23-TA-2451: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.—2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" 4.3.1.5. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” 4.3.1.5.pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – TA projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
TA projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” 4.3.1.5. pasākumam “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība” (turpmāk – 4.3.1.5. pasākums).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Sociālajiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme cilvēka, kuram ir grūtības aprūpēt sevi, vai pārvarēt kādas dzīves situācijas, dzīvē, īpaši, ja nav pietiekoša piederīgo atbalsta. Pēdējos divos Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu plānošanas periodos pašvaldības lielākoties ir attīstījušas tos sociālos pakalpojumus, kuriem ir bijis pieejams ES fondu finansējums vai līdzfinansējums.
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2.1.pasākums "Deinstitucionalizācija" un 9.3.1.1. pasākums "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" bija būtisks resurss, kas deva iespēju attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (turpmāk – SBSP) lielākā apjomā nekā tas bija iespējams iepriekš. Uzsākot deinstitucionalizācijas procesu 2014.–2020. gada plānošanu periodā, SBSP īpatsvars cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem bija ļoti zems – tikai 20% no sociālo pakalpojumu saņēmējiem saņēma sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. 2022. gada beigās šis īpatsvars bija palielinājies līdz 38%.
SBSP pieejamība ir būtiski uzlabojusies, tomēr nav apmierinātas visas vajadzības. 2021. gada veiktajā izvērtējumā “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu satura, pieejamības un ietekmes uz sociālo atstumtību izvērtējumā pirmspensijas un pensijas vecuma personām un personām ar garīga rakstura traucējumiem”[1] (turpmāk – Izvērtējums), ir secināts, ka SBSP pārsvarā ir plānots attīstīt personām ar garīgās attīstības traucējumiem, sociālo dienestu pārstāvji visbiežāk ir norādījuši, ka SBSP nav plānots sniegt personām ar multipliem traucējumiem, ļoti smagām psihiskām saslimšanām un personām ar autiska spektra traucējumiem. Atsevišķi specializēti pakalpojumi personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem, tai skaitā personām ar demenci ir pieejami Rīgas valstpilsētā. Rīgas valstspilsētā arī notiek darbs pie jauna dienas aprūpes centra un grupu mājas izveides personām ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem 9.3.1.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Rīgas valstspilsētā” ietvaros. Tas ir būtisks ieguldījums pakalpojumu pielāgošanā šīs mērķa grupas daļas vajadzībām, vienlaikus tas nenodrošinās visas vajadzības.
No iepriekšminētā var secināt, ka 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumi ir paplašinājuši atbalsta saņemšanas iespējas cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, bet SBSP personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem bez īpaši mērķētiem pasākumiem turpinās būt ierobežoti.
[1] Pieejams Pārresoru koordinācijas centra Pētījumu un publikāciju datu bāzē, skat. http://195.244.155.179/node/3142
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2.1.pasākums "Deinstitucionalizācija" un 9.3.1.1. pasākums "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" bija būtisks resurss, kas deva iespēju attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (turpmāk – SBSP) lielākā apjomā nekā tas bija iespējams iepriekš. Uzsākot deinstitucionalizācijas procesu 2014.–2020. gada plānošanu periodā, SBSP īpatsvars cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem bija ļoti zems – tikai 20% no sociālo pakalpojumu saņēmējiem saņēma sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. 2022. gada beigās šis īpatsvars bija palielinājies līdz 38%.
SBSP pieejamība ir būtiski uzlabojusies, tomēr nav apmierinātas visas vajadzības. 2021. gada veiktajā izvērtējumā “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu satura, pieejamības un ietekmes uz sociālo atstumtību izvērtējumā pirmspensijas un pensijas vecuma personām un personām ar garīga rakstura traucējumiem”[1] (turpmāk – Izvērtējums), ir secināts, ka SBSP pārsvarā ir plānots attīstīt personām ar garīgās attīstības traucējumiem, sociālo dienestu pārstāvji visbiežāk ir norādījuši, ka SBSP nav plānots sniegt personām ar multipliem traucējumiem, ļoti smagām psihiskām saslimšanām un personām ar autiska spektra traucējumiem. Atsevišķi specializēti pakalpojumi personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem, tai skaitā personām ar demenci ir pieejami Rīgas valstpilsētā. Rīgas valstspilsētā arī notiek darbs pie jauna dienas aprūpes centra un grupu mājas izveides personām ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem 9.3.1.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Rīgas valstspilsētā” ietvaros. Tas ir būtisks ieguldījums pakalpojumu pielāgošanā šīs mērķa grupas daļas vajadzībām, vienlaikus tas nenodrošinās visas vajadzības.
No iepriekšminētā var secināt, ka 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumi ir paplašinājuši atbalsta saņemšanas iespējas cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, bet SBSP personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem bez īpaši mērķētiem pasākumiem turpinās būt ierobežoti.
[1] Pieejams Pārresoru koordinācijas centra Pētījumu un publikāciju datu bāzē, skat. http://195.244.155.179/node/3142
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Bez specifisku, tieši personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem pielāgotu SBSP attīstības, šīs personu grupas iespējas iekļauties sabiedrībā un viņu ģimenes locekļu iespējas iesaistīties nodarbinātībā turpinās būt ļoti ierobežotas.
Saskaņā ar Izvērtējuma secinājumiem esošie SBSP nenodrošina, piemēram, personām ar smagiem autiskā spektra traucējumiem vajadzību pēc atkārtojošām ikdienas aktivitātēm, kas atšķiras no esošā pakalpojumu formāta dienas aprūpes centros, personām ar garīga rakstura un multipliem traucējumiem vajadzību pēc ikdienas aktivitātēm, socializēšanās un vispārīgās veselības aktivitātēm, jo esošajos dienas aprūpes centru un specializēto darbnīcu pakalpojumos funkcionālo ierobežojumu dēļ šīs personas bieži nevar piedalīties, personām ar psihiskām saslimšanām vajadzību saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus viņu uzvedības izpausmju dēļ, personām ar demenci vajadzības pēc socializēšanās ārpus ģimenes piemērotos apstākļos.
Tāpat Izvērtējumā ir secināts, ka pieprasījums pēc SBSP no cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vai ar multipliem traucējumiem salīdzinājumā ar pašvaldībā deklarēto personu skaita mediānu liecina, ka pieprasījumu kā lielu vērtē blīvāk apdzīvotu pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji.
Saskaņā ar Izvērtējuma secinājumiem esošie SBSP nenodrošina, piemēram, personām ar smagiem autiskā spektra traucējumiem vajadzību pēc atkārtojošām ikdienas aktivitātēm, kas atšķiras no esošā pakalpojumu formāta dienas aprūpes centros, personām ar garīga rakstura un multipliem traucējumiem vajadzību pēc ikdienas aktivitātēm, socializēšanās un vispārīgās veselības aktivitātēm, jo esošajos dienas aprūpes centru un specializēto darbnīcu pakalpojumos funkcionālo ierobežojumu dēļ šīs personas bieži nevar piedalīties, personām ar psihiskām saslimšanām vajadzību saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus viņu uzvedības izpausmju dēļ, personām ar demenci vajadzības pēc socializēšanās ārpus ģimenes piemērotos apstākļos.
Tāpat Izvērtējumā ir secināts, ka pieprasījums pēc SBSP no cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vai ar multipliem traucējumiem salīdzinājumā ar pašvaldībā deklarēto personu skaita mediānu liecina, ka pieprasījumu kā lielu vērtē blīvāk apdzīvotu pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu SBSP tālāku attīstību personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem, 4.3.1.5. pasākumā tiks īstenota jaunas SBSP infrastruktūras izveide pašvaldībās, kurās ir lielākais šo mērķa grupas personu skaits un lielākais iedzīvotāju skaits.
Minētie pašvaldību izvēles kritēriji balstīti uz Izvērtējumā secināto, ka pieprasījums pēc SBSP ir lielāks pašvaldībās ar lielāku iedzīvotāju skaitu un lielāku Veselības un darbspēju ekspertīzes valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) uzskaitē esošo pilngadīgo personu ar invaliditāti skaitu. Pieprasījums pēc SBSP nav atkarīgs no VDEĀVK uzskaitē esošo pilngadīgo personu ar invaliditāti īpatsvara pašvaldībā.
Ņemot vērā iepriekš aprakstītās problēmas, 4.3.1.5. pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem. Prioritāri tas ir plānots personām, kurām ir noteikta I invaliditātes grupa.
4.3.1.5. pasākuma mērķa grupa ietver personas, kurām ir ļoti smaga psihiska saslimšana vai garīgās attīstības traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā un kas noteikts atbilstoši spēkā esošajai Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK) redakcijai, un kurām ir noteikta I invaliditātes grupa (ļoti smaga invaliditāte) un personas ar kombinētiem un smagiem vai ļoti smagiem garīga un fiziska rakstura traucējumiem (personas ar multipliem traucējumiem).
Vienlaikus, lai izvairītos no situācijas, ka personai, kurai ir ļoti smagi funkcionālie traucējumi, bet nav noteikta I invaliditātes grupa, tiek liegta pieeja jaunizveidotajam pakalpojumam, mērķa grupa var būt arī personas ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem, kuriem nav noteikta I grupas invaliditāte, bet ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – SPSPL) 20. panta otrajā daļā noteikto personām, kurām funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt, ir tiesības uz nepieciešamās aprūpes līmenim atbilstošu sociālās aprūpes pakalpojumu. SPSPL ir noteikti četri aprūpes līmeņi. Trešo aprūpes līmeni nosaka, ja personas fiziskās vai garīgās spējas ir smagi ierobežotas, personas spēja veikt noteiktas pašaprūpes darbības ir traucēta un ir nepieciešams regulārs personāla atbalsts ikdienā. Ceturto aprūpes līmeni nosaka, ja personas fiziskās vai garīgās spējas ir ļoti smagi ierobežotas, ir izteikta pašaprūpes spēju nepietiekamība, persona ir pilnībā aprūpējama un uzraugāma visu diennakti. Aprūpes līmeni nosaka neatkarīgi no personai noteiktās invaliditātes grupas.
Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” 19.punktā ir noteikts, ka, ja personai nepieciešams sociālās aprūpes pakalpojums, sociālais dienests vai sociālo pakalpojumu sniedzējs izvērtē personas vajadzības un nosaka aprūpes līmeni. Personām ar garīga rakstura traucējumiem aprūpes līmeni nosaka atbilstoši iepriekšminēto MK noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem.
4.3.1.5. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kā finansējuma saņēmējus nosakot pašvaldības (vai to izveidotus sociālo pakalpojumu sniedzējus), kurās ir lielākais personu ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem ir noteikta I grupas invaliditāte, skaits un iedzīvotāju skaits.
Atbilstoši Labklājības informācijas sistēmas (LabIS) 2022. gada decembra statistikas datiem lielākais personu skaits ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuriem ir I invaliditātes grupa, ir šādās pašvaldībās:
Atbilstoši Oficiālās statistikas portāla datiem par iedzīvotāju skaitu, lielākais iedzīvotāju skaits ir šādās teritoriālās vienībās:
Analizējot 2022.gada LabIS datus par cilvēku skaitu, kuriem noteikta I grupas jeb ļoti smaga invaliditāte psihisku un uzvedības traucējumu dēļ un teritoriālās vienības, kurās ir lielākais iedzīvotāju skaits, SBSP personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem prioritāri ir attīstāmi Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā.
Ņemot vērā, ka SBSP sniegšana ir pašvaldību autonomā funkcija, papildus objektīvajiem datiem par SBSP nepieciešamību papildus faktors būs pašvaldības lēmums par iesaistīšanos šī pasākuma projekta īstenošanā. Ja pašvaldība ar vislielāko objektīvo vajadzību pēc SBSP atsakās no dalības pasākumā, tiek dota iespēja nākamajai pašvaldībai saskaņā ar iepriekšminētajiem statistikas datiem.
4.3.1.5. pasākuma ietvaros plānots īstenot kopumā vismaz trīs pašvaldību projektus. Katrā no projektiem pašvaldības varēs izveidot vai labiekārtot vidēji 18 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas mērķa grupas personām.
4.3.1.5. pasākumam kopējais plānotais attiecināmais finansējums ir 11 738 120 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējums – 9 977 402 euro un pašvaldības budžeta finansējums – 1 760 718 euro.
Ņemot vērā, ka 4.3.1.5. pasākumam ir plānots elastības finansējums 3 987 156 euro apmērā (tai skaitā ERAF finansējums 3 389 083 euro un pašvaldības budžeta elastības finansējums 598 073 euro), 4.3.1.5. pasākumam sākotnēji projektu īstenošanai pieejamais attiecināmais finansējums ir 7 750 964 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 6 588 319 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējumu 1 162 645 euro.
Vienlaikus, lai nodrošinātu visu trīs plānoto projektu vienlaicīgu īstenošanas uzsākšanu, MK noteikumu projekts paredz, ka līdz Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu pieņemšanai un elastības finansējuma piešķiršanai 4.3.1.5. pasākumam, elastības finansējumu daļu projektos priekšfinansē no valsts budžeta finansējuma (ne vairāk kā 3 389 083 euro apmērā) un pašvaldību budžeta finansējuma (ne vairāk kā 598 073 euro apmērā). Līdz ar to jau sākotnēji projektu iesniegumos tiek plānots 4.3.1.5.pasākuma pieejamā attiecināmā finansējuma apmērs un valsts un pašvaldību budžeta finansējums 4.3.1.5. pasākumam noteiktā elastības finansējuma apmērā. Minētais nepieciešams, jo:
1) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.—2027. gadam (turpmāk – Programma) izstrādes un saskaņošanas posmā Labklājības ministrija centās pamatot gan Eiropas Komisijai, gan vadošai iestādei ERAF finansējuma būtiskumu SBSP infrastruktūras tālākai attīstībai. Lai gan SBSP pieejamība cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojusies, (lielā mērā pateicoties ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumiem deinstitucionalizācijas īstenošanā), tomēr attīstītie pakalpojumu lielākoties ir piemēroti mērķa grupas daļai ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Savukārt, pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar ļoti smagiem vai multipliem traucējumiem saglabājas zema. Lai nodrošinātu Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām 19. pantā noteikto, ka personām ar invaliditāti ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā citiem cilvēkiem, un konvencijas dalībvalsts veic efektīvus un atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu personām ar invaliditāti šo tiesību izmantošanu un pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē, ir nepieciešami īpaši mērķēti pasākumi atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vai multipliem traucējumiem. ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumu pieredze ir parādījusi, ka bez ieguldījumiem sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidē, mērķa grupas personām var nodrošināt individuālu speciālistu konsultācijas un atbalstu, bet tādi pakalpojumi kā dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas, kas ir nepieciešami personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei, attīstās ļoti lēni. Attiecīgi ilgstošu diskusiju rezultātā un pēc vairākkārtējas ERAF finansējuma pārplānošanas (sākotnēji Labklājības ministrijai ieplānotais ERAF finansējuma apmērs tika aizstāts ar ESF Pluss finansējuma šķērsfinansējumu SBSP infrastruktūras tālākai attīstībai) Labklājības ministrijai Programmā tika ieplānots samērā neliels ERAF finansējuma apmērs (9 977 402 euro), kuru Labklājības ministrija plāno novirzīt īpaši mērķētiem pasākumiem atbalsta nodrošināšanai tieši cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vai multipliem traucējumiem 4.3.1.5. pasākuma ietvaros. Ņemot vērā ierobežoto ERAF finansējuma apmēru, ir būtiski, ka jau sākotnēji ir pieejams viss plānotais finansējums šo mērķēto pasākumu īstenošanai pilnā apmērā (tai skaitā elastības finansējuma priekšfinansējums);
2) 4.3.1.5. pasākuma ietvaros paredzēts īzveidot SBSP infrastruktūru, kurai nav iespējams nodalīt daļu un to pabeigt pēc elastības finansējuma pieejamības. Tāpat ir būtiski uzsākt visus trīs 4.3.1.5.pasākuma projektus vienlaikus, jo pēc SBSP infrastruktūras izveides 4.3.5.1.pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana” (turpmāk – 4.3.5.1. pasākums) ietvaros ir plānota trešā kārta SBSP sniegšanai izveidotajā infrastruktūrā. Eiropas Sociālā fonda Plus finansētā 4.3.5.1. pasākuma trešā kārta plānota secīgi pēc 4.3.5.1. pasākuma īstenošanas pabeigšanas – SBSP infrastruktūras izveides (ERAF finansētā atbalsta). Tās ietvaros paredzēts atbalsts SBSP sniegšanai personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem (noteikta I invaliditātes grupa vai trešais vai ceturtais aprūpes līmenis). Ņemot vērā abu pasākumu secīgumu un atšķirīgo atbalstu (4.3.1.5. pasākumā infrastruktūras izveide un 4.3.5.1. pasākumā – pakalpojumu sniegšana izveidotajā infrastruktūrā), abos pasākumos plānotais atbalsts nepārklājas. Gadījumā, ja 4.3.5.1. pasākuma elastības finansējums netiek priekšfinansēts no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem, pastāv risks savlaicīgi neīstenot vienu 4.3.5.1. pasākuma projektu. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi 9.3.1.1.pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” (turpmāk – 9.3.1.1. pasākums) īstenošanā, SBSP infrastruktūras izveidei bieži vien nepietiek, piemēram, ar 3 gadiem, lai īstenotu visas nepieciešamās darbības – izstrādātu būvprojektu, īstenotu būvniecību, aprīkotu SBSP sniegšanas vietu, iekārtotu teritoriju utt. Tāpat šādā gadījumā nav iespējams īstenot 4.3.5.1. pasākuma trešo kārtu pilnā apmērā, jo vienā no projektiem pakalpojuma sniegšanas fāzi nebūs iespējams nodrošināt. Attiecībā uz iespējām pārstrukturēt elastības finansējumu citu LM pārziņas ERAF pasākumu ietvaros, jāatzīmē, ka tas nav iespējams, jo LM pārziņā ir tikai vēl viens pasākums 4.3.1.2. “Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, tuvinot valsts sociālās aprūpes centru filiāles kopienā sniegtajiem (ģimeniskai videi pietuvinātiem) pakalpojumiem” (turpmāk – 4.3.1.2. pasākums), kura īstenošanas specifika arī neļauj paredzēt elastības finansējumu. Proti, tā ietvaros plānota vienlaicīga prasības par ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanu valsts sociālās aprūpes centros esošajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa, audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, kā arī personām no 18 gadiem līdz 25 gadiem (ieskaitot) ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem nodrošināšana. Ņemot vērā 4.3.1.2. pasākuma plānoto darbību secīgumu – vietu izvēle ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveidei, pašu vietu izveide un aprīkošana, 4.3.1.2. pasākuma plānotās darbības jāīsteno vienlaikus, pretējā gadījumā pastāv risks šo pakalpojuma sniegšanas vietu izveidei.
Papildus jāatzīmē, ka 4.3.1.5. pasākuma izveides un īstenošanas nepieciešamība izrietēja no Programmas saskaņošanas sarunām ar Eiropas Komisiju, kas attiecīgi samazina risku negatīva Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanai par konkrētā pasākuma turpināšanu pie vidusposma pārskata.
4.3.5.1. pasākuma pirmajā un otrajā kārtā netiks atbalstīti ieguldījumi sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās, kurās tiks ieguldīts 4.3.1.5. pasākuma un 4.3.5.1. pasākuma trešās kārtas finansējums. Ņemot vērā, ka 4.3.1.5. pasākumā un 4.3.5.1. pasākumā trešajā kārtā plānots atbalstīt tikai 3 projektus, ieguldījumu nepārklāšanos būs viegli pārbaudīt, tādējādi novēršot dubultā finansējuma risku. Šobrīd nav identificēts, ka 4.3.1.5. pasākuma plānotās darbības varētu pārklāties ar citiem pasākumiem/programmām, ņemot vērā šī pasākuma specifisko fokusu uz SBSP infrastruktūras izveidi un attīstību personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem.
Pirms 4.3.1.5. pasākuma projektu iesniegumu atlases izsludināšanas Labklājības ministrija vienosies ar konkrētām pašvaldībām, kurās ir lielākais personu ar ļoti smagiem garīgā rakstura un multipliem traucējumiem skaits un lielākais iedzīvotāju skaits, par projektu īstenošanu 4.3.1.5. pasākuma ietvaros, tai skaitā par katras pašvaldības projektam pieejamo projekta kopējo attiecināmo izmaksu apmēru un sasniedzamajiem uzraudzības rādītājiem. Informāciju par tām pašvaldībām, kuras ir uzaicināmas iesniegt projektu iesniegumus 4.3.1.5. pasākuma projektu iesniegumu atlases ietvaros, Labklājības ministrija nosūtīs sadarbības iestādei pirms projektu iesniegumu atlases uzsākšanas. Šīm pašvaldībām sadarbības iestāde nosūtīs uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu.
Savukārt, gadījumā, ja šo trīs pašvaldību iesniegtie projektu iesniegumi kopsummā būs mazāki par 4.3.1.5. pasākumam pieejamo attiecināmo finansējumu un priekšfinansējumu (elastības finansējuma apmērs), atlases ietvaros sadarbības iestāde, balstoties uz Labklājības ministrijas sniegto informāciju, varēs piedāvāt iesniegt projekta iesniegumu nākamajai pašvaldībai ar lielāko mērķa grupas personu un kopējo iedzīvotāju skaitu, vienlaikus projektu īstenojot samazinātā apmērā, t.i., par finansējumu, kas kopsummā nepārsniedz 4.3.1.5. pasākuma pieejamā finansējuma un elastības finansējuma priekšfinansējuma kopējo apmēru. Gadījumā, ja trīs projektu iesniegumos neiekļautais izveidojamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu skaits būs pārāk mazs vēl viena atsevišķa projekta īstenošanai, papildu izveidojamās pakalpojumu vietas var papildus iekļaut kādā no jau iesniegtajiem projektiem, ja pašvaldība ir gatava palielināt sākotnēji plānoto mērķa grupas personu skaitu.
4.3.1.5. pasākuma ietvaros izmaksas būs attiecināmas, ja tās atbildīs MK noteikumos par 4.3.1.5. pasākuma īstenošanu minētām izmaksu pozīcijām un būs radušās ar dienu, kad noslēgtas vienošanās par projekta īstenošanu.
4.3.1.5. pasākuma projektu īstenošana ir plānota no 2024. gada 3. ceturkšņa (indikatīvi jūlija) līdz 2027. gada 4. ceturksnim (decembrim).
4.3.1.5. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1. programmas iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu, izņemot sociālo mājokļu, kapacitāte – 54;
2. programmas rezultāta rādītājs – personu skaits, kuras izmanto jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus, gadā – 54.
4.3.1.5.pasākuma ietvaros uzraudzības rādītāku starpposma vērtības netiek noteiktas, ņemot vērā, ka līdz 2024.gada 31.decembrim vēl nebūs izveidota SPBP infrastruktūra un uzsākta pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām jaunizveidotajā pakalpojumu infrastruktūrā.
4.3.1.5. pasākuma ietvaros paredzētas šādas atbalstāmās darbības:
1. projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde (izņemot projekta iesnieguma izstrādi). Šīs atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēji – pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji var izstrādāt visu nepieciešamo tehnisko dokumentāciju plānotās būvniecības, būvju pārbūves un atjaunošanas gadījumos atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā[2];
2. jaunu būvju būvniecība, esošu būvju un telpu pārbūve vai atjaunošana (tai skaitā ārējo inženiertīklu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, kā arī būvekspertīze, būvuzraudzība, autoruzraudzība un teritorijas labiekārtošana), kā arī nekustamā īpašuma iegāde, ieskaitot nekustamā īpašuma vērtēšanu tirgus cenas noteikšanai un nepieciešamās valsts nodevas, kas paredzamas projektā gadījumā, ja finansējuma saņēmēja rīcībā nav, piemēram, piemērota zemes gabala SBSP infrastruktūras izveidei un to ir nepieciešams iegādāties.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros teritorijas labiekārtošana paredz sociālā pakalpojuma sniedzējam pieguļošās teritorijas iekārtošanu, nodrošinot iespēju ērti piebraukt ēkai un novietot transportlīdzekļus, ērti pārvietoties pa teritoriju, tai skaitā riteņkrēslā, aktīvi pavadīt brīvo laiku ārpus telpām, piemēram, izveidojot celiņus pastaigām, soliņus, nojumes, ārtelpu galdus sēdošām spēlēm, piemēram, šaham, iespējas darboties dārzā u.c. Mērķa grupas personām jāplāno iespēja ne tikai pastaigāties un apsēsties, bet veikt arī citas aktivitātes brīvā laika pavadīšanai ārā.
Labiekārtojot teritoriju jāparedz universālā dizaina principu ievērošanu, kas nodrošina vienādas iespējas ikvienam, kā arī estētikas un ilgtspējas principu nodrošināšanu, pēc nepieciešamības pieaicinot kvalificētus speciālistus ainavu arhitektūras vai telpiskās plānošanas jomās kā to paredz Eiropas Jaunā Bauhaus principi.
Finansējuma saņēmējiem pēc projekta īstenošanas būs pienākums uzkrāt datus par enerģijas patēriņu objektā saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturto daļu.
4.3.1.5.pasākuma ietvaros pašvaldības varēs izveidot un attīstīt šādu SBSP infrastruktūru mērķa grupas personām:
- Grupu mājas (dzīvokļi) – tikai pilngadīgām mērķa grupas personām. Grupu māja (dzīvoklis) ir atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar ļoti smagiem GRT un multipliem traucējumiem nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā. Grupu mājā (dzīvoklī) personai nodrošina diennakts uzraudzību, palīdzību un atbalstu pašaprūpē vai, ja nepieciešams, sociālo aprūpi, sadzīves iemaņu apgūšanu un uzturēšanu, sociālo prasmju pilnveidi, sabiedrībai pieņemamu saskarsmes iemaņu apgūšanu, sociālā darbinieka individuālās konsultācijas. Grupu mājā (dzīvoklī) personai tiek veidota izpratne par normālu dienas ritmu, t.i., darba dienās dienas laikā persona pēc iespējas ir nodarbināta (stādā algotu darbu brīvā darba tirgū, sociālajā uzņēmumā, subsidētajā darbā vietā, u.tml.), ir algota darba meklējumos, apgūst arodu vai kvalifikāciju, apmeklē specializētās darbnīcas, apmeklē dienas aprūpes centru un tamlīdzīgi. Līdz ar to ir svarīgi, lai grupu māja (dzīvoklis) atrastos ar kājām (tai skaitā izmantojot tehniskos palīglīdzekļus) vai sabiedrisko transportu sasniedzamā attālumā no citiem mērķa grupai nepieciešamiem pakalpojumiem, kā arī vispārējiem pakalpojumiem (ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, kultūras iestādes u.c.);
- Dienas aprūpes centrs –pilngadīgām personām, tai skaitā personām ar demenci. Dienas aprūpes centrs dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Dienas aprūpes centrs strādā pilnu darba dienu, bet nepieciešamais pakalpojuma apjoms tiek pielāgots individuāli atbilstoši katras personas vajadzībām. Dienas aprūpes centram ir jāatrodas vietā, kas tās normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā ir ērti sasniedzama ar sabiedrisko transportu;
- Specializētās darbnīcas – pilngadīgām personām darbspējas vecumā. Specializētās darbnīcas ir darbnīcas, kurās tiek nodrošināts speciālistu atbalsts personām ar GRT. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina klienta nodarbinātības interešu un iemaņu novērtēšanu, darba iemaņu apguvi, individuālās vai grupu nodarbības sociālā rehabilitētāja vadībā, sociālā darbinieka individuālās konsultācijas, klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamība, brīvā laika pasākumus. Specializētajām darbnīcām ir jāatrodas vietā, kas tās normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā ir ērti sasniedzama ar sabiedrisko transportu;
3. materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde. Šis atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta nepieciešamā inventāra un aprīkojuma iegāde izveidoto SBSP pilnvērtīgai nodrošināšanai;
4. specializēta transportlīdzekļa iegāde mērķa grupas personu mobilitātes nodrošināšanai. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros nepieciešamības gadījumā finansējuma saņēmējam būs iespēja iegādāties specializēto transportlīdzekli, kas ir īpaši aprīkots transportlīdzeklis riteņkrēslā sēdošu vai guļošu personu pārvadāšanai. Specializēto transportu izmanto, lai personas, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, nogādātu uz dienas aprūpes centru vai jebkuru citu pakalpojumu sniedzēju vai vietu, kur personai ir nepieciešams nokļūt;
5. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi. Īstenojot projektu, pašvaldības vai to izveidotie sociālo pakalpojumu sniedzēji nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus, kas noteikti regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā, normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā un ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās;
6. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.
4.3.1.5. pasākuma ietvaros paredzētas tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas.
4.3.1.5. pasākuma ietvaros tiek plānotas iepirkumu līgumu izmaksas, kas ir būvdarbu līgumi, pakalpojuma (t.sk. uzņēmumu) līgumi un piegādes (t.sk. pirkumu) līgumi (saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 1. panta 26., 27. un 28. punktu).
4.3.1.5. pasākuma projekta ietvaros SBSP infrastruktūras izveidei plāno izmaksas par katru izveidojamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu, neatkarīgi no izveidojamā pakalpojuma veida (grupu māja (dzīvoklis), dienas aprūpes centrs vai specializētā darbnīca). Piemēram, ja projektā plāno izveidot 6 pakalpojuma vietas dienas aprūpes centrā un 6 pakalpojuma vietas specializētajā darbnīcā, projektā plāno infrastruktūras izmaksas par 12 izveidojamām pakalpojuma sniegšanas vietām.
Tāpat projektā pašvaldības var plānot arī projekta vadības personāla izmaksas. Gadījumā, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas būs līdz pieciem miljoniem euro (ieskaitot), personāla izmaksas projektā nepārsniedz 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas neietver projekta tiešās vadības personāla izmaksas. Šo summu reizina ar projekta īstenošanas plānoto ilgumu gados vai mēnešos (ja infrastruktūras izveides pirmais vai pēdējais gads neietver 12 kalendāra mēnešus, tad šī gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam). Piemēram, ja projektā SBSP infrastruktūrās izveide plānota no 2023.gada 3.ceturkšņa līdz 2027.gada beigām (t.i., maksimālos 48 mēnešus), vadības personāla summu reizina ar 3.5 gadiem.
Gadījumā, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas būs virs pieci miljoni euro, personāla izmaksas projektā nepārsniedz 84 787 euro gadā. Ja infrastruktūras izveides pirmais vai pēdējais gads neietver 12 kalendāra mēnešus, tad šī gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam.
Personāla izmaksām netiek piemērotas vienkāršotās izmaksas šādu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, 4.3.1.5. pasākuma ietvaros ir plānoti finansiāli ietilpīgi infrastruktūras ieguldījumi un, balstoties uz līdzīga ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda 9.3.1.1.pasākuma ieviešanas pieredzi, pašvaldības šāda veida infrastruktūras projektos neizvēlas plānot personāla izmaksas un projektos maksimāli visu pieejamo finansējumu novirza SBSP infrastruktūras izveidei (no sākotnēji 72 9.3.1.1. pasākuma projektiem personāla atlīdzības izmaksas tika plānotas tikai trīs pašvaldību projektos). Otrkārt, kā jau iepriekš minēts, 4.3.1.5. pasākuma ietvaros ir plānoti finansiāli ietilpīgi infrastruktūras ieguldījumi un tādos gadījumos projekta izmaksas ir atkarīgas no paveiktajiem darbiem un nav vienmērīgas attiecībā uz noteiktu laika posmu. Ja personāla atlīdzībai tiktu piemērots vienkāršoto izmaksu veids, kuram atmaksu veiktu, iesniedzot maksājuma pieprasījumu par pārējām 4.3.1.5. pasākuma attiecināmajām izmaksām, var veidoties situācija, kad ilgstošākā laika periodā nav pamatojuma iesniegt maksājuma pieprasījumu, kā rezultātā finansējuma saņēmējam tikpat ilgstoši nav iespējams atgūt arī personāla izmaksu nodrošināšanai izmantotos pašu budžeta līdzekļus.
Vienlaikus, uzkrājot datus par 4.3.1.5. pasākuma projekta personāla izmaksām (ja tādas tiks plānotas), atbildīgā iestāde 4.3.1.5. pasākuma īstenošanas laikā izvērtēs iespēju un nepieciešamību projekta personāla izmaksām noteikt vienkāršoto izmaksu piemērošanu.
Plānojot projektā projekta vadības personāla izmaksas, projektā plāno arī netiešās attiecināmās izmaksas kā vienu izmaksu pozīciju 15 procentus apmērā no projekta vadības personāla izmaksām.
Citu vienkāršoto izmaksu veidu piemērošana šobrīd nav paredzēta, jo nav pietiekamu datu, lai pamatotu vienas pakalpojuma vietas izveides izmaksas un tādējādi paredzētu vienas vienības izmaksu piemērošanu. Atbildīgā iestāde 4.3.1.5. pasākuma īstenošanas laikā izvērtēs iespēju un nepieciešamību noteikt vienkāršoto izmaksu piemērošanu arī citām izmaksu pozīcijām.
Jāatzīmē, ka 4.3.5.1. pasākumā sākotnēji tika plānota vienas vienības metodikas izstrāde ERAF atbalsta jomas izmaksām, tomēr pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju tika secināts, ka šobrīd pieejamie dati nav pietiekami vienas vienības izmaksu pamatošanai. Papildus arī jāpiemin, ka infrastruktūras izveide 4.3.1.5. pasākuma mērķa grupai ir vēl specifiskāka kā 4.3.5.1. pasākuma mērķa grupai, tāpēc izmantojamo datu apjoms būtu vēl mazāks.
TA projekts paredz, ka 4.3.1.5. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms īsteno sociāli atbildīgus iepirkumus un inovatīvus iepirkumus (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā).
Tāpat TA projekts paredz noteikt arī vairākus specifiskus 4.3.1.5.pasākuma projekta īstenošanas nosacījumus, kas jāņem vērā finansējuma saņēmējam – pašvaldībām. Galvenie no tiem:
- infrastruktūras īpašuma tiesības – finansējuma saņēmējs var pretendēt uz atbalstu, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir finansējuma saņēmēja vai finansējuma saņēmēja kontrolētas kapitālsabiedrības īpašumā. Ja nekustamais īpašums ir finansējuma saņēmēja kontrolētas kapitālsabiedrības īpašumā, tad finansējuma saņēmējam lietošanas tiesības ir uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam. Savukārt, ja būve, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, atrodas uz zemes īpašuma, uz kuru finansējuma saņēmējam ir lietošanas tiesības, tās nav īsākas par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam.
Attiecībā uz ieguldījumiem pašvaldību kontrolēto kapitālsabiedrību īpašumā, tad no rezultātu ilgtspējas viedokļa tie ir vērtējami līdzvērtīgi ieguldījumiem pašvaldības īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā, jo pašvaldība kā lielākā kapitālsabiedrības daļu turētāja no izmaksu attiecināmības viedokļa būs ieinteresēta ilgtspējas nosacījumu izpildē. Tas ir būtiski, jo ES fondu ieguldījumi ir skatāmi kontekstā ar ilgtspēju, tas ir, lai tiktu nodrošināts, ka projekta ietvaros radītā vērtība īstenošanas un pēcuzraudzības ietvaros nepiedzīvo būtiskas izmaiņas;
- vides un informācijas pieejamības nodrošināšana – papildus būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktajam tiek sniegtas vides pieejamības ekspertu konsultācijas un veiktas specifiskas darbības vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai personām ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, kustību un pārvietošanās traucējumiem un garīga rakstura traucējumiem;
- videi draudzīgi un energoefektīvi risinājumi – finansējuma saņēmējs neplāno fosilo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanu un nodrošina, ka projekts atbilst principam "nenodarīt būtisku kaitējumu" un atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā, tai skaitā prioritāri atbalstot esošas ēkas atjaunošanu vai pārbūvi, pielāgojot to SBSP sniegšanai.
“Nenodarīt būtisku kaitējumu” principa ietvaros vairāk vai mazāk būtiska ietekme plānota visos 6 vides mērķos:
1) klimata pārmaiņu mazināšana (iespēju robežās izveidotās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās iedzīvotāji ar augstām aprūpes vajadzībām varēs saņemt viņiem atbilstošus pakalpojumus kvalitatīvā, energoefektīvā infrastruktūrā, nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu risinājumu ieviešanu sociālo pakalpojumu sektorā);
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām (infrastruktūra tiks būvēta atbilstoši prognozētam klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, paredzot atbilstošus lietus notekūdeņu sistēmu risinājumus intensīvu nokrišņu gadījumiem. Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, būvniecības projektos tiks paredzēti atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Ēku konstrukciju risinājumos iespēju robežās paredzama atbilstoša hidroizolācija, lai samazinātu ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ);
3) ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība (ietekme plānota nebūtiska, paredzot maksimālu šo ēku pieslēgšanu pie centralizētajām ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām, paredzot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā);
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu (infrastruktūras izbūves laikā neizbēgami ir būvniecības darbi un dabas resursu ieguldījums, taču ietekme vērtējama kā nebūtiska un tas notiks koncentrējoties uz ilgtspējīgu būvmateriālu un materiālu izmantošanu atbilstoši nacionālajai un ES likumdošanai būvgružu atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai);
5) piesārņojuma novēršana un kontrole (ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, jo infrastruktūras izveidē tiks atbalstīta tikai tādu jaunu ēku būvniecība vai esošo ēku pārbūve, kurās tiks nodrošināta augstas efektivitātes sistēmu izmantošana, infrastruktūras attīstīšanas teritorijā plānots veikt labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, ja infrastruktūras būvniecības ietvaros teritorijā tiks nojauktas vecās ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošus izstrādājumus apstrādās un transportēs atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē);
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana (nav paredzama negatīva ietekme, jo nav plānots atbalstīt infrastruktūras būvniecību īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt ES nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli)
- nekustamā īpašuma un zemes iegāde – SBSP attīstībai pašvaldība projekta ietvaros var iegādāties nekustamo īpašumu un zemi, ja projekta iesniegumā, balstoties uz saimnieciskuma principu, tiek pamatota nekustamā īpašuma un zemes iegādes nepieciešamība un saikne ar projekta mērķi;
- projekta rezultātu ilgtspēja – finansējuma saņēmējam ir jānodrošina projekta ietvaros izveidotās SBSP infrastruktūras ilgtspēja, nodrošinot tajā izveidoto SBSP sniegšanu mērķa grupas personām vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
TA projekts paredz arī, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, ka 4.3.1.5. pasākuma atbalstāmās darbības netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, t.sk., tiks nodrošināta pievienotās vērtības nodokļa dubultā finansējuma riska novēršana. Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem var izmantot FM izstrādāto Demarkācijas matricu (pieejams: https://matrica.fm.gov.lv/).
4.3.1.5. pasākuma investīcijām būs tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”) un "Nenodarīt būtisku kaitējumu". Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā” 4.3.1.5. pasākumam nav ietekmes.
[2] https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/buvnieciba/normativie_akti/normativo_aktu_saraksts/
Minētie pašvaldību izvēles kritēriji balstīti uz Izvērtējumā secināto, ka pieprasījums pēc SBSP ir lielāks pašvaldībās ar lielāku iedzīvotāju skaitu un lielāku Veselības un darbspēju ekspertīzes valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) uzskaitē esošo pilngadīgo personu ar invaliditāti skaitu. Pieprasījums pēc SBSP nav atkarīgs no VDEĀVK uzskaitē esošo pilngadīgo personu ar invaliditāti īpatsvara pašvaldībā.
Ņemot vērā iepriekš aprakstītās problēmas, 4.3.1.5. pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem. Prioritāri tas ir plānots personām, kurām ir noteikta I invaliditātes grupa.
4.3.1.5. pasākuma mērķa grupa ietver personas, kurām ir ļoti smaga psihiska saslimšana vai garīgās attīstības traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā un kas noteikts atbilstoši spēkā esošajai Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK) redakcijai, un kurām ir noteikta I invaliditātes grupa (ļoti smaga invaliditāte) un personas ar kombinētiem un smagiem vai ļoti smagiem garīga un fiziska rakstura traucējumiem (personas ar multipliem traucējumiem).
Vienlaikus, lai izvairītos no situācijas, ka personai, kurai ir ļoti smagi funkcionālie traucējumi, bet nav noteikta I invaliditātes grupa, tiek liegta pieeja jaunizveidotajam pakalpojumam, mērķa grupa var būt arī personas ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem, kuriem nav noteikta I grupas invaliditāte, bet ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – SPSPL) 20. panta otrajā daļā noteikto personām, kurām funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt, ir tiesības uz nepieciešamās aprūpes līmenim atbilstošu sociālās aprūpes pakalpojumu. SPSPL ir noteikti četri aprūpes līmeņi. Trešo aprūpes līmeni nosaka, ja personas fiziskās vai garīgās spējas ir smagi ierobežotas, personas spēja veikt noteiktas pašaprūpes darbības ir traucēta un ir nepieciešams regulārs personāla atbalsts ikdienā. Ceturto aprūpes līmeni nosaka, ja personas fiziskās vai garīgās spējas ir ļoti smagi ierobežotas, ir izteikta pašaprūpes spēju nepietiekamība, persona ir pilnībā aprūpējama un uzraugāma visu diennakti. Aprūpes līmeni nosaka neatkarīgi no personai noteiktās invaliditātes grupas.
Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” 19.punktā ir noteikts, ka, ja personai nepieciešams sociālās aprūpes pakalpojums, sociālais dienests vai sociālo pakalpojumu sniedzējs izvērtē personas vajadzības un nosaka aprūpes līmeni. Personām ar garīga rakstura traucējumiem aprūpes līmeni nosaka atbilstoši iepriekšminēto MK noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem.
4.3.1.5. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kā finansējuma saņēmējus nosakot pašvaldības (vai to izveidotus sociālo pakalpojumu sniedzējus), kurās ir lielākais personu ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem ir noteikta I grupas invaliditāte, skaits un iedzīvotāju skaits.
Atbilstoši Labklājības informācijas sistēmas (LabIS) 2022. gada decembra statistikas datiem lielākais personu skaits ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuriem ir I invaliditātes grupa, ir šādās pašvaldībās:
| Pašvaldība | Personu ar ļoti smagiem (I invaliditātes grupa) garīga rakstura traucējumiem (psihiski un uzvedības traucējumi) skaits |
| RĪGAS valstspilsēta | 1 363 |
| DAUGAVPILS valstspilsēta | 308 |
| VALMIERAS valstspilsēta | 255 |
| AUGŠDAUGAVAS novads | 216 |
| LIEPĀJAS valstspilsēta | 198 |
| TALSU novads | 166 |
| JELGAVAS valstspilsēta | 151 |
| CĒSU novads | 146 |
Atbilstoši Oficiālās statistikas portāla datiem par iedzīvotāju skaitu, lielākais iedzīvotāju skaits ir šādās teritoriālās vienībās:
| Teritoriālā vienība | Iedzīvotāju skaits gada sākumā 2022 |
| Rīga | 605802 |
| Daugavpils | 79120 |
| Liepāja | 67360 |
| Jelgava | 54694 |
| Jūrmala | 50561 |
| Ventspils | 32955 |
Analizējot 2022.gada LabIS datus par cilvēku skaitu, kuriem noteikta I grupas jeb ļoti smaga invaliditāte psihisku un uzvedības traucējumu dēļ un teritoriālās vienības, kurās ir lielākais iedzīvotāju skaits, SBSP personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem prioritāri ir attīstāmi Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā.
Ņemot vērā, ka SBSP sniegšana ir pašvaldību autonomā funkcija, papildus objektīvajiem datiem par SBSP nepieciešamību papildus faktors būs pašvaldības lēmums par iesaistīšanos šī pasākuma projekta īstenošanā. Ja pašvaldība ar vislielāko objektīvo vajadzību pēc SBSP atsakās no dalības pasākumā, tiek dota iespēja nākamajai pašvaldībai saskaņā ar iepriekšminētajiem statistikas datiem.
4.3.1.5. pasākuma ietvaros plānots īstenot kopumā vismaz trīs pašvaldību projektus. Katrā no projektiem pašvaldības varēs izveidot vai labiekārtot vidēji 18 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas mērķa grupas personām.
4.3.1.5. pasākumam kopējais plānotais attiecināmais finansējums ir 11 738 120 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējums – 9 977 402 euro un pašvaldības budžeta finansējums – 1 760 718 euro.
Ņemot vērā, ka 4.3.1.5. pasākumam ir plānots elastības finansējums 3 987 156 euro apmērā (tai skaitā ERAF finansējums 3 389 083 euro un pašvaldības budžeta elastības finansējums 598 073 euro), 4.3.1.5. pasākumam sākotnēji projektu īstenošanai pieejamais attiecināmais finansējums ir 7 750 964 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 6 588 319 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējumu 1 162 645 euro.
Vienlaikus, lai nodrošinātu visu trīs plānoto projektu vienlaicīgu īstenošanas uzsākšanu, MK noteikumu projekts paredz, ka līdz Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu pieņemšanai un elastības finansējuma piešķiršanai 4.3.1.5. pasākumam, elastības finansējumu daļu projektos priekšfinansē no valsts budžeta finansējuma (ne vairāk kā 3 389 083 euro apmērā) un pašvaldību budžeta finansējuma (ne vairāk kā 598 073 euro apmērā). Līdz ar to jau sākotnēji projektu iesniegumos tiek plānots 4.3.1.5.pasākuma pieejamā attiecināmā finansējuma apmērs un valsts un pašvaldību budžeta finansējums 4.3.1.5. pasākumam noteiktā elastības finansējuma apmērā. Minētais nepieciešams, jo:
1) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.—2027. gadam (turpmāk – Programma) izstrādes un saskaņošanas posmā Labklājības ministrija centās pamatot gan Eiropas Komisijai, gan vadošai iestādei ERAF finansējuma būtiskumu SBSP infrastruktūras tālākai attīstībai. Lai gan SBSP pieejamība cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojusies, (lielā mērā pateicoties ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumiem deinstitucionalizācijas īstenošanā), tomēr attīstītie pakalpojumu lielākoties ir piemēroti mērķa grupas daļai ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Savukārt, pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar ļoti smagiem vai multipliem traucējumiem saglabājas zema. Lai nodrošinātu Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām 19. pantā noteikto, ka personām ar invaliditāti ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā citiem cilvēkiem, un konvencijas dalībvalsts veic efektīvus un atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu personām ar invaliditāti šo tiesību izmantošanu un pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē, ir nepieciešami īpaši mērķēti pasākumi atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vai multipliem traucējumiem. ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumu pieredze ir parādījusi, ka bez ieguldījumiem sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidē, mērķa grupas personām var nodrošināt individuālu speciālistu konsultācijas un atbalstu, bet tādi pakalpojumi kā dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas, kas ir nepieciešami personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei, attīstās ļoti lēni. Attiecīgi ilgstošu diskusiju rezultātā un pēc vairākkārtējas ERAF finansējuma pārplānošanas (sākotnēji Labklājības ministrijai ieplānotais ERAF finansējuma apmērs tika aizstāts ar ESF Pluss finansējuma šķērsfinansējumu SBSP infrastruktūras tālākai attīstībai) Labklājības ministrijai Programmā tika ieplānots samērā neliels ERAF finansējuma apmērs (9 977 402 euro), kuru Labklājības ministrija plāno novirzīt īpaši mērķētiem pasākumiem atbalsta nodrošināšanai tieši cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vai multipliem traucējumiem 4.3.1.5. pasākuma ietvaros. Ņemot vērā ierobežoto ERAF finansējuma apmēru, ir būtiski, ka jau sākotnēji ir pieejams viss plānotais finansējums šo mērķēto pasākumu īstenošanai pilnā apmērā (tai skaitā elastības finansējuma priekšfinansējums);
2) 4.3.1.5. pasākuma ietvaros paredzēts īzveidot SBSP infrastruktūru, kurai nav iespējams nodalīt daļu un to pabeigt pēc elastības finansējuma pieejamības. Tāpat ir būtiski uzsākt visus trīs 4.3.1.5.pasākuma projektus vienlaikus, jo pēc SBSP infrastruktūras izveides 4.3.5.1.pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana” (turpmāk – 4.3.5.1. pasākums) ietvaros ir plānota trešā kārta SBSP sniegšanai izveidotajā infrastruktūrā. Eiropas Sociālā fonda Plus finansētā 4.3.5.1. pasākuma trešā kārta plānota secīgi pēc 4.3.5.1. pasākuma īstenošanas pabeigšanas – SBSP infrastruktūras izveides (ERAF finansētā atbalsta). Tās ietvaros paredzēts atbalsts SBSP sniegšanai personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem (noteikta I invaliditātes grupa vai trešais vai ceturtais aprūpes līmenis). Ņemot vērā abu pasākumu secīgumu un atšķirīgo atbalstu (4.3.1.5. pasākumā infrastruktūras izveide un 4.3.5.1. pasākumā – pakalpojumu sniegšana izveidotajā infrastruktūrā), abos pasākumos plānotais atbalsts nepārklājas. Gadījumā, ja 4.3.5.1. pasākuma elastības finansējums netiek priekšfinansēts no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem, pastāv risks savlaicīgi neīstenot vienu 4.3.5.1. pasākuma projektu. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi 9.3.1.1.pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” (turpmāk – 9.3.1.1. pasākums) īstenošanā, SBSP infrastruktūras izveidei bieži vien nepietiek, piemēram, ar 3 gadiem, lai īstenotu visas nepieciešamās darbības – izstrādātu būvprojektu, īstenotu būvniecību, aprīkotu SBSP sniegšanas vietu, iekārtotu teritoriju utt. Tāpat šādā gadījumā nav iespējams īstenot 4.3.5.1. pasākuma trešo kārtu pilnā apmērā, jo vienā no projektiem pakalpojuma sniegšanas fāzi nebūs iespējams nodrošināt. Attiecībā uz iespējām pārstrukturēt elastības finansējumu citu LM pārziņas ERAF pasākumu ietvaros, jāatzīmē, ka tas nav iespējams, jo LM pārziņā ir tikai vēl viens pasākums 4.3.1.2. “Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, tuvinot valsts sociālās aprūpes centru filiāles kopienā sniegtajiem (ģimeniskai videi pietuvinātiem) pakalpojumiem” (turpmāk – 4.3.1.2. pasākums), kura īstenošanas specifika arī neļauj paredzēt elastības finansējumu. Proti, tā ietvaros plānota vienlaicīga prasības par ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanu valsts sociālās aprūpes centros esošajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa, audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, kā arī personām no 18 gadiem līdz 25 gadiem (ieskaitot) ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem nodrošināšana. Ņemot vērā 4.3.1.2. pasākuma plānoto darbību secīgumu – vietu izvēle ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveidei, pašu vietu izveide un aprīkošana, 4.3.1.2. pasākuma plānotās darbības jāīsteno vienlaikus, pretējā gadījumā pastāv risks šo pakalpojuma sniegšanas vietu izveidei.
Papildus jāatzīmē, ka 4.3.1.5. pasākuma izveides un īstenošanas nepieciešamība izrietēja no Programmas saskaņošanas sarunām ar Eiropas Komisiju, kas attiecīgi samazina risku negatīva Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanai par konkrētā pasākuma turpināšanu pie vidusposma pārskata.
4.3.5.1. pasākuma pirmajā un otrajā kārtā netiks atbalstīti ieguldījumi sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās, kurās tiks ieguldīts 4.3.1.5. pasākuma un 4.3.5.1. pasākuma trešās kārtas finansējums. Ņemot vērā, ka 4.3.1.5. pasākumā un 4.3.5.1. pasākumā trešajā kārtā plānots atbalstīt tikai 3 projektus, ieguldījumu nepārklāšanos būs viegli pārbaudīt, tādējādi novēršot dubultā finansējuma risku. Šobrīd nav identificēts, ka 4.3.1.5. pasākuma plānotās darbības varētu pārklāties ar citiem pasākumiem/programmām, ņemot vērā šī pasākuma specifisko fokusu uz SBSP infrastruktūras izveidi un attīstību personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem.
Pirms 4.3.1.5. pasākuma projektu iesniegumu atlases izsludināšanas Labklājības ministrija vienosies ar konkrētām pašvaldībām, kurās ir lielākais personu ar ļoti smagiem garīgā rakstura un multipliem traucējumiem skaits un lielākais iedzīvotāju skaits, par projektu īstenošanu 4.3.1.5. pasākuma ietvaros, tai skaitā par katras pašvaldības projektam pieejamo projekta kopējo attiecināmo izmaksu apmēru un sasniedzamajiem uzraudzības rādītājiem. Informāciju par tām pašvaldībām, kuras ir uzaicināmas iesniegt projektu iesniegumus 4.3.1.5. pasākuma projektu iesniegumu atlases ietvaros, Labklājības ministrija nosūtīs sadarbības iestādei pirms projektu iesniegumu atlases uzsākšanas. Šīm pašvaldībām sadarbības iestāde nosūtīs uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu.
Savukārt, gadījumā, ja šo trīs pašvaldību iesniegtie projektu iesniegumi kopsummā būs mazāki par 4.3.1.5. pasākumam pieejamo attiecināmo finansējumu un priekšfinansējumu (elastības finansējuma apmērs), atlases ietvaros sadarbības iestāde, balstoties uz Labklājības ministrijas sniegto informāciju, varēs piedāvāt iesniegt projekta iesniegumu nākamajai pašvaldībai ar lielāko mērķa grupas personu un kopējo iedzīvotāju skaitu, vienlaikus projektu īstenojot samazinātā apmērā, t.i., par finansējumu, kas kopsummā nepārsniedz 4.3.1.5. pasākuma pieejamā finansējuma un elastības finansējuma priekšfinansējuma kopējo apmēru. Gadījumā, ja trīs projektu iesniegumos neiekļautais izveidojamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu skaits būs pārāk mazs vēl viena atsevišķa projekta īstenošanai, papildu izveidojamās pakalpojumu vietas var papildus iekļaut kādā no jau iesniegtajiem projektiem, ja pašvaldība ir gatava palielināt sākotnēji plānoto mērķa grupas personu skaitu.
4.3.1.5. pasākuma ietvaros izmaksas būs attiecināmas, ja tās atbildīs MK noteikumos par 4.3.1.5. pasākuma īstenošanu minētām izmaksu pozīcijām un būs radušās ar dienu, kad noslēgtas vienošanās par projekta īstenošanu.
4.3.1.5. pasākuma projektu īstenošana ir plānota no 2024. gada 3. ceturkšņa (indikatīvi jūlija) līdz 2027. gada 4. ceturksnim (decembrim).
4.3.1.5. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1. programmas iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu, izņemot sociālo mājokļu, kapacitāte – 54;
2. programmas rezultāta rādītājs – personu skaits, kuras izmanto jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus, gadā – 54.
4.3.1.5.pasākuma ietvaros uzraudzības rādītāku starpposma vērtības netiek noteiktas, ņemot vērā, ka līdz 2024.gada 31.decembrim vēl nebūs izveidota SPBP infrastruktūra un uzsākta pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām jaunizveidotajā pakalpojumu infrastruktūrā.
4.3.1.5. pasākuma ietvaros paredzētas šādas atbalstāmās darbības:
1. projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde (izņemot projekta iesnieguma izstrādi). Šīs atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēji – pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji var izstrādāt visu nepieciešamo tehnisko dokumentāciju plānotās būvniecības, būvju pārbūves un atjaunošanas gadījumos atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā[2];
2. jaunu būvju būvniecība, esošu būvju un telpu pārbūve vai atjaunošana (tai skaitā ārējo inženiertīklu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, kā arī būvekspertīze, būvuzraudzība, autoruzraudzība un teritorijas labiekārtošana), kā arī nekustamā īpašuma iegāde, ieskaitot nekustamā īpašuma vērtēšanu tirgus cenas noteikšanai un nepieciešamās valsts nodevas, kas paredzamas projektā gadījumā, ja finansējuma saņēmēja rīcībā nav, piemēram, piemērota zemes gabala SBSP infrastruktūras izveidei un to ir nepieciešams iegādāties.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros teritorijas labiekārtošana paredz sociālā pakalpojuma sniedzējam pieguļošās teritorijas iekārtošanu, nodrošinot iespēju ērti piebraukt ēkai un novietot transportlīdzekļus, ērti pārvietoties pa teritoriju, tai skaitā riteņkrēslā, aktīvi pavadīt brīvo laiku ārpus telpām, piemēram, izveidojot celiņus pastaigām, soliņus, nojumes, ārtelpu galdus sēdošām spēlēm, piemēram, šaham, iespējas darboties dārzā u.c. Mērķa grupas personām jāplāno iespēja ne tikai pastaigāties un apsēsties, bet veikt arī citas aktivitātes brīvā laika pavadīšanai ārā.
Labiekārtojot teritoriju jāparedz universālā dizaina principu ievērošanu, kas nodrošina vienādas iespējas ikvienam, kā arī estētikas un ilgtspējas principu nodrošināšanu, pēc nepieciešamības pieaicinot kvalificētus speciālistus ainavu arhitektūras vai telpiskās plānošanas jomās kā to paredz Eiropas Jaunā Bauhaus principi.
Finansējuma saņēmējiem pēc projekta īstenošanas būs pienākums uzkrāt datus par enerģijas patēriņu objektā saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturto daļu.
4.3.1.5.pasākuma ietvaros pašvaldības varēs izveidot un attīstīt šādu SBSP infrastruktūru mērķa grupas personām:
- Grupu mājas (dzīvokļi) – tikai pilngadīgām mērķa grupas personām. Grupu māja (dzīvoklis) ir atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar ļoti smagiem GRT un multipliem traucējumiem nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā. Grupu mājā (dzīvoklī) personai nodrošina diennakts uzraudzību, palīdzību un atbalstu pašaprūpē vai, ja nepieciešams, sociālo aprūpi, sadzīves iemaņu apgūšanu un uzturēšanu, sociālo prasmju pilnveidi, sabiedrībai pieņemamu saskarsmes iemaņu apgūšanu, sociālā darbinieka individuālās konsultācijas. Grupu mājā (dzīvoklī) personai tiek veidota izpratne par normālu dienas ritmu, t.i., darba dienās dienas laikā persona pēc iespējas ir nodarbināta (stādā algotu darbu brīvā darba tirgū, sociālajā uzņēmumā, subsidētajā darbā vietā, u.tml.), ir algota darba meklējumos, apgūst arodu vai kvalifikāciju, apmeklē specializētās darbnīcas, apmeklē dienas aprūpes centru un tamlīdzīgi. Līdz ar to ir svarīgi, lai grupu māja (dzīvoklis) atrastos ar kājām (tai skaitā izmantojot tehniskos palīglīdzekļus) vai sabiedrisko transportu sasniedzamā attālumā no citiem mērķa grupai nepieciešamiem pakalpojumiem, kā arī vispārējiem pakalpojumiem (ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, kultūras iestādes u.c.);
- Dienas aprūpes centrs –pilngadīgām personām, tai skaitā personām ar demenci. Dienas aprūpes centrs dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Dienas aprūpes centrs strādā pilnu darba dienu, bet nepieciešamais pakalpojuma apjoms tiek pielāgots individuāli atbilstoši katras personas vajadzībām. Dienas aprūpes centram ir jāatrodas vietā, kas tās normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā ir ērti sasniedzama ar sabiedrisko transportu;
- Specializētās darbnīcas – pilngadīgām personām darbspējas vecumā. Specializētās darbnīcas ir darbnīcas, kurās tiek nodrošināts speciālistu atbalsts personām ar GRT. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina klienta nodarbinātības interešu un iemaņu novērtēšanu, darba iemaņu apguvi, individuālās vai grupu nodarbības sociālā rehabilitētāja vadībā, sociālā darbinieka individuālās konsultācijas, klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamība, brīvā laika pasākumus. Specializētajām darbnīcām ir jāatrodas vietā, kas tās normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā ir ērti sasniedzama ar sabiedrisko transportu;
3. materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde. Šis atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta nepieciešamā inventāra un aprīkojuma iegāde izveidoto SBSP pilnvērtīgai nodrošināšanai;
4. specializēta transportlīdzekļa iegāde mērķa grupas personu mobilitātes nodrošināšanai. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros nepieciešamības gadījumā finansējuma saņēmējam būs iespēja iegādāties specializēto transportlīdzekli, kas ir īpaši aprīkots transportlīdzeklis riteņkrēslā sēdošu vai guļošu personu pārvadāšanai. Specializēto transportu izmanto, lai personas, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, nogādātu uz dienas aprūpes centru vai jebkuru citu pakalpojumu sniedzēju vai vietu, kur personai ir nepieciešams nokļūt;
5. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi. Īstenojot projektu, pašvaldības vai to izveidotie sociālo pakalpojumu sniedzēji nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus, kas noteikti regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā, normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā un ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās;
6. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.
4.3.1.5. pasākuma ietvaros paredzētas tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas.
4.3.1.5. pasākuma ietvaros tiek plānotas iepirkumu līgumu izmaksas, kas ir būvdarbu līgumi, pakalpojuma (t.sk. uzņēmumu) līgumi un piegādes (t.sk. pirkumu) līgumi (saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 1. panta 26., 27. un 28. punktu).
4.3.1.5. pasākuma projekta ietvaros SBSP infrastruktūras izveidei plāno izmaksas par katru izveidojamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu, neatkarīgi no izveidojamā pakalpojuma veida (grupu māja (dzīvoklis), dienas aprūpes centrs vai specializētā darbnīca). Piemēram, ja projektā plāno izveidot 6 pakalpojuma vietas dienas aprūpes centrā un 6 pakalpojuma vietas specializētajā darbnīcā, projektā plāno infrastruktūras izmaksas par 12 izveidojamām pakalpojuma sniegšanas vietām.
Tāpat projektā pašvaldības var plānot arī projekta vadības personāla izmaksas. Gadījumā, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas būs līdz pieciem miljoniem euro (ieskaitot), personāla izmaksas projektā nepārsniedz 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas neietver projekta tiešās vadības personāla izmaksas. Šo summu reizina ar projekta īstenošanas plānoto ilgumu gados vai mēnešos (ja infrastruktūras izveides pirmais vai pēdējais gads neietver 12 kalendāra mēnešus, tad šī gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam). Piemēram, ja projektā SBSP infrastruktūrās izveide plānota no 2023.gada 3.ceturkšņa līdz 2027.gada beigām (t.i., maksimālos 48 mēnešus), vadības personāla summu reizina ar 3.5 gadiem.
Gadījumā, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas būs virs pieci miljoni euro, personāla izmaksas projektā nepārsniedz 84 787 euro gadā. Ja infrastruktūras izveides pirmais vai pēdējais gads neietver 12 kalendāra mēnešus, tad šī gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam.
Personāla izmaksām netiek piemērotas vienkāršotās izmaksas šādu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, 4.3.1.5. pasākuma ietvaros ir plānoti finansiāli ietilpīgi infrastruktūras ieguldījumi un, balstoties uz līdzīga ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda 9.3.1.1.pasākuma ieviešanas pieredzi, pašvaldības šāda veida infrastruktūras projektos neizvēlas plānot personāla izmaksas un projektos maksimāli visu pieejamo finansējumu novirza SBSP infrastruktūras izveidei (no sākotnēji 72 9.3.1.1. pasākuma projektiem personāla atlīdzības izmaksas tika plānotas tikai trīs pašvaldību projektos). Otrkārt, kā jau iepriekš minēts, 4.3.1.5. pasākuma ietvaros ir plānoti finansiāli ietilpīgi infrastruktūras ieguldījumi un tādos gadījumos projekta izmaksas ir atkarīgas no paveiktajiem darbiem un nav vienmērīgas attiecībā uz noteiktu laika posmu. Ja personāla atlīdzībai tiktu piemērots vienkāršoto izmaksu veids, kuram atmaksu veiktu, iesniedzot maksājuma pieprasījumu par pārējām 4.3.1.5. pasākuma attiecināmajām izmaksām, var veidoties situācija, kad ilgstošākā laika periodā nav pamatojuma iesniegt maksājuma pieprasījumu, kā rezultātā finansējuma saņēmējam tikpat ilgstoši nav iespējams atgūt arī personāla izmaksu nodrošināšanai izmantotos pašu budžeta līdzekļus.
Vienlaikus, uzkrājot datus par 4.3.1.5. pasākuma projekta personāla izmaksām (ja tādas tiks plānotas), atbildīgā iestāde 4.3.1.5. pasākuma īstenošanas laikā izvērtēs iespēju un nepieciešamību projekta personāla izmaksām noteikt vienkāršoto izmaksu piemērošanu.
Plānojot projektā projekta vadības personāla izmaksas, projektā plāno arī netiešās attiecināmās izmaksas kā vienu izmaksu pozīciju 15 procentus apmērā no projekta vadības personāla izmaksām.
Citu vienkāršoto izmaksu veidu piemērošana šobrīd nav paredzēta, jo nav pietiekamu datu, lai pamatotu vienas pakalpojuma vietas izveides izmaksas un tādējādi paredzētu vienas vienības izmaksu piemērošanu. Atbildīgā iestāde 4.3.1.5. pasākuma īstenošanas laikā izvērtēs iespēju un nepieciešamību noteikt vienkāršoto izmaksu piemērošanu arī citām izmaksu pozīcijām.
Jāatzīmē, ka 4.3.5.1. pasākumā sākotnēji tika plānota vienas vienības metodikas izstrāde ERAF atbalsta jomas izmaksām, tomēr pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju tika secināts, ka šobrīd pieejamie dati nav pietiekami vienas vienības izmaksu pamatošanai. Papildus arī jāpiemin, ka infrastruktūras izveide 4.3.1.5. pasākuma mērķa grupai ir vēl specifiskāka kā 4.3.5.1. pasākuma mērķa grupai, tāpēc izmantojamo datu apjoms būtu vēl mazāks.
TA projekts paredz, ka 4.3.1.5. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms īsteno sociāli atbildīgus iepirkumus un inovatīvus iepirkumus (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā).
Tāpat TA projekts paredz noteikt arī vairākus specifiskus 4.3.1.5.pasākuma projekta īstenošanas nosacījumus, kas jāņem vērā finansējuma saņēmējam – pašvaldībām. Galvenie no tiem:
- infrastruktūras īpašuma tiesības – finansējuma saņēmējs var pretendēt uz atbalstu, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir finansējuma saņēmēja vai finansējuma saņēmēja kontrolētas kapitālsabiedrības īpašumā. Ja nekustamais īpašums ir finansējuma saņēmēja kontrolētas kapitālsabiedrības īpašumā, tad finansējuma saņēmējam lietošanas tiesības ir uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam. Savukārt, ja būve, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, atrodas uz zemes īpašuma, uz kuru finansējuma saņēmējam ir lietošanas tiesības, tās nav īsākas par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam.
Attiecībā uz ieguldījumiem pašvaldību kontrolēto kapitālsabiedrību īpašumā, tad no rezultātu ilgtspējas viedokļa tie ir vērtējami līdzvērtīgi ieguldījumiem pašvaldības īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā, jo pašvaldība kā lielākā kapitālsabiedrības daļu turētāja no izmaksu attiecināmības viedokļa būs ieinteresēta ilgtspējas nosacījumu izpildē. Tas ir būtiski, jo ES fondu ieguldījumi ir skatāmi kontekstā ar ilgtspēju, tas ir, lai tiktu nodrošināts, ka projekta ietvaros radītā vērtība īstenošanas un pēcuzraudzības ietvaros nepiedzīvo būtiskas izmaiņas;
- vides un informācijas pieejamības nodrošināšana – papildus būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktajam tiek sniegtas vides pieejamības ekspertu konsultācijas un veiktas specifiskas darbības vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai personām ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, kustību un pārvietošanās traucējumiem un garīga rakstura traucējumiem;
- videi draudzīgi un energoefektīvi risinājumi – finansējuma saņēmējs neplāno fosilo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanu un nodrošina, ka projekts atbilst principam "nenodarīt būtisku kaitējumu" un atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā, tai skaitā prioritāri atbalstot esošas ēkas atjaunošanu vai pārbūvi, pielāgojot to SBSP sniegšanai.
“Nenodarīt būtisku kaitējumu” principa ietvaros vairāk vai mazāk būtiska ietekme plānota visos 6 vides mērķos:
1) klimata pārmaiņu mazināšana (iespēju robežās izveidotās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās iedzīvotāji ar augstām aprūpes vajadzībām varēs saņemt viņiem atbilstošus pakalpojumus kvalitatīvā, energoefektīvā infrastruktūrā, nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu risinājumu ieviešanu sociālo pakalpojumu sektorā);
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām (infrastruktūra tiks būvēta atbilstoši prognozētam klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, paredzot atbilstošus lietus notekūdeņu sistēmu risinājumus intensīvu nokrišņu gadījumiem. Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, būvniecības projektos tiks paredzēti atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Ēku konstrukciju risinājumos iespēju robežās paredzama atbilstoša hidroizolācija, lai samazinātu ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ);
3) ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība (ietekme plānota nebūtiska, paredzot maksimālu šo ēku pieslēgšanu pie centralizētajām ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām, paredzot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā);
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu (infrastruktūras izbūves laikā neizbēgami ir būvniecības darbi un dabas resursu ieguldījums, taču ietekme vērtējama kā nebūtiska un tas notiks koncentrējoties uz ilgtspējīgu būvmateriālu un materiālu izmantošanu atbilstoši nacionālajai un ES likumdošanai būvgružu atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai);
5) piesārņojuma novēršana un kontrole (ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, jo infrastruktūras izveidē tiks atbalstīta tikai tādu jaunu ēku būvniecība vai esošo ēku pārbūve, kurās tiks nodrošināta augstas efektivitātes sistēmu izmantošana, infrastruktūras attīstīšanas teritorijā plānots veikt labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, ja infrastruktūras būvniecības ietvaros teritorijā tiks nojauktas vecās ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošus izstrādājumus apstrādās un transportēs atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē);
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana (nav paredzama negatīva ietekme, jo nav plānots atbalstīt infrastruktūras būvniecību īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt ES nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli)
- nekustamā īpašuma un zemes iegāde – SBSP attīstībai pašvaldība projekta ietvaros var iegādāties nekustamo īpašumu un zemi, ja projekta iesniegumā, balstoties uz saimnieciskuma principu, tiek pamatota nekustamā īpašuma un zemes iegādes nepieciešamība un saikne ar projekta mērķi;
- projekta rezultātu ilgtspēja – finansējuma saņēmējam ir jānodrošina projekta ietvaros izveidotās SBSP infrastruktūras ilgtspēja, nodrošinot tajā izveidoto SBSP sniegšanu mērķa grupas personām vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
TA projekts paredz arī, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, ka 4.3.1.5. pasākuma atbalstāmās darbības netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, t.sk., tiks nodrošināta pievienotās vērtības nodokļa dubultā finansējuma riska novēršana. Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem var izmantot FM izstrādāto Demarkācijas matricu (pieejams: https://matrica.fm.gov.lv/).
4.3.1.5. pasākuma investīcijām būs tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”) un "Nenodarīt būtisku kaitējumu". Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā” 4.3.1.5. pasākumam nav ietekmes.
[2] https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/buvnieciba/normativie_akti/normativo_aktu_saraksts/
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā 4.3.1.5. pasākuma sociālo mērķi – SBSP infrastruktūras izveide un attīstība pašvaldībās personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem – un to, ka ieguvumus šai mērķa grupai nevar aprēķināt monetārā izteiksmē, izmaksu un ieguvumu analīzes vietā TA projekts paredz, ka projekta iesniegumā pašvaldības iekļauj pamatojumu izvēlētajam saimnieciski izdevīgākajam sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras risinājumam, tai skaitā apraksta plānotā infrastruktūras objekta (vai objektu) un tā atrašanās vietas izvēli, kā arī tā attīstīšanas veidu (jaunu būvju būvniecība vai esošu būvju un telpu pārbūve vai atjaunošana). Tāpat projekta iesniegumā pašvaldībām ir:
1) jāsniedz pamatojums, ka izvēlētais risinājums pašvaldībai ir saimnieciski izdevīgākais gan infrastruktūras izveides fāzē, gan tālākā pakalpojumu sniegšanas un infrastruktūras uzturēšanas fāzē;
2) jāveic alternatīvu infrastruktūras attīstīšanas vietu izvērtējums un jāpamato, ka izvēlētā infrastruktūras atrašanas vieta pašvaldībai ir labākais risinājums nepieciešamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai.
1) jāsniedz pamatojums, ka izvēlētais risinājums pašvaldībai ir saimnieciski izdevīgākais gan infrastruktūras izveides fāzē, gan tālākā pakalpojumu sniegšanas un infrastruktūras uzturēšanas fāzē;
2) jāveic alternatīvu infrastruktūras attīstīšanas vietu izvērtējums un jāpamato, ka izvēlētā infrastruktūras atrašanas vieta pašvaldībai ir labākais risinājums nepieciešamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
4.3.1.5.pasākuma ietvaros attiecībā uz jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi pašvaldībās nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, tas nekvalificējas kā valsts atbalsta pasākums, jo, veicot valsts atbalsta piemērošanas nepieciešamības izvērtējumu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 5. pantā noteiktajām raksturojošajām pazīmēm, LM secināja, ka:
1) izpildās KAKL 5. panta 1. punkta pazīme – finansējumu sniedz tieši no publiskiem finanšu līdzekļiem (t.i., ERAF finansējuma un pašvaldību budžeta finansējuma);
2) neizpildās KAKL 5. panta 2. punkta pazīme – finansiālās palīdzības saņēmējs nav uzskatāms par saimnieciskās darbības veicēju, jo pašvaldība un tās struktūrvienības – sociālo pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 2) daļu ir atvasināta publiska persona. Papildus Pašvaldību likuma 4.panta (9) daļā noteikts, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, bet Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta (1) daļā noteikts, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus, kas uzskatāms par pašvaldības autonomu funkciju;
3) izpildās KAKL 5. panta 3. punkta pazīme – atsevišķām pašvaldībām tiks piešķirta selektīva priekšrocība (atbalsts tiks piešķirts pašvaldībām ar lielāko personu ar ļoti smagiem GRT skaitu pašvaldību iedzīvotāju vidū). Tāpat pašvaldībām tiks piešķirta selektīva priekšrocība, jo tirgū darbojas ne tikai pašvaldību izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji, bet arī saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas SIA un biedrību un nodibinājumu statusā, piemēram, biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, biedrība “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”, biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”, u.c.;
4) neizpildās KAKL 5. panta 4. punkta pazīme, jo 4.3.1.5.pasākuma ietvaros izveidojamā SBSP (grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centrs, specializētās darbnīcas) infrastruktūra tajā būs limitēta – pakalpojumu infrastruktūra pamatā tiks veidota tikai tajās pašvaldībās, kurās ir vislielākais personu ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem skaits un lielākais kopējo iedzīvotāju skaits. Līdz ar to LM ieskatā netiek ietekmēta tirdzniecība un kropļota konkurence Eiropas Savienības iekšējā tirgū, jo jauna vai papildinoša pakalpojumu infrastruktūra tiek veidota pašvaldībās ar lielāko mērķa grupas personu īpatsvaru un lielāko kopējo iedzīvotāju skaitu.
Kopumā 4.3.1.5.pasākuma ietvaros atbalsts netiks sniegts saimnieciskās darbības veikšanai (proti, deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošana nav uzskatāma par saimniecisko darbību), līdz ar to LM ieskatā 4.3.1.5. pasākums nekvalificējas kā valsts atbalsta pasākums.
Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka 4.3.1.5. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā netiek uzsākta un veikta saimnieciskā darbība, TA projekts paredz nosacījumus, kas nosaka ierobežojumus infrastruktūras izmantošanai. Šie ierobežojami tiek attiecināti uz visu projekta pārskata periodu (ieguldījumu amortizācijas periods) atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 I pielikumā “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi” noteiktajam.
1) izpildās KAKL 5. panta 1. punkta pazīme – finansējumu sniedz tieši no publiskiem finanšu līdzekļiem (t.i., ERAF finansējuma un pašvaldību budžeta finansējuma);
2) neizpildās KAKL 5. panta 2. punkta pazīme – finansiālās palīdzības saņēmējs nav uzskatāms par saimnieciskās darbības veicēju, jo pašvaldība un tās struktūrvienības – sociālo pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 2) daļu ir atvasināta publiska persona. Papildus Pašvaldību likuma 4.panta (9) daļā noteikts, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, bet Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta (1) daļā noteikts, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus, kas uzskatāms par pašvaldības autonomu funkciju;
3) izpildās KAKL 5. panta 3. punkta pazīme – atsevišķām pašvaldībām tiks piešķirta selektīva priekšrocība (atbalsts tiks piešķirts pašvaldībām ar lielāko personu ar ļoti smagiem GRT skaitu pašvaldību iedzīvotāju vidū). Tāpat pašvaldībām tiks piešķirta selektīva priekšrocība, jo tirgū darbojas ne tikai pašvaldību izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji, bet arī saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas SIA un biedrību un nodibinājumu statusā, piemēram, biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, biedrība “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”, biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”, u.c.;
4) neizpildās KAKL 5. panta 4. punkta pazīme, jo 4.3.1.5.pasākuma ietvaros izveidojamā SBSP (grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centrs, specializētās darbnīcas) infrastruktūra tajā būs limitēta – pakalpojumu infrastruktūra pamatā tiks veidota tikai tajās pašvaldībās, kurās ir vislielākais personu ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem skaits un lielākais kopējo iedzīvotāju skaits. Līdz ar to LM ieskatā netiek ietekmēta tirdzniecība un kropļota konkurence Eiropas Savienības iekšējā tirgū, jo jauna vai papildinoša pakalpojumu infrastruktūra tiek veidota pašvaldībās ar lielāko mērķa grupas personu īpatsvaru un lielāko kopējo iedzīvotāju skaitu.
Kopumā 4.3.1.5.pasākuma ietvaros atbalsts netiks sniegts saimnieciskās darbības veikšanai (proti, deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošana nav uzskatāma par saimniecisko darbību), līdz ar to LM ieskatā 4.3.1.5. pasākums nekvalificējas kā valsts atbalsta pasākums.
Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka 4.3.1.5. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā netiek uzsākta un veikta saimnieciskā darbība, TA projekts paredz nosacījumus, kas nosaka ierobežojumus infrastruktūras izmantošanai. Šie ierobežojami tiek attiecināti uz visu projekta pārskata periodu (ieguldījumu amortizācijas periods) atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 I pielikumā “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi” noteiktajam.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
- Personas ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem (I invaliditātes grupa)
Ietekmes apraksts
TA projektam kopumā ir pozitīva ietekme uz mērķa grupām –– personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem, jo viņiem tiks paplašinātas iespējas saņemt atbalsta pakalpojumus, kas veicina neatkarīgas dzīves iespējas, uzlabo dzīves kvalitāti un veicina iekļaušanos sabiedrībā.
Juridiskās personas
- Pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji
- Labklājības ministrija
Ietekmes apraksts
Labklājības ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas.
Pašvaldībām vai to izveidotiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas projekta īstenošanā ir jāņem vērā TA projektā ietvertie nosacījumi, pieejamais ERAF finansējums un projektā sasniedzamie uzraudzības rādītāji.
Pašvaldībām vai to izveidotiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas projekta īstenošanā ir jāņem vērā TA projektā ietvertie nosacījumi, pieejamais ERAF finansējums un projektā sasniedzamie uzraudzības rādītāji.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
TA projektam kopumā ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm. Noteikumu projekts sekmē jaunu sociālo pakalpojumu sniedzēju izveidi, nodrošinot mūsdienīgu, cilvēka vajadzībām atbilstošu un aktuālu sociālo pakalpojumu attīstību, radot jaunas darba vietas jaunizveidotajos sociālajos pakalpojumos, atslogojot no aprūpes pienākumiem indikatīvi 54 ģimenes 3 valstspilsētās un dodot iespēju iepriekš aprūpes pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem tuviniekiem iekļauties sabiedrībā un darba tirgū, un uzlabot dzīves kvalitāti.
Pasākums sekmē Latvijas nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam Rīcības virziena “Sociālā iekļaušana” mērķa – sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs – sasniegšanu. Tas ir tieši saistīts ar uzdevuma Nr.117. īstenošanu – uz individuālām vajadzībām vērstu sociālo pakalpojumu pieejamība un sociālās inovācijas pakalpojumu nodrošināšana prioritārajām grupām, īpaši personām ar invaliditāti, paliatīvās aprūpes pacientiem un senioriem, sekmējot neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu.
Pasākums sekmē Latvijas nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam Rīcības virziena “Sociālā iekļaušana” mērķa – sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs – sasniegšanu. Tas ir tieši saistīts ar uzdevuma Nr.117. īstenošanu – uz individuālām vajadzībām vērstu sociālo pakalpojumu pieejamība un sociālās inovācijas pakalpojumu nodrošināšana prioritārajām grupām, īpaši personām ar invaliditāti, paliatīvās aprūpes pacientiem un senioriem, sekmējot neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
99 774
0
2 266 777
0
3 591 865
4 018 986
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
99 774
0
2 266 777
0
3 591 865
4 018 986
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
117 381
0
2 666 796
0
4 225 724
4 728 219
2.1. valsts pamatbudžets
0
99 774
0
2 266 777
0
3 591 865
4 018 986
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
17 607
0
400 019
0
633 859
709 233
3. Finansiālā ietekme
0
-17 607
0
-400 019
0
-633 859
-709 233
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
-17 607
0
-400 019
0
-633 859
-709 233
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-17 607
-400 019
-633 859
-709 233
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
-17 607
-400 019
-633 859
-709 233
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
4.3.1.5. pasākumam plānotais maksimālais kopējais attiecināmais finansējums ir 11 738 120 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 9 977 402 euro un pašvaldības budžeta finansējums – 1 760 718 euro.
4.3.1.5. pasākuma ietvaros ir plānots elastības finansējums 3 987 156 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējums 3 389 083 euro un pašvaldības budžeta finansējums – 598 073 euro. Elastības finansējums 4.3.1.5. pasākuma īstenošanai būs pieejams tikai pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu pieņemšanas, bet to paredzēts priekšfinansēt no valsts (ERAF finansējuma daļa) un pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ERAF daļa 85 procentu apmērā no 4.3.1.5.pasākuma kopējām attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ERAF un pašvaldību budžeta finansējums) līdzekļi attiecīgajā gadā.
4.3.1.5. pasākuma plānotais īstenošanas termiņš ir no 2024. gada 3. ceturkšņa līdz 2027. gada 4. ceturksnim. Precīzs projektu īstenošanas termiņš un attiecīgi 4.3.1.5. pasākuma finanšu plānojums tiks noteikts, pašvaldībām sagatavojot un iesniedzot projekta iesniegumus sadarbības iestādē, kā arī ir iespējams, ka atsevišķu projektu īstenošanas termiņš tiks precizēts projektu īstenošanas laikā, ja būs kādas izmaiņas/ietekme, piemēram, secīgu darbību īstenošanā, iepirkumu īstenošanā u.tml.
2024. gadā finansējums plānots indikatīvi 117 381 euro, tai skaitā ERAF 99 774 euro un pašvaldības budžeta finansējums 17 607 euro (2024. gadā elastības finansējuma priekšfinansējuma daļa 39 871 euro, tai skaitā valsts budžeta finansējums 33 890 euro un pašvaldību budžeta finansējums 5 981 euro);
2025. gadā finansējums plānots indikatīvi 2 666 796 euro, tai skaitā ERAF 2 266 777 euro un pašvaldības budžeta finansējums 400 019 euro (2025. gadā elastības finansējuma priekšfinansējuma daļa 905 882 euro, tai skaitā valsts budžeta finansējums 770 000 euro un pašvaldību budžeta finansējums 135 882 euro);
2026. gadā finansējums plānots indikatīvi 4 225 724 euro, tai skaitā ERAF 3 591 865 euro un pašvaldību budžeta finansējums 633 859 euro (2026. gadā elastības finansējuma priekšfinansējuma daļa 1 435 376 euro, tai skaitā valsts budžeta finansējums 1 220 070 euro un pašvaldību budžeta finansējums 215 306 euro);
2027. gadā finansējums plānots indikatīvi 4 728 219 euro, tai skaitā ERAF 4 018 986 euro un pašvaldību budžeta finansējums 709 233 euro (2027. gadā elastības finansējuma priekšfinansējuma daļa 1 606 027 euro, tai skaitā valsts budžeta finansējums 1 365 123 euro un pašvaldību budžeta finansējums 240 904 euro).
Sākot ar 2024.gadu, nepieciešamo valsts budžeta finansējumu Finanšu ministrija (CFLA) pēc projektu apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lūgs pārdalīt no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". Projektiem nepieciešamais finansējums tiks ieplānots Finanšu ministrijas (CFLA) apakšprogrammā 62.10.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2021-2027)”.
TA projekts paredz, ka pēc visu vienošanos par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēju rakstisku avansa pieprasījumu nodrošina finansējuma saņēmējiem avansa un starpposma maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, nodrošinot avansa un starpposma maksājumu kopsummu 90 procentu apmērā no projekta apstiprinātā ERAF attiecināmā finansējuma (turpmāk – MK Nr.205). Līdztekus MK noteikumu Nr. 205 tiesiskajam regulējumam, finansējuma saņēmējam noteikumu projektā tiks piemēroti arī papildus nosacījumi avansa maksājuma saņemšanai, proti, maksimālais avansa maksājumu apjoms ir 50% no projekta ERAF finansējuma (un valsts budžeta finansējuma 4.3.1.5. pasākuma elastības priekšfinansējuma ietvaros), tas izlietojams deviņu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros un to var izmaksāt vairākos maksājumos. Ņemot vērā, ka 4.3.1.5. pasākuma visu projektu īstenošanai jau sākotnēji ir nepieciešams nodrošināt visu plānotā finansējuma apmēru, šāda pieeja ir izraudzīta, lai avansa maksājumu apjoms netiks mainīts arī pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu pieņemšanas. Avansa izlietošanas termiņš (9 mēneši) noteikts, ņemot vērā, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti – ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts projektu īstenošanas gaitā.
4.3.1.5. pasākuma ietvaros ir plānots elastības finansējums 3 987 156 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējums 3 389 083 euro un pašvaldības budžeta finansējums – 598 073 euro. Elastības finansējums 4.3.1.5. pasākuma īstenošanai būs pieejams tikai pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu pieņemšanas, bet to paredzēts priekšfinansēt no valsts (ERAF finansējuma daļa) un pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ERAF daļa 85 procentu apmērā no 4.3.1.5.pasākuma kopējām attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ERAF un pašvaldību budžeta finansējums) līdzekļi attiecīgajā gadā.
4.3.1.5. pasākuma plānotais īstenošanas termiņš ir no 2024. gada 3. ceturkšņa līdz 2027. gada 4. ceturksnim. Precīzs projektu īstenošanas termiņš un attiecīgi 4.3.1.5. pasākuma finanšu plānojums tiks noteikts, pašvaldībām sagatavojot un iesniedzot projekta iesniegumus sadarbības iestādē, kā arī ir iespējams, ka atsevišķu projektu īstenošanas termiņš tiks precizēts projektu īstenošanas laikā, ja būs kādas izmaiņas/ietekme, piemēram, secīgu darbību īstenošanā, iepirkumu īstenošanā u.tml.
2024. gadā finansējums plānots indikatīvi 117 381 euro, tai skaitā ERAF 99 774 euro un pašvaldības budžeta finansējums 17 607 euro (2024. gadā elastības finansējuma priekšfinansējuma daļa 39 871 euro, tai skaitā valsts budžeta finansējums 33 890 euro un pašvaldību budžeta finansējums 5 981 euro);
2025. gadā finansējums plānots indikatīvi 2 666 796 euro, tai skaitā ERAF 2 266 777 euro un pašvaldības budžeta finansējums 400 019 euro (2025. gadā elastības finansējuma priekšfinansējuma daļa 905 882 euro, tai skaitā valsts budžeta finansējums 770 000 euro un pašvaldību budžeta finansējums 135 882 euro);
2026. gadā finansējums plānots indikatīvi 4 225 724 euro, tai skaitā ERAF 3 591 865 euro un pašvaldību budžeta finansējums 633 859 euro (2026. gadā elastības finansējuma priekšfinansējuma daļa 1 435 376 euro, tai skaitā valsts budžeta finansējums 1 220 070 euro un pašvaldību budžeta finansējums 215 306 euro);
2027. gadā finansējums plānots indikatīvi 4 728 219 euro, tai skaitā ERAF 4 018 986 euro un pašvaldību budžeta finansējums 709 233 euro (2027. gadā elastības finansējuma priekšfinansējuma daļa 1 606 027 euro, tai skaitā valsts budžeta finansējums 1 365 123 euro un pašvaldību budžeta finansējums 240 904 euro).
Sākot ar 2024.gadu, nepieciešamo valsts budžeta finansējumu Finanšu ministrija (CFLA) pēc projektu apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lūgs pārdalīt no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". Projektiem nepieciešamais finansējums tiks ieplānots Finanšu ministrijas (CFLA) apakšprogrammā 62.10.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2021-2027)”.
TA projekts paredz, ka pēc visu vienošanos par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēju rakstisku avansa pieprasījumu nodrošina finansējuma saņēmējiem avansa un starpposma maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, nodrošinot avansa un starpposma maksājumu kopsummu 90 procentu apmērā no projekta apstiprinātā ERAF attiecināmā finansējuma (turpmāk – MK Nr.205). Līdztekus MK noteikumu Nr. 205 tiesiskajam regulējumam, finansējuma saņēmējam noteikumu projektā tiks piemēroti arī papildus nosacījumi avansa maksājuma saņemšanai, proti, maksimālais avansa maksājumu apjoms ir 50% no projekta ERAF finansējuma (un valsts budžeta finansējuma 4.3.1.5. pasākuma elastības priekšfinansējuma ietvaros), tas izlietojams deviņu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros un to var izmaksāt vairākos maksājumos. Ņemot vērā, ka 4.3.1.5. pasākuma visu projektu īstenošanai jau sākotnēji ir nepieciešams nodrošināt visu plānotā finansējuma apmēru, šāda pieeja ir izraudzīta, lai avansa maksājumu apjoms netiks mainīts arī pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu pieņemšanas. Avansa izlietošanas termiņš (9 mēneši) noteikts, ņemot vērā, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti – ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts projektu īstenošanas gaitā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
4.3.1.5. pasākuma ERAF investīcijām 9 977 402 euro apmērā piemērots: 044. intervences kods “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” – 149 661 euro un 127. intervences kods “Cita sociālā infrastruktūra, kas veicina sociālo iekļaušanu kopienā” – 9 827 741 euro. Finansējuma veids: 01 Dotācija. Teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33 Bez teritoriālā mērķa. ESF Plus sekundārās tēmas: 09 Nepiemēro. Dzimumu līdztiesība: 03 Dzimumu neitralitāte.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/1060)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32019R0817
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2018/1046)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/1060)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
TA projekta
37.6. apakšpunkts
37.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunkts
TA projekta 24. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
TA projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
TA projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2018/1046)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2018/1046 61. pants
TA projekta 37.2.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
TA projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
TA projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Lielo pilsētu asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/2dc74b0f-7d00-44ef-bd86-3e266898bb4d
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība (publiska apspriešana) tika izsludināta 2023.gada 29. septembrī un līdz 2023. gada 13. oktobrim kopumā tika saņemti 5 komentāri/ierosinājumi no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un vienas fiziskas personas. Labklājības ministrijas viedokli uz izteiktajiem priekšlikumiem skat. sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”.
LM viedoklis uz sabiedrības līdzdalības rezultātā izteiktajiem priekšlikumiem ir pievienots sadaļā "Papildu dokumenti".
LM viedoklis uz sabiedrības līdzdalības rezultātā izteiktajiem priekšlikumiem ir pievienots sadaļā "Papildu dokumenti".
6.4. Cita informācija
Ņemot vērā, ka plānotie finansējuma saņēmēji ir valstspilsētas, 2023. gada 17. novembrī notika tikšanās ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, kurā tika apspriests izstrādātais MK noteikumu projekts un tā pilnveidošanas iespējas.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Labklājības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
ES fondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes funkcijas pilda LM, sadarbības iestādes funkcijas – CFLA. Projekta finansējuma saņēmēji – pašvaldības un to izveidoti pakalpojumu sniedzēji.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.1.5. pasākuma ietvaros tiks veicināta sociālās situācijas uzlabošanās mērķa grupas personām – personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem un ierobežotām spējām sevi aprūpēt, jo viņiem būs iespēja saņemt individuālajām vajadzībām pielāgotus pakalpojumus, nodrošinot iespēju turpināt dzīvot savā mājoklī vai izmitināšanu nelielās grupās. Vienlaikus tiks uzlabota mērķa grupas personu ģimenes locekļu un citu neformālo aprūpētāju situācija un sekmēts darba un ģimenes dzīves līdzsvars, mazinot viņu noslodzi aprūpes nodrošināšanā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.1.5. pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības:
(Vispārīgās HP darbības)
- projekta vadībā un īstenošanā tiks ievēroti tādi personāla atlases nosacījumi un prakses, kas ir nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti;
- projekta vadība un īstenošana notiks personām ar funkcionāliem traucējumiem pielāgotās telpās, tostarp pielāgotas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, ja tas ir nepieciešams;
- tiks nodrošināts, ka prasībās iepirkumu līgumu izpildītājiem (iepirkumu nolikumos) tiek izvirzīta prasība nodrošināt, ka pakalpojumu sniegšanas vietām ir iespēja fiziski piekļūt un to var izmantot personas ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem patstāvīgi;
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
(Specifiskās HP darbības)
- tiks nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp piesaistīti eksperti vai nodrošinātas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses.
(Vispārīgās HP darbības)
- projekta vadībā un īstenošanā tiks ievēroti tādi personāla atlases nosacījumi un prakses, kas ir nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti;
- projekta vadība un īstenošana notiks personām ar funkcionāliem traucējumiem pielāgotās telpās, tostarp pielāgotas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, ja tas ir nepieciešams;
- tiks nodrošināts, ka prasībās iepirkumu līgumu izpildītājiem (iepirkumu nolikumos) tiek izvirzīta prasība nodrošināt, ka pakalpojumu sniegšanas vietām ir iespēja fiziski piekļūt un to var izmantot personas ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem patstāvīgi;
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
(Specifiskās HP darbības)
- tiks nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp piesaistīti eksperti vai nodrošinātas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.1.5. pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību:
(Vispārīgās HP darbības)
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu;
- projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
- tiks ieviesti nediskriminējoši personāla atlases nosacījumi un prakses, kas veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti, nediskriminē pēc vecuma, rases, reliģiskās piederības vai seksuālās orientācijas;
- projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus.
(Vispārīgās HP darbības)
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu;
- projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
- tiks ieviesti nediskriminējoši personāla atlases nosacījumi un prakses, kas veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti, nediskriminē pēc vecuma, rases, reliģiskās piederības vai seksuālās orientācijas;
- projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
TA projekts nosaka pārziņu lomu sadalījumu attiecībā uz personas datu apstrādi, taču noteikumu projektā ietvertās normas nav uzskatāmas par atsevišķu tiesisko pamatu personas datu apstrādei.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
4.3.1.5. pasākumam ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Plānoto 4.3.1.5. pasākuma projektu ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, kā arī tā īstenošanā tiks īstenoti vispārīgi un specifiski horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” pasākumi.
4.3.1.5.pasākums tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. 4.3.1.5. pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanā tiks definēts horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” specifiskais atbilstības kritērijs (precizējamais kritērijs), par kuru var tikt pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, vai apstiprināšanu ar nosacījumu, ka projekta iesniedzējs nodrošina pilnīgu atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā termiņā un kārtībā. Kritērija neatbilstības gadījumā projekta iesniegums tiks noraidīts.
Finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka publiskie iepirkumi tiek veikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms un atbilst projekta darbību specifikai, īstenojot sociāli atbildīgus,inovatīvus un zaļos iepirkumus.
Pasākumam nav ietekme uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā”.
4.3.1.5.pasākums tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. 4.3.1.5. pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanā tiks definēts horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” specifiskais atbilstības kritērijs (precizējamais kritērijs), par kuru var tikt pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, vai apstiprināšanu ar nosacījumu, ka projekta iesniedzējs nodrošina pilnīgu atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā termiņā un kārtībā. Kritērija neatbilstības gadījumā projekta iesniegums tiks noraidīts.
Finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka publiskie iepirkumi tiek veikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms un atbilst projekta darbību specifikai, īstenojot sociāli atbildīgus,inovatīvus un zaļos iepirkumus.
Pasākumam nav ietekme uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā”.
Pielikumi