24-TA-375: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1. prioritātes "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" 3.1.1.6. pasākuma "Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 3.1. prioritātes “Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.6.pasākuma “Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13.punktu.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.6.pasākuma “Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība” (turpmāk – pasākums) īstenošanas nosacījumus un nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu.
Pasākuma mērķis ir attīstīt lielo ostu publiskās infrastruktūru, tai skaitā, veicināt videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstību.
Lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu, tiks veiktas investīcijas ostu publiskās infrastruktūras attīstībā - elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanā.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.6.pasākuma “Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība” (turpmāk – pasākums) īstenošanas nosacījumus un nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu.
Pasākuma mērķis ir attīstīt lielo ostu publiskās infrastruktūru, tai skaitā, veicināt videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstību.
Lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu, tiks veiktas investīcijas ostu publiskās infrastruktūras attīstībā - elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt pasākuma iznākuma rādītāja sasniegšanu. Proti, pasākuma ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim ir sasniedzams šāds iznākuma rādītājs – "Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas videi draudzīgas ostu publiskās infrastruktūras attīstībā, t.sk. elektrotīklu pieslēgumu pie piestātnēm vai drošu kuģošanas apstākļu risinājumu nodrošināšanā – atbalstu saņēmušas divas ostas".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022.gada 25.novembrī Eiropas komisija apstiprināja programmu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam” (turpmāk – Programma). Programmas 3.1. prioritātes “Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” 3.1.1.specifiskais atbalsta mērķis “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” nosaka Latvijas ostu infrastruktūras pilnveidošanu, risinot jautājumu par elektrotīkla pieslēgumiem pie piestātnēm, modernizējot hidrotehniskās būves. Uzsverams, ka investīcijas ostās tiek rūpīgi izvērtētas, atbalstot investīcijas tikai publiskajā infrastruktūrā, vienlaikus atbilstot ES Stratēģijas Baltijas jūras reģiona mērķiem: tīra un droša kuģošana, labi satiksmes apstākļi.
Programmā sākotnēji paredzētais pasākumam pieejamais Kohēzijas fonda finansējums bija 14 790 000 euro. Vienlaikus Satiksmes ministrija kā Programmas atbildīgā iestāde, ievērojot Ministru kabineta 2023.gada 26.septembrī uzdoto, iesniedza Finanšu ministrijai priekšlikumus grozījumiem Programmā, pārstrukturējot transporta nozares investīcijas, kas paredz Programmas finansējuma pārdali atjaunojamo energoresursu iekārtu komponenšu ražošanas un loģistikas kompleksa atbalsta infrastruktūras izveidei Rīgas brīvostas teritorijā, paredzot proporcionālu finansējuma samazinājumu vairākiem citiem Satiksmes ministrijas pārziņā esošajiem pasākumiem, tajā skaitā 3.1.1.6.pasākumam “Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība”. Pasākumam pieejamais Kohēzijas fona finansējuma samazinājums ierosināts 6 676 001 euro apmērā, atvēlot pasākuma īstenošanai Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 8 113 999 euro. Ņemot vērā būtisko finansējuma samazinājumu, ir tikuši ierosināti grozījumi, kas noteiktu samazināt arī pasākuma ietvaros sasniedzamo rezultatīvo rādītāju vērtību "Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas videi draudzīgas ostu publiskās infrastruktūras attīstībā, t.sk. elektrotīklu pieslēgumu pie piestātnēm vai drošu kuģošanas apstākļu risinājumu nodrošināšanā – atbalstu saņēmušo ostu skaits " no sākotnēji paredzētājam trīs ostām uz divām. Tā kā atbalsts pasākuma ietvaros paredzēts lielajām ostām (Latvijā ir trīs lielās ostas) un ņemot vērā, ka ierosinātā finansējuma pārdale jau paredz ieguldījumus Rīgas brīvostā, pasākuma ietvaros kā potenciālie finansējuma saņēmēji noteiktas abas pārējās lielo ostu pārvaldes - Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde.
Ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam, Satiksmes ministrija pārstrādā noteikumu projektu vai veic grozījumus noteikumos.
Programmā sākotnēji paredzētais pasākumam pieejamais Kohēzijas fonda finansējums bija 14 790 000 euro. Vienlaikus Satiksmes ministrija kā Programmas atbildīgā iestāde, ievērojot Ministru kabineta 2023.gada 26.septembrī uzdoto, iesniedza Finanšu ministrijai priekšlikumus grozījumiem Programmā, pārstrukturējot transporta nozares investīcijas, kas paredz Programmas finansējuma pārdali atjaunojamo energoresursu iekārtu komponenšu ražošanas un loģistikas kompleksa atbalsta infrastruktūras izveidei Rīgas brīvostas teritorijā, paredzot proporcionālu finansējuma samazinājumu vairākiem citiem Satiksmes ministrijas pārziņā esošajiem pasākumiem, tajā skaitā 3.1.1.6.pasākumam “Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība”. Pasākumam pieejamais Kohēzijas fona finansējuma samazinājums ierosināts 6 676 001 euro apmērā, atvēlot pasākuma īstenošanai Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 8 113 999 euro. Ņemot vērā būtisko finansējuma samazinājumu, ir tikuši ierosināti grozījumi, kas noteiktu samazināt arī pasākuma ietvaros sasniedzamo rezultatīvo rādītāju vērtību "Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas videi draudzīgas ostu publiskās infrastruktūras attīstībā, t.sk. elektrotīklu pieslēgumu pie piestātnēm vai drošu kuģošanas apstākļu risinājumu nodrošināšanā – atbalstu saņēmušo ostu skaits " no sākotnēji paredzētājam trīs ostām uz divām. Tā kā atbalsts pasākuma ietvaros paredzēts lielajām ostām (Latvijā ir trīs lielās ostas) un ņemot vērā, ka ierosinātā finansējuma pārdale jau paredz ieguldījumus Rīgas brīvostā, pasākuma ietvaros kā potenciālie finansējuma saņēmēji noteiktas abas pārējās lielo ostu pārvaldes - Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde.
Ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam, Satiksmes ministrija pārstrādā noteikumu projektu vai veic grozījumus noteikumos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Emisiju samazināšana un virzīšanās uz nulles emisiju sasniegšanu tiek uzskatīta par vienu no galvenajām prioritātēm kuģniecības nozarē, kas, tāpat kā lielā mērā visa transporta nozare, joprojām ir ļoti atkarīga no fosilā kurināmā.
Politikas iniciatīvu kopuma – Eiropas Zaļā kursa – ietvaros Eiropas Savienība ir noteikusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu, kur absorbētās CO2 emisijas apmērs ir tikpat liels, cik saražotās emisijas apmērs, līdz 2050. gadam samazinot transporta siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas par 90 %. Šis mērķis tika padarīts juridiski saistošs Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gadā pieņemtajā Eiropas Klimata aktā, kurā Eiropas Savienības noteiktais mērķis emisiju samazināšanai līdz 2030.gadam tika palielināts no 40 % līdz 55 %. 2021.gada 14.jūlijā Eiropas Komisija publicēja “Gatavi mērķrādītājam 55” priekšlikumu kopumu klimata un enerģētikas jomās. “Gatavi mērķrādītājam 55” kā savstarpēji saistītu politikas iniciatīvu pakotne norāda uz darbībām, kuras nepieciešams veikt visos ekonomikas sektoros papildu katras valsts ieguldītajam darbam, lai sasniegtu paaugstinātos 2030.gada klimata mērķus. Pakotne paredz Latvijai sasniegt pārskatīto valsts mērķi līdz 2030. gadam, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par 17 % salīdzinājumā ar 2005.gada rādītājiem.
Lai gan kuģniecība nav tieši iekļauta Parīzes nolīgumā, kuģniecībai ir jāierobežo SEG emisijas arī Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – SJO) noteikto mērķu un uzdevumu ietvaros. Kuģu energoefektivitātes prasības ir ieviestas kā grozījumi MARPOL (Starptautiskās konvenkcijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem) VI pielikumā, un ir pieņemta sākotnējā SJO stratēģija kuģu radīto SEG emisiju samazināšanai.
2023.gada jūlijā Londonā notika SJO Jūras vides aizsardzības komitejas sēde (MEPC 80), kurā tika pieņemta SJO stratēģija kuģu radīto SEG emisiju samazināšanai.
SJO 2023.gada SEG stratēģija nosaka:
- Līdz 2030.gadam CO2 emisijas uz vienu pārvadājumu starptautiskajā kuģniecībā vidēji samazināt vismaz 40 % apmērā salīdzinājumā ar 2008.gadu;
- SEG nulles vai gandrīz nulles emisiju tehnoloģiju, degvielu un/vai enerģijas avotu ieviešana, lai līdz 2030.gadam sasniegtu vismaz 5 %, cenšoties panākt 10 % no starptautiskajā kuģniecībā izmantotās enerģijas.
Nokļūšana līdz nullei (līdz 2050.gadam) ir paredzēta divos posmos, kas apzīmēti kā indikatīvi kontrolpunkti:
- Līdz 2030.gadam samazināt starptautiskās kuģniecības radītās kopējās ikgadējās SEG emisijas vismaz par 20 %, cenšoties panākt 30 % salīdzinājumā ar 2008.gadu;
- Līdz 2040.gadam samazināt starptautiskās kuģniecības radītās kopējās ikgadējās SEG emisijas vismaz par 70 %, cenšoties panākt 80 % samazinājumu salīdzinājumā ar 2008.gadu.
Arī ES stratēģija Baltijas jūras reģionam saistāma ar ilgtspējas veicināšanu kuģniecības nozarē, kas saistāma ar stratēģijas mērķiem: “Glābiet jūru” un “Savienojiet reģionu” un apakšmērķiem “Tīra un droša kuģošana”, “Labi transportēšanas apstākļi” un “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”, un jo īpaši ar stratēģijas 2. pasākuma “Pasākumu izstrāde, lai panāktu klimatneitrālu un nulles piesārņojuma transportu transporta politikas jomā” darbībām “Atbalstīt pasākumus, tostarp digitalizāciju, lai samazinātu kuģniecības radītās emisijas” un “Atbalstīt krasta iekārtu izveidi, lai uzlabotu tīras kuģošanas pasākumus, tostarp alternatīvo degvielu infrastruktūru kuģošanā”. Tāpat arī nacionālā līmeņa plānošanas dokumenti norāda uz nepieciešamību kuģniecības jomā virzīties uz ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz sasniedzamo rādītāju – “Virzībai uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, elektrificēt ostu piestātnes un nodrošināt alternatīvu degvielu pieejamību”, kurš savukārt izriet no Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteiktajiem uzdevumiem par emisiju mazināšanu, kā arī Nacionālajā Enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projektā noteiktajam nacionālajam mērķim – nodrošināt vismaz 7 % atjaunojamās enerģijas (modernās biodegvielas, elektrība) īpatsvaru Latvijas transporta enerģijas galapatēriņā.
Politikas iniciatīvu kopuma – Eiropas Zaļā kursa – ietvaros Eiropas Savienība ir noteikusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu, kur absorbētās CO2 emisijas apmērs ir tikpat liels, cik saražotās emisijas apmērs, līdz 2050. gadam samazinot transporta siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas par 90 %. Šis mērķis tika padarīts juridiski saistošs Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gadā pieņemtajā Eiropas Klimata aktā, kurā Eiropas Savienības noteiktais mērķis emisiju samazināšanai līdz 2030.gadam tika palielināts no 40 % līdz 55 %. 2021.gada 14.jūlijā Eiropas Komisija publicēja “Gatavi mērķrādītājam 55” priekšlikumu kopumu klimata un enerģētikas jomās. “Gatavi mērķrādītājam 55” kā savstarpēji saistītu politikas iniciatīvu pakotne norāda uz darbībām, kuras nepieciešams veikt visos ekonomikas sektoros papildu katras valsts ieguldītajam darbam, lai sasniegtu paaugstinātos 2030.gada klimata mērķus. Pakotne paredz Latvijai sasniegt pārskatīto valsts mērķi līdz 2030. gadam, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par 17 % salīdzinājumā ar 2005.gada rādītājiem.
Lai gan kuģniecība nav tieši iekļauta Parīzes nolīgumā, kuģniecībai ir jāierobežo SEG emisijas arī Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – SJO) noteikto mērķu un uzdevumu ietvaros. Kuģu energoefektivitātes prasības ir ieviestas kā grozījumi MARPOL (Starptautiskās konvenkcijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem) VI pielikumā, un ir pieņemta sākotnējā SJO stratēģija kuģu radīto SEG emisiju samazināšanai.
2023.gada jūlijā Londonā notika SJO Jūras vides aizsardzības komitejas sēde (MEPC 80), kurā tika pieņemta SJO stratēģija kuģu radīto SEG emisiju samazināšanai.
SJO 2023.gada SEG stratēģija nosaka:
- Līdz 2030.gadam CO2 emisijas uz vienu pārvadājumu starptautiskajā kuģniecībā vidēji samazināt vismaz 40 % apmērā salīdzinājumā ar 2008.gadu;
- SEG nulles vai gandrīz nulles emisiju tehnoloģiju, degvielu un/vai enerģijas avotu ieviešana, lai līdz 2030.gadam sasniegtu vismaz 5 %, cenšoties panākt 10 % no starptautiskajā kuģniecībā izmantotās enerģijas.
Nokļūšana līdz nullei (līdz 2050.gadam) ir paredzēta divos posmos, kas apzīmēti kā indikatīvi kontrolpunkti:
- Līdz 2030.gadam samazināt starptautiskās kuģniecības radītās kopējās ikgadējās SEG emisijas vismaz par 20 %, cenšoties panākt 30 % salīdzinājumā ar 2008.gadu;
- Līdz 2040.gadam samazināt starptautiskās kuģniecības radītās kopējās ikgadējās SEG emisijas vismaz par 70 %, cenšoties panākt 80 % samazinājumu salīdzinājumā ar 2008.gadu.
Arī ES stratēģija Baltijas jūras reģionam saistāma ar ilgtspējas veicināšanu kuģniecības nozarē, kas saistāma ar stratēģijas mērķiem: “Glābiet jūru” un “Savienojiet reģionu” un apakšmērķiem “Tīra un droša kuģošana”, “Labi transportēšanas apstākļi” un “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”, un jo īpaši ar stratēģijas 2. pasākuma “Pasākumu izstrāde, lai panāktu klimatneitrālu un nulles piesārņojuma transportu transporta politikas jomā” darbībām “Atbalstīt pasākumus, tostarp digitalizāciju, lai samazinātu kuģniecības radītās emisijas” un “Atbalstīt krasta iekārtu izveidi, lai uzlabotu tīras kuģošanas pasākumus, tostarp alternatīvo degvielu infrastruktūru kuģošanā”. Tāpat arī nacionālā līmeņa plānošanas dokumenti norāda uz nepieciešamību kuģniecības jomā virzīties uz ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz sasniedzamo rādītāju – “Virzībai uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, elektrificēt ostu piestātnes un nodrošināt alternatīvu degvielu pieejamību”, kurš savukārt izriet no Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteiktajiem uzdevumiem par emisiju mazināšanu, kā arī Nacionālajā Enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projektā noteiktajam nacionālajam mērķim – nodrošināt vismaz 7 % atjaunojamās enerģijas (modernās biodegvielas, elektrība) īpatsvaru Latvijas transporta enerģijas galapatēriņā.
Risinājuma apraksts
Lai samazinātu emisijas no kuģiem navigācijā, piestātnēs un ostās, kā arī lai uzlabotu drošību kuģniecības jomā, iespējami vairāki risinājumi videi draudzīgu ostas infrastruktūras attīstības veicināšanā, tajā skaitā krasta elektroapgādes ieviešana un ostām pielāgoti risinājumi drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanai un kuģu satiksmes veicināšanai.
Krasta elektroapgādes ieviešana
Pēc kuģu pietauvošanas ostā, tiem ir nepieciešama elektrība, lai veiktu kravas iekraušanas un izkraušanas darbu, lai nodrošinātu apkuri, apgaismojumu uz kuģa, kā arī citām nepieciešamajām aktivitātēm. Šo jaudu nodrošina palīgdzinēji, kas emitē oglekļa dioksīdu un citus gaisa piesārņotājus, ietekmējot vides kvalitāti un tādējādi gan ostas darbinieku, gan apkārtnes iedzīvotāju veselību. Būtisks ir arī trokšņa piesārņojums. Krasta elektroapgāde ir būtisks instruments, lai padarītu kuģniecības nozari videi draudzīgāku samazinot CO2 emisijas, citas SEG emisijas un kaitīgās emisijas gaisā (piemēram, NOx, SOx, PM) un samazināt kuģniecības radīto troksni un ūdens piesārņojumu izplūžu dēļ.
Krasta elektroapgāde saistāma ar ES transporta politiku kopumā, piemēram, ES 2011. gada Balto grāmatu (COM(2011)144), kuras kā viens no mērķiem noteikts uzlabot kuģniecības ekoloģiskos raksturlielumus. Nepieciešamība atbalstīt krasta elektroapgādi izriet arī no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES. Šajā dokumentā (23. pants) tika noteikta prioritāte attiecībā uz jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu, lai veicinātu alternatīvās degvielas un energoefektīvu jūras transportu.
Krasta elektroapgāde ir tieši saistīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu (ES) 2023/1805 par atjaunojamo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā, un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (FuelEU Maritime). Regulā ir noteikti obligātie valstu mērķi, kuru rezultātā Eiropas Savienībā tiek ieviesta pietiekama alternatīvo degvielu infrastruktūra autotransporta līdzekļiem, vilcieniem, kuģiem un stacionāriem gaisa kuģiem. Ar to nosaka kopīgas tehniskās specifikācijas un prasības attiecībā uz lietotāju informēšanu, datu sniegšanu un maksājumu prasībām attiecībā uz alternatīvo degvielu infrastruktūru. Saskaņā ar Regulas par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 9. pantu Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2029. gada 31. decembrim pamata un visaptverošajās jūras ostās tiek nodrošināta minimālā krasta elektroapgāde jūras konteineru un pasažieru kuģiem.
Krasta elektroapgāde saistāma arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu (ES) 2023/1805 par atjaunojamo energoresursu un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (FuelEU Maritime), kuru Padome pieņēma 2023. gada jūlijā un publicēja 2023. gada septembrī un kura ir arī daļa no paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %". Saskaņā ar "Fuel EU Maritime" 6. pantu no 2030. gada 1. janvāra konteinerkuģi un pasažieru kuģi, kas pietauvoti piestātnē dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā, pieslēdzas krasta elektroapgādes sistēmai un izmanto to visai tai pieprasītajai elektroenerģijai pietauvošanās vietā.
Krasta elektroapgādes iekārtu skaits Baltijas reģiona ostās pēdējo gadu laikā ir trīskāršojies, 2022.gadā sasniedzot 27 krasta iekārtas. Vienlaikus uzsverams, ka, balstoties uz Eiropas Jūras ostu organizācijas (ESPO) sniegto informāciju[1], krasta elektroapgādes ieviešanai ir augstas investīciju izmaksas. Saskaņā ar ESPO publicēto viedokli, nav konstatēti gadījumi, kad krasta elektroapgādes infrastruktūra būtu izveidota komerciālos nolūkos, pat ne valstīs, kur atjaunojamā elektroenerģija ir lētāka nekā degviela, ko izmanto uz kuģa, līdz ar to nepieciešams piesaistīt publisko finansējumu.
Kuģu kustības optimizācija
SEG emisiju apjoms starptautiskajā kuģniecībā var tikt samazināts izmantojot arī citus instrumentus. Balstoties uz SJO 2022. gadā pasūtīto pētījumu[2] par konteinerkuģu pārbraucienu optimizēšanas ietekmi uz to degvielas patēriņu un SEG emisiju apjomu, tika konstatēts, ka izmantojot kuģu kustības optimizācijas “JIT Arrival” (“Just-in-Time Arrival”) pieeju, iespējams radīt ievērojamus degvielas patēriņa ietaupījumus un secīgi kuģu radīto CO2 emisiju samazinājumu, ko pamato monogrāfija “Reducing GHG emissions from ships in port areas”[3].
Saskaņā ar Somijas kompānijas “Wartsila”, kas ir viens no globālajiem līderiem kuģu jaudas iekārtu izstrādes jomā, sniegto informāciju, sauskravas kuģim veicot sava pārbrauciena optimizāciju un tādējādi samazinot ātrumu no 12 līdz 11 mezgliem, degvielas ekonomija var sasniegt 10 tonnas diennaktī[4]. Savukārt vienas tonnas dīzeļdegvielas sadedzināšana rada 3,2 tonnas CO2 izmešu[5]. Tā rezultātā, kuģim savlaicīgi saņemot no pienākšanas ostas nepieciešamo informāciju un veicot tā pārgājiena optimizācijas pasākumus, ir iespējams vienas diennakts laikā samazināt CO2 emisiju apjomu par 32 tonnām.
Lai veiktu kuģu kustības optimizēšanu, ir nepieciešama pietiekoša informācijas apmaiņa starp kustībā esošo kuģi un to uzņemošo ostu, kas ļautu veikt pietiekoši efektīvu kuģa gaitas (ātruma) piemērošanu tam, lai kuģis ierastos ostā tieši tajā brīdī, kad ostas locis, un, ja nepieciešams, arī ostas velkoņi, ir gatavi kuģa pavadīšanai uz tā pietauvošanai plānoto piestātni. Plānoto kuģa ienākšanu ostā var ietekmēt virkne dažādu faktoru, tostarp laicīga piestātnes neatbrīvošana vai nesagatavošana nākamā kuģa pieņemšanai, ostas dienestu gatavība apkalpot kuģi, ostas teritorijā valdošie laika apstākļi. Efektīva kuģu kustības optimizācija ne tikai padara ostu videi draudzīgāku, bet arī būtiski uzlabo drošību ostās, būtiski samazinot negadījumu skaitu.
Saskaņā ar SJO vadlīnijās sniegtajām rekomendācijām “JIT Arrival” pieejai kuģu kustības optimizācijai būtu jābalstās uz ostas kapteiņa dienesta datiem, kas tiek izmantoti kuģu kustības optimizācijai, savukārt kapteiņa dienestā darbs, kas saistās ar ostu apmeklējošo kuģu apkalpošanu, tiek īstenots šādos trīs savstarpēji saistītos blokos:
1) Plānošanas bloks
Lai nodrošinātu kuģiem iespēju izmantot “JIT Arrival” vai analogu pārgājiena optimizēšanas pieeju, ir jāveic ostas kuģu satiksmes vadības centra sistēmas atjaunošana, kas spētu nodrošināt šādas funkcijas:
saziņu ar ostas piestātņu nomniekiem par piestātņu pieejamību noteiktu kuģu apkalpošanai;
saziņu ar kuģu aģentiem, t.sk. ostas apmeklējuma kuģu pieteikuma iesniegšanai;
secīgu kuģa apmeklējuma informācijas reģistrēšanu, t.sk. ostas apmeklējuma izmaksu aprēķināšanu, rēķinu ģenerēšanu un citām darbībām.
2) Organizēšanas bloks. Ostas kuģu satiksmes vadības centra sistēmai pēc atjaunošana, lai spētu nodrošināt šādas funkcijas:
- ostas piestātņu pieejamības plānošana;
- ostas loču pakalpojumu plānošana;
- e-navigācijas atbalsts;
- automātiskas saziņas nodrošināšana ar kuģiem “JIT Arrival” vai analogas pārgājiena optimizēšanas pieejas nodrošināšanai nepieciešamās informācijas nosūtīšanai/ saņemšanai.
3) Apkalpošanas bloks. Nepieciešams veikt ostas kuģu satiksmes vadības centra sistēmas atjaunošanu, kas ietver šādus pasākumus:
esošo novecojušo magnetronu tehnoloģijas divu radaru staciju nomaiņa ar trīs augstas precizitātes un energoefektivitātes cietvielu (solid state) tehnoloģijas radaru stacijām;
paaugstinātas tālummaiņas kameru ar nakts redzamības un kuģu izsekošanas funkcijām uzstādīšana ostas akvatorijas un pievedceļu kontrolei;
radaru torņu aprīkošana ar automātiskajām meteoroloģiskajām stacijām;
automātisko meteoroloģisko staciju izvietošana uz kuģu ceļiem (ostas ārējā reidā);
jauna augstas drošības un energoefektivitātes datu centra izveide;
hidrogrāfijas aprīkojuma (bojas, navigācijas gaismas), kas nodrošinātu drošu kuģu kustību visiem Liepājas ostu apmeklējošajiem kuģiem arī diennakts tumšajā laikā, uzstādīšana un integrēšana ostas kuģu satiksmes vadības centra sistēmā ar mērķi nodrošināt tā centralizētu uzraudzību un vadību.
Lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu, tiks veiktas investīcijas ostu publiskās infrastruktūras attīstībā, elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanā, projekta vērtēšanā nosakot kritēriju, ka projekta iesniedzējs sniedz informāciju par skaitliski aprēķinātiem sasniedzamajiem rādītājiem ostu negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai (atbilstoši vadlīnijām Economic Appraisal Vademecum 2021-2027 General Principles and Sector Applications aprēķināta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām), termiņiem to sasniegšanai, kā arī metodēm to uzskaitei.
Valsts atbalsts komercdarbībai
Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta izstrādātajos vadlīniju dokumentos par valsts atbalstu ostu infrastruktūrai noteikts, ka ostu infrastruktūras, kuru nav paredzēts komerciāli izmantot (tajā skaitā infrastruktūrai navigācijas kontroles un drošības uzlabošanai) finansēšanai nav piemērojami valsts atbalsta nosacījumi. Tā kā drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšana ir viena no pasākuma ietvaros iekļautajām atbalstāmajām darbībām, tiek ņemts vērā, ka finansējuma ieguldījumi šiem mērķiem netiks uzskatīti par valsts atbalstu komercdarbībai. Infrastruktūrai, kas nav saņēmusi komercdarbības atbalstu, visā tās lietderīgās izmantošanas laikā ir jāsaglabā nesaimniecisks raksturs.
Savukārt otra pasākuma ietvaros iekļautā atbalstāmā darbība – elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm izveide – uzskatāma par darbību, kurai piemērojami valsts atbalsta nosacījumi.
Atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr.651/2014), jeb vispārējā grupu atbrīvojuma regulu. Komisijas regula Nr.651/2014 aptver dažādas atbalsta kategorijas, kas ir atbrīvotas no Līguma 108.panta 3.punktā ietvertā paziņošanas pienākuma, ja tiek ievēroti Komisijas regulas Nr.651/2014 Vispārīgās sadaļas un attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa (atbalsta kategorijas) nosacījumi.
Ņemot vērā, ka viens no Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumiem ir atbalsta pretendenta neatbilstība grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijai, kritērijs par projekta iesniedzēja neatbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijai ir iekļauts projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektā.
Iesniedzot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs projektu iesnieguma veidlapā sniedz informāciju par plānoto darbību atbilstību komercdarbības atbalsta pazīmēm. Par darbībām, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs iekļauj izvērtējumu par to atbilstību Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumiem.
Intervences kategorija*
Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmā noteiktajam intervences kodam – 111 “Jūras ostas (TEN-T), izņemot objektus, kas ir paredzēti fosilā kurināmā transportēšanai”.
Atbalsta veids: dotācija.
Teritoriālais īstenošanas mehānisms un teritoriālais aspekts: bez teritoriālā mērķa.
Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) sekundārais temats: nepiemēro.
Dzimumu līdztiesības dimensija: dzimumu neitralitāte.
*intervences kategorija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 1.pielikumu.
Citi projekti
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.-2027.plānošanas perioda ietvaros nav paredzēti citi atbalsta pasākumi, kuros kā finansējuma saņēmēji ir Ventspils brīvostas pārvaldes un Liepājas speciālālās ekonomiskās zonas pārvalde.
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.plānošanas periodā SAM 6.1.1. „Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti” ietvaros tika īstenoti šādi projekti:
Ņemot vērā, ka SAM 6.1.1. „Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti” ietvaros īstenotie projekti nav saistīti ar krasta elektrifikāciju vai drošas kuģošanas apstākļu vadības sistēmas izveidi, netiek konstatēts dubultās finansēšanas risks.
Vienlaikus uzsverams, ka finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā plānotās attiecināmās izmaksas netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, un dubultā finansējuma neiestāšanos, kā arī nodrošina, atbilstoši komercdarbības atbalsta regulējumam (ja attiecināms) atbalsta summēšanas (kumulācijas) nosacījumu ievērošanu.
Saskaņā ar principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) novērtējumu pasākumam:
Ietekme uz SEG emisijām
Pasākums 40% atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (111 - jūras ostas (TEN-T), izņemot objektus, kas ir paredzēti fosilā kurināmā transportēšanai) un tādējādi tiek uzskatīts par daļēji atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.
Saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (TAP2027) Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatu pasākuma īstenošanas rezultātā sagaidāms kuģošanas SEG emisiju, kas rodas stāvēšanas laikā ostās, samazinājums. Tomēr pasākuma īstenošana neradīs būtisku SEG emisiju samazināšanu.
Atbilstoši Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatam, atbalsta pasākumiem lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstībai, tai skaitā videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstībai, alternatīvo degvielu pieejamībai, būs pozitīva ietekme uz SEG emisiju mazināšanu.
Papildinoši pasākumi un investīcijas ar SEG emisiju samazinošu efektu
Investīcijas lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstībā plānotas sinerģijā ar citiem pasākumiem, kas atbalsta pāreju uz mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu veidiem, un investīcijām, kas stimulē sabiedriskā transporta izmantošanu saskaņā ar TAP2027 noteikto mērķi – integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina virzību uz klimatneitrālu ekonomiku.
Projekta iesniegumā sniegta detalizēta informācija par plānotajām darbībām krasta elektroapgādes punkta/-u jūras kuģiem izveidei un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanai, ietverot informāciju par skaitliski aprēķinātiem sasniedzamajiem rādītājiem (atbilstoši vadlīnijām Economic Appraisal Vademecum 2021-2027 General Principles and Sector Applications[1] aprēķināta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām) ostu negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai, termiņiem to sasniegšanai, kā arī metodēm to uzskaitei.
[1] https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/guides/vademecum_2127/vademecum_2127_en.pdf
Sasaiste ar mobilitātes un ilgtspējīga transporta attīstības mērķiem
Investīcijas atbilst “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027.gadam” rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” 313.uzdevumam “Starptautiskās savienojamības uzlabošana, īstenojot Rail Baltica projektu, tālāk attīstot starptautisko lidostu “Rīga” un vienlaikus paaugstinot tranzīta pakalpojumu konkurētspēju un jaunu tirgu apguvi, veidojot Rīgu par nozīmīgu un modernu multimodālu transporta mezglu, tai skaitā uzlabojot infrastruktūru, tādējādi palielinot Eiropas vienotā transporta tīkla produktivitāti un sekmējot vides mērķu ievērošanu”.
Tāpat investīcijas atbilst “Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam” 3. rīcības virziena “Loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana” 3.2. uzdevumam “Pilnveidot Latvijas ostu infrastruktūru”.
“Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam” transporta politikas mērķis noteikts saskaņā ar vienu no Eiropas Zaļā kursa elementiem – paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti.
Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem
Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Kā viens no iespējamiem risinājumiem oglekļa mazietilpīgas attīstības nodrošināšanai stratēģijā norādīts resursefektīvs un videi draudzīgs transports, kas paredz kā 2050. gadā transporta sektors ir dekarbonizēts, kas galvenokārt ir panākts, pateicoties dažādām iniciatīvām un inovācijām transporta infrastruktūrā un transportlīdzekļu tehnoloģijās, kā arī izmaiņām sabiedrības ikdienas paradumos. Viena no iniciatīvām ir ūdens transportā izmantot alternatīvās degvielas un energoefektīvus risinājumus degvielas patēriņa samazināšanai. Stratēģijā norādīts, ka ostu elektrifikācija samazina ostās stāvošo kuģu emisijas, tādā veidā samazinot ostu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un klimatu. Līdz ar to, pasākuma ietvaros paredzētās darbības palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021.–2030.gadam (NEKP) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts ‘Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām’. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam kā viens no rīcības virzieniem plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai ir emisiju samazināšana transporta sektorā, kas cita starpā paredz alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošanu. Līdz ar to, ieguldījumi pasākuma ietvaros tiešā veidā sniedz ieguldījumu plāna mērķu sasniegšanā.
Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi. Līdz ar to finansējuma saņēmējs nodrošina, ka īstenotais projekts un atbalstāmās darbības tiek īstenotas ievērojot principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā minēto; proti, projekta plānošanā un īstenošanā ņem vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, tostarp riskus, kas varētu rasties uzturēšanas un ekspluatācijas laikā, kā arī mazina potenciālo risku iestāšanos.
Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu". Finansējuma saņēmējs investīcijas īstenošanas laikā nodrošina nepieciešamās darbības un ievēro nosacījumus, kas identificēti horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā, lai nodrošinātu, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi. Pasākuma ietvaros (ja attiecināms) tiek ievērotas zaļā publiskā iepirkuma prasības un kritēriji.
Projekta iesniedzējs nodrošina, ka atkritumu rašanās būvniecības laikā tiks ierobežota saskaņā ar ES būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un tiks veicināta atkārtota materiālu izmantošana un augstas kvalitātes pārstrāde, piemērojot materiālu atlasi, izmantojot labākās pieejamās būvgružiem paredzētās šķirošanas sistēmas.
Jau projektēšanas stadijā projekta īstenotājam jāņem vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski un jānosaka arī ar būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju saistītie riski. Šāda pieeja ļauj pārvaldīt ar klimata pārmaiņām radītos riskus, t.i., izvērtēt pašreizējos un iespējamos nākotnes klimata riskus. Vienlaikus tas ļauj savlaicīgi izvērtēt arī finansiāli izdevīgākās adaptācijas iespējas, piemēram, temperatūras un nokrišņu ietekme uz infrastruktūru, preventīvās darbības, lai novērstu potenciāli radītos vētras bojājumus, putekļu emisijas samazināšana karstos un sausos laika apstākļos.
Citu horizontālo principu ievērošana
Plānotajām investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālajiem principiem "Klimatnodrošināšana" un "Energoefektivitāte pirmajā vietā”.
Projektā tiks īstenota ne mazāk kā viena darbība, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai CO2 piesaistes palielināšanu. Projekta iesniegumā iesniedzams detalizēts skaidrojums, kā projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai CO2 piesaistes palielināšana. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa "Klimatnodrošināšana" rādītājiem - pasākuma īstenošanas rezultātā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai CO2 piesaistes palielināšanu.
Projekta iesniegumam ir pievienots izvērtējums par iespēju projektā iekļaut darbības, kas paredz finansējuma saņēmējam, ostu infrastruktūras lietotājiem vai sabiedrībai kopumā enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem. Ja izvērtējumā ir secināts, ka projektā ir iespējams iekļaut iekļaut darbību/-as, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, sniedzama sekojoša informācija par to, kura darbība/-as ir iekļautas projektā:
a) darbība/-as, kas paredz enerģijas ietaupījumu;
b) darbība/-as, kas paredz pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem;
c) cita darbības, kas ir izmaksu efektīvi, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgi alternatīvi pasākumi, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu.
Projekta iesniedzējs uzkrāj datus par veiktajām darbībām un veikto enerģijas ietaupījumu.
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (HP VINPI). Vienlaikus pasākuma ietvaros paredzēts īstenot ne mazāk kā vienu vispārīgo HP VINPI darbību kas veicina dzimumu līdztiesību un personu ar invaliditāti iekļaušanu, kā arī projekta iesnieguma vērtēšanā tiks piemērots HP VINPI specifiskais atbilstības kritērijs.
Ieteicama ir sociāli atbildīga un inovatīva iepirkuma veikšana.
Ilgtspēja un uzturēšana. Krasta elektroapgādes infrastruktūras un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanas infrastruktūras uzturēšana tiek veikta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
Citi faktori
Finansējuma saņēmējs ievēro komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievēro Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Lai nodrošinātu pasākuma īstenošanas uzsākšanu - savlaicīgu būvdarbu veikšanu un infrastruktūras iegādi, finansējuma saņēmējam, pamatojot plānotā avansa nepieciešamību, ir iespējams saņemt avansu līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma.
[1] ESPO Communication - Towards an intelligent legislative framework for Onshore Power Supply (OPS)_1.pdf
[2] SJO pasūtīta izpēte “Just in time arrival”, pieejama: https://greenvoyage2050.imo.org/wp-content/uploads/2022/06/JIT-Container-Study.pdf
[3] https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2210539515000590#ab0005
[4] How Smart Voyaging helps to decline shipping emissions (wartsila.com), pieejams: https://www.wartsila.com/insights/article/how-smart-voyaging-helps-to-decline-shipping-emissions
[5] CO2 and sulphur emissions from the shipping industry, Gustav Krantz, 2016, pieejams: https://www.egcsa.com/wp-content/uploads/CO2-and-sulphur-emissions-from-the-shipping-industry.pdf
Krasta elektroapgādes ieviešana
Pēc kuģu pietauvošanas ostā, tiem ir nepieciešama elektrība, lai veiktu kravas iekraušanas un izkraušanas darbu, lai nodrošinātu apkuri, apgaismojumu uz kuģa, kā arī citām nepieciešamajām aktivitātēm. Šo jaudu nodrošina palīgdzinēji, kas emitē oglekļa dioksīdu un citus gaisa piesārņotājus, ietekmējot vides kvalitāti un tādējādi gan ostas darbinieku, gan apkārtnes iedzīvotāju veselību. Būtisks ir arī trokšņa piesārņojums. Krasta elektroapgāde ir būtisks instruments, lai padarītu kuģniecības nozari videi draudzīgāku samazinot CO2 emisijas, citas SEG emisijas un kaitīgās emisijas gaisā (piemēram, NOx, SOx, PM) un samazināt kuģniecības radīto troksni un ūdens piesārņojumu izplūžu dēļ.
Krasta elektroapgāde saistāma ar ES transporta politiku kopumā, piemēram, ES 2011. gada Balto grāmatu (COM(2011)144), kuras kā viens no mērķiem noteikts uzlabot kuģniecības ekoloģiskos raksturlielumus. Nepieciešamība atbalstīt krasta elektroapgādi izriet arī no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES. Šajā dokumentā (23. pants) tika noteikta prioritāte attiecībā uz jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu, lai veicinātu alternatīvās degvielas un energoefektīvu jūras transportu.
Krasta elektroapgāde ir tieši saistīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu (ES) 2023/1805 par atjaunojamo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā, un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (FuelEU Maritime). Regulā ir noteikti obligātie valstu mērķi, kuru rezultātā Eiropas Savienībā tiek ieviesta pietiekama alternatīvo degvielu infrastruktūra autotransporta līdzekļiem, vilcieniem, kuģiem un stacionāriem gaisa kuģiem. Ar to nosaka kopīgas tehniskās specifikācijas un prasības attiecībā uz lietotāju informēšanu, datu sniegšanu un maksājumu prasībām attiecībā uz alternatīvo degvielu infrastruktūru. Saskaņā ar Regulas par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 9. pantu Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2029. gada 31. decembrim pamata un visaptverošajās jūras ostās tiek nodrošināta minimālā krasta elektroapgāde jūras konteineru un pasažieru kuģiem.
Krasta elektroapgāde saistāma arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu (ES) 2023/1805 par atjaunojamo energoresursu un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (FuelEU Maritime), kuru Padome pieņēma 2023. gada jūlijā un publicēja 2023. gada septembrī un kura ir arī daļa no paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %". Saskaņā ar "Fuel EU Maritime" 6. pantu no 2030. gada 1. janvāra konteinerkuģi un pasažieru kuģi, kas pietauvoti piestātnē dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā, pieslēdzas krasta elektroapgādes sistēmai un izmanto to visai tai pieprasītajai elektroenerģijai pietauvošanās vietā.
Krasta elektroapgādes iekārtu skaits Baltijas reģiona ostās pēdējo gadu laikā ir trīskāršojies, 2022.gadā sasniedzot 27 krasta iekārtas. Vienlaikus uzsverams, ka, balstoties uz Eiropas Jūras ostu organizācijas (ESPO) sniegto informāciju[1], krasta elektroapgādes ieviešanai ir augstas investīciju izmaksas. Saskaņā ar ESPO publicēto viedokli, nav konstatēti gadījumi, kad krasta elektroapgādes infrastruktūra būtu izveidota komerciālos nolūkos, pat ne valstīs, kur atjaunojamā elektroenerģija ir lētāka nekā degviela, ko izmanto uz kuģa, līdz ar to nepieciešams piesaistīt publisko finansējumu.
Kuģu kustības optimizācija
SEG emisiju apjoms starptautiskajā kuģniecībā var tikt samazināts izmantojot arī citus instrumentus. Balstoties uz SJO 2022. gadā pasūtīto pētījumu[2] par konteinerkuģu pārbraucienu optimizēšanas ietekmi uz to degvielas patēriņu un SEG emisiju apjomu, tika konstatēts, ka izmantojot kuģu kustības optimizācijas “JIT Arrival” (“Just-in-Time Arrival”) pieeju, iespējams radīt ievērojamus degvielas patēriņa ietaupījumus un secīgi kuģu radīto CO2 emisiju samazinājumu, ko pamato monogrāfija “Reducing GHG emissions from ships in port areas”[3].
Saskaņā ar Somijas kompānijas “Wartsila”, kas ir viens no globālajiem līderiem kuģu jaudas iekārtu izstrādes jomā, sniegto informāciju, sauskravas kuģim veicot sava pārbrauciena optimizāciju un tādējādi samazinot ātrumu no 12 līdz 11 mezgliem, degvielas ekonomija var sasniegt 10 tonnas diennaktī[4]. Savukārt vienas tonnas dīzeļdegvielas sadedzināšana rada 3,2 tonnas CO2 izmešu[5]. Tā rezultātā, kuģim savlaicīgi saņemot no pienākšanas ostas nepieciešamo informāciju un veicot tā pārgājiena optimizācijas pasākumus, ir iespējams vienas diennakts laikā samazināt CO2 emisiju apjomu par 32 tonnām.
Lai veiktu kuģu kustības optimizēšanu, ir nepieciešama pietiekoša informācijas apmaiņa starp kustībā esošo kuģi un to uzņemošo ostu, kas ļautu veikt pietiekoši efektīvu kuģa gaitas (ātruma) piemērošanu tam, lai kuģis ierastos ostā tieši tajā brīdī, kad ostas locis, un, ja nepieciešams, arī ostas velkoņi, ir gatavi kuģa pavadīšanai uz tā pietauvošanai plānoto piestātni. Plānoto kuģa ienākšanu ostā var ietekmēt virkne dažādu faktoru, tostarp laicīga piestātnes neatbrīvošana vai nesagatavošana nākamā kuģa pieņemšanai, ostas dienestu gatavība apkalpot kuģi, ostas teritorijā valdošie laika apstākļi. Efektīva kuģu kustības optimizācija ne tikai padara ostu videi draudzīgāku, bet arī būtiski uzlabo drošību ostās, būtiski samazinot negadījumu skaitu.
Saskaņā ar SJO vadlīnijās sniegtajām rekomendācijām “JIT Arrival” pieejai kuģu kustības optimizācijai būtu jābalstās uz ostas kapteiņa dienesta datiem, kas tiek izmantoti kuģu kustības optimizācijai, savukārt kapteiņa dienestā darbs, kas saistās ar ostu apmeklējošo kuģu apkalpošanu, tiek īstenots šādos trīs savstarpēji saistītos blokos:
1) Plānošanas bloks
Lai nodrošinātu kuģiem iespēju izmantot “JIT Arrival” vai analogu pārgājiena optimizēšanas pieeju, ir jāveic ostas kuģu satiksmes vadības centra sistēmas atjaunošana, kas spētu nodrošināt šādas funkcijas:
saziņu ar ostas piestātņu nomniekiem par piestātņu pieejamību noteiktu kuģu apkalpošanai;
saziņu ar kuģu aģentiem, t.sk. ostas apmeklējuma kuģu pieteikuma iesniegšanai;
secīgu kuģa apmeklējuma informācijas reģistrēšanu, t.sk. ostas apmeklējuma izmaksu aprēķināšanu, rēķinu ģenerēšanu un citām darbībām.
2) Organizēšanas bloks. Ostas kuģu satiksmes vadības centra sistēmai pēc atjaunošana, lai spētu nodrošināt šādas funkcijas:
- ostas piestātņu pieejamības plānošana;
- ostas loču pakalpojumu plānošana;
- e-navigācijas atbalsts;
- automātiskas saziņas nodrošināšana ar kuģiem “JIT Arrival” vai analogas pārgājiena optimizēšanas pieejas nodrošināšanai nepieciešamās informācijas nosūtīšanai/ saņemšanai.
3) Apkalpošanas bloks. Nepieciešams veikt ostas kuģu satiksmes vadības centra sistēmas atjaunošanu, kas ietver šādus pasākumus:
esošo novecojušo magnetronu tehnoloģijas divu radaru staciju nomaiņa ar trīs augstas precizitātes un energoefektivitātes cietvielu (solid state) tehnoloģijas radaru stacijām;
paaugstinātas tālummaiņas kameru ar nakts redzamības un kuģu izsekošanas funkcijām uzstādīšana ostas akvatorijas un pievedceļu kontrolei;
radaru torņu aprīkošana ar automātiskajām meteoroloģiskajām stacijām;
automātisko meteoroloģisko staciju izvietošana uz kuģu ceļiem (ostas ārējā reidā);
jauna augstas drošības un energoefektivitātes datu centra izveide;
hidrogrāfijas aprīkojuma (bojas, navigācijas gaismas), kas nodrošinātu drošu kuģu kustību visiem Liepājas ostu apmeklējošajiem kuģiem arī diennakts tumšajā laikā, uzstādīšana un integrēšana ostas kuģu satiksmes vadības centra sistēmā ar mērķi nodrošināt tā centralizētu uzraudzību un vadību.
Lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu, tiks veiktas investīcijas ostu publiskās infrastruktūras attīstībā, elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanā, projekta vērtēšanā nosakot kritēriju, ka projekta iesniedzējs sniedz informāciju par skaitliski aprēķinātiem sasniedzamajiem rādītājiem ostu negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai (atbilstoši vadlīnijām Economic Appraisal Vademecum 2021-2027 General Principles and Sector Applications aprēķināta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām), termiņiem to sasniegšanai, kā arī metodēm to uzskaitei.
Valsts atbalsts komercdarbībai
Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta izstrādātajos vadlīniju dokumentos par valsts atbalstu ostu infrastruktūrai noteikts, ka ostu infrastruktūras, kuru nav paredzēts komerciāli izmantot (tajā skaitā infrastruktūrai navigācijas kontroles un drošības uzlabošanai) finansēšanai nav piemērojami valsts atbalsta nosacījumi. Tā kā drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšana ir viena no pasākuma ietvaros iekļautajām atbalstāmajām darbībām, tiek ņemts vērā, ka finansējuma ieguldījumi šiem mērķiem netiks uzskatīti par valsts atbalstu komercdarbībai. Infrastruktūrai, kas nav saņēmusi komercdarbības atbalstu, visā tās lietderīgās izmantošanas laikā ir jāsaglabā nesaimniecisks raksturs.
Savukārt otra pasākuma ietvaros iekļautā atbalstāmā darbība – elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm izveide – uzskatāma par darbību, kurai piemērojami valsts atbalsta nosacījumi.
Atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr.651/2014), jeb vispārējā grupu atbrīvojuma regulu. Komisijas regula Nr.651/2014 aptver dažādas atbalsta kategorijas, kas ir atbrīvotas no Līguma 108.panta 3.punktā ietvertā paziņošanas pienākuma, ja tiek ievēroti Komisijas regulas Nr.651/2014 Vispārīgās sadaļas un attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa (atbalsta kategorijas) nosacījumi.
Ņemot vērā, ka viens no Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumiem ir atbalsta pretendenta neatbilstība grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijai, kritērijs par projekta iesniedzēja neatbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijai ir iekļauts projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektā.
Iesniedzot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs projektu iesnieguma veidlapā sniedz informāciju par plānoto darbību atbilstību komercdarbības atbalsta pazīmēm. Par darbībām, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs iekļauj izvērtējumu par to atbilstību Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumiem.
Intervences kategorija*
Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmā noteiktajam intervences kodam – 111 “Jūras ostas (TEN-T), izņemot objektus, kas ir paredzēti fosilā kurināmā transportēšanai”.
Atbalsta veids: dotācija.
Teritoriālais īstenošanas mehānisms un teritoriālais aspekts: bez teritoriālā mērķa.
Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) sekundārais temats: nepiemēro.
Dzimumu līdztiesības dimensija: dzimumu neitralitāte.
*intervences kategorija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 1.pielikumu.
Citi projekti
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.-2027.plānošanas perioda ietvaros nav paredzēti citi atbalsta pasākumi, kuros kā finansējuma saņēmēji ir Ventspils brīvostas pārvaldes un Liepājas speciālālās ekonomiskās zonas pārvalde.
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.plānošanas periodā SAM 6.1.1. „Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti” ietvaros tika īstenoti šādi projekti:
|
Finansējuma saņēmējs |
Projekta nosaukums | Projekta numurs | KF finansējums, euro | Projekta iznākuma rādītāji |
| LSEZ pārvalde | Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība |
6.1.1.0/17/I/002 | 4 460 986.36 | 5.2 km |
| LSEZ pārvalde | Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana | 6.1.1.0/17/I/005 | 24 151 392.34 | 3 hidrotehniskās būves |
| LSEZ pārvalde | Karaostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana | 6.1.1.0/17/I/004 |
3 886 748.04 |
2 hidrotehniskās būves |
| Ventspils brīvostas pārvalde | Pievadceļu attīstība Ventspils brīvostas teritorijā esošiem termināliem un industriālajām zonām | 6.1.1.0/17/I/001 |
15 296 235.83 |
13 km |
| Ventspils brīvostas pārvalde | Ventspils brīvostas hidrotehnisko būvju pārbūve un atjaunošana |
6.1.1.0/17/I/003 | 15 381 108.97 | 8 hidrotehniskās būves |
Ņemot vērā, ka SAM 6.1.1. „Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti” ietvaros īstenotie projekti nav saistīti ar krasta elektrifikāciju vai drošas kuģošanas apstākļu vadības sistēmas izveidi, netiek konstatēts dubultās finansēšanas risks.
Vienlaikus uzsverams, ka finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā plānotās attiecināmās izmaksas netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, un dubultā finansējuma neiestāšanos, kā arī nodrošina, atbilstoši komercdarbības atbalsta regulējumam (ja attiecināms) atbalsta summēšanas (kumulācijas) nosacījumu ievērošanu.
Saskaņā ar principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) novērtējumu pasākumam:
Ietekme uz SEG emisijām
Pasākums 40% atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (111 - jūras ostas (TEN-T), izņemot objektus, kas ir paredzēti fosilā kurināmā transportēšanai) un tādējādi tiek uzskatīts par daļēji atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.
Saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (TAP2027) Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatu pasākuma īstenošanas rezultātā sagaidāms kuģošanas SEG emisiju, kas rodas stāvēšanas laikā ostās, samazinājums. Tomēr pasākuma īstenošana neradīs būtisku SEG emisiju samazināšanu.
Atbilstoši Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatam, atbalsta pasākumiem lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstībai, tai skaitā videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstībai, alternatīvo degvielu pieejamībai, būs pozitīva ietekme uz SEG emisiju mazināšanu.
Papildinoši pasākumi un investīcijas ar SEG emisiju samazinošu efektu
Investīcijas lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstībā plānotas sinerģijā ar citiem pasākumiem, kas atbalsta pāreju uz mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu veidiem, un investīcijām, kas stimulē sabiedriskā transporta izmantošanu saskaņā ar TAP2027 noteikto mērķi – integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina virzību uz klimatneitrālu ekonomiku.
Projekta iesniegumā sniegta detalizēta informācija par plānotajām darbībām krasta elektroapgādes punkta/-u jūras kuģiem izveidei un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanai, ietverot informāciju par skaitliski aprēķinātiem sasniedzamajiem rādītājiem (atbilstoši vadlīnijām Economic Appraisal Vademecum 2021-2027 General Principles and Sector Applications[1] aprēķināta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām) ostu negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai, termiņiem to sasniegšanai, kā arī metodēm to uzskaitei.
[1] https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/guides/vademecum_2127/vademecum_2127_en.pdf
Sasaiste ar mobilitātes un ilgtspējīga transporta attīstības mērķiem
Investīcijas atbilst “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027.gadam” rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” 313.uzdevumam “Starptautiskās savienojamības uzlabošana, īstenojot Rail Baltica projektu, tālāk attīstot starptautisko lidostu “Rīga” un vienlaikus paaugstinot tranzīta pakalpojumu konkurētspēju un jaunu tirgu apguvi, veidojot Rīgu par nozīmīgu un modernu multimodālu transporta mezglu, tai skaitā uzlabojot infrastruktūru, tādējādi palielinot Eiropas vienotā transporta tīkla produktivitāti un sekmējot vides mērķu ievērošanu”.
Tāpat investīcijas atbilst “Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam” 3. rīcības virziena “Loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana” 3.2. uzdevumam “Pilnveidot Latvijas ostu infrastruktūru”.
“Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam” transporta politikas mērķis noteikts saskaņā ar vienu no Eiropas Zaļā kursa elementiem – paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti.
Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem
Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Kā viens no iespējamiem risinājumiem oglekļa mazietilpīgas attīstības nodrošināšanai stratēģijā norādīts resursefektīvs un videi draudzīgs transports, kas paredz kā 2050. gadā transporta sektors ir dekarbonizēts, kas galvenokārt ir panākts, pateicoties dažādām iniciatīvām un inovācijām transporta infrastruktūrā un transportlīdzekļu tehnoloģijās, kā arī izmaiņām sabiedrības ikdienas paradumos. Viena no iniciatīvām ir ūdens transportā izmantot alternatīvās degvielas un energoefektīvus risinājumus degvielas patēriņa samazināšanai. Stratēģijā norādīts, ka ostu elektrifikācija samazina ostās stāvošo kuģu emisijas, tādā veidā samazinot ostu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un klimatu. Līdz ar to, pasākuma ietvaros paredzētās darbības palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021.–2030.gadam (NEKP) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts ‘Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām’. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam kā viens no rīcības virzieniem plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai ir emisiju samazināšana transporta sektorā, kas cita starpā paredz alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošanu. Līdz ar to, ieguldījumi pasākuma ietvaros tiešā veidā sniedz ieguldījumu plāna mērķu sasniegšanā.
Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi. Līdz ar to finansējuma saņēmējs nodrošina, ka īstenotais projekts un atbalstāmās darbības tiek īstenotas ievērojot principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā minēto; proti, projekta plānošanā un īstenošanā ņem vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, tostarp riskus, kas varētu rasties uzturēšanas un ekspluatācijas laikā, kā arī mazina potenciālo risku iestāšanos.
Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu". Finansējuma saņēmējs investīcijas īstenošanas laikā nodrošina nepieciešamās darbības un ievēro nosacījumus, kas identificēti horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā, lai nodrošinātu, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi. Pasākuma ietvaros (ja attiecināms) tiek ievērotas zaļā publiskā iepirkuma prasības un kritēriji.
Projekta iesniedzējs nodrošina, ka atkritumu rašanās būvniecības laikā tiks ierobežota saskaņā ar ES būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un tiks veicināta atkārtota materiālu izmantošana un augstas kvalitātes pārstrāde, piemērojot materiālu atlasi, izmantojot labākās pieejamās būvgružiem paredzētās šķirošanas sistēmas.
Jau projektēšanas stadijā projekta īstenotājam jāņem vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski un jānosaka arī ar būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju saistītie riski. Šāda pieeja ļauj pārvaldīt ar klimata pārmaiņām radītos riskus, t.i., izvērtēt pašreizējos un iespējamos nākotnes klimata riskus. Vienlaikus tas ļauj savlaicīgi izvērtēt arī finansiāli izdevīgākās adaptācijas iespējas, piemēram, temperatūras un nokrišņu ietekme uz infrastruktūru, preventīvās darbības, lai novērstu potenciāli radītos vētras bojājumus, putekļu emisijas samazināšana karstos un sausos laika apstākļos.
Citu horizontālo principu ievērošana
Plānotajām investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālajiem principiem "Klimatnodrošināšana" un "Energoefektivitāte pirmajā vietā”.
Projektā tiks īstenota ne mazāk kā viena darbība, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai CO2 piesaistes palielināšanu. Projekta iesniegumā iesniedzams detalizēts skaidrojums, kā projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai CO2 piesaistes palielināšana. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa "Klimatnodrošināšana" rādītājiem - pasākuma īstenošanas rezultātā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai CO2 piesaistes palielināšanu.
Projekta iesniegumam ir pievienots izvērtējums par iespēju projektā iekļaut darbības, kas paredz finansējuma saņēmējam, ostu infrastruktūras lietotājiem vai sabiedrībai kopumā enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem. Ja izvērtējumā ir secināts, ka projektā ir iespējams iekļaut iekļaut darbību/-as, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, sniedzama sekojoša informācija par to, kura darbība/-as ir iekļautas projektā:
a) darbība/-as, kas paredz enerģijas ietaupījumu;
b) darbība/-as, kas paredz pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem;
c) cita darbības, kas ir izmaksu efektīvi, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgi alternatīvi pasākumi, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu.
Projekta iesniedzējs uzkrāj datus par veiktajām darbībām un veikto enerģijas ietaupījumu.
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (HP VINPI). Vienlaikus pasākuma ietvaros paredzēts īstenot ne mazāk kā vienu vispārīgo HP VINPI darbību kas veicina dzimumu līdztiesību un personu ar invaliditāti iekļaušanu, kā arī projekta iesnieguma vērtēšanā tiks piemērots HP VINPI specifiskais atbilstības kritērijs.
Ieteicama ir sociāli atbildīga un inovatīva iepirkuma veikšana.
Ilgtspēja un uzturēšana. Krasta elektroapgādes infrastruktūras un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanas infrastruktūras uzturēšana tiek veikta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
Citi faktori
Finansējuma saņēmējs ievēro komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievēro Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Lai nodrošinātu pasākuma īstenošanas uzsākšanu - savlaicīgu būvdarbu veikšanu un infrastruktūras iegādi, finansējuma saņēmējam, pamatojot plānotā avansa nepieciešamību, ir iespējams saņemt avansu līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma.
[1] ESPO Communication - Towards an intelligent legislative framework for Onshore Power Supply (OPS)_1.pdf
[2] SJO pasūtīta izpēte “Just in time arrival”, pieejama: https://greenvoyage2050.imo.org/wp-content/uploads/2022/06/JIT-Container-Study.pdf
[3] https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2210539515000590#ab0005
[4] How Smart Voyaging helps to decline shipping emissions (wartsila.com), pieejams: https://www.wartsila.com/insights/article/how-smart-voyaging-helps-to-decline-shipping-emissions
[5] CO2 and sulphur emissions from the shipping industry, Gustav Krantz, 2016, pieejams: https://www.egcsa.com/wp-content/uploads/CO2-and-sulphur-emissions-from-the-shipping-industry.pdf
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Liepājas speciālās ekonomikas zonas pārvalde
- Satiksmes ministrija
- Ventspils brīvostas pārvalde
Ietekmes apraksts
Ventspils brīvostas pārvalde un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas, Satiksmes ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
1 217 100
0
1 622 800
0
2 637 050
1 825 650
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
1 217 100
0
1 622 800
0
2 637 050
1 825 650
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 217 100
0
1 622 800
0
2 637 050
1 825 650
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 217 100
0
1 622 800
0
2 637 050
1 825 650
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Budžeta ieņēmumi ir Kohēzijas fonda finansējuma daļa. Budžeta izdevumi ir kopējie 3.1.1.6.pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (Kohēzijas fonda un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma) līdzekļi.
Kopējais indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem 3.1.1.6.pasākumam ir šāds:
Kopējais indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem 3.1.1.6.pasākumam ir šāds:
| 2024 | 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | 2029 | KOPĀ | |
| KF finansējums | 1 217 100 | 1 622 800 | 2 637 050 | 1 825 650 | 811 399 | 0 | 8 113 999 |
| Projekta iesniedzēja līdzfinansējums | 214 781 | 286 377 | 465 363 | 322 173 | 143 189 | 0 | 1 431 883 |
| KOPĀ | 1 431 881 | 1 909 177 | 3 102 413 | 2 147 823 | 954 588 | 0 | 9 545 882 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Kohēzijas fonda finansējums pasākumu īstenošanai tiks pieprasīts no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 ( 2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu Dokuments attiecas uz EEZ
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1315
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 ( 2013. gada 11. decembris ) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES Dokuments attiecas uz EEZ
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R1804
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1804 (2023. gada 13. septembris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R1805
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1805 (2023. gada 13. septembris) par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
MK noteikumu projekta 41.11.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) Nr.2018/1046 61.pants
MK noteikumu projekta 42.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 ( 2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu Dokuments attiecas uz EEZ
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) Nr. 651/2014 56.b pants
MK noteikumu projekta 16.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas (ES) Nr. 651/2014 2.panta 18.punkts
MK noteikumu projekta 25.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas (ES) Nr. 651/2014 1.panta 4.a) punkts
MK noteikumu projekta 26.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas (ES) Nr. 651/2014 56.b) panta 5.a) punkts
MK noteikumu projekta 28.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 56.b) panta 4.punkts
MK noteikumu projekta 28.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 2.panta 26.punkts
MK noteikumu projekta 28.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 2.panta 157.punkts
MK noteikumu projekta 29.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 5.panta 1.punkts
MK noteikumu projekta 30.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 5.panta 2.punkta a) apakšpunkts
MK noteikumu projekta 30.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 6.pants
MK noteikumu projekta 32.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 2.panta 23. punkts
MK noteikumu projekta 32.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 56.b panta 8.punkts
MK noteikumu projekta 34.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 58.panta 4.punkts
MK noteikumu projekta 36.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 59.pants
MK noteikumu projekta 36.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 9.panta 1.punkta c) apakšpunkts
MK noteikumu projekta 37.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 9.panta 4.punkts
MK noteikumu projekta 37.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 12.panta 1.punkts
MK noteikumu projekta 38.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
20 darba dienu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās Eiropas Komisijai tiek iesniegta pasākuma kopsavilkuma informācija, izmantojot SANI2 sistēmu.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 ( 2013. gada 11. decembris ) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES Dokuments attiecas uz EEZ
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regula (ES) Nr. 1315/2013 23.pants
MK noteikumu projekta 14.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1804 (2023. gada 13. septembris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) 2023/1804 9.pants
MK noteikumu projekta 14.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1805 (2023. gada 13. septembris) par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) 2023/1805 6.pants
MK noteikumu projekta 14.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/95fbf5c6-97d5-4d0e-bd7a-b8c141283512/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Ventspils brīvostas pārvalde
- Liepājas SEZ pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākuma īstenošanai ir pozitīva ietekme uz vides jomu (noplūžu, trokšņa piesārņojuma mazināšana).
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākuma īstenošanai ir pozitīva ietekme uz klimatneitralitāti (emisiju mazināšana).
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi