21-TA-1664: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts pēc Finanšu ministrijas (Valsts kases) iniciatīvas, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites jomā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”” (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis ir pilnveidot grāmatvedības uzskaites kārtību, lai nodrošinātu vienādu izpratni par prasībām budžeta iestāžu finanšu darījumu grāmatvedības uzskaitei un noteiktu vienotas prasības nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) ieņēmumu uzskaitei.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Noteikumu projektā paredzēts, ka tas stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī, izņemot prasības attiecībā uz NĪN ieņēmumu uzskaiti, kas stājas spēkā 2024.gada 1.janvārī. Grozījumi grāmatvedības uzskaitē veicami, sākot ar jaunu pārskata gadu, lai nodrošinātu, ka vienā pārskata periodā ir ievēroti vienoti uzskaites principi.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumi Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (turpmāk – MK noteikumi Nr.87) nosaka budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības, lai budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites dati būtu sagatavoti, piemērojot vienādus principus un metodes, un tos konsolidējot atbilstoši Ministru kabineta 28.09.2021. noteikumu Nr.652 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.652) prasībām saimnieciskā gada pārskats sniegtu skaidru priekšstatu par valsts budžeta un pašvaldību budžetu finansiālo stāvokli un izmaiņām tajā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr.87 neattiecas uz NĪN ieņēmumu uzskaiti, tāpēc budžeta iestādes piemēro atšķirīgus šo ieņēmumu uzskaites principus.
Līdz 2024.gada 1.janvārim pašvaldības grāmatvedības uzskaiti par NĪN ieņēmumiem veic atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", pamatojoties uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem un pašvaldību iekšējiem normatīvajiem aktiem. 2022.gada 1.janvārī stājas spēkā Grāmatvedības likums, kas aizstāj likumu "Par grāmatvedību". Gan likums "Par grāmatvedību", gan Grāmatvedības likums paredz uzkrāšanas principa piemērošanu grāmatvedības uzskaitē, nosakot vispārīgas prasības. Pašvaldības izstrādāja iekšējos normatīvos aktus, kuros noteica NĪN ieņēmumu grāmatvedības uzskaites detalizētu kārtību. Gada pārskatā budžeta iestādes norāda informāciju atbilstoši grāmatvedības uzskaites datiem, tai skaitā par NĪN ieņēmumiem un attiecīgajām prasībām un saistībām, saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 344 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" prasībām, kurus sākot ar 2023. gada 1. janvāri aizstās MK noteikumi Nr.652. MK noteikumos Nr.87 ir noteiktas detalizētas grāmatvedības uzskaites prasības, kuras var attiecināt arī uz NĪN ieņēmumu uzskaiti, kā arī Valsts kontroles 2019.gada revīzijas ziņojumā "Par Saimnieciskā gada pārskatu par 2018.gadu" norādīti secinājumi, ka pašvaldības NĪN ieņēmumu uzskaitē piemēro uzkrāšanas principu.
Lai nodrošinātu, ka budžeta iestādēm piemērojamās grāmatvedības uzskaites prasības NĪN ieņēmumu uzskaitei ir vienveidīgas un nostiprinātas ārējos normatīvos aktos, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.87, detalizējot likumā "Par grāmatvedību", gan Grāmatvedības likumā noteiktās vispārīgās prasības.
Līdz 2024.gada 1.janvārim pašvaldības grāmatvedības uzskaiti par NĪN ieņēmumiem veic atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", pamatojoties uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem un pašvaldību iekšējiem normatīvajiem aktiem. 2022.gada 1.janvārī stājas spēkā Grāmatvedības likums, kas aizstāj likumu "Par grāmatvedību". Gan likums "Par grāmatvedību", gan Grāmatvedības likums paredz uzkrāšanas principa piemērošanu grāmatvedības uzskaitē, nosakot vispārīgas prasības. Pašvaldības izstrādāja iekšējos normatīvos aktus, kuros noteica NĪN ieņēmumu grāmatvedības uzskaites detalizētu kārtību. Gada pārskatā budžeta iestādes norāda informāciju atbilstoši grāmatvedības uzskaites datiem, tai skaitā par NĪN ieņēmumiem un attiecīgajām prasībām un saistībām, saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 344 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" prasībām, kurus sākot ar 2023. gada 1. janvāri aizstās MK noteikumi Nr.652. MK noteikumos Nr.87 ir noteiktas detalizētas grāmatvedības uzskaites prasības, kuras var attiecināt arī uz NĪN ieņēmumu uzskaiti, kā arī Valsts kontroles 2019.gada revīzijas ziņojumā "Par Saimnieciskā gada pārskatu par 2018.gadu" norādīti secinājumi, ka pašvaldības NĪN ieņēmumu uzskaitē piemēro uzkrāšanas principu.
Lai nodrošinātu, ka budžeta iestādēm piemērojamās grāmatvedības uzskaites prasības NĪN ieņēmumu uzskaitei ir vienveidīgas un nostiprinātas ārējos normatīvos aktos, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.87, detalizējot likumā "Par grāmatvedību", gan Grāmatvedības likumā noteiktās vispārīgās prasības.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.87 ar vienotām prasībām NĪN ieņēmumu grāmatvedības uzskaitei.
Noteikumu projektā paredzētas šādas izmaiņas:
1. svītrots 3.2.apakšpunkts ar izņēmumu MK noteikumu Nr.87 prasības attiecināt uz NĪN ieņēmumu uzskaiti;
2. MK noteikumi Nr.87 papildināti ar jaunu 2.191. apakšnodaļu par NĪN ieņēmumu uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, ko piemēro pašvaldības, kuras administrē nekustamā īpašuma nodokli.
Grozījumi MK noteikumos Nr.87 piemērojami grāmatvedības uzskaitē sākot ar 2024.gadu. Grozījumi MK noteikumos Nr.87 neparedz izmaiņas grāmatvedības uzskaites pamatprincipos.
Grāmatvedības uzskaitē ieviešot noteikumu projektā iekļautās prasības, piemēro MK noteikumu Nr.87 432.punktu, attiecinot uz pārskata periodu un turpmākajiem pārskata periodiem. Ja nepieciešams, budžeta iestādes pārklasificē 2024.gada sākumā uzskaitītos grāmatvedības kontu atlikumus un to uzrāda kā pārskata gada darījumu, bet gada pārskatā un finanšu pārskata pielikuma strukturizētajā skaidrojumā (piezīmē 2.3.VERT, 1.pielikumā un 2.pielikumā) salīdzinošo informāciju 2024.gada sākumā norāda atbilstoši pārskata perioda beigās piemērotajai klasifikācijai. Finanšu pārskata pielikuma strukturizētajā skaidrojuma piezīmē V12.INFO sniedz informāciju par izmaiņām bilances posteņos datu pārklasifikācijas rezultātā.
Ņemot vērā normatīvajos aktos NĪN jomā paredzēto nodokļa aprēķināšanas kārtību, pārskata gadā, piemēram, 2024.gadā, aprēķinot nodokli par 2024. un 2023.gadu, atzīst pārskata gada pamatdarbības ieņēmumus un attiecīgās prasības vai saistības saskaņā ar aplēsi, tai skaitā nodalot prasību un saistību ilgtermiņa un īstermiņa daļas ne retāk kā vienu reizi gadā. Ieņēmumus saskaņā ar uzkrāšanas principu klasificē atbilstoši budžeta ieņēmumu klasifikācijai un normatīvajos aktos pārskatu sagatavošanas jomā noteiktai detalizācijai (MK noteikumos Nr.652 informāciju pēc uzkrāšanas principa norāda trijās ieņēmumu klasifikācijas koda zīmēs, bet budžeta izpildes informāciju pēc naudas plūsmas principa - pilnā ieņēmumu klasifikācijas apjomā), saglabājot līdzšinējo informācijas atklāšanas praksi. Ja pašvaldība 2025.gadā konstatē kļūdas 2024.gadā veiktajos ierakstos grāmatvedības reģistros, tad, ņemot vērā kļūdas būtiskumu, veic tās labojumus saskaņā ar MK noteikumu Nr.87 433.punktu.
Informāciju par piešķirtām NĪN atlaidēm un atvieglojumiem budžeta iestādes uzskaita analītiski atbilstoši NĪN administrēšanas ietvaros aprēķinātām vērtībām. Informāciju par atbrīvojumiem no NĪN grāmatvedības uzskaitē reģistrē, ja šādu informāciju sagatavo NĪN administrēšanas ietvaros.
Noteikumu projektā paredzētas šādas izmaiņas:
1. svītrots 3.2.apakšpunkts ar izņēmumu MK noteikumu Nr.87 prasības attiecināt uz NĪN ieņēmumu uzskaiti;
2. MK noteikumi Nr.87 papildināti ar jaunu 2.191. apakšnodaļu par NĪN ieņēmumu uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, ko piemēro pašvaldības, kuras administrē nekustamā īpašuma nodokli.
Grozījumi MK noteikumos Nr.87 piemērojami grāmatvedības uzskaitē sākot ar 2024.gadu. Grozījumi MK noteikumos Nr.87 neparedz izmaiņas grāmatvedības uzskaites pamatprincipos.
Grāmatvedības uzskaitē ieviešot noteikumu projektā iekļautās prasības, piemēro MK noteikumu Nr.87 432.punktu, attiecinot uz pārskata periodu un turpmākajiem pārskata periodiem. Ja nepieciešams, budžeta iestādes pārklasificē 2024.gada sākumā uzskaitītos grāmatvedības kontu atlikumus un to uzrāda kā pārskata gada darījumu, bet gada pārskatā un finanšu pārskata pielikuma strukturizētajā skaidrojumā (piezīmē 2.3.VERT, 1.pielikumā un 2.pielikumā) salīdzinošo informāciju 2024.gada sākumā norāda atbilstoši pārskata perioda beigās piemērotajai klasifikācijai. Finanšu pārskata pielikuma strukturizētajā skaidrojuma piezīmē V12.INFO sniedz informāciju par izmaiņām bilances posteņos datu pārklasifikācijas rezultātā.
Ņemot vērā normatīvajos aktos NĪN jomā paredzēto nodokļa aprēķināšanas kārtību, pārskata gadā, piemēram, 2024.gadā, aprēķinot nodokli par 2024. un 2023.gadu, atzīst pārskata gada pamatdarbības ieņēmumus un attiecīgās prasības vai saistības saskaņā ar aplēsi, tai skaitā nodalot prasību un saistību ilgtermiņa un īstermiņa daļas ne retāk kā vienu reizi gadā. Ieņēmumus saskaņā ar uzkrāšanas principu klasificē atbilstoši budžeta ieņēmumu klasifikācijai un normatīvajos aktos pārskatu sagatavošanas jomā noteiktai detalizācijai (MK noteikumos Nr.652 informāciju pēc uzkrāšanas principa norāda trijās ieņēmumu klasifikācijas koda zīmēs, bet budžeta izpildes informāciju pēc naudas plūsmas principa - pilnā ieņēmumu klasifikācijas apjomā), saglabājot līdzšinējo informācijas atklāšanas praksi. Ja pašvaldība 2025.gadā konstatē kļūdas 2024.gadā veiktajos ierakstos grāmatvedības reģistros, tad, ņemot vērā kļūdas būtiskumu, veic tās labojumus saskaņā ar MK noteikumu Nr.87 433.punktu.
Informāciju par piešķirtām NĪN atlaidēm un atvieglojumiem budžeta iestādes uzskaita analītiski atbilstoši NĪN administrēšanas ietvaros aprēķinātām vērtībām. Informāciju par atbrīvojumiem no NĪN grāmatvedības uzskaitē reģistrē, ja šādu informāciju sagatavo NĪN administrēšanas ietvaros.
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr.87 stājās spēkā 2019.gada 1.janvārī un to piemērošanas laikā ir konstatētas vairākas neskaidrības, kā arī atsevišķi jautājumi tajos nav ietverti, kas apgrūtina vienveidīgu darījumu grāmatvedības uzskaiti budžeta iestādēs.
Risinājuma apraksts
Lai pilnveidotu normatīvo regulējumu un veicinātu vienotu izpratni par budžeta iestāžu darījumu grāmatvedības uzskaiti, noteikumu projektā paredzētas šādas izmaiņas:
1.precizētas normas 31.punktā un 175.punktā attiecībā uz ilgtermiņa prasību un saistību īstermiņa daļas pārklasifikāciju ne retāk kā reizi pārskata gadā, tādā veidā radot iespēju samazināt periodiski veicamās darbības grāmatvedības uzskaitē atbilstoši budžeta iestādes lēmumam.
2. precizēta 67.punkta redakcija, ka ieguldījuma īpašumu sastāvā pārklasificē visus aktīvus, kas iznomāti kopā ar zemi vai būvi, izņemot pazemes aktīvus un bioloģiskos aktīvus, kurus turpina uzskaitīt pamatlīdzekļu vai bioloģisko aktīvu lauksaimnieciskai darbībai sastāvā;
3. MK noteikumi Nr.87 paredz, ka budžeta iestādes atzīst izdevumus saskaņā ar uzkrāšanas principu par komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem piešķirtām subsīdijām un dotācijām. Ņemot vērā, ka praksē subsīdijas un dotācijas piešķir gan ar saņēmēja saimniecisko darbību saistītiem mērķiem, gan ar budžeta iestāžu aktīvu pārvaldību saistītiem mērķiem, MK noteikumu projektā papildināta 70. punkta redakcija, ka budžeta iestāde, kura finansē kapitālo ieguldījumu valsts vai pašvaldības īpašumā, uzskaita nepabeigtās būvniecības izmaksas līdz objekta pabeigšanai un pēc tam šīs izmaksas nodod budžeta iestādei, kuras grāmatvedības uzskaitē ir īpašums, kurā veikta būvniecība, lai nodrošinātu turpmāko šī īpašuma un tajā veikto kapitālo ieguldījumu grāmatvedības uzskaiti. Ja finansējumu nodrošina, veicot transferta pārskaitījumu, tad piemēro MK noteikumu Nr.87 2.17.2. sadaļā "Transferta ieņēmumu un izdevumu uzskaite" noteikto uzskaites kārtību.
Papildināta arī 338.punkta redakcija, ka budžeta iestādes subsīdiju un dotāciju izlietojumu atzīst ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, ja to izlietojums saistīts ar valsts un pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumu iegādi un izveidošanu. Piemēram, ja budžeta iestāde piešķir dotāciju kapitālsabiedrībai kapitālo ieguldījumu veikšanai valsts vai pašvaldības īpašumā, tad atbilstoši dotācijas izlietojumam budžeta iestāde uzskaita ilgtermiņa ieguldījumus nevis izdevumus.
4. precizēti 82.punktā noteiktie bioloģisko aktīvu uzskaites kritēriji pamatlīdzekļu sastāvā, ja nav noteikts šo aktīvu izmantošanas mērķis;
5. svītrots 94.punkts par aktīva lietderīgās lietošanas laika noteikšanu, ja tas saņemts bez atlīdzības no budžeta iestādes, jo šāda prasība ir noteikta arī šo noteikumu 2.18. apakšnodaļas 351.3. apakšpunktā, kā arī precizēta 95. punktā minētā atsauce uz 94. punktu. Noteikumu projektā papildināts 351.3. apakšpunkts, nosakot, ka saņemot aktīvu bez atlīdzības no vispārējās valdības sektora struktūrām, aktīva lietderīgās lietošanas laiku pārskata, ja veikta tā pārklasifikācija citā uzskaites postenī saskaņā ar budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtību;
6. lai precizētu pazīmi, pēc kuras izvērtē, vai ieguldījuma īpašuma vērtība ir samazinājusies un nepieciešams aprēķināt šī aktīva vērtības samazinājumu, veiktas izmaiņas MK noteikumu Nr.87 117.2. un 145.2. apakšpunktā, aizstājot diskonta likmes palielinājuma vai samazinājuma izmaiņas procentos ar šīs likmes izmaiņām procentpunktos. Ieguldījuma īpašuma vērtības samazinājumu pārskata, ja pārskata periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu vismaz par vienu procentpunktu ir palielinājusies vai samazinājusies vērtības samazinājuma aprēķinam izmantotā diskonta likme, piemēram, no 2,5 % uz 3,6%. Izmaiņas normatīvajā aktā ir nepieciešamas, lai budžeta iestādes veiktu pārrēķinu tikai tajos gadījumos, kad būtiski mainījies vērtības samazinājums un nepalielinātu administratīvo slogu nebūtisku korekciju veikšanai. Ja ieguldījuma īpašumam vērtības samazinājums iepriekš nav uzskaitīts, MK noteikumu Nr.87 117.2. un 145.2. apakšpunktā minēto pazīmi nepiemēro;
7. precizēts 128.punkts, ka tajā minētos nosacījumus attiecina uz ieguldījuma īpašuma lietošanas vērtības noteikšanu vērtības samazinājuma aprēķināšanai;
8. precizēta MK noteikumu Nr.87 164.punkta redakcija, nemainot iepriekš piemēroto praksi līdzdalības vērtības radniecīgas un asociētas kapitālsabiedrības kapitālā noteikšanai – reizinot kapitālsabiedrības pašu kapitālu, kas attiecināms uz īpašnieku, ar budžeta iestādei piederošo daļu procentu, neņemot vērā potenciālo balsstiesību iespējamo izmantošanu vai pārvēršanu. Līdzdalības vērtības izmaiņas atbilstoši kapitālsabiedrības pārskata gada peļņai vai zaudējumiem uzskaita budžeta iestādes finanšu ieņēmumos vai izdevumos. Līdzdalības vērtības izmaiņas atbilstoši izmaiņām kapitālsabiedrības rezervēs uzskaita pārējās rezervēs. Piemēram, budžeta iestādei pieder līdzdalība kapitālsabiedrībā ar 20,001% balsstiesībām kapitālā. Pārskata gadā kapitālsabiedrība uzrāda peļņu 10 000,00 EUR apmērā. Budžeta iestāde nosaka izmaiņas līdzdalības uzskaites vērtībā, veicot sekojošu aprēķinu: 20,001% x 10 000,00 EUR = 2 000,10 EUR. Budžeta iestāde palielina līdzdalības uzskaites vērtību un atzīst finanšu ieņēmumus proporcionāli līdzdalības (ieguldījuma) daļai 2 000,10 EUR apmērā;
9. papildināts ar 1671. punktu par līdzdalības vērtības samazinājuma norakstīšanu, atzīstot finanšu ieņēmumus (kontā 8190);
10. MK noteikumi Nr.87 paredz, ka budžeta iestādes samazina ilgtermiņa finanšu ieguldījuma vērtību par valsts un pašvaldību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību izmaksātām dividendēm un citiem maksājumiem par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu. Lai nodrošinātu uzkrāšanas principa ievērošanu nodokļu, nodevu un citu maksājumu budžetos uzskaitē, MK noteikumu projekts paredz dividendes un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu uzskaitīt atbilstoši lēmumam par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, precizējot 168.punkta redakciju.
Valsts ieņēmumu dienests uzskaita ieņēmumus un prasības par valsts budžetā saņemamiem maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu atbilstoši MK noteikumu Nr.87 2.19. apakšnodaļā noteiktām prasībām.
MK noteikumu projekts papildināts ar normu, kas nosaka, ka pašvaldības samazina prasības par saņemtām dividendēm un citiem maksājumiem par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu.
11. precizēta 200.2.apakšpunkta redakcija, aizstājot krājumu grupas nosaukumu "valsts stratēģiskās rezerves" ar nosaukumu "valsts materiālās rezerves", saskaņojot ar Valsts materiālo rezervju likumā lietoto terminu;
12. precizēta 247.3.apakšpunkta redakcija, papildinot par uzkrājumu diskontēšanas rezultātā radušos ieņēmumu un izdevumu uzskaiti;
13. noteikumu projekts papildināts ar normu, kas nosaka, ka starptautiskās tiesvedībās uzkrājumus vai iespējamās saistības atzīst tā budžeta iestāde, kura pārstāv Latvijas Republiku, precizējot 258.punktu. Līdz šim MK noteikumi Nr.87 paredzēja, ka uzkrājumus tiesvedībām atzīst tā budžeta iestāde, kura izdevusi administratīvo aktu vai veikusi faktisko rīcību, par kuru ierosināta tiesvedība, tomēr starptautisko tiesvedību gadījumā normatīvos aktos paredzēta īpaša kārtība, kuras rezultātā budžeta iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu vai veikusi faktisko rīcību, nav pieejama visa informācija par attiecīgo tiesvedību, kas nepieciešama grāmatvedības uzskaites vajadzībām;
14. svītrota 302. punkta daļa par operatīvajā nomā iegūto aktīvu uzskaiti zembilancē, jo šie aktīvi neatbilst iespējamo aktīvu atzīšanas principiem. Gada pārskata pielikumā sniedz informāciju par operatīvās nomas līgumā paredzētiem neatceļamiem nomas maksājumiem un pārskata gadā atzītiem nomas izdevumiem, kas atbilst Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu prasībām. Savukārt inventarizācijas veikšanas mērķiem budžeta iestāde informāciju par tās rīcībā esošiem nomātiem objektiem nodrošina iestādes vadītāja noteiktā kārtībā;
15. precizēta 303.punkta minētā norma, ka šajā punktā noteikto zemes nomas klasifikācijas kārtību piemēro, ja nomas līgums ietver gan zemes, gan būvju nomu un būvju noma klasificēta kā finanšu noma. Ja nomas līgums ietver tikai zemes nomu vai ja nomas līgumā ietvertā būvju noma klasificēta kā operatīvā noma, tad zemes nomas klasifikācijai piemēro MK noteikumu Nr.87 299. un 302.punktu;
16. precizēta 305.punktā ietvertā norma, ka gadījumos, ja nomas līgumā procentu likme nav noteikta, tad piemēro atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto procentu likmi, tādējādi saskaņojot redakciju ar 304.3.apakšpunktu attiecībā uz nomas līgumā noteikto procentu likmi;
17. precizēta 310.3.apakšpunkta redakcija par nomas līgumā noteikto procentu likmi, kuru izmanto minimālo nomas maksājumu pašreizējās vērtības aprēķināšanai, tādējādi saskaņojot redakciju ar 304.3.apakšpunktu attiecībā uz nomas līgumā noteikto procentu likmi;
18. precizēta 325.punktā ietvertā norma par ieņēmumu, kas radušies atliekot maksājumu par aktīva atsavināšanu ilgāk nekā 12 mēnešus, aprēķināšanu, piemērojot efektīvo procentu likmi nevis līgumā noteikto procentu likmi, tādējādi saskaņojot redakciju ar 387.1.apakšpunktu attiecībā uz efektīvo procentu likmi. Efektīvā procentu likme ir likme, kas precīzi diskontē nākotnē paredzētos maksājumus, lai līguma darbības laikā vienmērīgi atzītu procentu ieņēmumus vai izdevumus;
19. papildināts 345.2.apakšpunkts ar sniedzamo informāciju par aktīva sākotnējās vērtības noteikšanas metodi, ja budžeta iestāde bez atlīdzības nodod aktīvu citai budžeta iestādei;
20. papildināts 382.2. un 382.4. apakšpunkts, ka prasības un saistības par finanšu nomu un saistības par publiskās un privātās partnerības darījumiem neklasificē par finanšu instrumentu.
Kontu plāns
MK noteikumu Nr.87 1.pielikumā "Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts" atsevišķiem grāmatvedības kontiem un to aprakstiem veiktas izmaiņas:
1. svītrots konts 1160 "Derīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi", jo šādas izmaksas noraksta izdevumos vai iekļauj pazemes aktīvu sākotnējās atzīšanas vērtībā;
2. precizēts konta 1216 "Atpūtai un izklaidei izmantojamā zeme" apraksts attiecībā uz zemi zem virszemes ūdeņiem, kuru uzskaita kontā 1217 "Pārējā zeme";
3. papildināts konta 1217 "Pārējā zeme" apraksts, šajā kontā ietverot zemi zem publiskiem ūdeņiem un jūras piekrastes sauszemes daļu, kā arī citu iepriekš neklasificēto zemi;
4. precizēts konta "2150 Stratēģiskās rezerves" nosaukums, to aizstājot ar vārdiem "Valsts materiālās rezerves". Kontā uzskaita krājumus, kas iegādāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts materiālo rezervju veidošanu, t.i., Valsts materiālo rezervju likums;
5.kontu grupa 2370 "Pārmaksātie nodokļi, nodevas un citi maksājumi budžetos" papildināta ar jaunu kontu "2378 Vērtības samazinājums pārmaksātiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos", jo līdz šim pārmaksāto nodokļu, nodevu un citu maksājumu budžetos vērtības samazinājuma uzskaitei nebija izveidots atsevišķs konts, tomēr praksē ir radusies nepieciešamība šādus darījumus uzskaitīt atsevišķā kontā;
6. papildināts konta 2399 "Pārējās prasības" apraksts ar piemēru par samaksāto drošības naudu, tādējādi nodrošinot labāku izpratni par citām iepriekš neklasificētām prasībām;
7. konta 2423 "Nākamo periodu izdevumi sociālajiem norēķiniem" apraksts papildināts, ka tajā uzskaita aprēķinātās un samaksātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par nākamajiem periodiem. Ja pārskata periodā izmaksāta atlīdzība par nākamajiem pārskata periodiem, par ko atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā aprēķinātas sociālās iemaksas, tad nākamo periodu izdevumos uzskaita tikai tās aprēķinātās iemaksas, kuras ir samaksātas. Savukārt aprēķinātās, bet nesamaksātās iemaksas nākamo periodu izdevumos neuzskaita;
8. svītroti konti 3511, 3512, 3513, 3514, 3521, 3522, 3523, 3524, lai samazinātu administratīvo slogu uzskaites nodalīšanai pa budžeta veidiem, jo finanšu pārskatos nav jāatklāj informāciju šādā detalizācijas pakāpē. Grozījumi neizslēdz iespēju iestādēm saglabāt līdzšinējo praksi atbilstoši MK noteikumu Nr. 87 6.punktā noteiktajam.
9. konta 8400 "Ieņēmumi un izdevumi no saņemtām un nodotām vērtībām bez atlīdzības" apraksts papildināts, ka ieņēmumi un izdevumi no bez atlīdzības saņemtajām un nodotajām vērtībām var rasties tikai vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros;
10. svītrots zembilances kods 0100 "Nomātie aktīvi", lai nodrošinātu zembilancē uzrādītās informācijas atbilstību tās ekonomiskai būtībai. Zembilancē uzskaita iespējamos aktīvus, taču šajā kodā uzskaitītie nomātie aktīvi neatbilst iespējamo aktīvu atzīšanas kritērijiem, tāpēc turpmāk tie zembilancē nav jāuzskaita. Budžeta iestādes var izvēlēties citus reģistrus šādu aktīvu uzskaitei, lai nodrošinātu budžeta iestādes funkciju izpildi, tai skaitā inventarizācijas veikšanu.
MK noteikumu Nr.87. 3.pielikumā "Finanšu instrumentu kategorijas" veiktas šādas izmaiņas:
1. svītroti konti 5135 "Ilgtermiņa saistības par finanšu nomu" un 5315 "Īstermiņa saistības par finanšu nomu", jo šādas saistības neklasificē par finanšu instrumentiem;
2. papildināts ar kontu 1351 "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās", jo šādus ieguldījumus klasificē par finanšu instrumentu.
Noteikumu projektā paredzētos grozījumus piemēro saskaņā ar MK noteikumu Nr.87 432.punktu, attiecinot uz pārskata periodu un turpmākajiem pārskata periodiem. Budžeta iestādes izvērtē grāmatvedības uzskaites atbilstību noteikumu projektā ietvertiem grozījumiem un, ja nepieciešams, pārklasificē aktīvus un saistības atbilstošos kontos līdz pārskata perioda beigām. Savukārt gada pārskatā salīdzinošo informāciju pārklasificē atbilstoši grāmatvedības uzskaitē piemērotai aktīvu un saistību klasifikācijai pārskata gada beigās. Finanšu pārskata pielikuma strukturizētajā skaidrojuma piezīmē V12.INFO sniedz informāciju par izmaiņām bilances posteņos datu pārklasifikācijas rezultātā.
1.precizētas normas 31.punktā un 175.punktā attiecībā uz ilgtermiņa prasību un saistību īstermiņa daļas pārklasifikāciju ne retāk kā reizi pārskata gadā, tādā veidā radot iespēju samazināt periodiski veicamās darbības grāmatvedības uzskaitē atbilstoši budžeta iestādes lēmumam.
2. precizēta 67.punkta redakcija, ka ieguldījuma īpašumu sastāvā pārklasificē visus aktīvus, kas iznomāti kopā ar zemi vai būvi, izņemot pazemes aktīvus un bioloģiskos aktīvus, kurus turpina uzskaitīt pamatlīdzekļu vai bioloģisko aktīvu lauksaimnieciskai darbībai sastāvā;
3. MK noteikumi Nr.87 paredz, ka budžeta iestādes atzīst izdevumus saskaņā ar uzkrāšanas principu par komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem piešķirtām subsīdijām un dotācijām. Ņemot vērā, ka praksē subsīdijas un dotācijas piešķir gan ar saņēmēja saimniecisko darbību saistītiem mērķiem, gan ar budžeta iestāžu aktīvu pārvaldību saistītiem mērķiem, MK noteikumu projektā papildināta 70. punkta redakcija, ka budžeta iestāde, kura finansē kapitālo ieguldījumu valsts vai pašvaldības īpašumā, uzskaita nepabeigtās būvniecības izmaksas līdz objekta pabeigšanai un pēc tam šīs izmaksas nodod budžeta iestādei, kuras grāmatvedības uzskaitē ir īpašums, kurā veikta būvniecība, lai nodrošinātu turpmāko šī īpašuma un tajā veikto kapitālo ieguldījumu grāmatvedības uzskaiti. Ja finansējumu nodrošina, veicot transferta pārskaitījumu, tad piemēro MK noteikumu Nr.87 2.17.2. sadaļā "Transferta ieņēmumu un izdevumu uzskaite" noteikto uzskaites kārtību.
Papildināta arī 338.punkta redakcija, ka budžeta iestādes subsīdiju un dotāciju izlietojumu atzīst ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, ja to izlietojums saistīts ar valsts un pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumu iegādi un izveidošanu. Piemēram, ja budžeta iestāde piešķir dotāciju kapitālsabiedrībai kapitālo ieguldījumu veikšanai valsts vai pašvaldības īpašumā, tad atbilstoši dotācijas izlietojumam budžeta iestāde uzskaita ilgtermiņa ieguldījumus nevis izdevumus.
4. precizēti 82.punktā noteiktie bioloģisko aktīvu uzskaites kritēriji pamatlīdzekļu sastāvā, ja nav noteikts šo aktīvu izmantošanas mērķis;
5. svītrots 94.punkts par aktīva lietderīgās lietošanas laika noteikšanu, ja tas saņemts bez atlīdzības no budžeta iestādes, jo šāda prasība ir noteikta arī šo noteikumu 2.18. apakšnodaļas 351.3. apakšpunktā, kā arī precizēta 95. punktā minētā atsauce uz 94. punktu. Noteikumu projektā papildināts 351.3. apakšpunkts, nosakot, ka saņemot aktīvu bez atlīdzības no vispārējās valdības sektora struktūrām, aktīva lietderīgās lietošanas laiku pārskata, ja veikta tā pārklasifikācija citā uzskaites postenī saskaņā ar budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtību;
6. lai precizētu pazīmi, pēc kuras izvērtē, vai ieguldījuma īpašuma vērtība ir samazinājusies un nepieciešams aprēķināt šī aktīva vērtības samazinājumu, veiktas izmaiņas MK noteikumu Nr.87 117.2. un 145.2. apakšpunktā, aizstājot diskonta likmes palielinājuma vai samazinājuma izmaiņas procentos ar šīs likmes izmaiņām procentpunktos. Ieguldījuma īpašuma vērtības samazinājumu pārskata, ja pārskata periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu vismaz par vienu procentpunktu ir palielinājusies vai samazinājusies vērtības samazinājuma aprēķinam izmantotā diskonta likme, piemēram, no 2,5 % uz 3,6%. Izmaiņas normatīvajā aktā ir nepieciešamas, lai budžeta iestādes veiktu pārrēķinu tikai tajos gadījumos, kad būtiski mainījies vērtības samazinājums un nepalielinātu administratīvo slogu nebūtisku korekciju veikšanai. Ja ieguldījuma īpašumam vērtības samazinājums iepriekš nav uzskaitīts, MK noteikumu Nr.87 117.2. un 145.2. apakšpunktā minēto pazīmi nepiemēro;
7. precizēts 128.punkts, ka tajā minētos nosacījumus attiecina uz ieguldījuma īpašuma lietošanas vērtības noteikšanu vērtības samazinājuma aprēķināšanai;
8. precizēta MK noteikumu Nr.87 164.punkta redakcija, nemainot iepriekš piemēroto praksi līdzdalības vērtības radniecīgas un asociētas kapitālsabiedrības kapitālā noteikšanai – reizinot kapitālsabiedrības pašu kapitālu, kas attiecināms uz īpašnieku, ar budžeta iestādei piederošo daļu procentu, neņemot vērā potenciālo balsstiesību iespējamo izmantošanu vai pārvēršanu. Līdzdalības vērtības izmaiņas atbilstoši kapitālsabiedrības pārskata gada peļņai vai zaudējumiem uzskaita budžeta iestādes finanšu ieņēmumos vai izdevumos. Līdzdalības vērtības izmaiņas atbilstoši izmaiņām kapitālsabiedrības rezervēs uzskaita pārējās rezervēs. Piemēram, budžeta iestādei pieder līdzdalība kapitālsabiedrībā ar 20,001% balsstiesībām kapitālā. Pārskata gadā kapitālsabiedrība uzrāda peļņu 10 000,00 EUR apmērā. Budžeta iestāde nosaka izmaiņas līdzdalības uzskaites vērtībā, veicot sekojošu aprēķinu: 20,001% x 10 000,00 EUR = 2 000,10 EUR. Budžeta iestāde palielina līdzdalības uzskaites vērtību un atzīst finanšu ieņēmumus proporcionāli līdzdalības (ieguldījuma) daļai 2 000,10 EUR apmērā;
9. papildināts ar 1671. punktu par līdzdalības vērtības samazinājuma norakstīšanu, atzīstot finanšu ieņēmumus (kontā 8190);
10. MK noteikumi Nr.87 paredz, ka budžeta iestādes samazina ilgtermiņa finanšu ieguldījuma vērtību par valsts un pašvaldību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību izmaksātām dividendēm un citiem maksājumiem par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu. Lai nodrošinātu uzkrāšanas principa ievērošanu nodokļu, nodevu un citu maksājumu budžetos uzskaitē, MK noteikumu projekts paredz dividendes un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu uzskaitīt atbilstoši lēmumam par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, precizējot 168.punkta redakciju.
Valsts ieņēmumu dienests uzskaita ieņēmumus un prasības par valsts budžetā saņemamiem maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu atbilstoši MK noteikumu Nr.87 2.19. apakšnodaļā noteiktām prasībām.
MK noteikumu projekts papildināts ar normu, kas nosaka, ka pašvaldības samazina prasības par saņemtām dividendēm un citiem maksājumiem par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu.
11. precizēta 200.2.apakšpunkta redakcija, aizstājot krājumu grupas nosaukumu "valsts stratēģiskās rezerves" ar nosaukumu "valsts materiālās rezerves", saskaņojot ar Valsts materiālo rezervju likumā lietoto terminu;
12. precizēta 247.3.apakšpunkta redakcija, papildinot par uzkrājumu diskontēšanas rezultātā radušos ieņēmumu un izdevumu uzskaiti;
13. noteikumu projekts papildināts ar normu, kas nosaka, ka starptautiskās tiesvedībās uzkrājumus vai iespējamās saistības atzīst tā budžeta iestāde, kura pārstāv Latvijas Republiku, precizējot 258.punktu. Līdz šim MK noteikumi Nr.87 paredzēja, ka uzkrājumus tiesvedībām atzīst tā budžeta iestāde, kura izdevusi administratīvo aktu vai veikusi faktisko rīcību, par kuru ierosināta tiesvedība, tomēr starptautisko tiesvedību gadījumā normatīvos aktos paredzēta īpaša kārtība, kuras rezultātā budžeta iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu vai veikusi faktisko rīcību, nav pieejama visa informācija par attiecīgo tiesvedību, kas nepieciešama grāmatvedības uzskaites vajadzībām;
14. svītrota 302. punkta daļa par operatīvajā nomā iegūto aktīvu uzskaiti zembilancē, jo šie aktīvi neatbilst iespējamo aktīvu atzīšanas principiem. Gada pārskata pielikumā sniedz informāciju par operatīvās nomas līgumā paredzētiem neatceļamiem nomas maksājumiem un pārskata gadā atzītiem nomas izdevumiem, kas atbilst Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu prasībām. Savukārt inventarizācijas veikšanas mērķiem budžeta iestāde informāciju par tās rīcībā esošiem nomātiem objektiem nodrošina iestādes vadītāja noteiktā kārtībā;
15. precizēta 303.punkta minētā norma, ka šajā punktā noteikto zemes nomas klasifikācijas kārtību piemēro, ja nomas līgums ietver gan zemes, gan būvju nomu un būvju noma klasificēta kā finanšu noma. Ja nomas līgums ietver tikai zemes nomu vai ja nomas līgumā ietvertā būvju noma klasificēta kā operatīvā noma, tad zemes nomas klasifikācijai piemēro MK noteikumu Nr.87 299. un 302.punktu;
16. precizēta 305.punktā ietvertā norma, ka gadījumos, ja nomas līgumā procentu likme nav noteikta, tad piemēro atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto procentu likmi, tādējādi saskaņojot redakciju ar 304.3.apakšpunktu attiecībā uz nomas līgumā noteikto procentu likmi;
17. precizēta 310.3.apakšpunkta redakcija par nomas līgumā noteikto procentu likmi, kuru izmanto minimālo nomas maksājumu pašreizējās vērtības aprēķināšanai, tādējādi saskaņojot redakciju ar 304.3.apakšpunktu attiecībā uz nomas līgumā noteikto procentu likmi;
18. precizēta 325.punktā ietvertā norma par ieņēmumu, kas radušies atliekot maksājumu par aktīva atsavināšanu ilgāk nekā 12 mēnešus, aprēķināšanu, piemērojot efektīvo procentu likmi nevis līgumā noteikto procentu likmi, tādējādi saskaņojot redakciju ar 387.1.apakšpunktu attiecībā uz efektīvo procentu likmi. Efektīvā procentu likme ir likme, kas precīzi diskontē nākotnē paredzētos maksājumus, lai līguma darbības laikā vienmērīgi atzītu procentu ieņēmumus vai izdevumus;
19. papildināts 345.2.apakšpunkts ar sniedzamo informāciju par aktīva sākotnējās vērtības noteikšanas metodi, ja budžeta iestāde bez atlīdzības nodod aktīvu citai budžeta iestādei;
20. papildināts 382.2. un 382.4. apakšpunkts, ka prasības un saistības par finanšu nomu un saistības par publiskās un privātās partnerības darījumiem neklasificē par finanšu instrumentu.
Kontu plāns
MK noteikumu Nr.87 1.pielikumā "Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts" atsevišķiem grāmatvedības kontiem un to aprakstiem veiktas izmaiņas:
1. svītrots konts 1160 "Derīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi", jo šādas izmaksas noraksta izdevumos vai iekļauj pazemes aktīvu sākotnējās atzīšanas vērtībā;
2. precizēts konta 1216 "Atpūtai un izklaidei izmantojamā zeme" apraksts attiecībā uz zemi zem virszemes ūdeņiem, kuru uzskaita kontā 1217 "Pārējā zeme";
3. papildināts konta 1217 "Pārējā zeme" apraksts, šajā kontā ietverot zemi zem publiskiem ūdeņiem un jūras piekrastes sauszemes daļu, kā arī citu iepriekš neklasificēto zemi;
4. precizēts konta "2150 Stratēģiskās rezerves" nosaukums, to aizstājot ar vārdiem "Valsts materiālās rezerves". Kontā uzskaita krājumus, kas iegādāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts materiālo rezervju veidošanu, t.i., Valsts materiālo rezervju likums;
5.kontu grupa 2370 "Pārmaksātie nodokļi, nodevas un citi maksājumi budžetos" papildināta ar jaunu kontu "2378 Vērtības samazinājums pārmaksātiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos", jo līdz šim pārmaksāto nodokļu, nodevu un citu maksājumu budžetos vērtības samazinājuma uzskaitei nebija izveidots atsevišķs konts, tomēr praksē ir radusies nepieciešamība šādus darījumus uzskaitīt atsevišķā kontā;
6. papildināts konta 2399 "Pārējās prasības" apraksts ar piemēru par samaksāto drošības naudu, tādējādi nodrošinot labāku izpratni par citām iepriekš neklasificētām prasībām;
7. konta 2423 "Nākamo periodu izdevumi sociālajiem norēķiniem" apraksts papildināts, ka tajā uzskaita aprēķinātās un samaksātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par nākamajiem periodiem. Ja pārskata periodā izmaksāta atlīdzība par nākamajiem pārskata periodiem, par ko atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā aprēķinātas sociālās iemaksas, tad nākamo periodu izdevumos uzskaita tikai tās aprēķinātās iemaksas, kuras ir samaksātas. Savukārt aprēķinātās, bet nesamaksātās iemaksas nākamo periodu izdevumos neuzskaita;
8. svītroti konti 3511, 3512, 3513, 3514, 3521, 3522, 3523, 3524, lai samazinātu administratīvo slogu uzskaites nodalīšanai pa budžeta veidiem, jo finanšu pārskatos nav jāatklāj informāciju šādā detalizācijas pakāpē. Grozījumi neizslēdz iespēju iestādēm saglabāt līdzšinējo praksi atbilstoši MK noteikumu Nr. 87 6.punktā noteiktajam.
9. konta 8400 "Ieņēmumi un izdevumi no saņemtām un nodotām vērtībām bez atlīdzības" apraksts papildināts, ka ieņēmumi un izdevumi no bez atlīdzības saņemtajām un nodotajām vērtībām var rasties tikai vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros;
10. svītrots zembilances kods 0100 "Nomātie aktīvi", lai nodrošinātu zembilancē uzrādītās informācijas atbilstību tās ekonomiskai būtībai. Zembilancē uzskaita iespējamos aktīvus, taču šajā kodā uzskaitītie nomātie aktīvi neatbilst iespējamo aktīvu atzīšanas kritērijiem, tāpēc turpmāk tie zembilancē nav jāuzskaita. Budžeta iestādes var izvēlēties citus reģistrus šādu aktīvu uzskaitei, lai nodrošinātu budžeta iestādes funkciju izpildi, tai skaitā inventarizācijas veikšanu.
MK noteikumu Nr.87. 3.pielikumā "Finanšu instrumentu kategorijas" veiktas šādas izmaiņas:
1. svītroti konti 5135 "Ilgtermiņa saistības par finanšu nomu" un 5315 "Īstermiņa saistības par finanšu nomu", jo šādas saistības neklasificē par finanšu instrumentiem;
2. papildināts ar kontu 1351 "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās", jo šādus ieguldījumus klasificē par finanšu instrumentu.
Noteikumu projektā paredzētos grozījumus piemēro saskaņā ar MK noteikumu Nr.87 432.punktu, attiecinot uz pārskata periodu un turpmākajiem pārskata periodiem. Budžeta iestādes izvērtē grāmatvedības uzskaites atbilstību noteikumu projektā ietvertiem grozījumiem un, ja nepieciešams, pārklasificē aktīvus un saistības atbilstošos kontos līdz pārskata perioda beigām. Savukārt gada pārskatā salīdzinošo informāciju pārklasificē atbilstoši grāmatvedības uzskaitē piemērotai aktīvu un saistību klasifikācijai pārskata gada beigās. Finanšu pārskata pielikuma strukturizētajā skaidrojuma piezīmē V12.INFO sniedz informāciju par izmaiņām bilances posteņos datu pārklasifikācijas rezultātā.
Problēmas apraksts
Saistībā ar Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla ieviešanu konstatēta MK noteikumu Nr.87 struktūras neatbilstība Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" prasībām – atsevišķām sadaļām trūkst apakšsadaļu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ietvertas normas, kas precizē MK noteikumu Nr.87 struktūru, lai nodrošinātu tās atbilstību Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" prasībām.
Problēmas apraksts
Likums "Par grāmatvedību" 2022.gada 1.janvārī ir zaudējis spēku ar Grāmatvedības likuma spēkā stāšanos, tāpēc nepieciešams aktualizēt MK noteikumu Nr.87, kurā ir atsauce uz šo likumu. Izvērtējot minēto atsauci, konstatēts, ka MK noteikumu Nr.87 356.punkts dublē Grāmatvedības likuma 8.panta pirmajā daļā un 11.panta 12.daļā noteiktās prasības.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu normu dublēšanos, svītrots 356.punkts par attaisnojuma dokumentu likuma "Par grāmatvedību" 7. panta un 71. panta sestās daļas izpratnē. Attiecīgi precizējama arī 361., 362., 369. un 370.punkta redakcija, aizstājot atsauci uz 356.punktu ar vārdiem “attaisnojuma dokuments” atbilstoši Grāmatvedības likumā noteiktajam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā precizētas grāmatvedības uzskaites prasības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nav
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr. 652 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi par informācijas sniegšanu gada pārskatā saistībā ar izmaiņām kontu plānā, prasībām nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu uzskaitei un citiem grozījumiem.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2019.gada 29.janvāra noteikumi Nr. 51 "Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi par informācijas sniegšanu ceturkšņa pārskatā saistībā ar izmaiņām kontu plānā, prasībām nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu uzskaitei un citiem grozījumiem.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ministrijas un pašvaldībasNevalstiskās organizācijas
Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Latvijas Lielo pilsētu asociācija atbalstīja noteikumu projektā ietvertās normas nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu uzskaitei.
Valsts kase noteikumu projekta izstrādes gaitā ņēma vērā ministriju un pašvaldību izteikto viedokli par noteikumu projektā ietvertajām normām.
Valsts kase noteikumu projekta izstrādes gaitā ņēma vērā ministriju un pašvaldību izteikto viedokli par noteikumu projektā ietvertajām normām.
6.4. Cita informācija
Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Visas ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
Nav
Pielikumi