24-TA-1840: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 605 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kuros cietuši karavīri, valsts aizsardzības dienesta karavīri dienesta laikā un zemessargi, pildot dienestu Zemessardzē"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka nelaimes gadījumu, kurā ir cietis karavīrs, kas pārvietots uz valsts drošības iestādi, izmeklē šīs valsts drošības iestādes vadītāja izveidota izmeklēšanas komisija, komisijā neiekļaujot pārstāvi no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tā nodrošinot atbilstību valsts drošības iestāžu darbību reglamentējošajam normatīvo aktu regulējumam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt valsts drošības iestādes, tai skaitā Aizsardzības ministrijas padotībā esošās valsts drošības iestādes - Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, informācijas aizsardzību un nelaimes gadījumu, kuros cietis karavīrs, kurš pārvietots uz valsts drošības iestādi, izmeklēšanas atbilstību Valsts drošības iestāžu likumam un Ministru kabineta 2020. gada 21. janvāra noteikumiem Nr.42 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, ja nelaimes gadījumā ir cietis karavīrs, kas pārvietots uz valsts drošības iestādi, nelaimes gadījumu izmeklē šīs valsts drošības iestādes vadītāja izveidota izmeklēšanas komisija, kurā ir noticis nelaimes gadījums, komisijā iekļaujot pārstāvi no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts drošības iestāžu likums paredz īpašu, no vispārējās kārtības atšķirīgu valsts drošības iestāžu informācijas aizsardzības kārtību, saskaņā ar kuru tikai valsts drošības iestāžu vadītājiem ir ekskluzīvas tiesības izvērtēt un izlemt, vai un cik lielā apmērā attiecīgās valsts drošības iestādes informācija var tikt izpausta (skat. Valsts drošības iestāžu likuma 17. panta pirmo daļu, 26. panta otro daļu un Augstākās tiesas 2012. gada 15. jūnija spriedumu lietā Nr. A420823710 (SKA-272/2012) par valsts drošības iestāžu informācijas atšķirīgo aizsardzības kārtību). Tādējādi konstatējams, ka Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 605 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kuros cietuši karavīri, valsts aizsardzības dienesta karavīri dienesta laikā un zemessargi, pildot dienestu Zemessardzē" 12. punkts jāprecizē atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma regulējumam.
Atbilstoši Militārā dienesta likuma 27. panta trešajai daļai un Aizsardzības ministrijas 2015. gada 8. jūnija noteikumu Nr.70-NOT "Karavīru pārvietošana uz Militārās izlūkošanas un drošības dienestu" 9. punktam uz Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (turpmāk - MIDD) pārvietotais karavīrs ir iecelts amatā MIDD, pakļauts MIDD priekšniekam un pilda valsts drošības iestādes amatpersonas pienākumus saskaņā ar valsts drošības iestāžu darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Ievērojot minēto, nelaimes gadījumu izmeklēšana, ja nelaimes gadījumā cietis uz MIDD pārvietots un amatā iecelts karavīrs, ir MIDD kompetencē un veicama analoģiski Ministru kabineta 2020. gada 21. janvāra noteikumiem Nr.42 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki", kas neparedz trešo personu dalību izmeklēšanas komisijā. Šāda kārtība būtu piemērojama, pārvietojot karavīru uz jebkuru valsts drošības iestādi.
Atbilstoši Militārā dienesta likuma 27. panta trešajai daļai un Aizsardzības ministrijas 2015. gada 8. jūnija noteikumu Nr.70-NOT "Karavīru pārvietošana uz Militārās izlūkošanas un drošības dienestu" 9. punktam uz Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (turpmāk - MIDD) pārvietotais karavīrs ir iecelts amatā MIDD, pakļauts MIDD priekšniekam un pilda valsts drošības iestādes amatpersonas pienākumus saskaņā ar valsts drošības iestāžu darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Ievērojot minēto, nelaimes gadījumu izmeklēšana, ja nelaimes gadījumā cietis uz MIDD pārvietots un amatā iecelts karavīrs, ir MIDD kompetencē un veicama analoģiski Ministru kabineta 2020. gada 21. janvāra noteikumiem Nr.42 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki", kas neparedz trešo personu dalību izmeklēšanas komisijā. Šāda kārtība būtu piemērojama, pārvietojot karavīru uz jebkuru valsts drošības iestādi.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams veikt grozījumu Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 605 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kuros cietuši karavīri, valsts aizsardzības dienesta karavīri dienesta laikā un zemessargi, pildot dienestu Zemessardzē" 12. punkta otro teikumu aiz vārda "Komisijā" papildinot ar vārdiem "civilā valsts iestāde", tādējādi nodrošinot, ka līdzšinējā kārtība attiecas uz karavīriem, kas pārvietoti uz civilu valsts iestādi, bet nelaimes gadījuma, kurā cietis karavīrs, kas pārvietots uz valsts drošības iestādi, izmeklēšanas komisijā nebūs jāiekļauj Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Aizsardzības ministrija noteikumu projekta izpildi nodrošinās tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi