Anotācija

24-TA-1987: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumos Nr. 156 "Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projektā piedāvātie grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumos Nr. 156 "Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.156) ir izstrādāti pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas. Šie grozījumi papildina MK noteikumus Nr.156 ar jaunu nodaļu "IV4. Prasības atkārtoti izmantojamiem būvizstrādājumiem", nosakot atkārtoti lietojamiem būvizstrādājumiem ar ugunsdrošības, mehāniskās stiprības un stabilitātes pārbaudi piemērojamās prasības, un nosacījumus no būvēm demontētu noteiktu būvizstrādājumu lietošanai bez tehnoloģisko parametru vērtību testēšanas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Nodrošināt atkārtotu būvizstrādājumu izmantošanu, sekmējot ilgtspējīgu pieejamo resursu izmantošanu, un mazināt atkritumu daudzumu no būvobjektiem, vienlaikus nosakot skaidras prasības atkārtoti izmantojamiem būvizstrādājumiem un to uzskaitei, lai tie atbilstu drošuma un nekaitīguma prasībām, kā arī būtu izsekojama to plūsma.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
MK noteikumi Nr.156 nosaka institūciju, kura veic būvizstrādājumu tirgus (ražošanas un tirdzniecības vietas, būvlaukumi) uzraudzību, kā arī nosaka uzraudzības kārtību, bet būvizstrādājumiem, uz kuriem nav attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr.305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK – arī kārtību, kādā izvirza prasības būvizstrādājuma atbilstībai, pieprasa un saņem būvizstrādājumu paraugus, veic laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes, un gadījumus, kad izdevumus par attiecīgu ekspertīžu veikšanu sedz būvizstrādājuma ražotājs, importētājs vai izplatītājs.

Būvniecības likuma 9.pantā ir noteiktas būtiskās būvei izvirzāmās prasības. Projektētāju atbildība ir noteikt tehnisko risinājumu un konstruktīvajiem elementiem izvirzāmos raksturlielumus, lai tiktu nodrošināta prasību izpilde attiecībā uz būtiskām prasībām. Materiālu izvēle, to izcelsme un sastāvs ir projektētāja izvēle, tiktāl cik tas atbilst normatīvo aktu un standartu prasībām un pasūtītāja projektēšanas uzdevumam. Ja pasūtītājs izvirza prasības par ilgtspējīgiem risinājumiem un izmantojamajiem materiāliem, tad projektētāja pienākums ir to ņemt vērā un izstrādāt risinājumus, kas atbilst projektēšanas uzdevumam un normatīvajiem aktiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik pirmās grupas būvju būvniecībā izmantojamiem būvizstrādājumiem ir piemērojamas līdzīgas prasības, kā otrās un trešās grupas būvju būvizstrādājumiem. Tas nesamērīgi apgrūtina vienkāršu būvju būvniecību. Vienlaicīgi atkārtoti izmantojamo materiālu plūsma Latvijā nav pietiekami apjomīga un stabila, un dati par būvgružu un būvniecības materiālu plūsmām ir pieejami tikai attiecīgā projekta dalībniekiem. Rezultātā būvdarbu veicējam rodas problēmas īstenot ieceres, kur projektētājs ir paredzējis lietot vai ir norādījis būvdarbu veicējam iespēju lietot atkārtoti lietojamus būvizstrādājumus.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu atkārtoti izmantojamo būvizstrādājumu apriti, projekts MK noteikumus Nr.156 papildina ar jaunu IV4. nodaļu "Prasības atkārtoti izmantojamiem būvizstrādājumiem", nosakot sekojošas prasības attiecībā uz atkārtoti izmantojamo būvizstrādājumu atbilstību spēkā esošajām ugunsdrošības, mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām:

1) Projektētājs, paredzot būvprojektā atkārtoti izmantojamos būvizstrādājumus, nosaka šo būvizstrādājumu raksturlielumus un atbilstības novērtēšanas kārtību šo raksturlielumu noteikšanai (ja nepieciešams). (30.12 punkts)
2) Ja atkārtoti izmantojamos būvizstrādājumus paredzēts izmantot būvju konstrukcijās, kurām noteiktas ugunsdrošības prasības, šos būvizstrādājumus testē un nosaka ugunsdrošības raksturlielumus. (30.13 punkts)
3) Ja atkārtoti izmantojamos būvizstrādājumus paredzēts izmantot būvju nesošajās konstrukcijās, šos būvizstrādājumus testē un nosaka mehāniskās stiprības un stabilitātes raksturlielumus. (30.14 punkts)

Iemesls, kāpēc šiem būvizstrādājumiem ir nepieciešama tehnoloģisko parametru vērtību atbilstības pārbaude, ir sekojošs: jaunu būvizstrādājumu gadījumā dokumentus par būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašībām, tehniskām un fizikālām īpašības un to pielietojumu ir tiesīgi izdot tikai un vienīgi ražotāji, jo tikai ražotājs zina, kā un no kā ir saražots konkrētais būvizstrādājums, kādas ekspluatācijas īpašības tam piemīt un kāds ir paredzētais izmantojums. Ražotājs nodrošina būvizstrādājumu ar iepriekš minētajiem dokumentiem tikai pēc tam, kad būvizstrādājums ir attiecīgi novērtēts. Savukārt atkārtoti izmantojamo būvizstrādājumu gadījumā iepriekš minētās ražotāja izsniegtās dokumentācijas nav. Tāpēc šajā gadījumā projektētājs būvprojektā norāda atkārtoti izmantojamā būvizstrādājuma raksturlielumus un šo raksturlielumu novērtēšanas kārtību. Gadījumā, ja būvizstrādājuma piegādātājs nav veicis būvprojektā norādītos atkārtoti izmantojamo būvizstrādājumu novērtējumus, šādu būvizstrādājumu iestrādāšana būvē nav pieļaujama.

Tikmēr pirmās grupas un atsevišķu otrās grupas būvju būvniecības prasību atvieglošanai jaunajā IV4. nodaļā ietvertas sekojošas prasības būves nojaukšanā vai citos būvdarbos iegūto ķieģeļu, betona pamata bloku, apdares materiālu, siltumizolācijas materiālu, logu un durvju un jumta seguma materiālu atkārtotai izmantošanai, neveicot būvizstrādājuma testēšanu:

1) Būves nojaukšanā vai citos būvdarbos iegūtus ķieģeļus var izmantot atkārtoti bez testēšanas pirmās grupas būvju nenesošajās konstrukcijās. (30.15 punkts)
2) Būves nojaukšanā vai citos būvdarbos iegūtus betona pamatu blokus var izmantot atkārtoti bez testēšanas pamatu izbūvei pirmās grupas būvēs. (30.16 punkts)
3) Būves nojaukšanā vai citos būvdarbos iegūtus apdares materiālus var izmantot atkārtoti bez testēšanas ārsienu un iekštelpu apdarei pirmās grupas būvēs. (30.17 punkts)
4) Būves nojaukšanā vai citos būvdarbos iegūtus siltumizolācijas materiālus var izmantot atkārtoti bez testēšanas būves siltināšanai pirmās grupas būvēs. (30.18 punkts)
5) Būves nojaukšanā vai citos būvdarbos iegūtus logus un durvis var izmantot atkārtoti bez testēšanas ēkās, kurām nav noteiktas energoefektivitātes prasības. (30.19 punkts)
6) Būves nojaukšanā vai citos būvdarbos iegūtus jumta seguma materiālus var izmantot atkārtoti bez testēšanas jumta pārklāšanai pirmās grupas būvēs. (30.20 punkts)

Ņemot vērā, ka atsevišķiem atkārtoti izmantojamajiem būvizstrādājumiem sastāvā var būt videi kaitīgas vielas, piemēram, azbests, tad šajā nodaļā papildus ietverts 30.21 punkts, kas šos būvizstrādājumus atļauj lietot minētajiem mērķiem tikai tad, ja to ražošanā nav lietotas videi kaitīgas vielas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Iespēja lietot no būvēm atgūtos būvizstrādājumus samazinās būves kopējās būvniecības izmaksas. Tā rezultātā palielināsies atkārtoti izmantojamo būvizstrādājumu izmantošanu pirmās un otrās grupas būvēs, veicinot virzību uz aprites ekonomikas modeli.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta prasības būs saistošas būvniecības procesā iesaistītām fiziskām un juridiskām personām būvdarbu izpildes stadijā.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks pievienoti pēc sabiedriskās apspriedes noslēgšanās.

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tiks pievienoti pēc sabiedriskās apspriedes noslēgšanās.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk