26-TA-423: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Krastkalni" Brenguļos, Brenguļu pagastā, Valmieras novadā, valstij piederošās 1/2 domājamās daļas pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 4.panta ceturtās daļas 7.punkts, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkts un 7.punkts, un 44.panta piektā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valstij piederošo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma “Krastkalni” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9646 003 0168) – zemes vienības 1,6791 ha platībā, tai skaitā meža zemes 1,1380 ha platībā, un trīs būvēm, Brenguļos, Brenguļu pagastā, Valmieras novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts ieņēmumu dienests ar 01.07.2025. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.4485R/25, ievērojot 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr.901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” 10.5.apakšpunktā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 22.12.2025.) noteikto un Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Skaidrītes Krūmiņas 03.03.2022. aktu par mantojuma lietas izbeigšanu Nr. 938, un 22.03.2022. grozījumus 03.03.2022. aktā par mantojuma lietas izbeigšanu Nr. 1219, nodeva valstij piekritīgo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma “Krastkalni” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9646 003 0168) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9646 003 0168) 1,6791 ha platībā, tai skaitā meža zemes 1,1380 ha platībā, un trīs būvēm (būvju kadastra apzīmējumi - 9646 003 0168 001, 9646 003 0168 002 un 9646 003 0168 003) Brenguļos, Brenguļu pagastā, Valmieras novadā, Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz minēto valstij piekritīgo nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu Brenguļu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000603557, lēmuma datums - zemes vienībai 20.10.2025., būvēm 29.07.2025..
Īpašuma tiesības uz atlikušo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma “Krastkalni” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9646 003 0168) Brenguļos, Brenguļu pagastā, Valmieras novadā, nostiprinātas privātpersonai, lēmuma datums 26.11.2020.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma “Krastkalni” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9646 003 0168), Brenguļos, Brenguļu pagastā, Valmieras novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), sastāvā ietilpst:
1) zemes vienība 1,6791 ha platībā, tai skaitā meža zeme 1,1380 ha platībā. Zemes lietošanas mērķis: (0101) “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”, platība 1,6791 ha. Zemes lietošanas veidi: ganības, platība 0,2798 ha, mežs, platība 1,1380 ha, zeme zem ēkām, platība 0,1367 ha, zeme zem ceļiem, platība 0,0278 ha, pārējās zemes, platība 0,0968 ha;
2) būve Dzīvojamā ēka (būves kadastra apzīmējums 9646 003 0168 001) ar platību 145,1 m2. Būves galvenais lietošanas veids (1110) “Viena dzīvokļa mājas”, būves tips (11100102) “Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar koka ārsienām un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 m2”;
3) būve Saimniecības ēka (būves kadastra apzīmējums 9646 003 0168 002) ar platību 34,2 m2. Būves galvenais lietošanas veids (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740201) “Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes”;
4) būve Pagrabs (būves kadastra apzīmējums 9646 003 0168 003) ar platību 18,1 m2. Būves galvenais lietošanas veids (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740201) “Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība uz 23.12.2025. noteikta 7661 euro (1/2 domājamās daļas fiskālā kadastrālā vērtība 3830,5 euro);
2) universālā kadastrālā vērtība uz 01.01.2025. noteikta 10 862 euro (1/2 domājamās daļas universālā kadastrālā vērtība 5431 euro).
Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtība 2026.gadā ir 349 euro, izpirkšanas vērtība ir 349 euro, tai skaitā 1/2 domājamās daļas mežaudzes vērtība ir 174,5 euro.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, platība 0,0583 ha;
2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0103 ha.
Saskaņā ar 01.07.2025. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.4485R/25 pielikumu Nekustamo īpašumu apsekojot dabā, konstatēts, ka teritorija ir aizaugusi ar pāraugušu zāli, krūmiem, piesārņota ar sadzīves atkritumiem, atrodas NĪVKIS datos nenorādīti sīkbūvju gruveši (siltumnīca), būves ir slēgtas, tiek lietotas, ir atsevišķa piekļuve no ceļa, robežojas ar Abuls upi.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Valmieras novada pašvaldība ar 09.12.2025. vēstuli Nr. 4.1.8.3/25/7002 informē, ka:
1) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
3) spēkā esošajā pašvaldības teritorijas plānojumā zemes vienības atļautā izmantošana – savrupmāju (ģimenes māju) apbūve un mežsaimniecība;
4) zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana.
Piekļuve Nekustamajam īpašumam nodrošināta no pašvaldības ceļa “Madaras – Silaines” (inženierbūves kadastra apzīmējums 9646 003 0287 002).
Nekustamā īpašuma kopīpašnieks 23.10.2025. iesniedzis atsavināšanas ierosinājumu par Nekustamā īpašuma valstij piederošo ½ domājamo daļu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka Nekustamā īpašuma valstij piederošā ½ domājamā daļa nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tās virzīšana atsavināšanai.
VNĪ 01.12.2025. vēstulē 4/3-2/8386 informē atsavināšanas ierosinātāju, ka ir pieņemts lēmums atbalstīt Nekustamā īpašuma valstij piederošās ½ domājamās daļas atsavināšanu, sagatavojot attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu. Pēc attiecīga Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un izsoles nosacījumu apstiprināšanas sludinājums par nekustamā īpašuma izsoli tiks publicēts izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv un VNĪ tīmekļa vietnē www.vni.lv sadaļā “Sludinājumi”, vienlaikus Nekustamā īpašuma kopīpašniekam nosūtot piedāvājumu izmantot savas pirmpirkuma tiesības.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkts paredz, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, vai neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Nekustamā īpašuma valstij piederošo 1/2 domājamo daļu veido būvju domājamā daļa kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes vienības domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, kā arī nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir uzskatāma par valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieka mantu, tā veido domājamās daļas un tā atrodas ciemu teritorijā.
Atbilstoši paskaidrojošajos materiālos pievienotajiem Beverīnas novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas jaunveidojamā zemes gabala minimālā platība ir 2 ha. Nekustamā īpašuma "Krastkalni" sastāvā esošās zemes vienības platība ir 1.6791 ha.
Ņemot vērā minēto, atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nav iespējama mežas zemes nodalīšana.
Attiecīgi izpildās Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktā un 7.punktā minētie kritēriji, lai Nekustamā īpašuma atsavināšanu varētu atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5.punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, savukārt šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktam Nekustamā īpašuma kopīpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz rīkojuma projektā minēto Nekustamā īpašuma valstij piederošo 1/2 domājamo daļu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Ņemot vērā minēto, pirmpirkuma tiesīgajai personai tiks nosūtīts paziņojums par publisku izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgo personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamā īpašuma valstij piederošo ½ domājamo daļu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Lai Nekustamā īpašuma valstij piederošās ½ domājamās daļas ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par atsavināmo nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par Nekustamā īpašuma faktisko stāvokli.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteikto apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma valstij piederošās ½ domājamās daļas ieguvējam, izmantojot minēto nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz minēto valstij piekritīgo nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu Brenguļu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000603557, lēmuma datums - zemes vienībai 20.10.2025., būvēm 29.07.2025..
Īpašuma tiesības uz atlikušo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma “Krastkalni” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9646 003 0168) Brenguļos, Brenguļu pagastā, Valmieras novadā, nostiprinātas privātpersonai, lēmuma datums 26.11.2020.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma “Krastkalni” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9646 003 0168), Brenguļos, Brenguļu pagastā, Valmieras novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), sastāvā ietilpst:
1) zemes vienība 1,6791 ha platībā, tai skaitā meža zeme 1,1380 ha platībā. Zemes lietošanas mērķis: (0101) “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”, platība 1,6791 ha. Zemes lietošanas veidi: ganības, platība 0,2798 ha, mežs, platība 1,1380 ha, zeme zem ēkām, platība 0,1367 ha, zeme zem ceļiem, platība 0,0278 ha, pārējās zemes, platība 0,0968 ha;
2) būve Dzīvojamā ēka (būves kadastra apzīmējums 9646 003 0168 001) ar platību 145,1 m2. Būves galvenais lietošanas veids (1110) “Viena dzīvokļa mājas”, būves tips (11100102) “Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar koka ārsienām un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 m2”;
3) būve Saimniecības ēka (būves kadastra apzīmējums 9646 003 0168 002) ar platību 34,2 m2. Būves galvenais lietošanas veids (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740201) “Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes”;
4) būve Pagrabs (būves kadastra apzīmējums 9646 003 0168 003) ar platību 18,1 m2. Būves galvenais lietošanas veids (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740201) “Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība uz 23.12.2025. noteikta 7661 euro (1/2 domājamās daļas fiskālā kadastrālā vērtība 3830,5 euro);
2) universālā kadastrālā vērtība uz 01.01.2025. noteikta 10 862 euro (1/2 domājamās daļas universālā kadastrālā vērtība 5431 euro).
Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtība 2026.gadā ir 349 euro, izpirkšanas vērtība ir 349 euro, tai skaitā 1/2 domājamās daļas mežaudzes vērtība ir 174,5 euro.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, platība 0,0583 ha;
2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0103 ha.
Saskaņā ar 01.07.2025. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.4485R/25 pielikumu Nekustamo īpašumu apsekojot dabā, konstatēts, ka teritorija ir aizaugusi ar pāraugušu zāli, krūmiem, piesārņota ar sadzīves atkritumiem, atrodas NĪVKIS datos nenorādīti sīkbūvju gruveši (siltumnīca), būves ir slēgtas, tiek lietotas, ir atsevišķa piekļuve no ceļa, robežojas ar Abuls upi.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Valmieras novada pašvaldība ar 09.12.2025. vēstuli Nr. 4.1.8.3/25/7002 informē, ka:
1) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
3) spēkā esošajā pašvaldības teritorijas plānojumā zemes vienības atļautā izmantošana – savrupmāju (ģimenes māju) apbūve un mežsaimniecība;
4) zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana.
Piekļuve Nekustamajam īpašumam nodrošināta no pašvaldības ceļa “Madaras – Silaines” (inženierbūves kadastra apzīmējums 9646 003 0287 002).
Nekustamā īpašuma kopīpašnieks 23.10.2025. iesniedzis atsavināšanas ierosinājumu par Nekustamā īpašuma valstij piederošo ½ domājamo daļu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka Nekustamā īpašuma valstij piederošā ½ domājamā daļa nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tās virzīšana atsavināšanai.
VNĪ 01.12.2025. vēstulē 4/3-2/8386 informē atsavināšanas ierosinātāju, ka ir pieņemts lēmums atbalstīt Nekustamā īpašuma valstij piederošās ½ domājamās daļas atsavināšanu, sagatavojot attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu. Pēc attiecīga Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un izsoles nosacījumu apstiprināšanas sludinājums par nekustamā īpašuma izsoli tiks publicēts izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv un VNĪ tīmekļa vietnē www.vni.lv sadaļā “Sludinājumi”, vienlaikus Nekustamā īpašuma kopīpašniekam nosūtot piedāvājumu izmantot savas pirmpirkuma tiesības.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkts paredz, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, vai neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Nekustamā īpašuma valstij piederošo 1/2 domājamo daļu veido būvju domājamā daļa kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes vienības domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, kā arī nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir uzskatāma par valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieka mantu, tā veido domājamās daļas un tā atrodas ciemu teritorijā.
Atbilstoši paskaidrojošajos materiālos pievienotajiem Beverīnas novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas jaunveidojamā zemes gabala minimālā platība ir 2 ha. Nekustamā īpašuma "Krastkalni" sastāvā esošās zemes vienības platība ir 1.6791 ha.
Ņemot vērā minēto, atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nav iespējama mežas zemes nodalīšana.
Attiecīgi izpildās Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktā un 7.punktā minētie kritēriji, lai Nekustamā īpašuma atsavināšanu varētu atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5.punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, savukārt šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktam Nekustamā īpašuma kopīpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz rīkojuma projektā minēto Nekustamā īpašuma valstij piederošo 1/2 domājamo daļu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Ņemot vērā minēto, pirmpirkuma tiesīgajai personai tiks nosūtīts paziņojums par publisku izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgo personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamā īpašuma valstij piederošo ½ domājamo daļu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Lai Nekustamā īpašuma valstij piederošās ½ domājamās daļas ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par atsavināmo nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par Nekustamā īpašuma faktisko stāvokli.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteikto apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma valstij piederošās ½ domājamās daļas ieguvējam, izmantojot minēto nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā “Pašreizējā situācija”
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma valstij piederošās ½ domājamās daļas atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valstij piederošās ½ domājamās daļas valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamo īpašumu pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma valstij piederošās ½ domājamās daļas atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valstij piederošās ½ domājamās daļas valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamo īpašumu pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu – Nekustamā īpašuma kopīpašnieks. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts, tai skaitā fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu – Nekustamā īpašuma kopīpašnieks. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts, tai skaitā, juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi