Anotācija (ex-ante)

Zemesgrāmatu likuma 106.pants noteic, ka zemesgrāmatu lietās par rajona (pilsētas) tiesu veiktajām darbībām ņem kancelejas un valsts nodevu. Par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksājamās valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas nosaka Ministru kabinets.
Valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas nosaka Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 2. punktu valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.
Ministru kabineta 2012.gada 20.martā pieņemtajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu" (prot. Nr. 16, 31. §) norādīts, ka valsts nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu apmērs nav saistīts ar izdevumu, kas radušies iestādei, sniedzot pakalpojumu vai veicot darbības, segšanu. Taču ar noteiktā valsts nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu apmēra palīdzību pamatā tiek nodrošināta regulējošā funkcija, kas atspoguļojas gan pašā nodevas noteikšanas diferenciācijā, gan nekustamā īpašumu tirgus regulācijā.
No Zemes pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 13.punktā noteiktā izriet, ka zemes konsolidācijas mērķa - racionālu saimniecību struktūru un zemes vienību platību veidošanai, kā arī, lauku infrastruktūras un lauku attīstības un vides aizsardzības veicināšanai, sasniegšana tiek realizēta pārkārtojot zemes ierīcības projekta dalībniekiem piederošās zemes robežas.

Zemes robežu pārkārtošana noslēdzas ar zemes kadastrālo uzmērīšanu, sagatavojot zemes robežu plānus, un attiecīga dokumenta (zemes maiņas līgums) sagatavošanu, nekustamā īpašuma un tam pievienoto zemes vienību skaita un platību izmaiņu veikšanu zemesgrāmatā, līdz ar to, zemes maiņa ir viens no zemes konsolidācijas pasākumu īstenošanas rīkiem. Lai veicinātu zemes konsolidācijas norisi, zemes īpašnieki par zemes konsolidācijas ietvaros veikto zemes maiņu ir atbrīvojami no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā samaksas.

Likuma “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” Pārejas noteikumu 13.punkts noteic, ka likuma III nodaļa Zemes konsolidācija stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.
Stājoties spēkā minētajam likumprojektam un iztrūkstot tā darbības nodrošināšanai nepieciešamajam regulējumam, tiks apgrūtināta likumprojekta piemērošana.

Lai nodrošinātu likuma “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” III nodaļas piemērošanu no 2023. gada 1. janvāra, tiek noteikts, ka grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā””  spēkā stājas 2023. gada 1. janvārī.