Anotācija (ex-ante)

      Daži šaujamieroču ražotāji liek sērijas numuru uz garstobra šaujamieroča laides ar rāmi. Piemēram, ja šobrīd tāda garstobra – vītņstobra šaujamieroča īpašnieks grib iegādāties savam ierocim vēl vienu laidi ar rāmi, lai būtu izvēles opcija starp riekstkoka un polimēra vai alumīnija laidi, viņa īpašumā drīkst būt tikai viena laide ar rāmi, bet oriģinālā laide ar rāmi ir jāatstāj komersanta ieroču darbnīcā realizēšanai vai iznīcināšanai. Maināmo būtisko sastāvdaļu definīcijas paplašināšana ļaus izvairīties no šādām situācijām un dos iespēju ieroču īpašniekiem tikt pie iespējas pielāgot savu ieroci vairākiem lietošanas veidiem, piemēram, medībās izmantot klasisko riekstkoka laidi ar rāmi, bet treniņos vai šaušanas sacensībās alumīnija vai polimēra laidi ar rāmi. Lai novērstu attiecīgo problēmu ieroču apritē ir nepieciešams precizēt Ieroču aprites likumā esošo šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas definējumu. 
   Šobrīd ieroču aprites tiesiskajā regulējumā ieroču atļaujas vai licences saņemšanas process tiek īstenots gan papīra formātā, gan ar elektronisku parakstītu dokumentu starpniecību. Ieroču atļauju izsniegšanas procesā vai licencēšanas gaitā veiktās pārbaudes rezultāti un turpmākie monitoringa rezultāti tiek uzkrāti papīra formātā ieroču īpašnieku vai ieroču komersantu uzskaites lietās. Nacionālās ieroču atļaujas joprojām ir izsniedzamas tikai papīra formā, ielīmējot ieroča atļaujā ieroča īpašnieka noteikta izmēra fotogrāfiju un apzīmogojot ieroču atļauju ar zīmogu. Šādas Valsts policijas izsniegtās papīra formāta ieroču atļaujas ir neērtas un ātri nolietojas ikdienas izmantošanā, jo ir noteikts pienākumus ieroču īpašniekam, pārvietojoties ar ieroci, tās ņemt līdzi, lai tās var uzrādīt klātienē valsts un pašvaldību institūcijām, privāto tiesību personām (ieroču komersantiem, šautuvēm), kam nav tiešsaistes piekļuves Ieroču reģistram. Piemēram, ieroču atļaujas medību un sporta ieročiem tiek izsniegtas uz nenoteiktu laiku, bet piedaloties medībās vai treniņšaušanā, papīra veida ieroču atļaujas nolietojas. Lai novērstu šādu problēmu, ieroču īpašniekam atbilstoši šā brīža tiesiskajam regulējumam ir jāsaņem Valsts policijā attiecīgās nolietotās atļaujas dublikātu, maksājot par to valsts nodevu. Savukārt, ja ieroču atļaujā mainās ziņas par personu vai ieroču glabāšanas vietas adrese, ieroču īpašniekam ir jāsaņem atkārtota ieroču atļauja un jāsamaksā valsts nodeva. Turklāt analoģiska situācija ir arī licenču izsniegšanas procesā komersantiem, kas vēlas nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā. Licence ir izsniedzama papīra formātā vai arī elektroniski ar e-pasta starpniecību, ja licence tiek parakstīta ar e-parakstu. Gadījumā, ja papīra formātā izsniegtā licence tiek bojāta, atbilstoši šā brīža tiesiskajam regulējumam ir jāsaņem Valsts policijā attiecīgās licences dublikāts, samaksājot valsts nodevu. Savukārt, ja mainās uzņēmuma nosaukums vai uzņēmējdarbības forma, vai juridiskas adreses nosaukums, ieroču komersantam ir jāsaņem atkārtota licence, par ko jāsamaksā valsts nodeva. Minētais gadījums ir attiecināms arī uz elektroniski parakstītām licencēm, kas izsniegtas elektroniska dokumenta formā.  Šāda pieeja rada ievērojamu administratīvo slogu gan Valsts policijas amatpersonām, gan Valsts policijas klientiem ieroču aprites jomā.
     Izvērtējot Ieroču aprites likumā noteiktās ieroču atļauju veidus, kurus ir nepieciešams saņemt Latvijas ieroču īpašniekiem, lai realizētu Latvijā reģistrētus šaujamieročus savā valstī, gan ārpus Latvijas, gan iegādājoties Latvijā reģistrētus šaujamieročus, gan iegādājoties tos ārpus Latvijas, var konstatēt administratīvo slogu, kas pasliktina publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāti un veido liekus administratīvus šķēršļus attiecīgo procesu ērtai un efektīvai īstenošanai. Attiecīgie procesi būtu precizējami un pilnveidojami, vienkāršojot administratīvo procedūru, vienlaikus garantējot sabiedrības drošību.
    Turklāt Ieroču aprites likuma 16.panta otrās daļas tiesību normas paredz izsniegt ieroču atļaujas uz dažādiem termiņiem, gan uz nenoteiktu laiku, gan uz noteiktu termiņu. Viens no likumprojekta mērķiem ir samazināt administratīvo slogu ieroču īpašniekiem. Diferencētā pieeja nacionālo ieroču atļauju izsniegšanā uz dažādu termiņu rada administratīvo slogu gan ieroču īpašniekiem, gan arī Valsts policijai.
     Esošais Ieroču reģistrs (tika izstrādāta 2004.gadā) ir pēc savas būtības novecojusi un tās funkcionalitāte vairs neatbilst ieroču atļauju un licenču izsniegšanas procesa vajadzībām, ieroču iegādāšanās, pārreģistrācijas un realizācijas vajadzībām, jo nav vērsta uz modernu digitālo pakalpojumu sniegšanu klientam, izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģiju sasniegumus. Ieroču īpašniekiem un ieroču komersantiem nav iespējams pieteikt un saņemt pakalpojumu tiešsaistē, kā arī tiešsaistē sekot līdzi aktuālām izmaiņā ieroču atļaujās un licencēs un ar ieroču atļaujām un licencēm saistīto dokumentu derīguma termiņiem (piemēram ārstu komisijas atzinuma derīguma termiņš). Arī pats Ieroču reģistrs nevar veikt automātiskas korekcijas ziņās par personu datiem vai saistībā ar uzņēmuma juridiskās adreses maiņu utt. Šobrīd Ieroču reģistrā nav iespējams izveidot e-lietas risinājumu ieroču īpašniekiem un ieroču komersantiem. Administratīvos aktus un citu informāciju nav iespējams paziņot ātrā un efektīvā veidā pašā Ieroču reģistrā, kā arī atļaujas saņēmējam nav iespējas ērti pārliecināties tiešsaistē Ieroču reģistrā par piešķirto ieroču atļauju vai licenci, kā arī par ieroču komersanta fiziskajām personām piešķirtām tiesībām, ieroču atļaujām u.c.   
     Turklāt ir vērojama funkcionāli sadrumstalota pieeja ziņu uzkrāšanai ieroču apritē. Piemēram, ziņas par kvalifikācijas pārbaudījuma par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmēm rīkoties ar ieroci norisi un rezultātu vai ieroču komersantu un tām izsniegto licenci Valsts policija elektroniski ievada Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajā sistēmā “Licenču un sertifikātu reģistrs”, nevis vienā sistēmā - Ieroču reģistrā. Papildus tam Valsts meža dienests reģistrē Licenču un sertifikātu reģistrā ziņas par personām, kuras nokārtojušas praktisko eksāmenu šaušanā ar garstobra – vītņstobra medību šaujamieroci. Šāda sadrumstalota un novecojusi pieeja apgrūtina gan ieroču komersantu, gan ieroču īpašnieku kontroli, kā arī vienlaikus rada papildu administratīvo slogu Valsts policijai.
     Papildus tam Ieroču reģistrā tiek uzkrātas ziņas par valsts un pašvaldību institūciju bruņojumu, bet tajā paša laikā ir noteikti izņēmumi attiecībā uz Nacionālajiem bruņotiem spēkiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, Nodrošinājuma valsts aģentūru un valsts drošības iestādēm. Faktiski valstī nav noteikts vienots bruņojumu uzskaites rīks visām Ieroču aprites likumā 94.pantā minētam iestādēm un institūcijām un nav izvirzīts mērķis vienoti uzkrāt šādu informāciju. Ieroču reģistrā uzkrātajām ziņām jābūt vērstām uz komercdarbības kontroli ieroču aprites jomā, ieroču īpašnieku atbilstības un ieroču aprites kontroli.    
 

         Likumprojekts paredz precizēt šaujamieroča maināmo būtiski sastāvdaļu definīciju  nosakot , ka šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas — šaujamieroča maināmais stobrs, šaujamieroča maināmais stobra un aizslēga komplekts (ja aizslēgs maināms pilnībā), kalibra maiņai paredzētais ieliekamais stobrs un adapters, kā arī garstobra šaujamieroča rāmis, kas integrēts laidē, tiek precizēta definīcija atbilstoši ieroču tehnikas prasībām, kā arī vienlaikus tiek pilnveidota šaujamieroča maināmo būtisko sastāvdaļu izsekojamība. 
    Likumprojekts paredz papildināt Ieroču aprites likumu ar 3.1pantu “Iesniegumu iesniegšana Valsts policijā un Valsts policijas izdoto administratīvo aktu paziņošana”, kas paredz iesniegumu administratīvā procesa ierosināšanai ieroču atļaujas vai licences saņemšanai Valsts policijā iesniegt strukturētu datu veidā tiešsaistē Ieroču reģistrā, kā arī saņemt atgriezenisko saiti no Valsts policijas arī tiešsaistē Ieroču reģistrā. Attiecīgs risinājums ir mūsdienīgs, ērts un efektīvs. Turklāt šāds risinājums paātrina iesnieguma iesniegšanas procesu, jo informācijas sistēma nodrošina iespēju strukturēt datus atbilstoši iesniedzēja vajadzībām, piemeklējot nepieciešamus informācijas sistēmas laukus aizpildīšanai un nodrošina nepieciešamās informācijas apjomu, vienlaikus maksimāli samazinot tehniskās un saturiskās kļūdas iesnieguma iesniegšanas gaitā. Latvijā ieroču apritē ir dažādi ieroču lietojumu veidi, vairāki juridisko personu darbības veidi, kuru nodrošināšanai ir nepieciešami ieroči (piemēram: šautuves vai apsardzes un drošības pakalpojumu sniegšana), ieroču komersantu licencēšanas sistēma. Šāda pieeja ievērojami atvieglotu personām iesnieguma iesniegšanas procesu, samazinātu nepieciešamību vērsties ar konsultācijām Valsts policijā, lai noskaidrotu, kādas ziņas ir iekļaujamas iesniegumā. Tas savukārt samazinātu administratīvo slogu arī Valsts policijas amatpersonām. Iesniegumu iesniegšanai nebūs nepieciešams parakstīt ar e-parakstu, jo tiks nodrošināta iespēja personai identificēties ar kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli vai paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli. Ņemot vērā minēto, tiešsaistē Ieroču reģistrā strukturētu datu veidā iesniegtajam iesniegumam būtu juridisks spēks arī bez rekvizīta "paraksts”. Papildus norādāms, ka gadījumā, ja Valsts policijā vērsīsies ārzemnieks, kuram Latvijā nav pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, ar iesniegumu, lai, piemēram, saņemtu Valsts policijā ieroča iegādāšanās atļauju, lai varētu iegādāties ieroci no Latvijas ieroča komersanta, vai lai saņemtu ieroča realizēšanas atļauju, lai Latvijā realizētu ārzemēs reģistrētu ieroci ieroču komersantam, tad Valsts policijas amatpersonas tiešsaistē Ieroču reģistrā aizpildīs iesniegumu administratīvā procesa ierosināšanai un nepieciešamās ieroču atļaujas saņemšanai. Attiecīgs risinājums tiks paredzēts Ministru kabineta noteikumos, kas noteiks atļauju saņemšanas kārtību. Turklāt iesniedzējs varēs saņemt administratīvo aktu ne tikai tiešsaistē, bet arī uz lietotāja oficiālo elektronisko adresi, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, vai norādīto elektroniskā pasta adresi, ja personai nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Ja objektīvu apstākļu dēļ nav iespējama paziņošana tiešsaistē Ieroču reģistrā, paziņošanai izmanto citus Paziņošanas likumā minētos veidus. Piemēram attiecīgs gadījums būtu attiecināms uz ārzemnieka iesniegumu Ieroču reģistrā, kuram nav patstāvīgas uzturēšanas atļaujas Latvijā. 
      Lai nodrošinātu nacionālo ieroču atļauju un licenču digitalizāciju, tiek papildināts Ieroču aprites likums. Likumprojekts paredz papildināt Ieroču aprites likuma 16.pantu ar pirmo prim daļu, kas noteic, ka  ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas, kolekcijas un realizēšanas atļauja ir Valsts policijas izdarīts attiecīgs ieraksts Ieroču reģistrā. Papildus tam 73.pants  tiek papildināts ar trešo prim daļu kas noteic, ka licence ir Valsts policijas izdarīts attiecīgs ieraksts Ieroču reģistrā, uz kuru pamatojoties fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga Latvijas teritorijā veikt šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 5.punktā noteikto komercdarbību. Attiecīgie papildinājumi Ieroču aprites likumā nodrošinās, ka Valsts policijas vairs neizsniegs papīra formā nacionālās ieroču atļaujas un nacionālās licences komercdarbības veikšanai ar ieročiem. Jauns Ieroču reģistrs būs tiešsaistē pieejams gan valsts un pašvaldību institūcijām, gan ieroču komersantiem un ieroču brokeriem, gan ieroču īpašniekiem. Ieroču reģistrā tiešsaistē būs iespējams pārliecināties par Valsts policijas izsniegto ieroču atļauju vai licenci un katram ieroču aprites subjektam būs savs virtuālais lietotāja profils, lai nepieciešamības gadījumā tiešsaistē varētu uzrādīt informāciju par savu ieroču atļauju vai ieroču licenci vai saglabātu savā datu nesējā nepieciešamo informācijas apjomu par savu ieroču atļauju vai licenci. Attiecīgie jautājumi tiks detalizētāk  noteikti Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentēs digitālo ieroču un licenču apriti. Turklāt digitalizējot nacionālās ieroču atļaujas un ieroču licences, ievērojami samazināsies administratīvas slogs gan Valsts policijai, gan visiem ieroču aprites subjektiem. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz precizēt Ieroču aprites likuma 16.panta trešajā daļā un 73.panta septītajā daļā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam, lai nodrošinātu digitālo ieroču atļauju un licenču izsniegšanas procesu reglamentāciju un nodrošinātu digitālo ieroču atļauju un licenču apriti atbilstoši Ieroču aprites likumam un likumprojekta konceptam. Ņemot vērā, ka ieroču atļaujas un licences tiks izsniegtas digitāli,  Ieroču aprites likumā vairs nav nepieciešams regulējums, kas attiecas uz ieroču atļauju dublikātiem, kā arī atkārtotām ieroču atļaujām un licencēm.
       Turklāt ieroču atļauju digitalizācijas process rada iespēju pārskatīt Ieroču aprites likuma ieroča iegādāšanās atļaujas, ieroča glabāšanas atļaujas, ieroča nēsāšanas atļaujas, ieroča realizēšanas atļaujas un ieroču kolekcijas atļaujas savstarpēju mijiedarbību ieroču apritē nolūkā samazināt administratīvo slogu ieroču atļauju pretendentiem, ieroču īpašniekiem, juridiskām personām, kuru profesionālā nodarbošanās ir saistīta ieroču izmantošanu, ieroču komersantiem, kā arī Valsts policijai kā iestādei, kas izsniedz ieroču atļaujas un licences un kontrolē ieroču atļauju un licenču izsniegšanas ierobežojumus. Lai sasniegto izvirzīto mērķi likumprojekts paredz izslēgt 17.pantu, kas nosaka ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņu un tiesību apjomu, kā arī 20.pantu, kas nosaka ieroča realizēšanas atļaujas derīguma termiņu un tiesību apjomu. Attiecīgo pantu saturs tiek iekļauts Ieroču aprites likuma 18.pantā “Ieroču glabāšanas atļauja”, 19.pantā “Ieroča nēsāšanas atļauja” un 21.pnatā “Ieroču kolekcijas atļauja”. Papildus likumprojekts paredz Ieroču aprites likuma 35.panta pirmā daļa, 40.panta pirmā un otrā daļa, 52.panta pirmā daļa, 53.panta pirmā daļa, 56.panta pirmā daļā, svītrot regulējumu, kas saistīts ar ieroču iegādāšanās atļauju.
       Ieroču reģistrā ierakstīta ieroča glabāšanas atļauja, ieroča nēsāšanas atļauja un ieroču kolekcijas atļauja piešķirs personai tiesības ne tikai glabāt, nesāt vai kolekcionēt ieroci, bet arī automātiski piešķirs tiesības iegādāties (bez papildus iesnieguma un lieka administratīva sloga) atbilstoša lietojuma un veida un noteiktās tehniskās kategorijas šaujamieroci un glabāt ieroci atļautā glabāšanas vietā līdz Ieroču aprites likumā noteiktā atļautā šaujamieroču daudzuma sasniegšanai, kā arī automātiski piešķirs personai tiesības realizēt personai reģistrētus šaujamieročus (bez papildus iesnieguma un lieka administratīva sloga) atbilstoši Ieroču aprites likuma prasībām nacionālajā ieroču apritē. Valsts policija izsniegs nacionālās ieroču atļaujas digitāli un ieroču iegādāšanās un realizācijas procesi Latvijā reģistrētiem ieročiem norisināsies e-vidē gan starp pircēju un ieroču komersantu, gan starp ieroču īpašniekiem ar Ieroču reģistrā iestrādāto algoritmu starpniecību, kas nodrošinās Ieroču aprites likuma prasību ievērošanu, kā arī Valsts policija tiešsaistes kontroli (nepieciešamības gadījumā ātri reaģēt un veikt arī klātienes kontroles pasākumus). Likumprojekts paredz noteikt, ka ieroča iegādāšanās un realizēšanas atļauja ir Valsts policijas izdarīts attiecīgs ieraksts Ieroču reģistrā. Attiecīgo ieroču atļauju veidus ir nepieciešams saglabāt kā atsevišķas digitālas ieroču atļaujas, kas nav paredzētas Latvijas ieroču aprites subjektiem, kam šādas tiesības jau ir integrētas ieroča glabāšanas atļaujā, ieroča nēsāšanas atļaujā vai ieroču kolekcijas atļaujā, bet ārzemniekiem, lai Valsts policija varētu izsniegt ārzemniekiem ieroča iegādāšanās un realizēšanas atļaujas, lai nodrošinātu ārzemniekiem tiesības Latvijā iegādāties ieroci, piemēram, no ieroču komersanta, vai realizēt ārzemēs reģistrētu ieroci Latvijas ieroču komersantam Latvijā. Ieroču komersants Ieroču reģistra e-vidē varēs pārliecināties par ārzemnieka tiesībām ieroču apritē.  
     Ņemot vērā, ka Valsts policija izsniegs tikai digitālas ieroču atļaujas nacionālajā ieroču apritē, papildus tika pārskatītas vairākas Ieroču aprites likuma normas, kas nosaka ieroču īpašniekam pienākumu fiziski uzrādīt, saņemt vai nodot ieroču atļauju papīra formā, proti, Ieroču aprites likuma 24.panta pirmās daļas 7.punkts, 26.panta trešā daļa, 31.panta otrā daļa.
      Vienlaikus, izveidojot jaunu Ieroču reģistru un nodrošinot nacionālo ieroču atļauju pāreju uz digitālu dokumentu apriti, būtu nepieciešams pārskatīt diferencēto pieeju nacionālo ieroču atļauju izsniegšanā uz dažādiem termiņiem, samazinot administratīvo slogu ieroču īpašniekiem un Valsts policijai. Ar jaunā Ieroča reģistra funkcionalitāti būs iespējams nodrošināt visu ieroču atļauju periodisku pārskatīšanu ne retāk kā reizi piecos gados, garantējot sabiedrības drošību. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams 16.panta otro daļu izteikt redakcijā, kas paredz Valsts policijai izsniegt Eiropas šaujamieroču apliecības uz pieciem gadiem, bet ieroča glabāšanas atļaujas, nēsāšanas atļaujas, ieroču kolekcijas atļaujas – uz nenoteiktu laiku, nodrošinot atļauju periodisku pārskatīšanu ne retāk kā reizi piecos gados. Ņemot vērā minēto, tiek precizēts arī 16.panta trešajā daļā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam izsakot to šādā rekcijā, ka prasības  ieroču atļauju saņemšanai un kārtību, kādā Valsts policija izsniedz ieroču atļaujas, pārskata ieroču atļaujas vai atsaka izsniegt ieroču atļaujas, kā arī prasības, kas jāievēro ieroču atļauju darbības laikā, nosaka Ministru kabinets.
      Nodrošinot nacionālo ieroču atļauju un licenču digitalizāciju, tiek pilnveidotas Ieroču aprites likuma normas, kas nosaka Ieroču reģistra regulējumu. Likumprojekts paredz izteikt Ieroču aprites likuma 87.pantu jaunā redakcijā un noteikt jaunu deleģējumu Ministru kabinetam, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Ieroča reģistra darbību, vienlaikus izslēdzot valsts un pašvaldību institūcijās esošā bruņojumu uzskaiti Ieroču reģistrā. Katra valsts un pašvaldību institūcija veic savas mantas, tajā skaitā arī ieroču uzskaiti. Papildus tam, visa informācija, kas ir saistīta ar ieroču apriti un ieroču aprites subjektiem, tiek novirzīta uz Ieroču reģistru. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz izslēgt šādus Ieroču aprites likuma pantus, kas satur atsauces uz Licenču un sertifikātu reģistru, proti, Ieroču aprites likuma 27.panta piekto daļu, 27.panta sestās daļas 3.punktu, 28.panta ceturto daļu un 29.panta otro daļu.
       Ieroču īpašnieku papīra formas ieroča iegādāšanās atļaujas, ieroča glabāšanas atļaujas, ieroča nēsāšanas atļaujas, ieroču kolekcijas atļaujas un ieroča realizēšanas atļaujas, kā arī ieroču komersantu un ieroču brokeru papīra formā un elektroniski parakstītas licences būs derīgas līdz likumprojekta spēkā stāšanas dienai, proti, 2026.gadam 31.decembrim. Savukārt jau 2027.gada 1.janvārī jaunā Ieroču reģistrā būs pieejamas digitālas ieroču atļaujas un licences. No ieroču īpašniekiem, ieroču komersantiem un ieroču brokeriem netiks lūgts iesniegt iesniegumus attiecīgu atļauju un licenču pārformēšanai, jo izstrādājot jaunu Ieroču reģistru tiks izveidots IT serviss, kas savukārt izveidos digitālas ieroču atļaujas un licences automātiski bez ieroču īpašnieku, ieroču komersantu un ieroču brokeru iesaistes, balstoties uz datu migrāciju no esošā Ieroču reģistra un Licenču un sertifikātu reģistra attiecīgajām sadaļām. Ieroču īpašniekiem, ieroču komersantiem un ieroču brokeriem netiks uzlikts pienākums nodot papīra formā izsniegtās ieroču atļaujas un licences Valsts policijā. 2027.gada 1.janvāri attiecīgie Valsts policijas izsniegtie dokumenti zaudēs juridisko spēku.

      Ieroču aprites likuma 28.panta otrās daļas 4.punktā ietverts nesamērīgs administratīvais slogs ieroču komersantam. Ja komersants ir saņēmis licenci E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču un to munīcijas, F kategorijas mazas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes baloniņu, elektrošoka ierīču un auksto ieroču realizēšanai, saskaņā ar Ieroču aprites likuma tiesību normām, visiem darbiniekiem, kam pieejami attiecīgie ieroči un speciālie līdzekļi ir nepieciešams nokārtot Ieroču un munīcijas aprites un prasmju rīkoties ar ieroci kvalifikācijas pārbaudījumu. Savukārt iegādāties šos ieročus var jebkura persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, neskatoties uz viņu prasmēm, veselības stāvokli vai reputāciju.
   Ieroču aprites likuma 33.panta ceturtā daļā paredzēts deleģējums Ministru kabinetam, kas nosaka gan prasības fiziskās personas šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekcijas glabātavai, gan prasības šaujamieroču kolekcijas reģistra izveidei un uzturēšanai. Šaujamieroču kolekcijas reģistrs šobrīd paredzēts kā  papīra žurnāls, kas atrodas ieroča kolekcijas glabāšanas vietā, kurā norāda noteiktas ziņas, bet tas neatbilst likumprojektā paredzētajam ieroču atļauju un ar to saistīto procesu digitalizācijas konceptam. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams precizēt 33.panta ceturtajā daļā esošo deleģējumu Ministru kabinetam.
   Turklāt būtu pārskatāmas Ieroču aprites likuma 35.panta otrās daļas tiesību normas, kas nosaka šaujamieroču glabāšanu. Attiecīgas tiesību normas atbilst Ministru kabineta noteikumu reglamentācijai, jo nosaka jautājumus, kas ir attiecināmi uz noteiktās kārtības noteikšanu. Ieroču iegādāšanas, glabāšanas, pārvadāšanas, remontēšanas un realizēšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumu līmenī.
   Saskaņā ar Ieroču aprites likuma 35.panta trešās daļas tiesību normām šobrīd fiziskajai personai ir tiesības nodot šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un šaujampulveri, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus uz laiku glabāšanā ieroču glabātavās juridiskajām personām, kuras saņēmušas ieroču glabāšanas atļauju, vai nodot ieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un šaujampulveri, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus uz laiku glabāšanā Valsts policijai par maksu saskaņā ar Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Attiecīgās tiesības ieroču īpašnieki izmanto, piemēram, ilgstoša komandējuma gadījumā vai ilgstošu remontdarbu laikā dzīvesvietā, kur ir deklarēta ieroču glabāšanas vieta, lai nodrošinātu tam īpašumā esošo ieroču drošu glabāšanu ārpus ieroču atļaujā norādītās ieroča glabāšanas vietas. Ieroču aprites likuma 35.panta trešās daļa ietvertais uzskaitījums būtu precizējams, lai ietvertu arī citus ieroču aprites subjektus, kam fiziskajai personai būtu tiesības nodot savus šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un šaujampulveri, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus uz laiku glabāšanā, ievērojot drošus ieroča glabāšanas apstākļus, atbilstoši ieroču aprites tiesiskajam regulējumam, un garantējot sabiedrības drošību kopumā.
     Papildus būtu pārskatāmas Ieroču aprites likuma 36.panta tiesību normas, kas nosaka šaujamieroču nēsāšanu. Attiecīgas tiesību normas atbilst Ministru kabineta noteikumu reglamentācijai, jo nosaka jautājumus, kas ir attiecināmi uz noteiktās kārtības noteikšanu. Ieroču iegādāšanas, glabāšanas, pārvadāšanas, remontēšanas un realizēšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumu līmenī. Papildus tam būtu precizējams, ka tiesību normas noteic tieši pašaizsardzības lietojuma šaujamieroču nēsāšanu. Šobrīd Ieroču aprites likuma 36.pantā šādas norādes nav, kas savukārt nākotnē praksē var izraisīt atšķirīgu tiesību normas interpretāciju.
    Ieroču aprites likuma 51.pantā ir noteikts, ka trešās valsts pilsonis, kas saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, ir tiesīgs Latvijā ievest un pastāvīgi glabāt medībām, sportam, pašaizsardzībai vai kolekcijai klasificētus A, B un C kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, nēsāt pašaizsardzībai klasificētus B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kā arī sportam klasificēta A kategorijas garstobra – vītņstobra šaujamieroča magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, sportam klasificēta A kategorijas īsstobra šaujamieroča magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, un D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju, ja Valsts policija ir izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju, kā arī ieroča pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju un pēc ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas ievešanas Latvijā, pamatojoties uz trešās valsts kompetentās iestādes izsniegto ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas izvešanas atļauju, Valsts policija ir izsniegusi ieroča glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju vai ieroču kolekcijas atļauju. Savukārt Ieroču aprites likuma 14.panta sestajā daļā, septītajā daļā, astotajā daļā un devītajā daļā  ir noteikts konkrēts trešo valstu uzskaitījums, kuru pilsoņi būtu tiesīgi izmantot 51.pantā piešķirtas tiesības ievest Latvijā pastāvīgai glabāšanai un nēsāšanai ieročus un saņemt Valsts policijas ieroča atļauju. Starp minētiem Ieroču aprites likuma pantiem var rasties tiesību normu piemērošanas kolīzija. Ir nepieciešams precizēt Ieroču aprites likuma 51.panta tiesību normas.  
 

   Lai samazināt administratīvo slogu ieroču komersantiem, kuriem Valsts policijā izsniegta licence E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču un to munīcijas, F kategorijas mazas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes baloniņu, elektrošoka ierīču un auksto ieroču realizēšanai, ir nepieciešams pārskatīt Ieroču aprites likuma 28.panta otrās daļas 4.punktu un izteikt attiecīgo punktu redakcijā, kas paredz, ka kvalifikācijas pārbaudījumu par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmēm rīkoties ar ieroci kārto individuālais komersants un komersanta amatpersonas un darbinieki, ieroču komersanta un juridiskās personas amatpersonas un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, to munīcija un sastāvdaļas, pirms pieejas atļaušanas (izņemot ieroču komersantu amatpersonas un darbiniekus, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami tikai  E kategorijas gāzes ieroči un signālieroči un to munīcija, F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskie ieroči, gāzes baloniņi, elektrošoka ierīces un auksti ieroči).
  Likumprojekts paredz  precizēt 33.panta ceturtās daļas deleģējumu un noteikt, ka prasības fiziskās personas šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekcijas glabāšanai nosaka Ministru kabinets. No Ministru kabineta deleģējuma satura ir izslēgtas prasības kolekcionāram izveidot un uzturēt šaujamieroču kolekcijas reģistru. Ieroču kolekcionārs tiešsaistē Ieroču reģistrā sava lietotāja profilā redzēs aktuālāko informāciju par savu ieroču kolekciju. Ar šādu grozījumu tiek samazināts administratīvais slogs ieroču kolekcionāram.
   Lai panāktu tiesību normu piemērošanas vienveidību un izvairītos no interpretācijas nepieciešamības detalizētas drošības prasības ieroču glabāšanas vietai būs noteikti Ministru kabineta noteikumos. Likumprojekts paredz izteikt 35.panta otru daļu jaunā redakcijā, paredzot, ka fiziskā persona ieroča atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un tās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā ieroča atļaujā norādītajā adresē, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča, tā maināmo būtisko sastāvdaļu, munīcijas un tās sastāvdaļu nokļūšanu nepiederošu personu rokās. Ieroču aprites likuma 35.panta astotā daļa nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā fiziskās personas glabā šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci.
   Likumprojekts paredz izteikt 35.panta trešo daļu jaunā redakcijā, paredzot, ka fiziskajai personai ir tiesības nodot šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju  un tās sastāvdaļas (ieskaitot šaujampulveri), lielas enerģijas pneimatiskos ieročus uz laiku glabāšanā juridiskajām personām, kurām ir ieroču glabāšanas atļauja, ieroču komersantam,  kuram ir  šā likuma  73. panta trešās daļas 1. punktā minētā licence, fiziskajai personai, kurai ir attiecīgas kategorijas ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, vai Valsts policijai par maksu saskaņā ar Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Jaunā redakcija aptver visus ieroču aprites subjektus, kam fiziskā persona varētu droši nodot savus šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un šaujampulveri, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus uz laiku glabāšanā. Visi minētie ieroču aprites subjekti ir tādi, kas saņēmuši Valsts policijas ieroču atļauju vai licenci. Tas nozīmē, ka Valsts policija veikusi ieroču glabāšanas apstākļu pārbaudi un atzinusi attiecīgo vietu par drošu ieroču glabāšanai un atbilstošu ieroču aprites tiesiskā regulējumā prasībām.
    Likumprojekts paredz 36.pantā noteikt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā fiziskās personas nēsā pašaizsardzības lietojuma šaujamieročus un to munīciju. Tiek izveidota vienota pieeja atsevišķu ieroču aprites darbību reglamentēšanai Ministru kabineta noteikumos.
    Likumprojekts aizstāj 51.pantā  vārdus “un trešās valsts pilsonis” ar vārdiem “pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmusī persona – Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsonis”. Tiek izveidota 51.panta tiesību normu harmonizācija ar Ieroču aprites likuma 14.panta sestajā daļā, septītajā daļā, astotajā daļā un devītajā daļā nostiprināto pilsonības cenzu.
 

      Papildus nepieciešams precizēt 23.pantā un 74.pantā uzskaitītos administratīvos pārkāpumus, saskaņojot attiecīgās tiesību normas ar Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – Administratīvo sodu likums). Administratīvo sodu likums 4.pants paredz atbildību par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu (atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai bija paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā). Savukārt Administratīvo sodu likuma 12.pants paredz atbildību par maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanu (atbildība par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu bija paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.2 pantā). 15.06.2023. tika pieņemts likums “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (stājās spēkā 29.06.2023.). Ar minētā likuma grozījumiem tika mainīts 11.panta nosaukums – šobrīd “Sabiedriskās kārtības traucēšana” (iepriekš “Sīkais huligānisms”). Līdz ar to atbilstoši precizējams Ieroču aprites likuma 23.panta 7.punkts un 74.panta otrās daļas 1.punkta g apakšpunkts.
      Bez tam 31.03.2023. tika pieņemti grozījumi Administratīvo sodu likumā, papildinot minēto likumu ar 11.1 pantu “Pret personu vērsta agresīva uzvedība” un paredzot atbildību par agresīvu pret citu personu vērstu uzvedību, kas traucē tās mieru un izpaužas gan kā draudi radīt kaitējumu personas vai tās tuvinieku veselībai vai dzimumneaizskaramībai, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti, gan par mantisko interešu apdraudējumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti, gan arī par personas uzmācīgu vajāšanu, kas izpaužas kā personas izsekošana, novērošana vai nevēlama, uzbāzīga un traucējoša saziņa ar šo personu. Attiecīgā likuma anotācijā norādīts, ka minētā pārkāpuma sastāvs ir atvasināts no “sīkā huligānisma” sastāva (šobrīd “Sabiedriskās kārtības traucēšana”), kas Ieroču aprites likumā ir noteikts kā viens no ieroča atļaujas izsniegšanas aizliegumiem. Ņemot vērā minēto un Administratīvo sodu likuma 11.1 panta “Pret personu vērsta agresīva uzvedība” sastāvu un šāda likumpārkāpuma sabiedrisko bīstamību, Ieroču aprites likuma Ieroču aprites likuma 23.panta 7.punkts ir atbilstoši papildināms, iekļaujot tajā attiecīgo likumpārkāpumu kā vienu no ieroča atļaujas izsniegšanas aizliegumiem. Atbilstoši precizējami arī licenču izsniegšanas ierobežojumi Ieroču aprites likuma 74.pantā.
 

Lai nodrošinātu Ieroču aprites likuma tiesību normu atbilstību Administratīvo soda likuma tiesību normām, likumprojekts paredz aizstāt 23.panta 7.punktā  vārdus “par sīko huligānismu” ar vārdiem “par sabiedriskās kārtības traucēšanu, par agresīvu pret citu personu vērstu uzvedību” un vārdus “par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai” ar vārdiem “par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu”. Atbilstoši arī paredzēts aizstāt 74.panta otrās daļas 1.punkta g apakšpunktā  vārdus “par sīko huligānismu” ar vārdiem “par sabiedriskās kārtības traucēšanu, par agresīvu pret citu personu vērstu uzvedību” un aizstāt vārdus “par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai” ar vārdiem “par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu”.
 

 Ieroču aprites likuma 14.pantā tiek lietoti  divi termini -  “šaušanas sacensības” un “šaušanas sporta sacensības”, kas šobrīd praksē atsevišķos gadījumos ir radījušas dažādas interpretācijas problēmas attiecībā uz to, vai mednieki un pašaizsardzības ieroču īpašnieki var piedalīties šaušanas sporta sacensībās. Nepieciešams skaidri un nepārprotami noteikt Ieroču aprites likuma 14.pantā ieroču īpašnieku tiesības piedalīties  šaušanas sporta sacensībās, kas tiek rīkotas, ievērojot minēto tiesisko regulējumu, kā arī sacensībās, kurās, piemēram, nav nepieciešama sacensību nolikuma saskaņošana ar attiecīgo šaušanas sporta veida federāciju, sacensību noteikumu publicēšana u.tml.
 

Lai izvairīties no dažādām interpretācijām, piemērojot Ieroču aprites likuma tiesību normas attiecībā uz terminu “šaušanas sacensības” un “šaušanas sporta sacensības” būtu nepieciešams aizstāt visā likumā, izņemot 71.panta otro daļu, vārdus “šaušanas sporta sacensības” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “šaušanas sacensības” (attiecīgajā locījumā). “Šaušanas sacensības” ir  interpretējams kā jebkuras sacensības, tai skaitā šaušanas sporta sacensības. Turklāt pēc attiecīgo grozījumu pieņemšanas tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi "Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sacensību norises un drošības noteikumi”, lai organizējot jebkuras šaušanas sacensības, tiktu nodrošināti atbilstoši drošības pasākumi, kas garantē personu un sabiedrības drošību. Savukārt grozījums netiek veikts Ieroču aprites likuma 71.panta otrajā daļā, jo ietvertās tiesību normas ir attiecināmas tikai uz drošības pasākumiem tieši šaušanas sporta sacensību laikā.