Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 112.panta 4.punktu ES atbalsta intensitāte Interreg programmām ir samazināta no 85% 2014.-2020.gada plānošanas periodā uz 80% 2021.-2027.gada plānošanas periodā, kas būtiski ietekmē Latvijas finansējuma saņēmēju konkurētspēju piedalīties Interreg programmu projektos. Pašlaik nav spēkā esoša nacionālā regulējuma par valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu Latvijas finansējuma saņēmējiem jaunajā 2021.-2027.gada plānošanas periodā. 

Valsts budžeta līdzfinansējums ir nepieciešams, lai stiprinātu Latvijas finansējuma saņēmēju konkurētspēju un kapacitāti iesaistīties starptautiskajās partnerībās, tādējādi veicināt to dalību Interreg programmās un finansējuma piesaisti Latvijas reģionu attīstībai. Starptautisko projektu rezultātā tiek izveidotas partnerības ar ārvalstu sadarbības partneriem nozīmīgajās reģionālās attīstības nozarēs, veiktas investīcijas pārrobežu infrastruktūras attīstībā, notiek zināšanu pārnese, tiek pārņemta citu valstu pieredze un labā prakse noteiktajā jomā.

Norādām, ka Interreg programmu ieviešanas laikā programmas finansējums netiek dalīts pa partnervalstīm, bet atklāto projektu iesniegumu konkursu ietvaros piešķirts projektiem (kas vienmēr iekļauj vismaz divus finansējuma saņēmējus no vismaz divām programmas partnervalstīm), pamatojoties uz projektu iesniegumu kvalitāti un to  vērtēšanas rezultātiem, neatkarīgi no finansējuma saņēmēju piederības kādai programmas partnervalstij. 

Ņemot vērā Interreg programmu starptautisko raksturu un konkurenci starp daudzvalstu projektiem, finansiālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem ir atkarīga no Latvijas finansējuma saņēmēju aktivitātes un spējas piesaistīt Interreg programmu finansējumu, sagatavojot konkurētspējīgus projektu sadarbībā ar ārzemju partneriem.

2014.-2020.gada plānošanas periodā ar Latvijas partneru dalību Eiropas teritoriālās sadarbības programmās tika atbalstīti 503 sadarbības projekti ar kopējo budžetu 595 974 986 euro (atbalsts no ERAF finansējuma 484 170 491 euro) no kopā pieejamā ERAF finansējuma 973 milj. euro apmērā. Turklāt ERAF piešķīrums partneriem no Latvijas ir bijis 124 121 865 euro, tādējādi Latvijas partneri piesaistīja 132,6% lielu ERAF finansējumu pret sākotnēji no Latvijas ETS aploksnes ieguldītiem 93,6 milj. euro sadarbības programmās.

Pamatojoties uz iepriekšējo plānošanas periodu pieredzi un Latvijas finansējuma saņēmēju augstu aktivitāti, sagatavojot un īstenojot sadarbības projektus, Latvijas Republikas kopējais finansiālais ieguvums no dalības Interreg programmās var būtiski pārsniegt Latvijas Republikai piešķirtā ERAF finansējuma Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim apjomu.

Valsts budžeta līdzfinansējuma likmes palielināšana jaunajā plānošanas periodā ir nepieciešama, lai uzturētu  finansējuma saņēmēju aktivitāti tādā līmenī, kā iepriekšējā plānošanas periodā, it īpaši ņemot vērā nepieciešamību kompensēt Latvijas samazināto Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa finansējuma aploksni 2021.-2027.gadā ar pastiprinātu ES finansējuma piesaisti, pārsniedzot Latvijas Republikai piešķirtās ERAF finansējuma Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim apjomu un nodrošinot Latvijas Republikas kopējo finansiālo ieguvumu no dalības Interreg programmās.

Papildus, 2014.-2020.gada plānošanas periodā potenciālajiem Latvijas finansējuma saņēmējiem bija iespējas izvērtēt un atrast savai kapacitātei piemērotāko projekta finansēšanas veidu, izvēloties attiecīgo programmu, piemēram, EKI programmas ar 90% programmas finansējuma likmi un programmas finansējuma daļas izmaksu avansā. Taču līdz ar EKI programmu īstenošanas apturēšanu 2021.-2027.gada plānošanas periodā potenciālajiem Latvijas finansējuma saņēmējiem vairs nav izvēles iespējas, jo paliek programmas tikai ar 80% programmas līdzfinansējuma likmi un tas tiek saņemts pēcapmaksas formā.

Attiecībā uz valsts budžeta līdzfinansējuma izmaksāšanas kārtību, jāmin, ka atbilstoši Interreg programmu projektu naudas plūsmas veidošanas principam (pēcapmaksas princips), uzsākot projekta īstenošanu avansa maksājumi no attiecīgās Interreg programmas netiek veikti finansējuma saņēmējiem, un tiem ir jānodrošina projekta priekšfinansējums no pašu resursiem vismaz pirmajā projekta ieviešanas gadā. Līdzīgi, ka jau tika iepriekš minēts,  ņemot vērā Latvijas finansējuma saņēmēju ierobežotu kapacitāti salīdzinot ar citiem programmu partnervalstu finansējuma saņēmējiem, finanšu līdzekļu pieejamība pirmajam ieviešanas gadam ir būtiska. Tas lielā mērā ietekmē Latvijas finansējuma saņēmēju gatavību iesaistīties Interreg programmu projektos. Tāpēc ir nepieciešams saglabāt 2014.-2020.gada plānošanas periodā sistēmu, kad Latvijas finansējuma saņēmējam avansā pārskaita valsts budžeta līdzekļus 90% apmērā no piešķirtās summas (10% no kopējā finansējuma saņēmēja budžeta projektā). Analizējot 2014.-2020.gada plānošanas perioda datus ir secināts, ka vairāk kā 2/3 Latvijas finansējuma saņēmēju, kuriem tika piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums,  pilnībā izlieto  piešķirto avansu. Finansējuma saņēmēju statusa griezumā apmērām 2/3 gadījumos valsts budžeta līdzfinansējuma saņēmēji ir pašvaldības un to iestādes un apmēram 1/3 biedrības un nodibinājumi.

Ņemot vērā iepriekšminēto, ir būtiski sniegt atbalstu Latvijas finansējuma saņēmējiem, nosakot valsts budžeta līdzfinansējumu 10% apmērā no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām, lai kompensētu Interreg programmu līdzfinansējuma likmes samazinājumu un saglabātu viņu pašu līdzfinansējuma apjomu 10% apmērā, kā tas ir 2014.-2020.gadu periodā, kā arī nodrošināt priekšfinansējumu 90% apmērā no piešķirtās valsts budžeta līdzfinansējuma summas.

Līdzīga pieeja finansējuma saņēmēju atbalstam pastāv arī citās Interreg programmu dalībvalstīs.

Lai nodrošinātu Interreg programmu projektu īstenošanu saskaņā ar Interreg likumu, ir nepieciešams noteikt kārtību un kritērijus, kādā finansējuma saņēmējam tiks piešķirti valsts budžeta līdzekļi Interreg programmu projektu īstenošanai, tai skaitā, definēt finansējuma saņēmējus, kas var pieprasīt valsts budžeta līdzekļus projektu īstenošanai.

Noteikumu projekta 4.punkts paredz, ka valsts budžeta līdzekļus programmu projektu līdzfinansējumam var pieprasīt šādi finansējuma saņēmēji (ja plānotā valsts budžeta līdzekļu piešķiršana projekta vai tā daļas aktivitātes īstenošanai nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē):
-valsts budžeta iestādes;
-no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas (tai skaitā plānošanas reģioni) un to izveidotas iestādes, izņemot pašvaldības un to izveidotas iestādes;
-valsts kapitālsabiedrības, kas īsteno projektus attiecībā uz valsts deleģēto funkciju veikšanu;
-pašvaldības un to izveidotas iestādes;
-pašvaldību kapitālsabiedrības, kas īsteno projektus attiecībā uz pašvaldību deleģēto funkciju veikšanu;
-biedrības un nodibinājumi.

Lai nerādītu negatīvu ietekmi uz brīvu konkurenci un, lai Interreg programmu ietvaros nesniegtu lielākas priekšrocības izvēlētajam uzņēmumam, kas veic saimniecisko darbību un atbalsts, kura projekta vai projekta daļas aktivitātēm, būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tad privāto tiesību Latvijas finansējuma saņēmēji nevar pretendēt uz valsts budžeta līdzfinansējumu. 
 
Attiecīgi arī pārējie finansējuma saņēmēji var pieprasīt valsts budžeta līdzekļus programmu projektu līdzfinansējumam tikai tai projekta daļai, kurai nav konstatēts komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē.  Projekta aktivitāšu izvērtējumu veic un lēmumu pieņem programmas vadošā iestāde projekta vērtēšanas laikā. Ja attiecīgais lēmums attiecās uz visu projektu vai visu finansējuma saņēmēja daļu projektā, valsts budžeta līdzfinansējumu pieprasīt nevar. Piesakoties valsts budžeta līdzfinansējumam, finansējuma saņēmējs pieteikumā norāda atsevišķi viņa projekta daļai  piešķirta finansējuma summu aktivitātēm, kas ir uzskatāmas par komercdarbības atbalstu (1.pielikuma 1.8.1.apakšpunkts), un pārējām aktivitātēm  (1.pielikuma 1.8.2. apakšpunkts). Tā pat ir noteikts MK noteikumu 2.pielikumā.

Finansējuma saņēmēji var piedalīties šādu programmu projektu īstenošanā:
Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma;
Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programma;
Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma;
INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma;
INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programma;
URBACT IV starpreģionu sadarbības programma;
citas programmas, kurās var piedalīties  finansējuma saņēmēji saskaņā ar attiecīgo programmu nosacījumiem, kuru izmaksas saskaņā ar ieviešanas nosacījumiem pārbauda finanšu kontrole.

Noteikumu projekts paredz, ka uz valsts budžeta līdzfinansējumu 20% apmērā no plānotām kopējām attiecināmajām finansējuma saņēmēja izmaksām projektā noteikumu projekta 5.punktā minēto programmu projektu līdzfinansējumam var pieteikties šādi finansējuma saņēmēji (ja plānotā valsts budžeta līdzekļu piešķiršana projekta vai tā daļas aktivitātes īstenošanai nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē):

-valsts budžeta iestādes;
-no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas (tai skaitā plānošanas reģioni) un to izveidotas iestādes, izņemot pašvaldības un to izveidotās iestādes;
-valsts kapitālsabiedrības, kas īsteno projektus attiecībā uz valsts deleģēto funkciju veikšanu.

Pieteikšanās kārtība valsts budžeta līdzfinansējumam 20% apmērā no plānotām kopējām attiecināmajām izmaksām ir noteikta Ministru kabineta noteikumu projektā "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas un maksājumu veikšanas kārtība Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) programmu un projektu īstenošanai” (Nr. TA-951), kas pašlaik tiek virzīts Ministru kabinetā atbilstoši Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) programmu 2021.-2027.gadam vadības likuma 14. panta 4.punktam.

Saglabājot 2014.-2020.gada plānošanas perioda sistēmu, ir nepieciešams nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējumu 20% apmērā no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, lai atbalstītu un veicinātu to konkurētspēju un kapacitāti  aktīvai dalībai Interreg programmās, ņemot vērā programmās paredzēto aktivitāšu un darbību loku, kur to dalība ir būtiska programmas mērķu sasniegšanai.  Piemēram, ņemot vērā transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu specifiku un atbalstāmās darbības, projektu īstenošanai ir nepieciešama izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju iesaiste. Pamatojoties uz 2014.-2020. gada plānošanas perioda  rezultātiem, īstenojot kopumā 120 Interreg projektus, tādas no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskās personas kā Latvijas Universitāte,  Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Jūras akadēmija, Ventspils augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte,  Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR u.c. ieguva ievērojamu starptautisko pieredzi, stiprināja institucionālo kapacitāti un veicināja savas institūcijas un to sniegto izglītības pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu  starptautiskajā mērogā. 

Minēto projektu ietvaros Latvijas izglītības iestādes un zinātniskie institūti sadarbojas ar organizācijām no 27 ES dalībvalstīm, Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices, piesaistot gandrīz 20 milj. euro inovāciju, uzņēmējdarbības, vides, klimata, tūrisma, kultūras, nodarbinātības un citu jomu attīstībai. Projektu ietvaros, pārņemot sadarbības partneru pieredzi un daloties ar savām zināšanām, tika izstrādātas mācību programmas, izveidoti mācību līdzekļi un platformas, metodikas, vadlīnijas, rokasgrāmatas, stratēģijas, rīcības plāni un rekomendācijas dažādu politiku un likumdošanas uzlabošanai, izveidotas datu bāzes un sadarbības platformas, veikti pētījumi un analīzes, testējot iegūtos datus pilotaktivitātēs. Šīs un vēl daudzas citas aktivitātes veicināja Latvijas aktīvu līdzdalību starptautiskajā sadarbībā tādos virzienos, kā jūras transporta attīstība, kuģošanas drošība, ūdens kvalitātes uzlabošana, klasteru izveidē, uzņēmējdarbības veicināšana, ekotūrisma un viedo tehnoloģiju attīstība, siltumapgādes efektivitātes celšanā, invazīvo sugu ierobežošanas, kosmosa tehnoloģiju attīstība un dauzās citās Latvijai nozīmīgās jomās.

Plānošanas reģioni pārstāv Latvijas reģionālo līmeni programmās un projektos un ir pielīdzināmi valsts budžeta iestādēm valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanas gadījumā.

Attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām, noteikumu projekts paredz, ka tās varēs pieteikties uz valsts budžeta līdzfinansējumu tikai gadījumā, ja projekts tiek īstenots attiecībā uz valsts deleģētās funkcijas veikšanu, tādējādi, valsts kapitālsabiedrībai šādā gadījumā valsts budžeta līdzfinansējuma nosacījumi jābūt līdzīgi, kā valsts budžeta iestādei, pildot tās funkcijas.

Savukārt, uz valsts budžeta līdzfinansējumu 10% apmērā  no plānotām kopējām attiecināmajām finansējuma saņēmēja izmaksām projektā šo noteikumu 5.punktā minēto programmu projektu īstenošanai var pieteikties pašvaldības un to izveidotas iestādes,  pašvaldību kapitālsabiedrības, kas īsteno projektus attiecībā uz pašvaldību deleģēto funkciju veikšanu, kā arī biedrības un nodibinājumi  saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību un pie nosacījuma, ka plānotā valsts budžeta līdzekļu piešķiršana projekta vai tā daļas aktivitātes īstenošanai nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē.

Saskaņā ar noteikumu projektu, finansējuma saņēmējs var pretendēt uz valsts budžeta līdzfinansējumu 10% apmēra, iesniedzot VARAM pieteikumu valsts budžeta līdzfinansējuma saņemšanai. 

Noteikumu projekts nosaka valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kritērijus un iesniegtā pieteikuma valsts budžeta līdzfinansējuma saņemšanai atbilstības pārbaudes procedūru, tai skaitā, ka tiek pārbaudīts, vai:
pieteikums par valsts budžeta līdzfinansējuma pieprasījumu projektam ir aizpildīts atbilstoši veidlapai;
pieteikums ir iesniegts noteiktajā termiņā;
pieteikumā tiek pieprasīts valsts budžeta līdzfinansējums Interreg programmu projektu īstenošanai;
finansējuma saņēmējs atbilst izvēlētajam finansējuma saņēmēju lokam;
finansējuma saņēmējam Latvijas Republikā pieteikuma iesniegšanas dienā nav nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, un nav ierosināta maksātnespēja.
Saskaņā ar noteikumu projektu, VARAM viena mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt valsts budžeta līdzekļus.

Pēc lēmuma par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu VARAM 10 darbdienu laikā nosūta to finansējuma saņēmējam ar līguma projektu. VARAM ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu nosūta finansējuma saņēmējiem no VARAM puses parakstītu līgumu par valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu. Saskaņā ar noteikumu projektu, finansējuma saņēmējam ir pienākums ne vēlāk kā viena mēneša laikā parakstīt līgumu no savas puses.

Savukārt, finansējuma saņēmējs par izmaiņām projekta īstenošanas līgumā vai partnerības līgumā attiecībā uz projekta īstenošanas termiņu vai plānotām kopējām attiecināmajām finansējuma saņēmēja izmaksām projektā, vai citām izmaiņām, kas skar 1.pielikumā sniegto informāciju, informē VARAM piecu darbdienu laikā pēc izmaiņu apstiprināšanas.

Noteikumu projekts nosaka, ka piecu darbdienu laikā pēc parakstītā līguma par valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu saņemšanas dienas VARAM finansējuma saņēmējam pārskaita avansā valsts budžeta līdzekļus 90% apmērā no piešķirtās summas. Atlikušo valsts budžeta līdzfinansējumu līdz 10% apmēram no piešķirtās summas VARAM pārskaita finansējuma saņēmējam pēc attiecīgās programmas elektroniskās uzraudzības sistēmā norādītās informācijas par pārskata periodos apstiprinātām kopējām attiecināmām izmaksām.

Saskaņā ar noteikumu projektu, ja programmas vadošā iestāde pieņem lēmumu par neatbilstību un neatbilstoši veikto izmaksu atgūšanu, un šis lēmums ir pieņemts projekta īstenošanas laikā, VARAM, veic projektam piešķirtā valsts budžeta līdzfinansējuma precizējumu, ņemot vērā lēmumā noteikto apjomu. Ja vadošā iestāde pieņem lēmumu par neatbilstību un neatbilstoši veikto izmaksu atgūšanu pēc programmas finansējuma noslēguma maksājuma projektam, VARAM 10 darbdienu laikā, pēc lēmuma saņemšanas par konstatēto neatbilstību, veic piešķirtā valsts budžeta līdzfinansējuma precizējumu, lemj par valsts budžeta līdzfinansējuma daļas atmaksāšanu proporcionāli vadošās iestādes lēmumā norādītajam atmaksājamam programmas finansējuma apjomam un nosūta attiecīgo lēmumu Latvijas finansējuma saņēmējam. Latvijas finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc VARAM lēmuma saņemšanas par valsts budžeta līdzfinansējuma atgūšanu atmaksā piešķirto valsts budžeta līdzfinansējumu paziņojumā norādītajā kontā atbilstoši lēmumā noteiktam apjomam.

Kā noslēguma jautājums noteikumu projektā tiek noteikts, ka gadījumā ja VARAM nav iespējams ar Latvijas finansējuma saņēmēju noslēgt līgumu par valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu, jo tai nav pieejami finanšu līdzekļi, VARAM ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu informē finansējuma saņēmēju par kavēšanās iemesliem, norādot termiņu, kad tiks noslēgts attiecīgais līgums, un slēdz līgumu piecu darbdienu laikā pēc tam, kad tai kļūst pieejami finanšu resursi.