22-TA-3687: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības Ukrainai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumu Nr. 618 “Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 618) 2. punktu un pēc Veselības ministrijas (turpmāk- VM) darba grupā par Covid-19 starptautiskās palīdzības ietvaros iegūto ziedojumu izlietojumu (turpmāk- Darba grupa) paustās iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt Ukrainas Veselības ministrijas Sabiedrības veselības centram nododamo medicīnisko ierīču daudzumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
VM ir saņēmusi Ukrainas vēstniecības Latvijā vēstuli ar lūgumu ziedot medicīniskās ierīces Ukrainas Veselības ministrijai (1. pielikums).
Lai nodrošinātu savlaicīgas medicīniskās palīdzības sniegšanu Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā ietvaros cietušajiem un vienlaikus, ņemot vērā, ka, turpinoties apšaudēm Ukrainas pilsētās, nereti raķetes trāpa gan civiliedzīvotāju kvartāliem, gan funkcionējošām ārstniecības iestādēm, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības transportam. VM ir nolēmusi Ukrainai nodot medicīniskās ierīces. Jāatzīmē, ka karadarbības rezultātā tiek iznīcināta veselības aprūpes infrastruktūra, tiek traucēta loģistikas tīklu darbība, un pastāv risks, ka šādā situācijā var tikt apdraudēta medicīnas ierīču pieejamība pacientiem.
2021. gada rudenī, kad Latvijā sākās straujš Covid-19 saslimstības uzliesmojums, kļuva skaidrs, ka ar esošajiem resursiem efektīvi novērst radušos krīzi veselības aprūpes sistēmā nebūs iespējams, tādēļ tika nolemts lūgt starptautisko palīdzību, lai ārstniecības iestādes varētu saņemt papildu mākslīgās plaušu ventilācijas ierīces, pacientu monitoringa stacijas un citu nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu. Nepieciešamā aprīkojuma saraksts caur Eiropas Savienības (turpmāk- ES) civilās aizsardzības mehānismu tika iesniegts Eiropas Ārkārtējo situāciju reaģēšanas un koordinācijas centram (turpmāk- ERCC). Rezultātā vairākas valstis - Somija, Čehija, Ungārija, Polija, Austrija, Lietuva, Francija, Vācija - ziedoja tobrīd akūti nepieciešamās ierīces Covid-19 pacientu ārstēšanai, kuras palika Latvijas ārstniecības iestāžu rīcībā arī pēc krīzes akūtās fāzes beigām, un šobrīd veido materiālo rezervju krājumus.
Lai nodrošinātu savlaicīgas medicīniskās palīdzības sniegšanu Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā ietvaros cietušajiem un vienlaikus, ņemot vērā, ka, turpinoties apšaudēm Ukrainas pilsētās, nereti raķetes trāpa gan civiliedzīvotāju kvartāliem, gan funkcionējošām ārstniecības iestādēm, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības transportam. VM ir nolēmusi Ukrainai nodot medicīniskās ierīces. Jāatzīmē, ka karadarbības rezultātā tiek iznīcināta veselības aprūpes infrastruktūra, tiek traucēta loģistikas tīklu darbība, un pastāv risks, ka šādā situācijā var tikt apdraudēta medicīnas ierīču pieejamība pacientiem.
2021. gada rudenī, kad Latvijā sākās straujš Covid-19 saslimstības uzliesmojums, kļuva skaidrs, ka ar esošajiem resursiem efektīvi novērst radušos krīzi veselības aprūpes sistēmā nebūs iespējams, tādēļ tika nolemts lūgt starptautisko palīdzību, lai ārstniecības iestādes varētu saņemt papildu mākslīgās plaušu ventilācijas ierīces, pacientu monitoringa stacijas un citu nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu. Nepieciešamā aprīkojuma saraksts caur Eiropas Savienības (turpmāk- ES) civilās aizsardzības mehānismu tika iesniegts Eiropas Ārkārtējo situāciju reaģēšanas un koordinācijas centram (turpmāk- ERCC). Rezultātā vairākas valstis - Somija, Čehija, Ungārija, Polija, Austrija, Lietuva, Francija, Vācija - ziedoja tobrīd akūti nepieciešamās ierīces Covid-19 pacientu ārstēšanai, kuras palika Latvijas ārstniecības iestāžu rīcībā arī pēc krīzes akūtās fāzes beigām, un šobrīd veido materiālo rezervju krājumus.
Risinājuma apraksts
Augstāk minēto citu valstu ziedojumu, kā valsts īpašumu, saņēma un reģistrēja Nacionālais veselības dienests, lai varētu nodot ziedotās medicīniskās ierīces lietošanai stacionārajām ārstniecības iestādēm.
Lai nodrošinātu racionālu Covid-19 starptautiskās palīdzības ietvaros saņemto ziedojumu izlietojumu uzraudzību un ar to saistīto problēmu izzināšanu un risināšanu, VM tika izveidota Darba grupa.
Darba grupa, izvērtējot esošo situāciju, kā arī, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā izveidotos materiālo rezervju krājumus, vērtēja iespēju nodot Ukrainai tās medicīniskās ierīces, kuras Latvijas valsts saņēma ziedojumu ietvaros. Jāatzīmē, ka virkne ārstniecības iestādes, pirms ziedojumu saņemšanas, bija uzsākušas savus medicīnisko ierīču iepirkumus, kā rezultātā izveidojās situācija, kad daļa ziedojumu ietvaros saņemto medicīnisko ierīču netiek izmantotas, kā arī netiek plānota šo ierīču izmantošana. Izvērtējot esošo situāciju, kā arī, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā izveidotos materiālo rezervju krājumus, tika vērtēta iespēja nodot Ukrainai tās medicīniskās iekārtas, kuras valsts saņēma ziedojumu ietvaros. Vēršam uzmanību, ka daļa no saņemtajām medicīniskajām ierīcēm neatbilst ārstniecības iestāžu profilam, vai arī nav izmantojamas ārstniecības iestādē tehniskās uzraudzības dēļ, jo ierīcēm Latvijā nav apkalpojošā servisa pārstāvja, līdz ar to šīs ierīces neatbilst Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumiem Nr. 689 “Medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība” un nav izmantojamas Latvijas ārstniecības iestādēs. Šo medicīnas ierīču nodošana šobrīd tieši neietekmē materiālo rezervju krājumus valstī, jo ārstniecības iestāžu rīcībā šobrīd ir ierīces, kas atbilst Ministru kabineta noteikumiem. Ņemot vērā to, ka starptautiskās palīdzības ietvaros saņemtās ierīces, kuras šobrīd plānots nodot, tika iekļautas informatīvajā ziņojumā “Par medicīniskā skābekļa pieejamības nodrošināšanu un slimnīcu rezervju, kā arī valsts gultu rezervju veidošanu” (22-TA-49), nodošanas fakts tiks ņemts vērā līdz 2023.gada 31. martam gatavojot gala ziņojumu par izveidotajām slimnīcu rezervēm un gultu rezervēm, pamatojoties uz Ministru kabineta 15.02.2022. sēdes protokolu Nr. 8 76. § 7. punktu - pēc uzsākto slimnīcu rezervju un gultu rezervju veidošanas procesa noslēgšanas Veselības ministrija līdz 2023. gada 31. martam iesniegs Ministru kabinetā gala ziņojumu par izveidotajām slimnīcu rezervēm un gultu rezervēm.
Saņemto ziedojumu izlietojuma situācijas apzināšanai Veselības inspekcija (turpmāk- Inspekcija) lūdza 27 ārstniecības iestādēm sniegt informāciju par starptautiskās palīdzības ietvaros saņemto medicīnisko ierīču lietošanu. Izvērtējot no ārstniecības iestādēm saņemto informāciju, Inspekcija secināja sekojošo:
Ārstniecības iestādes, kuras ziedojumā no Francijas saņēma perfūzijas šļirces sūkņa aprīkojumu (turpmāk- perfuzorus), kā nelietošanas iemeslu norāda ierīces tehnisko neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Neatkarīgās kalibrēšanas, testēšanas un inspicēšanas laboratorijas SIA “InLab” funkcionālās pārbaudes inspicēšanas pārskatos tika konstatēts, ka šķidruma tilpuma vērtību, šķidruma plūsmas vērtību un oklūzijas spiediena vērtību novirzes pārsniedz robežvērtības, izmantojamā šļirce nav ievadīta sūkņa programmatūrā un neatbilst izvēlētajam režīmam.
Viena perfuzora pārbaudes un kalibrēšanas izmaksas ir aptuveni 181,87 euro bez PVN un izejas materiālu cenas. Tā kā visiem perfuzoriem, kuriem ir konstatētas problēmas ir viens ražotājs, tad dokumentācijas pārbaude būtu jāveic vienu reizi, kas izmaksā 20 euro/stundā. Visu Latvijas ārstniecības iestādēs esošo perfuzoru pārbaude varētu izmaksāt aptuveni 42 375,71 euro bez PVN un izejvielu cenas. Gadījumā, ja kalibrācija ir neveiksmīga būtu nepieciešama arī ierīču utilizācija, kas papildus sastādītu 10,00 euro par perfuzoru. Visu perfuzoru utilizēšana izmaksātu 2330,00 euro bez PVN. Šādu darbību veikšanai būtu nepieciešams papildus finansējuma pieprasījums.
Sazinoties ar Inspekciju, tika noskaidrots, ka atbilstoši EUDAMED datu bāzē minētajai informācijai, ražotājam Guangdong eBangy Biomedical Co., Ltd. (Ķīna) izdotais Eiropas Komisijas (turpmāk- EK) sertifikāts Nr. G1 17 07 97963 002, kas apliecina medicīniskām ierīcēm – perfuzoriem (Syringe Pump and Infusion Pump) veikto atbilstības novērtēšanas procedūru, tika atsaukta 2021.gada 9.novembrī. Šobrīd minētajā datubāzē nav informācijas par spēkā esošu EK sertifikātu.
Apkopojot perfuzoru pārbaudes, uzturēšanas un utilizēšanas izmaksas, secināms, ka tas ir nesamērīgi augstas, līdz ar to pēc Darba grupas locekļu paustā viedokļa perfuzorus būtu nepieciešams nodot Ukrainai, ņemot vērā, ka Ukraina nav ES dalībvalsts un tai ir atļauts lietot medicīnas ierīces bez EK marķējuma. SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca”, SIA “Madonas slimnīca”, SIA “Bauskas slimnīca”, SIA “Cēsu klīnika”, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, SIA “Limbažu slimnīca”, SIA “Vidzemes slimnīca”, SIA “Alūksnes slimnīca”, SIA “Rīgas 1.slimnīca”, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”, SIA “Rīgas 2. slimnīca”, SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” un VSIA “Paula Stradiņa klīniskā Universitātes Slimnīca” (turpmāk- VSIA PSKUS) šos perfuzorus piegādās uz VSIA PSKUS teritoriju, lai tos varētu nodot Ukrainai.
VSIA PSKUS nolēma Ukrainai nodot daļu no starptautiskās palīdzības ietvaros saņemtajām ierīcēm iepriekš minēto iemeslu dēļ ar nosacījumu, ka šo ierīču nodošana neietekmēs ārstniecības iestādes pamatfunkcijas.
Lai nodrošinātu Latvijai ziedoto medicīnisko ierīču centralizētu atgriešanu Latvijas reģionālās slimnīcas, nodošanai paredzētās ierīces, ar savu transportu nogādās VSIA PSKUS, Pilsoņu ielā 13, Zemgales priekšpilsētā, Rīgā, LV-1002.
Tālāk medicīniskā aprīkojuma transportēšanu un loģistikas nodrošināšanu koordinēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk – VUGD), izmantojot EK piedāvātā atbalsta mehānismu: ERCC brokera pakalpojumus kravas pārvešanai. Izvēloties šo pakalpojumu, dalībvalsts (šajā gadījumā Latvija VUGD personā) informē par nepieciešamību EK, kura attiecīgi operatīvi izsūta pieprasījumu brokeru firmām, kuras sniedz savu piedāvājumu. Par piedāvājuma apstiprināšanu lemj dalībvalsts (šajā gadījumā Latvija VUGD personā). Izvēlētais brokeris, sadarbībā ar ERCC attiecīgi nodrošina visu, kas saistīts ar loģistiku un transportēšanu – sākot no dokumentu kārtošanas, beidzot ar ierīču paņemšanu, nogādāšanu u.c.
Transportēšanas un loģistikas izdevumus, tai skaitā, muitas brokeru pakalpojumu izdevumi tiks segti izmantojot ES līdzfinansējumu 100% apmērā no ES civilās aizsardzības mehānisma budžeta.
MK noteikumu Nr.618 6.punkts nosaka, ka kustamā manta nododama, slēdzot rakstisku līgumu, ja atsavināmās valsts kustamās mantas kopējā vērtība saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem pārsniedz 1000 euro.
Pamatojoties uz noteikumu Nr. 618 6. punktu, materiāltehniskie līdzekļi tiks nodoti bez atlīdzības Ukrainas Veselības ministrijas Sabiedrības veselības centram, slēdzot rakstisku līgumu. Ievērojot minēto un saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.1 panta pirmo daļu un Noteikumu Nr. 618 2. un 7. punktu kopā ar informatīvo ziņojumu Veselības ministrija iesniedz līguma projektu par valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības Ukrainai.
Lai nodrošinātu racionālu Covid-19 starptautiskās palīdzības ietvaros saņemto ziedojumu izlietojumu uzraudzību un ar to saistīto problēmu izzināšanu un risināšanu, VM tika izveidota Darba grupa.
Darba grupa, izvērtējot esošo situāciju, kā arī, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā izveidotos materiālo rezervju krājumus, vērtēja iespēju nodot Ukrainai tās medicīniskās ierīces, kuras Latvijas valsts saņēma ziedojumu ietvaros. Jāatzīmē, ka virkne ārstniecības iestādes, pirms ziedojumu saņemšanas, bija uzsākušas savus medicīnisko ierīču iepirkumus, kā rezultātā izveidojās situācija, kad daļa ziedojumu ietvaros saņemto medicīnisko ierīču netiek izmantotas, kā arī netiek plānota šo ierīču izmantošana. Izvērtējot esošo situāciju, kā arī, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā izveidotos materiālo rezervju krājumus, tika vērtēta iespēja nodot Ukrainai tās medicīniskās iekārtas, kuras valsts saņēma ziedojumu ietvaros. Vēršam uzmanību, ka daļa no saņemtajām medicīniskajām ierīcēm neatbilst ārstniecības iestāžu profilam, vai arī nav izmantojamas ārstniecības iestādē tehniskās uzraudzības dēļ, jo ierīcēm Latvijā nav apkalpojošā servisa pārstāvja, līdz ar to šīs ierīces neatbilst Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumiem Nr. 689 “Medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība” un nav izmantojamas Latvijas ārstniecības iestādēs. Šo medicīnas ierīču nodošana šobrīd tieši neietekmē materiālo rezervju krājumus valstī, jo ārstniecības iestāžu rīcībā šobrīd ir ierīces, kas atbilst Ministru kabineta noteikumiem. Ņemot vērā to, ka starptautiskās palīdzības ietvaros saņemtās ierīces, kuras šobrīd plānots nodot, tika iekļautas informatīvajā ziņojumā “Par medicīniskā skābekļa pieejamības nodrošināšanu un slimnīcu rezervju, kā arī valsts gultu rezervju veidošanu” (22-TA-49), nodošanas fakts tiks ņemts vērā līdz 2023.gada 31. martam gatavojot gala ziņojumu par izveidotajām slimnīcu rezervēm un gultu rezervēm, pamatojoties uz Ministru kabineta 15.02.2022. sēdes protokolu Nr. 8 76. § 7. punktu - pēc uzsākto slimnīcu rezervju un gultu rezervju veidošanas procesa noslēgšanas Veselības ministrija līdz 2023. gada 31. martam iesniegs Ministru kabinetā gala ziņojumu par izveidotajām slimnīcu rezervēm un gultu rezervēm.
Saņemto ziedojumu izlietojuma situācijas apzināšanai Veselības inspekcija (turpmāk- Inspekcija) lūdza 27 ārstniecības iestādēm sniegt informāciju par starptautiskās palīdzības ietvaros saņemto medicīnisko ierīču lietošanu. Izvērtējot no ārstniecības iestādēm saņemto informāciju, Inspekcija secināja sekojošo:
Ārstniecības iestādes, kuras ziedojumā no Francijas saņēma perfūzijas šļirces sūkņa aprīkojumu (turpmāk- perfuzorus), kā nelietošanas iemeslu norāda ierīces tehnisko neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Neatkarīgās kalibrēšanas, testēšanas un inspicēšanas laboratorijas SIA “InLab” funkcionālās pārbaudes inspicēšanas pārskatos tika konstatēts, ka šķidruma tilpuma vērtību, šķidruma plūsmas vērtību un oklūzijas spiediena vērtību novirzes pārsniedz robežvērtības, izmantojamā šļirce nav ievadīta sūkņa programmatūrā un neatbilst izvēlētajam režīmam.
Viena perfuzora pārbaudes un kalibrēšanas izmaksas ir aptuveni 181,87 euro bez PVN un izejas materiālu cenas. Tā kā visiem perfuzoriem, kuriem ir konstatētas problēmas ir viens ražotājs, tad dokumentācijas pārbaude būtu jāveic vienu reizi, kas izmaksā 20 euro/stundā. Visu Latvijas ārstniecības iestādēs esošo perfuzoru pārbaude varētu izmaksāt aptuveni 42 375,71 euro bez PVN un izejvielu cenas. Gadījumā, ja kalibrācija ir neveiksmīga būtu nepieciešama arī ierīču utilizācija, kas papildus sastādītu 10,00 euro par perfuzoru. Visu perfuzoru utilizēšana izmaksātu 2330,00 euro bez PVN. Šādu darbību veikšanai būtu nepieciešams papildus finansējuma pieprasījums.
Sazinoties ar Inspekciju, tika noskaidrots, ka atbilstoši EUDAMED datu bāzē minētajai informācijai, ražotājam Guangdong eBangy Biomedical Co., Ltd. (Ķīna) izdotais Eiropas Komisijas (turpmāk- EK) sertifikāts Nr. G1 17 07 97963 002, kas apliecina medicīniskām ierīcēm – perfuzoriem (Syringe Pump and Infusion Pump) veikto atbilstības novērtēšanas procedūru, tika atsaukta 2021.gada 9.novembrī. Šobrīd minētajā datubāzē nav informācijas par spēkā esošu EK sertifikātu.
Apkopojot perfuzoru pārbaudes, uzturēšanas un utilizēšanas izmaksas, secināms, ka tas ir nesamērīgi augstas, līdz ar to pēc Darba grupas locekļu paustā viedokļa perfuzorus būtu nepieciešams nodot Ukrainai, ņemot vērā, ka Ukraina nav ES dalībvalsts un tai ir atļauts lietot medicīnas ierīces bez EK marķējuma. SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca”, SIA “Madonas slimnīca”, SIA “Bauskas slimnīca”, SIA “Cēsu klīnika”, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, SIA “Limbažu slimnīca”, SIA “Vidzemes slimnīca”, SIA “Alūksnes slimnīca”, SIA “Rīgas 1.slimnīca”, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”, SIA “Rīgas 2. slimnīca”, SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” un VSIA “Paula Stradiņa klīniskā Universitātes Slimnīca” (turpmāk- VSIA PSKUS) šos perfuzorus piegādās uz VSIA PSKUS teritoriju, lai tos varētu nodot Ukrainai.
VSIA PSKUS nolēma Ukrainai nodot daļu no starptautiskās palīdzības ietvaros saņemtajām ierīcēm iepriekš minēto iemeslu dēļ ar nosacījumu, ka šo ierīču nodošana neietekmēs ārstniecības iestādes pamatfunkcijas.
Lai nodrošinātu Latvijai ziedoto medicīnisko ierīču centralizētu atgriešanu Latvijas reģionālās slimnīcas, nodošanai paredzētās ierīces, ar savu transportu nogādās VSIA PSKUS, Pilsoņu ielā 13, Zemgales priekšpilsētā, Rīgā, LV-1002.
Tālāk medicīniskā aprīkojuma transportēšanu un loģistikas nodrošināšanu koordinēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk – VUGD), izmantojot EK piedāvātā atbalsta mehānismu: ERCC brokera pakalpojumus kravas pārvešanai. Izvēloties šo pakalpojumu, dalībvalsts (šajā gadījumā Latvija VUGD personā) informē par nepieciešamību EK, kura attiecīgi operatīvi izsūta pieprasījumu brokeru firmām, kuras sniedz savu piedāvājumu. Par piedāvājuma apstiprināšanu lemj dalībvalsts (šajā gadījumā Latvija VUGD personā). Izvēlētais brokeris, sadarbībā ar ERCC attiecīgi nodrošina visu, kas saistīts ar loģistiku un transportēšanu – sākot no dokumentu kārtošanas, beidzot ar ierīču paņemšanu, nogādāšanu u.c.
Transportēšanas un loģistikas izdevumus, tai skaitā, muitas brokeru pakalpojumu izdevumi tiks segti izmantojot ES līdzfinansējumu 100% apmērā no ES civilās aizsardzības mehānisma budžeta.
MK noteikumu Nr.618 6.punkts nosaka, ka kustamā manta nododama, slēdzot rakstisku līgumu, ja atsavināmās valsts kustamās mantas kopējā vērtība saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem pārsniedz 1000 euro.
Pamatojoties uz noteikumu Nr. 618 6. punktu, materiāltehniskie līdzekļi tiks nodoti bez atlīdzības Ukrainas Veselības ministrijas Sabiedrības veselības centram, slēdzot rakstisku līgumu. Ievērojot minēto un saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.1 panta pirmo daļu un Noteikumu Nr. 618 2. un 7. punktu kopā ar informatīvo ziņojumu Veselības ministrija iesniedz līguma projektu par valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības Ukrainai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Viena Guangdong eBangy Biomedical Co., Ltd perfuzora pārbaudes un kalibrēšanas izmaksas ir aptuveni 181,87 euro bez PVN un izejas materiālu cenas. Tā kā visiem perfuzoriem, kuriem ir konstatētas problēmas ir viens ražotājs, tad dokumentācijas pārbaude būtu jāveic vienu reizi, kas izmaksā 20 euro/stundā. Visu Latvijas ārstniecības iestādēs esošo perfuzoru pārbaude varētu izmaksāt aptuveni 42 375,71 euro bez PVN un izejvielu cenas. Gadījumā, ja kalibrācija ir neveiksmīga būtu nepieciešama arī ierīču utilizācija, kas papildus sastādītu 10,00 euro par perfuzoru. Visu perfuzoru utilizēšana izmaksātu 2330,00 euro bez PVN.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Apkopojot perfuzoru pārbaudes, uzturēšanas un utilizēšanas izmaksas, secināms, ka tas ir nesamērīgi augstas, līdz ar to pēc Darba grupas locekļu paustā viedokļa perfuzorus būtu nepieciešams ziedot Ukrainai, ņemot vērā, ka Ukraina nav ES dalībvalsts un tai ir atļauts lietot medicīnas ierīces bez EK marķējuma.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Transportēšanas un loģistikas izdevumi, tai skaitā, muitas brokeru pakalpojumu izdevumi tiks segti izmantojot ES līdzfinansējumu 100% apmērā no ES civilās aizsardzības mehānisma budžeta.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība netiek piemērota, jo tiesību aktu projektu izstrāde nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi