Anotācija (ex-ante)

Sīksūtījumu pārvadājumi kā pārvadājumu veids vairs nepastāv. Sīksūtījumu pārvadājumus kā pārvadājumu veidu agrāk pārsvarā izmantoja fiziskās personas, lai nosūtītu personīgās mantas. Sīksūtījumu pārvadājumu nodrošināšanas process bija laikietilpīgs un resursu ietilpīgs, jo dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam bija nepieciešams uzglabāt pārvadāšanai pieņemtos sīksūtījumus līdz tiek sakrāts nepieciešamais apjoms iekraušanai vagonā, pārvadāšanas ceļā bija jānodrošina šķirošanas punkti utt. Savukārt, sīksūtījumu nosūtītājiem nebija citu alternatīvu kā izmantot dzelzceļa pakalpojumus. Līdz ar jaunu pārvadājumu veidu parādīšanos, nosūtītāji sāka izmantot tos, jo tie bija izdevīgāki finansiālajā un laika ziņā. Turklāt nav pieprasījuma pēc šāda pakalpojuma no nosūtītāju puses. Arī pārvadātāju dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifos šāds pakalpojums netiek piedāvāts. Līdz ar to ar sīksūtījumu pārvadāšanu saistītais regulējums vairs nav aktuāls.

Noteikumu 3.punkts ir izteikts jaunā redakcijā.

Mainījās vagonu parka struktūra attiecībā uz vagonu piederību, līdz ar to mainījās izmantošanas nosacījumi un atbildības principi. Kopš Noteikumu spēkā stāšanās samazinājies dzelzceļam jeb pārvadātājiem piederošo vagonu skaits un ir pieaudzis privāto vagonu skaits. Noteikumu 20.punktā nepieciešams precizēt, ka pēc pārvadājuma līguma pabeigšanas, pārvadātājs nav atbildīgs par turpmākajām darbībām ar vagonu un turpmākās darbības tiek veiktas saskaņā ar tās personas norādījumiem, kuras valdījumā uz īpašuma tiesību vai cita tiesiskā pamatojuma atrodas vagons. Savukārt Noteikumu 89.punktā ir nepieciešams noteikt nosacījumu, lai pārvadātājs pēc pārvadājuma pabeigšanas varētu vagonus izmantot citam kravas pārvadājumam.

Noteikumu 20. un 89. punkts ir izteikts jaunā redakcijā.

Ministru kabineta 2020.gada 30.jūnija noteikumos Nr.424 “Pavadzīmes aizpildīšanas noteikumi dzelzceļa kravu pārvadājumos” (turpmāk – MK noteikumi Nr.424) vairs nav paredzēts veikt šajos punktos minētās atzīmes, bet pārvadājuma maksas iekasēšanas jautājums ir atkarīgs no vagona piederības un tiek regulēts ar citiem dokumentiem.

Noteikumu 23. un 24.punkts ir svītrots.

Ministru kabineta noteikumos noteiktās tiesību normas attiecībā uz vagonu tīrīšanas vai mazgāšanas jautājumu dublējas savā starpā. Ir nepieciešams svītrot Noteikumu 82.punktu, jo Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumu Nr. 506 “Noteikumi par kravu pieņemšanu pārvadāšanai pa dzelzceļu” 151.punktā ir noteikts, ka pārvadātājs nepārbauda, vai pārvadātājam nepiederošam vagonam ir veikta vagona tīrīšana vai apstrāde. Savukārt Noteikumu 91.punkts ir jāsvītro, jo  Ministru kabineta 2003.gada 4.februāra noteikumos Nr. 70 “Dzelzceļa kravas pārvadājumu noteikumi”, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr. 226 “Noteikumi par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu” un Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumos Nr. 377 “Noteikumi par lejamkravu pārvadāšanu cisternās un bunkura pusvagonos”  noteiktie gadījumi paliek regulēti bez šīs norādes. Savukārt Noteikumu 90.punkta jaunā redakcija aizstāj gan veco, gan Noteikumu 111.punktā noteikto.

Noteikumu 82., 91. un 111.punkts ir svītrots. Noteikumu 90. punkts ir izteikts jaunā redakcijā.

Stājoties spēkā MK noteikumiem Nr.424, mainījās pavadzīmes veidlapa un pavadzīmes ailes ar nosaukumu “Dzelzceļa atzīmes” vairs neeksistē. Līdz ar to Noteikumu 128. un 129.punktā sniegtās atsauces vairs nav aktuālas.

Noteikumu 128. un 129.punkts ir izteikts jaunā redakcijā.