Anotācija (ex-ante)

23-TA-2210: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Vanagi", Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūves "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanas vajadzībām no privātpersonas atsavināt tai piederoša nekustamā īpašuma “Vanagi”, Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4050 004 0025) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 004 0025) daļu 0.3015 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma “Vanagi”, Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4050 004 0025) (turpmāk – Nekustamais īpašums), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 004 0025) (turpmāk – Zemes vienība) daļu aptuveni 0.3015 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta)  (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektos Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu – Zemes vienības daļu aptuveni 0.3015 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta), tostarp:
- Zemes vienības daļu aptuveni 0.0124 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta), kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
- Zemes vienības daļu aptuveni 0.2891 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta), kas nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem (pašvaldības ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma “Par autoceļiem” 4. panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums reģistrēts Ceraukstes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000408623. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas juridiskai personai (turpmāk – Īpašnieks). Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 004 0025) 2.54 ha platībā.
Zemesgrāmatas nodalījumā Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas hipotēkas vai  piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības. Zemesgrāmatas nodalījumā Nekustamais īpašums apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmju veidā:
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās līdz 20 kV 0.11 ha;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās līdz 20 kV 0.2 ha;
- ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija 0.17 ha.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) Zemes vienībai ir reģistrēti apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0.1100 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0.2000 ha;
- ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija 0.1700 ha.
Saskaņā ar Kadastra sistēmas datiem Zemes vienības lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101), platības sadalījums par lietošanas veidiem:
- lauksaimniecībā izmantojamā zeme 1.8300 ha;
- ūdens objektu zeme 0.0200 ha;
- zeme zem ēkām 0.6300 ha;
- pārējā zeme 0.0600 ha.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu – Zemes vienības daļu aptuveni 0.3015 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta), veidojas Zemes vienības atlikusī (neatsavināmā) daļa aptuveni 2.2385 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta), kas atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2023. gada 12. janvāra atzinumam Nr. BNP/2023/4.7/63/N atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma prasībām par minimālo platību jaunveidojamām zemes vienībām (ir lielāka par 2 ha) un turpmāk ir izmantojama pastāvīgi.
Atsavināšanas procesā Īpašnieks ir pieteicis prasījumus (tostarp zaudējumus):
- atlīdzību par zaudējumiem saistībā ar Nekustamā īpašuma daļā veiktajiem ilgtermiņa ieguldījumiem;
- atlīdzību par zaudējumiem saistībā ar iesēto graudu izmaksām un šajā sakarā negūto peļņu saistībā ar ražas novākšanu;
- atlīdzību par zaudējumiem par negūto peļņu par lauksaimniecības zemes izmantošanas neiespējamību par 20 (divdesmit) gadu laika periodu (laika periods ir noteikts, piemērojot pēc analoģijas “naudas plūsmas novērtēšanas metodes” (ienākumu pieejas) aprēķinos izmantoto kapitalizācijas likmi 5% gadā;
- atlīdzību par zaudējumiem (Īpašnieka papildus izdevumus), kas radīsies, izbūvējot Rail Baltica dzelzceļa līniju, jo tiks apgrūtināta piekļuve pie citām ar Zemes vienību saistītajām zemes vienībām, kā arī Zemes vienības atlikušajai (neatsavināmajai) daļai;
- nodrošināt meliorācijas sistēmas darbību arī pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, jo jaunas meliorācijas sistēmas izbūve ir neiespējama, kā arī garantiju un kompensāciju 10 gadus.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 31.augusta lēmumu Nr. 03.1-14/2494:
1. Apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to atbilstoši Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībai EUR 3 798,90 (trīs tūkstoši septiņi simti deviņdesmit astoņi eiro un deviņdesmit centi) apmērā jeb EUR 1,26 par vienu zemes kvadrātmetru. Zemes kvadrātmetra tirgus vērtība būs piemērojama, veicot atlīdzības apmēra pārrēķinu, ja pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas zemes vienības platība tiks precizēta;
2. Konstatēja, ka Rail Baltica projekta ietvaros Īpašnieka prasījums par meliorācijas sistēmas darbības nodrošināšanu, kā arī garantiju un kompensāciju 10 gadus, nodrošināms atbilstoši SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kuri paredz, ka meliorācijas sistēmas darbība nedrīkst tikt pasliktināta vai traucēta. Projektējot un pārbūvējot esošo meliorācijas sistēmu, par projektēšanu atbildīgā un par būvdarbiem atbildīgā institūcija nodrošinās Īpašniekam piederošajā atlikušajā (neatsavināmajā) Zemes vienības daļā esošo likumīgi izbūvēto meliorācijas sistēmu funkcionalitātes saglabāšanu un to darbības nepasliktināšanu, tostarp meliorācijas sistēmas defektu un trūkumu novēršanas periodā. Atbildība par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, tostarp par to īpašumā esošo inženiertīklu bojājumiem ārpus dzelzceļa nodalījuma joslas, ja tie būs cēloniski saistīti ar būvdarbiem – ir būvuzņēmēja darbības tiešās sekas un šo seku novēršana tiek iekļauta institūcijas slēgtajos līgumos ar būvuzņēmējiem, tostarp līgumos tiek paredzēts defektu novēršanas periods. Īpašnieka iespējamie prasījumi par iespējamajiem zaudējumiem, kas saistīti ar  meliorācijas sistēmu darbības bojājumu vai traucējumu, tiks vērtēti pēc to faktiskās rašanās un prasījumu pamatojošo dokumentu iesniegšanas institūcijai;
3. Noraidīja un papildus tirgus vērtībai atlīdzības apmērā neiekļāva šādus Īpašnieka pieteiktos zaudējumu prasījumus:
3.1. Kompensēt zemes vienības atsavināmajā daļā veiktos ilgtermiņa ieguldījumus – ilgtermiņa ieguldījumi ievērtēti, nosakot Zemes vienības atsavināmās daļas tirgus vērtību, un tie papildus atlīdzības apmērā nav iekļaujami. Vērtētājs kā salīdzināmos objektus Vērtējumā ir izmantojis darījumus ar zemes vienībām, kuras tiek izmantotas lauksaimniecības vajadzībām un kurās arī ir veikti ilgtermiņa ieguldījumi, lai arī nākotnē no tām varētu gūt maksimālu labumu. Turklāt Īpašnieks neiesniedza dokumentus, kas pamato zaudējumu esamību;
3.2. Kompensēt negūto peļņu par lauksaimniecības zemes izmantošanas neiespējamību par 20 (divdesmit) gadu laika periodu – Zemes vienības potenciālais ienesīgums ir izvērtēts, nosakot Zemes vienības atsavināmās daļas tirgus vērtību. Pamatā lauksaimniecībā izmantojamām zemēm tiek izmantota tirgus (salīdzināmo darījumu) pieeja (izmantojot informāciju par notikušajiem darījumiem ar līdzīgas platības zemes vienībām, ar līdzīgu izmantošanu, atsevišķos gadījumos koriģējot cenu ar korekcijas koeficientiem, ja tiek konstatēti specifiski lietošanas tiesību apgrūtinājumi (piem. inženierkomunikāciju tīkli, aizsargjoslas, sarežģīts reljefs, applūstoša teritorija, u.c., kas ir ietekmējušas darījumu cenas), jo tirgū ir pietiekams skaits salīdzināmo darījumu par lauksaimniecībā izmantojamajām zemes vienībām, kuras pērkot, potenciālais pircējs pamatā ņem vērā zemes vienības potenciālo ienesīgumu. Slēdzot pirkuma līgumus par lauksaimniecībā izmantojamajām zemes vienībām, nav novērota tāda prakse, ka potenciālie īpašnieki tās iegādātos ar nodomu tās iznomāt (pārsvarā pircēji ir potenciālie zemes vienību izmantotāji - lauksaimnieki). No Vērtējuma secināms, ka Vērtētājs konkrētajā gadījumā veica Zemes vienības atsavināmās daļas vērtības tirgus aprēķinu arī ar ieņēmumu metodi, taču iegūtā Zemes vienības atsavināmās daļas tirgus vērtība bija zemāka nekā ar salīdzināmo darījumu metodi iegūtā;
3.3. Kompensēt zaudējumus saistībā ar iesēto graudu izmaksām un šajā sakarā negūto peļņu saistībā ar ražas novākšanu - tie ir nākotnes varbūtējie zaudējumi, kas šobrīd nav konstatējami. Turklāt Īpašnieks neiesniedza dokumentus, kas pamato zaudējumu esamību. Jautājums par ražas novākšanas iespējām tiks risināts, slēdzot pirkuma līgumu, kurā tiks noteikts termiņš Zemes vienības atsavināmās daļas atbrīvošanai, ievērojot arī plānotos būvdarbu uzsākšanas termiņus, vai arī Īpašnieks varēs iesniegt pierādījumus par zaudējumu esamību pēc pirkuma līguma noslēgšanas atbilstoši Ministru kabineta noteikumu 2. punktam;
3.4. Kompensēt zaudējumus (Īpašnieka papildus izdevumus), kas radīsies, izbūvējot Rail Baltica dzelzceļa līniju, jo tiks apgrūtināta piekļuve pie citām ar Zemes vienību saistītajām zemes vienībām, kā arī Zemes vienības atlikušajai (neatsavināmajai) daļai - atbilstoši par projektēšanu atbildīgās institūcijas sniegtajai informācijai Rail Baltica projekta risinājumi paredz jauna dzelzceļa sliedēm paralēla pašvaldības nozīmes ceļa izbūvi, kas nodrošinās piekļuvi Zemes vienības neatsavināmajai daļai. Minētā informācija ir ņemta vērā, nosakot atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību un izvērtējot atlikušās (neatsavināmās) Nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu. Zaudējumi sakarā ar piekļuves apgrūtināšanu uz šo brīdi nav konstatēti.
Īpašnieka aicinājums atsavināmo zemju vietā piedāvāt tās zemes, kuras pieder pašvaldībai vai VAS “Latvijas valsts meži” un kuras Īpašnieks par izsoles rezultātu cenu nomā no minētajām personām, ir pārrunāts ar Īpašnieka pārstāvi un, ņemot vērā atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas platību un konfigurāciju, Īpašnieks nelūdz jautājumu par atlīdzības kompensāciju ar līdzvērtīgu no pašvaldības nomātu nekustamo īpašumu risināt Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesā, savukārt normatīvie akti neparedz iespēju kā kompensācijas veidu izmantot valsts kapitālsabiedrību mantu.
Nekustamā īpašuma īpašnieks ir sniedzis piekrišanu Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma “Vanagi” Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4050 004 0025) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 004 0025) daļu aptuveni 0.3015 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas zemes platība var tikt precizēta).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, un 4. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots Nekustamā īpašuma daļā esošās Zemes vienības daļu aptuveni 0.2891 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta), un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu - nodot pašvaldības īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta un likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešās daļas noteikumiem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama  transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma daļas Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašum daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi