visām telpām paredzētas platas durvju ailes bez sliekšņiem;
-           īpaša uzmanība tiks pievērsta gan telpu, gan ārtelpu pārskatāmībai, lai klientiem būtu viegli orientēties vidē, kā arī darbinieki varētu uzraudzīt notiekošo;
-           telpas aprīkotas ar informācijas tehnoloģiju sistēmām un risinājumiem, tehniskajiem palīglīdzekļiem efektīvai klientu uzraudzībai un maksimālai klientu neatkarības un pašaprūpes spēju saglabāšanai;
-           iekštelpās dominēs gaiša apdare, telpu apdare plānota bez vizuāliem kairinājumiem;
-           ēkai vai videi tiks izmantoti draudzīgi, atjaunojami materiāli, skaņas izolācija, radot veselīgu mikroklimatu.
Grupu dzīvokļa iekštelpu kopējā platība plānota vidēji 900 m2.

Ņemot vērā, ka daļai grupu dzīvokļa pakalpojuma saņēmēju ir nepieciešams dienas nodarbinātības pakalpojums, savukārt Rīgas pašvaldībā DAC apjoms ir nepietiekošs, pasākuma ietvaros tiks izveidots arī DAC, kurā fokuss tiktu vērsts uz vienkāršu nodarbinātības prasmju attīstību. DAC apmeklētu tie grupu dzīvokļa klienti, kuriem ir grūtības mainīt vidi un apmeklēt DAC, kas atrodas attālināti no grupu dzīvokļa atrašanās vietas (piemēram, ja cilvēkam ir smags autisms), kā arī DAC pakalpojumu varētu saņemt cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuru dzīvesvieta ir ārpus grupu dzīvokļa. DAC viens no būtiskākajiem aspektiem ir radīt vidi, kas nodrošina klientiem drošu vidi darboties individuāli vai grupu darba formā, dod iespēju komunikācijai un sadarbībai starp DAC pakalpojuma saņēmējiem. DAC speciālisti arī nodrošinās konsultācijās un atbalsta grupas vecākiem/piederīgajiem, kuriem ģimenē ir persona, t.sk. jaunietis ar garīga rakstura traucējumiem, tāpat profesionāls atbalsts un konsultācijas tikts plānotas profesionāļiem, kuri nodrošina pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem. DAC plānots izveidot 20 pakalpojuma sniegšanas vietas, kurā atbalstu saņemtu 20 – 25 personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem.

DAC izveidē tiks izvirzīti šādi būtiski principi:
-           tiks nodrošināta iespēja visiem DAC pakalpojuma saņēmējiem un darbiniekiem sasniegt visas telpas ēkā, plānojot vienstāvīgu ēku;
-           telpas tiks plānotas bez asiem stūriem un pagriezieniem, viegli uztveramas, visām telpām tiks paredzētas platas durvju ailes bez sliekšņiem;
-           īpaša uzmanība tiks pievērsta gan telpu, gan ārtelpu pārskatāmībai, lai klientiem būtu viegli orientēties vidē, kā arī darbinieki varētu uzraudzīt notiekošo;
-           telpas aprīkotas ar informācijas tehnoloģiju sistēmām un risinājumiem, tehniskajiem palīglīdzekļiem efektīvai klientu uzraudzībai un maksimālai klientu neatkarības un pašaprūpes spēju saglabāšanai;
-           iekštelpās dominēs gaiša apdare, telpu apdare plānota bez vizuāliem kairinājumiem;
-           ēkai vai videi tiks izmantoti draudzīgi, atjaunojami materiāli, skaņas izolācija, radot veselīgu mikroklimatu.
DAC iekštelpu kopējā platība tiek plānota 400 m2.

Grupu dzīvokļu un DAC pakalpojumu infrastruktūru plānots izveidot Rīgā, Priedaines ielā 11 uz Rīgas pašvaldībai piederoša zemes gabala.

Lai nodrošinātu iespēju Rīgas pašvaldībā izveidot iepriekš minēto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstības risinājumu, ir izstrādāts MK noteikumu projekts, kura mērķis ir noteikt pasākuma īstenošanas vispārējos un specifiskos nosacījumus, tai skaitā:

Pasākuma mērķi - sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība Rīgas pašvaldībā;

Pasākuma mērķa grupu - pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras:
potenciāli var nonākt valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk – valsts ilgstošas aprūpes institūcija) un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa);
no valsts  ilgstošas  aprūpes institūcijām pāriet uz dzīvi sabiedrībā;

Pasākuma plānoto kopējo attiecināmo finansējumu - 2 600 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums  480 886 euro, valsts budžeta virssaistību finansējums 782 851 euro un nacionālais publiskais līdzfinansējums - 1 336 263 euro (tai skaitā valsts budžeta finansējums 27 296 euro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 16 972 euro un pašvaldību finansējums 1 291 995 euro). Pasākuma īstenošanai nepieciešamā kopējā attiecināmā finansējuma apmērs tika noteikts, balstoties uz pieņēmumu un Rīgas pašvaldības līdzšinējo pieredzi, par viena kvadrātmetra izbūves izmaksām līdzīgos infrastruktūras objektos, proti 2 000 euro par kvadrātmetru. Ņemot vērā izveidojamo grupu dzīvokļu un DAC pakalpojuma kopējo kvadratūru – 1 300 m2 (900 m2 grupu dzīvokļiem un 400 m2 – DAC), kopumā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidei Rīgas pašvaldībā nepieciešami 2 600 000 euro;

Pasākumam plānoto uzraudzības rādītāju - izveidoto un labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 36 (16 pakalpojumu vietas grupu dzīvokļu pakalpojumā un 20 pakalpojumu vietas DAC). Pasākuma iznākuma rādītājs ir sasniedzams līdz 2023.gada 31.decembrim.

Pasākuma izmaksu attiecināmības periodu - izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no 2021. gada 28. septembra. Kā izmaksu attiecināmības datums noteikts MK lēmuma par jauna pasākuma īstenošanas atbalstīšanu pieņemšanas datums, lai, ņemot vērā ierobežotos 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu īstenošanas, izdevumu attiecināmības un maksājumu veikšanas termiņus, Rīgas pašvaldība varētu iespējami ātri  uzsākt projekta īstenošanu;

Citus vispārējos nosacījumus – pasākuma atlases veidu (ierobežota projektu iesniegumu atlase), atbildīgās iestādes funkciju veicēju (LM) un prasības projekta iesniedzējam (Rīgas pašvaldībai);

Pasākuma atbalstāmās darbības un to specifiskos īstenošanas nosacījumus:
1) Projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde (izņemot projekta iesnieguma izstrāde). Šajā darbībā finansējuma saņēmēja – Rīgas pašvaldības piesaistīts pakalpojuma sniedzējs nodrošinās būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrādi, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei, kā arī veiks citas nepieciešamās darbības, ja tas būs nepieciešamas projekta īstenošanas pamatojošas dokumentācijas izstrādei. Izmaksas projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrādei ir attiecināmas no 2021. gada 28. septembra;
2) Jaunu būvju būvniecība (vai esošo būvju pārbūve vai atjaunošana). Šajā darbībā Rīgas pašvaldības piesaistīts pakalpojuma sniedzējs izveidos infrastruktūru DAC un grupu dzīvokļiem Rīgā, Priedaines ielā 11. Šīs darbības ietvaros var veikt būvdarbus, būvekspertīzi, būvuzraudzību un autoruzraudzību, teritorijas labiekārtošanu, kā arī darbības, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā. Tāpat, lai apmierinātu cilvēku ar ļoti smagiem garīga rakstura un multifunkcionāliem traucējumiem vajadzības, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē un pakalpojuma vietu pielāgošanā tiks īstenoti specifiski risinājumi (piemēram, telpu plānojums, tehniskais aprīkojums, plānotais personāla atbalsts u.c.) un inovatīvas pieejas pakalpojumu nodrošināšanā (piemēram, inovatīvi produkti, pakalpojumu sniegšanas modeļi, kas vienlaicīgi atbilst mērķa grupas personas sociālajām vajadzībām u.c.). Savukārt teritorijas labiekārtošanas ietvaros var paredzēt arī teritorijas pielāgojumus brīvā laika pavadīšanai.
3) Materiāli tehniskā nodrošinājuma iegāde. Šis darbības ietvaros Rīgas pašvaldība, piesaistot attiecīgus pakalpojuma sniedzējus, veiks izveidotās vai atjaunotās infrastruktūras telpu aprīkošanai nepieciešamā, tai skaitā specifiskā materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi, tostarp mēbeļu, tehnisko palīglīdzekļu un citu pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo ierīču un materiālu iegādi. Datoru un datorprogrammatūras iegāde darbības ietvaros ir pieļaujama, ja projektā ir pamatota to izmantošana sabiedrībā balstīta sociālā pakalpojuma sniegšanā pasākuma mērķa grupai, piem., DAC cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem sociālās rehabilitācijas programmas ietvaros tiks apmācītas datora lietošanā.
4) Projekta informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana. Šajā darbībā Rīgas pašvaldība, nepieciešamības gadījumā piesaistot pakalpojuma sniedzēju, nodrošina obligātos informācijas un publicitātes pasākumus par projekta īstenošanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013[1] un normatīvajam aktam par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu.
5) Projekta vadība un īstenošana. Projekta vadību un īstenošanu nodrošinās Rīgas pašvaldības piesaistītais projekta vadības personāls;

Pasākuma izmaksas un to ierobežojumus - pasākuma ietvaros plāno:
1) tiešās attiecināmās izmaksas - personāla atlīdzības izmaksas (projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas) un pārējās projekta īstenošanas izmaksas (pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas). Tiešajām attiecināmajām izmaksām tiek noteikti šādi izmaksu ierobežojumi un attiecināšanas nosacījumi:
   - personāla atlīdzības izmaksas nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas neietver projekta tiešās personāla atlīdzības izmaksas;
   - projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanai un būvuzraudzībai, autoruzraudzībai un būvekspertīzei var plānot izmaksas, kas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
   - būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādes izmaksas ir attiecināmas līdz 10 procentiem no būvdarbu līguma summas;
   - teritorijas labiekārtošanai plāno izmaksas tādā apmērā, lai atbilstoši būvniecības normatīvajos tiesību aktos noteiktajam nodrošinātu būves nodošanu ekspluatācijā;
   - projekta informācijas un publicitātes pasākumiem plāno izmaksas, kas nepārsniedz divus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
   - darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas projekta vadības personālam jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai plāno ne vairāk kā 3 000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā.
2) netiešās attiecināmās izmaksas - projektā var plānot kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām personāla atlīdzības izmaksām, ko aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.
3) neparedzētās izmaksas - projektā var plānot kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz piecus procentus no kopējām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām;
4) neattiecināmās izmaksas – visas izmaksas, kas pārsniedz noteiktos tiešo attiecināmo izmaksu  ierobežojumus vai attiecināšanas nosacījumus un tās Rīgas pašvaldība sedz no saviem līdzekļiem.

Citus specifiskus pasākuma īstenošanas nosacījumus, tai skaitā:
   - Rīgas pašvaldība var pretendēt uz atbalstu pasākumā, ja nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir Rīgas pašvaldības īpašumā vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības īpašumā;
   - papildus būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktajam tiek sniegtas vides pieejamības ekspertu konsultācijas un veiktas specifiskas darbības vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai personām ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, kustību un pārvietošanās traucējumiem un garīga rakstura traucējumiem;
   - nosacījumu, ka projekta ietvaros nav atbalstāma fosilo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšana;
   - pienākumu piesaistīt pakalpojuma sniedzējus atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru;
   - nodrošināt projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas Rīgas pašvaldībai;
   - citus specifiskus un ar projekta īstenošanu saistītus nosacījumus.

Projekta īstenošanas vietu un termiņu – projektu īsteno Latvijas teritorijā līdz 2023. gada 31. decembrim.

Pasākuma īstenošanas termiņš ir ļoti ierobežots – līdz 2023.gada 31.decembrim (jeb 25 mēneši). Attiecīgi nepieciešams pēc iespējas ātrāk noslēgt projekta īstenošanas līgumu un vairāk laika paredzēt projekta īstenošanas nodrošināšanai. Tāpat arī pasākumā ir plānots tikai viens projekts, attiecīgi jāvērtē ir tikai viens projekta iesniegums. Ņemot vērā minēto, tiek noteikts, ka sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem viena mēneša laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas datuma.
Pasākuma īstenošana ir papildinoša 9.2.2.1. pasākumam “Deinstitucionalizācija” un 9.3.1.1. pasākumam un nedublēs abu pasākumu ietvaros sniegto atbalstu, jo Rīgas pašvaldības sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstības risinājums nav iekļauts Rīgas plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā 2017. – 2020. gadam.
Pasākuma īstenošana ir plānota kā izmēģinājuma projekts, lai ar specifiskiem un inovatīviem risinājumiem un Rīgas pašvaldības lielo pieredzi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā izveidotu infrastruktūru un dažādotu atbalstu tām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta ļoti smaga invaliditāte. Šāds atbalsts nepieciešams, lai šīs personas potenciāli nenonāktu valsts ilgstošās aprūpes institūcijās, kā arī dotu iespēju uzsākt dzīvi pašvaldībā personām, kurām pakalpojumi valsts ilgstošas aprūpes institūcijā vairs nav nepieciešami. Ieviestā izmēģinājuma projekta rezultāti tiks izmantoti kā labās prakses piemēri sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vai multifunkcionāliem traucējumiem arī citās Latvijas pašvaldībās 2021. -2027.gada ES fondu  plānošanas periodā. Vienlaikus izmēģinājuma projekta rezultāti tiks izmantoti sabiedrības stereotipu mazināšanai un attieksmes maiņai, jo joprojām daļā sabiedrības, tai skaitā, pašvaldību pārstāvju, skatījumā cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem atbilstošāka ir aprūpe valsts ilgstošas aprūpes institūcijās, nevis sabiedrībā pieejamais atbalsts un pakalpojumi.
Pēc pasākuma projekta īstenošanas beigām jaunizveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru turpinās uzturēt un tajā nodrošināt pakalpojumus mērķa grupas personām Rīgas pašvaldība sava budžeta ietvaros.

Noteikumu projekts ir papildināts ar jaunu pienākumu finansējuma saņēmējam, kas paredz, ka gadījumā, ja Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikumā noteiktajā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) finansējuma saņēmējs paredz mainīt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izmantošanas nosacījumus un tā rezultātā projekta darbības būs saistītas ar saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs iesniedz informāciju sadarbības iestādē par plānotajām izmaiņām

Papildus noteikumu projekts ir papildināts ar nosacījumu, ka gadījumos, noteikumu projekta 3.punktā minētā mērķa grupa nenodrošina pilnu projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras noslodzi, izveidotajā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā, tai skaitā projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšanas periodā, sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus var sniegt arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta III invaliditātes grupa vai nav noteikta invaliditāte, bet ir smagi vai ļoti smagi izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi. Vienlaikus gan finansējuma saņēmējam prioritāri izveidotajā pakalpojumu infrastruktūrā ir jāsniedz pakalpojumi cilvēkiem, kuriem ir smagi vai ļoti smagi izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006