23-TA-3243: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 854 "Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" maksas pakalpojumu cenrādis"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta otrā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai precizētu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – Jūras administrācija) valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību, kā arī to personu loku, kuras atbrīvojamas no samaksas par Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Jūras administrācijas darbība ir balstīta uz Eiropas Savienības, starptautisko un nacionālo tiesību normu ievērošanu un ieviešanu kuģošanas drošībā, jūras vides aizsardzībā, kuģu reģistrēšanā, jūrnieku profesionālās sagatavotības kontrolē, jaunāko tehnoloģiju izmantošanā navigācijas tehnisko līdzekļu sistēmā un hidrogrāfijā. Jūras administrācijas darbība tiešā veidā nodrošina Eiropas Savienības, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas un citu Latvijas Republikai saistošu starptautisko normatīvo aktu un prasību monitoringu, ieviešanu un uzturēšanu nozarē, kas veicina kuģu drošu satiksmi Latvijas ūdeņos, Latvijas karoga kuģu atbilstību kuģošanas drošības prasībām, vides aizsardzību, Latvijas jūrnieku profesionālās konkurētspējas celšanu starptautiskajā darba tirgū, kā arī jūras negadījumu novēršanu.
Jūras administrācija atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajam deleģējumam un kompetencei veic tai noteiktās funkcijas. Minētās funkcijas tiek veiktas, nodrošinot tādos starptautisko publisko tiesību līgumos, kā 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS – 74), 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG), 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW), 1995.gada Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F), 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL 73/78), 1967.gada Starptautiskā hidrogrāfijas organizācijas konvencija, 2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā (MLC), 2004. gada Starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību, Starptautiskais kuģu un ostu aizsardzības kodekss (ISPS kodekss), izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanu un izpildi.
Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem tiek piemērota maksa, kas noteikta ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr.854 „Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Jūras administrācija” maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – MK noteikumi Nr.854).
Kopš MK noteikumu Nr.854 spēkā stāšanās, būtiski ir pieaugušas ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas (gan tiešās, gan netiešās), kas attiecīgi ietekmē Jūras administrācijas sniegto pakalpojumu pašizmaksu. Viens no tarifu pārskatīšanas galvenajiem mērķiem ir nodrošināt, ka Jūras administrācijas pakalpojumi netiek sniegti zem pašizmaksas, ņemot vērā 2022. gada un 2023. gada kopējo izmaksu pieaugumu tautsaimniecībā. Jūras administrācijas priekšlikumi tarifu noteikšanai ir izvēlēti tādi, lai radītu pēc iespējas mazāku slogu jūrniecības nozarei un tranzīta sektoram, vienlaikus sniegto pakalpojumu un produktu kvalitātes uzlabošana ir pastāvīgs Jūras administrācijas ilgtermiņa mērķis. Pakalpojumu un produktu digitalizācija, elektronisko dokumentu ieviešana, klienta patērētā laika pakalpojuma saņemšanai samazināšana, attālināta pakalpojumu sniegšana ir galvenie darbības virzieni.
Jūras administrācijas atbildīgo speciālistu atalgojumam paredzēto izmaksu sadaļa kopš MK noteikumu Nr.854 spēkā stāšanās ir pieaugusi vidēji par 20%. Jāņem vērā, ka Jūras administrācijas inspektoriem ir jānodrošina īpašs darba režīms, jo darbs notiek arī brīvdienās un svētku dienās, un inspektoriem jābūt pieejamiem 24 stundas diennaktī. Vienlaikus Jūras administrācijai ir jānodrošina augsti kvalificētu speciālistu piesaiste un konkurētspējīga atalgojuma politika. Tādējādi darbinieku piesaiste un noturēšana ir izaicinājums, jo darba samaksu nozares uzņēmumu līmenī uzturēt ir sarežģīti. Inflācijas rezultātā, kopš MK noteikumu Nr.854 spēkā stāšanās ir pieaugušas arī citas pašizmaksas kalkulācijā ietilpstošās izmaksas. Būtisks ir bijis degvielas cenu kāpums, kas, ņemot vērā pakalpojumu sniegšanas specifiku, paredz pakalpojumu sniegšanu visās Latvijas ostās, izmantojot transportu, tādējādi radot papildu izdevumu slogu. Būtiski pieaugušas ir arī komunālo pakalpojumu cenas, tostarp gāzei, siltumenerģijai, elektrībai. Strauji ir augušas arī programmatūru, informācijas sistēmu un datu bāžu uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas, jo īpaši saistībā ar datu drošības un aizsardzības nodrošināšanu.
Eiropas Komisija un Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) veic regulāras vizītes un pārbaudes dalībvalstīs, lai pārliecinātos par normatīvā regulējuma atbilstošu ieviešanu un piemērošanu. Jūrniecības sektoram piemērojamo prasību kopums turpina pieaugt, līdz ar to Jūras administrācijas sniegto pakalpojumu izmaksas ir jāpārskata, jo pārbaudēs un pakalpojumu sniegšanā nākas izvērtēt papildu prasības.
Neilgi pirms MK noteikumu Nr.854 spēkā stāšanās notika Eiropas Komisijas pārbaude jūras satiksmes aizsardzības jomā, t.i., pārbaude par to, kā Latvijā ir ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu. Šīs pārbaudes ietvaros tika identificētas jomas, kurās Jūras administrācijai nepieciešams veikt darbības uzlabojumus, kā piemēram:
· nepieciešams uzlabot ostu un ostas iekārtu aizsardzības novērtējumu kvalitāti, t.sk. pievēršot pastiprinātu uzmanību tādam aktuālam jautājumam kā datorsistēmu un tīklu aizsardzība;
· nepieciešams uzlabot kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības plānu satura uzraudzību, t.sk. stingrāk kontrolējot to, lai attiecīgais plāns pilnā mērā atbilstu attiecīgajam novērtējumam;
· nepieciešams uzlabot kontroli pār to, lai kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības novērtējumi un plāni tiktu savlaicīgi aktualizēti;
· aizsardzības pārbaudēs nepieciešams piemērot stingrāku pieeju, nevienā mirklī nepieļaujot pat minimālas atkāpes no izvirzītajām prasībām;
· nepieciešams uzlabot kontroli pār to, lai pilnīgi visi kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības plānos paredzētie aizsardzības pasākumi (t.sk. visas plānotās apmācības, treniņi un mācības) tiktu praktiski īstenoti;
· nepieciešams uzlabot aizsardzības deklarāciju satura uzraudzību;
· nepieciešams uzlabot atzīto aizsardzības organizāciju pilnvarošanas un uzraudzības kvalitāti;
· nepieciešams uzlabot informācijas sniegšanas Eiropas Komisijai kvalitāti.
Jūras administrācija pārskata un koriģē procesus atbilstoši Eiropas Komisijas norādījumiem un ierosinājumiem, piemēram:
· gatavojot ostu un ostas iekārtu aizsardzības novērtējumus, pievērš pastiprinātu uzmanību datorsistēmu un tīklu aizsardzības jautājumam;
· veic detalizētākas kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības pārbaudes;
· pastiprina atzīto aizsardzības organizāciju uzraudzību.
2021. gadā notikušas Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) vizītes, lai pārbaudītu, kā Latvijā ir ieviestas ar pasažieru kuģu drošību saistītās direktīvas, t.i.:
- Padomes 1998. gada 18. jūnija Direktīva 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 14. aprīļa Direktīva 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem.
2023. gadā notika Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) vizīte, lai pārbaudītu, kā Latvijā ir ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/90/ES par kuģu aprīkojumu.
Iepriekš minēto Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) vizīšu rezultātā Jūras administrācijai tika norādītas jomas, kurās būtu nepieciešams veikt pilnveides pasākumus, piemēram, starptautiskajā kuģošanā iesaistīto kuģu apskates jāveic padziļinātāk, izvērtējot dažādus kuģošanas drošības un vides aizsardzības aspektus, jāizstrādā papildu dokumentācija pārbaužu veikšanai, jāpastiprina atzīto klasifikācijas sabiedrību uzraudzība, kā arī jānodrošina kuģu aprīkojuma pārbaudes pilnībā nevis tikai izlases kārtībā.
Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) norādīto pilnveidojumu ieviešanai Jūras administrācijai nepieciešams patērēt vairāk cilvēkstundu virknei kuģu pārbaužu pakalpojuma sniegšanai, kā arī padziļinātas zināšanas noteiktos jautājumos un tādējādi ir nepieciešamība celt Jūras administrācijas darbinieku kvalifikāciju, kā rezultātā palielinās pakalpojumu izmaksas.
Šobrīd ES Padomes darba grupās tiek izskatīti Eiropas Komisijas priekšlikumi grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/16/EK par ostas valsts kontroli un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu. Ar minētajiem grozījumiem paredzēts ieviest jaunas prasības, piemēram, kā instrumentus ostas valsts kontrolei noteikt papildus starptautiskās konvencijas. Tādējādi, lai nodrošinātu minēto uzdevumu izpildi Jūras administrācijai būs vajadzīgi papildus resursi un inspektoru apmācība.
Jūras administrācija ir pārskatījusi Kuģošanas drošības inspekcijas darba apjomus, lai padziļinātāk veiktu kuģa apskates un nodrošinātu kuģa drošības pārbaudes. Jūras administrācija pēc būtības ir pārskatījusi arī Kuģošanas Drošības departamenta, Kuģošanas drošības inspekcijas, Jūrnieku reģistra, Latvijas Kuģu reģistra, Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas sniegto pakalpojumu izmaksas.
Jūras administrācijas darba kvalitātes uzturēšana augstā līmenī ir vitāli svarīga, ņemot vērā, ka šai kapitālsabiedrībai ir deleģēts absolūtais vairākums no valsts pārvaldes funkcijām jūrlietu jomā (skat. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmo daļu), turklāt arī esošo uzdevumu tvērums paplašinās, piemēram, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktās ostas valsts kontroles ietvaros veikto ārvalstu kuģu pārbaudes, lai pārliecinātos par šo kuģu atbilstību starptautiskajam regulējumam kuģu drošības, vides aizsardzības, jūrnieku labklājības un citās jomās, kļūst aizvien plašākas, jo paplašinās pats šis starptautiskais regulējums.
Lai nodrošinātu Jūras administrācijas darbību un attīstību atbilstoši jaunajiem izaicinājumiem un globālajām tendencēm jūrniecībā, nepieciešams pārskatīt Jūras administrācijas sniedzamo publisko maksas pakalpojumu klāstu un veikt maksas pakalpojumu cenu pārrēķinu.
Jūras administrācija atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajam deleģējumam un kompetencei veic tai noteiktās funkcijas. Minētās funkcijas tiek veiktas, nodrošinot tādos starptautisko publisko tiesību līgumos, kā 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS – 74), 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG), 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW), 1995.gada Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F), 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL 73/78), 1967.gada Starptautiskā hidrogrāfijas organizācijas konvencija, 2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā (MLC), 2004. gada Starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību, Starptautiskais kuģu un ostu aizsardzības kodekss (ISPS kodekss), izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanu un izpildi.
Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem tiek piemērota maksa, kas noteikta ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr.854 „Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Jūras administrācija” maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – MK noteikumi Nr.854).
Kopš MK noteikumu Nr.854 spēkā stāšanās, būtiski ir pieaugušas ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas (gan tiešās, gan netiešās), kas attiecīgi ietekmē Jūras administrācijas sniegto pakalpojumu pašizmaksu. Viens no tarifu pārskatīšanas galvenajiem mērķiem ir nodrošināt, ka Jūras administrācijas pakalpojumi netiek sniegti zem pašizmaksas, ņemot vērā 2022. gada un 2023. gada kopējo izmaksu pieaugumu tautsaimniecībā. Jūras administrācijas priekšlikumi tarifu noteikšanai ir izvēlēti tādi, lai radītu pēc iespējas mazāku slogu jūrniecības nozarei un tranzīta sektoram, vienlaikus sniegto pakalpojumu un produktu kvalitātes uzlabošana ir pastāvīgs Jūras administrācijas ilgtermiņa mērķis. Pakalpojumu un produktu digitalizācija, elektronisko dokumentu ieviešana, klienta patērētā laika pakalpojuma saņemšanai samazināšana, attālināta pakalpojumu sniegšana ir galvenie darbības virzieni.
Jūras administrācijas atbildīgo speciālistu atalgojumam paredzēto izmaksu sadaļa kopš MK noteikumu Nr.854 spēkā stāšanās ir pieaugusi vidēji par 20%. Jāņem vērā, ka Jūras administrācijas inspektoriem ir jānodrošina īpašs darba režīms, jo darbs notiek arī brīvdienās un svētku dienās, un inspektoriem jābūt pieejamiem 24 stundas diennaktī. Vienlaikus Jūras administrācijai ir jānodrošina augsti kvalificētu speciālistu piesaiste un konkurētspējīga atalgojuma politika. Tādējādi darbinieku piesaiste un noturēšana ir izaicinājums, jo darba samaksu nozares uzņēmumu līmenī uzturēt ir sarežģīti. Inflācijas rezultātā, kopš MK noteikumu Nr.854 spēkā stāšanās ir pieaugušas arī citas pašizmaksas kalkulācijā ietilpstošās izmaksas. Būtisks ir bijis degvielas cenu kāpums, kas, ņemot vērā pakalpojumu sniegšanas specifiku, paredz pakalpojumu sniegšanu visās Latvijas ostās, izmantojot transportu, tādējādi radot papildu izdevumu slogu. Būtiski pieaugušas ir arī komunālo pakalpojumu cenas, tostarp gāzei, siltumenerģijai, elektrībai. Strauji ir augušas arī programmatūru, informācijas sistēmu un datu bāžu uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas, jo īpaši saistībā ar datu drošības un aizsardzības nodrošināšanu.
Eiropas Komisija un Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) veic regulāras vizītes un pārbaudes dalībvalstīs, lai pārliecinātos par normatīvā regulējuma atbilstošu ieviešanu un piemērošanu. Jūrniecības sektoram piemērojamo prasību kopums turpina pieaugt, līdz ar to Jūras administrācijas sniegto pakalpojumu izmaksas ir jāpārskata, jo pārbaudēs un pakalpojumu sniegšanā nākas izvērtēt papildu prasības.
Neilgi pirms MK noteikumu Nr.854 spēkā stāšanās notika Eiropas Komisijas pārbaude jūras satiksmes aizsardzības jomā, t.i., pārbaude par to, kā Latvijā ir ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu. Šīs pārbaudes ietvaros tika identificētas jomas, kurās Jūras administrācijai nepieciešams veikt darbības uzlabojumus, kā piemēram:
· nepieciešams uzlabot ostu un ostas iekārtu aizsardzības novērtējumu kvalitāti, t.sk. pievēršot pastiprinātu uzmanību tādam aktuālam jautājumam kā datorsistēmu un tīklu aizsardzība;
· nepieciešams uzlabot kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības plānu satura uzraudzību, t.sk. stingrāk kontrolējot to, lai attiecīgais plāns pilnā mērā atbilstu attiecīgajam novērtējumam;
· nepieciešams uzlabot kontroli pār to, lai kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības novērtējumi un plāni tiktu savlaicīgi aktualizēti;
· aizsardzības pārbaudēs nepieciešams piemērot stingrāku pieeju, nevienā mirklī nepieļaujot pat minimālas atkāpes no izvirzītajām prasībām;
· nepieciešams uzlabot kontroli pār to, lai pilnīgi visi kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības plānos paredzētie aizsardzības pasākumi (t.sk. visas plānotās apmācības, treniņi un mācības) tiktu praktiski īstenoti;
· nepieciešams uzlabot aizsardzības deklarāciju satura uzraudzību;
· nepieciešams uzlabot atzīto aizsardzības organizāciju pilnvarošanas un uzraudzības kvalitāti;
· nepieciešams uzlabot informācijas sniegšanas Eiropas Komisijai kvalitāti.
Jūras administrācija pārskata un koriģē procesus atbilstoši Eiropas Komisijas norādījumiem un ierosinājumiem, piemēram:
· gatavojot ostu un ostas iekārtu aizsardzības novērtējumus, pievērš pastiprinātu uzmanību datorsistēmu un tīklu aizsardzības jautājumam;
· veic detalizētākas kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības pārbaudes;
· pastiprina atzīto aizsardzības organizāciju uzraudzību.
2021. gadā notikušas Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) vizītes, lai pārbaudītu, kā Latvijā ir ieviestas ar pasažieru kuģu drošību saistītās direktīvas, t.i.:
- Padomes 1998. gada 18. jūnija Direktīva 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 14. aprīļa Direktīva 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem.
2023. gadā notika Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) vizīte, lai pārbaudītu, kā Latvijā ir ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/90/ES par kuģu aprīkojumu.
Iepriekš minēto Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) vizīšu rezultātā Jūras administrācijai tika norādītas jomas, kurās būtu nepieciešams veikt pilnveides pasākumus, piemēram, starptautiskajā kuģošanā iesaistīto kuģu apskates jāveic padziļinātāk, izvērtējot dažādus kuģošanas drošības un vides aizsardzības aspektus, jāizstrādā papildu dokumentācija pārbaužu veikšanai, jāpastiprina atzīto klasifikācijas sabiedrību uzraudzība, kā arī jānodrošina kuģu aprīkojuma pārbaudes pilnībā nevis tikai izlases kārtībā.
Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) norādīto pilnveidojumu ieviešanai Jūras administrācijai nepieciešams patērēt vairāk cilvēkstundu virknei kuģu pārbaužu pakalpojuma sniegšanai, kā arī padziļinātas zināšanas noteiktos jautājumos un tādējādi ir nepieciešamība celt Jūras administrācijas darbinieku kvalifikāciju, kā rezultātā palielinās pakalpojumu izmaksas.
Šobrīd ES Padomes darba grupās tiek izskatīti Eiropas Komisijas priekšlikumi grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/16/EK par ostas valsts kontroli un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu. Ar minētajiem grozījumiem paredzēts ieviest jaunas prasības, piemēram, kā instrumentus ostas valsts kontrolei noteikt papildus starptautiskās konvencijas. Tādējādi, lai nodrošinātu minēto uzdevumu izpildi Jūras administrācijai būs vajadzīgi papildus resursi un inspektoru apmācība.
Jūras administrācija ir pārskatījusi Kuģošanas drošības inspekcijas darba apjomus, lai padziļinātāk veiktu kuģa apskates un nodrošinātu kuģa drošības pārbaudes. Jūras administrācija pēc būtības ir pārskatījusi arī Kuģošanas Drošības departamenta, Kuģošanas drošības inspekcijas, Jūrnieku reģistra, Latvijas Kuģu reģistra, Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas sniegto pakalpojumu izmaksas.
Jūras administrācijas darba kvalitātes uzturēšana augstā līmenī ir vitāli svarīga, ņemot vērā, ka šai kapitālsabiedrībai ir deleģēts absolūtais vairākums no valsts pārvaldes funkcijām jūrlietu jomā (skat. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmo daļu), turklāt arī esošo uzdevumu tvērums paplašinās, piemēram, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktās ostas valsts kontroles ietvaros veikto ārvalstu kuģu pārbaudes, lai pārliecinātos par šo kuģu atbilstību starptautiskajam regulējumam kuģu drošības, vides aizsardzības, jūrnieku labklājības un citās jomās, kļūst aizvien plašākas, jo paplašinās pats šis starptautiskais regulējums.
Lai nodrošinātu Jūras administrācijas darbību un attīstību atbilstoši jaunajiem izaicinājumiem un globālajām tendencēm jūrniecībā, nepieciešams pārskatīt Jūras administrācijas sniedzamo publisko maksas pakalpojumu klāstu un veikt maksas pakalpojumu cenu pārrēķinu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai Jūras administrācija būtu spējīga nodrošināt valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtos maksas pakalpojumus uzņemto saistību ietvaros pilnā apmērā un nezaudētu konkurētspēju, un būtu vērsta uz turpmāko attīstību, ir nepieciešams paaugstināt maksas tarifus par pakalpojumiem. Ievērojot, ka ir palielinājušās vienas cilvēkresursu stundas izmaksas un izvērtējot MK noteikumos Nr. 854 iekļautos Jūras administrācijas sniegtos publisko maksas pakalpojumus, ir konstatēts, ka, ir nepieciešams grozīt Jūras administrācijas cenrādi, precizējot Jūras administrācijas sniedzamo publisko maksas pakalpojumu klāstu un veicot maksas pakalpojumu cenu pārrēķinu. Vienlaikus, ņemot vērā, ka navigācijas maksu aprēķina par pamatu ņemot Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) iesniegto informāciju, sekmīgai navigācijas maksas administrēšanas procesa digitalizācijai ir identificēta vajadzība salāgot navigācijas maksas piemērošanu ar Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) iekļaujamo informāciju par kuģu tipiem.
Risinājuma apraksts
Projektā ietvertie Jūras administrācijas maksas pakalpojumu izcenojumi noteikti, balstoties uz Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumu Nr.333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 333) paredzēto aprēķinu metodiku.
Pakalpojumu cenas aprēķinātas rūpīgi izvērtējot sniegtā pakalpojuma pašizmaksu, tirgus tendences, energoresursu un citu cenu pieaugumu. Palielinājums vidēji nepārsniedz inflācijas rādītājus, turklāt daļā pakalpojumu cenas ir palikušas nemainīgas, piemēram, beramkravu termināļu pārbaudes, zvejas laivu ikgadējās apskates, jūrnieku grāmatiņas izsniegšana jūrniekiem, jūrniecības izglītības iestādes izglītojamajiem vai ārvalsts jūrniekiem steidzamības kārtībā vai ja to izsniedz pazaudētās vai anulētās vietā, STCW-F konvencijas vai nekonvenciālā kompetences sertifikāta izsniegšana, loča, kuģu satiksmes vadības (VTS) operatora kompetences novērtēšana un kvalifikācijas sertifikāta izsniegšana, kuģa reģistrācijas un pārreģistrācijas ieraksta izdarīšana Kuģu reģistra grāmatā, kā arī aizsardzības sistēmas novērtēšana ostās un atzītās aizsardzības organizācijas audits.
Noteikumu projektā iekļauto maksas pakalpojumu izcenojumi ietver visas tiešās un netiešās izmaksas, kas rodas, sniedzot attiecīgos maksas pakalpojumus, un tie noteikti, ievērojot MK noteikumu Nr. 333 prasības.
Jūras administrācijas sniegto maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķināšanas pamatā ir darbaspēka izmaksas, kas vidēji sastāda 79% no kopējā pakalpojumu pašizmaksas apmēra, tādējādi pakalpojumu maksas aprēķināšanas metodika ir balstīta uz stundas tarifa likmes principu. Visu maksas pakalpojumu sniegšanā iesaistīto cilvēkresursu izmaksas ir pieaugušas, turklāt ir būtiski pieaugušas arī netiešās izmaksas, iestādes vadībā un administrācijā nodarbināto darbinieku un citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšana iemaksas, visu komunālo pakalpojumu, maksas pakalpojumu sniegšanā nepieciešamo materiālu un iekārtu uzturēšanas izmaksas, nomas maksas un apdrošināšanas maksājumi un citi ar maksas pakalpojumu sniegšanu netieši saistītie izdevumi. Maksas pakalpojumu cenas aprēķinātas, lai segtu ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas, vienlaikus nodrošinot, ka maksas pakalpojumu cenas nepārsniedz ar to sniegšanu saistītos izdevumus saglabājot konkurētspēju. Jūras administrācijas maksas pakalpojumu cenu izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar izdevumu pieaugumu vispārējo cenu pieauguma rezultātā. Projektā tiek saglabātas atlaides pakalpojuma cenai iegūstot pirmo virsnieka kvalifikācijas sertifikātu vai komersanta, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā darbības novērtējuma cenai, ja Latvijas izglītības iestādes jūrnieka kvalifikācijas sertifikāta saņemšanai nepieciešamās izglītības programmas izglītojamajiem, kurus komersants, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā, saskaņā ar noslēgto līgumu par mācību praksi starp komersantu, izglītības iestādi un praktikantu laikposmā no iepriekšējā darbības novērtējuma līdz kārtējā gada darbības novērtējumam ir nodrošinājis ar prakses vietu uz atbilstoša kuģa. Ar Projektu netiek mainīti MK noteikumos Nr.854 noteiktie subjekti, kas atbrīvoti no samaksas par MK noteikumos Nr.854 noteikto pakalpojumu saņemšanas, izņemot MK noteikumu Nr.854 27.punkts tiek svītrots, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, tostarp vienotu pakalpojumu maksu visām jūrniecības profesionālas sagatavošanas iestādēm. Lai uzlabotu navigācijas maksas administrēšanas procesu, plānots precizēt MK noteikumu Nr.854 18.punktu un to pielikuma 39.punktu, kā arī papildināt noteikumus ar 22.1 punktu, tādējādi:
- kuģu tipi attiecībā uz navigācijas maksu pēc iespējas tiek salāgoti ar tiem kuģiem, kuriem ir saistoša ziņošana Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), izpildot ostu formalitāšu (Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumi Nr.339 “Noteikumi par ostu formalitātēm”) prasības,
- kuģu atlases nolūkam tiek salāgoti kuģu tipi ar Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) iekļaujamo informāciju par kuģu tipiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas (UNECE) Ieteikumu Nr. 28 (Code List Recommendations|UNECE) un kuģu ienākšanas mērķiem atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas elektroniskās datu apmaiņas standartiem administrācijas, tirdzniecības un transporta jomā (ANO EDIFACT kodi (8025)). Minētais klasifikators tiek izmantots, lai nodrošinātu Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmās daļas 12.1 punktā noteikto savietojamību ar Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (SafeSeaNet sistēma).
Projekta sākotnējā versija tika sagatavota 2023.gada 3.ceturksnī. Latvijas ostu apmeklējušo kuģu skaits 2023.gada otrajā pusgadā būtiski samazinājās salīdzinot ar 2022.gadu, jo īpaši tas bija novērojams 2023.gada nogalē un šī tendence turpinās arī 2024.gadā. Kopumā 2023.gadā Latvijas ostas apmeklējušo kuģu skaits salīdzinot ar 2022.gadu ir par aptuveni 1000 kuģiem mazāks, tādējādi ir nepieciešams pārskatīt navigācijas pakalpojumu maksas tarifus. Pārskatot navigācijas pakalpojumu maksas tarifus, mazāks pieaugums (5% apmērā) ir paredzēts pasažieru, konteineru kuģiem un prāmjiem, kas viena gada ietvaros Latvijas ostas apmeklē regulāri. Savukārt lielāks tarifu pieaugums (20% apmērā) paredzēts kuģiem, kas Latvijas ostas apmeklē neregulāri un līdz ar to tarifu izmaiņu ietekme ir salīdzinoši neliela pie kopējām ostas apmeklējuma izmaksām.
Precizēt MK noteikumu Nr.854 7.2.apakšpunktu, 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 21., 22., 26.punktu un 1.pielikumu, svītrot MK noteikumu Nr.854 6., 20. un 27.punktu, kā arī papildināt MK noteikumus Nr.854 ar 22.1 un 22.2 punktu.
Pakalpojumu cenas aprēķinātas rūpīgi izvērtējot sniegtā pakalpojuma pašizmaksu, tirgus tendences, energoresursu un citu cenu pieaugumu. Palielinājums vidēji nepārsniedz inflācijas rādītājus, turklāt daļā pakalpojumu cenas ir palikušas nemainīgas, piemēram, beramkravu termināļu pārbaudes, zvejas laivu ikgadējās apskates, jūrnieku grāmatiņas izsniegšana jūrniekiem, jūrniecības izglītības iestādes izglītojamajiem vai ārvalsts jūrniekiem steidzamības kārtībā vai ja to izsniedz pazaudētās vai anulētās vietā, STCW-F konvencijas vai nekonvenciālā kompetences sertifikāta izsniegšana, loča, kuģu satiksmes vadības (VTS) operatora kompetences novērtēšana un kvalifikācijas sertifikāta izsniegšana, kuģa reģistrācijas un pārreģistrācijas ieraksta izdarīšana Kuģu reģistra grāmatā, kā arī aizsardzības sistēmas novērtēšana ostās un atzītās aizsardzības organizācijas audits.
Noteikumu projektā iekļauto maksas pakalpojumu izcenojumi ietver visas tiešās un netiešās izmaksas, kas rodas, sniedzot attiecīgos maksas pakalpojumus, un tie noteikti, ievērojot MK noteikumu Nr. 333 prasības.
Jūras administrācijas sniegto maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķināšanas pamatā ir darbaspēka izmaksas, kas vidēji sastāda 79% no kopējā pakalpojumu pašizmaksas apmēra, tādējādi pakalpojumu maksas aprēķināšanas metodika ir balstīta uz stundas tarifa likmes principu. Visu maksas pakalpojumu sniegšanā iesaistīto cilvēkresursu izmaksas ir pieaugušas, turklāt ir būtiski pieaugušas arī netiešās izmaksas, iestādes vadībā un administrācijā nodarbināto darbinieku un citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšana iemaksas, visu komunālo pakalpojumu, maksas pakalpojumu sniegšanā nepieciešamo materiālu un iekārtu uzturēšanas izmaksas, nomas maksas un apdrošināšanas maksājumi un citi ar maksas pakalpojumu sniegšanu netieši saistītie izdevumi. Maksas pakalpojumu cenas aprēķinātas, lai segtu ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas, vienlaikus nodrošinot, ka maksas pakalpojumu cenas nepārsniedz ar to sniegšanu saistītos izdevumus saglabājot konkurētspēju. Jūras administrācijas maksas pakalpojumu cenu izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar izdevumu pieaugumu vispārējo cenu pieauguma rezultātā. Projektā tiek saglabātas atlaides pakalpojuma cenai iegūstot pirmo virsnieka kvalifikācijas sertifikātu vai komersanta, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā darbības novērtējuma cenai, ja Latvijas izglītības iestādes jūrnieka kvalifikācijas sertifikāta saņemšanai nepieciešamās izglītības programmas izglītojamajiem, kurus komersants, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā, saskaņā ar noslēgto līgumu par mācību praksi starp komersantu, izglītības iestādi un praktikantu laikposmā no iepriekšējā darbības novērtējuma līdz kārtējā gada darbības novērtējumam ir nodrošinājis ar prakses vietu uz atbilstoša kuģa. Ar Projektu netiek mainīti MK noteikumos Nr.854 noteiktie subjekti, kas atbrīvoti no samaksas par MK noteikumos Nr.854 noteikto pakalpojumu saņemšanas, izņemot MK noteikumu Nr.854 27.punkts tiek svītrots, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, tostarp vienotu pakalpojumu maksu visām jūrniecības profesionālas sagatavošanas iestādēm. Lai uzlabotu navigācijas maksas administrēšanas procesu, plānots precizēt MK noteikumu Nr.854 18.punktu un to pielikuma 39.punktu, kā arī papildināt noteikumus ar 22.1 punktu, tādējādi:
- kuģu tipi attiecībā uz navigācijas maksu pēc iespējas tiek salāgoti ar tiem kuģiem, kuriem ir saistoša ziņošana Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), izpildot ostu formalitāšu (Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumi Nr.339 “Noteikumi par ostu formalitātēm”) prasības,
- kuģu atlases nolūkam tiek salāgoti kuģu tipi ar Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) iekļaujamo informāciju par kuģu tipiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas (UNECE) Ieteikumu Nr. 28 (Code List Recommendations|UNECE) un kuģu ienākšanas mērķiem atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas elektroniskās datu apmaiņas standartiem administrācijas, tirdzniecības un transporta jomā (ANO EDIFACT kodi (8025)). Minētais klasifikators tiek izmantots, lai nodrošinātu Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmās daļas 12.1 punktā noteikto savietojamību ar Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (SafeSeaNet sistēma).
Projekta sākotnējā versija tika sagatavota 2023.gada 3.ceturksnī. Latvijas ostu apmeklējušo kuģu skaits 2023.gada otrajā pusgadā būtiski samazinājās salīdzinot ar 2022.gadu, jo īpaši tas bija novērojams 2023.gada nogalē un šī tendence turpinās arī 2024.gadā. Kopumā 2023.gadā Latvijas ostas apmeklējušo kuģu skaits salīdzinot ar 2022.gadu ir par aptuveni 1000 kuģiem mazāks, tādējādi ir nepieciešams pārskatīt navigācijas pakalpojumu maksas tarifus. Pārskatot navigācijas pakalpojumu maksas tarifus, mazāks pieaugums (5% apmērā) ir paredzēts pasažieru, konteineru kuģiem un prāmjiem, kas viena gada ietvaros Latvijas ostas apmeklē regulāri. Savukārt lielāks tarifu pieaugums (20% apmērā) paredzēts kuģiem, kas Latvijas ostas apmeklē neregulāri un līdz ar to tarifu izmaiņu ietekme ir salīdzinoši neliela pie kopējām ostas apmeklējuma izmaksām.
Precizēt MK noteikumu Nr.854 7.2.apakšpunktu, 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 21., 22., 26.punktu un 1.pielikumu, svītrot MK noteikumu Nr.854 6., 20. un 27.punktu, kā arī papildināt MK noteikumus Nr.854 ar 22.1 un 22.2 punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Lai nodrošinātu, ka cena, par kādu Jūras administrācija sniedz pakalpojumu, nebūtu mazāka par aprēķinātā pakalpojuma pašizmaksu, stundas tarifa likme ir jānosaka 70,00 euro apmērā. Tas ietver sevī tiešās darbaspēka, materiālu, pārdošanas un uzturēšanas izmaksas, iekļaujot tikai ekonomiski pamatotus izdevumus. Šāds paaugstinājums ir samērīgs un nerada būtisku negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību, bet no otras puses nodrošina Jūras administrācijas attīstību un tai uzticēto uzdevumu kvalitatīvu veikšanu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Jūras administrācija 2 nedēļu laikā pēc Projekta spēkā stāšanās veiks attiecīgo pakalpojumu aprakstīšanu un aktualizāciju sistēmā VIRSIS saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība".
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Jūrnieku reģistrā sertificēti jūrnieki – aptuveni 10 830 personas, kuras apgūst Satiksmes ministrijas sertificētas jūrniecības izglītības programmas 2023.gadā - aptuveni 1800 personas apgūst kuģu virsnieku, savukārt aptuveni 80 personas - ierindas jūrnieku izglītības programmas Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēto kuģu īpašnieki, atpūtas kuģu īpašnieki (uz 2023.gada 1.oktobri reģistrēto kuģu skaits ir 344, atpūtas kuģu skaits ir 716).
Ietekmes apraksts
Administratīvais slogs mērķgrupām palielinās, jo ar Projektu palielināta maksa par Jūras administrācijas sniegtajiem pakalpojumiem.
Juridiskās personas
- Jūras administrācijas sniegto publisko maksas pakalpojumu saņēmēji, Latvijas ostās ienākošo kuģu (arī regulārā satiksmē iesaistīto) īpašnieki, Latvijas ostas Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēto kuģu īpašnieki, atpūtas kuģu īpašnieki (uz 2023.gada 1.oktobri reģistrēto kuģu skaits ir 344, atpūtas kuģu skaits ir 716) Komersanti, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā – 53 Jūrnieku profesionālās sagatavošanas iestādes, kas īsteno Satiksmes ministrijas sertificētas jūrniecības izglītības un/vai mācību kursu programmas - 7
Ietekmes apraksts
Administratīvais slogs mērķgrupām palielinās, jo ar Projektu palielināta maksa par Jūras administrācijas sniegtajiem pakalpojumiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ņemot vērā to, ka Jūras administrācija pilda tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, Jūras administrācijas sniegtajiem maksas pakalpojumiem saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astoto daļu netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VSIA "Latvijas Jūras administrācija"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/26a9fc31-6153-4475-8612-3512f2d69e42
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA "Latvijas Jūras administrācija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi