Anotācija (ex-ante)

Finanšu ministrija, analizējot SLO uzraudzības monitoringu un ņemot vērā SLK locekļu aptaujas rezultātus, ir secinājusi, ka nepieciešams pilnveidot SLK darba organizāciju, kā arī nostiprināt SLK lomu sabiedriskā labuma ietekmes izvērtēšanas procesā.
VID ir vairākkārt vērsies Finanšu ministrijā, informējot, ka SLK darba pastāvīga problēma ir SLK locekļu zemā apmeklētība.
Kā liecina VID sniegtā informācija, 2022.gada 1.pusgadā SLK ir izskatījusi 1436 SLO pārskatus par 2020.gadu un 52 pārskatus par 2021.gadu. Līdz 2022.gada 30.jūnijam SLO pārskatus par 2021.gadu bija iesniegušas 1596 organizācijas. Ņemot vērā minēto, SLK izskatīto atskaišu īpatsvars pret kopējo iesniegto atskaišu skaitu par 2021.gadu ir 3,26%. Kā informē VID, arī pārceltās SLK sēdes ietekmē pārskatu izskatīšanas termiņus. 2021.gadā no 22 SLK sēdēm, 12 SLK sēdēs kāds no locekļiem nav piedalījies, kad tiek izskatīti SLO pārskati, tādējādi samazinās SLK viedokļu skaits un kapacitāte. 2021.gadā ir bijusi viena SLK sēde, kura nenotika vai nebija lemttiesīga, savukārt 2022.gadā līdz 31.jūnijam kvoruma trūkuma dēl tika pārceltas divas sēdes.
Tāpat būtiska ir ētikas principu nostiprināšana SLK  darbā un priekšnoteikumu radīšana, lai sekmētu institūcijas attīstību un personāla atjaunošanos, kā arī VID darba pilnveidi, organizējot SLK sēdes.

Tiesības atsaukt SLK locekli, ja neapmeklē sēdes.
Tā kā SLK darbu negatīvi ietekmē SLK locekļu zemā apmeklētība, jo tādējādi samazinās SLK viedokļu skaits un nereti kvoruma trūkuma dēļ tiek pārceltas SLK sēdes, noteikumu projektā noteiktas tiesības SLK priekšsēdētājam lemt par SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu Ministru kabinetā, ja sešu mēnešu laikā SLK loceklis ir apmeklējis mazāk kā 70% SLK sēžu un, ja SLK loceklis nav iesniedzis SLK priekšsēdētājam prombūtni attaisnojošus dokumentus.
Ētikas normas.
Tā kā SLK locekļi izvērtē vai SLO savā darbībā ievēro Likumā noteiktās normas, SLK locekļiem ir noteiktas jaunas reputācijas prasības: noteikumu grozījumos ir iekļauts jauns punkts par tiesībām SLK vairākumam, balsojot lemt par SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu, ja SLK darbā tiek pārkāptas ētikas normas, ar kurām ir papildināts noteikumu projekts. Uz SLK komisijas locekļa ētikas normu pārkāpumu ir tiesības norādīt jebkuram SLK loceklim gan sēdes laikā, gan pēc tās, vēršoties ar argumentētu lūgumu pie SLK komisijas priekšsēdētāja iekļaut dienas kārtībā balsojumu par komisijas locekļa atsaukšanas ierosināšanu, un SLK komisijas priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt, lai tuvākajā komisijas sēdē balsojot tiek lemts par SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu.
SLK balsojuma objektivitāte un neitralitāte tiek nodrošināta ar komisijas koleģiālu vairākumu - komisijas loceklis var tikt atsaukts, ja komisijas vairākums par to nobalso. Tas savukārt nozīmē, ka balsojumā savu nostāju izteiks kā biedrību un nodibinājumu, tā valsts institūciju pilnvarotie pārstāvji. Koleģiāls valsts institūciju, biedrību un nodibinājumu balsojums garantē interešu konflikta, tajā skaitā finansiālas ieinteresētības vai kādas citas ieinteresētības nepieļaušanu balsojuma iznākumā, kā arī izslēdz pārsteidzīgu lēmuma pieņemšanu.
Ja SLK vairākums ir nobalsojis par SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu vai SLK priekšsēdētājs ir ierosinājis SLK locekļa atsaukšanu, VID vēršas Finanšu ministrijā ar argumentētu lūgumu veikt grozījumu Ministru kabineta 2020.gada 5.maija rīkojumā Nr.246 “Par Sabiedriskā labuma komisiju”. Finanšu ministrija atbilstoši līdzšinējai praksei iniciē SLK personālsastāva izmaiņas MK, atbilstoši  Likuma 6.pantam, kurš nosaka, ka SLK darbu nodrošina VID, savukārt personālsastāvu apstiprina MK.
Termiņu ierobežojumi SLK locekļiem, kuri izvēlēti konkursa kārtībā.
Lai nodrošinātu biedrību un nodibinājumu  ekspertu loka atjaunošanos SLK, kā arī lai padarītu SLK atvērtāku iespējamām pārmaiņām un iespēju SLK gūt pārstāvniecību pēc iespējas plašākam biedrību un nodibinājumu skaitam, noteikumu projekts paredz divu amata termiņu ierobežojumus SLK locekļiem, kuri izvēlēti konkursa kārtībā. Ņemot vērā nepieciešamību atjaunināt ekspertu loku, kā arī veicināt un nodrošināt pēc iespējas plašāku biedrību un nodibinājumu spektra pārstāvniecību SLK, atklātais konkurss uz SLK locekļu vietām, kurš tiks rīkots pēc šo MK noteikumu grozījumu stāšanās spēkā, tiks organizēts atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Respektīvi, ja SLK loceklis ir strādājis SLK komisijā divus termiņus pēc kārtas, uz viņu attiecas minētie ierobežojumi, tādējādi ļaujot SLK darbā iesaistīties pārējo ieinteresēto nodibinājumu un biedrību pārstāvjiem. Atbilstoši 2004.gada 30.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.977 “Noteikumos par biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanu un iekļaušanu Sabiedriskā labuma komisijā”, biedrību un nodibinājumu pārstāvji tiek izraudzīti atklātā konkursā.
Valsts iestāžu pārstāvjus darbam SLK pilnvaro normatīvajā aktā noteiktā valsts iestāde, kura izraugās darbam SLK iestādes ekspertu atbilstoši amata kompetencei. Līdz ar to divu amata termiņu ierobežojums uz valsts iestāžu pilnvarotiem SLK locekļiem neattiecas. Valsts iestādes SLK iekļauj pa vienam komisijas loceklim – pilnvarotai amatpersonai (nosakot amatpersonu, kas komisijas locekli aizvieto viņa prombūtnes laikā). Komisijas personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets.
Tāpat noteikts, ka valsts iestādes SLK iekļauj pa vienam SLK loceklim, vienlaikus nosakot amatpersonu, kas SLK locekli aizvieto viņa prombūtnes laikā. Šis nosacījums attieksies uz SLK pārstāvētām valsts iestādēm: Valsts ieņēmumu dienestu; Labklājības ministriju; Tieslietu ministriju; Izglītības un zinātnes ministriju; Kultūras ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Rezultātā gadījumā, kad valsts iestādes pilnvarotā amatpersona ir prombūtnē, tās aizvietotājs ir tiesīgs piedalīties SLK sēdēs ar balsstiesībām. Savukārt SLK priekšsēdētāja aizvietotājs ir tiesīgs piedalīties SLK sēdēs ar balsstiesībām, taču SLK priekšsēdētāja pienākumus pildīs un SLK sēdes vadīs SLK priekšsēdētāja vietnieks.
Tāpat normatīvajā aktā ir atrunāta sēžu norise attālināti, kā arī, lai atvieglotu VID organizatorisko darbu, noteikts, ka, ja SLK nav lemttiesīga, piecu darba dienu laikā sasauc atkārtotu sēdi, nemainot darba kārtību.