Anotācija (ex-ante)

22-TA-2405: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumos Nr. 976 "Sabiedriskā labuma komisijas nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma (turpmāk - Likums) 6.pants paredz, ka sabiedriskā labuma komisija (turpmāk - SLK) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā pārstāvētas pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji. SLK sniedz Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) motivētu atzinumu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk - SLO) darbības būtībai, kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību Likumam. Likumā arī noteikts, ka SLK nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.976 "Sabiedriskā labuma komisijas nolikums" nepieciešami, lai uzlabotu SLK darba organizāciju. Nepieciešamie risinājumi SLK darbības uzlabošanai tika definēti, Finanšu ministrijai organizējot SLK locekļu aptauju par SLK darba pilnveidi un konsultācijas ar VID.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Precizēt Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumus Nr.976 "Sabiedriskā labuma komisijas nolikums", pilnveidojot SLK nolikumu, lai uzlabotu SLO uzraudzību un darbības izvērtēšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijā SLO uzraudzību veic nodokļu administrācija, iesaistot SLK. Lēmumus par SLO statusa piešķiršanu, atņemšanu vai atteikumu, kā arī lēmumus, kas skar SLO darbības izvērtējumu, pieņem un attiecīgo administratīvo aktu izdod VID.
VID un SLK ir deleģēti uzraudzīt SLO darbības atbilstību Likumā noteiktajam. SLO darbības uzraudzības mērķis ir sekot līdzi un pārliecināties par līdzekļu lietderīgu un jēgpilnu izmantošanu atbilstoši sabiedriskā labuma mērķiem, kā arī apzināt valsts budžetā neienākušo nodokļu vai uzņēmējdarbības attīstībā neieguldīto līdzekļu apmēru. Faktiski šajā procesā visas sabiedrības un valsts intereses pārstāv uzraugošās institūcijas. Latvijā ir izvēlēts uzraudzības modelis, kurā ir iesaistīta koleģiāla institūcija – SLK, kuras sastāvā vienlīdz ir pārstāvētas gan NVO, gan valsts institūcijas un kuras nodrošina vispusīgu un atbilstošu izpratni par SLO darbību.
SLK locekļi, pieņemot lēmumu, vērtē iesniegtos dokumentus, organizāciju statūtos noteiktos mērķus, veiktās un plānotās darbības, kā arī, kas ir SLO mērķa grupa – paredzamie sabiedriskā labuma guvēji.
Lai biedrībām, nodibinājumiem vai reliģiskajām organizācijām tiktu piešķirts SLO statuss vai tiktu saglabāts SLO statuss, gan SLK, gan VID ir jāgūst pārliecība, ka organizācija veic vai plāno veikt sabiedriskā labuma darbību Likumā noteiktajās darbības jomās un ievērojot Likumā noteiktos ierobežojumus, kā arī organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbības veikšana.
Lai izvērtētu SLO atbilstību prasībām, pamatā tiek izmantoti divi informācijas resursi – SLO gada pārskats, kas iekļauj finanšu datus, un darbības pārskats, kas satur aprakstošo informāciju par organizācijas izvirzītajiem mērķiem, rezultātiem, turpmākās darbības plāniem.
SLO finanšu un nefinanšu rādītāji papildina viens otru un SLK jāvērtē abus rādītājus kopsakarā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Finanšu ministrija, analizējot SLO uzraudzības monitoringu un ņemot vērā SLK locekļu aptaujas rezultātus, ir secinājusi, ka nepieciešams pilnveidot SLK darba organizāciju, kā arī nostiprināt SLK lomu sabiedriskā labuma ietekmes izvērtēšanas procesā.
VID ir vairākkārt vērsies Finanšu ministrijā, informējot, ka SLK darba pastāvīga problēma ir SLK locekļu zemā apmeklētība.
Kā liecina VID sniegtā informācija, 2022.gada 1.pusgadā SLK ir izskatījusi 1436 SLO pārskatus par 2020.gadu un 52 pārskatus par 2021.gadu. Līdz 2022.gada 30.jūnijam SLO pārskatus par 2021.gadu bija iesniegušas 1596 organizācijas. Ņemot vērā minēto, SLK izskatīto atskaišu īpatsvars pret kopējo iesniegto atskaišu skaitu par 2021.gadu ir 3,26%. Kā informē VID, arī pārceltās SLK sēdes ietekmē pārskatu izskatīšanas termiņus. 2021.gadā no 22 SLK sēdēm, 12 SLK sēdēs kāds no locekļiem nav piedalījies, kad tiek izskatīti SLO pārskati, tādējādi samazinās SLK viedokļu skaits un kapacitāte. 2021.gadā ir bijusi viena SLK sēde, kura nenotika vai nebija lemttiesīga, savukārt 2022.gadā līdz 31.jūnijam kvoruma trūkuma dēl tika pārceltas divas sēdes.
Tāpat būtiska ir ētikas principu nostiprināšana SLK  darbā un priekšnoteikumu radīšana, lai sekmētu institūcijas attīstību un personāla atjaunošanos, kā arī VID darba pilnveidi, organizējot SLK sēdes.
Risinājuma apraksts
Tiesības atsaukt SLK locekli, ja neapmeklē sēdes.
Tā kā SLK darbu negatīvi ietekmē SLK locekļu zemā apmeklētība, jo tādējādi samazinās SLK viedokļu skaits un nereti kvoruma trūkuma dēļ tiek pārceltas SLK sēdes, noteikumu projektā noteiktas tiesības SLK priekšsēdētājam lemt par SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu Ministru kabinetā, ja sešu mēnešu laikā SLK loceklis ir apmeklējis mazāk kā 70% SLK sēžu un, ja SLK loceklis nav iesniedzis SLK priekšsēdētājam prombūtni attaisnojošus dokumentus.
Ētikas normas.
Tā kā SLK locekļi izvērtē vai SLO savā darbībā ievēro Likumā noteiktās normas, SLK locekļiem ir noteiktas jaunas reputācijas prasības: noteikumu grozījumos ir iekļauts jauns punkts par tiesībām SLK vairākumam, balsojot lemt par SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu, ja SLK darbā tiek pārkāptas ētikas normas, ar kurām ir papildināts noteikumu projekts. Uz SLK komisijas locekļa ētikas normu pārkāpumu ir tiesības norādīt jebkuram SLK loceklim gan sēdes laikā, gan pēc tās, vēršoties ar argumentētu lūgumu pie SLK komisijas priekšsēdētāja iekļaut dienas kārtībā balsojumu par komisijas locekļa atsaukšanas ierosināšanu, un SLK komisijas priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt, lai tuvākajā komisijas sēdē balsojot tiek lemts par SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu.
SLK balsojuma objektivitāte un neitralitāte tiek nodrošināta ar komisijas koleģiālu vairākumu - komisijas loceklis var tikt atsaukts, ja komisijas vairākums par to nobalso. Tas savukārt nozīmē, ka balsojumā savu nostāju izteiks kā biedrību un nodibinājumu, tā valsts institūciju pilnvarotie pārstāvji. Koleģiāls valsts institūciju, biedrību un nodibinājumu balsojums garantē interešu konflikta, tajā skaitā finansiālas ieinteresētības vai kādas citas ieinteresētības nepieļaušanu balsojuma iznākumā, kā arī izslēdz pārsteidzīgu lēmuma pieņemšanu.
Ja SLK vairākums ir nobalsojis par SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu vai SLK priekšsēdētājs ir ierosinājis SLK locekļa atsaukšanu, VID vēršas Finanšu ministrijā ar argumentētu lūgumu veikt grozījumu Ministru kabineta 2020.gada 5.maija rīkojumā Nr.246 “Par Sabiedriskā labuma komisiju”. Finanšu ministrija atbilstoši līdzšinējai praksei iniciē SLK personālsastāva izmaiņas MK, atbilstoši  Likuma 6.pantam, kurš nosaka, ka SLK darbu nodrošina VID, savukārt personālsastāvu apstiprina MK.
Termiņu ierobežojumi SLK locekļiem, kuri izvēlēti konkursa kārtībā.
Lai nodrošinātu biedrību un nodibinājumu  ekspertu loka atjaunošanos SLK, kā arī lai padarītu SLK atvērtāku iespējamām pārmaiņām un iespēju SLK gūt pārstāvniecību pēc iespējas plašākam biedrību un nodibinājumu skaitam, noteikumu projekts paredz divu amata termiņu ierobežojumus SLK locekļiem, kuri izvēlēti konkursa kārtībā. Ņemot vērā nepieciešamību atjaunināt ekspertu loku, kā arī veicināt un nodrošināt pēc iespējas plašāku biedrību un nodibinājumu spektra pārstāvniecību SLK, atklātais konkurss uz SLK locekļu vietām, kurš tiks rīkots pēc šo MK noteikumu grozījumu stāšanās spēkā, tiks organizēts atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Respektīvi, ja SLK loceklis ir strādājis SLK komisijā divus termiņus pēc kārtas, uz viņu attiecas minētie ierobežojumi, tādējādi ļaujot SLK darbā iesaistīties pārējo ieinteresēto nodibinājumu un biedrību pārstāvjiem. Atbilstoši 2004.gada 30.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.977 “Noteikumos par biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanu un iekļaušanu Sabiedriskā labuma komisijā”, biedrību un nodibinājumu pārstāvji tiek izraudzīti atklātā konkursā.
Valsts iestāžu pārstāvjus darbam SLK pilnvaro normatīvajā aktā noteiktā valsts iestāde, kura izraugās darbam SLK iestādes ekspertu atbilstoši amata kompetencei. Līdz ar to divu amata termiņu ierobežojums uz valsts iestāžu pilnvarotiem SLK locekļiem neattiecas. Valsts iestādes SLK iekļauj pa vienam komisijas loceklim – pilnvarotai amatpersonai (nosakot amatpersonu, kas komisijas locekli aizvieto viņa prombūtnes laikā). Komisijas personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets.
Tāpat noteikts, ka valsts iestādes SLK iekļauj pa vienam SLK loceklim, vienlaikus nosakot amatpersonu, kas SLK locekli aizvieto viņa prombūtnes laikā. Šis nosacījums attieksies uz SLK pārstāvētām valsts iestādēm: Valsts ieņēmumu dienestu; Labklājības ministriju; Tieslietu ministriju; Izglītības un zinātnes ministriju; Kultūras ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Rezultātā gadījumā, kad valsts iestādes pilnvarotā amatpersona ir prombūtnē, tās aizvietotājs ir tiesīgs piedalīties SLK sēdēs ar balsstiesībām. Savukārt SLK priekšsēdētāja aizvietotājs ir tiesīgs piedalīties SLK sēdēs ar balsstiesībām, taču SLK priekšsēdētāja pienākumus pildīs un SLK sēdes vadīs SLK priekšsēdētāja vietnieks.
Tāpat normatīvajā aktā ir atrunāta sēžu norise attālināti, kā arī, lai atvieglotu VID organizatorisko darbu, noteikts, ka, ja SLK nav lemttiesīga, piecu darba dienu laikā sasauc atkārtotu sēdi, nemainot darba kārtību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • biedrību un nodibinājumi pārstāvji, kuri izvirzīti darbam Sabiedriskā labuma komisijā
Ietekmes apraksts
Nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri kandidēs uz SLK locekļa amatiem. Ja sešu mēnešu laikā SLK loceklis būs apmeklējis mazāk kā 70% komisijas sēžu, ir noteiktas tiesības SLK priekšsēdētājam ierosināt atsaukt locekli.
Juridiskās personas
  • nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Uzlabots organizāciju sabiedriskā labuma darbības izvērtējums SLK, veicinot SLK locekļu sēžu apmeklētību un ētikas normu ievērošanu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
Plašāki uzlabojumi sabiedriskā labuma organizāciju sektorā tiks veikti atbilstoši plānotajiem grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, ievērojot nevalstisko organizāciju un Finanšu ministrijas izstrādāto Sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanas koncepcijas projektu, un kuros cita starpā plānots noteikt, ka SLK personālsastāvu apstiprina Finanšu ministrija.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests
Nevalstiskās organizācijas
biedrības, nodibinājumi
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/f028cec8-afe8-4bbc-a4d2-c80867d1c3bf

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Saņemts viedoklis no Latvijas Pilsoniskā alianses. Priekšlikums nav ņemts vērā, jo tas pēc mērķa un būtības neatbilst virzītā projekta saturam un ietvaram. Izteiktais priekšlikums ir diskutējams Likuma līmenī un tas ir ārpus izstrādātā noteikumu projekta tvēruma.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ieņēmumu dienests
  • Kultūras ministrija
  • Tieslietu ministrija
  • Labklājības ministrija
  • Izglītības un zinātnes ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
uzlabota Sabiedriskā labuma komisijas organizācija
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Projekta izpildē iesaistītā/tās institūcijas to realizēs esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi