24-TA-2688: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitāla palielināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš” pamatkapitāla palielināšanu” (turpmāk - Rīkojuma projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Likuma par budžeta un finanšu vadību 9.panta deviņpadsmito daļu: Finanšu ministram ir tiesības, informējot par to Saeimu, palielināt ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, kas ir kapitāla daļu turētāja attiecīgajā kapitālsabiedrībā, apropriāciju finansēšanas klasifikācijas kategoriju kodiem, lai veiktu ieguldījumu valsts izšķirošajā ietekmē esošo kapitālsabiedrību pamatkapitālā svarīgu valstisku funkciju nodrošināšanai vai tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Šādu apropriācijas palielināšanu var veikt, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un apropriācijas palielināšanai nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.
Rīkojums projekts izstrādāts, izpildot Ministru kabineta 2024. gada 8. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 41, 37. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2025. un 2028. gadā"" (24-TA-2186) 4.punktu, saskaņā ar kuru Satiksmes ministrijai, ņemot vērā Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta deviņpadsmitajā daļā noteikto, uzdots sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitāla palielināšanu, lai nodrošinātu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”) (turpmāk - LDz) finanšu līdzsvara maksājumus par 2022. gadu (nesegto daļu) un 2023. gadu, un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2024. gada 12. novembra sēdē.
Rīkojums projekts izstrādāts, izpildot Ministru kabineta 2024. gada 8. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 41, 37. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2025. un 2028. gadā"" (24-TA-2186) 4.punktu, saskaņā ar kuru Satiksmes ministrijai, ņemot vērā Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta deviņpadsmitajā daļā noteikto, uzdots sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitāla palielināšanu, lai nodrošinātu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”) (turpmāk - LDz) finanšu līdzsvara maksājumus par 2022. gadu (nesegto daļu) un 2023. gadu, un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2024. gada 12. novembra sēdē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atbilstoši Likuma par budžeta un finanšu vadību 9.panta deviņpadsmitajai daļai Rīkojuma projekts paredz lemt par piekrišanu Finanšu ministram palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai LDz pamatkapitāla palielināšanai, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 46 798 155 euro apmērā, svarīgu valstisku funkciju nodrošināšanai vai tautsaimniecības attīstības veicināšana, lai nodrošinātu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (LDz) finanšu līdzsvara maksājumus par 2022. gadu (nesegto daļu) un 2023. gadu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Apropriāciju plānots palielināt svarīgu valstisku funkciju nodrošināšanai vai tautsaimniecības attīstības veicināšanai - valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaram un darbības nodrošināšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 9. panta ceturto daļu, 12. pantu un 12.1 panta pirmo un otro daļu:
- sabiedrisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma nodrošināšanā izmantojamās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas finanšu līdzsvaram;
- valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaram.
Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un finansējuma nodrošināšanai 2018. gada 9. novembrī ar valsti Satiksmes ministrijas personā noslēgtā daudzgadu līgumā “Par VAS ”Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu” 2018. – 2022. gadam bija noteikts dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānisms. Iepriekš spēkā esošā daudzgadu līguma darbības termiņš beidzās 2022. gada 31. decembrī.
Daudzgadu līgumu 2023. – 2027. gadam ir plānots noslēgt pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna 2023. – 2027. gadam apstiprināšanas. Pašlaik notiek dzelzceļa nozares investīciju programmas pārskatīšana un priekšlikumu saskaņošana ar EK dienestiem. No 25. novembra Latvijā notiks Jaspers konsultantu vizīte, kur detalizēti tiks apspriesti investīciju pārdales priekšlikumi un sagatavotas rekomendācijas virzībai. Pēc investīciju programmas saskaņošanas un apspriešanas MK, attiecīgi tiks koriģēts Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns un Daudzgadu līgums un minētie dokumenti tiks virzīti apstiprināšanai.
Vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrāde tiks balstīta uz apstiprināto Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna 2023. – 2027. gadam dokumentu, ņemot vērā Grozījumus Publiskas personas kapitāla dalu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā
(Nr. 698/Lp14), jo īpaši, 24.2. panta redakcijas, pēc to pieņemšanas Saeimā un izsludināšanas.
Tā kā par periodu no 2023. gada, pretēji Dzelzceļa likumā noteiktajam, daudzgadu līgums nav noslēgts, finanšu līdzsvara maksājumi veicami, ievērojot Dzelzceļa likuma 9. panta ceturto un piekto daļu.
Finanšu līdzsvara maksājumi pamatojami ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvu 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, kas transponēta Dzelzceļa likumā, Eiropas Komisijas 2015. gada 12. jūnija Īstenošanas regulu (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, kā arī Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā paredzēto valsts finansējuma mehānismu, ar kuru iespējams nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru.
Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtā daļa nosaka valstij piekrītošās tiesības noteiktos gadījumos prasīt, lai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ieņēmumus un izdevumus bez valsts finansējuma. Kopš 2019. gada iestājušies vairāki ārkārtēji apstākļi, kuru rezultātā nav bijis iespējams to īstenot, un, sākot ar 2019. gadu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veidojas ikgadējs publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansējuma deficīts. Nespēju līdzsvarot ieņēmumus un izdevumus izraisījuši vairāki faktori – ja 2019., 2020. un 2021. gadā šie faktori bija saistīti ar Krievijas kravu pārorientāciju uz Krievijas ostām un nepieciešamību LDz pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem, tad jau 2022. un 2023. gadā šos apstākļus vēl vairāk pastiprināja Krievijas karadarbības ierobežošanai īstenotās starptautiskās sankcijas.
Kopš 2020. gada LDz ir veikti mērķtiecīgi pasākumi izmaksu mazināšanai, kas ļāva pāris gados samazināt izmaksas par 39 milj. euro – no 166 milj. euro 2019. gadā uz 127 milj. euro 2021. gadā. Veikto pasākumu rezultātā tika nodrošināta iespēja LDz veikt bezzaudējumu darbību pie kravu pārvadājumu apjoma 25 milj. tonnu gadā (2022. gada sākotnēji prognozētie rādītāji). Par izmaksu mazināšanas pasākumu efektivitāti liecina 2022. gada 1. ceturkšņa pārskata rezultāts, kad LDz uzrādīja 0,5 milj. euro peļņu pēc nodokļiem. Arī 2022. gada 1. pusgada rezultāts bija līdzīgs – tika sasniegta 0,7 milj. euro peļņa pēc nodokļiem.
Neskatoties uz iepriekš veiktiem būtiskiem pasākumiem izmaksu mazināšanai, kas nodrošināja 2022. gada sākuma pozitīvo rezultātu, 2022. gada ģeopolitiskie notikumi, to rezultātā pieņemtās starptautiskās sankcijas, ārkārtīgi liela inflācija un darba spēka izmaksu kāpums ir būtiski negatīvi ietekmējušās LDz rezultātu. Tā, piemēram, vadoties pēc Starptautisko finanšu pārskatu standartu vadlīnijām sagatavotā gada pārskata datiem, 2022. gadā LDz darbības rezultāts bija zaudējumi 24 358 998 euro apmērā, no kuriem 10 000 000 euro tika segti 2023. gadā no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Savukārt 2023. gadā LDz darbības rezultāts bija zaudējumi 32 439 157 euro apmērā, kurus nebija iespējams segt no citiem saimnieciskās darbības veidiem. Būtiski atzīmēt, ka 2023. gadā kravu pārvadājumi samazinājās par 6 milj. tonnu gadā, sasniedzot 15,6 milj. tonnu (2022. gadā kopējais rezultāts bija 21,6 milj. tonnu). Tādējādi par 2022. un 2023. gadu kopējā nesegtā zaudējumu jeb finanšu līdzsvara summa sastāda 46 798 155 euro.
2024. gada 8. oktobrī Ministru kabinetā tika skatīts informatīvais ziņojums "Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2025. un 2028. gadā"" ( sēdes protokollēmuma Nr. 41, 37. §), un šī ziņojuma pielikumā tika pievienotas prognozes par Latvijas dzelzceļa ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu laika periodam no 2023.gada līdz 2028.gadam. Tobrīd aktuālās finanšu prognozes liecināja par LDz negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024. gadā 47,3 milj. EUR apmērā.
Ja Ministru kabinetā tiek atbalstīta LDz pamatkapitāla palielināšana, Latvijas dzelzceļa fiskālā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci (B.9 Neto aizdevumiem (+)/Neto aizņēmumi (-)) attiecībā pret Ministru kabineta šā gada 8.oktobrī izskatītā informatīvā ziņojuma pielikumā paredzēto ietekmi (2025.-2028.gadam) un šā gada 8.novembrī Finanšu ministrijā iesniegto novērtējumu par 2024.gadu samazinās par aptuveni 25 milj. EUR, sasniedzot -22 241 847 EUR 2024. gadā.
Šāds rezultāts panākts, jo LDz vadība nepārtraukti strādā pie uzņēmuma finanšu situācijas uzlabošanas, kā arī pie tā negatīvās ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci mazināšanas, līdz ar to 2024. gada 8. novembrī LDz precizēja negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024. gadā, tai samazinoties līdz 22,2 milj. EUR.
Būtisks samazinājums saistīts gan ar izmaksu samazināšanos, kur nepārtraukta darba rezultātā pamatdarbības izmaksas samazinātas par aptuveni 22 milj. EUR, gan ilgtermiņa ieguldījumu samazināšanos kopumā par aptuveni 28 milj. EUR.
Būtiskākās samazinātās izmaksu pozīcijas ir sekojošas:
Izmaksu un ieguldījumu samazināšanās ietekmi mazināja ģeopolitiskās situācijas radītais ieņēmumu kritums par 26 milj. EUR, tomēr neskatoties uz to LDz izdevies samazināt ārējo aizņēmumu apmēru, nepiesaistīt tik daudz ārējo aizņēmumu kā sākotnēji plānots, un mazināt to ietekmi uz bilanci par 14 milj. EUR.
Dzelzceļš kā pārvietošanās līdzeklis kļūst arvien populārāks un līdz Covid-19 pandēmijai ik gadu pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti gandrīz 20 milj. pasažieru. Pēc 2020. un 2021. gadā piedzīvotā pasažieru skaita sarukuma, 2023. gadā pasažieru pārvadājumos, tāpat kā 2022. gadā, bija vērojamas pozitīvas tendences - pasažieru skaits pakāpeniski atgriezās un sāka pietuvoties pirmspandēmijas līmenim. 2023. gadā pa dzelzceļu kopumā pārvadāti 17,134 milj. pasažieru, kas ir par 9,2 % vairāk nekā 2022. gadā, kad ar vilcienu bija braukuši 15,7 milj. pasažieru.
Mobilitātes veicināšanā LDz aktīvi sadarbojas ar pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas pasažieru dzelzceļa stacijas vai pieturas punkti. Lai iedzīvotājiem būtu ērti nokļūt stacijā un pēc iespējas ērtāk izmantot vilcienu satiksmi savās ikdienas gaitās, LDz kopā ar pašvaldībām meklē risinājumus dzelzceļa publiskās lietošanas infrastruktūras uzlabojumiem brīvas piekļuves nodrošināšanai mobilitātes punktiem dzelzceļa staciju un pieturvietu tuvumā (rampas, pacēlāji u.c. infrastruktūras elementi), ņemot vērā pārvadātāju vajadzības vilcienu kustībai. Sadarbībā ar pasažieru pārvadātāju akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” pēdējos gados atsevišķos maršrutos ir izveidoti ekspresvilcienu maršruti. Plānojot pasažieru pārvadājumu līniju modernizācijas projektus, notiek aktīva sadarbība ar VSIA "Autotransporta direkcija", pasažieru pārvadātāju AS “Pasažieru vilciens” un vietējām pašvaldībām, vērtējot esošo staciju un pieturas punktu funkcionalitāti, noslodzi un atrašanās vietu, kā arī nepieciešamību veidot jaunas stacijas un pieturas punktus.
Ņemot vērā šo būtisko funkciju – nodrošināt pasažieriem pieejamu dzelzceļa infrastruktūru – papildus sarežģītai finansiālai situācijai LDz ir pienākums veikt būtiskas investīcijas pasažieru infrastruktūras uzlabošanā – gan peronu pielāgošanai jaunajiem AS “Pasažieru vilciens” vilcieniem, gan pasažieru vilcienu kustības ātruma palielināšanai, gan arī citiem pasažieru infrastruktūras sakārtošanas un modernizācijas darbiem.
VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru uz vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem var izmantot visi pārvadātāji, par maksu, kas tiek noteikta atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam. Saskaņā ar Kopienas vadlīniju valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) 25.punktu: “Ja infrastruktūra ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un ja par piekļuvi šai infrastruktūrai ir noteikta adekvāta maksa, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem (Direktīva 2001/14/EK), Komisija parasti uzskata, ka infrastruktūras publiska finansēšana nav atbalsts dzelzceļa uzņēmumiem. Izvērtējot, ka līdzekļus paredzēts izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, lai nodrošinātu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara maksājumus par 2022. gadu (nesegto daļu) un 2023. gadu, publisko līdzekļu piešķīrums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
- sabiedrisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma nodrošināšanā izmantojamās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas finanšu līdzsvaram;
- valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaram.
Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un finansējuma nodrošināšanai 2018. gada 9. novembrī ar valsti Satiksmes ministrijas personā noslēgtā daudzgadu līgumā “Par VAS ”Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu” 2018. – 2022. gadam bija noteikts dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānisms. Iepriekš spēkā esošā daudzgadu līguma darbības termiņš beidzās 2022. gada 31. decembrī.
Daudzgadu līgumu 2023. – 2027. gadam ir plānots noslēgt pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna 2023. – 2027. gadam apstiprināšanas. Pašlaik notiek dzelzceļa nozares investīciju programmas pārskatīšana un priekšlikumu saskaņošana ar EK dienestiem. No 25. novembra Latvijā notiks Jaspers konsultantu vizīte, kur detalizēti tiks apspriesti investīciju pārdales priekšlikumi un sagatavotas rekomendācijas virzībai. Pēc investīciju programmas saskaņošanas un apspriešanas MK, attiecīgi tiks koriģēts Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns un Daudzgadu līgums un minētie dokumenti tiks virzīti apstiprināšanai.
Vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrāde tiks balstīta uz apstiprināto Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna 2023. – 2027. gadam dokumentu, ņemot vērā Grozījumus Publiskas personas kapitāla dalu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā
(Nr. 698/Lp14), jo īpaši, 24.2. panta redakcijas, pēc to pieņemšanas Saeimā un izsludināšanas.
Tā kā par periodu no 2023. gada, pretēji Dzelzceļa likumā noteiktajam, daudzgadu līgums nav noslēgts, finanšu līdzsvara maksājumi veicami, ievērojot Dzelzceļa likuma 9. panta ceturto un piekto daļu.
Finanšu līdzsvara maksājumi pamatojami ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvu 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, kas transponēta Dzelzceļa likumā, Eiropas Komisijas 2015. gada 12. jūnija Īstenošanas regulu (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, kā arī Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā paredzēto valsts finansējuma mehānismu, ar kuru iespējams nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru.
Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtā daļa nosaka valstij piekrītošās tiesības noteiktos gadījumos prasīt, lai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ieņēmumus un izdevumus bez valsts finansējuma. Kopš 2019. gada iestājušies vairāki ārkārtēji apstākļi, kuru rezultātā nav bijis iespējams to īstenot, un, sākot ar 2019. gadu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veidojas ikgadējs publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansējuma deficīts. Nespēju līdzsvarot ieņēmumus un izdevumus izraisījuši vairāki faktori – ja 2019., 2020. un 2021. gadā šie faktori bija saistīti ar Krievijas kravu pārorientāciju uz Krievijas ostām un nepieciešamību LDz pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem, tad jau 2022. un 2023. gadā šos apstākļus vēl vairāk pastiprināja Krievijas karadarbības ierobežošanai īstenotās starptautiskās sankcijas.
Kopš 2020. gada LDz ir veikti mērķtiecīgi pasākumi izmaksu mazināšanai, kas ļāva pāris gados samazināt izmaksas par 39 milj. euro – no 166 milj. euro 2019. gadā uz 127 milj. euro 2021. gadā. Veikto pasākumu rezultātā tika nodrošināta iespēja LDz veikt bezzaudējumu darbību pie kravu pārvadājumu apjoma 25 milj. tonnu gadā (2022. gada sākotnēji prognozētie rādītāji). Par izmaksu mazināšanas pasākumu efektivitāti liecina 2022. gada 1. ceturkšņa pārskata rezultāts, kad LDz uzrādīja 0,5 milj. euro peļņu pēc nodokļiem. Arī 2022. gada 1. pusgada rezultāts bija līdzīgs – tika sasniegta 0,7 milj. euro peļņa pēc nodokļiem.
Neskatoties uz iepriekš veiktiem būtiskiem pasākumiem izmaksu mazināšanai, kas nodrošināja 2022. gada sākuma pozitīvo rezultātu, 2022. gada ģeopolitiskie notikumi, to rezultātā pieņemtās starptautiskās sankcijas, ārkārtīgi liela inflācija un darba spēka izmaksu kāpums ir būtiski negatīvi ietekmējušās LDz rezultātu. Tā, piemēram, vadoties pēc Starptautisko finanšu pārskatu standartu vadlīnijām sagatavotā gada pārskata datiem, 2022. gadā LDz darbības rezultāts bija zaudējumi 24 358 998 euro apmērā, no kuriem 10 000 000 euro tika segti 2023. gadā no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Savukārt 2023. gadā LDz darbības rezultāts bija zaudējumi 32 439 157 euro apmērā, kurus nebija iespējams segt no citiem saimnieciskās darbības veidiem. Būtiski atzīmēt, ka 2023. gadā kravu pārvadājumi samazinājās par 6 milj. tonnu gadā, sasniedzot 15,6 milj. tonnu (2022. gadā kopējais rezultāts bija 21,6 milj. tonnu). Tādējādi par 2022. un 2023. gadu kopējā nesegtā zaudējumu jeb finanšu līdzsvara summa sastāda 46 798 155 euro.
2024. gada 8. oktobrī Ministru kabinetā tika skatīts informatīvais ziņojums "Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2025. un 2028. gadā"" ( sēdes protokollēmuma Nr. 41, 37. §), un šī ziņojuma pielikumā tika pievienotas prognozes par Latvijas dzelzceļa ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu laika periodam no 2023.gada līdz 2028.gadam. Tobrīd aktuālās finanšu prognozes liecināja par LDz negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024. gadā 47,3 milj. EUR apmērā.
Ja Ministru kabinetā tiek atbalstīta LDz pamatkapitāla palielināšana, Latvijas dzelzceļa fiskālā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci (B.9 Neto aizdevumiem (+)/Neto aizņēmumi (-)) attiecībā pret Ministru kabineta šā gada 8.oktobrī izskatītā informatīvā ziņojuma pielikumā paredzēto ietekmi (2025.-2028.gadam) un šā gada 8.novembrī Finanšu ministrijā iesniegto novērtējumu par 2024.gadu samazinās par aptuveni 25 milj. EUR, sasniedzot -22 241 847 EUR 2024. gadā.
Šāds rezultāts panākts, jo LDz vadība nepārtraukti strādā pie uzņēmuma finanšu situācijas uzlabošanas, kā arī pie tā negatīvās ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci mazināšanas, līdz ar to 2024. gada 8. novembrī LDz precizēja negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024. gadā, tai samazinoties līdz 22,2 milj. EUR.
Būtisks samazinājums saistīts gan ar izmaksu samazināšanos, kur nepārtraukta darba rezultātā pamatdarbības izmaksas samazinātas par aptuveni 22 milj. EUR, gan ilgtermiņa ieguldījumu samazināšanos kopumā par aptuveni 28 milj. EUR.
Būtiskākās samazinātās izmaksu pozīcijas ir sekojošas:
8. oktobra informatīvajā ziņojumā iekļautā informācija | 8. novembra precizētie dati | izmaiņa | izmaiņa | |
tūkst. EUR | tūkst. EUR | tūkst. EUR | % | |
Darba samaksa (tai skaitā VSAOI) | 87,425 | 80,624 | -6,801 | -8% |
Materiāli, degviela un kurināmais |
8,028 | 7,538 | -490 | -6% |
Elektroenerģija | 18,768 | 11,405 | -7,363 | -39% |
Procentu izdevumi | 8,446 | 5,178 | -3,268 | -39% |
Pārējās pamatdarbības izmaksas | 36,519 | 31,683 | -4,836 | -13% |
Kopā samazinātās pamatdarbības izmaksas | 159,186 | 136,428 | -22,758 | -14% |
Izmaksu un ieguldījumu samazināšanās ietekmi mazināja ģeopolitiskās situācijas radītais ieņēmumu kritums par 26 milj. EUR, tomēr neskatoties uz to LDz izdevies samazināt ārējo aizņēmumu apmēru, nepiesaistīt tik daudz ārējo aizņēmumu kā sākotnēji plānots, un mazināt to ietekmi uz bilanci par 14 milj. EUR.
Dzelzceļš kā pārvietošanās līdzeklis kļūst arvien populārāks un līdz Covid-19 pandēmijai ik gadu pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti gandrīz 20 milj. pasažieru. Pēc 2020. un 2021. gadā piedzīvotā pasažieru skaita sarukuma, 2023. gadā pasažieru pārvadājumos, tāpat kā 2022. gadā, bija vērojamas pozitīvas tendences - pasažieru skaits pakāpeniski atgriezās un sāka pietuvoties pirmspandēmijas līmenim. 2023. gadā pa dzelzceļu kopumā pārvadāti 17,134 milj. pasažieru, kas ir par 9,2 % vairāk nekā 2022. gadā, kad ar vilcienu bija braukuši 15,7 milj. pasažieru.
Mobilitātes veicināšanā LDz aktīvi sadarbojas ar pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas pasažieru dzelzceļa stacijas vai pieturas punkti. Lai iedzīvotājiem būtu ērti nokļūt stacijā un pēc iespējas ērtāk izmantot vilcienu satiksmi savās ikdienas gaitās, LDz kopā ar pašvaldībām meklē risinājumus dzelzceļa publiskās lietošanas infrastruktūras uzlabojumiem brīvas piekļuves nodrošināšanai mobilitātes punktiem dzelzceļa staciju un pieturvietu tuvumā (rampas, pacēlāji u.c. infrastruktūras elementi), ņemot vērā pārvadātāju vajadzības vilcienu kustībai. Sadarbībā ar pasažieru pārvadātāju akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” pēdējos gados atsevišķos maršrutos ir izveidoti ekspresvilcienu maršruti. Plānojot pasažieru pārvadājumu līniju modernizācijas projektus, notiek aktīva sadarbība ar VSIA "Autotransporta direkcija", pasažieru pārvadātāju AS “Pasažieru vilciens” un vietējām pašvaldībām, vērtējot esošo staciju un pieturas punktu funkcionalitāti, noslodzi un atrašanās vietu, kā arī nepieciešamību veidot jaunas stacijas un pieturas punktus.
Ņemot vērā šo būtisko funkciju – nodrošināt pasažieriem pieejamu dzelzceļa infrastruktūru – papildus sarežģītai finansiālai situācijai LDz ir pienākums veikt būtiskas investīcijas pasažieru infrastruktūras uzlabošanā – gan peronu pielāgošanai jaunajiem AS “Pasažieru vilciens” vilcieniem, gan pasažieru vilcienu kustības ātruma palielināšanai, gan arī citiem pasažieru infrastruktūras sakārtošanas un modernizācijas darbiem.
VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru uz vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem var izmantot visi pārvadātāji, par maksu, kas tiek noteikta atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam. Saskaņā ar Kopienas vadlīniju valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) 25.punktu: “Ja infrastruktūra ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un ja par piekļuvi šai infrastruktūrai ir noteikta adekvāta maksa, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem (Direktīva 2001/14/EK), Komisija parasti uzskata, ka infrastruktūras publiska finansēšana nav atbalsts dzelzceļa uzņēmumiem. Izvērtējot, ka līdzekļus paredzēts izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, lai nodrošinātu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara maksājumus par 2022. gadu (nesegto daļu) un 2023. gadu, publisko līdzekļu piešķīrums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Kopš 2020. gada, kā minēts iepriekš, LDz koncerna ietvaros tika veikti mērķtiecīgi pasākumi izmaksu samazināšanai un produktivitātes celšanai, pārskatot darbības tehnoloģiskos procesus un samazinot darbinieku skaitu, un tagad ir sasniegts līmenis, kad iespējas būtiski samazināt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas nākotnē pastāv, vienīgi pārskatot un samazinot LDz pārvaldībā esošās dzelzceļa infrastruktūras kvantitātes un kvalitātes prasības, tostarp izrietošas no tehniskajām un drošības prasībām. Faktiski tas nozīmētu ilgtermiņa nozares transporta politikas plānošanas dokumentos apstiprināt minimāli nepieciešamos dzelzceļa transporta sistēmas darbības un attīstības mērķus, koriģējot valsts apstiprinātās transporta nozares attīstības vadlīnijas, attīstot uz komercdarbības pamatprincipiem un peļņas gūšanu balstītus dzelzceļa pārvadājumus un infrastruktūras izmantošanas pakalpojumus, slēdzot atsevišķus dzelzceļa iecirkņus un/vai ierobežojot dzelzceļa infrastruktūras pieejamību, kas ir pretrunā ar ES un Latvijas politiku transporta jomā.
Līdz ar to līdztekus izmaksu samazināšanas un produktivitātes celšanas pasākumu īstenošanai LDz nepieciešams saņemt valsts finansējumu finanšu līdzsvara formā atbilstoši Dzelzceļa likuma regulējumam. Tādēļ tiek rosināts segt atlikušo 2022. gada un visu 2023. gada finanšu līdzsvaru, palielinot LDz pamatkapitālu.
Faktiskais pamatkapitāla palielinājuma finansējums tiks izmantots finanšu pārskatos atzīto, bet nesaņemto ieņēmumu kompensēšanai par iepriekšējiem pārskata periodiem 2022.g.–2023.gadu un šis finansējums netiks atspoguļots uzņēmuma pēc Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem sagatavotā 2024. gada finanšu pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā. LDZ grāmatvedībā šis darījums tiks atspoguļots kā pamatkapitāla palielināšana un uzkrāto ieņēmumu norakstīšana uz iepriekšējo periodu nesadalīto peļņu/ nesegtajiem zaudējumiem.
LDz pamatkapitāla palielināšana nepalielinās 2024.gada LDz kopējo ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci fiskālās ietekmes aprēķinam, jo līdzekļu izmantošanas rezultātā kopumā plānots samazināt publiskās lietošanas infrastruktūras uzturēšanas un attīstīšanas izmaksas. Valsts ieguldījuma gadījumā tiek prognozēts LDz ietekmes samazinājums uz vispārējās valdības sektora parādu (publiskās lietošanas infrastruktūras izmaksu samazināšanās gan procentu izdevumu samazināšanās dēļ, gan citu infrastruktūras uzturēšanas izmaksu samazināšanās dēļ) turpmākajos laika periodos. Nav paredzēts izmantot līdzekļus papildus investīciju projektu īstenošanai vai papildus izdevumu segšanai, līdz ar to lielāka negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci neveidojas.
Pēc Rīkojuma projekta pieņemšanas Satiksme ministrija kā valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” kapitāla daļu turētāja akcionāru sapulcē lems par pamatkapitāla palielināšanu ar naudas ieguldījumu un grozījumiem statūtos.
Līdz ar to līdztekus izmaksu samazināšanas un produktivitātes celšanas pasākumu īstenošanai LDz nepieciešams saņemt valsts finansējumu finanšu līdzsvara formā atbilstoši Dzelzceļa likuma regulējumam. Tādēļ tiek rosināts segt atlikušo 2022. gada un visu 2023. gada finanšu līdzsvaru, palielinot LDz pamatkapitālu.
Faktiskais pamatkapitāla palielinājuma finansējums tiks izmantots finanšu pārskatos atzīto, bet nesaņemto ieņēmumu kompensēšanai par iepriekšējiem pārskata periodiem 2022.g.–2023.gadu un šis finansējums netiks atspoguļots uzņēmuma pēc Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem sagatavotā 2024. gada finanšu pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā. LDZ grāmatvedībā šis darījums tiks atspoguļots kā pamatkapitāla palielināšana un uzkrāto ieņēmumu norakstīšana uz iepriekšējo periodu nesadalīto peļņu/ nesegtajiem zaudējumiem.
LDz pamatkapitāla palielināšana nepalielinās 2024.gada LDz kopējo ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci fiskālās ietekmes aprēķinam, jo līdzekļu izmantošanas rezultātā kopumā plānots samazināt publiskās lietošanas infrastruktūras uzturēšanas un attīstīšanas izmaksas. Valsts ieguldījuma gadījumā tiek prognozēts LDz ietekmes samazinājums uz vispārējās valdības sektora parādu (publiskās lietošanas infrastruktūras izmaksu samazināšanās gan procentu izdevumu samazināšanās dēļ, gan citu infrastruktūras uzturēšanas izmaksu samazināšanās dēļ) turpmākajos laika periodos. Nav paredzēts izmantot līdzekļus papildus investīciju projektu īstenošanai vai papildus izdevumu segšanai, līdz ar to lielāka negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci neveidojas.
Pēc Rīkojuma projekta pieņemšanas Satiksme ministrija kā valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” kapitāla daļu turētāja akcionāru sapulcē lems par pamatkapitāla palielināšanu ar naudas ieguldījumu un grozījumiem statūtos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ietekme šīs sadaļas 1.-5.punktos nav norādīta, jo valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitāla palielināšana tiek veikta kā finansēšanas darījums budžeta finansēšanas klasifikācijas kodā F55010000 “Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Satiksmes ministrijas programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” tiks palielināta apropriācija 46 798 155 euro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, un tādā pašā apmērā tiks paredzēta apropriācija kategorijā “Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā” pamatkapitāla palielināšanai valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš”. Pamatkapitāla palielināšana ir akcionāru sapulces kompetence, kas skar akciju sabiedrības darbību kopumā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība „Latvijas dzelzceļš”.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība „Latvijas dzelzceļš”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- VAS "Latvijas dzelzceļš"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi