Anotācija (ex-ante)

Valsts budžeta iestādēm noteiktā prasība sagatavot budžeta izpildes pārskatus, nodrošinot izdevumu uzskaiti par katru valdības funkciju kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā, ir tieši saistīta ar valsts budžeta plānošanas struktūru. Pašlaik valsts budžeta plānošanā nav vienota pieeja valdības funkciju kategoriju piemērošanai, jo katrai apakšprogrammai ir noteikts atšķirīgs valdības funkciju kategoriju detalizācijas līmenis. Attiecīgi nepieciešams izstrādāt vairākus informācijas apkopošanas risinājumus dažādiem valdības funkciju hierarhijas līmeņiem, kas ietver augstu administratīvo un finanšu resursu patēriņu. Šobrīd notiek pāreja uz rezultātos balstītu valsts budžeta plānošanu. Jaunajā budžeta struktūrā ir paredzēts ieviest valdības funkciju pilnu detalizāciju, nodrošinot hierarhisku informācijas struktūru līdz zemākajam valdības funkciju kategorijas līmenim. Ņemot vērā izmaiņas valsts budžeta plānošanā, un, lai novērstu nepieciešamību izstrādāt vairākus atšķirīgus informācijas apkopošanas risinājumus dažādiem valdības funkciju hierarhijas līmeņiem un vienlaikus nodrošinātu caurskatāmu un salīdzināmu valsts budžeta izpildes informāciju ar iespējami mazāku administratīvo un finanšu resursu patēriņu, ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 400 pārejas noteikumos noteiktās prasības piemērošanas termiņu.

Lai nodrošinātu risinājuma izstrādi ar iespējami mazāku administratīvo un finanšu resursu patēriņu, noteikumu projekta pārejas noteikumos paredzēts, ka valsts budžeta iestādes šādu informāciju pirmo reizi sagatavos, sākot ar 2027.gada pārskatu. Grozījumi nemaina regulējuma būtību vai mērķi, bet precizē tā piemērošanas termiņu.

 [1] Likums par budžetu un finanšu vadību 30.panta desmitā, vienpadsmitā, divpadsmitā un trīspadsmitā daļa nosaka, ka ministrijām, centrālām valsts iestādēm, pašvaldībām, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm un budžeta iestādēm, reorganizējot vai izbeidzot savu darbību jāsagatavo slēguma pārskats saskaņā ar normatīvajos aktos par gada pārskata sagatavošanu noteikto kārtību (t.i., saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 400).MK noteikumos Nr.400 nav noteikts slēguma pārskatu sagatavot ePārskatos, bet iestādes to var izvēlēties brīvprātīgi. Ministrijas, centrālās valsts iestādes, pašvaldības, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes slēguma pārskatu iesniedz Valsts kasei, kā arī Valsts kontrolei iesniedz ministrijas vai centrālās valsts iestādes slēguma pārskatu. Līdz šim ministrijas, centrālās valsts iestādes, pašvaldības, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes slēguma pārskati Valsts kasei ir iesniegti ePārskatos, kas nodrošina efektīvu šo pārskatu iekļaušanu konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā (netiek veiktas manuālas un atkārtotas darbības pārskata datu nodrošināšanai ePārskatos). Lai nostiprinātu normatīvajā aktā esošo praksi un nodrošinātu viennozīmīgu izpratni (standartizētu pieeju), nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 400 6. punktā un paredzēt, ka slēguma pārskatus iesniedz Valsts kasei izmantojot ePārskatus, neuzliekot jaunus pienākumus, bet mainot slēguma pārskatu sagatavošanas tehnisko risinājumu. Ja slēguma pārskats nebija sagatavots ePārskatos, tad gada pārskata sagatavošanai, konsolidējošai vienībai bija jāievada slēguma pārskata dati manuāli.
Lai iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā izdotais dokumentu kopums aptvertu visus sagatavojamos pārskatu veidus, precizē terminu “gada pārskata sagatavošanas kārtība”, ietverot tajā arī slēguma pārskata sagatavošanas principus. Līdz ar to iestāde, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, savā noteiktajā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtībā (20.1. un 20.3.1. apakšpunkts) paredz arī slēguma pārskata sagatavošanas procedūras, tā apjomu un sniedzamo papildu informāciju.

[2] MK noteikumu Nr. 400 3. punkts nosaka, ka iestādei ir pienākums sagatavot gada pārskatu par katru pārskata periodu Grāmatvedības likuma izpratnē. Savukārt MK noteikumu Nr. 400 6. punkts paredz, ka iestādei, kuru reorganizē, likvidē vai kurai maina padotību, ir jāsagatavo slēguma finanšu pārskats.
Grāmatvedības likums nosaka, ka pārskata gads, kurā uzņēmumu (iestādi) reorganizē vai tas izbeidz savu darbību, var būt īsāks par 12 mēnešiem.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 400 33.1. apakšpunktam gada pārskatu paraksta iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona. Praksē rodas situācijas, kad iestādes darbības izbeigšanas vai reorganizācijas procesa laikā iestādes vadītāja pilnvaras jau ir izbeigušās vai iestādes vadību saskaņā ar reorganizācijas procesu regulējošos tiesību aktos noteikto kārtību ir pārņēmusi cita persona (piemēram, likvidators, reorganizācijas komisijas vadītājs vai tiesību un saistību pārņēmējas iestādes pilnvarots pārstāvis).
Pašreizējā MK noteikumu Nr. 400 redakcijā nav nepārprotami noteikts, kura persona šādos gadījumos ir tiesīga parakstīt iestādes darbības slēguma pārskatu. 

[3] MK noteikumu Nr. 400 7. un 8. punktā ir noteikta informācija, kas iekļaujama iestādes slēguma pārskatā. Minētajos punktos ietvertā informācija daļēji pārklājas. Praksē, sagatavojot iestādes slēguma pārskatu, ir nepieciešams nodrošināt gan informāciju par nodošanas atlikumiem perioda beigu datumā, lai nodrošinātu korektu aktīvu un saistību nodošanu citai iestādei vai iekļaušanu konsolidētajā gada pārskatā, gan informāciju par iestādes darbības slēguma rezultātu, kas atspoguļo finanšu rezultātu līdz iestādes darbības izbeigšanai. Pašreizējais regulējums, kurā informācija ir sadalīta starp vairākiem punktiem ar pārklājošu saturu, rada risku datu dublēšanai un atšķirīgai interpretācijai slēguma pārskatu sagatavošanā un turpmākā izmantošanā.

[4] MK noteikumu Nr. 400 140. punktā paredzēts, ka salīdzināšanu par periodu līdz padotības maiņai veic tā augstākā iestāde, kuras padotībā bija attiecīgā iestāde līdz padotības maiņai, bet salīdzināšanu pēc padotības maiņas – tā augstākā iestāde, kuras padotībā iestāde ir pēc padotības maiņas. Minētā norma daļēji dublē MK noteikumu Nr. 400 133. punktu attiecībā uz vispārīgu pienākumu veikt atlikumu un darījumu salīdzināšanu, kā arī nosaka atšķirīgu kārtību salīdzināšanos veikt augstākai iestādei (pēc padotības maiņas) nevis pašai iestādei.

[1] Precizēts MK noteikumu Nr.400 6.punkts, papildinot, ka ministrijas, centrālās valsts iestādes, pašvaldības, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes slēguma pārskatu iesniedz Valsts kasei izmantojot ePārskatus, lai nodrošinātu šo noteikumu 26. punktā minētā konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanu (salīdzināmo rādītāju nodrošināšanai). 
Precizēts termins "gada pārskata sagatavošanas kārtība", papildinot 2.6. apakšpunktu, ka iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā izdotajā dokumentu kopumā ietver arī slēguma pārskata sagatavošanas principus. Vienlaikus papildināts 20.1. apakšpunkts, nosakot, ka iestāde, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtībā ietver arī slēguma pārskata sagatavošanas kārtību, attiecīgi 20.3.1. apakšpunktā nosakot konsolidācijā iesaistītajām iestādēm nosacījumus attiecībā uz slēguma pārskata apjomu un iesniedzamo informāciju.
Ar šiem grozījumiem budžeta iestādēm neparedz jaunus pienākumus, bet precizē spēkā esošās normas labākai izpratnei un atbilstoši esošai praksei par slēguma pārskata sagatavošanas tehnisko risinājumu.
[2] Precizēti MK noteikumu Nr. 400 33.1. un 33.2. apakšpunkti, lai nodrošinātu nepārtrauktu un juridiski pamatotu pārskatu parakstīšanas procesu, paplašinot personu loku, kurām ir tiesības parakstīt MK noteikumu Nr. 400 6. punktā minēto slēguma pārskatu. MK noteikumu Nr.400 10., 11., 12., un 13. punktā minēto konsolidēto gada pārskatu sagatavošanai izmanto šo noteikumu 6. punktā minēto iestāžu slēguma pārskatu datus.
Gadījumos, ja iestādi reorganizē, likvidē vai maina tās padotību, slēguma pārskatu paraksta iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona vai arī cita persona, kura noteikta reorganizācijas procesu regulējošos tiesību aktos.
Ja padotības iestādes slēguma pārskats nav sagatavots ePārskatu sistēmā, iestāde, kas veic gada pārskata konsolidāciju, nodrošina attiecīgo datu ievadi sistēmā.
[3] Dzēsts MK noteikumu Nr. 400 7. punkts, novēršot risku atšķirīgai interpretācijai slēguma pārskatu sagatavošanā un turpmākā izmantošanā un nodrošinot vienotu pieeju iestādes slēguma pārskatā iekļaujamai informācijai.
Papildināts MK noteikumu Nr. 400 8. punkts, nosakot tā piemērošanu arī iestādes reorganizācijas un padotības maiņas gadījumos.
MK noteikumu Nr. 400 114. punkts papildināts ar 114.52. apakšpunktu, paredzot slēguma pārskatā atsevišķu piezīmi par aktīvu un saistību nodošanas atlikumiem.
[4] Precizēts MK noteikumu Nr. 400 140. punkts, paredzot, ka iestādes padotības maiņas gadījumā salīdzināšanu par periodu līdz padotības maiņai veic tā augstākā iestāde, kuras padotībā bija attiecīgā iestāde līdz padotības maiņai. Prasījumu un saistību atlikumus pārskata perioda pēdējā dienā un darījumus bez atlīdzības pārskata periodā pēc padotības maiņas budžeta iestāde salīdzina saskaņā ar MK noteikumu Nr. 400 133. punktu.
 

MK noteikumu 130.4.1. apakšpunkts nenosaka pietiekami skaidru un vienotu pieeju informācijas sniegšanai par valsts budžeta likuma paskaidrojumos noteikto rezultatīvo rādītāju izpildi. Nav tiešas atsauces uz normatīvajiem aktiem, kas regulē valsts budžeta izpildes analīzi, kā rezultātā praksē var rasties atšķirīga izpratne par sniedzamās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi.
Tāpat regulējumā nav skaidri nostiprināti kritēriji, kādos gadījumos nepieciešams sniegt skaidrojumus par rezultatīvo rādītāju neizpildi, kas var radīt atšķirīgu pieeju iestāžu sniegtajā informācijā un apgrūtināt tās salīdzināmību un analīzi.

Precizēts spēkā esošo MK noteikumu 130.4.1.apakšpunkts, kas nosaka informācijas sniegšanu par valsts budžeta likuma paskaidrojumos noteikto rezultatīvo rādītāju izpildi. Punkts papildināts, paredzot, ka izpildes informācija jāsniedz saskaņā ar normatīvos aktos par valsts budžeta izpildes analīzi noteiktiem kritērijiem. Spēkā esošais normatīvais akts izpildes analīzes jomā nosaka, ka informāciju par izpildi sniedz par visiem valsts budžeta likuma paskaidrojumos ietvertajiem rezultatīvajiem rādītājiem, savukārt neizpildes iemeslus skaidro:
- rezultatīvajiem rādītājiem, kam faktiskās izpildes procentuālā novirze no kārtējam gadam plānotās rādītāja vērtības pārsniedz 15 procentus (gan pozitīvā, gan negatīvā izteiksmē);
- prioritāro pasākumu izdevumu izpildes novirzei, kas pārsniedz 15 procentus vai ir lielāka par 500 000 euro.