Anotācija (ex-ante)

Noteikt, ka MK noteikumi Nr. 1065 ir izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 14. punktu.

Ņemot vērā, ka MK noteikumus ierosināts papildināt ar finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk- ERAF), nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 1065 deleģējumu.

Saskaņā ar  Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta ceturto daļu, Ministru kabinets apstiprina programmas un nosaka to īstenošanas kārtību, finansējumu, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tai skaitā finansējumu  akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – Altum) izdevumu segšanai. Atbalstāmās darbības attiecībā uz aizdevumiem ir noteiktas MK noteikumu Nr.1065 II un III nodaļā, savukārt jautājumus attiecībā uz izmaksu attiecināmības nosacījumiem, tai skaitā finansējumu Altum izdevumu segšanai,  nosaka Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumos  Nr.118 “Noteikumi par finanšu instrument un fondu fonda īstenošanas kārtību darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt mazo un vidējo komersantu izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs” un 3.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.118), kuros ir veikti attiecīgie grozījumi[1].




[1] Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumi Nr. 826 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumos Nr. 118 "Noteikumi par finanšu instrumentu un fondu fonda īstenošanas kārtību darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt mazo un vidējo komersantu izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" un 3.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu" pasākumu ieviešanai"

 

Noteikt, ka aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai papildus pieejami 32 miljoni euro no ERAF tai skaitā React - EU finansējums – 7 miljoni euro.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 2.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.38) 49.§ “Informatīvais ziņojums “Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai”” un 2020.gada 11.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47) 84.§ “Informatīvais ziņojums “Par virssaistību izmantošanu Covid-19 seku mīkstināšanas pasākumiem ES fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ieviešanā” Ekonomikas ministrijai tika piešķirts papildu virssaistības pasākumu īstenošanai, lai mazinātu COVID-19 sekas. Ekonomikas ministrija ierosina novirzīt piešķirto finansējumu no 3.prioritārā virziena “Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja” finansējumu 7 miljonu euro apmērā un ERAF finansējumu no 1.prioritārā virziena “Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju” 25 miljonu euro apmērā novirzīt aizdevumu izsniegšanai MK noteikumu Nr. 1065 ietvaros.  Minētais finansējums ar 2021. gada 9. jūnija darbības programmu apstiprinātajiem grozījumiem tiek pārcelts uz 13.1.1.SAM (React-EU).
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda Finanšu instrumentu sākotnējais izvērtējums paredzēja, ka ir nepieciešams piedāvāt izaugsmes aizdevumus, kurus tiešo finanšu instrumentu veidā izsniedz sabiedrība “Altum”, kur sākotnēji šis instruments netika izveidots nepietiekamā finansējuma dēļ. Ņemot vērā finansējuma pārdali un papildus piešķirto finansējumu šobrīd ir iespēja piedāvāt saimnieciskās darbības veicējiem arī izaugsmes aizdevumus, kas veicinās ne tikai to izaugsmi, bet arī palīdzēs pārvarēt Covid-19 izraisītās krīzes sekas.   Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 23. aprīļa regulas Nr.2020/558, ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, (tā saucamā CRII+ regula) preambulas 9.punkts un 2.pantā ietvertā regulas Nr.1303/2013 25.a panta 10.punkts paredz, ka atlikušajā plānošanas periodā vairs nebūtu jāprasa pārskatīt un atjaunināt ex ante novērtējumu un iesniegt atjauninātus uzņēmējdarbības plānus vai līdzvērtīgus dokumentus, kas ir daļa no apliecinošajiem dokumentiem, kuri pierāda, ka piešķirtais atbalsts ticis izmantots tā paredzētajam mērķim. Ievērojot minēto Ekonomikas ministrija neveiks Ex-ante izvērtējuma pārskatīšanu un to neatjauninās.
MK noteikumos Nr. 1065 arī ir noteikti sasniedzamie iznākuma rādītāji – atbalstīto saimnieciskās darbības veicēju skaits. Ņemot vērā, ka darbības programmā noteiktais rādītājs ir atbalstīto komersantu skaits, bet MK noteikumu ietvaros atbalsts tiek sniegts saimnieciskās darbības veicējiem, Ekonomikas ministrija ierosina MK noteikumos Nr. 1065 iznākuma rādītājus noformulēt atbilstoši šo noteikumu regulējumam un lietotajiem terminiem.
Attiecīgi precizēts, ka 25 000 000 EUR ERAF līdzekļi, kas tiek pārdalīts no 1.prioritārā virziena līdz 2023.gada 31.decembrim atbalsts ir jāsniedz 125 saimnieciskās darbības veicējiem, savukārt no React – EU (5 950 000 EUR ERAF un 1 050 000 EUR Valsts budžeta finansējums) par 2021.gada piešķīrumu atbalsts ir jāsniedz 38 komersantiem un 2022.gada piešķīrumu 17 saimnieciskās darbības veicējiem.
Sabiedrība “Altum” maksājumu pieprasījumu par React – EU finansējumu 7 000 000 euro apmērā iesniegs CFLA 2023.gadā.

Noteikt prasības papildu piešķirtā finansējuma izmantošanai, paredzot, ka:

- papildu piešķirtais finansējums var tikt piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir sīkās (mikro), mazās un vidējās kooperatīvās sabiedrības, kurām saskaņā ar kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem piešķirts atbilstības statuss vai kuri atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, L 187), 1. pielikumā noteiktajām definīcijām.
- no šiem resursiem var tikt finansēti MK noteikumos Nr. 1065 noteiktie apgrozāmo līdzekļu un investīciju aizdevumi un netiek finansēti aizdevumi, energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un aizdevumi energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju naudas plūsmas iegādei;
- Altum izveido aizdevumu fondu (tiek grāmatvediski nodalīts papildus piešķirtais finansējums), lai nodrošinātu ERAF finansējuma nodalīšanu;
- Altum pārvaldības izmaksas tiks segtas no atmaksātā publiskā finansējuma par aizdevumiem, kas izsniegti ar ERAF finansējumu (atbalsta saņēmēja maksājumiem par šiem aizdevumiem), līdz ar to nav nepieciešams noteikt robežvērtības pārvaldības izmaksām, kas radušās šo aizdevumu ietvaros. Skaidrojam, visos Altum produktos, kas tiek ieviesti saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 118, šāda pieeja tiek piemērota jau šobrīd. Tāpat, lai novērstu pārkompensācijas riskus, tiks ievēroti Eiropas Komisijas 2015.gada 9.jūnija lēmuma Nr. SA.36904 (2014/N) "LHZB attīstības (programmu) daļa un Latvijas vienotās attīstības finanšu institūcijas izveide"  norādītais.
- ERAF finansējums sedz zaudējumus no neatgūtajiem aizdevumiem.

Precizēt atbalstāmās darbības.

1) Ekonomikas ministrija ierosina precizēt MK noteikumu Nr. 1065 11.8. apakšpunktu. Minētie grozījumi nepieciešami, lai tiktu nodrošināta  daudzdzīvokļu māju projektu attīstīšanas finansēšana, tādējādi nodrošinot dzīvojamā fonda veidošanos un veicinot mājokļa pieejamību Latvijā uz tirgus nosacījumiem. 
Nepieciešamību veicināt mājokļa pieejamību Latvijā norāda gan OECD 2020.gadā veiktais sadarbības projekts ar Ekonomikas ministriju, gan arī 2021.gadā Altum Ekonomikas ministrijas uzdevumā pasūtītais pētījums “Tirgus nepilnības izvērtējums par finansējumu nekustamo īpašumu attīstītājiem daudzīvokļu ēku projektu attīstīšanai ārpus Rīgas un Pierīgas”.
OECD savā 2020.gada pētījumā par mājokļu pieejamību Latvijā[1], rosina:
 * investēt kvalitatīvu mājokļu pieejamībā,  samazinot ar būvniecību saistītās administratīvās izmaksas; un izzinot inovatīvu pieeju izmantošanu, lai būvētu pieejamus mājokļus ar augstākiem vides standartiem un kvalitāti, bet par zemākām izmaksām;
* attīstīt pieejamāku un pievilcīgāku komerciālo īres tirgu, nodrošinot vienādus nosacījumus visiem komerciālā īres tirgus dalībniekiem, tādējādi atbalstot pieejamākas un pievilcīgākas īres iespējas dažādojot mājokļu piedāvātāju loku.
Mājokļu pieejamība ir būtiska arī ekonomikas attīstībai, tā ne tikai ietekmē mājsaimniecību labklājības līmeni, bet arī to pieeju ekonomiskās izaugsmes iespējām, nodrošinot vai liedzot tām iespēju aktīvi piedalīties darba tirgū un ekonomikā kopumā.
Analizējot situāciju Latvijā, jānorāda, ka dzīvojamais fonds noveco un tā tehniskais stāvoklis nav apmierinošs.  Vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laika vai pirmskara daudzstāvu ēkās. Kopš neatkarības atgūšanas ir uzbūvēti tikai 4% no kopējā dzīvokļu skaita daudzdzīvokļu ēkās, kas salīdzinoši ar citām OECD valstīm ir viens no zemākajiem rādītājiem un rezultātā dzīvojamais fonds Latvijā nolietojas straujāk nekā jaunu dzīves vietu būvniecība.
Atbilstoši Latio Mājokļu tirgus  pārskatam par 2020.gadu[2] lielākā daļa īpašumu joprojām tiek iegādāti Rīgā (85 %) un Pierīgā (10 %). Reģionos pieprasījums pēc mājokļiem nav samazinājies, bet liela daļa saskaras ar piedāvājuma trūkumu, īpaši no jauna būvētās dzīvojamās ēkās.
Privāto investīciju apmērs daudzdzīvokļu namu būvniecībā Latvijā jau vairākus gadus ievērojami atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Ja 2020.gadā Latvijā daudzdzīvokļu ēkās uzbūvēti 1 938  dzīvokļi (2019.gadā 1 889), tad Igaunijā un Lietuvā uzbūvēti ievērojami vairāk– Igaunijā 4 561 dzīvokļi (2019.gadā 4 193)  un Lietuvā 6 284 dzīvokļi (2019.gadā 5 507).
Ārpus Rīgas un Pierīgas 10 gadu laikā ir uzbūvētas tikai dažas ēkas ar jauniem dzīvokļiem – Vidzemē šajā periodā uzbūvētajās ēkās kopā ir 118 dzīvokļi, Kurzemē 219 dzīvokļi, Zemgalē 116 dzīvokļi, bet Latgalē 21 dzīvokļi. Līdz ar to, ja iedzīvotājs vēlas ārpus Rīgas vai Pierīgas dzīvot jaunā, energoefektīvā mājoklī, šādi īpašumi pieejami ļoti retos gadījumos un tikai otrreizējā tirgū. Īpaši negatīvi šāda situācija ietekmē jaunās ģimenes, jaunos speciālistus un augstskolu absolventus, kuriem Latvijas reģionos ir pieejams mazāk pievilcīgs dzīvojamais fonds, salīdzinot ar Rīgu, Pierīgu vai mājokli emigrācijā. Turklāt atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Valmierā, Cēsīs, Siguldā ir ļoti ierobežots vai vispār nav īres dzīvokļu piedāvājums lielā pieprasījuma un mazā piedāvājuma dēļ un cenas atsevišķos gadījumos pārsniedz līdzvērtīga mājokļa cenas Rīgā.
Ieguldījumi mājokļu pieejamības veicināšanai ir būtiski Latvijas ekonomikas atlabšanai, jo dzīvesvietas pieejamība ir būtisks faktors, kas ierobežo iedzīvotāju emigrāciju, sekmē iekšējo mobilitāti un iedzīvotājiem ar dažādiem ienākumu līmeņiem veicina pieejamību darbavietām, jo īpaši reģionos, tādejādi veicinot ekonomisko aktivitāti valstī, kas ir jo īpaši būtiski pēc Covid-19 izraisītās krīzes.

Papildus OECD sadarbības projektam un lai pamatotu grozījumus MK noteikumos,  Ekonomikas ministrijas uzdevumā Altum 2021.gadā pasūtīja pētījumu “Tirgus nepilnības izvērtējums par finansējumu nekustamo īpašumu attīstītājiem daudzīvokļu ēku projektu attīstīšanai ārpus Rīgas un Pierīgas” un tā secinājumi ir šādi:
- pēdējo 5 gadu laikā nav novērojama aktīva daudzdzīvokļu māju būvniecības projektu attīstīšana ārpus Rīgas un Pierīgas. Atrodami vien atsevišķi šādu projektu piemēri, kas skaidrojams ar:
   * vienlīdz augsto būvniecības pašizmaksu daudzdzīvokļu māju būvniecībai Rīgā un ārpus tās;
   * būtiskām atšķirībām dzīvokļu cenu līmeņos, tirgus aktivitātē un iedzīvotāju maksātspējā, salīdzinot Rīgu un Pierīgu ar pārējām Latvijas pilsētām;
   * būtiskām atšķirībām nekustamā īpašuma tirgus aktivitātē, salīdzinot Rīgu un analīzei izvēlētās pilsētās;
   * to, ka tikai atsevišķi nekustamā īpašuma attīstītāji (būvkomersanti) specializējas darbībai ārpus Rīgas un Pierīgas un neliela daļa no tiem var izpildīt nosacījumus kredītiestāžu aizdevumu saņemšanai (pašu dalība projektā, pašu kapitāls, nodrošinājums, esoša naudas plūsma u.c.).
- ņemot vērā augstākminēto, ir novērojams piedāvājuma iztrūkums dzīvokļiem t.s. “jaunajos projektos” gan uz pārdošanu, gan uz īri ārpus Rīgas un Pierīgas, kas skaidrojams ar nepietiekami augsto nekustamā īpašuma cenu līmeni minētajās pilsētās, lai nodrošinātu šādu attīstības projektu rentabilitāti, taču no otras puses novērojams pieprasījums pēc šādiem dzīvokļiem reģionālos attīstības centros, it īpaši uz īri, kas liecina par tirgus nepilnību šajā tirgus segmentā.
- mazā darījumu, nekustamo īpašumu attīstītāju, investoru un banku aktivitāte daudzdzīvokļu ēku projektu attīstīšanai uz pārdošanu ārpus Rīgas un Pierīgas visvairāk skaidrojama ar nepietiekami augsto nekustamā īpašuma cenu līmeni minētajās pilsētās, lai nodrošinātu šādu attīstības projektu rentabilitāti:
   * ir pamatotas bažas par daudzdzīvokļu māju projektu attīstības projektu ekonomisko pamatojumu;
   * pie novērotām maksimālām dzīvokļu pārdošanas cenām visticamāk nebūtu pamatoti plānot daudzdzīvokļu mājas būvniecību un dzīvokļu tālāku pārdošanu ar tirgus (bez valsts atbalsts) projektu finansēšanas nosacījumiem, jo dzīvokļu pārdošanas cena praktiski nosegtu tikai būvniecības pašizmaksu un šādā gadījumā investori nevarētu plānot dzīvokļu pārdošanu pirmreizējā tirgū, kas apliekas ar PVN. Atsevišķos gadījumos, iespējams, pārdošana varētu būt pamatota ar īpašiem valsts atbalsta nosacījumiem vai īrei ar izpirkuma tiesībām;
   * vienlaicīgi var novērot, ka maksimālās dzīvokļu cenas otrreizējā tirgū atsevišķās pilsētās pietuvojas dzīvokļu pašizmaksai t.s. “jaunajos projektos”, un atsevišķos “jaunajos projektos” piedāvātās dzīvokļu cenas dzīvokļiem var nodrošināt pietiekamu projekta rentabilitāti;
   * Kopumā jāsecina, ka daudzdzīvokļu ēku projektu attīstīšana ārpus Rīgas un Pierīgas būtu ekonomiski pamatota tikai atsevišķās pilsētās un/vai ar atvieglotiem finansēšanas nosacījumiem.
- nekustamo īpašumu attīstīšanai galvenokārt pieejami aizdevumi ar termiņu līdz 15 gadiem, attīstītājiem jānodrošina pašu līdzdalība 30%-50% no projekta izmaksām, bet aizdevuma procentu maksājumiem vismaz sākotnēji nepieciešama esošas uzņēmējdarbības naudas plūsma, nepieciešams papildus nodrošinājums, kas neveicina nekustamo īpašumu attīstīšanu reģionos. Finansējuma pieejamība ir ierobežota un finansējums, galvenokārt, pieejams nekustamā īpašuma attīstītājiem ar spēcīgu finanšu kapacitāti, kas  spēj jaunu projekta attīstību nodrošināt ar esoša biznesa naudas plūsmu, ķīlas objektiem, tādējādi neveicinot daudzdzīvokļu ēku projektu attīstīšanā ārpus Rīgas un Pierīgas.
- ir novērojama tirgus nepilnība attiecībā uz finansējumu nekustamo īpašumu attīstītājiem daudzdzīvokļu ēku projektu attīstīšanai uz īri reģionālajās pilsētās, kas daļēji skaidrojama ar nepietiekami augsto nekustamā īpašuma cenu līmeni lai nodrošinātu šādu attīstības projektu rentabilitāti, bet daļēji skaidrojama arī ar ilgtermiņa kredītu (virs 15 gadiem) nepieejamību tirgū un prasībām aizdevuma saņemšanai (pašu dalība projektā, pašu kapitāls, nodrošinājums, esoša naudas plūsma u.c.).
- daudzdzīvokļu māju projektu attīstību pārdošanai un uz īri ārpus Rīgas un Pierīgas uz tirgus nosacījumiem veicinātu un nodrošinātu:
   * jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšana un turpmāka īres tirgus attīstība un izaugsme Latvijā;
   * ilgtermiņa kredītu ar atvieglotiem nosacījumiem pieejamība attīstītājiem (aizdevuma termiņš virs 15 gadiem, nodrošinājuma garantija, daļēji atlikta pamatsumma, samazinātas nodrošinājuma un kapitāla prasības u.c.);
   *izsvērti finanšu atbalsta mehānismi būvniecības izmaksu daļējai segšanai.
(Pētījums ir ierobežotas pieejamības ziņojums, ņemot vērā tajā atspoguļoto personu viedokli un privātu informāciju, un ir pieejams Ekonomikas ministrijai un Altum.  Vienlaikus ar pētījuma rezultātiem ir iepazīstināta Finanšu nozares asociācija un Finanšu ministrija).

Aizdevumus  dzīvojamās mājas vai daudzdzīvokļu mājas projekta attīstīšanai (tālākai dzīvokļu realizācijai vai izīrēšanai) paredzēts izsniegt apgrozāmo līdzekļu un investīciju aizdevumu veidā, tai skaitā izmantojot  papildus pieejamo ERAF finansējumu  un tas ir kā papildinošs  tirgū pieejamajam finansējumam. Ar dzīvojamo māju šajos noteikumos ir paredzētas  triju vai vairāku dzīvokļu māja. Aizdevumi paredzēti attīstītājiem, kurus šobrīd nav gatavas finansēt komercbankas, piemēram, mājas atrašanās vietas dēļ reģionā ar salīdzinoši zemāku ekonomisko aktivitāti, kāda tā ir Rīgā vai Pierīga. Ir paredzams, ka pēc projekta  veiksmīgas attīstīšanas  un uzsākot dzīvokļu realizāciju Altum aizdevums var tikt refinansēts uz komercbankām, tā kā riska līmenis aizdevumam vairs nav augsts, kā tas ir projekta attīstīšanas sākotnējā fāzē.

Papildus norādāms, ka nacionālais un Eiropas Savienības regulējums neierobežo atbalsta sniegšanu Altum finanšu instrumentos projektiem nekustama īpašuma attīstīšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrijas ieskatā ir pamatoti veikt grozījumus MK noteikumos, un precizēt 11.5. un 11.8.apakšpunktus:
1.1) 11.5. apakšpunktā nosakot, ka atbalstu MK noteikumu Nr.1065 ietvaros nesniedz    operācijām ar nekustamo īpašumu (NACE 2. red. L sadaļa "Operācijas ar nekustamo īpašumu") izņemot 68.1 grupu “Sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana” un 68.2 grupu “Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana” daļā par sava nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, ja saimnieciskās darbības veicējs veiks nekustamā īpašuma (būve), kura galvenais lietošanas veids atbilstoši normatīvajam regulējumam par būvju klasifikāciju ir triju vai vairāku dzīvokļu māja, būvniecību, atjaunošanu vai pārbūvi ārpus Jūrmalas valstspilsētas, Rīgas valstspilsētas un Rīgas valstspilsētai piegulošo novadu (Mārupes novads, Olaines novads, Ķekavas novads, Salaspils novads, Ropažu novads, Ādažu novads) administratīvās teritorijas.
1.2) 11.8. apakšpunktu svītrojot, jo regulējums ir noteikts 11.5.apakšpunktā.”

2) Ekonomikas ministrija ierosina papildināt noteikumus ar 11.9. apakšpunktu, ņemot vērā ERAF finansējuma izmantošanas nosacījumus. Noteikumu projekts paredz papildus noteikt, ka no ERAF finansētie aizdevumi nedrīkst tikt izmantoti neapbūvētas zemes iegādei un citu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētu projektu īstenošanai, kā arī darījumiem, kas saistīti ar tirdzniecības centru izveidi.

3) Šobrīd MK noteikumos Nr.1065 nav atrunāts kādi ir nosacījumi investīciju aizdevuma piešķiršanai, ja tiek iegādātas kapitāldaļas, tāpēc Ekonomikas ministrija ierosina papildināt MK noteikumus Nr.1065 ar 23.² punktu, kurā tiek precizēti nosacījumi par investīciju aizdevuma piešķiršanu kapitāldaļu iegādei. Nosakot, ka saņemot investīciju aizdevumu kapitālsabiedrību kapitāla daļu iegādei, tiek vērtēts, vai darbības rezultātā tiek nodrošināta saimnieciskās darbības veicēja attīstība vai darbības paplašināšana.

4) Tieslietu ministrijas skaidrojumam formulējums "pasludināts maksātnespējas process" aptver arī tādus maksātnespējas stāvokļa risinājumus kā bankrots, sanācija un mierizlīgums, līdz ar to aptver arī tos maksātnespējas procesus, kas pasludināti saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un Maksātnespējas likumu, kas bija spēkā līdz 2010. gada 1. novembrim”. Nepieciešams papildināt MKN 1065 10.2. apakšpunktu, jo sabiedrība Altum var pārbaudīt reģistros, vai aizņēmējam ir ierosināts vai pasludināts maksātnespējas process, ierosināts vai īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, apturēta vai izbeigta saimnieciskā darbība. Pēc reģistriem sabiedrība Altum nevar pārbaudīt, vai aizņēmējs atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru. Tāpēc nepieciešams noteikt, ka atbilstību šim nosacījumam apliecina aizņēmēja apliecinājums. Šāda apliecinājuma iegūšanu jau šobrīd paredz sabiedrības Altum iekšējās procedūras, tāpēc sabiedrība Altum pieprasa iesniegt šo apliecinājumu jau šobrīd, tādejādi aizņēmējiem netiks izvirzītas papildu prasības.

[1] https://issuu.com/oecd.publishing/docs/latvia_housing_report_web-1
[2] http://latio.lv/lv/pakalpojumi/tirgus-analize/majoklu-tirgus/174/2-majoklu-tirgus-parskats-2020-h1-v2.pdf

Palielināt energoefektivitātes aizdevumu maksimālo apmēru līdz 5 milj. euro.

MK noteikumu Nr.  1065 III.¹ nodaļā “Aizdevumi energoefektivitātes pasākumu īstenošanai” ir noteikta kārtība, kādā akciju sabiedrība Altum piešķir aizdevumus ar energoefektivitātes pasākumiem saistītu projektu īstenošanai saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem. MK noteikumu Nr. 1065 30.⁸ punkts nosaka, ka aizdevuma maksimālais apmērs saimnieciskās darbības veicējam, tostarp energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējam, ir 2 850 000 euro. Ekonomikas ministrija ierosina noteikto aizdevuma 2 850 000 euro apmērā palielināt uz 5 000 000 euro.
Altum uz 2020. gada 23. novembri ir piešķīrusi 44 aizdevumus 32 saimnieciskās darbības veicēju un energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju energoefektivitātes uzlabošanai, atjaunojamo resursu izmantošanai enerģijas ražošanai un ilgtspējīgam transportam 18.18 milj. euro apmērā. Vislielākais aizdevumu kopīgais apmērs (6,94 milj. euro) ir piešķirts 20 saimnieciskās darbības veicējiem aizdevumiem, kuru apmērs svārstās no 100 000 euro līdz 999 999, 99 euro, aizdevumi 2 saimnieciskās darbības veicējiem piešķirti virs 2 000 00 milj. euro, veidojot kopējo apjomu 5,4 milj. euro apmērā. Aizdevumi apmērā no 1 000 000 milj. euro līdz 1 999 999, 99 euro ir piešķirti 4 saimnieciskās darbības veicējiem par kopēju apjomu 5,52 milj. euro. Vismazākie aizdevumi līdz 99 999, 99 euro ir piešķirti 6 saimnieciskās darbības veicējiem par kopēju finansējumu 0,32 milj. euro apmērā.
Altum pašlaik ir identificējusi  5 saimnieciskās darbības veicējus, kuri vēlētos īstenot energoefektivitātes uzlabošanas projektus un to kopējā Altum aizdevuma summa pārsniegtu 2,85 milj, euro. Šie jau ir esoši Altum klienti, kuru projektu turpmākā finansēšana ir būtiska kopējai energoefektivitātes uzlabošanas, atjaunojamo energoresursu nodrošināšanas un ilgtspējīga transporta ekosistēmas attīstībai Latvijā.
Papildus arī Eiropas Komisijas “Green Deal” stratēģijas ietvaros ir noteikta nepieciešamība pēc lielāka apmēra aizdevumiem energoefektivitātes paaugstināšanas jomā, tāpēc tuvākajā nākotnē vēl citiem saimnieciskās darbības veicējiem varētu būt vajadzīga pieeja lielākiem resursiem, lai īstenotu investīciju ietilpīgus energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektus. Piemēram, vēja un saules enerģijas izmantošanai, esošo ēku (virs 10 000 m²) atjaunošanai vai jaunu gandrīz nulles enerģijas nedzīvojamo ēku būvniecībai. Īpaši aktuāli piedāvātie MK noteikumu Nr. 1065 grozījumi ir energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju darbības paplašināšanai.
Energoefektivitātes aizdevumu limita palielināšana nepieciešama noteiktiem virzieniem – energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem (ESKO) un projektiem, kuru ietvaros tiek attīstītas energoefektīvas nedzīvojamās ēkas. Energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem apgaismojuma un saules paneļu segmentos nereti nav pieejams finansējums nepieciešamajā apmērā tālākai attīstībai, ņemot vērā to, ka šīs nozares joprojām ir jaunas, atrodas sākotnējā attīstības fāzē un to darbības specifikas dēļ šo nozaru uzņēmumiem galvenokārt nav pieejams nodrošinājums. Līdz ar to tiek ierosināts palielināt maksimālo Altum aizdevuma limitu, paredzot, ka nākotnē arī citi finansētāji tiks piesaistīti šāda veida projektu finansēšanā. Otrs virziens saistīts ar to, ka energoefektīvu (pārsniedzot būvnormatīvos noteiktās prasības) nedzīvojamo telpu būvniecība ir dārgāka, projektiem ir nepieciešams lielāks finansējums, kas atsevišķos gadījumos lielāka riska projektos var nebūt pieejams kredītiestādēs, bet ir nepieciešams projekta īstenošanai uzņēmuma tālākai attīstībai.
Vienlaikus jānorāda, ka arī kredītiestādes šobrīd ievieš ES Ilgtspējīgas finansēšanas ietvaru, paredzot finansējuma piedāvājumos plašāku ilgtspējas kritēriju izvērtējumu, tajā skaitā energoefektivitātes jomā. Tā kā ilgtspējas kritēriju piemērošanas vadlīnijas šobrīd tiek izstrādātas arī ES līmenī, būs nepieciešams turpmāks dialogs starp nozares ministrijām, uzņēmējiem, kredītiestādēm, Altum par šo kritēriju integrēšanu arī atbalsta programmās ar mērķi pilnveidot  atbalsta programmu, lai arī nākotnē tā būtu papildinoša tirgū pieejamam finansējumam. Lai sasniegtu būtiski plašāku finansēto ilgtspējīgo (t.sk. energoefektivitātes paaugstināšanas) projektu skaitu, tiks turpināta un attīstīta sadarbība ar citiem finansētājiem, arī izstrādājot jaunas atbalsta programmas ilgtspējīgu projektu finansēšanai, tostarp energoefektivitātes uzlabošanas jomā.

Uz aizdevuma saņemšanu varēs pretendēt Latvijā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs neatkarīgi no tā, kurā sektorā atbilstoši institucionālo sektoru klasifikācijai – vispārējās valdības vai privātajā – uzņēmums atrodas.
Paredzēts, ka ESKO pakalpojumu saņēmējiem, ja tie atbilstoši institucionālo sektoru klasifikācijai atrodas vispārējās valdības sektorā, aizdevumu varēs sniegt gadījumā, ja tas nodrošina neitrālu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu.

 

Svītrot prasību, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi var tikt īstenoti tikai Latvijas Republikas teritorijā.

Ekonomikas ministrijas ieskatā nav nepieciešams noteikt ierobežojumus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas vietai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1065 prasībām aizdevums tiek sniegts tikai Latvijā reģistrētam saimnieciskās darbības veicējam. Šobrīd, ņemot vērā, ka Altum aizdevumus var izsniegt, piemēram, energoservisa kompānijām, kuru klienti var atrasties arī ārpus Latvijas teritorijas, kas tieši demonstrē Altum finansētās energoservisa kompānijas biznesa potenciālu un izaugsmi, noteikt ierobežojumus uz šādas kompānijas potenciālo klientu atrašanās vietām, nav samērīgi un nepieciešami.
Prasības svītrošana un iespēja ESKO ar Altum sniegto aizdevumu sniegt pakalpojumus arī ārpus Latvijas teritorijas, ir saskaņā ar Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030.gadam pausto, kur šobrīd vājā energoservisa pakalpojumu tirgus attīstīšana ir noteikta kā būtisks priekšnosacījums nacionālo mērķu sasniegšanai, kā arī šis plāns paredz virkni rīcību ESKO tirgus attīstīšanai. Dažādos plānošanas dokumentos kā viens no iemesliem vājam ESKO tirgum Latvijā tiek minēts, ka tirgus attīstība ir lēna, jo šobrīd ESKO kompānijām ir ierobežots klientu loks, ņemot vērā, ka kopumā Latvijā sabiedrības izpratne par ESKO pakalpojumiem ir zema. Tātad, nosakot, ka ESKO pakalpojumi sniedzami tikai Latvijas teritorijā, var uzskatīt, ka tiek noteikts būtisks šķērslis šāda tirgus attīstībai, jo tiek ievērojami samazināts iespējamo ESKO klientu loks. Papildus, sniedzot energoservisa pakalpojumu būtībai atbilstošu atbalstu, ESKO kompānijām ir iespēja kļūt pietiekami spēcīgām, lai sniegtu ieguldījumu arī citu valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā – piedāvāt pakalpojumus Latvijā, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas projektus sektoros, kas noteikti kā būtiski tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai – dzīvojamās mājas, valsts ēkas un uzņēmumi.
Papildus skaidrojam, ka saskaņā ar līdzšinējo Altum pieredzi, aizdevumi ESKO, kuri pakalpojumus sniedz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanā, netiek piešķirti. Līdz šim finansējumu saņem apgaismojuma ESKO, kuriem ir nepieciešami mazāki ieguldījumi viena projekta ietvaros, kas nodrošina arī ātrāku investīciju apriti un spēj nodrošināt ekonomisko pamatojumu, un aizdevuma apmaksu nodrošināt no panāktajiem siltumenerģijas ietaupījumiem.
Ņemot vērā augstāk minēto, var secināt, ka ESKO uzņēmumi, kuriem ir piemēroti Altum aizdevumi to izaugsmes veicināšanai, ir uzņēmumi, kas paši un tiem sniegtais Altum atbalsts veicinās šādus Latvijas Nacionālās enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam mērķus, kas noteikti plāna 1.pielikumā “Plāna rīcībpolitikas konteksta sasaiste ar Latvijā spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem un tajos noteiktajiem politikas virzieniem”:
   * “Veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai”, ieguldot jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes veicināšanā, gan individuālo, gan partnerības projektu veidā, kā arī atbalstot uzņēmumus videi draudzīgu un energoefektīvu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā.
   * “Nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES enerģijas tīklos”, veicinot energoefektīvu ielu apgaismojums pilsētās.
   * “Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, efektīva ES struktūrfondu izmantošana, uzņēmumu pieejas finansēm nodrošināšana ar mērķi atbalstīt produktīvās investīcijas”, veicinot efektīvas apgaismojuma infrastruktūras ieviešana pašvaldību publiskajās teritorijās, atbalstu inovatīvu komersantu attīstībai.
   * “Nodrošināt alternatīvo pasākumu ieviešanu: rūpniecības sektorā; mājsaimniecību sektorā; pakalpojumu sektorā”, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu lielajos elektroenerģijas patērētājos.
Saskaņā ar Altum sniegto informāciju par tā klientu tuvāko gadu nākotnes attīstības plāniem, Ekonomikas ministrija skaidro:
   - ESKO klientu portfeli veido klienti no dažādām valstīm. Vienlaikus ESKO uzņēmumi ir norādījuši, ka to mērķis nodrošināt, ka vairāk kā puse no klientiem ir Latvijā.
   - Iespēja sadarbības nodrošināšanai ar klientiem arī ārpus Latvijas ESKO ir būtiska, jo pakalpojumu eksports ļauj celt ESKO konkurētspēju arī lokāli.
   - Būtiski arī norādīt, ka virkne potenciālo un esošo ESKO klientu ražotnes, noliktavas, veikali u.c. darbojas vairākās valstīts, un visbiežāk šie klienti vēlas saņemt ESKO pakalpojumus no viena ESKO. Tātad, ja ESKO nav resursu nodrošināt pakalpojumus objektiem visās valstīs, kurās strādā tās klients, tas pakalpojumus nesniegs arī Latvijas teritorijā esošiem šī klienta objektiem.
   - Kā vienu no iemesliem vajadzībai meklēt klientus arī ārpus Latvijas, ESKO uzņēmumi arī norāda nākotnes iespējas piesaistīt finanšu resursus, jo piemēram, tādi lielie finansētāji kā EBRD un EIB vēlas sadarboties tikai ar Baltijas valstu ESKO portfeļiem.
   - ESKO ir īpaši ierobežotas finansējuma piesaistes iespējas, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu ārpus Latvijas, jo ESKO darījumos kredītiestādēm nav ķīlas - nekustamā īpašuma vai ražošanas iekārtu, līdz ar to kredītiestādes Latvijā nefinansēs darījumus Lietuvā vai Igaunijā, savukārt kredītiestādes Lietuvā un Igaunijā nefinansēs Latvijas uzņēmumu.
   - Vienlaikus ESKO uzsver, ka šie, Latvijā reģistrētie ESKO, savu pakalpojumu pārdošanu, iekārtu instalāciju un apkalpošanu veic no Latvijas, attiecīgi veicot arī visas noteiktās nodokļu nomaksas Latvijā. Vidēji no Altum aizdevuma 1 000 000 EUR apmērā, nomaksāto nodokļu apmērs valsts budžetā ir 15% jeb 150 000 EUR. Saskaņā ar Altum aplēsēm ESKO ir plānots piešķirt aizdevumus 17.4 milj. EUR apmērā, attiecīgi nodrošinot nodokļu nomaksu 2.6 milj. EUR apmērā.
   - Latvijas tirgū joprojām ir liels īstenojamo projektu potenciāls. Vienlaikus ESKO ir norādījuši, ka tie ievērojamu potenciālu redz Latvijas publiskā sektora energoefektivitātes uzlabošanā. Papildus ESKO skaidro, ka ņemot vērā, ka, piemēram, Igaunijā un Lietuvā ESKO uzņēmumu attīstība ir vēl zemākā līmenī, šobrīd Latvijā esošie ESKO nodrošina inovatīvu pakalpojumu eksportu no Latvijas.