Anotācija

Latvijai ir svarīgi stiprināt valsts pārtikas, ekonomisko un ekoloģisko drošību, kā arī noturību pret klimata pārmaiņām un ārējiem riska faktoriem un veicināt lauksaimniecisko ražošanu, jo tā ir stratēģiski svarīga tautsaimniecības nozare pašnodrošinājumam, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu un noturīgu lauku vidi, kas spēj pielāgoties pārmaiņām, vienlaikus saglabājot un uzlabojot vides kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. 
Šie aspekti ir cieši saistīti ar valsts nacionālajām interesēm – nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas nodrošinājumu, lauku teritoriju vitalitāti un spēju laikus reaģēt uz iespējamiem apdraudējumiem vai krīzēm, pamatojoties uz īsām un stabilām piegādes ķēdēm un pārstrādi, kas nodrošina iespējami lielu pievienoto vērtību.
Lai gan Latvijai ir pētniecības un inovāciju kapacitāte vides un lauksaimniecības jomā, klimata pārmaiņu un globālo pārtikas piegādes riska faktoru pastiprināšanās prasa stratēģiski stiprināt zinātnisko un praktisko kompetenci ilgtspējīgā zemes un mežu apsaimniekošanā. Tas nepieciešams, lai līdzsvarotu ekoloģiskos, sociālos un ekonomiskos aspektus, nodrošinot ilgtermiņā nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas piegādi un lauku telpas noturību, kā arī saimnieciski vislabāk atbilstošos risinājumus ES direktīvu piemērošanai un regulu ieviešanai.
Valsts atbalsts mērķtiecīgai pētniecībai un inovācijām šajās jomās ir kritiski svarīgs, lai sasniegtu vides mērķus, mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un vienlaikus stiprinātu Latvijas nacionālās intereses.

Tā kā ar MK 2023. gada 9. augusta rīkojumu Nr. 502 apstiprinātā VPP "Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana Latvijas attīstībai" 2023.–2025. gadam drīz beigsies, ir vajadzīgs normatīvs pamats nākamajai VPP.
Minētās VPP īstenošanas un uzraudzības komisija 2025. gada 16. un 18. jūnijā izvērtēja un apstiprināja VPP starpposma rezultātus. Tika secināts, ka VPP īstenošana un sasniegtie rezultāti ir devuši nozīmīgu ieguldījumu vietējo resursu izpētē un ilgtspējīgā izmantošanā Latvijas attīstībai, radot jaunas zināšanas un risinājumus ilgtspējīgai lauksaimniecības, tostarp zivsaimniecības, resursu izmantošanai nekaitīgas, kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai Latvijā, kā arī sekmējuši inovatīvas meža apsaimniekošanas iespējas un radījuši jaunus meža pakalpojumus, produktus un tehnoloģijas Latvijas izaugsmei. Ieviešot VPP, tika papildinātas zināšanas par lauksaimniecības resursu ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģijām kvalitatīvu pārtikas izejvielu ražošanā un pārstrādē, kā arī izejvielu un produktu kontrolē Latvijā, lai patērētāji varētu saņemt veselīgus un nekaitīgus vietējās izcelsmes pārtikas produktus. Līdz ar to veicināta lauksaimniecības un pārtikas nozares izaugsme un konkurētspēja un nodrošināta mežsaimniecības ilgtspējība un Latvijas mežu resursu racionāla izmantošana globālajā tirgū konkurētspējīgu produktu ražošanai, vienlaikus saglabājot bioloģisko daudzveidību un meža sociālo nozīmi nākamajām paaudzēm.

Programma nākamajam periodam (2026.–2028. gadam) paredz izveidot ZM valsts pasūtījumu pētniecībā, lai veicinātu vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu, mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un stiprinātu Latvijas pašpietiekamību, pilnveidojot tās pašapgādi.
Programmas īstenošanas pamatā būs zinātnes un inovāciju attīstība, kas nodrošinās ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu un nekaitīgas, kvalitatīvas pārtikas pieejamību, vienlaikus līdzsvarojot ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās intereses.
MK rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 560, nosakot Programmas nosaukumu,  mērķi, uzdevumus un apakšuzdevumus, sasniedzamos rezultātus, īstenošanas laiku un finansējumu. ZM, īstenojot Programmu, nodrošinās projektu konkursu izsludināšanu, pieteikumu atlasi un līgumu slēgšanu ar projektu īstenotājiem, iesaistot Latvijas Zinātnes padomi.
Programmas mērķis – veicināt Latvijas lauksaimniecības un meža resursu zinātnisku izpēti un ilgtspējīgu izmantošanu, stiprinot valsts pārtikas, ekonomisko un ekoloģisko drošību, kā arī noturību pret klimata pārmaiņām un ārēju riska faktoru ietekmi.
Mērķis sasniedzams, īstenojot divus uzdevumus:
1. stiprināt Latvijas pārtikas pašnodrošinājumu, pilnveidojot ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un pret krīzēm noturīgu pārtikas sistēmu, kuras pamatā ir videi saudzīgas tehnoloģijas, inovatīvi risinājumi un nekaitīgas pārtikas pieejamība, tai skaitā: 
1.1. attīstīt ilgtspējīgas un klimatnoturīgas audzēšanas tehnoloģijas videi saudzīgai un ekonomiski pamatotai laukkopībai un dārzkopībai, stiprinot valsts pārtikas pašnodrošinājumu un ķīmisko piesārņotāju, tostarp pesticīdu atlieku un dabīgo augu toksīnu, izplatības ierobežošanu. Īstenojot šo apakšuzdevumu, plānots ieviest inovācijas audzēšanas tehnoloģiju risinājumos kvalitatīvu un proteīniem bagātu izejvielu ražošanai pākšaugu un graudaugu augmaiņu sistēmās, izpētīt ābeļu, upeņu, dārzeņu (kāpostaugu un pākšaugu) audzēšanas tehnoloģisko elementu – mehanizācijas, alternatīvu augu aizsardzības līdzekļu, dažādu segumu un augsnes ielabošanas efektivitāti, izpētīt patogēnu agresivitāti un slimību epidemioloģiju potenciāli postīgām sēņu ierosinātām slimībām (iedegas un plankumainības) Vicia, Glycine un Lupinus ģinšu pākšaugiem, kā arī smiltsērkšķiem un upenēm (vispārējā kalšana un dzinumu atmiršana) un izstrādāt diagnostikas metodes slimību izplatības riska mazināšanai, izpētīt augu toksīnu un mikotoksīnu līmeņu korelāciju ar klimatiskajiem parametriem, augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk – AAL) un minerālmēslu lietošanu graudaugiem.
Tā kā vides apstākļi nepārtraukti mainās, ražošanas metodēm lielākoties jāmainās līdzi, bet šīs izmaiņas ir jāpamato ar jaunām zināšanām, un tikai tad iespējama efektīva, no ārējiem apstākļiem neatkarīga, pašpietiekama un videi saudzīga ražošana.
Diagnostikas metodes sekmētu precīzu patogēnu noteikšanu un izpratni par to, kā šos patogēnus efektīvi ierobežot (tāpat kā cilvēku slimību profilaksē un ārstēšanā), tostarp veicinātu izpratni par precīzu AAL devu lietošanu un tādā veidā – arī Zaļajā kursā noteiktā mērķa (AAL lietošanas samazināšana) sasniegšanu.
ZM ir ieinteresēta, lai lauksaimniecības nozare būtu spēcīga gan valsts, gan Eiropas mērogā, tāpēc viens no tās uzdevumiem ir rast risinājumus nozares vajadzībām, tostarp vairojot zināšanas, kā arī attiecīgi rīkojoties, lai sasniegtu ES mērķus, t. i., padarīt lauksaimniecību un pārtikas sistēmas ilgtspējīgākas, tostarp samazinot pesticīdu lietošanu, saudzīgi izmantojot augsni, stiprinot noturību pret krīzēm un pastāvīgi nodrošinot nekaitīgu pārtiku.
Klimata pārmaiņas, tostarp temperatūras paaugstināšanās, nokrišņu daudzuma izmaiņas un ekstremālu laikapstākļu biežums, rada jaunus apdraudējumus, tādēļ svarīgi ir noteikt augu toksīnu un mikotoksīnu līmeņu korelāciju ar klimatiskajiem parametriem, AAL un minerālmēslu lietošanu. Tāpat svarīgi ir izstrādāt priekšlikumus graudaugu audzētājiem  augu toksīnu un mikotoksīnu veidošanās riska mazināšanai graudaugos;
1.2. izstrādāt jaunus pārtikas produktus uz vietējo lauksaimniecības, tostarp augļu, dārzeņu un pākšaugu, un zivsaimniecības nozares izejvielu bāzes un jaunus pārtikas produktus ar augstu pievienoto vērtību. Īstenojot šo apakšuzdevumu, paredzēts izstrādāt jaunus pārtikas produktus uz vietējās izcelsmes lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares izejvielu bāzes un meklēt risinājumus jaunu pārtikas produktus ar augstu pievienoto vērtību izstrādei, kuri būtu nekaitīgi un kvalitatīvi patērētājiem arī dažādās ārkārtas situācijās;
1.3. stiprināt Latvijas spēju nodrošināt pietiekamu nekaitīgas un veselīgas pārtikas apgādi, savlaicīgi novēršot vai ierobežojot infekciju, kā arī antimikrobiālās rezistences (AMR) izplatību dzīvniekos un pārtikas ķēdē krīžu apstākļos un tādējādi palielinot sabiedrības un pārtikas sistēmas noturību. To plānots darīt, izmantojot esošos un iegūstot jaunus datus, rast risinājumus AMR radītā apdraudējuma mazināšanai sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam, kā arī, ievērojot zoonotiskās baktērijas Salmonella spp. izplatības risku Latvijā, izvērtēt Salmonella spp. izplatības mazināšanas iespējas mājputnu novietnēs un mājputnu izcelsmes produktos, veicinot ilgtspējīgas, nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas apriti un lielāku Latvijas izcelsmes produktu prestižu.
Uzdevuma aktualitāte ir saistīta ar Valdības rīcības plāna, AMR ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāna "Viena veselība" 2023.–2027. gadam un Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanu.
Pasaulē AMR ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības draudiem, kura dēļ ir apgrūtināta gan cilvēku, gan dzīvnieku slimību ārstēšana, un tās sekas ar katru gadu kļūst arvien nopietnākas, palielinoties arī ekonomiskiem zaudējumiem. Esošās situācijas analīze par AMR izplatību mājputnu ganāmpulkos un attīstības cēloņu analīze ir būtisks rīks AMR izplatības ierobežošanas efektīvāko pasākumu noteikšanā un ieviešanā. Tāpat zoonotisko baktēriju Salmonella spp. izplatības mazināšana putnu novietnēs ir papildu metode AMR izplatības un sabiedrības veselības apdraudējuma mazināšanai, turklāt Latvijas lauksaimniecības nozarei tas sniegtu ekonomisku ieguvumu un prestižu. Iegūstot metodes Salmonella spp. izskaušanai putnu novietnēs, samazinātos gan ražošanas zaudējumi, gan ekonomiskie zaudējumi lauksaimniekiem. Pētījums sniegtu izvērtējumu par iespējām Latvijai izstrādāt valsts uzraudzības programmu Salmonella spp. kontrolei un iegūt īpašas garantijas no Eiropas Komisijas, un savukārt tas celtu produkcijas prestižu un palielinātu  produktu eksporta iespējas, dodot nozīmīgu ieguvumu nākotnē. Šīs garantijas ietver paplašinātu monitoringu, kas apliecina Salmonella spp. neesamību pirms produkta nosūtīšanas. Šādas garantijas patlaban ir spēkā Somijai, Zviedrijai un Dānijai (broileru gaļai un olām). Latvija ir unikālā un spēcīgā pozīcijā, kas ļauj pretendēt uz līdzīgu statusu, jo tā jau ir guvusi starptautisku atzinību, tāpēc ka atzīta par brīvu no citām bīstamām zoonozēm, piemēram, trakumsērgas (Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā (WOAH) 2014. gada, Eiropas Kopienā (EK) –  kopš 2021. gada), aitu un kazu brucelozes (EK kopš 2010. gada, apstiprināts 2021. gadā), govju brucelozes (EK kopš 2012. gada, apstiprināts 2021. gadā) un govju tuberkulozes (EK kopš 2011. gada, apstiprināts 2021. gadā). Šāds sasniegums ievērojami celtu Latvijas putnkopības produkcijas prestižu un paplašinātu eksporta iespējas;
1.4. visaptveroši analizēt Latvijas lauksaimniecības ekonomisko sniegumu un konkurētspēju ar mērķi stiprināt nozares pašnodrošinājumu, kā arī izstrādāt priekšlikumus konkurētspējas uzlabošanai, izlaides palielināšanai un noturības stiprināšanai iekšējo un ārējo krīžu apstākļos. Īstenojot šo apakšuzdevumu, plānots analizēt un kartēt Latvijas lauksaimniecības ekonomisko sniegumu un attīstības tendences pa nozarēm, izvērtēt lauksaimniecības nozaru konkurētspēju nacionālā un starptautiskā mērogā, identificējot galvenos iekšējos un ārējos ierobežojumus konkurētspējas un izlaides pieaugumam, novērtēt saimniecību un nozaru tirgus ieņēmumus, identificējot zemo ieņēmumu iemeslus atkarībā no dabas, klimatiskajiem un ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem, kā arī alternatīvās saimniekošanas iespējas, novērtēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sistēmas noturību krīzes apstākļos, identificējot veicinošos un apdraudošos faktorus, un salīdzināt situāciju ar citu ES valstu pieredzi, izstrādāt priekšlikumus Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas un vidējās izlaides palielināšanai, lai nodrošinātu pamatotu, mērķētu un ilgtspējīgu politikas veidošanu, kas sekmē Latvijas lauksaimniecības attīstību, pārtikas drošību un ekonomisko noturību ilgtermiņā;
2) ilgtermiņā uzlabot Latvijas mežu resursu izmantošanas efektivitāti, veicināt uz tiem balstītas un globālā tirgū konkurētspējīgas bioekonomikas attīstību kā valsts ekonomiskās un enerģētiskās drošības pamatu, tai skaitā:
2.1. meža ekosistēmu noturības kāpināšana, izstrādājot meža īpašniekiem dažādiem apsaimniekošanas mērķiem piemērotus risinājumus kokaudžu adaptācijai, kuri balstīti uz ilgtermiņa pēcnācēju pārbaužu stādījumu un citu ilgtermiņa pētījumu objektu vērtējumiem. To darot, plānots rast jaunus risinājumus mežu apsaimniekošanai, lai saglabātu ienākuma avotu lauku apvidos un veicinātu atjaunojamo resursu izmantošanu, ievērojot to, ka ekstrēmi klimatiski apstākļi (plūdi, vētras, sausuma periodi) aizvien vairāk ietekmē mežus. Šajā nolūkā ir svarīgas gan rekomendācijas par efektīvāku meža selekcijas un tās rezultātu praktisko izmantošanu, veicinot pielāgošanos rīcībpolitikai, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par augu reproduktīvā materiāla ražošanu un tirdzniecību Savienībā priekšlikumā noteiktais princips, gan koku mehāniskās noturības datubāzes papildināšana un izmantošana, gan jauni ilgtermiņa pētījumu objekti par koku sugu mistrojumu dažādā telpiskajā mērogā;
2.2. integrētas un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas prakses pilnveidošanas un ekonomiskās drošības stiprināšanas būtisko faktoru novērtējums  un to monitoringa metožu attīstība, tostarp ietverot Dabas atjaunošanas regulas meža bioloģiskās daudzveidības indikatorus, kā arī sagatavojot rekomendācijas dinamiskās dabas aizsardzības un drošās ostas principa praktiskai ieviešanai saimniecisko mežu platībām ārpus Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām. Saistībā ar šo apakšuzdevumu plānots izstrādāt un testēt inovatīvus risinājumus Nacionālā meža monitoringa pilnveidošanai, īpaši – sensoru izmantošanai pilnvērtīgākas un detalizētākas informācijas ieguvē. Tāpat paredzēts papildināt saimnieciskās darbības ietekmes uz meža putnu sugām vērtējumu, kura pamatā ir akustisko sensoru dati meža putnu indeksa noteikšanai, kā arī sagatavot ekonomiski pamatotas rekomendācijas šīs pieejas attīstībai. Dinamiskas dabas aizsardzības īstenošanai, kā arī integrētas, Eiropas meža stratēģijai un Nacionālajam attīstības plānam atbilstošas meža apsaimniekošanas prakses īstenošanai būtiski ir kvalitatīvi dati, kuru pašlaik par virkni indikatoru nav vai tie ir nepilnīgi. Īstenojot uzdevumu, plānots arī veicināt bioloģisko daudzveidību saimnieciskajos mežos, sadarbojoties ar meža īpašniekiem un dodot tiem iespējas diversificēt savus ienākumus līdz ar iesaistīšanos Eiropas Komisijas šogad postulētajā jaunajā dabas kredītu tirgū. Paredzēts vērtēt šīs iespējas izmantošanas sociālekonomisko ietekmi. Tāpat ir paredzēts izstrādāt standartizētus ekonomiski efektīvus risinājumus meža apsaimniekošanas pasākumiem, lai uzlabotu biotopu kvalitāti. Tas ir svarīgi īpašniekiem, kuru mežos ir šādi biotopi. Nozīmīgi ir arī izstrādāt rekomendācijas rīcībpolitikas ieviešanai saimniecisko mežu platībām ārpus Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām, tostarp vērtējot ietekmi no meža hidrotehniskās meliorācijās (tas ir būtiski gandrīz trešdaļā mūsu valsts mežu). Risinājumi ir svarīgi, ieviešot dabai tuvākus meža apsaimniekošanas principus un tādējādi sekmējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. jūnija Regulas 2024/1991 par dabas atjaunošanu mērķu sasniegšanu, kā arī raksturojot vidi attiecībā uz apputeksnētājiem un izstrādājot praktiski ieviešamus risinājumus, lai uzlabotu tās piemērotību šai sugu grupai;
2.3. meža nozares ieguldījuma klimata pārmaiņu mazināšanā un aprites bioekonomikā vairošana un  meža nozares produktu nodrošinātā kopējā aizvietošanas efekta noteikšana, sekmējot vietējo meža resursu izmantošanu konkurētspējīgu un ilgtspējīgu produktu ražošanā atbilstoši Zaļā kursa nostādnēm. Paredzēts novērtēt Latvijas meža nozares spēju nodrošināt aizvietošanas efektu atbilstoši jaunajam ISO 13391:2025 standartam, turklāt ir sagatavota rīcībpolitika konstatēto efektu pastiprināšanai, jo, izstrādājot ar zemes izmantošanu saistītus normatīvus, ir svarīgi vērtēt to ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu. Tā kā mežā ir ierobežotas arī oglekļa uzkrāšanas iespējas, ir svarīgi raksturot potenciālu, kas ļautu veicināt labvēlīgo ietekmi ar koksnes produktu starpniecību. Tāpat svarīgas ir ne vien rekomendācijas (pozīcijas, pamatojumi) šī efekta starptautiskas atzīšanas veicināšanai, jo tas paplašinātu iespējas iesaistīties oglekļa kredītu tirgū, palielinot un diversificējot nozares ieņēmumus, bet arī šādas pieejas sociālekonomiskās ietekmes novērtējums (modelēšana) saistībā ar lauku teritoriju apsaimniekošanu. Ieņēmumu nodrošināšanai un šī uzdevuma izpildei paredzēti arī novatoriski un integrēti praktiskie risinājumi, attīstot meža apsaimniekošanu un jaunus koksnes produktus, īpaši tādus, kuri mazina energoresursu patēriņu vai kuru izejvielas pašlaik izmantojamas galvenokārt enerģētikā. Standartizēti risinājumi, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai prasībām, ir svarīgi "zaļā" finansējuma piesaistei, lai ieviestu jaunus produktus un zemes apsaimniekošanas pieejas. Tāpat ieviešanai nozīmīga ir informēšana, akcentu liekot uz pilotprojektu (izmēģinājumprojektu) atvērtās zinātnes pieejas izmantošanā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas noteikšanai teritorijā ar organiskām augsnēm, kurās kāpināts ūdens līmenis (angļu val. – rewetting), tam gan izmantojot, gan neizmantojot kokaugu paludikultūras.

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 35. panta pirmo un otro daļu un noteikumu Nr.560 3., 4. un 6. punktu Programmu izstrādāja ZM, sadarbojoties ar ZM izveidotu Lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas un meža nozares zināšanu un inovāciju stratēģiskās vadības padomi (turpmāk – stratēģiskā padome), kuras uzdevums ir konsultēt ZM par Programmas stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem, sniegt priekšlikumus Programmas pilnveidei un izvērtēt sasniegtos rezultātus pēc tās pabeigšanas. Stratēģiskās padomes locekļu sastāvā ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Zemnieku federācijas, Zemnieku Saeimas, Latvijas Zivsaimniecības asociācijas, Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lauku konsultāciju  un izglītības centra.
Programmas izstrādes gaitā ir notikušas  vairākas konsultācijas ar Latvijas Zinātnes padomi, kā arī Programma un MK rīkojuma projekts š.g. 28.augustā ir saskaņots ar Programmas stratēģiskās padomes locekļiem.
Programmas īstenošanas laiks ir no 2026. līdz 2028. gadam atbilstoši piešķirtajam valsts budžeta finansējumam (2026. gadā tam atvēlēti 2 000 000 euro, 2027. gadā – 2 000 000 euro, 2028. gadā – 2 000 000 euro).
Iepriekšējā ZM VPP īstenošanas periodā piešķirtais finansējums bija 5 000 000 euro, kas ir par vienu miljonu mazāks, ņemot vērā to, ka MK 2023. gada 9. augusta rīkojuma Nr. 502 "Valsts pētījumu programmas "Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana Latvijas attīstībai" 2023.–2025. gadam" pieņemšana Ministru kabinetā iekavējās un projekta izpildes laiks realitātē saīsinājās par vienu gadu. 
Programmas ietvaros īstenojamā projekta īstenošanas laiku bez papildu finansējuma piešķiršanas var pagarināt līdz vienam gadam, tas ir, līdz 2029. gada 31. decembrim, ja tas ir nepieciešams programmas un tās projektu rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai.