Anotācija

Pašlaik pirmās grupas būvju būvniecībā izmantojamiem būvizstrādājumiem ir piemērojamas līdzīgas prasības, kā otrās un trešās grupas būvju būvizstrādājumiem. Tas nesamērīgi apgrūtina vienkāršu būvju būvniecību. Vienlaicīgi atkārtoti izmantojamo materiālu plūsma Latvijā nav pietiekami apjomīga un stabila, un dati par būvgružu un būvniecības materiālu plūsmām ir pieejami tikai attiecīgā projekta dalībniekiem. Rezultātā būvdarbu veicējam (šeit: būves nojaucējs, kurš vēlas iegūt atkārtoti izmantojamus būvizstrādājumus vai jaunas būvniecības veicējs) rodas problēmas īstenot ieceres, kur būvprojekta izstrādātājs ir paredzējis lietot vai ir norādījis būvdarbu veicējam iespēju lietot atkārtoti lietojamus būvizstrādājumus.

Tikmēr gamma starojuma kontroles jomā Eiropas Komisija ir veikusi Direktīvas Nr.2013/59/Euratom prasību Latvijā izvērtēšanu un noteikusi, ka Latvija nav pilnībā pārņēmusi tās prasības Latvijas normatīvo aktu bāzē, konkrēti, normas par noteiktiem būvizstrādājumiem (projekta 1.² pielikums).  Līdz ar to nepieciešams precizēt normas attiecībā uz būvizstrādājumu uzraudzību un noteikumi tiek papildināti ar normām par būvizstrādājumu radioaktīvā piesārņojuma kontroli, prasībām attiecībā uz gamma starojumu no noteiktiem būvizstrādājumu veidiem un būvizstrādājumu paraugu ņemšanu, kā arī ar diviem jauniem pielikumiem.

1. Atkārtoti izmantojamo būvizstrādājumu saraksts un prasības to izmantošanai būvēs

Lai veicinātu atkārtoti izmantojamo būvizstrādājumu apriti, projekts MK noteikumus Nr.156 papildina ar jaunu IV⁵ nodaļu "Prasības atkārtoti izmantojamiem būvizstrādājumiem", nosakot sekojošas prasības attiecībā uz atkārtoti izmantojamo būvizstrādājumu atbilstību spēkā esošajām ugunsdrošības, mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām:

1) Būvprojekta izstrādātājs, paredzot būvprojektā atkārtoti izmantojamos būvizstrādājumus, nosaka šo būvizstrādājumu raksturlielumus un atbilstības novērtēšanas kārtību raksturlielumu noteikšanai. (30.¹⁸ punkts)
2) Būvdarbu veicējam ir tiesības lemt par būvobjektā iegūto materiālu turpmāku izmantošanu būvdarbos. Būvdarbu veicējs sagatavo un pievieno atkārtoti izmantojamo būvizstrādājumu partijai atbilstības deklarāciju par šo būvizstrādājumu atbilstību būvprojekta izstrādātāja noteiktajiem raksturlielumiem, kā arī veic būvdarbu žurnālā atzīmi, ja būvdarbu veicējs būvobjekta būvniecībā lieto minētos būvizstrādājumus. (30.¹⁹ punkts)
3) Ja atkārtoti izmantojamos būvizstrādājumus paredzēts izmantot:
a) būvju konstrukcijās, kurām noteiktas ugunsdrošības prasības, šos būvizstrādājumus testē un nosaka ugunsdrošības raksturlielumus; (30.²⁰1. punkts)
b) būvju nesošajās konstrukcijās, šos būvizstrādājumus testē un nosaka mehāniskās stiprības un stabilitātes raksturlielumus. (30.²⁰2. punkts)

Iemesls, kāpēc šiem būvizstrādājumiem ir nepieciešama tehnoloģisko parametru vērtību atbilstības pārbaude, ir sekojošs: jaunu būvizstrādājumu gadījumā dokumentus par būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašībām, tehniskām un fizikālām īpašībām un to pielietojumu ir tiesīgi izdot tikai un vienīgi ražotāji, jo tikai ražotājs zina, kā un no kā ir saražots konkrētais būvizstrādājums, kādas ekspluatācijas īpašības tam piemīt un kāds ir paredzētais izmantojums. Ražotājs nodrošina būvizstrādājumu ar iepriekš minētajiem dokumentiem tikai pēc tam, kad būvizstrādājums ir attiecīgi novērtēts. Savukārt atkārtoti izmantojamo būvizstrādājumu gadījumā iepriekš minētās ražotāja izsniegtās dokumentācijas nav. Tāpēc šajā gadījumā būvprojekta izstrādātājs būvprojektā norāda atkārtoti izmantojamā būvizstrādājuma raksturlielumus un šo raksturlielumu novērtēšanas kārtību atbilstoši Regulā Nr.305/2011 noteiktajai kārtībai attiecībā uz saskaņoto standartu piemērošanu. Gadījumā, ja būvizstrādājuma piegādātājs nav veicis būvprojektā norādītos atkārtoti izmantojamo būvizstrādājumu novērtējumus, šādu būvizstrādājumu iestrādāšana būvē nav pieļaujama.

Līdz ar to, šie grozījumi MK noteikumos Nr.156 nostiprinās būvprojekta izstrādātāja pienākumu izsvērt, cik lielā mērā jāparedz lietotu, bet vēl lietojamu būvizstrādājumu kvalitātes pārbaude, lai tos būtu droši lietot būves nesošajās konstrukcijās. Dotais papildinājums arī nostiprinās būvdarbu veicēja kā būvspeciālista tiesības izvērtēt, vai būves nojaukšanā vai citos būvdarbos iegūtie būvizstrādājumi ir klasificējami kā lietoti, bet vēl lietojami izstrādājumi vai kā atkritumi, ko tādā gadījumā būvdarbu veicējs nodod attiecīgam atkritumu apsaimniekotājam. Minētās būvdarbu veicēja tiesības ir spēkā arī uz tādu būvdarbos iegūto būvizstrādājumu novērtēšanu, kuru klātbūtni būves nojaukšanā vai citos būvdarbos būvprojekta izstrādātājs nav iepriekš paredzējis, piemēram, gadījumos, kad zem atsegta nolietota apmetuma būvdarbu veicējs konstatē būvniecībai vēl derīgu materiālu klātbūtni (ķieģeļi, betona bloki, kokmateriāli utml.). Informācijai vēršam uzmanību uz to, ka, piemēram, būvētāja gadījumā nav nepieciešams aizpildīt būvdarbu žurnālu un viņš pats pieņem lēmumu par tiem materiāliem, ko tas izmanto būvniecības ieceres realizācijai, ciktāl tas nav pretrunā būvprojektam.

No augstāk minētā arī attiecīgi izriet, ka, kamēr būvdarbu veicējs nav beidzis novērtēt būves nojaukšanā vai citos būvdarbos iegūto būvizstrādājumu atbilstību lietotiem, bet vēl lietojamiem izstrādājumiem vai atkritumiem, uz šo izstrādājumu pārvadāšanu un uzglabāšanu nav attiecināmas prasības par atkritumu apsaimniekošanu. Tas attiecas arī tiem iegūtajiem būvizstrādājumiem, kam būvdarbu veicējs būvizstrādājumam piemērojamā statusa novērtēšanai veic būvprojekta izstrādātāja noteikto tehnoloģisko parametru vērtību atbilstības pārbaudes.

Būvdarbu veicēja atgūto būvizstrādājumu novērtēšanas vispārējā kārtība ir sekojoša:
1. Būvdarbu veicējs būves nojaukšanā vai citos būvdarbos atgūtus materiālus būvlaukumā sašķiro un novieto tiem izveidotās (ierādītās) vietās, vadoties pēc atgūto materiālu kategorijas:
a) atgūts materiāls, kam nepieciešama testēšana - šo noteikumu 30.²⁰1. un 30.²⁰2. punktā norādītie atkārtoti izmantojamie būvizstrādājumi;
b) atgūts materiāls, kam nav nepieciešama testēšana - šo noteikumu 30.²¹1. līdz 30.²¹9. punktos norādītie atkārtoti izmantojamie būvizstrādājumi;
c) atkritumi - nododami atkritumu apsaimniekotājam.
2. Atkārtoti izmantojamos būvizstrādājumus (tos, kam testēšana nav obligāta, un testos pārbaudītos) būvdarbu veicējs lieto un uzskaita līdzvērtīgi jauni ražotiem būvizstrādājumiem.
3. Būvizstrādājumus, kas testēšanas laikā ir novērtēti kā paredzētajam lietošanas mērķim neatbilstoši (nav sasniegtas atbilstošas tehnoloģisko parametru vērtības), un atgūtos materiālus, ko būvdarbu veicējs ir novērtējis kā atkritumus, būvdarbu veicējs, ja tam ir Valsts vides dienesta izdota atbilstoša atļauja, apsaimnieko kā atkritumus vai arī nodod apsaimniekošanai atkritumu apsaimniekotājam.

Ņemot vērā lietotu, bet vēl lietojamu izstrādājumu aprites ciklu, proti, izstrādājumu nonākšanu tirgus apritē ārpus ierastā ražošanas/pārdošanas modeļa, būvdarbu veicējs ir atbildīgā persona par atkārtoti izmantojamo būvizstrādājumu atbilstību tiem saistošajiem veiktspējas standartiem un drošības prasībām. Būvdarbu veicēja sagatavotā atbilstības deklarācija tādējādi ir līdzvērtīga ražotāja izsniegtam dokumentam par būvizstrādājumu atbilstību minētajiem standartiem un drošības prasībām. Līdz ar to projektā ietvertais regulējums atbilst Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 10.punktā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam, ar kuru Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt kārtību, kādā veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību. Attiecīgie būvizstrādājumi ir vienlaicīgi arī būvizstrādājumi, uz kuriem nav attiecināmas Regulas Nr.305/2011 prasības, tāpēc projektā noteiktais regulējums ietver arī kārtību, kādā izvirza prasības būvizstrādājuma atbilstībai, pieprasa un saņem būvizstrādājumu paraugus, veic laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes, un gadījumus, kad izdevumus par attiecīgu ekspertīžu veikšanu sedz būvizstrādājuma ražotājs vai izplatītājs.

Tikmēr pirmās grupas un atsevišķu otrās un trešās grupas būvju būvniecības prasību atvieglošanai jaunajā IV⁵ nodaļā ietvertas sekojošas prasības būves nojaukšanā vai citos būvdarbos iegūto ķieģeļu, betona elementu izstrādājumu, apdares materiālu, siltumizolācijas materiālu, logu un durvju, jumta seguma materiālu, ūdensvada un notekcauruļu elementu, telekomunikācijas un elektrības tīklu vadu kabeļu un zemes grunšu un augšņu atkārtotai izmantošanai, neveicot būvizstrādājuma testēšanu:

1) ķieģeļus bez testēšanas var izmantot atkārtoti būvju nenesošajās konstrukcijās; (30.²¹1. punkts)
Piezīme: "nenesošās konstrukcijas" projektā lietots nozarē vispārpieņemtajā nozīmē.
2) betona elementu izstrādājumus – betona pamata blokus, saliekamos betona seguma blokus un plātnes, apmales un caurtekas – bez testēšanas var izmantot atkārtoti pamatu izbūvei pirmās grupas būvēs un otrās grupas inženierbūvēs (autoceļos, ielās un laukumos); (30.²¹2. punkts)
Piezīme: noteikumu 30.²¹2. punkts attiecas tikai uz noteiktiem betona elementu izstrādājumiem to oriģinālā izstrādājuma formā jeb nedrupinātiem materiāliem.
3) apdares materiālus bez testēšanas var izmantot atkārtoti ārsienu un iekštelpu apdarei visu grupu būvēs; (30.²¹3. punkts)
4) siltumizolācijas materiālus bez testēšanas var izmantot atkārtoti būves siltināšanai pirmās grupas būvēs; (30.²¹4. punkts)
5) logus un durvis bez testēšanas var izmantot atkārtoti ēkās, kurām nav noteiktas energoefektivitātes prasības; (30.²¹5. punkts)
6) jumta seguma materiālus bez testēšanas var izmantot atkārtoti jumta pārklāšanai pirmās grupas būvēs; (30.²¹6. punkts)
7) ūdensvada un notekcauruļu elementus bez testēšanas var izmantot atkārtoti ēkas iekšējā ūdensvada un lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmas izveidei pirmās grupas būvēs; (30.²¹7. punkts)
8) telekomunikācijas un elektrības tīklu vadu kabeļus bez testēšanas var izmantot atkārtoti ēku iekšējo elektroinstalāciju un elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izbūvei pirmās grupas būvēs; (30.²¹8. punkts)
9) zemes gruntis un augsnes var izmantot atkārtoti pirmās un otrās grupas inženierbūvēs (autoceļos, ielās un laukumos). (30.²¹9. punkts)

Ņemot vērā, ka atsevišķiem atkārtoti izmantojamajiem būvizstrādājumiem sastāvā var būt bīstamas vielas, piemēram, azbests, vai tajos esošās ķīmiskās vielas var pārsniegt šīm vielām pieļaujamās vielu robežkoncentrācijas (piemērs: asfalts, kur benzpirēna koncentrācija ir vienāda vai pārsniedz 50 mg/kg), tad šajā nodaļā papildus ietverts 30.²² punkts, kas šos būvizstrādājumus atļauj lietot minētajiem mērķiem tikai tad, ja to ražošanā nav lietotas šādas vielas. Papildinājums izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (turpmāk - REACH regula) ietvertajiem nosacījumiem šādu vielu saturošu produktu laišanu tirgū. Piemēram, atbilstoši REACH regulā ietvertajiem nosacījumiem attiecībā uz azbesta šķiedras saturošiem izstrādājumiem, šīs šķiedras un izstrādājumus vai maisījumus, kam šīs šķiedras ir pievienotas ar nolūku, ražot, laist tirgū un lietot ir aizliegts. (XVII Pielikuma 6.punkts "Azbesta šķiedras"). 

2. Gamma starojuma kontroles nodrošināšana un prasību ievērošana

Projektā paredzēts, ka, tā kā saskaņā ar likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 9.panta (2²) daļu - ja ir pamatotas aizdomas par preces neatbilstību radioaktīvā piesārņojuma kontroles prasībām vai iespējamiem draudiem cilvēku veselībai precē esošā radioaktīvā piesārņojuma dēļ, tad sadarbībā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk - RDC) un pamatojoties uz RDC atzinumu par preces drošumu PTAC veic būvizstrādājumu uzraudzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtību un preču drošuma uzraudzību un kontroli atbilstoši normatīvajiem aktiem par preču un pakalpojumu drošumu attiecībā uz tā kompetencē esošajām precēm saskaņā ar Preču un pakalpojumu drošuma likuma 5. pantu: tā kompetencē esošu preču jomā, tai skaitā būvizstrādājumu jomā. Šīs prasības ir papildinošas Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumu Nr.149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu" 8.4.apakšnodaļā noteiktajām prasībām  būvizstrādājumiem noteikto īpatnējās radioaktivitātes limitu ievērošanai, nosakot standartlīmeņa vērtību (1 mSv gadā). Projektā ietvertais regulējums tādējādi īsteno arī likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 9.panta 2.³ daļā Ministru kabinetam noteikto pilnvarojumu noteikt preču radioaktīvā piesārņojuma kontroles kārtību, kas šeit attiecas uz projekta 1.² pielikumā noteiktajiem būvizstrādājumiem. Tādējādi projektā ietvertais regulējums atbilst arī Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 10.punktā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam, ar kuru Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt kārtību, kādā veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību. Ņemot vērā, ka noteiktie būvizstrādājumi ir vienlaicīgi arī būvizstrādājumi, uz kuriem nav attiecināmas Regulas Nr.305/2011 prasības, projektā noteiktais regulējums ietver arī kārtību, kādā izvirza prasības būvizstrādājuma atbilstībai, pieprasa un saņem būvizstrādājumu paraugus, veic laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes, un gadījumus, kad izdevumus par attiecīgu ekspertīžu veikšanu sedz būvizstrādājuma ražotājs vai izplatītājs.

Gadījumā, ja tirgus uzraudzības iestāde saņems informāciju par pamatotām aizdomām, ka prece var saturēt radioaktīvās vielas, kuru radioaktivitāte pārsniedz noteiktu līmeni, iestāde  saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu informēs par to RDC un pieprasīs sniegt atzinumu. Iestāde sadarbosies ar RDC, lai izvērtētu situāciju (arī konkrētajā tirdzniecības vietā) un lai RDC varētu apkopot nepieciešamo informāciju atzinuma sagatavošanai. Savukārt, ja RDC saņems informāciju par aizdomām attiecībā uz nepieļaujamu radioaktīvo piesārņojumu precē, RDC informēs attiecīgo tirgus uzraudzības iestādi, lai iestāde uzsāktu kontroles procesu. Vienlaikus RDC atbilstoši iestādes pieprasījumam piedalīsies situācijas izvērtēšanā (arī tirdzniecības vietā) un apkopos nepieciešamo informāciju atzinuma sagatavošanai.

Nepieciešamības gadījumā tirgus uzraudzības iestāde vērsīsies pie konkrētās preces ražotāja, importētāja vai izplatītāja, lai iegūtu informāciju par preces izgatavošanas nosacījumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par preču un pakalpojumu drošumu. RDC nepieciešamības gadījumā palīdzēs sagatavot informācijas pieprasījumu.
Lai pārliecinātos par preces drošumu, tirgus uzraudzības iestāde organizēs preču parauga nogādāšanu laboratorisku radioaktivitātes mērījumu veikšanai. RDC, balstoties uz sākotnējiem mērījumiem un citu pieejamo informāciju, sniegs novērtējumu par to, kāda veida radionuklīdu radioaktivitātes mērījumi ir jāpieprasa.

Pēc laboratorisko mērījumu rezultātu saņemšanas un situācijas izvērtēšanas RDC sagatavos atzinumu par preces drošumu un iesniegs attiecīgajai iestādei. Iestāde turpinās preču kontroles procesu, balstoties uz RDC atzinumu. RDC atzinums ietvers informāciju par precei veiktajām analīzēm, to rezultātiem, vērtējumu par tālākajam nepieciešamajām preces kontroles darbībām, tai skaitā par to, vai preci nepieciešams izņemt no tirgus, ietverot šāda atzinuma pamatojumu.  Balstoties uz šo atzinumu, iestāde pieņems lēmumu par preces atstāšanu vai izņemšanu no tirgus atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumu Nr.632 "Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums" 6.8 apakšpunktam. Pēc iestādes lēmuma prece tiks izņemta no tirgus vai arī, ja radioaktīvais piesārņojums būs augsts, tad valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību ''Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs'' (turpmāk – LVĢMC) preci nogādās uz radioaktīvo atkritumu glabātavu ''Radons''.

Atbilstoši Preču un pakalpojumu drošuma likuma 15. panta pirmajai daļai izdevumus par preces vai pakalpojuma laboratorisku vai cita veida ekspertīzi sedz tirgus uzraudzības iestāde. Minētā panta otrā daļa noteic – ja konstatēts, ka prece neatbilst drošuma prasībām, izdevumus par ekspertīzi un par kontrolpirkumos samaksāto naudas summu atlīdzina preces ražotājs, izplatītājs vai importētājs.

Situācijās, kad tiks konstatēts, ka būvizstrādājumi neatbilst noteiktajām radioaktīvā piesārņojuma kontroles prasībām, atbilstoši Būvniecības likuma 10.panta otrajai daļai PTAC pieņems lēmumu, ar kuru uzdos tirgus dalībniekam izņemt būvizstrādājumu no tirdzniecības, atsaukt no patērētājiem un lietotājiem, kā arī aizliegs vai apturēs būvizstrādājumu laišanu tirgū vai pārdošanu. Pie atbildības PTAC sauks atbilstoši likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 31.panta ceturtajai daļai.

Ja atbilstoši RDC atzinumam būvizstrādājumos tiks konstatēts tāds radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kas var apdraudēt cilvēka veselību, RDC organizēs šo būvizstrādājumu nogādāšanu uz radioaktīvo atkritumu glabātavu “Radons”, kuru apsaimnieko LVĢMC. Šāda radioaktīvo atkritumu glabātava Latvijā ir vienīgā vieta, kur var glabāt vai apglabāt radioaktīvos atkritumus.