Anotācija

2022.gada 24.februārī Krievijas Federācija ir uzsākusi militāru iebrukumu Ukrainā. Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā ir uzskatāms par agresiju. Valsts īstenots agresijas akts ir definēts ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra rezolūcijā 3314 (XXIX). Krievijas Federācijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kuras izriet no ANO Statūtu 2. panta un imperatīvam starptautisko tiesību normām, kā arī ar tām saistībām, kuras Krievija ir uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti.
Ņemot vērā Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā, Latvijas puse neredz iespēju strādāt ar Krieviju šīs Vienošanās ietvaros.

Atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām, jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu pārkāpuma novēršanu un reparācijas cietušās valsts interesēs vai pārkāpto saistību labuma guvēju interesēs (sk. ANO Starptautisko tiesību komisijas 2001. gadā pieņemto Pantu par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību (turpmāk - Panti par valsts atbildību) 54. pantu un arī 48. pantu). Agresijas aizliegums ir erga omnes pienākums, kā arī vispārējo starptautisko tiesību imperatīva norma. Tādējādi visām valstīm ir tiesības veikt pretpasākumus pret Krievijas Federāciju, ņemot vērā Krievijas Federācijas veikto pārkāpumu raksturu Turklāt visām valstīm, gadījumos, kad kāda valsts rupji pārkāpj vispārējo starptautisko tiesību imperatīvajās normās noteiktās saistības, ir pienākums sadarboties, lai ar tiesiskiem līdzekļiem izbeigtu būtiskus un sistemātiskus starptautisko tiesību imperatīvo normu pārkāpumus, un valstis nevar atzīt par tiesisku nopietna pārkāpuma radītu situāciju vai atbalstīt šādas situācijas uzturēšanu (sk. Pantu par valsts atbildību 40. un 41. pantu). Tādējādi starptautiskajai kopienai, tostarp Latvijai, ir pienākums sadarboties, kā arī tiesības veikt pretpasākumus, lai motivētu Krievijas Federāciju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem.
Ar Noteikumu projektu plānots apturēt Vienošanās darbību, kuras izpilde ir neiespējama sakarā ar Krievijas Federācijas īstenoto militāro agresiju Ukrainā.
Ārlietu ministrija sagatavos un iesniegs paziņojumu Krievijas pusei par Vienošanās darbības apturēšanu.