23-TA-2151: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Būvniecības nozares priekšlikumi un Ekonomikas ministrijas iniciatīva
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt darbības sfēru noteikumus atbilstoši 27.04.2023. likumam “Grozījumi Būvniecības likumā”, kurā tika apvienotas būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātes un ieviest plānveidīgas uz risku analīzi balstītas prakses pārbaudes būvspecialistu uzraudzībā. Pārskatīt sodus par būvspeciālistu pārkāpumiem, noteikt termiņus kompetences pārbaudes eksāmena kārtošanai, noteikt, ka katrā darbības sfērā var būt tikai viena kompetences pārbaudes iestāde, apvienot gāzapgādes darbības sfēras un precizēt ostas un jūras hidrotehnisko būvju darbības sfēru tvērumu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Stājas spēkā vienlaikus ar Saeimā 2023.gada 27.aprīlī pieņemto likumu “Grozījumi Būvniecības likumā” (turpmāk – 2023.gada 27.aprīļa grozījumi Būvniecības likumā) – atbilstoši Būvniecības likuma pārejas noteikumu 29.punktam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
[1] Būvspeciālistu darbības sfēras ir ļoti sadrumstalotas un būvspeciālistiem katrā darbības sfērā ir jāizpilda kompetences pārbaudes iestādes minimālā praktiskā darba pieredzes programma, praktizējot vismaz 3 gadus 5 gadu laikā, kā arī apmeklējot profesionālās pilnveides pasākumus. Būvspeciālistiem ar patstāvīgās prakses tiesībām vairākās darbības sfērās nav iespējams pilnvērtīgi izpildīt šādas prasības, jo, strādājot uz pilnu slodzi, nav iespējams praktizēt vismaz 3 gadus 5 gadu laikā vairākās darbības sfērās. Rezultātā kompetences pārbaudes iestādes var pieprasīt nokārtot kompetences pārbaudi attiecībā uz darbības sfērām, kurās būvspeciālistam nav pietiekoša patstāvīgā prakse atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.169) 40.1.apakšpunktam vai arī būvspeciālisti paši sniedz iesniegumus par to darbības sfēru apturēšanu, kurās tie tik aktīvi nepraktizē. Līdz ar to būvniecības nozarē samazinās būvspeciālistu skaits, kuri var sniegt būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības pakalpojumus. Vienlaikus būvspeciālistiem, uzturot aktīvas darbības sfēras būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā, ir jāmaksā lielāka patstāvīgas prakses uzraudzības maksa (maksājot par katru darbības sfēru).
[2] Ja kompetences pārbaudes iestāde, veicot būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību, atbilstoši Noteikumu Nr.169 40.punktam konstatē, ka būvspeciālists mazāk nekā trīs gadus piecu gadu laikā kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav praktizējis būvspeciālista sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālists tiek uzaicināts kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai, kā arī, ja būvspeciālistam piecus gadus kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālistu uzaicina uz profesionālās pilnveides pārbaudi. Savukārt Noteikumu Nr.169 51.4.apakšpunktā noteikts, ka kompetences pārbaudes iestāde, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku, ja būvspeciālists atkārtoti nav nokārtojis vai, nepaziņojot kompetences pārbaudes iestādei objektīvu neierašanās iemeslu, nav ieradies uz kompetences pārbaudi. Rezultātā nereti rodas gadījumi, kad būvspeciālisti dažādos veidos izvairās no kompetences pārbaudes kārtošanas, jo kompetences pārbaudes nenokārtošanas gadījumā tiktu apturēta būvspeciālista pastāvīgās prakses sertifikāta darbība.
[3] Kompetences pārbaudes iestāde, izvērtējot sūdzību vai kompetences pārbaudes iestādes rīcībā esošo informāciju par būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku, ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē kādu no profesionālās darbības pārkāpumiem. Esošajā regulējumā sertifikāta apturēšanas termiņš ir noteikts ļoti plašs – no trim mēnešiem līdz 10 gadiem. Vienlaikus pārkāpumi, par kuriem var tikt apturēta sertifikāta darbība, ir uzskaitīti plašā amplitūdā no nepatiesu ziņu sniegšanas līdz darbībai vai bezdarbībai, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi. Šāda plaša interpretācija apgrūtina atbilstošu lēmumu pieņemšanas un tiesvedības procesu.
[4] Ekonomikas ministrija 2018. gada 23. augustā izdotajā rīkojumā Nr.2.17-1/2018/52 “Par vadlīniju un prasību apstiprināšanu būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, un to publiskošanu” (turpmāk – Rīkojums) un attiecīgi arī 2019. un 2022.gadā ar kompetences pārbaudes iestādēm noslēgtajos deleģēšanas līgumos tika iekļauta prasība, ka kompetences pārbaudes iestādes veic arī plānveidīgas uz risku analīzi balstītas pārbaudes, kurās izvērtē būvspeciālista sniegto pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā, ka šī prasība attiecībā uz plānveidīgas uz risku analīzi balstītām pārbaudēm nav nostiprināta normatīvajos aktos, kompetences pārbaudes iestādes nereti saskaras ar grūtībām veikt šīs pārbaudes, jo būvspeciālisti atsakās sadarboties un sniegt nepieciešamo informāciju, pamatojoties uz to, ka normatīvajos aktos šāda pārbaude nav noteikta.
[5] Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību vairākām biedrībām (biedrību saraksts un deleģēšanas līgumi ir pieejami saitē: https://www.em.gov.lv/lv/buvspecialisti), no kurām katra veic deleģēto funkciju savām darbības sfērām un šīm biedrībām nav kopīgas darbības sfēras, proti, katrai darbības sfērai ir tikai viena kompetences pārbaudes iestāde, kura veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību. Ņemot vērā, ka kompetences pārbaudes iestādēm ir nepieciešams personāls, telpas u.c. administratīvās izmaksas, Ekonomikas ministrija uzskata, ka nav samērīgi deleģēt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību tādām iestādēm, kuras nespēj sevi nodrošināt no saņemtās sertificēšanas pakalpojumu maksas, kas ir noteikta Noteikumu Nr. 169 65.punktā, Ministru kabineta 2019.gada 5.marta noteikumos Nr. 100 "Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis" un Ministru kabineta 2019.gada 7.maija noteikumos Nr. 189 "Arhitektu kompetences pārbaudes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis". Jaunām iestādēm, kurām nav pietiekošs apjoms sertificēto būvspeciālistu, kuri maksā ikgadējo uzraudzības maksu, nebūtu iespējams nodrošināt savu darbību no saņemtās sertificēšanas pakalpojumu maksas.
[6] Noteikumu Nr. 169 41.punktā ir noteikts, ka kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu noteikt būvspeciālistam pienākumu kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai, ja brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumiem piecu gadu laikā izteikts divas reizes. Tomēr šāds formulējums rada iespēju dažādām iestādēm dažādi piemērot regulējumu, jo kompetences pārbaudes iestādes var pieņemt lēmumu par atkārtotu kompetences pārbaudi un var arī šādu lēmumu nepieņemt.
[7] Noteikumu Nr. 169 54. punktā šobrīd ir noteikts, ka ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē maznozīmīgu būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumu, kas kopumā neietekmē būvprojekta, būvdarbu vai būvekspertīzes kvalitāti, tā pieņem attiecīgo informāciju zināšanai un šo noteikumu 42. punkta piemērošanai. Šādā redakcijā nav precīzi noteikts, kādus tieši pārkāpumus var uzskatīt par maznozīmīgiem, līdz ar to kompetences pārbaudes iestādes šo punktu interpretē dažādi.
[8] Lai mazinātu darbības sfēru sadrumstalotību, noteikumu projektā paredzēts apvienot sadales un lietotāju gāzes apgādes jomu ar pārvades gāzes un naftas apgādes jomu. Sadales un lietotāju gāzes apgādes jomā šobrīd kopā ir 243 aktīvas būvspeciālistu darbības sfēras un pārvades gāzes un naftas apgādes jomā ir 40 aktīvas būvspeciālsitu darbības sfēras. Ņemot vērā ka abām šīm jomām ir vienādas kvalifikācijas prasības attiecībā uz iegūstamo izglītību, būtu samērīgi šīs jomas apvienot, lai mazinātu būvspecālistu darbības sfēru sadrumstalotību un administratīvo slogu būvniecības ierosinātājiem, jo attiecībā uz gāzapgādi vairs nevajadzēs piesaistīt vairākus būvspeciālistus, bet pietiks ar vienu.
Vienlaikus attiecībā uz ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomas būvspeciālistu darbības tvērumu, jānorāda, ka šie būvspeciālisti var veikt lielu un nozīmīgu hidrotehnisko būvju (ostu un jūras hidrotehnisko būvju un lielo HES) projektēšanu, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzību un ekspertīzi, bet nevar šīs darbības veikt attiecībā uz mazākām un vienkāršākām hidrobūvēm (piemēram, dambji, polderi, mazie HES u.c. hidrotehniskās būves). Tādā gadījumā samazinātos administratīvais slogs būvniecības ierosinātājiem jo būtu lielāka būvspeciālistu pieejamība attiecībā uz hidrotehniskajām būvēm un ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvspeciālistiem, un būvspecialistiem samazināsies administratīvais slogs jo nebūs vairs nepieciešamība uzturēt atsevišķi sertifikātu hidrotehnisko būvju jomā.
[9] Atbilstoši 2023.gada 27.aprīļa likumam “Grozījumi Būvniecības likumā” 5.panta pirmās daļas 41 punktā noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdod noteikumus par kārtību, kādā kompetences pārbaudes iestāde veic būvinspektoru darbības uzraudzību. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 169 izdošanas pamatojumu un 1.punktā noteikto noteikumu tvērumu. Vienlaikus norādām, ka kārtība, kādā kompetences pārbaudes iestāde veic būvinspektoru darbības uzraudzību, jau bija noteikta Noteikumu Nr. 169 48.1, punktā, 50.4. un 51.5.8. apakšpunktos.
[2] Ja kompetences pārbaudes iestāde, veicot būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību, atbilstoši Noteikumu Nr.169 40.punktam konstatē, ka būvspeciālists mazāk nekā trīs gadus piecu gadu laikā kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav praktizējis būvspeciālista sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālists tiek uzaicināts kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai, kā arī, ja būvspeciālistam piecus gadus kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālistu uzaicina uz profesionālās pilnveides pārbaudi. Savukārt Noteikumu Nr.169 51.4.apakšpunktā noteikts, ka kompetences pārbaudes iestāde, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku, ja būvspeciālists atkārtoti nav nokārtojis vai, nepaziņojot kompetences pārbaudes iestādei objektīvu neierašanās iemeslu, nav ieradies uz kompetences pārbaudi. Rezultātā nereti rodas gadījumi, kad būvspeciālisti dažādos veidos izvairās no kompetences pārbaudes kārtošanas, jo kompetences pārbaudes nenokārtošanas gadījumā tiktu apturēta būvspeciālista pastāvīgās prakses sertifikāta darbība.
[3] Kompetences pārbaudes iestāde, izvērtējot sūdzību vai kompetences pārbaudes iestādes rīcībā esošo informāciju par būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku, ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē kādu no profesionālās darbības pārkāpumiem. Esošajā regulējumā sertifikāta apturēšanas termiņš ir noteikts ļoti plašs – no trim mēnešiem līdz 10 gadiem. Vienlaikus pārkāpumi, par kuriem var tikt apturēta sertifikāta darbība, ir uzskaitīti plašā amplitūdā no nepatiesu ziņu sniegšanas līdz darbībai vai bezdarbībai, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi. Šāda plaša interpretācija apgrūtina atbilstošu lēmumu pieņemšanas un tiesvedības procesu.
[4] Ekonomikas ministrija 2018. gada 23. augustā izdotajā rīkojumā Nr.2.17-1/2018/52 “Par vadlīniju un prasību apstiprināšanu būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, un to publiskošanu” (turpmāk – Rīkojums) un attiecīgi arī 2019. un 2022.gadā ar kompetences pārbaudes iestādēm noslēgtajos deleģēšanas līgumos tika iekļauta prasība, ka kompetences pārbaudes iestādes veic arī plānveidīgas uz risku analīzi balstītas pārbaudes, kurās izvērtē būvspeciālista sniegto pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā, ka šī prasība attiecībā uz plānveidīgas uz risku analīzi balstītām pārbaudēm nav nostiprināta normatīvajos aktos, kompetences pārbaudes iestādes nereti saskaras ar grūtībām veikt šīs pārbaudes, jo būvspeciālisti atsakās sadarboties un sniegt nepieciešamo informāciju, pamatojoties uz to, ka normatīvajos aktos šāda pārbaude nav noteikta.
[5] Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību vairākām biedrībām (biedrību saraksts un deleģēšanas līgumi ir pieejami saitē: https://www.em.gov.lv/lv/buvspecialisti), no kurām katra veic deleģēto funkciju savām darbības sfērām un šīm biedrībām nav kopīgas darbības sfēras, proti, katrai darbības sfērai ir tikai viena kompetences pārbaudes iestāde, kura veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību. Ņemot vērā, ka kompetences pārbaudes iestādēm ir nepieciešams personāls, telpas u.c. administratīvās izmaksas, Ekonomikas ministrija uzskata, ka nav samērīgi deleģēt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību tādām iestādēm, kuras nespēj sevi nodrošināt no saņemtās sertificēšanas pakalpojumu maksas, kas ir noteikta Noteikumu Nr. 169 65.punktā, Ministru kabineta 2019.gada 5.marta noteikumos Nr. 100 "Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis" un Ministru kabineta 2019.gada 7.maija noteikumos Nr. 189 "Arhitektu kompetences pārbaudes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis". Jaunām iestādēm, kurām nav pietiekošs apjoms sertificēto būvspeciālistu, kuri maksā ikgadējo uzraudzības maksu, nebūtu iespējams nodrošināt savu darbību no saņemtās sertificēšanas pakalpojumu maksas.
[6] Noteikumu Nr. 169 41.punktā ir noteikts, ka kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu noteikt būvspeciālistam pienākumu kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai, ja brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumiem piecu gadu laikā izteikts divas reizes. Tomēr šāds formulējums rada iespēju dažādām iestādēm dažādi piemērot regulējumu, jo kompetences pārbaudes iestādes var pieņemt lēmumu par atkārtotu kompetences pārbaudi un var arī šādu lēmumu nepieņemt.
[7] Noteikumu Nr. 169 54. punktā šobrīd ir noteikts, ka ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē maznozīmīgu būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumu, kas kopumā neietekmē būvprojekta, būvdarbu vai būvekspertīzes kvalitāti, tā pieņem attiecīgo informāciju zināšanai un šo noteikumu 42. punkta piemērošanai. Šādā redakcijā nav precīzi noteikts, kādus tieši pārkāpumus var uzskatīt par maznozīmīgiem, līdz ar to kompetences pārbaudes iestādes šo punktu interpretē dažādi.
[8] Lai mazinātu darbības sfēru sadrumstalotību, noteikumu projektā paredzēts apvienot sadales un lietotāju gāzes apgādes jomu ar pārvades gāzes un naftas apgādes jomu. Sadales un lietotāju gāzes apgādes jomā šobrīd kopā ir 243 aktīvas būvspeciālistu darbības sfēras un pārvades gāzes un naftas apgādes jomā ir 40 aktīvas būvspeciālsitu darbības sfēras. Ņemot vērā ka abām šīm jomām ir vienādas kvalifikācijas prasības attiecībā uz iegūstamo izglītību, būtu samērīgi šīs jomas apvienot, lai mazinātu būvspecālistu darbības sfēru sadrumstalotību un administratīvo slogu būvniecības ierosinātājiem, jo attiecībā uz gāzapgādi vairs nevajadzēs piesaistīt vairākus būvspeciālistus, bet pietiks ar vienu.
Vienlaikus attiecībā uz ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomas būvspeciālistu darbības tvērumu, jānorāda, ka šie būvspeciālisti var veikt lielu un nozīmīgu hidrotehnisko būvju (ostu un jūras hidrotehnisko būvju un lielo HES) projektēšanu, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzību un ekspertīzi, bet nevar šīs darbības veikt attiecībā uz mazākām un vienkāršākām hidrobūvēm (piemēram, dambji, polderi, mazie HES u.c. hidrotehniskās būves). Tādā gadījumā samazinātos administratīvais slogs būvniecības ierosinātājiem jo būtu lielāka būvspeciālistu pieejamība attiecībā uz hidrotehniskajām būvēm un ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvspeciālistiem, un būvspecialistiem samazināsies administratīvais slogs jo nebūs vairs nepieciešamība uzturēt atsevišķi sertifikātu hidrotehnisko būvju jomā.
[9] Atbilstoši 2023.gada 27.aprīļa likumam “Grozījumi Būvniecības likumā” 5.panta pirmās daļas 41 punktā noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdod noteikumus par kārtību, kādā kompetences pārbaudes iestāde veic būvinspektoru darbības uzraudzību. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 169 izdošanas pamatojumu un 1.punktā noteikto noteikumu tvērumu. Vienlaikus norādām, ka kārtība, kādā kompetences pārbaudes iestāde veic būvinspektoru darbības uzraudzību, jau bija noteikta Noteikumu Nr. 169 48.1, punktā, 50.4. un 51.5.8. apakšpunktos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Būvspeciālistu darbības sfēras ir ļoti sadrumstalotas un būvspeciālistiem katrā darbības sfērā ir jāizpilda kompetences pārbaudes iestādes minimālā praktiskā darba pieredzes programma, praktizējot vismaz 3 gadus 5 gadu laikā, kā arī apmeklējot profesionālās pilnveides pasākumus. Būvspeciālistiem ar patstāvīgās prakses tiesībām vairākās darbības sfērās nav iespējams pilnvērtīgi izpildīt šādas prasības, jo strādājot uz pilnu slodzi nav iespējams praktizēt vismaz 3 gadus 5 gadu laikā vairākās darbības sfērās. Rezultātā kompetences pārbaudes iestādes var pieprasīt nokārtot kompetences pārbaudi attiecībā uz darbības sfērām, kurās būvspeciālistam nav pietiekoša patstāvīgā prakse atbilstoši Noteikumu Nr.169 40.1.apakšpunktam vai arī būvspeciālisti paši sniedz iesniegumus par to darbības sfēru apturēšanu, kurās tie tik aktīvi nepraktizē. Līdz ar to būvniecības nozarē samazinās būvspeciālistu skaits, kuri var sniegt būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības pakalpojumus. Vienlaikus būvspeciālistiem uzturot aktīvas darbības sfēras būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības darbības sfērās ir jāmaksā lielāka patstāvīgas prakses uzraudzības maksa (maksā par katru darbības sfēru).
Risinājuma apraksts
[1] Ņemot vērā, ka vairākas kompetences pārbaudes iestādes ir norādījušas, ka būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība pēc būtības ir ļoti līdzīgas darbības sfēras un būvspeciālistiem ir problemātiski izpildīt minimālo patstāvīgās prakses apjomu tāpēc, nereti, patstāvīgā prakse būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā tiek skaitīta kopā, līdz ar to Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Būvniecības likumā (pieņemti Saeimā 27.04.2023.), kur šīs darbības sfēras ir apvienotas, padarot būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgas prakses uzraudzību efektīvāku un samazinot darbības sfēru sadrumstalotību un administratīvo slogu būvspeciālistiem un kompetences pārbaudes iestādēm. Vienlaikus norādām, ka kvalifikācijas prasības būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātēm ir vienādas attiecībā uz nepieciešamo izglītību attiecīgajās darbības sfērās. Nepieciešamības gadījumā kompetences pārbaudes iestādes, kuras veic kompetences novērtēšanu būvspeciālistiem būvdarbu vadīšanas specialitātē var izvirzīt papildu prasības attiecībā uz profesionālo pieredzi būvprakses sertifikāta saņemšanai, iekļaujot būvdarbu vadīšanas specialitātes minimālajā prakses pieredzē arī būvuzraudzību, kā arī kompetences novērtēšanā var iekļaut papildus jautājumus attiecībā uz būvuzraudzību. Lai ieviestu attiecīgo regulējumu, tiek veikti grozījumi Noteikumos Nr.169, izslēdzot no regulējuma būvuzraudzības specialitāti un papildinot būvdarbu vadītāja specialitātes darbības sfēras ar būvuzraudzību. Noteikumi stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, līdz ar to būvspeciālisti varēs veikt būvdarbu vadīšanu un būvuzraudzību uzturot tikai vienu patstāvīgās prakses sertifikātu būvdarbu vadīšanā.
Papildus 1. pielikuma tabulas svītroto punktu vietā vietā tiek atstāti tukši ieraksti, lai saglabātu numerāciju gan 2.5. punktā esošajai būvekspertīzes specialitātei un tās darbības sfērām, gan citām darbības sfērām.
Papildus 1. pielikuma tabulas svītroto punktu vietā vietā tiek atstāti tukši ieraksti, lai saglabātu numerāciju gan 2.5. punktā esošajai būvekspertīzes specialitātei un tās darbības sfērām, gan citām darbības sfērām.
Problēmas apraksts
[2] Ja kompetences pārbaudes iestāde, veicot būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību, atbilstoši Noteikumu Nr.169 40.punktam konstatē, ka būvspeciālists mazāk nekā trīs gadus piecu gadu laikā kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav praktizējis
būvspeciālista sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālists tiek uzaicināts kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai, kā arī, ja būvspeciālistam piecus gadus kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālistu uzaicina uz profesionālās pilnveides pārbaudi. Savukārt Noteikumu Nr.169 51.4. apakšpunktā noteikts, ka kompetences pārbaudes iestāde, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku, ja būvspeciālists atkārtoti nav nokārtojis vai, nepaziņojot kompetences pārbaudes iestādei objektīvu neierašanās iemeslu, nav ieradies uz kompetences pārbaudi. Rezultātā nereti rodas gadījumi, kas būvspeciālisti dažādos veidos izvairās no kompetences pārbaudes kārtošanas, jo kompetences pārbaudes nenokārtošanas gadījumā tiktu apturēta būvspeciālista pastāvīgās prakses sertifikāta darbība.
būvspeciālista sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālists tiek uzaicināts kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai, kā arī, ja būvspeciālistam piecus gadus kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālistu uzaicina uz profesionālās pilnveides pārbaudi. Savukārt Noteikumu Nr.169 51.4. apakšpunktā noteikts, ka kompetences pārbaudes iestāde, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku, ja būvspeciālists atkārtoti nav nokārtojis vai, nepaziņojot kompetences pārbaudes iestādei objektīvu neierašanās iemeslu, nav ieradies uz kompetences pārbaudi. Rezultātā nereti rodas gadījumi, kas būvspeciālisti dažādos veidos izvairās no kompetences pārbaudes kārtošanas, jo kompetences pārbaudes nenokārtošanas gadījumā tiktu apturēta būvspeciālista pastāvīgās prakses sertifikāta darbība.
Risinājuma apraksts
[2] Izvērtējot Ekonomikas ministrijā saņemtos apstrīdēšanas iesniegumus pēc būtības un ņemot vērā arī apstākli, ka būvspeciālistam ir bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā, bet ne noteiktā apjomā, tiek veikti grozījumi Noteikumu Nr.169 40.2. apakšpunktā, nosakot, ka būvspeciālistu uzaicina uz profesionālās pilnveides pārbaudi par tām profesionālās pilnveides tēmām, kuras iztrūkst būvspeciālista profesionālajā pilnveidē, tā neuzliekot par pienākumu kārtot kompetences pārbaudi pilnā apjomā, kompetences pārbaudes iestādēm ir nepieciešams izstrādāt precīzas kārtības profesionālās pilnveides pārbaudes veikšanai, kā arī nepieciešams definēt profesionālās pilnveides tēmu grupas nosakot minimālo apjomu katrā tēmu grupā. Savukārt, lai būvspeciālisti kompetences pārbaudes kārtošanu nebūtu ieinteresēti atlikt ilgtermiņā, tiek noteikts, ka būvspeciālistam ir pienākums sešu mēnešu laikā, kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā nokārtot kompetences pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai. Ņemot vērā cilvēcisko faktoru, nav noteikts, cik reizes būvspeciālists var šo kompetences novērtēšanas pārbaudi kārtot, bet ir noteikts termiņš, kurā tas ir jāizdara. Papildus tiek izslēgts Noteikumi Nr.169 42.punkts, kas nosaka, ka kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu par kompetenču, prasmju un zināšanu pārbaudi, ja konstatēti vairāki maznozīmīgu būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumi, jo Noteikumu projektā tiek noteikts, ka konstatēti vairāki maznozīmīgi pārkāpumi var būt par pamatu plānveida papildus pārbaudes veikšanai izvērtējot būvspeciālista sniegto pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Problēmas apraksts
[3] Kompetences pārbaudes iestāde, izvērtējot sūdzību vai kompetences pārbaudes iestādes rīcībā esošo informāciju par būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku, ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē kādu no profesionālās darbības pārkāpumiem. Esošajā regulējumā sertifikāta apturēšanas termiņš ir noteikts ļoti plašs – no trim mēnešiem līdz 10 gadiem. Vienlaikus pārkāpumi, par kuriem var tikt apturēta sertifikāta darbība, ir uzskaitīti plašā amplitūdā no nepatiesu ziņu sniegšanas līdz darbībai vai bezdarbībai, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi. Šāda plaša interpretācija apgrūtina atbilstošu lēmumu pieņemšanas un tiesvedības procesu.
Risinājuma apraksts
[3] Noteikumu projektā tiek nodalīti būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumi, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi, no tiem pārkāpumiem, kas neapdraud cilvēka veselību, dzīvību vai vidi. Vienlaikus paredzot atšķirīgus sertifikāta apturēšanas termiņus. Tiek veikti grozījumi Noteikumu Nr.169 51.5. apakšpunktā nosakot sertifikāta darbības apturēšanu no trim mēnešiem līdz vienam gadam (ieskaitot) par pārkāpumiem, kas neapdraud cilvēka veselību, dzīvību vai vidi, un Noteikumu Nr.169 51.punkts tiek papildināts ar 51.6. apakšpunktu, kas attiecas uz būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi. Sertifikāta darbības apturēšanas termiņš tiek noteikts no 1 (ieskaitot) gada līdz 5 gadiem. Norādām, ka apturēšanas termiņš 1 gads var tikt piemērots gan par 51.5.apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem kā smagākais sods, gan par 51.6. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem kā vieglākais sods. Soda apmēru kompetences pārbaudes iestāde nosaka ņemot vērā apstākļus, kas samazina vai palielina sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu (šie apstākļi ir minēti anotācijā). Attiecībā uz pārkāpumu "būvspeciālists apzināti sniedzis nepatiesas ziņas" jānorāda, ka ir dažādi iespējamie gadījumi nepatiesu ziņu sniegšanai, tostarp iespējama arī apzināta informācijas nesniegšana vai neprecīzas informācijas sniegšana, kas nerada nekādas sekas, līdz ar to papildus noteikumu projektā tiek paredzēts, ka gadījumos, ja būvspeciālista sniegtā informācija ir bijusi kļūdaina vai nepilnīga, bet nav radījusi sekas vai atstājusi ietekmi uz kompetentās institūcijas (institūcijas, kurās būvspeciālists sniedz dokumentus vai kādu citu informāciju, kāda lēmuma pieņemšanai (piemēram, būvvalde, tiesa, kompetences pārbaudes iestāde vai kāda cita institūcija)) rīcību vai lēmuma pieņemšanu, būtu iespējams piemērot būvspeciālistam brīdinājumu. Sertifikāta darbības apturēšana uz 10 gadiem, Ekonomikas ministrijas ieskatā, nav adekvāta, jo, izslēdzot būvspeciālistu no savas profesijas pienākumu pildīšanas uz tik ilgu laiku, būvspeciālistam ievērojami krītas profesionālās iemaņas.
Šie grozījumi atvieglos kompetences pārbaudes iestādēm lēmumu pieņemšanas procesu, un piemērotie sodi būs saprotamāki arī pašiem būvspeciālistiem.
Papildus norādām, ka būvspeciālista sertifikāta apturēšanas gadījumā piemērojamā soda samērīgums tiek vērtēts pašā lēmumā, tomēr samērīguma izvērtēšanai tiek vērtēti apstākļi, kas palielinātu (vai samazinātu) sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu. Piemēram:
Apstākļi, kas samazinātu sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu:
- Būvspeciālistam nav bijuši citi pārkāpumi un pārkāpums ir pieļauts tikai vienu reizi;
- Būvspeciālists atzīst savu vainu un pieļautās kļūdas un aktīvi sadarbojas lietas izskatīšanā;
- Būvspeciālists labprātīgi atlīdzinājis zaudējumus un novērsis nodarīto kaitējumu;
- Citi apstākļi, kas varētu samazināt sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu.
Apstākļi, kas palielinātu sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu:
- Pārkāpums ir radījis būtiskas sekas, kā rezultātā ir cietuši vai gājuši bojā cilvēki;
- Būvspeciālists pārkāpumu ir pieļāvis atkārtoti vai sistemātiski praktizējis pieļaujot pārkāpumu;
- Būvspeciālists ir iepriekš bijis sodīts par citiem pārkāpumiem;
- Pārkāpums ir pieļauts, sniedzot būvniecības pakalpojumus trešās grupas publiskās ēkās, bērnudārzos, vai citās ēkās, kurās patstāvīgi uzturas daudz cilvēki, jo īpaši bērni un citi cilvēki ar ierobežotām iespējām evakuēties nelaimes gadījumā;
- Pārkāpums ir radījis būtiskus finansiālus zaudējumus;
- Būvspeciālists nav sadarbojies un ir traucējis lietas izskatīšanu;
- Citi apstākļi, kas varētu palielināt sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu.
Tāpat, lai novērstu gadījumus, kad būvspeciālisti sertifikātu pēc apturēšanas termiņa beigām neatjauno, bet tur to apturētu uz nenoteiktu laiku, Noteikumu projektā ir paredzēts, ka sertifikāts tiks anulēts, ja būvspeciālists divu gadu laikā pēc apturēšanas termiņa beigām nebūs to atjaunojis.
Šie grozījumi atvieglos kompetences pārbaudes iestādēm lēmumu pieņemšanas procesu, un piemērotie sodi būs saprotamāki arī pašiem būvspeciālistiem.
Papildus norādām, ka būvspeciālista sertifikāta apturēšanas gadījumā piemērojamā soda samērīgums tiek vērtēts pašā lēmumā, tomēr samērīguma izvērtēšanai tiek vērtēti apstākļi, kas palielinātu (vai samazinātu) sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu. Piemēram:
Apstākļi, kas samazinātu sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu:
- Būvspeciālistam nav bijuši citi pārkāpumi un pārkāpums ir pieļauts tikai vienu reizi;
- Būvspeciālists atzīst savu vainu un pieļautās kļūdas un aktīvi sadarbojas lietas izskatīšanā;
- Būvspeciālists labprātīgi atlīdzinājis zaudējumus un novērsis nodarīto kaitējumu;
- Citi apstākļi, kas varētu samazināt sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu.
Apstākļi, kas palielinātu sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu:
- Pārkāpums ir radījis būtiskas sekas, kā rezultātā ir cietuši vai gājuši bojā cilvēki;
- Būvspeciālists pārkāpumu ir pieļāvis atkārtoti vai sistemātiski praktizējis pieļaujot pārkāpumu;
- Būvspeciālists ir iepriekš bijis sodīts par citiem pārkāpumiem;
- Pārkāpums ir pieļauts, sniedzot būvniecības pakalpojumus trešās grupas publiskās ēkās, bērnudārzos, vai citās ēkās, kurās patstāvīgi uzturas daudz cilvēki, jo īpaši bērni un citi cilvēki ar ierobežotām iespējām evakuēties nelaimes gadījumā;
- Pārkāpums ir radījis būtiskus finansiālus zaudējumus;
- Būvspeciālists nav sadarbojies un ir traucējis lietas izskatīšanu;
- Citi apstākļi, kas varētu palielināt sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu.
Tāpat, lai novērstu gadījumus, kad būvspeciālisti sertifikātu pēc apturēšanas termiņa beigām neatjauno, bet tur to apturētu uz nenoteiktu laiku, Noteikumu projektā ir paredzēts, ka sertifikāts tiks anulēts, ja būvspeciālists divu gadu laikā pēc apturēšanas termiņa beigām nebūs to atjaunojis.
Problēmas apraksts
[4] Ekonomikas ministrija 2018. gada 23. augustā izdotajā rīkojumā Nr.2.17-1/2018/52 “Par vadlīniju un prasību apstiprināšanu būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, un to publiskošanu” (turpmāk – Rīkojums) un attiecīgi arī 2019. un 2022.gadā ar kompetences pārbaudes iestādēm noslēgtajos deleģēšanas līgumos tika iekļauta prasība, ka kompetences pārbaudes iestādes veic arī plānveidīgas uz risku analīzi balstītas pārbaudes, kurās izvērtē būvspeciālista sniegto pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā, ka šī prasība attiecībā uz plānveidīgas uz risku analīzi balstītām pārbaudēm nav nostiprināta normatīvajos aktos, kompetences pārbaudes iestādes nereti saskaras ar grūtībām veikt šīs pārbaudes, jo būvspeciālisti atsakās sadarboties un sniegt nepieciešamo informāciju, pamatojoties uz to, ka normatīvajos aktos šāda pārbaude nav noteikta.
Risinājuma apraksts
[4] Būvniecības likumā (Grozījumi Būvniecības likumā pieņemti Saeimā 2023.gada 27.aprīlī) jau ir nostiprināta prasība būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros veikt arī plānveidīgas uz risku analīzi balstītas pārbaudes, kurās izvērtē būvspeciālista sniegto pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Šajā pārbaudē tiek pārbaudīti būvspeciālisti katrā jomā un darbības sfērā (esošajos deleģēšanas līgumos (pieejami saitē: https://www.em.gov.lv/lv/buvspecialisti) iekļauta prasība katru gadu pārbaudīt 1% no kopējā būvspeciālistu skaita katrā darbības sfērā). Noteikumu projekts tiek papildināts ar 39.1 punktu, kurā tiek noteikts šo pārbaužu apjoms.
Projektēšanas un inženierizpētes jomās tiek pēc nejaušības principa izvēlēts viens pārskata periodā izstrādāts būvprojekts, kuram pēc būtības tiek pārbaudīta atbilstība normatīvo aktu prasībām un būtisko raksturlielumu aprēķini (būtisko raksturlielumu aprēķinu pārbaudi kompetences pārbaudes iestāde veic atbilstoši sev pieejamajiem resursiem un izvērtējamā darba specifikai). Būvdarbu vadīšanas jomās tiek veikta būvspeciālistu pārbaude būvlaukumā, pārbaudot vai visa būvdarbu dokumentācija atbilst normatīvo aktu prasībām, vai būvlaukumā ir ievērotas darba drošības un ugunsdrošības prasības, kā arī tiek pārbaudīts, kā tiek nodrošināta kvalitātes vadība būvdarbiem. Attiecībā uz būvuzraudzības pienākumu veikšanu tiek veikta viena pēc nejaušības principa izvēlēta objekta pārbaude, pārbaudot, vai būvuzraudzības pakalpojumi ir sniegti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un būvuzraudzības plāna izpilde. Būvspeciālistu pienākumi ir noteikti Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" un speciālajos būvnoteikumos.
Veicot šādas plānveidīgas uz risku analīzi balstītas pārbaudes, kompetences pārbaudes iestādēm ir iespējas identificēt būvspeciālistus, kuri neveic pienākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tādējādi mazinot risku sabiedrības drošībai, kas varētu rasties šo būvspeciālistu darbības rezultātā.
Vienlaikus tiek saglabāta būvspeciālistu patstāvīgās prakses un profesionālās pilnveides pārbaude, kuru kompetences pārbaudes iestāde veic katram būvspeciālistam ne retāk kā reizi piecos gados.
Projektēšanas un inženierizpētes jomās tiek pēc nejaušības principa izvēlēts viens pārskata periodā izstrādāts būvprojekts, kuram pēc būtības tiek pārbaudīta atbilstība normatīvo aktu prasībām un būtisko raksturlielumu aprēķini (būtisko raksturlielumu aprēķinu pārbaudi kompetences pārbaudes iestāde veic atbilstoši sev pieejamajiem resursiem un izvērtējamā darba specifikai). Būvdarbu vadīšanas jomās tiek veikta būvspeciālistu pārbaude būvlaukumā, pārbaudot vai visa būvdarbu dokumentācija atbilst normatīvo aktu prasībām, vai būvlaukumā ir ievērotas darba drošības un ugunsdrošības prasības, kā arī tiek pārbaudīts, kā tiek nodrošināta kvalitātes vadība būvdarbiem. Attiecībā uz būvuzraudzības pienākumu veikšanu tiek veikta viena pēc nejaušības principa izvēlēta objekta pārbaude, pārbaudot, vai būvuzraudzības pakalpojumi ir sniegti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un būvuzraudzības plāna izpilde. Būvspeciālistu pienākumi ir noteikti Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" un speciālajos būvnoteikumos.
Veicot šādas plānveidīgas uz risku analīzi balstītas pārbaudes, kompetences pārbaudes iestādēm ir iespējas identificēt būvspeciālistus, kuri neveic pienākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tādējādi mazinot risku sabiedrības drošībai, kas varētu rasties šo būvspeciālistu darbības rezultātā.
Vienlaikus tiek saglabāta būvspeciālistu patstāvīgās prakses un profesionālās pilnveides pārbaude, kuru kompetences pārbaudes iestāde veic katram būvspeciālistam ne retāk kā reizi piecos gados.
Problēmas apraksts
[5] Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību vairākām biedrībām (biedrību saraksts un deleģēšanas līgumi ir pieejami saitē: https://www.em.gov.lv/lv/buvspecialisti), no kurām katra veic deleģēto funkciju savām darbības sfērām, un šīm biedrībām nav kopīgas darbības sfēras, proti, katrai darbības sfērai ir tikai viena kompetences pārbaudes iestāde, kura veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību. Ņemot vērā, ka kompetences pārbaudes iestādēm ir nepieciešams personāls, telpas u.c. administratīvās izmaksas, Ekonomikas ministrija uzskata, ka nav samērīgi deleģēt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību tādām iestādēm, kuras nespēj sevi nodrošināt no saņemtās sertificēšanas pakalpojumu maksas, kas ir noteikta Noteikumu Nr. 169 65.punktā, Ministru kabineta 2019.gada 5.marta noteikumos Nr. 100 "Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis" un Ministru kabineta 2019.gada 7.maija noteikumos Nr. 189 "Arhitektu kompetences pārbaudes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis". Jaunām iestādēm, kurām nav pietiekošs apjoms sertificēto būvspeciālistu, kuri maksā ikgadējo uzraudzības maksu, nebūtu iespējams nodrošināt savu darbību no saņemtās sertificēšanas pakalpojumu maksas.
Risinājuma apraksts
[5] Noteikt Noteikumos Nr.169, ka katrā darbības sfērā var būt tikai viena kompetences pārbaudes iestāde. Papildus norādām, ka būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība ir valsts pārvaldes uzdevums, kas tiek deleģēts privātpersonām (biedrībām), un kompetences pārvaldes iestādes, kuras veic šo deleģēto uzdevumu negūst peļņu no sertificēšanas maksas pakalpojumiem (Ministru kabineta 2019.gada 5.marta noteikumos Nr. 100 "Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis" un Ministru kabineta 2019.gada 7.maija noteikumos Nr. 189 "Arhitektu kompetences pārbaudes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis" nav paredzēta peļņa – sertificēšanas maksas pakalpojumu cenu sastāda tikai šo pakalpojumu pašizmaksa). Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka šādā veidā tiek ierobežota konkurence valsts deleģētā uzdevuma izpildē, jo konkurence valsts deleģētā uzdevuma izpildē, kas ir saistīta ar sabiedrības drošību, nemaz nav paredzēta (nekvalitatīvu sertificēšanas pakalpojumu sniegšana var novest pie tā, ka patstāvīgās prakses tiesības iegūst personas, kurām nav atbilstoša kompetence, kā rezultātā var rasties ievērojami draudi sabiedrības drošībai).
Ekonomikas ministrija 2024.gada sākumā izsludinās atklātu pieteikšanos uz deleģēšanas līgumu slēgšanu, nosakot kritērijus potenciālajām kompetences pārbaudes iestādēm, esošo deleģēšanas līgumu ar kompetences pārbaudes iestādēm darbības termiņš ir līdz 2024.gada 31.decembrim.
Ekonomikas ministrija 2024.gada sākumā izsludinās atklātu pieteikšanos uz deleģēšanas līgumu slēgšanu, nosakot kritērijus potenciālajām kompetences pārbaudes iestādēm, esošo deleģēšanas līgumu ar kompetences pārbaudes iestādēm darbības termiņš ir līdz 2024.gada 31.decembrim.
Problēmas apraksts
[6] Noteikumu Nr. 169 41.punktā ir noteikts, ka kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu noteikt būvspeciālistam pienākumu kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai, ja brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumiem piecu gadu laikā izteikts divas reizes. Tomēr šāds formulējums rada iespēju dažādām iestādēm dažādi piemērot regulējumu, jo kompetences pārbaudes iestādes var pieņemt lēmumu par atkārtotu kompetences pārbaudi un var arī šādu lēmumu nepieņemt.
Risinājuma apraksts
[6] Noteikt – ja būvspeciālistam, pamatojoties uz šo noteikumu 50. punktu, brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumiem piecu gadu laikā izteikts divas reizes, kompetences pārbaudes iestāde pieņem lēmumu noteikt būvspeciālistam pienākumu kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai.
Problēmas apraksts
[7] Noteikumu Nr. 169 54. punktā šobrīd ir noteikts – ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē maznozīmīgu būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumu, kas kopumā neietekmē būvprojekta, būvdarbu vai būvekspertīzes kvalitāti, tā pieņem attiecīgo informāciju zināšanai un šo noteikumu 42. punkta piemērošanai. Šādā redakcijā nav precīzi noteikts, kādus tieši pārkāpumus var uzskatīt par maznozīmīgiem, līdz ar to kompetences pārbaudes iestādes šo punktu interpretē dažādi.
Risinājuma apraksts
[7] Precīzi noteikt, ka maznozīmīgs pārkāpums ir par labai profesionālai praksei, kā arī kompetencēm, prasmēm un zināšanām neatbilstošu rīcību, kas nav varējusi apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi, nav radījis zaudējumus vai kopumā neietekmē būvprojekta, būvdarbu vai būvekspertīzes kvalitāti. Kā arī maznozīmīgos pārkāpumus ņem vērā kā riskus plānveidīgas uz risku analīzi balstītas pārbaudes veikšanai.
Problēmas apraksts
[8] Lai mazinātu darbības sfēru sadrumstalotību, noteikumu projektā paredzēts apvienot sadales un lietotāju gāzes apgādes jomu ar pārvades gāzes un naftas apgādes jomu. Sadales un lietotāju gāzes apgādes jomā šobrīd kopā ir 243 aktīvas būvspeciālistu darbības sfēras un pārvades gāzes un naftas apgādes jomā ir 40 aktīvas būvspeciālsitu darbības sfēras. Ņemot vērā ka abām šīm jomām ir vienādas kvalifikācijas prasības attiecībā uz iegūstamo izglītību, būtu samērīgi šīs jomas apvienot, lai mazinātu būvspecālistu darbības sfēru sadrumstalotību un administratīvo slogu būvniecības ierosinātājiem, jo attiecībā uz gāzapgādi vairs nevajadzēs piesaistīt vairākus būvspeciālistus, bet pietiks ar vienu.
Vienlaikus attiecībā uz ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomas būvspeciālistu darbības tvērumu, jānorāda, ka šie būvspeciālisti var veikt lielu un nozīmīgu hidrotehnisko būvju (ostu un jūras hidrotehnisko būvju un lielo HES) projektēšanu, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzību un ekspertīzi, bet nevar šīs darbības veikt attiecībā uz mazākām un vienkāršākām hidrobūvēm (piemēram, dambji, polderi, mazie HES u.c. hidrotehniskās būves). Tādā gadījumā samazinātos administratīvais slogs būvniecības ierosinātājiem jo būtu lielāka būvspeciālistu pieejamība attiecībā uz hidrotehniskajām būvēm un ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvspeciālistiem, un būvspecialistiem samazināsies administratīvais slogs jo nebūs vairs nepieciešamība uzturēt atsevišķi sertifikātu hidrotehnisko būvju jomā.
Saņemts priekšlikums no biedrības "Latvijas būvinženieru savienība" noteikt, ka ceļu jomas būvspeciālisti var veikt darbus arī sliežu ceļu būvēm līdz sliežu ceļu daļai (to neieskaitot), tai skaitā zemes klātnes daļai, pārvadiem un caurtekām, pasažieru peroniem, autoceļu un gājēju tuneļiem zem dzelzceļa, pārbrauktuvēm un pārejām, prettrokšņu žogiem. Ņemot vērā, ka minētās konstrukcijas pēc būtības gan ceļiem, gan sliežu ceļiem ir ļoti līdzīgas, jo abos gadījumos ir runa par lineārām inženierbūvēm, kā arī būvspeciālistu trūkumu dzelzceļa sliežu ceļu jomā, šāda kompetences paplašināšanas ceļu jomas būvspeciālistiem būtu pamatota un atbalstāma.
Vienlaikus attiecībā uz ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomas būvspeciālistu darbības tvērumu, jānorāda, ka šie būvspeciālisti var veikt lielu un nozīmīgu hidrotehnisko būvju (ostu un jūras hidrotehnisko būvju un lielo HES) projektēšanu, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzību un ekspertīzi, bet nevar šīs darbības veikt attiecībā uz mazākām un vienkāršākām hidrobūvēm (piemēram, dambji, polderi, mazie HES u.c. hidrotehniskās būves). Tādā gadījumā samazinātos administratīvais slogs būvniecības ierosinātājiem jo būtu lielāka būvspeciālistu pieejamība attiecībā uz hidrotehniskajām būvēm un ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvspeciālistiem, un būvspecialistiem samazināsies administratīvais slogs jo nebūs vairs nepieciešamība uzturēt atsevišķi sertifikātu hidrotehnisko būvju jomā.
Saņemts priekšlikums no biedrības "Latvijas būvinženieru savienība" noteikt, ka ceļu jomas būvspeciālisti var veikt darbus arī sliežu ceļu būvēm līdz sliežu ceļu daļai (to neieskaitot), tai skaitā zemes klātnes daļai, pārvadiem un caurtekām, pasažieru peroniem, autoceļu un gājēju tuneļiem zem dzelzceļa, pārbrauktuvēm un pārejām, prettrokšņu žogiem. Ņemot vērā, ka minētās konstrukcijas pēc būtības gan ceļiem, gan sliežu ceļiem ir ļoti līdzīgas, jo abos gadījumos ir runa par lineārām inženierbūvēm, kā arī būvspeciālistu trūkumu dzelzceļa sliežu ceļu jomā, šāda kompetences paplašināšanas ceļu jomas būvspeciālistiem būtu pamatota un atbalstāma.
Risinājuma apraksts
Izveidot jaunas darbības sfēras apvienojot sadales un lietotāju gāzes apgādes jomu ar pārvades gāzes un naftas apgādes jomu:
2.2.4. pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu projektēšana
2.3.7. pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība
2.5.8. pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu būvprojektu ekspertīze
2.5.22. pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu ekspertīze
Ņemot vērā minēto, ka ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvniecības darbības sfērās būvspeciālistiem būvprakse ir augstākā sarežģītības pakāpē kā citu hidrotehnisko būvju būvniecības būvspeciālistiem, tad tiek noteikts, ka ostu un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanas, izbūves darbu vadīšanas un būvuzraudzības, kā arī būvprojektu un būvju ekspertīzes darbības sfērās sfērās ietilpst arī arī enerģijas ražošanas hidrotehnisko būvju un citu visa veida hidrotehnisko būvju projektēšana, būvprojektu un būvju ekspertīze un izbūves darbu vadīšana un būvuzraudzība.
Noteikt, ka ceļu jomas būvspeciālists savas kompetences ietvaros var veikt arī projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības, būvprojektu un būvju ekspertīzes darbus arī sliežu ceļu būvēm līdz sliežu ceļu daļai (to neieskaitot), tai skaitā zemes klātnes daļai, pārvadiem un caurtekām, pasažieru peroniem, autoceļu un gājēju tuneļiem zem dzelzceļa, pārbrauktuvēm un pārejām, prettrokšņu žogiem.
2.2.4. pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu projektēšana
2.3.7. pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība
2.5.8. pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu būvprojektu ekspertīze
2.5.22. pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu ekspertīze
Ņemot vērā minēto, ka ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvniecības darbības sfērās būvspeciālistiem būvprakse ir augstākā sarežģītības pakāpē kā citu hidrotehnisko būvju būvniecības būvspeciālistiem, tad tiek noteikts, ka ostu un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanas, izbūves darbu vadīšanas un būvuzraudzības, kā arī būvprojektu un būvju ekspertīzes darbības sfērās sfērās ietilpst arī arī enerģijas ražošanas hidrotehnisko būvju un citu visa veida hidrotehnisko būvju projektēšana, būvprojektu un būvju ekspertīze un izbūves darbu vadīšana un būvuzraudzība.
Noteikt, ka ceļu jomas būvspeciālists savas kompetences ietvaros var veikt arī projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības, būvprojektu un būvju ekspertīzes darbus arī sliežu ceļu būvēm līdz sliežu ceļu daļai (to neieskaitot), tai skaitā zemes klātnes daļai, pārvadiem un caurtekām, pasažieru peroniem, autoceļu un gājēju tuneļiem zem dzelzceļa, pārbrauktuvēm un pārejām, prettrokšņu žogiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- būvspeciālisti
Ietekmes apraksts
Darbības sfēru nosaukumu precizēšana būvdarbu vadīšanas specialitātē, iekļaujot arī būvuzraudzību ir būtiska, lai pašiem būvspeciālistiem, sertifikātu pretendentiem, pasūtītājiem un sabiedrībai kopumā uzreiz būtu skaidrs (neskatoties attiecīgās normas Būvniecības likumā) ka patstāvīgās prakses tiesības būvdarbu vadīšanas specialitātē dod tiesības veikt arī būvuzraudzību.
Lai mazinātu būvspecālistu darbības sfēru sadrumstalotību un administratīvo slogu būvniecības ierosinātājiem, un pamatojoties uz vienādajām kvalifikācijas prasībām attiecībā uz iegūstamo izglītību, tiek apvienojotas sadales un lietotāju gāzes apgādes joma ar pārvades gāzes un naftas apgādes jomu.
Attiecīgajām personām tiek paredzētas papildu tiesības, tiks samazināts administratīvais un finanšu slogs, tiks paplašināta darbības sfēra
Lai mazinātu būvspecālistu darbības sfēru sadrumstalotību un administratīvo slogu būvniecības ierosinātājiem, un pamatojoties uz vienādajām kvalifikācijas prasībām attiecībā uz iegūstamo izglītību, tiek apvienojotas sadales un lietotāju gāzes apgādes joma ar pārvades gāzes un naftas apgādes jomu.
Attiecīgajām personām tiek paredzētas papildu tiesības, tiks samazināts administratīvais un finanšu slogs, tiks paplašināta darbības sfēra
Juridiskās personas
- Būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādes
Ietekmes apraksts
Samazināsies uzraugāmo darbības sfēru skaits, līdz ar to administratīvais slogs tiek samazināts.
Profesionālās pilnveides pārbaudes piemērošana tikai par trūkstošām tēmām, kā arī termiņa noteikšana atkārtotai kompetences novērtēšanai, ievērojami samazinās administratīvo slogu gan kompetences pārbaudes iestādēm, gan būvspeciālistiem, kuriem šī pārbaude ir jāveic.
Profesionālās pilnveides pārbaudes piemērošana tikai par trūkstošām tēmām, kā arī termiņa noteikšana atkārtotai kompetences novērtēšanai, ievērojami samazinās administratīvo slogu gan kompetences pārbaudes iestādēm, gan būvspeciālistiem, kuriem šī pārbaude ir jāveic.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
24 490
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
24 490
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
24 490
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
24 490
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ievērojot, ka Projekts paredz izmaiņu veikšanu esošajā BIS būvspeciālistu reģistra funkcionalitātē, piemēram, apvienojot būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības sfēras, kā arī paredzot sertifikāta anulēšanu, ja divu gadu laikā pēc pārkāpuma apturēšanas termiņa beigām sertifikāts netiek atjaunots, nepieciešams nodrošināt finansējumu BIS pielāgošanai jaunajām prasībām 20240 euro (46 cilvēkdienas, 440 eiro par cilvēkdienu) bez PVN (24490 euro ar PVN) apmērā.
Nepieciešamais finansējums Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanai 2024.gada 24 490 euro apmērā tiks nodrošināts likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 20.00.00 "Būvniecība" prioritārajam pasākumam "Būvniecības informācijas sistēmas tālāka attīstība un pakalpojumu modernizēšana uzņēmējdarbības vides uzlabošanai" piešķirtā finansējuma ietvaros.
Nepieciešamais finansējums Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanai 2024.gada 24 490 euro apmērā tiks nodrošināts likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 20.00.00 "Būvniecība" prioritārajam pasākumam "Būvniecības informācijas sistēmas tālāka attīstība un pakalpojumu modernizēšana uzņēmējdarbības vides uzlabošanai" piešķirtā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcija, Biedrība "Latvijas arhitektu savienība"; biedrība "Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība", biedrība "Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija", biedrība "Latvijas dzelzceļnieku biedrība".Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ecb37538-6acb-4f17-aa8b-8232607539a9
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības ietvaros no 29.09.2023. līdz 13.10.2023. veikta publiskā apspriešana, kuras laikā saņemti sekojoši atzinumi, kuri pievienoti pie papildus dokumentiem:
1. Biedrība "Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija" konceptuāli atbalsta noteikumu projekta virzību, vienlaikus lūdzot precizēt noteikumu projekta 1. pielikuma 9. piezīmi, izsakot to šādā redakcijā "Elektroietaišu projektēšanas, elektroietaišu izbūves darbu vadīšanas un būvuzraudzības, kā arī elektroietaišu būvprojektu ekspertīzes un elektroietaišu ekspertīzes darbības sfērās norādāms spriegums, kādā personai ir atbilstoša pieredze, – līdz 1 kilovoltam, no 1 līdz 35 kilovoltiem un no 110 līdz 400 kilovoltiem. Minētajās darbības sfērās ietilpst: Centralizētā izziņošanas sistēma, Dūmu aizsardzība, Vadības un automatizācijas sistēmas, Ugunsdzēsības automātikas sistēmas, Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas – projektēšana, izbūves darbu vadīšana, būvuzraudzība un ekspertīze.". Precizējums nepieciešams, jo esošajā redakcijā darbības sfēru virzienos nav iekļauts 110 kilovoltu spriegums (virs 110 kilovoltiem nozīmē, ka 110 kilovolti netiek iekļauti). Kā ari precizēti pienākumu nosaukumi, kas ietilpts darbības sfērās atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 202-18 "Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana" Pielikumam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 545). Vienlaikus atbilstoši precizēta arī 10. piezīme.
2. Biedrība "Latvijas būvinženieru savienība" konceptuāli atbalsta noteikumu projekta virzību, vienlaikus izsakot iebildumus:
- par padziļināto pārbaužu noteikšanu vismaz 3% apjomā no kopējā būvspeciālistu darbības sfēru skaita, jo esošajos deleģēšanas līgumos šis pārbaužu apjoms ir noteikts 1% apmērā. Šis iebildums ir ņemts vērā un attiecīgi ir precizēts noteikumu projekta 39.1 punkts.
- par profesionālās pilnveides pārbaudi tikai par tām tēmām, kurās nav veikta profesionālā pilnveide pietiekošā apjomā ir izteikts iebildums, jo ir darbības sfēras, kurās ir daudz definētās profesionālās pilnveides tēmas. Ņemot vērā šo iebildumu ir papildināta anotācija, skaidrojot, ka kompetences pārbaudes iestādēm ir nepieciešams izstrādāt precīzas kārtības profesionālās pilnveides pārbaudes veikšanai, kā arī nepieciešams definēt profesionālās pilnveides tēmu grupas nosakot minimālo apjomu katrā tēmu grupā.
Papildus saņemts priekšlikums papildināt ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvspeciālistu darbības tvērumu, iekļaujot tajā arī citas (mazāk apjomīgas un sarežģītas) hidrotehniskās būves - šis priekšlikums ir ņemts vērā.
3. Biedrība "Latvijas dzelzceļnieku biedrība" konceptuāli atbalsta noteikumu projekta virzību, vienlaikus izsakot iebildumus:
- par profesionālās pilnveides pārbaudi tikai par tām tēmām, kurās nav veikta profesionālā pilnveide pietiekošā apjomā ir izteikts iebildums, jo ir darbības sfēras, kurās ir daudz definētās profesionālās pilnveides tēmas. Ņemot vērā šo iebildumu ir papildināta anotācija, skaidrojot, ka kompetences pārbaudes iestādēm ir nepieciešams izstrādāt precīzas kārtības profesionālās pilnveides pārbaudes veikšanai, kā arī nepieciešams definēt profesionālās pilnveides tēmu grupas nosakot minimālo apjomu katrā tēmu grupā.
- Par vienas kompetences pārbaudes iestādes noteikšanu katrā darbības sfērā, norādīts, ka nepieciešams ieviest papildus kritērijus pēc kuriem tiks izvēlētas kompetences pārbaudes iestādes katrā darbības sfērā. Ņemot vērā šo iebildumu, papildināta anotācija, skaidrojot, ka Ekonomikas ministrija 2024.gada sākumā izsludinās atklātu pieteikšanos uz deleģēšanas līgumu slēgšanu, nosakot kritērijus potenciālajām kompetences pārbaudes iestādēm.
4. Biedrība "Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība" konceptuāli atbalsta noteikumu projekta virzību, vienlaikus izsakot iebildumus:
- par padziļināto pārbaužu noteikšanu vismaz 3% apjomā no kopējā būvspeciālistu darbības sfēru skaita, jo esošajos deleģēšanas līgumos šis pārbaužu apjoms ir noteikts 1% apmērā. Šis iebildums ir ņemts vērā un attiecīgi ir precizēts noteikumu projekta 39.1 punkts.
- par atkārtotu kompetences pārbaudi, ja būvspeciālists saņēmis divus brīdinājumus piecu gadu laikā, tiek rosināts noteikt, ka kompetences pārbaude tiek piemērota tikai ja tiek saņemtas vēl sūdzības. Šāds priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo divu brīdinājumu saņemšana piecu gadu laikā jau ir pietiekošs rādītājs, ka būvspeciālists pilnībā neizprot savu nozīmi un neveic pienākumus atbilstošā kvalitātē, kā arī praksē jau šobrīd vairākas kompetences pārbaudes iestādes pieņem lēmumus par atkārtotu kompetences novērtēšanu uzreiz pēc otrā brīdinājuma (ja abi brīdinājumi saņemti pēdējo piecu gadu laikā).
Papildus tika saņemta apstiprinājums Ekonomikas ministrijas priekšlikumam apvienot Sadales un lietotāju gāzes apgādes sistēmu sfēras un pārvades gāzes un naftas apgādes sistēmu sfēras.
5. Biedrība "Latvijas melioratoru biedrība" ir lūgusi veikt precizējumus Noteikumu Nr.169 12.2.apakšpunktā nosakot, ka pieredze ir jāiegūst atbilstošas darbības sfēras būvspeciālista vadībā un Noteikumu Nr. 169 40.2. apakšpunkta nosakot precīzāk ka profesionālās pilnveides pārbaude ir tikai par tām tēmām, kuras nav apgūtas - šie priekšlikumi ir ņemti vērā, precizēts Noteikumu Nr. 169 12.2.apakšpunkts 40.2.apakšpunkts.
Tika saņemts priekšlikums precizēt arī Noteikumu Nr. 169 51. punktu atsevišķi izdalot gadījumus, kad būvprakses sertifikāts tiek apturēts uz laiku līdz kādu pienākumu izpildei. Šāds priekšlikums nav ņemts vērā, jo Noteikumu Nr. 169 56.punkta jau ir uzskaitīti gadījumi kādos atjauno būvprakses sertifikāta darbību, ja tas bijis apturēts uz nenoteiktu laiku - līdz kādu šajos noteikumos noteiktu prasību izpildei.
6. Biedrība "Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija" ir izteikusi viedokli par būvspeciālistu darbības sfēru apvienošanu, kas ir ārpus noteikumu projekta tvēruma, līdz ar to šis viedoklis tiek pieņemts zināšanai.
7. Biedrība "Latvijas arhitektu savienība" ir izteikusi priekšlikumu papildināt Noteikumos Nr.169 21.punktu nosakot, ka kompetences pārbaudes iestāde var izvirzīt savas prasības attiecībā uz pretendenta pieredzi sertifikāta saņemšanai. Šis priekšlikums netiek ņemts vērā, jo kompetences pārbaudes iestādes tiesības izvirzīt savas prasības ir jau noteiktas Noteikumu Nr. 169 7. punktā (prasības ir saskaņojamas ar Ekonomikas ministriju).
Ņemts vērā priekšlikums precizēt Noteikumu projekta 1.34.punktā iekļauto 51.6.4.punktu šādā redakcijā "51.6.4. būvspeciālists būvniecības procesā ir veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību, tai skaitā šo noteikumu 41. vai 50. punktā minētās, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi".
Kā arī tiek izteikti sekojoši iebildumi:
- par padziļināto pārbaužu noteikšanu vismaz 3% apjomā no kopējā būvspeciālistu darbības sfēru skaita, jo esošajos deleģēšanas līgumos šis pārbaužu apjoms ir noteikts 1% apmērā. Šis iebildums ir ņemts vērā un attiecīgi ir precizēts noteikumu projekta 39.1 punkts.
- par būtisko raksturlielumu aprēķinu pārbaudi padziļinātās pārbaudes laikā. Ņemts vērā, precizēta anotācija nosakot, ka būtisko raksturlielumu aprēķinu pārbaudi kompetences pārbaudes iestāde veic atbilstoši sev pieejamajiem resursiem un izvērtējamā darba specifikai.
- ņemts vērā iebildums par to ka padziļinātās pārbaudes veikšanai nav precīzi definēts pārskata periods - šis periods tiek noteikts pēdējie pieci gadi no pārbaudes veikšanas brīža.
- par nepieciešamību sadalīt būvspeciālista pārkāpumu - "būvspeciālists apzināti sniedzis nepatiesas ziņas" (Noteikumu projekta 1.34.punktā iekļauto 51.6.1.punktu). Iebildums ir ņemts vērā. Ņemot vērā, ka ir dažādi iespējamie gadījumi nepatiesu ziņu sniegšanai, tostarp iespējama arī apzināta informācijas nesniegšana vai neprecīzas informācijas sniegšana, kas nerada nekādas sekas, tad noteikumu projektā tiek paredzēts, ka gadījumos, ja būvspeciālista sniegtā informācija ir bijusi kļūdaina vai nepilnīga, bet nav radījusi sekas vai atstājusi ietekmi uz kompetentās institūcijas rīcību vai lēmuma pieņemšanu, būtu iespējams piemērot būvspeciālistam brīdinājumu.
1. Biedrība "Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija" konceptuāli atbalsta noteikumu projekta virzību, vienlaikus lūdzot precizēt noteikumu projekta 1. pielikuma 9. piezīmi, izsakot to šādā redakcijā "Elektroietaišu projektēšanas, elektroietaišu izbūves darbu vadīšanas un būvuzraudzības, kā arī elektroietaišu būvprojektu ekspertīzes un elektroietaišu ekspertīzes darbības sfērās norādāms spriegums, kādā personai ir atbilstoša pieredze, – līdz 1 kilovoltam, no 1 līdz 35 kilovoltiem un no 110 līdz 400 kilovoltiem. Minētajās darbības sfērās ietilpst: Centralizētā izziņošanas sistēma, Dūmu aizsardzība, Vadības un automatizācijas sistēmas, Ugunsdzēsības automātikas sistēmas, Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas – projektēšana, izbūves darbu vadīšana, būvuzraudzība un ekspertīze.". Precizējums nepieciešams, jo esošajā redakcijā darbības sfēru virzienos nav iekļauts 110 kilovoltu spriegums (virs 110 kilovoltiem nozīmē, ka 110 kilovolti netiek iekļauti). Kā ari precizēti pienākumu nosaukumi, kas ietilpts darbības sfērās atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 202-18 "Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana" Pielikumam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 545). Vienlaikus atbilstoši precizēta arī 10. piezīme.
2. Biedrība "Latvijas būvinženieru savienība" konceptuāli atbalsta noteikumu projekta virzību, vienlaikus izsakot iebildumus:
- par padziļināto pārbaužu noteikšanu vismaz 3% apjomā no kopējā būvspeciālistu darbības sfēru skaita, jo esošajos deleģēšanas līgumos šis pārbaužu apjoms ir noteikts 1% apmērā. Šis iebildums ir ņemts vērā un attiecīgi ir precizēts noteikumu projekta 39.1 punkts.
- par profesionālās pilnveides pārbaudi tikai par tām tēmām, kurās nav veikta profesionālā pilnveide pietiekošā apjomā ir izteikts iebildums, jo ir darbības sfēras, kurās ir daudz definētās profesionālās pilnveides tēmas. Ņemot vērā šo iebildumu ir papildināta anotācija, skaidrojot, ka kompetences pārbaudes iestādēm ir nepieciešams izstrādāt precīzas kārtības profesionālās pilnveides pārbaudes veikšanai, kā arī nepieciešams definēt profesionālās pilnveides tēmu grupas nosakot minimālo apjomu katrā tēmu grupā.
Papildus saņemts priekšlikums papildināt ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvspeciālistu darbības tvērumu, iekļaujot tajā arī citas (mazāk apjomīgas un sarežģītas) hidrotehniskās būves - šis priekšlikums ir ņemts vērā.
3. Biedrība "Latvijas dzelzceļnieku biedrība" konceptuāli atbalsta noteikumu projekta virzību, vienlaikus izsakot iebildumus:
- par profesionālās pilnveides pārbaudi tikai par tām tēmām, kurās nav veikta profesionālā pilnveide pietiekošā apjomā ir izteikts iebildums, jo ir darbības sfēras, kurās ir daudz definētās profesionālās pilnveides tēmas. Ņemot vērā šo iebildumu ir papildināta anotācija, skaidrojot, ka kompetences pārbaudes iestādēm ir nepieciešams izstrādāt precīzas kārtības profesionālās pilnveides pārbaudes veikšanai, kā arī nepieciešams definēt profesionālās pilnveides tēmu grupas nosakot minimālo apjomu katrā tēmu grupā.
- Par vienas kompetences pārbaudes iestādes noteikšanu katrā darbības sfērā, norādīts, ka nepieciešams ieviest papildus kritērijus pēc kuriem tiks izvēlētas kompetences pārbaudes iestādes katrā darbības sfērā. Ņemot vērā šo iebildumu, papildināta anotācija, skaidrojot, ka Ekonomikas ministrija 2024.gada sākumā izsludinās atklātu pieteikšanos uz deleģēšanas līgumu slēgšanu, nosakot kritērijus potenciālajām kompetences pārbaudes iestādēm.
4. Biedrība "Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība" konceptuāli atbalsta noteikumu projekta virzību, vienlaikus izsakot iebildumus:
- par padziļināto pārbaužu noteikšanu vismaz 3% apjomā no kopējā būvspeciālistu darbības sfēru skaita, jo esošajos deleģēšanas līgumos šis pārbaužu apjoms ir noteikts 1% apmērā. Šis iebildums ir ņemts vērā un attiecīgi ir precizēts noteikumu projekta 39.1 punkts.
- par atkārtotu kompetences pārbaudi, ja būvspeciālists saņēmis divus brīdinājumus piecu gadu laikā, tiek rosināts noteikt, ka kompetences pārbaude tiek piemērota tikai ja tiek saņemtas vēl sūdzības. Šāds priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo divu brīdinājumu saņemšana piecu gadu laikā jau ir pietiekošs rādītājs, ka būvspeciālists pilnībā neizprot savu nozīmi un neveic pienākumus atbilstošā kvalitātē, kā arī praksē jau šobrīd vairākas kompetences pārbaudes iestādes pieņem lēmumus par atkārtotu kompetences novērtēšanu uzreiz pēc otrā brīdinājuma (ja abi brīdinājumi saņemti pēdējo piecu gadu laikā).
Papildus tika saņemta apstiprinājums Ekonomikas ministrijas priekšlikumam apvienot Sadales un lietotāju gāzes apgādes sistēmu sfēras un pārvades gāzes un naftas apgādes sistēmu sfēras.
5. Biedrība "Latvijas melioratoru biedrība" ir lūgusi veikt precizējumus Noteikumu Nr.169 12.2.apakšpunktā nosakot, ka pieredze ir jāiegūst atbilstošas darbības sfēras būvspeciālista vadībā un Noteikumu Nr. 169 40.2. apakšpunkta nosakot precīzāk ka profesionālās pilnveides pārbaude ir tikai par tām tēmām, kuras nav apgūtas - šie priekšlikumi ir ņemti vērā, precizēts Noteikumu Nr. 169 12.2.apakšpunkts 40.2.apakšpunkts.
Tika saņemts priekšlikums precizēt arī Noteikumu Nr. 169 51. punktu atsevišķi izdalot gadījumus, kad būvprakses sertifikāts tiek apturēts uz laiku līdz kādu pienākumu izpildei. Šāds priekšlikums nav ņemts vērā, jo Noteikumu Nr. 169 56.punkta jau ir uzskaitīti gadījumi kādos atjauno būvprakses sertifikāta darbību, ja tas bijis apturēts uz nenoteiktu laiku - līdz kādu šajos noteikumos noteiktu prasību izpildei.
6. Biedrība "Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija" ir izteikusi viedokli par būvspeciālistu darbības sfēru apvienošanu, kas ir ārpus noteikumu projekta tvēruma, līdz ar to šis viedoklis tiek pieņemts zināšanai.
7. Biedrība "Latvijas arhitektu savienība" ir izteikusi priekšlikumu papildināt Noteikumos Nr.169 21.punktu nosakot, ka kompetences pārbaudes iestāde var izvirzīt savas prasības attiecībā uz pretendenta pieredzi sertifikāta saņemšanai. Šis priekšlikums netiek ņemts vērā, jo kompetences pārbaudes iestādes tiesības izvirzīt savas prasības ir jau noteiktas Noteikumu Nr. 169 7. punktā (prasības ir saskaņojamas ar Ekonomikas ministriju).
Ņemts vērā priekšlikums precizēt Noteikumu projekta 1.34.punktā iekļauto 51.6.4.punktu šādā redakcijā "51.6.4. būvspeciālists būvniecības procesā ir veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību, tai skaitā šo noteikumu 41. vai 50. punktā minētās, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi".
Kā arī tiek izteikti sekojoši iebildumi:
- par padziļināto pārbaužu noteikšanu vismaz 3% apjomā no kopējā būvspeciālistu darbības sfēru skaita, jo esošajos deleģēšanas līgumos šis pārbaužu apjoms ir noteikts 1% apmērā. Šis iebildums ir ņemts vērā un attiecīgi ir precizēts noteikumu projekta 39.1 punkts.
- par būtisko raksturlielumu aprēķinu pārbaudi padziļinātās pārbaudes laikā. Ņemts vērā, precizēta anotācija nosakot, ka būtisko raksturlielumu aprēķinu pārbaudi kompetences pārbaudes iestāde veic atbilstoši sev pieejamajiem resursiem un izvērtējamā darba specifikai.
- ņemts vērā iebildums par to ka padziļinātās pārbaudes veikšanai nav precīzi definēts pārskata periods - šis periods tiek noteikts pēdējie pieci gadi no pārbaudes veikšanas brīža.
- par nepieciešamību sadalīt būvspeciālista pārkāpumu - "būvspeciālists apzināti sniedzis nepatiesas ziņas" (Noteikumu projekta 1.34.punktā iekļauto 51.6.1.punktu). Iebildums ir ņemts vērā. Ņemot vērā, ka ir dažādi iespējamie gadījumi nepatiesu ziņu sniegšanai, tostarp iespējama arī apzināta informācijas nesniegšana vai neprecīzas informācijas sniegšana, kas nerada nekādas sekas, tad noteikumu projektā tiek paredzēts, ka gadījumos, ja būvspeciālista sniegtā informācija ir bijusi kļūdaina vai nepilnīga, bet nav radījusi sekas vai atstājusi ietekmi uz kompetentās institūcijas rīcību vai lēmuma pieņemšanu, būtu iespējams piemērot būvspeciālistam brīdinājumu.
6.4. Cita informācija
Atzinumi ir pievienoti pie papildus dokumentiem. Ekonomikas ministrija par noteikumu projekta virzību informēs iestādes, kuras sabiedrības līdzdalības laikā izteica viedokli par noteikumu projektu. Vienlaikus norādām, ka Ekonomikas ministrija kompetences pārbaudes iestādēm papildus lūdza sniegt viedokli par dažādu būvspeciālistu darbības sfēru apvienošanu, līdz ar to atzinumos par Noteikumu projektu ir iekļauts arī šo kompetences pārbaudes iestāžu viedkolis par dažādu darbības sfēru apvienošanu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi