24-TA-2620: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par augsnes kartēšanas, zemes kvalitātes vērtēšanas un iegūtās informācijas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību un Augšņu informācijas sistēmas izveidošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 7. punktu
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par augsnes kartēšanas, zemes kvalitātes vērtēšanas un iegūtās informācijas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību un Augšņu informācijas sistēmas izveidošanu" (turpmāk - Projekts) mērķis ir noteikt augsnes kartēšanas kārtību, lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes vērtēšanas kārtību, iegūtās informācijas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību, kā arī augšņu informācijas sistēmas izveidošanu. Tādējādi nodrošināt sistemātisku un efektīvu pieeju augsnes resursu pārvaldībai.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Ņemot vērā, ka jautājumu par Zemkopības ministrijai 2026. un turpmākajos gados papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes augsnes kartēšanas nodrošināšanai apmēra skatīs Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā līdz šim nav notikusi vienlaidu augsnes kartēšana visā valsts teritorijā, tāpēc par Latvijas augšņu telpisko izplatību pašlaik var spriest tikai pēc vēsturiskās augšņu kartēšanas, kas īstenota lauksaimniecībā izmantojamā zemē (turpmāk – LIZ), un pēc Latvijas ģeoķīmiskās kartēšanas rezultātiem, kā arī meža monitoringa un dažādu zinātnisko pētījumu datiem. Lai gan ir pieejama informācija par augšņu telpisko izplatību, tā joprojām nav apkopota vienotā informācijas sistēmā.
Latvijā pirmās augšņu kartes tika izveidotas 1920. gadu sākumā profesora Jāņa Vītiņa vadībā, kad tika izveidota arī pirmā Latvijas augšņu klasifikācija. Pašlaik pieejamās Latvijas augšņu kartes tika veidotas no 1950. gadu beigām četrās augšņu kartēšanas kārtās līdz 1990. gada sākumam. Dažos novados informācija par augsnēm ir pat 70 gadus veca. Ir notikušas arī izmaiņas LIZ izplatībā, tādēļ pašlaik lauksaimnieciskai darbībai tiek arī izmantotas teritorijas par kurām vispār nav dati. Ja pēc šīs informācijas rēķinātu siltumnīcefekta gāžu emisijas vai zemes kadastrālo vērtību, varētu rasties dažādas neprecizitātes saistībā ar reālo situāciju.
Apkopota un aktuālā formātā uzturēta informācija, īpaši, par LIZ, nodrošinātu visas ieinteresētās puses – valsts pārvaldes iestādes, lauksaimniekus, zinātniekus, starptautiskas organizācijas – ar kvalitatīvu un visaptverošu informāciju par augsnes auglības rādītājiem un to izmaiņām, augšņu raksturojumu, kā arī datiem, kas nepieciešami LIZ siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes aprēķinam un to prognozei, pasākumiem augsnes aizsardzībai un augsnes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Informācija par Latvijas zemi un augsni ir nepieciešama, jo:
1) ilgtspējīgas zemes resursu pārvaldības veicināšana ir noteikta kā prioritāte arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam “Daba kā nākotnes kapitāls”, kuras mērķis ir Latvijai sasniegt Eiropas Savienības līdera pozīcijas dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā;
2) Vides politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteikts, ka Latvijā ir nepieciešams nodrošināt augsnes ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību (3.1.1. politikas mērķis);
3) Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, Kioto protokola un Parīzes nolīguma pusei ir jāziņo par SEG emisiju, tāpēc, lai aprēķinātu SEG emisiju, lauksaimniecībā ir nepieciešama atjaunota augšņu informācija, lai plānotu, ieviestu un kontrolētu klimata mērķu sasniegšanu.
Latvijā pirmās augšņu kartes tika izveidotas 1920. gadu sākumā profesora Jāņa Vītiņa vadībā, kad tika izveidota arī pirmā Latvijas augšņu klasifikācija. Pašlaik pieejamās Latvijas augšņu kartes tika veidotas no 1950. gadu beigām četrās augšņu kartēšanas kārtās līdz 1990. gada sākumam. Dažos novados informācija par augsnēm ir pat 70 gadus veca. Ir notikušas arī izmaiņas LIZ izplatībā, tādēļ pašlaik lauksaimnieciskai darbībai tiek arī izmantotas teritorijas par kurām vispār nav dati. Ja pēc šīs informācijas rēķinātu siltumnīcefekta gāžu emisijas vai zemes kadastrālo vērtību, varētu rasties dažādas neprecizitātes saistībā ar reālo situāciju.
Apkopota un aktuālā formātā uzturēta informācija, īpaši, par LIZ, nodrošinātu visas ieinteresētās puses – valsts pārvaldes iestādes, lauksaimniekus, zinātniekus, starptautiskas organizācijas – ar kvalitatīvu un visaptverošu informāciju par augsnes auglības rādītājiem un to izmaiņām, augšņu raksturojumu, kā arī datiem, kas nepieciešami LIZ siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes aprēķinam un to prognozei, pasākumiem augsnes aizsardzībai un augsnes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Informācija par Latvijas zemi un augsni ir nepieciešama, jo:
1) ilgtspējīgas zemes resursu pārvaldības veicināšana ir noteikta kā prioritāte arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam “Daba kā nākotnes kapitāls”, kuras mērķis ir Latvijai sasniegt Eiropas Savienības līdera pozīcijas dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā;
2) Vides politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteikts, ka Latvijā ir nepieciešams nodrošināt augsnes ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību (3.1.1. politikas mērķis);
3) Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, Kioto protokola un Parīzes nolīguma pusei ir jāziņo par SEG emisiju, tāpēc, lai aprēķinātu SEG emisiju, lauksaimniecībā ir nepieciešama atjaunota augšņu informācija, lai plānotu, ieviestu un kontrolētu klimata mērķu sasniegšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Eiropā līdz 2050. gadam plānots sasniegt uzstādītos stratēģiskos mērķus saistībā ar klimatneitralitātes sasniegšanu (zaļais kurss). Saistībā ar Eiropas zaļo kursu no katras Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valsts ir nepieciešams saņemt starptautiski atzītu informāciju par augsnēm. Pašlaik ES augšņu klasifikācijas sistēma nav piemērojama katras dalībvalsts esošajai situācijai, tādēļ katrai ES dalībvalstij ir jāprot pielietot un izmantot starptautisko augšņu klasifikācijas sistēmu. ES liels uzsvars tiek likts uz augšņu aizsardzību, kas bagātas ar organiskajām vielām, kuru apstrādes iespējas varētu tikt laika gaitā ierobežotas. Lai šādu politiku realizētu dzīvē, vispirms ir jāuzzina, kur ar organiskajām vielām bagātās augsnes faktiski atrodas.
Pašreizējās Latvijas augšņu kartes ir balstītas uz Krievijas ģenētisko augšņu klasifikācijas skolu. Šie augšņu izdalīšanas kritēriji būtiski atšķiras no starptautiskās augšņu klasifikācijas sistēmas, tādējādi esošo datu pielīdzināšana tikai daļēji atbilst informācijai, kas jānodod starptautiskajām organizācijām par Latvijas augsnēm.
Vēsturisko augsnes karšu kontūras ir digitalizētas Eiropas ekonomiskās zonas projekta „Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām, pasākumiem un prognozēm” (Nr. 4.3-23/EEZ/INP-002) un zinātniskā pētījuma “Ilgtspējīga zemes resursu pārvaldības veicināšana, izveidojot digitālu augšņu datubāzi” ietvaros, bet paši augšņu apraksti nav pieejami elektroniski un netiek uzturēti tādā veidā, kas nodrošina šo datu pilnvērtīgu izmantošana.
Pašreizējās Latvijas augšņu kartes ir balstītas uz Krievijas ģenētisko augšņu klasifikācijas skolu. Šie augšņu izdalīšanas kritēriji būtiski atšķiras no starptautiskās augšņu klasifikācijas sistēmas, tādējādi esošo datu pielīdzināšana tikai daļēji atbilst informācijai, kas jānodod starptautiskajām organizācijām par Latvijas augsnēm.
Vēsturisko augsnes karšu kontūras ir digitalizētas Eiropas ekonomiskās zonas projekta „Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām, pasākumiem un prognozēm” (Nr. 4.3-23/EEZ/INP-002) un zinātniskā pētījuma “Ilgtspējīga zemes resursu pārvaldības veicināšana, izveidojot digitālu augšņu datubāzi” ietvaros, bet paši augšņu apraksti nav pieejami elektroniski un netiek uzturēti tādā veidā, kas nodrošina šo datu pilnvērtīgu izmantošana.
Risinājuma apraksts
Augsnes kartēšanas kārtība
Augsnes kartēšanu paredzēts veikt tikai LIZ (ņemot vērā Zemes pārvaldības likuma 19. panta pirmajā daļā noteikto) mērogā 1:10 000. Kopumā augsnes kartēšana mērogā 1:10 000 piedāvā līdzsvaru starp detalizāciju un praktiskumu, sniedzot visu nepieciešamo informāciju par augsnes īpašībām. Projekts paredz, ka augsnes kartēšanu nodrošina Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk - dienests).
Augsnes kartēšana ir process, kurā balstoties uz augsnes dziļrakumiem, augsnes zondējumiem, kartogrāfiskajiem materiāliem, tālizpētes datiem un lauku novērojumiem izdala augsnes kartēšanas vienību kontūras ar viendabīgām augsnes īpašībām ar noteiktu ģeogrāfisko izplatību un kurā tiek aprakstītas katras augsnes īpašības.
Augsnes kartēšanas metodikas projekts noteiks vairākas darbības, kas veicamas augsnes kartēšanas procesā (kamerālie darbi, augsnes dziļrakumu un zondējumu veikšana, kartēšanas vienību izdalīšana, augsnes paraugu ņemšana un laboratorijas analīzes). Augsnes kartēšanas metodika tiks publicēta dienesta tīmekļvietnē līdz 2026.gada 1.janvārim.
Augsnes kartēšanu noteikts veikt 20 gadu ciklos, katrā ciklā nokartējot visu uz kartēšanas cikla sākuma datumu esošo LIZ saskaņā ar spēkā esošo administratīvi teritoriālo iedalījumu uz kartēšanas cikla sākuma datumu.
Dienests augsnes kartēšanu uzsāks pašvaldībā ar vislielāko LIZ platību. Ja attiecīgās pašvaldības LIZ teritorija netiek pilnībā nokartēta kalendārā gada laikā, tās kartēšanu secīgi turpinās nākošajā gadā.
Administratīvās teritorijas vai novada teritoriālās vienības, kurās kalendārajā gadā ir plānots veikt LIZ augsnes kartēšanu, dienests publicēs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Dienests pēc tam atsevišķi komunicēs ar lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpašniekiem.
Augsnes kartēšanas procesā tiks izmantota Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā Lauksaimniecībā izmantojamā zeme atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumos Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem" noteiktajam. Papildus tiks ņemti vērā arī Lauku atbalsta dienesta dati, kā arī novērojumi dabā, lai nodrošinātu, ka tiktu kartēta aktuālā lauksaimniecībā izmantojamā zeme.
Ar Zemes pārvaldības likuma regulējumu jau noteikts, ka augsnes kartētājiem, pildot darba pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties, veikt augsnes zondējumus un dziļrakumus un ņemt augsnes paraugus LIZ, ja nepieciešams uzrādot dienesta vai darba apliecību. Ņemot vērā ka dienestam ir pienākums nodrošināt augsnes kartēšanu, paredzamas situācijas, ka kartēšanu veiks piesaistot ārpakalpojumu.
Augsnes kartēšanas procesā iegūtie dati un kontūras tiks ievadīti augšņu informācijas sistēmā.
Augsnes informācijas sistēma būs tikai kā daļa no dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 26. marta noteikumiem Nr. 161 "Noteikumi par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu" Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas pārzinis un turētājs ir Valsts augu aizsardzības dienests. Papildus tam Lauksaimniecības un lauku attīstības likums noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uztur un izmanto Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu. Tādējādi noteikumu projektā nav nepieciešams dublēt augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu un pēc attiecīgo noteikumu izstrādes, tajos tiks ietverts nepieciešamais regulējums par Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu.
Zemes kvalitātes vērtēšanas kārtība
Zemes kvalitātes novērtējumu nosaka LIZ kā zemes dabiskās auglības savstarpēji salīdzinošu rādītāju un to aprēķina balstoties uz augsnes īpašībām, piemēram, augsnes auglību, augsnes iekultivēšanas pakāpi, augsnes akmeņainību, topogrāfiju, augsnes eroziju. Zemes kvalitātes novērtējuma noteikšanai izmanto augsnes kartēšanas procesā iegūtos augsnes apraksta datus kā arī tālizpētes rezultātā iegūstamo informāciju.
Zemes kvalitātes novērtējumu nosaka katrai augsnes kartēšanā izdalītajai augsnes kontūrai piešķirot skaitlisku zemes kvalitātes rādījumu, kas izteikts 100 baļļu skalā un kur augstāka vērtība atbilst auglīgākai kvalitātei. Zemes kvalitatīvo novērtējumu attēlo grafiskā veidā kā tematisko karti. Projekts nosaka, ka zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku Dienests savā tīmekļvietnē publicē līdz 2028. gada 1. janvārim. Ņemot vērā, ka augsnes kartēšanā tiks izmantota jauna augšņu klasifikācija, tad attiecīgi atbilstoši šai metodikai ir jāizstrādā arī jauna zemes kvalitātes vērtēšanas metodika.
Savukārt, lai izstrādātu zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku ir nepieciešams zinātnisks pētījums kā izmērīt un noteikt un sabiedrībai saprotamā veidā parādīt zemes kvalitātes vērtējumu. Aktuāla augsnes jeb zemes kvalitātes novērtēšanas metodika nepieciešama kadastrālo vērtību aprēķinam un, lai nodrošinātu ar lauksaimniecības resursu un zemes pārvaldību saistīto lēmumu pieņemšanas procesus. Augsnes kvalitāte tiek definēta kā augsnes spēja zemes izmantošanas un ekosistēmas robežās funkcionēt, lai uzturētu bioloģisko produktivitāti, uzturētu vides kvalitāti un veicinātu augu, dzīvnieku un cilvēku veselību. Atšķirībā no gaisa vai ūdens, augsni cilvēki un dzīvnieki nepatērē tieši, tāpēc augsnes kvalitātes standartus ir sarežģītāk noteikt. Lai izstrādātu zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku, kas izmantojama valstisku ar lauksaimniecības resursu un zemes pārvaldību saistītu lēmumu kā arī starptautisko prasību izpildi, piemēram informācija Eiropas augšņu datu centram (European Soil data Centre (ESDAC)). Projektam pievienots protokollēmums ar uzdevumu Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju līdz 2028. gada 1. janvārim izstrādāt Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku ņemot vērā jauno augšņu klasifikāciju.
Latvijā ir būtiski nepieciešams veikt aktualizēt un izstrādāt jaunu zemes kvalitatīvā novērtējuma metodiku, jo šī informācija ir novecojusi, ko nosaka šādi aspekti:
- kopš 1959. gada, kad Latvijā tika uzsākta augšņu un zemes kvalitatīvās vērtības noteikšanas kartēšana, līdz mūsdienām ir pagājis relatīvi ilgs laika periods, kā rezultātā ir mainījušies ne tikai augsnes ietekmējošie faktori, piemēram, zemes lietojuma veida maiņa un apsaimniekošana, arī klimata un meteoroloģisko apstākļu izmaiņas u.tml., kas ietekmē augsnes veidošanās procesu izmaiņas (mitruma apstākļi un ar to saistītie oksidēšanās un reducēšanās apstākļi - glejošanās, erozijas, trūdvielu akumulāciju, barības vielu aprite, izskalošanās procesi, podzolēšanās un paskābināšanās), turklāt ir attīstījušās augsnes klasifikācijas sistēmas, diagnostika, starptautiskās metodikas un standartizācija, kā arī mainījusies izpratne par faktoriem, kas būtiski un ietekmē augsnes kvalitāti atbilstoši ilgtspējas un zaļā kursa mērķiem.
- Latvijā laika posmā no 1959. gada līdz 1991. gadam ir attīstījusies augsnes klasifikācija, līdz ar to tas ietekmē zemes kvalitatīvās vērtības noteikšanu, jo augsnes tips ir viens no zemes kvalitatīvās vērtības ietekmējošiem faktoriem.
- Īstenojot Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” ietvaros ir atjaunināta un ar starptautisko Pasaules augšņu klasifikatora klasifikāciju saskaņota nacionālā augsnes klasifikācijas sistēma. Tā rezultātā 2023. gadā ir izstrādāts jauns Latvijas augšņu klasifikators: https://www.zm.gov.lv/lv/media/13137/download?attachment. Šī jaunā augšņu klasifikācijas sistēma ir paredzēta Latvijas augšņu kartēšanas darbu izpildei. Tā kā augšņu kartēšanas gaitā ir paredzēts izmantot tādu augšņu dalījumu un uzskaiti, lai Latvijas dati būtu savietojami ar starptautiski un it sevišķi Eiropas Savienībā lietotajām sistēmām un formātiem, tad līdzšinējās iepriekš lietotās Latvijas augšņu klasifikācijas ir modificētas. Jaunais variants cenšas rast maksimālu kompromisu starp Latvijas augšņu klasifikāciju, kādu lietoja iepriekšējā augšņu kartēšanas gaitā (1960 – 1992) un kas atspoguļojas esošajās augšņu kartēs, kā arī Pasaules augšņu klasifikācijā (turpmāk - PAK). Ir izstrādāti norādījumi (vadlīnijas) augšņu diagnostikai un aprakstīšanai, kas rada priekšnoteikumus, lai aprakstīto augsni varētu klasificēt gan pēc Latvijas Augšņu klasifikatora 2023, gan arī atbilstoši starptautiskajam, un Eiropas Savienībā pieņemtajam PAK klasifikatoram.
Augstāk minētie aspekti nosaka esošās iestrādnes un problemātiku t.sk. atšķirīgas augšņu klasifikācijas sistēmas un ar to saistītās atšķirīgās metodikas un nepieciešamību pēc jaunas zemes kvalitatīvā novērtējuma metodikas izstrādes.
Augsnes kartēšanas procesā iegūtās informācijas uzturēšana un aktualizēšana
Latvijā šobrīd zinātnisko pētījumu rezultātā ir iegūti dažādi lauksaimniecības augsnes raksturojoši dati, taču tie ir fragmentāri un savstarpēji nesaistīti. Pilnvērtīgai valsts augsnes informācijas datu sistēmai ir jābalstās uz vietējo aktuālo informāciju.
Augsnes kartēšanas procesā iegūto informāciju paredzēts apkopot Augšņu informācijas sistēmā. Plānots, ka augsnes kartēšanas procesā iegūtie dati un kontūras tiks izmantotas, lai sagatavotu tematiskās kartes mērogā 1:10 000, kā piemēram, par augsnes tipu, augsnes apakštipu, zemes kvalitātes vērtību un viena vai vairākas augsnes īpašības vai no augsnes īpašībām atvasinātu vai modelētu datu tematiskās kartes.
Projekts paredz, ka dienests, līdz kalendārā gada 31. martam Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā publicē iepriekšējā kartēšanas gadā kartētajās teritorijās iegūto informāciju tematisko karšu veidā. Papildus, lai ar augsnes kartēšanas rezultātā iegūto informāciju varētu iepazīties daudz plašāks sabiedrības loks, dienests arī Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā publicēs tematiskās kartes.
Projekts paredz arī situācijas, ka dienests var sagatavot arī citas tematiskās kartes, kas nav minētas šajos noteikumos. Jāņem vērā, ka šādas tematiskās kartes tiek gatavotas pēc pieprasījuma balstoties uz kartēšanas rezultātā iegūto datu apjomu un vadoties pēc dienesta izstrādātā maksas pakalpojumu cenrāža.
Augsnes informācijas sistēmas izveide un saturs
Dienests šobrīd ir izveidojis un uztur Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu, kas izveidota, lai uzturētu Augu aizsardzības likumā, Sēklu un šķirņu aprites likumā, Augu šķirņu aizsardzības likumā, Mēslošanas līdzekļu aprites likumā un Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā minētos reģistrus.
Projekts paredz, ka Augšņu informācijas sistēma, kā atsevišķa daļa tiks iekļauta iepriekš pieminētajā Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā. Augšņu informācijas sistēmu veidos augsnes kartēšanas informācijas un teksta dati, no augsnes kartēšanas datiem atvasināta informācija (tematiskās kartes, u.c.), vēsturiskās augsnes kartēšanas dati kā arī citos normatīvajos aktos noteikti dati par augsni, augsnes degradāciju un zemes kvalitāti raksturojošiem rādītājiem.
Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas darbību regulēs cits normatīvais akts, ko izstrādā Zemkopības ministrija.
Augsnes kartēšanu paredzēts veikt tikai LIZ (ņemot vērā Zemes pārvaldības likuma 19. panta pirmajā daļā noteikto) mērogā 1:10 000. Kopumā augsnes kartēšana mērogā 1:10 000 piedāvā līdzsvaru starp detalizāciju un praktiskumu, sniedzot visu nepieciešamo informāciju par augsnes īpašībām. Projekts paredz, ka augsnes kartēšanu nodrošina Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk - dienests).
Augsnes kartēšana ir process, kurā balstoties uz augsnes dziļrakumiem, augsnes zondējumiem, kartogrāfiskajiem materiāliem, tālizpētes datiem un lauku novērojumiem izdala augsnes kartēšanas vienību kontūras ar viendabīgām augsnes īpašībām ar noteiktu ģeogrāfisko izplatību un kurā tiek aprakstītas katras augsnes īpašības.
Augsnes kartēšanas metodikas projekts noteiks vairākas darbības, kas veicamas augsnes kartēšanas procesā (kamerālie darbi, augsnes dziļrakumu un zondējumu veikšana, kartēšanas vienību izdalīšana, augsnes paraugu ņemšana un laboratorijas analīzes). Augsnes kartēšanas metodika tiks publicēta dienesta tīmekļvietnē līdz 2026.gada 1.janvārim.
Augsnes kartēšanu noteikts veikt 20 gadu ciklos, katrā ciklā nokartējot visu uz kartēšanas cikla sākuma datumu esošo LIZ saskaņā ar spēkā esošo administratīvi teritoriālo iedalījumu uz kartēšanas cikla sākuma datumu.
Dienests augsnes kartēšanu uzsāks pašvaldībā ar vislielāko LIZ platību. Ja attiecīgās pašvaldības LIZ teritorija netiek pilnībā nokartēta kalendārā gada laikā, tās kartēšanu secīgi turpinās nākošajā gadā.
Administratīvās teritorijas vai novada teritoriālās vienības, kurās kalendārajā gadā ir plānots veikt LIZ augsnes kartēšanu, dienests publicēs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Dienests pēc tam atsevišķi komunicēs ar lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpašniekiem.
Augsnes kartēšanas procesā tiks izmantota Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā Lauksaimniecībā izmantojamā zeme atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumos Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem" noteiktajam. Papildus tiks ņemti vērā arī Lauku atbalsta dienesta dati, kā arī novērojumi dabā, lai nodrošinātu, ka tiktu kartēta aktuālā lauksaimniecībā izmantojamā zeme.
Ar Zemes pārvaldības likuma regulējumu jau noteikts, ka augsnes kartētājiem, pildot darba pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties, veikt augsnes zondējumus un dziļrakumus un ņemt augsnes paraugus LIZ, ja nepieciešams uzrādot dienesta vai darba apliecību. Ņemot vērā ka dienestam ir pienākums nodrošināt augsnes kartēšanu, paredzamas situācijas, ka kartēšanu veiks piesaistot ārpakalpojumu.
Augsnes kartēšanas procesā iegūtie dati un kontūras tiks ievadīti augšņu informācijas sistēmā.
Augsnes informācijas sistēma būs tikai kā daļa no dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 26. marta noteikumiem Nr. 161 "Noteikumi par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu" Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas pārzinis un turētājs ir Valsts augu aizsardzības dienests. Papildus tam Lauksaimniecības un lauku attīstības likums noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uztur un izmanto Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu. Tādējādi noteikumu projektā nav nepieciešams dublēt augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu un pēc attiecīgo noteikumu izstrādes, tajos tiks ietverts nepieciešamais regulējums par Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu.
Zemes kvalitātes vērtēšanas kārtība
Zemes kvalitātes novērtējumu nosaka LIZ kā zemes dabiskās auglības savstarpēji salīdzinošu rādītāju un to aprēķina balstoties uz augsnes īpašībām, piemēram, augsnes auglību, augsnes iekultivēšanas pakāpi, augsnes akmeņainību, topogrāfiju, augsnes eroziju. Zemes kvalitātes novērtējuma noteikšanai izmanto augsnes kartēšanas procesā iegūtos augsnes apraksta datus kā arī tālizpētes rezultātā iegūstamo informāciju.
Zemes kvalitātes novērtējumu nosaka katrai augsnes kartēšanā izdalītajai augsnes kontūrai piešķirot skaitlisku zemes kvalitātes rādījumu, kas izteikts 100 baļļu skalā un kur augstāka vērtība atbilst auglīgākai kvalitātei. Zemes kvalitatīvo novērtējumu attēlo grafiskā veidā kā tematisko karti. Projekts nosaka, ka zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku Dienests savā tīmekļvietnē publicē līdz 2028. gada 1. janvārim. Ņemot vērā, ka augsnes kartēšanā tiks izmantota jauna augšņu klasifikācija, tad attiecīgi atbilstoši šai metodikai ir jāizstrādā arī jauna zemes kvalitātes vērtēšanas metodika.
Savukārt, lai izstrādātu zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku ir nepieciešams zinātnisks pētījums kā izmērīt un noteikt un sabiedrībai saprotamā veidā parādīt zemes kvalitātes vērtējumu. Aktuāla augsnes jeb zemes kvalitātes novērtēšanas metodika nepieciešama kadastrālo vērtību aprēķinam un, lai nodrošinātu ar lauksaimniecības resursu un zemes pārvaldību saistīto lēmumu pieņemšanas procesus. Augsnes kvalitāte tiek definēta kā augsnes spēja zemes izmantošanas un ekosistēmas robežās funkcionēt, lai uzturētu bioloģisko produktivitāti, uzturētu vides kvalitāti un veicinātu augu, dzīvnieku un cilvēku veselību. Atšķirībā no gaisa vai ūdens, augsni cilvēki un dzīvnieki nepatērē tieši, tāpēc augsnes kvalitātes standartus ir sarežģītāk noteikt. Lai izstrādātu zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku, kas izmantojama valstisku ar lauksaimniecības resursu un zemes pārvaldību saistītu lēmumu kā arī starptautisko prasību izpildi, piemēram informācija Eiropas augšņu datu centram (European Soil data Centre (ESDAC)). Projektam pievienots protokollēmums ar uzdevumu Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju līdz 2028. gada 1. janvārim izstrādāt Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku ņemot vērā jauno augšņu klasifikāciju.
Latvijā ir būtiski nepieciešams veikt aktualizēt un izstrādāt jaunu zemes kvalitatīvā novērtējuma metodiku, jo šī informācija ir novecojusi, ko nosaka šādi aspekti:
- kopš 1959. gada, kad Latvijā tika uzsākta augšņu un zemes kvalitatīvās vērtības noteikšanas kartēšana, līdz mūsdienām ir pagājis relatīvi ilgs laika periods, kā rezultātā ir mainījušies ne tikai augsnes ietekmējošie faktori, piemēram, zemes lietojuma veida maiņa un apsaimniekošana, arī klimata un meteoroloģisko apstākļu izmaiņas u.tml., kas ietekmē augsnes veidošanās procesu izmaiņas (mitruma apstākļi un ar to saistītie oksidēšanās un reducēšanās apstākļi - glejošanās, erozijas, trūdvielu akumulāciju, barības vielu aprite, izskalošanās procesi, podzolēšanās un paskābināšanās), turklāt ir attīstījušās augsnes klasifikācijas sistēmas, diagnostika, starptautiskās metodikas un standartizācija, kā arī mainījusies izpratne par faktoriem, kas būtiski un ietekmē augsnes kvalitāti atbilstoši ilgtspējas un zaļā kursa mērķiem.
- Latvijā laika posmā no 1959. gada līdz 1991. gadam ir attīstījusies augsnes klasifikācija, līdz ar to tas ietekmē zemes kvalitatīvās vērtības noteikšanu, jo augsnes tips ir viens no zemes kvalitatīvās vērtības ietekmējošiem faktoriem.
- Īstenojot Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” ietvaros ir atjaunināta un ar starptautisko Pasaules augšņu klasifikatora klasifikāciju saskaņota nacionālā augsnes klasifikācijas sistēma. Tā rezultātā 2023. gadā ir izstrādāts jauns Latvijas augšņu klasifikators: https://www.zm.gov.lv/lv/media/13137/download?attachment. Šī jaunā augšņu klasifikācijas sistēma ir paredzēta Latvijas augšņu kartēšanas darbu izpildei. Tā kā augšņu kartēšanas gaitā ir paredzēts izmantot tādu augšņu dalījumu un uzskaiti, lai Latvijas dati būtu savietojami ar starptautiski un it sevišķi Eiropas Savienībā lietotajām sistēmām un formātiem, tad līdzšinējās iepriekš lietotās Latvijas augšņu klasifikācijas ir modificētas. Jaunais variants cenšas rast maksimālu kompromisu starp Latvijas augšņu klasifikāciju, kādu lietoja iepriekšējā augšņu kartēšanas gaitā (1960 – 1992) un kas atspoguļojas esošajās augšņu kartēs, kā arī Pasaules augšņu klasifikācijā (turpmāk - PAK). Ir izstrādāti norādījumi (vadlīnijas) augšņu diagnostikai un aprakstīšanai, kas rada priekšnoteikumus, lai aprakstīto augsni varētu klasificēt gan pēc Latvijas Augšņu klasifikatora 2023, gan arī atbilstoši starptautiskajam, un Eiropas Savienībā pieņemtajam PAK klasifikatoram.
Augstāk minētie aspekti nosaka esošās iestrādnes un problemātiku t.sk. atšķirīgas augšņu klasifikācijas sistēmas un ar to saistītās atšķirīgās metodikas un nepieciešamību pēc jaunas zemes kvalitatīvā novērtējuma metodikas izstrādes.
Augsnes kartēšanas procesā iegūtās informācijas uzturēšana un aktualizēšana
Latvijā šobrīd zinātnisko pētījumu rezultātā ir iegūti dažādi lauksaimniecības augsnes raksturojoši dati, taču tie ir fragmentāri un savstarpēji nesaistīti. Pilnvērtīgai valsts augsnes informācijas datu sistēmai ir jābalstās uz vietējo aktuālo informāciju.
Augsnes kartēšanas procesā iegūto informāciju paredzēts apkopot Augšņu informācijas sistēmā. Plānots, ka augsnes kartēšanas procesā iegūtie dati un kontūras tiks izmantotas, lai sagatavotu tematiskās kartes mērogā 1:10 000, kā piemēram, par augsnes tipu, augsnes apakštipu, zemes kvalitātes vērtību un viena vai vairākas augsnes īpašības vai no augsnes īpašībām atvasinātu vai modelētu datu tematiskās kartes.
Projekts paredz, ka dienests, līdz kalendārā gada 31. martam Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā publicē iepriekšējā kartēšanas gadā kartētajās teritorijās iegūto informāciju tematisko karšu veidā. Papildus, lai ar augsnes kartēšanas rezultātā iegūto informāciju varētu iepazīties daudz plašāks sabiedrības loks, dienests arī Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā publicēs tematiskās kartes.
Projekts paredz arī situācijas, ka dienests var sagatavot arī citas tematiskās kartes, kas nav minētas šajos noteikumos. Jāņem vērā, ka šādas tematiskās kartes tiek gatavotas pēc pieprasījuma balstoties uz kartēšanas rezultātā iegūto datu apjomu un vadoties pēc dienesta izstrādātā maksas pakalpojumu cenrāža.
Augsnes informācijas sistēmas izveide un saturs
Dienests šobrīd ir izveidojis un uztur Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu, kas izveidota, lai uzturētu Augu aizsardzības likumā, Sēklu un šķirņu aprites likumā, Augu šķirņu aizsardzības likumā, Mēslošanas līdzekļu aprites likumā un Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā minētos reģistrus.
Projekts paredz, ka Augšņu informācijas sistēma, kā atsevišķa daļa tiks iekļauta iepriekš pieminētajā Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā. Augšņu informācijas sistēmu veidos augsnes kartēšanas informācijas un teksta dati, no augsnes kartēšanas datiem atvasināta informācija (tematiskās kartes, u.c.), vēsturiskās augsnes kartēšanas dati kā arī citos normatīvajos aktos noteikti dati par augsni, augsnes degradāciju un zemes kvalitāti raksturojošiem rādītājiem.
Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas darbību regulēs cits normatīvais akts, ko izstrādā Zemkopības ministrija.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Saskaņā ar Projekta regulējumu iegūtie dati par augsnes kartēšanu tiks reģistrēti un uzturēti Augšņu informācijas sistēmā, kas ir daļa no dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas. Tādējādi Zemkopības ministrijai ir nepieciešama aktīva loma/atbildība šajā procesā, lai nodrošinātu, ka dati tiek interpretēti un izmantoti atbilstoši lauksaimniecības politikai un vajadzībām. Pamatojoties uz minēto un Zemkopības ministrijas kompetenci lauksaimniecības resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā, Zemkopības ministrijai jābūt atbildīgajai iestādei par Projektu un tajā ietverto normu skaidrošanu, savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija iesaistās kā līdzatbildīgā iestāde par projektā ietverto normu skaidrošanu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Augšņu kartēšanas rezultātā iegūto informāciju varēs izmantot ilgtspējīgā lauksaimniecības resursu, augsnes un zemes resursu pārvaldībā, klimata izmaiņu SEG emisiju aprēķināšanā, oglekļa savienojumu piesaistes aprēķināšanā, vides apstākļu un antropogēnās darbības (piem. zemes izmantošanas maiņas) izmaiņu ietekmju novērtēšanu uz augsnes īpašībām, augsnes degradācijas risku noteikšanā utt. Nepilnīgas zināšanas par augsni un tās īpašībām, bieži, noved pie augsnes veidošanās procesu un augsnes īpašību nenovērtēšanas vai pārvērtēšanas, kā rezultātā nereti ir vērojami neplānoti zaudējumi lauksaimnieciskajā darbībā.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Augšņu kartēšanas rezultātā iegūto informāciju varēs izmantot ilgtspējīgā lauksaimniecības resursu, augsnes un zemes resursu pārvaldībā, klimata izmaiņu SEG emisiju aprēķināšanā, oglekļa savienojumu piesaistes aprēķināšanā, vides apstākļu un antropogēnās darbības (piem. zemes izmantošanas maiņas) izmaiņu ietekmju novērtēšanu uz augsnes īpašībām, augsnes degradācijas risku noteikšanā utt. Nepilnīgas zināšanas par augsni un tās īpašībām, bieži, noved pie augsnes veidošanās procesu un augsnes īpašību nenovērtēšanas vai pārvērtēšanas, kā rezultātā nereti ir vērojami neplānoti zaudējumi lauksaimnieciskajā darbībā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
30 000
0
80 080
979 185
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
30 000
0
80 080
979 185
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-30 000
0
-80 080
-979 185
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-30 000
0
-80 080
-979 185
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-30 000
-80 080
-979 185
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kopējās augšņu kartēšanas izdevumus sastāda - kartēšanas izdevumi, augšņu informācijas sistēmas izstrādes un uzturēšanas izdevumi un jaunu amata vietu izveides izdevumi. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta 2023. gada LIZ apsekošanu Latvijā kopā ir 2 182 577 ha LIZ.
Augsnes kartēšanas izmaksas ir 7,27 euro/ha jeb 15 867 334,79 euro (saskaņā ar Norvēģu finanšu instrumenta projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" (E2SOILAGRI) ietvaros izstrādāto metodiku un izmaksu kalkulāciju). Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 19.pantu 1.daļu, kartēšanu veic ne retāk kā 20 gados. Lai LIZ augsnes kartēšanu veiktu 20 gados, izmaksas gadā ir 793 366,74 euro. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma Pārejas noteikumu 9.punktu kartēšana jāuzsāk līdz 2028.gada 7.janvārim, pašlaik plānots to uzsākt 2028.gadā, un tā ilgtu līdz 2047.gadam.
Papildus Zemkopības ministrijai nepieciešams finansējums, lai izstrādātu zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku. Balstoties uz augsnes kartēšanas metodikas izstrādes izmaksām un Zemkopības ministrijas pirmreizējiem aprēķiniem nepieciešamais finansējuma apmērs ir ~ 50 080 euro.
Lai nodrošinātu augsnes kartēšanas procesu nepieciešama augšņu informācijas sistēmas izveide, kuras izmaksas sastādītu - 30 000 euro apmērā 2026.gadā, kā arī ikgadējas informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas - 6 000 euro apmērā un ģeotelpiskās informācijas sistēmas programmatūras licenču izmaksas - 12 000 euro apmērā, katru kartēšanas gadu sākot ar 2028. gadu.
1. Atlīdzība 3 jaunām amata vietām Valsts augu aizsardzības dienestā sākot no 2028. gada:
- 3 × 54 049 = 162 148 euro
2. ArcGIS Desktop licenču abonēšana gadam (sākot no 2028. gada):
- 3 × 4 000 euro = 12 000 euro.
3. Augšņu informācijas sistēmas augšņu kartēšanas sadaļas izstrāde:
- 2026.gadā 30 000 euro;
- 2027.gadā 30 000 euro;
- Sākot no 2028.gada 10% no izstrādes izmaksām informācijas sistēmas uzturēšanai 6 000 euro gadā.
4. Zemes kvalitātes vērtēšanas metodikas izstrāde 2027.gadā 50 080 euro.
5. Ārpakalpojums augšņu paraugu ņemšanai augšņu kartēšanas vajadzībām sākot no 2028. gada:
- 109 128,85 ha × 7,27 euro = 793 367 euro.
6. Zemes vienību saraksta publicēšana oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" un komunikācija ar zemes īpašniekiem - Latvijā ir 57,4 tūkst. lauku saimniecības (CSP 2024), paredzot papildu 5 minūtes uz vienu saimniecību papildus nepieciešamas 4783 stundas darba laika jeb gadā vidēji 239 stundas, kas veido papildu izmaksas (Amatu saime, līmenis 13 IV 11. mēnešalgu grupa, Algas viduspunkts 2027 mēnešalga 3037 euro) gadā 5670,65 euro.
Nepieciešamais finansējums:
2026.gadā – 30 000 euro;
2027.gadā – 80 080 euro;
2028.gadā un turpmāk – 6 000 + 12 000 + 162 148 +793 367 + 5670 = 979 185 euro.
Augsnes kartēšanas izmaksas ir 7,27 euro/ha jeb 15 867 334,79 euro (saskaņā ar Norvēģu finanšu instrumenta projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" (E2SOILAGRI) ietvaros izstrādāto metodiku un izmaksu kalkulāciju). Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 19.pantu 1.daļu, kartēšanu veic ne retāk kā 20 gados. Lai LIZ augsnes kartēšanu veiktu 20 gados, izmaksas gadā ir 793 366,74 euro. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma Pārejas noteikumu 9.punktu kartēšana jāuzsāk līdz 2028.gada 7.janvārim, pašlaik plānots to uzsākt 2028.gadā, un tā ilgtu līdz 2047.gadam.
Papildus Zemkopības ministrijai nepieciešams finansējums, lai izstrādātu zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku. Balstoties uz augsnes kartēšanas metodikas izstrādes izmaksām un Zemkopības ministrijas pirmreizējiem aprēķiniem nepieciešamais finansējuma apmērs ir ~ 50 080 euro.
Lai nodrošinātu augsnes kartēšanas procesu nepieciešama augšņu informācijas sistēmas izveide, kuras izmaksas sastādītu - 30 000 euro apmērā 2026.gadā, kā arī ikgadējas informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas - 6 000 euro apmērā un ģeotelpiskās informācijas sistēmas programmatūras licenču izmaksas - 12 000 euro apmērā, katru kartēšanas gadu sākot ar 2028. gadu.
1. Atlīdzība 3 jaunām amata vietām Valsts augu aizsardzības dienestā sākot no 2028. gada:
- 3 × 54 049 = 162 148 euro
| Amatu saime, līmenis 13 IV 11. mēnešalgu grupa | Mēnešalga | Atlīdzība gadam | Vispārējās piemaksas gadā 5% | Prēmija, naudas balva 10% | Sociālās garantijas 5% | KOPĀ | kopā 3 amata vietām |
| Algas viduspunkts 2028 | 3 037 | 45 041,14 | 2 252,06 | 4 504,10 | 2 252,06 | 54 049 | 162 148 |
2. ArcGIS Desktop licenču abonēšana gadam (sākot no 2028. gada):
- 3 × 4 000 euro = 12 000 euro.
3. Augšņu informācijas sistēmas augšņu kartēšanas sadaļas izstrāde:
- 2026.gadā 30 000 euro;
- 2027.gadā 30 000 euro;
- Sākot no 2028.gada 10% no izstrādes izmaksām informācijas sistēmas uzturēšanai 6 000 euro gadā.
4. Zemes kvalitātes vērtēšanas metodikas izstrāde 2027.gadā 50 080 euro.
5. Ārpakalpojums augšņu paraugu ņemšanai augšņu kartēšanas vajadzībām sākot no 2028. gada:
- 109 128,85 ha × 7,27 euro = 793 367 euro.
6. Zemes vienību saraksta publicēšana oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" un komunikācija ar zemes īpašniekiem - Latvijā ir 57,4 tūkst. lauku saimniecības (CSP 2024), paredzot papildu 5 minūtes uz vienu saimniecību papildus nepieciešamas 4783 stundas darba laika jeb gadā vidēji 239 stundas, kas veido papildu izmaksas (Amatu saime, līmenis 13 IV 11. mēnešalgu grupa, Algas viduspunkts 2027 mēnešalga 3037 euro) gadā 5670,65 euro.
Nepieciešamais finansējums:
2026.gadā – 30 000 euro;
2027.gadā – 80 080 euro;
2028.gadā un turpmāk – 6 000 + 12 000 + 162 148 +793 367 + 5670 = 979 185 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Augšņu kartēšana ir jauna funkcija, ko dienests iepriekš nav veicis. Lai nodrošinātu augšņu kartēšanu, dienestā nepieciešamas trīs jaunas amata vietas, kas veic augsnes kartēšanas plānošanu, organizēšanu, datu apstrādi, tematisko karšu sagatavošanu, nodrošina iegūto datu kvalitāti, nodrošina apmācību ārpakalpojuma sniedzējiem, kā arī veic pašu augsnes kartēšanas procesu. Attiecīgi bez jaunām amata vietām dienestam nebūs iespējams veikt augšņu kartēšanu un nodrošināt iegūto datu kvalitāti. Daļu no augsnes kartēšanas procesā ietvertajiem lauka darbiem ir paredzēts veikt piesaistot ārpakalpojumu.
Finansējumu sakarā ar jaunās funkcijas nodrošināšanu jāplāno budžeta programmā 27.00.00. “Augu veselība un augu aprites uzraudzība”.
Ņemot vērā, ka normatīvā akta ieviešana lielā mērā ir atkarīga no piešķirtā valsts budžeta, un trīs jaunās amata vietas Valsts augu aizsardzības dienestā būs nepieciešamas tikai no 2028. gada, tad šobrīd ir grūti nodefinēt no kuras iestādes iztrūkstošas amata vietas tiks iegūtas. Nepieciešamo amata vietu iegūšanai tiks izmantotas Valsts Kancelejas sagatavotās Vadlīnijas ilgstoši vakanto amata vietu skaita apkopošanai un izmantošanai valsts budžeta iestādēs - “vakanču banka”.
Finansējumu sakarā ar jaunās funkcijas nodrošināšanu jāplāno budžeta programmā 27.00.00. “Augu veselība un augu aprites uzraudzība”.
Ņemot vērā, ka normatīvā akta ieviešana lielā mērā ir atkarīga no piešķirtā valsts budžeta, un trīs jaunās amata vietas Valsts augu aizsardzības dienestā būs nepieciešamas tikai no 2028. gada, tad šobrīd ir grūti nodefinēt no kuras iestādes iztrūkstošas amata vietas tiks iegūtas. Nepieciešamo amata vietu iegūšanai tiks izmantotas Valsts Kancelejas sagatavotās Vadlīnijas ilgstoši vakanto amata vietu skaita apkopošanai un izmantošanai valsts budžeta iestādēs - “vakanču banka”.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Noteikumi par augsnes klasifikāciju (24-TA-2634)
Pamatojums un apraksts
Augšņu klasifikācijas sistēma ir paredzēta Latvijas augšņu kartēšanas darbu izpildei.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
Projekts saistīts tiesību aktu projektu - Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par augsnes klasifikāciju".
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts zemes dienests, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/73686ef7-68c9-4b88-870b-5f0aa4bc237b
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības pārstāvji tika aicināti līdzdarboties, sniedzot viedokli par Noteikumu projektu tā izstrādes stadijā saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumos Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" iekļauto regulējumu. Sabiedrības līdzdalības procesā netika saņemti iebildumi / priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
- Valsts augu aizsardzības dienests (atkārtoti ievadīts adm. sloga aprēķinam)
- Valsts augu aizsardzības dienests (atkārtoti ievadīts adm. sloga aprēķinam)
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts augu aizsardzības dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
13,64
euro
1,00
stundas
1
dienests
1
gadā
13,64
Attiecināms uz noteikumu projekta 10. punktu.
Kartējamo novadu saraksta sagatavošana nav administratīvās izmaksas, tās ir nepieciešamas arī kartēšanas nodrošināšanai un izmaksas ir iekļautas “3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”. Administratīvās izmaksas aprēķinātas tikai informācijas publicēšanai.
1. Stundas samaksas likme – CSP dati par Regulāro bruto darba samaksu nostrādātā stundā (eiro) 2024. gada 4. ceturksnī valsts pārvaldē (O84) valsts struktūrās (veidlapa DSV070c);
2. Laika patēriņš uz vienību: par vienību tiek uzskatīta publikācija Latvijas vēstnesī un tam nepieciešama viena stunda;
3. Veiks Dienests;
4. Biežums: tas jāveic vienu reizi gadā, līdz kārtējā gada 15.aprīlim.
Valsts augu aizsardzības dienests (atkārtoti ievadīts adm. sloga aprēķinam)
palielinās
Vērtības nozīme:
13,64
euro
0,50
stundas
1
dienests
1
gads
6,82
Attiecināms uz noteikumu projekta 14. punktu.
Metodika ir izstrādāta un jāpielāgo noteikumu gala redakcijai. Metodika ir nepieciešama kartēšanas nodrošināšanai un izmaksas ir iekļautas “3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”. Administratīvās izmaksas aprēķinātas tikai informācijas publicēšanai.
1. Stundas samaksas likme – CSP dati par Regulāro bruto darba samaksu nostrādātā stundā (eiro) 2024. gada 4. ceturksnī valsts pārvaldē (O84) valsts struktūrās (veidlapa DSV070c);
2. Laika patēriņš uz vienību: par vienību tiek uzskatīta publikācija un tās publicēšanai nepieciešamas 30 minūtes;
3. Veiks Dienests;
4. Biežums: tas jāveic vienu reizi.
Publicēšana var tikt atkārtota metodikas atjaunošanas gadījumos, bet, izņēmuma gadījumus nav iespējams prognozēt, un pastāv iespēja, ka nepieciešamība metodikas atjaunošanai nebūs.
Valsts augu aizsardzības dienests (atkārtoti ievadīts adm. sloga aprēķinam)
palielinās
Vērtības nozīme:
13,64
euro
7,00
stundas
1
dienests
1
gadā
95,48
Attiecināms uz noteikumu projekta 19. punktu.
Karšu sagatavošana nav administratīvās izmaksas, tās ir nepieciešamas arī kartēšanas nodrošināšanai un izmaksas ir iekļautas “3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”. Administratīvās izmaksas aprēķinātas tikai karšu publicēšanai.
1. Stundas samaksas likme – CSP dati par Regulāro bruto darba samaksu nostrādātā stundā (eiro) 2024. gada 4. ceturksnī valsts pārvaldē (O84) valsts struktūrās (veidlapa DSV070c).
2. Laika patēriņš 7 stundas, jo plānots publicēt 7 kartes un vienai kartei nepieciešama 1 stunda uz vienību;
3. Veiks Dienests;
4. Biežums: tas jāveic vienu reizi gadā, līdz kārtējā gada 31.martam.
Kopā
115,94
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Augšņu kartēšana ir jauna funkcija, ko Valsts augu aizsardzības dienests iepriekš nav veicis. Lai nodrošinātu kartēšanu dienestam nepieciešamas trīs jaunas amata vietas, kas veic kartēšanas plānošanu, organizēšanu, datu apstrādi, tematisko karšu sagatavošanu, nodrošina iegūto datu kvalitāti, apmācību ārpakalpojuma sniedzējiem un veic pašu kartēšanas procesu. Bez jaunām amata vietām nav iespējams veikt augšņu kartēšanu, iegūstot kvalitatīvus datus. Daļu no kartēšanas procesa lauka darbiem ir paredzēts veikt piesaistot ārpakalpojumu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Augsnes kartēšanas procesā iegūtā informācija par LIZ augsnēm tiks uzkrāta augšņu informācijas sistēmā. Informācijas sistēmā pieejamā informācija būs atvērta un pieejama valsts pārvaldes iestādēm, lauksaimniekiem, nevalstiskajam sektoram, izglītības un zinātnes iestādēm, kas varēs izmantot atjaunotu informāciju par augsni, lai izstrādātu ilgtspējīgus augsnes apsaimniekošanas risinājumus (piemēram, efektīvākai mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai, kas vērsta uz kvalitatīvas un konkurētspējīgas ražas ieguvi, vienlaikus samazinot ekoloģisko slodzi uz vidi, augsnes kaļķošanai u.c.), iegūtu datus precīzākiem SEG emisijas aprēķiniem, kā arī radītu priekšnosacījumus publiskās un privātās partnerības attīstības veicināšanai.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Augsnes kartēšanā iegūtā informācija būtisku ietekmi atstās tikai pēc pirmā kartēšanas cikla noslēgumā. Attiecīgi, kad augsnes kartēšana būs pabeigta visā valsts teritorijā, tad šos datus varēs izmantot SEG inventarizācijā. Protams, pastāv iespējamība, ka ar ekstrapolācijas metodēm to varēs darīt ātrāk, ja būs tāds mērķis.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Augsnes kartēšanā iegūtā informācija un zemes kvalitātes novērtējums sniegs pozitīvu ietekmi uz teritoriju attīstību, sniedzot plašāku informācijas apjomu lēmumu pieņemšanas procesā.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Augsnes kartēšanas procesā iegūtā informācija par augsnes īpašībām un kvalitāti pirmšķietami sniegs iespēju pieņemt labākus lēmumus par zemes izmantošanu un vides aizsardzību.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Augsnes kartēšana ir ne tikai pamats efektīvai lauksaimniecībai, bet arī būtisks instruments, lai sasniegtu klimatneitralitāti. Detalizēta informācija par augsnes tipiem, īpašībām un izplatību sniegs iespēju pieņemt labākus lēmumus par zemes izmantošanu, kas savukārt ietekmē klimata pārmaiņas.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi