Anotācija (ex-ante)

Veselības ministrija ir sagatavojusi Informatīvo ziņojumu, kurā sniegts situācijas apraksts un piedāvāti konkrēti risinājumi stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, kā arī Rīkojumu šo pasākumu finansēšanai no 2024.gada 1.maija. Līdz ar to nepieciešams pilnveidot un precizēt Noteikumos Nr.555 ietverto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas kārtību.

Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekts paredz:
1) slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu stiprināšanu (Noteikumu projekta 1.5.apakšpunkts). 
Šobrīd slimnīcu uzņemšanas nodaļā diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamie speciālisti ir noteikti Noteikumu Nr.555 6.pielikuma "Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi" 1.punktā.
Atbilstoši Informatīvajā ziņojumā minētajam Veselības ministrija rosina stiprināt slimnīcu uzņemšanas nodaļas jeb neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas. Ar mērķi - pacientam, nonākot jebkura līmeņa slimnīcā, pretī ir profesionāļu komanda, kas pacientam sniedz drošus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus - tiek noteikts konkrēts speciālistu loks un skaits, kuri nodrošina pacientiem veselības aprūpi neatliekamos gadījumos 24/7 režīmā atbilstoši slimnīcu līmenim. Tādējādi ir pārskatīts ārstu, māsu, vecmāšu un radiogrāferu skaits nodaļā atbilstoši esošajai situācijai un papildus noteikts nepieciešamais māsu palīgu skaits. 
Slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darba nodrošināšanai nepieciešamie speciālisti un to skaits ir iekļauts Informatīvā ziņojuma 1.pielikumā, taču, lai šīs izmaiņas ieviestu praksē, tiek veikti atbilstoši grozījumi Noteikumu Nr.555 6.pielikumā "Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi" (sk. 6.pielikuma 1.2.apakšpunktu). 
Papildus norādāms, ka slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās plānotais speciālistu loks un skaits ir vairākkārt pārrunāts ar slimnīcām un salāgots ar esošo cilvēkresursu pieejamību slimnīcās. 

2) pacienta novērošanas jeb observācijas maksājuma pārskatīšanu atbilstoši faktiskajām izmaksām (Noteikumu projekta 1.5. apakšpunkts). 
Šobrīd slimnīcas fiksēto piemaksu par pacientu observāciju līdz 24 stundām saņem Noteikumu Nr.555 6.pielikuma "Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi" 1.punktā noteiktajā apjomā (aprēķinot piemaksu par pacientu observāciju līdz 24 stundām, reizina attiecīgās ārstniecības iestādes gultasdienas tarifu, kas noteikts Noteikumu Nr.555 6.pielikumā, ar plānoto observējamo pacientu skaitu). Piemaksas par observācijas nodrošināšanu aprēķins nav ilgstoši aktualizēts atbilstoši reālā laika datiem. Slimnīcas vairākkārtīgi ir norādījušas, ka observācijas maksājums neatbilst faktiskajām izmaksām, un tas ir būtiskākais apstāklis, kas nemotivē šī pakalpojuma nodrošināšanu. 
Būtiski norādīt, ka izmaksu ziņā observācija ir ekonomiski izdevīgāka kā pacienta stacionēšana, turklāt prakse rāda, ka lielāko daļu akūtās situācijas var atrisināt tieši pirmo 24 stundu laikā. 
Ievērojot minēto un to, ka kopsolī ar plānoto slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu stiprināšanu (sk. šīs sadaļas 1.punktu) svarīgi pilnveidot arī pacientu observācijas pakalpojumu, ir pārskatīti observācijas maksājuma apmēri slimnīcām. 
Lai nodrošinātu observācijas maksājumu atbilstoši faktiskajām izmaksām, aprēķinā tiek ņemtas vērā šādas pozīcija:
-      māsu un māsu palīgu un/vai atbalsta personāla atalgojumu, t.sk. piemaksu par nakts stundām, samaksu brīvdienās un svētku dienās, ņemot vērā, ka māsu attiecība pret pacientu skaitu ir 1:6 (VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" šī attiecība noteikta 1:5, jo darbā ar bērniem nepieciešams lielāks ārstniecības personu skaits);
-      ēdināšanas izmaksas vienai pacienta ēdienreizei;
 -     ārstniecības materiālu izmaksas, t.sk. medikamentu izmaksas.
Observācijas maksājums noteikts katrai iestādei individuāli, balstoties uz 2023.gadā iestādē observēto pacientu skaitu, bet nepārsniedzot 10% slieksni no vidējā observācijas gadījumu īpatsvara katra līmeņa ārstniecības iestādēs.
Jaunajā observācijas maksājumā  netiek ņemtas vērā gultasdienas, jo uzraudzību observācijas nodaļā nodrošina māsas vai ārstu palīgi un māsu palīgi, tāpat tika definēta pacientu, māsu, māsas palīgu attiecība, kas jānodrošina observācijas maksājumā – tie ir 6 pacienti uz 1 māsu un māsas palīgu (attiecībā uz VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" šī attiecība ir 5:1). Šī attiecība tika izmantota, aprēķinot nepieciešamo slodžu skaitu observācijā. Kā arī tika analizēti dati par 2023. gadu un pārrēķināts observācijas maksājums atbilstoši pacientu skaitam un nepieciešamajām māsu un māsu palīgu slodzēm.
Saskaņā ar minēto tiek veikti atbilstoši grozījumi Noteikumu Nr.555 6.pielikumā "Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi" (sk. 6.pielikuma 1.2.apakšpunktu). 

3) ikgadējas samaksas par digitalizāciju ieviešanu stacionāriem (Noteikumu projekta 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. apakšpunkts). 
Ar mērķi nodrošināt veselības aprūpes organizēšanu un atvieglot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu kopš 2016.gada veselības nozares datus uzkrāj vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā jeb E-veselības sistēmā. E-veselības sistēma tika izveidota, lai nodrošinātu katra Latvijas iedzīvotāja elektroniskās veselības kartes centralizētu uzturēšanu, un tādējādi personas veselības dati būtu pieejami gan pašam pacientam, gan pacienta ārstējošajam ārstam vienuviet, un neatkarīgi no ārstniecības iestādes, kas tos radījusi, varētu izmantot ārstniecības iestādes, aptiekas, un valsts pārvaldes iestādes to funkciju nodrošināšanai. 
Kaut arī E-veselības sistēma darbojas jau vairākus gadus, joprojām liels apjoms pacientu veselības datu atrodas ārpus E-veselības sistēmas papīra formātā un ārstniecības iestāžu individuālās informācijas sistēmās (daļa ārstniecības iestāžu ir ieviesušas elektroniskas pacientu veselības datu apstrādes sistēmas, bet to uzglabātie pacientu veselības dati ir pieejami tikai konkrēto ārstniecības iestāžu un to filiāļu ietvaros). 
Lai nodrošinātu to, ka medicīniskie dokumenti arvien vairāk tiktu digitalizēti, slimnīcām nepieciešams papildu finansējums digitalizācijas attīstībai. Kaut gan sākotnējie ieguldījumi digitalizācijā var būt finansiāli ietilpīgi, ilgtermiņā tie samazinās administratīvās izmaksas un uzlabos resursu izmantošanu. Automatizēti procesi un digitalizētas sistēmas samazinās nepieciešamību pēc papīra dokumentiem, manuālām datu ievades procedūrām un citiem resursu patēriņa aspektiem, ko īpaši svarīgi ir maksimāli efektīvi izmantot veselības aprūpē.  Digitalizācija uzlabo pacientu aprūpi, optimizē procedūras un padara medicīnisko informāciju vieglāk pieejamu. Tas, savukārt, nodrošina ātrāku piekļuvi medicīniskajai vēsturei, precīzāku datu analīzi un lēmumu pieņemšanu, kas var uzlabot ārstēšanas rezultātus un samazināt kļūdu risku gan strādājot vienas iestādes ietvaros, gan pacientam nonākot citās veselības aprūpes iestādēs. Elektroniski veselības ieraksti ļauj veselības aprūpes speciālistiem ātrāk piekļūt pacientu vēsturēm, laboratorijas rezultātiem un citiem kritiski svarīgiem veselības datiem. 
Medicīnisko ierakstu pieejamība E-veselības sistēmā ir būtiska arī pacientiem. Tas ļauj pacientiem vienkopus piekļūt saviem medicīniskajiem ierakstiem, ieskaitot iepriekšējo izmeklējumu rezultātiem un speciālistu atzinumiem, palīdz novērst liekas diagnostikas procedūras un nodrošina efektīvāku ārstēšanu. Medicīnas dokumentu digitalizācija sekmē pacientu aprūpes kvalitāti un ātrumu, nodrošinot visaptverošu informācijas pieejamību vienuviet un veicinot informētu lēmumu pieņemšanu ārstēšanas procesā.
Medicīnisko ierakstu digitalizācijai ir būtiska nozīme, nodrošinot pacientiem piekļuvi saviem medicīnas dokumentiem ne tikai Latvijā, bet arī saņemot veselības aprūpes pakalpojumus Eiropas Savienībā, kuras ietvaros tiek attīstīta pārrobežu datu apmaiņa. Elektroniski pieejamie medicīniskie dati palīdz uzlabot pacientu drošību, ātrāk pieņemt lēmumus un nodrošināt saskaņotu aprūpi. Medicīnas ierakstu pieejamība elektroniskā veidā atvieglo medicīnisko informāciju pārvaldību un analīzi, kas var būt īpaši svarīgi, analizējot pacienta ārstēšanas vēsturi dažādās valstīs. Pacientu aktīvā pārvietošanās Eiropā un medicīnisko datu elektronizācijas attīstība rada iespējas uzlabot veselības aprūpes kvalitāti, veicinot efektīvu informācijas apmaiņu starp valstīm un nodrošinot pacientiem drošu un koordinētu aprūpi neatkarīgi no viņu atrašanās vietas.
Ievērojot minēto, Noteikumu projekts paredz samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm par veselības aprūpes pakalpojumu digitalizāciju (diskusijās ar Latvijas Slimnīcu biedrību un slimnīcām panākta vienošanās, ka šobrīd prasības tiks attiecinātas uz 3 medicīnas dokumentu - nosūtījums ambulatora/stacionāra pakalpojuma saņemšanai, izraksts-epikrīze un laboratoriskā izmeklējuma rezultāts - sagatavošanu un ievietošanu E-veselības sistēmā), tādējādi veicinot un attīstot gan ambulatoro, gan arī stacionāro medicīnisko dokumentu digitālo pārvaldību, tai skaitā datu integrācijas pilnveidošanu un ievietošanu E-veselības sistēmā. Saskaņā ar Noteikumu projektā ietverto regulējumu minētā samaksa plānota kā ikgadējs maksājums, kura aprēķins tiek balstīts uz konkrētās slimnīcas sniegto pakalpojumu apjoma.
Tā kā papildu finansējums tiek piešķirts ar mērķi nodrošināt stacionārajām ārstniecības iestādēm nepieciešamos resursus veselības aprūpes pakalpojumu digitalizācijai, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa ieguvumus veselības aprūpes plānošanai, organizēšanai, nodrošināšanai, finansēšanai, kvalitātes monitoringam, pētniecībai un valsts funkciju īstenošanai, kā arī ārstniecības procesa uzlabošanai un aprūpes kvalitātei, Noteikumu projekts paredz ārstniecības iestāžu atbildību gadījumos, ja izvirzītās prasības netiek izpildītas. Tādējādi no 2025.gada 1.aprīļa tiek paredzēts - ja stacionārs, kurš saņem samaksu par digitalizāciju, nenodrošina medicīnisko dokumentu sagatavošanu un ievietošanu E-veselība sistēmā, Nacionālais veselības dienests samaksai par visiem attiecīgajā mēnesī sniegtajam pakalpojumiem (gan ambulatoro, gan arī stacionāro) piemēros koeficientu 0,9 (kārtība tiks atrunāta līgumā starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādi). 
Pārejas periodā (laikposmā no 2025.gada 1.aprīļa līdz 2025.gada 30.septembrim) ārstniecības iestādēm, kuras saņem samaksu par digitalizāciju, bet nenodrošina trīs medicīnisko dokumentu (nosūtījums ambulatora/stacionāra pakalpojuma saņemšanai, izraksts-epikrīze un laboratoriskā izmeklējuma rezultāts) sagatavošanu un ievietošanu E-veselības sistēmā, aizturēs starpību, kas veidojas starp pilnu maksu par sniegtajiem stacionārajiem un ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un summu, kas izmaksāta ārstniecības iestādei, piemērojot koeficientu 0,9. Starpība tiks izmaksāta brīdī, kad ārstniecības iestāde nodrošinās trīs minēto medicīnas dokumentu sagatavošanu un ievietošanu E-veselības sistēmā. Ja ārstniecības iestāde to neizdarīs līdz 2025.gada 1.oktobrim, starpība netiks atgriezta.  
Papildus norādāms, ka ikgadējā digitalizācijas maksājuma regulējums vairākkārt pārrunāts ar Latvijas Slimnīcu biedrību un slimnīcām, un Noteikumu projektā ietvertā kārtība ir diskusiju ietvaros panāktās vienošanās rezultāts. Aktuālajā redakcijā ietvertais regulējums (tai skaitā tiesiskās sekas par prasību nenodrošināšanu) ir samērīgs un salāgots ar slimnīcu objektīvām prognozēm prasību izpildei. Līdz ar to šobrīd nav indikāciju, ka šis tiesiskais regulējums varētu ietekmēt slimnīcu sniegto pakalpojumu apjomu. 

Būtiski akcentēt, ka detalizēts situācijas apraksts par visiem iepriekš minētajiem pasākumiem stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai skatāms Informatīvajā ziņojumā.