Anotācija (ex-ante)

Valsts drošības iestāžu likums paredz īpašu, no vispārējās kārtības atšķirīgu valsts drošības iestāžu informācijas aizsardzības kārtību, saskaņā ar kuru tikai valsts drošības iestāžu vadītājiem ir ekskluzīvas tiesības izvērtēt un izlemt, vai un cik lielā apmērā attiecīgās valsts drošības iestādes informācija var tikt izpausta (skat. Valsts drošības iestāžu likuma 17. panta pirmo daļu, 26. panta otro daļu un Augstākās tiesas 2012. gada 15. jūnija spriedumu lietā Nr. A420823710 (SKA-272/2012) par valsts drošības iestāžu informācijas atšķirīgo aizsardzības kārtību). Tādējādi konstatējams, ka Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 605 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kuros cietuši karavīri, valsts aizsardzības dienesta karavīri dienesta laikā un zemessargi, pildot dienestu Zemessardzē" 12. punkts jāprecizē atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma regulējumam.
Atbilstoši Militārā dienesta likuma 27. panta trešajai daļai un Aizsardzības ministrijas 2015. gada 8. jūnija noteikumu Nr.70-NOT "Karavīru pārvietošana uz Militārās izlūkošanas un drošības dienestu" 9. punktam uz Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (turpmāk - MIDD) pārvietotais karavīrs ir iecelts amatā MIDD, pakļauts MIDD priekšniekam un pilda valsts drošības iestādes amatpersonas pienākumus saskaņā ar valsts drošības iestāžu darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Ievērojot minēto, nelaimes gadījumu izmeklēšana, ja nelaimes gadījumā cietis uz MIDD pārvietots  un amatā iecelts karavīrs, ir MIDD kompetencē un veicama analoģiski Ministru kabineta 2020. gada 21. janvāra noteikumiem Nr.42 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki", kas neparedz trešo personu dalību izmeklēšanas komisijā. Šāda kārtība būtu piemērojama, pārvietojot karavīru uz jebkuru valsts drošības iestādi.

Nepieciešams veikt grozījumu Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 605 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kuros cietuši karavīri, valsts aizsardzības dienesta karavīri dienesta laikā un zemessargi, pildot dienestu Zemessardzē" 12. punkta otro teikumu aiz vārda "Komisijā" papildinot ar vārdiem "civilā valsts iestāde", tādējādi nodrošinot, ka līdzšinējā kārtība attiecas uz karavīriem, kas pārvietoti uz civilu valsts iestādi, bet nelaimes gadījuma, kurā cietis karavīrs, kas pārvietots uz valsts drošības iestādi, izmeklēšanas komisijā nebūs jāiekļauj Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis.