22-TA-738: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Rīkojuma projekts "Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta septīto daļu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 7.pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Saskaņā ar Likuma 7.panta pirmo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem, ja likumā nav noteikts, ka attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas. Lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija, nosakot arī valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2004. gada 1. oktobra rīkojumu Nr. 719 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija” pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību “Elektronisko sakaru direkcija”” BO valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija” reorganizēja un izveidoja valsts akciju sabiedrību “Elektronisko sakaru direkcija”. 2004. gada 14. oktobrī VAS “Elektronisko sakaru direkcija” kā BO VAS “Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija” finanšu un saistību pārņēmēja tika reģistrēta Komercreģistrā.
Ar Ministru kabineta 2007. gada 21. februāra rīkojumu Nr. 105 “Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts akciju sabiedrības “Elektronisko sakaru direkcija” kapitāla daļas” 6. un 7. punktu tika noraidīts ierosinājums par kapitālsabiedrības privatizāciju un atteikts nodot privatizācijai valstij piederošās 1676351 kapitālsabiedrības akcijas, pamatojot to ar faktiem, ka Sabiedrība darbojas dabiskā monopola apstākļos, stratēģiski svarīgā nozarē un nozarē, kurā sabiedrībai jānodrošina augsti kvalitātes standarti un valsts var nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu – racionālu un efektīvu radiofrekvenču spektra un numerācijas resursu pārvaldi elektronisko sakaru nozarē, kas tiešā veidā ietekmē situāciju elektronisko sakaru nozarē.
Ministru kabinets 2011. gada 7. janvārī izdeva rīkojumu Nr.6 “Par valsts kapitāla daļu turētāju valsts akciju sabiedrībā “Elektronisko sakaru direkcija””, ar kuru Satiksmes ministrijas vietā par VAS “Elektronisko sakaru direkcija” kapitāla daļu turētāju tika noteikta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija).
2011. gada 18. oktobrī reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā uzņēmuma nosaukuma maiņa – valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari” (turpmāk - Sabiedrība).
Šobrīd Sabiedrība ir 100% valsts kapitālsabiedrība, un Ministrija ir kapitāla daļu turētājs.
Ņemot vērā minēto, tika izvērtēta valsts līdzdalības saglabāšanas nepieciešamība Sabiedrībā, kā arī noteikts jauns valsts līdzdalības vispārējais stratēģiskais mērķis.
Ar Ministru kabineta 2007. gada 21. februāra rīkojumu Nr. 105 “Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts akciju sabiedrības “Elektronisko sakaru direkcija” kapitāla daļas” 6. un 7. punktu tika noraidīts ierosinājums par kapitālsabiedrības privatizāciju un atteikts nodot privatizācijai valstij piederošās 1676351 kapitālsabiedrības akcijas, pamatojot to ar faktiem, ka Sabiedrība darbojas dabiskā monopola apstākļos, stratēģiski svarīgā nozarē un nozarē, kurā sabiedrībai jānodrošina augsti kvalitātes standarti un valsts var nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu – racionālu un efektīvu radiofrekvenču spektra un numerācijas resursu pārvaldi elektronisko sakaru nozarē, kas tiešā veidā ietekmē situāciju elektronisko sakaru nozarē.
Ministru kabinets 2011. gada 7. janvārī izdeva rīkojumu Nr.6 “Par valsts kapitāla daļu turētāju valsts akciju sabiedrībā “Elektronisko sakaru direkcija””, ar kuru Satiksmes ministrijas vietā par VAS “Elektronisko sakaru direkcija” kapitāla daļu turētāju tika noteikta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija).
2011. gada 18. oktobrī reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā uzņēmuma nosaukuma maiņa – valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari” (turpmāk - Sabiedrība).
Šobrīd Sabiedrība ir 100% valsts kapitālsabiedrība, un Ministrija ir kapitāla daļu turētājs.
Ņemot vērā minēto, tika izvērtēta valsts līdzdalības saglabāšanas nepieciešamība Sabiedrībā, kā arī noteikts jauns valsts līdzdalības vispārējais stratēģiskais mērķis.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta septītā daļa nosaka, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu un Likumu. Saskaņā ar Likuma 7.panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi. Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.
Risinājuma apraksts
Ministrijas iepriekš sagatavotais līdzdalības izvērtējums par Sabiedrību izskatīts Ministru kabineta 2016. gada 20.septembra sēdē, kurā nolemts atbalstīt valsts līdzdalības saglabāšanu Sabiedrībā, saglabājot tās pašreizējo juridisko statusu ar 100 procentiem valsts kapitāldaļu.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas prasībām, ciktāl likumā nav noteikts citādi, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība — situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Sabiedrības darbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. un 3. punkta nosacījumiem, proti:
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 15.panta septītā un astotā daļa noteic, ka Sabiedrība plāno apraides frekvenču spektra tehnisko izmantošanu saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu un Sabiedrībai, nosakot frekvences piešķīrumus vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto televīzijas programmu raidīšanai, nodrošina, ka tie neierobežo ciparu televīzijas nacionālos un reģionālos tīklus un nepārkāpj starptautiskajos līgumos par apraidi noteikto.
Saskaņā ar Likuma 1. panta pirmās daļas astoņpadsmito punktu vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Pamatojoties uz Likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu, Sabiedrībai tiek noteikts vispārējais stratēģiskais mērķis - nodrošināt racionālu un efektīvu radiofrekvenču spektra un numerācijas resursu pārvaldi elektronisko sakaru nozarē, pilnveidot radiofrekvenču pārvaldības mehānismu, nodrošināt nepārtrauktu radiofrekvenču spektra uzraudzību un efektīvu frekvenču resursu plānošanu, kā arī attīstot elektronisko atļauju apriti, nodrošinot efektīvāku un ātrāku klientu apkalpošanu, piedāvājot arvien vairāk saņemt pakalpojumus e-vidē.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas prasībām, ciktāl likumā nav noteikts citādi, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība — situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Sabiedrības darbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. un 3. punkta nosacījumiem, proti:
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 15.panta septītā un astotā daļa noteic, ka Sabiedrība plāno apraides frekvenču spektra tehnisko izmantošanu saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu un Sabiedrībai, nosakot frekvences piešķīrumus vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto televīzijas programmu raidīšanai, nodrošina, ka tie neierobežo ciparu televīzijas nacionālos un reģionālos tīklus un nepārkāpj starptautiskajos līgumos par apraidi noteikto.
Saskaņā ar Likuma 1. panta pirmās daļas astoņpadsmito punktu vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Pamatojoties uz Likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu, Sabiedrībai tiek noteikts vispārējais stratēģiskais mērķis - nodrošināt racionālu un efektīvu radiofrekvenču spektra un numerācijas resursu pārvaldi elektronisko sakaru nozarē, pilnveidot radiofrekvenču pārvaldības mehānismu, nodrošināt nepārtrauktu radiofrekvenču spektra uzraudzību un efektīvu frekvenču resursu plānošanu, kā arī attīstot elektronisko atļauju apriti, nodrošinot efektīvāku un ātrāku klientu apkalpošanu, piedāvājot arvien vairāk saņemt pakalpojumus e-vidē.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Sabiedrības pārveide par valsts aģentūru, visticamāk, atstās ietekmi uz valsts budžetu, proti:
1) Pirmkārt, var rasties situācija, kur, izpildot Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto, Sabiedrībai var būt nepieciešamība steidzami veikt salīdzinoši lielus kapitālieguldījumus radiofrekvenču infrastruktūrā. Kapitālsabiedrības statusā Sabiedrība to varētu nodrošināt no tās uzkrātajiem līdzekļiem. Gadījumā, ja nepieciešamās investīcijas pārsniedz Sabiedrības finansiālās iespējas, Sabiedrība var izmantot tirgū pieejamos finanšu instrumentus. Attiecīgi valsts budžetam netiek uzlikts risks par šādiem kapitālieguldījumiem.
2) Otrkārt, ietekme uz valsts budžetu būtu mērāma arī potenciāli nesaņemto dividenžu izteiksmē. Saskaņā ar Sabiedrības ilgtermiņa prognozēm Sabiedrības ieņēmumi no komercpakalpojumiem laika posmā no 2022. – 2024.gadam tiek plānoti 2,8 milj.EUR apmērā, peļņa aptuveni 0,33 milj.EUR, līdz ar to paredzamā valsts budžetā iemaksājamā dividende 0,26 milj.EUR apmērā.
Papildus jāņem vērā, ka ka 2020.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Likumā, kur pārejas noteikumu 25.punkts paredz, ka publiskas personas akciju sabiedrībā, kas nodibināta līdz 2020.gada 1.janvārim, un kurā nav izveidota padome, ievērojot šā likuma 106. pantā noteikto, ne vēlāk kā līdz 2020.gada 1.jūnijam izveido padomi vai līdz 2020.gada 1.decembrim pārveido akciju sabiedrību par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Ievērojot minēto, Sabiedrībā tika izveidota padome un tā darbojas četru padomes locekļu sastāvā.
1) Pirmkārt, var rasties situācija, kur, izpildot Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto, Sabiedrībai var būt nepieciešamība steidzami veikt salīdzinoši lielus kapitālieguldījumus radiofrekvenču infrastruktūrā. Kapitālsabiedrības statusā Sabiedrība to varētu nodrošināt no tās uzkrātajiem līdzekļiem. Gadījumā, ja nepieciešamās investīcijas pārsniedz Sabiedrības finansiālās iespējas, Sabiedrība var izmantot tirgū pieejamos finanšu instrumentus. Attiecīgi valsts budžetam netiek uzlikts risks par šādiem kapitālieguldījumiem.
2) Otrkārt, ietekme uz valsts budžetu būtu mērāma arī potenciāli nesaņemto dividenžu izteiksmē. Saskaņā ar Sabiedrības ilgtermiņa prognozēm Sabiedrības ieņēmumi no komercpakalpojumiem laika posmā no 2022. – 2024.gadam tiek plānoti 2,8 milj.EUR apmērā, peļņa aptuveni 0,33 milj.EUR, līdz ar to paredzamā valsts budžetā iemaksājamā dividende 0,26 milj.EUR apmērā.
Papildus jāņem vērā, ka ka 2020.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Likumā, kur pārejas noteikumu 25.punkts paredz, ka publiskas personas akciju sabiedrībā, kas nodibināta līdz 2020.gada 1.janvārim, un kurā nav izveidota padome, ievērojot šā likuma 106. pantā noteikto, ne vēlāk kā līdz 2020.gada 1.jūnijam izveido padomi vai līdz 2020.gada 1.decembrim pārveido akciju sabiedrību par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Ievērojot minēto, Sabiedrībā tika izveidota padome un tā darbojas četru padomes locekļu sastāvā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Informatīvajā ziņojumā “Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts akciju sabiedrībā “Elektroniskie sakari”” (Tiesību akta lietas ID 22-TA-602) norādīti ieņēmumi no likumā noteiktajām Sabiedrības funkcijām (izņemot Numerācijas datu bāzes uzturēšanas nodrošināšana) un komercpakalpojumiem.
Sabiedrības līdzšinējā darbība ir pilnībā sevi attaisnojusi, un tās statuss kā stratēģisks radiofrekvenču spektra un numerācijas resursu pārvaldītājs ir atbilstošākais valsts iesaistei šajā jomā.
Sabiedrības līdzšinējā darbība ir pilnībā sevi attaisnojusi, un tās statuss kā stratēģisks radiofrekvenču spektra un numerācijas resursu pārvaldītājs ir atbilstošākais valsts iesaistei šajā jomā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Papildus norādām informāciju par Sabiedrības sniegtajiem komercpakalpojumiem:
1. Specializētās informācijas sistēma - radiomonitoringa programmatūra “SKUDRA” un frekvenču uzraudzības informācijas sistēma “SKUDRA SERVER”;
2. 5G TECHRITORY PLATFORMA;
3. Apmācības;
4. Inženiertehniskie mērījumi un pakalpojumi;
5.Telpu noma.
1. Specializētās informācijas sistēma - radiomonitoringa programmatūra “SKUDRA” un frekvenču uzraudzības informācijas sistēma “SKUDRA SERVER”;
2. 5G TECHRITORY PLATFORMA;
3. Apmācības;
4. Inženiertehniskie mērījumi un pakalpojumi;
5.Telpu noma.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts ir saistīts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts akciju sabiedrībā “Elektroniskie sakari”” (Tiesību akta lietas ID 22-TA-602) (iesniegts Valsts kancelejā 21.02.2022). Izsludināts 02.09.2021.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi